[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.10.2006.

COM(2006) 594 galīgā redakcija

2006/0196 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi

(iesniegusi Komisija) {SEC(2006) 1291}{SEC(2006) 1292}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

SITUāCIJAS RAKSTUROJUMS

Padomes 1994. gada 7. februāra Rezolūcija par Kopienas pasta pakalpojumu attīstību[1] paredz saskaņot divus mērķus, proti, veikt pakāpenisku, vadāmu pasta tirgus atvēršanu konkurencei un panākt vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu; saistībā ar šo procesu Pasta direktīvā[2] ir paredzēts termiņš lēmumu pieņemšanai par pasta tirgus turpmāku atvēršanu konkurencei. Pasta direktīvas 7. pantā ir noteikts, ka

- Komisija līdz 2006. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kam pēc vajadzības pievieno priekšlikumu par to, ka 2009. gads apstiprināms par pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides gadu, vai arī nosaka attiecīgu alternatīvu pasākumu;

- Komisijas priekšlikuma pamatā jābūt secinājumiem, kas izriet no perspektīvas pētījuma, kurā saistībā ar katru dalībvalsti novērtēta pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekme uz vispārējiem pakalpojumiem 2009. gadā.

Šā priekšlikuma pamatā, kā to prasa Pasta direktīva, ir secinājumi, kas izriet no perspektīvas pētījuma par pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekmi uz vispārējiem pakalpojumiem 2009. gadā[3], ietekmes novērtējuma ziņojums[4] un ziņojums par Pasta direktīvas piemērošanu[5], kurā ir iekļauts vispusīgs nozares novērtējums. Šajos dokumentos ir atrodams izvērstāks kopējās situācijas raksturojums un turpmākajās iedaļās izklāstītā priekšlikuma pamatojums.

Komisijas priekšlikums

Tiesiskie aspekti

Subsidiaritātes princips

Paredzētās darbības mērķi ir panākt pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi, atceļot pasta nozares ekskluzīvās un īpašās tiesības, garantēt visiem lietotājiem visās ES valstīs vienādu vispārējo pakalpojumu līmeni un noteikt saskaņotus pasta pakalpojumu regulējuma principus atvērta tirgus apstākļos, lai mazinātu citus iekšējā tirgus darbības traucēkļus.

Dalībvalstis vienas pašas nespēj pietiekamā mērā sasniegt šos mērķus. Spilgtākais apliecinājums tam ir fakts, ka saistībā ar atsevišķu pasta pakalpojumu nodrošinājumu, lai finansētu vispārējos pakalpojumus, virknē dalībvalstu dažādās jomās joprojām ir spēkā monopoltiesības, kamēr citas valstis ir pilnībā vai daļēji atcēlušas ar pakalpojumiem saistītās monopoltiesības vai ir cieši apņēmušās to izdarīt pirms 2009. gada.

Paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ šos mērķus var vieglāk sasniegt Kopienas līmenī, tādēļ priekšlikums paredz, ka Kopiena var apstiprināt pasākumus saskaņā ar EK līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu.

Proporcionalitātes princips

Saskaņā ar EK līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzētā darbība nepārsniedz to, kas ir vajadzīga, lai sasniegtu tās mērķus.

Šajā Direktīvas grozījumu priekšlikumā tāpat kā līdz šim ir paredzēti svarīgākie reglamentējošie noteikumi, nevis sīki izstrādātu nozari reglamentējošu noteikumu kopums.

Ievērojot proporcionalitātes principu, priekšlikums paredz, ka, lemjot par labākajiem paredzēto mērķu sasniegšanas ceļiem, dalībvalstis var izvēlēties starp vairākām iespējām:

- 7. pantā paredzētās finansēšanas metodes paver dalībvalstīm plašas izvēles iespējas, neuzspiežot vienu konkrētu risinājumu;

- jautājums par piekļuvi tīklam ir aplūkots priekšlikuma jaunajā 11.a pantā, kas nosaka, ka saistībā ar piekļuvi atsevišķiem pasta infrastruktūras vai pakalpojumu elementiem dalībvalstis lemj par vajadzīgo regulējumu un tā apjomu, un reglamentē pakārtoto piekļuvi tīkla šķirošanas un piegādes daļai;

- priekšlikums paredz atcelt ar nozares noteikumiem pamatotu šķērssubsidēšanas pārraudzību, ko pašlaik nosaka 12. panta 6. ievilkums, atstājot šā jautājuma faktisko regulējumu dalībvalstu pārziņā;

- nav paredzēts dibināt jaunas valsts regulatīvo iestāžu darbības koordinācijas iestādes.

Priekšlikuma elementi

Direktīvā paredzētā tirgus atvēršanas termiņa apstiprinājums, pamatojoties uz secinājumiem, kas izriet no perspektīvas pētījuma par pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekmi uz vispārējiem pakalpojumiem 2009. gadā

Perspektīvas pētījumā ir secināts, ka pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveide visās dalībvalstīs 2009. gadā ir savienojama ar augstas kvalitātes vispārējo pakalpojumu uzturēšanu, un apstiprina tirgus pilnīgu atvēršanu līdz 2009. gada 1. janvārim.

Pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveides pabeigšana 2009. gadā ļaus izmantot lielākas konkurences priekšrocības, proti, uzlabot pakalpojumu līmeni kvalitātes, cenu un klientiem pieejamās izvēles ziņā un atbrīvot nozares izaugsmes un nodarbinātības potenciālu. Turklāt tirgus atvēršana ir vajadzīgs un proporcionāls solis, atsaucoties gan uz lietotāju vajadzībām, gan uz Eiropas tautsaimniecības vajadzībām plašākā nozīmē.

Lai saglabātu teritoriālo un sociālo kohēziju, un ņemot vērā to, ka, piemērojot Pasta direktīvā paredzēto elastīgumu, dalībvalstis var pielāgot atsevišķus konkrētu pakalpojumu elementus atbilstīgi vietējam pieprasījumam, ir lietderīgi pilnībā saglabāt minētajā Direktīvā paredzētos vispārējos pakalpojumus un ar tiem saistītās kvalitātes prasības.

Līdz ar to šajā priekšlikumā ir paredzēts jauns 7. pants, kura pirmajā daļā ir iekļauts aizliegums dalībvalstīm pasta nozarē piešķirt vai saglabāt ekskluzīvas un īpašas tiesības.

Vispārējo pakalpojumu garantēšanas papildu un atbalsta pasākumi

Perspektīvas pētījumā ir minēta virkne ES un valsts līmeņa atbalsta jeb ,,palīdzības” pasākumu, ko dalībvalstis var veikt, lai vajadzības gadījumā garantētu vispārējos pakalpojumus. Daži no šiem pasākumiem ir regulatīvi un daži ir saistīti ar tirgus darbību, bet tiem ir kopīgs mērķis – brīvas konkurences apstākļos atvieglināt un/vai garantēt vispārējo pakalpojumu rentablu nodrošinājumu. Šie pasākumi ir uzskatāmi par pietiekamiem, lai darītu tirgus atvēršanu iespējamu visās dalībvalstīs.

Pētījumā ir minētas arī papildu garantijas, proti, īpaši finansēšanas mehānismi, lai vajadzības gadījumā proporcionāli kompensētu neekonomiskās vispārējo pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas tādā veidā, kas rada mazākus iekšējā tirgus darbības traucējumus nekā monopoltiesību saglabāšana.

Daži no regulatīvajiem vispārējo pakalpojumu garantēšanas pasākumiem jau ir paredzēti pašreizējā Pasta direktīvā, piemēram, vispārējo pakalpojumu nodrošinājuma pielāgojamība lietotāju vajadzībām Pasta direktīvā noteiktajās robežās, licencēto operatoru pienākums nodrošināt pakalpojumus, regulatīvo iestāžu iejaukšanās konkurences aizsardzības nolūkā un vajadzības gadījumā pakārtotās piekļuves nodrošinājums tīkla šķirošanas un piegādes daļai. Kopienas līmeņa papildu regulatīvie atbalsta pasākumi, ciktāl tie varētu būt vajadzīgi, ir izklāstīti šajā priekšlikumā.

Par pasākumiem, kas vai nu ir saistīti ar tirgus darbību, vai arī nav daļa no Kopienas sistēmas, būtu jālemj pašām dalībvalstīm. Kā skaidrots perspektīvas pētījumā un nozares pētījumos, šādi pasākumi var būt efektivitātes celšanas papildu pasākumi, ko īsteno vadošie vispārējo pakalpojumu sniedzēji, šo pakalpojumu sniedzēju ieņēmumu avotu dažādošana un apjoma veicināšanas pasākumi.

Saskaņā ar priekšlikumā paredzēto ES pasta nozares regulējumu dalībvalstis varēs lemt par piemērotāko dažādu pasākumu kombināciju, ko vajadzētu īstenot, lai jaunajos tirgus apstākļos garantētu vispārējos pakalpojumus.

Alternatīvi rentabli vispārējo pakalpojumu nodrošināšanas pasākumi (3. un 6. pants)

Pasta direktīvas 4. pants paredz, ka vispārējo pakalpojumu privileģēta nodrošinājuma garantēšanas nolūkā dalībvalstis ex-ante izraugās vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-s). Lielākas konkurences attīstība un izvēles iespējas tirgū nozīmē, ka var būt pieejami arī citi, tikpat efektīvi vispārējo pakalpojumu nodrošināšanas ceļi. Šajā priekšlikumā paredzētie 4. panta un 3. panta 3. punkta grozījumi nosaka, ka dalībvalstis pašas var lemt par efektīvākajiem un piemērotākajiem vispārējo pakalpojumu pieejamības garantēšanas mehānismiem, ievērojot objektivitātes, pārredzamības, nediskriminācijas, proporcionalitātes un vismazāko tirgus darbības traucējumu principu.

Šie mehānismi var atvieglināt vispārējo pakalpojumu vai kādas to daļas nodrošināšanu, piemēram, atstājot to tirgus spēku ziņā, vai ļaujot dalībvalstīm lemt par konkrētiem pakalpojumiem vai reģioniem, kur vispārējos pakalpojumus nevar garantēt ar tirgus spēkiem, un nodrošināt šos pakalpojumus ar rentablu valsts iepirkuma procedūru, rīkojot atklātus konkursus.

Saskaņā ar dalībvalstīm dotajām lielāka elastīguma iespējām, kas ļauj nodrošināt vispārējos pakalpojumus citādi, nevis ex-ante izraugoties vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-s), šajā priekšlikumā ar 6. panta grozījumiem ir noteikts, ka dalībvalstis var lemt par piemērotāko veidu, kā sabiedrībai darīt zināmu ar vispārējiem pakalpojumiem saistīto informāciju.

Principa, kas paredz ar izmaksām saskaņotus vispārējo pakalpojumu tarifus (12. panta otrais ievilkums un 2. panta 20. punkts), uzsvēršana un skaidrojums

Princips, kas nosaka, ka pakalpojumiem jābūt saskaņotiem ar izmaksām, Direktīvas 97/67/EK tulkojuma dažādās valodu versijās ir formulēts atšķirīgi, un ir iespējamas dažādas tā interpretācijas. Jēdziena „saskaņots ar izmaksām" izmantošana valodu versijās, kur pašlaik tas nav noticis, sekmēs šā principa vienādu piemērošanu. Turklāt princips, kas nosaka, ka izmaksām jāsekmē efektivitāte, atvieglinās šā noteikuma piemērošanu par labu lietotājiem. Pasta direktīvas 12. panta otrais ievilkums ļauj dalībvalstīm atkāpties no principa, kas paredz vispārējo pakalpojumu tarifu saskaņošanu ar izmaksām, un nolūkā panākt labāku sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošinājumu piemērot vienotus valsts tarifus, kas ir spēkā neatkarīgi no attāluma un citām pakalpojumu izmaksām.

Kā uzsvērts nozares pētījumos, obligāta vienotu tarifu piemērošana brīvas konkurences apstākļos var būt iemesls dažu pakalpojumu izmaksu pieaugumam un dzīvotspējas apdraudējumam, jo konkurences spiedienam pakļautajās jomās vispārējo pakalpojumu sniedzēji riskē zaudēt rentablu uzņēmējdarbību. Nozares pētījumi arī rāda, ka pēc tirgus pilnīgas atvēršanas vispārējo pakalpojumu sniedzēji visticamāk saglabātu daudzu pakalpojumu vienotos tarifus.

Lai šādos apstākļos panāktu vispārējo pakalpojumu rentablu nodrošinājumu, dalībvalstīm vajadzētu ierobežot regulatīvu iejaukšanos. Ļaujot vispārējo pakalpojumu sniedzējiem rīkoties elastīgi un konkurences apstākļiem atbilstīgi, tiks mazināts vispārējo pakalpojumu finansiālā līdzsvara apdraudējums. Tādēļ šajā priekšlikumā ar 12. panta otrā ievilkuma grozījumiem dalībvalstīm ir atļauts attiecināt vienotos tarifus tikai uz tādiem sūtījumiem, tostarp uz sūtījumiem ar valsts vai ES galamērķi, kam piemēro vienas vienības tarifus (piemēram, ar pastmarkām apmaksājamus tarifus) un ko visbiežāk izmanto patērētāji un mazie uzņēmumi – konkurence šajā jomā visticamāk būs ierobežota. Vienas vienības tarifu definīcija ir sniegta 2. panta 20. punktā.

Paredzētajos grozījumos turklāt ir noteikts, ka dalībvalstis var piemērot vienotus tarifus arī gadījumos, kad tas skar citas likumīgas sabiedrības intereses, piemēram, ja pasta pakalpojumus izmanto preses izdevumu izplatīšanai, jo nav citu izplatīšanas kanālu. Šis aspekts ir precizēts 24. apsvērumā.

Vispārējo pakalpojumu finansējums (7. pants)

Var gadīties, ka pēc vispārējo pakalpojumu garantēšanas atbalsta pasākumu pieņemšanas atsevišķām dalībvalstīm joprojām vajadzēs rast finansējumu, lai segtu vispārējo pakalpojumu nodrošinājuma atlikušās izmaksas. Šā priekšlikuma jaunajā 7. pantā ir paskaidrots, kādas alternatīvas dalībvalstis var izmantot gadījumos, kad jāatrod vispārējo pakalpojumu ārējs finansējums.

Dalībvalstīm jāļauj pašām lemt par katrai konkrētajai situācijai piemērotāko finansēšanas veidu, vienlaikus cenšoties izvairīties no neproporcionāliem tirgus darbības traucējumiem.

Jaunajā 7. pantā paredzētās finansējuma alternatīvas ir valsts kompensācijas tiešu valsts subsīdiju veidā (3. punkts) vai netiešs finansējums, izmantojot valsts iepirkuma procedūras (2. punkts). Tā kā valsts iepirkuma procedūras un valsts kompensāciju piešķiršanu par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem reglamentē sīki izstrādātu Kopienas noteikumu kopums un tiesu prakse, kas attiecas arī uz pasta nozari, jauni noteikumi šajās jomās nav vajadzīgi.

Visbeidzot, priekšlikuma 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 4. punktā tāpat kā līdz šim ir paredzēta iepriekš Pasta direktīvas 9. pantā minētā kompensāciju fondu veidošanas iespēja nolūkā kompensēt vispārējo pakalpojumu sniedzējiem uzliktu ar pakalpojumu nodrošinājumu saistītu negodīgu finansiālo apgrūtinājumu. Ar kompensāciju fondiem kā vispārējo pakalpojumu finansēšanas mehānismu saistītā līdzšinējā pieredze ir ļoti neliela. Tas nav nekas neparasts, jo plašais rezervēto pakalpojumu klāsts, ko daudzas dalībvalstis joprojām ir saglabājušas, ir bijis pašsaprotams finansējuma avots. Bez rezervētajiem pakalpojumiem vairākas dalībvalstis, domājams, vēlreiz apsvērs kompensāciju fonda izveides iespēju, padarot to par potenciālu garantiju, no kuras nevajadzētu atteikties. Priekšlikuma 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 4. punktā ir uzsvērta arī iespēja vispārējo pakalpojumu iespējamo atlikušo tīro izmaksu segšanai izmantot maksu, ko nosaka pakalpojumu sniedzējiem un/vai lietotājiem.

Citi priekšlikumā iekļautie pasākumi

Atļauju un licenču piešķiršana (9. pants)

Ievērojot Pasta direktīvas 9. panta noteikumus, pamatoti un proporcionāli paredzētajam mērķim dalībvalstis joprojām var piešķirt atļaujas un individuālas licences. Tomēr, kā uzsvērts trešajā Komisijas ziņojumā par Pasta direktīvas piemērošanu, šķiet, ka nolūkā iekšējā tirgū mazināt nepamatotus pakalpojumu nodrošinājuma traucēkļus ir vajadzīga piemērojamo nosacījumu un uz šiem nosacījumiem un procedūrām attiecināmo principu turpmāka saskaņošana.

Šajā priekšlikumā ir noteikti 9. panta 2. punkta grozījumi, kas paredz šādus ar praktisku pieredzi un nozares pētījumiem pamatotus aizliegtus nosacījumus.

- Licenču skaita ierobežojumi. Šādu pasākumu izmanto citās tīkla infrastruktūras nozarēs, kur paralēla infrastruktūra nav vēlama nedz ekonomiski, nedz fiziski, nedz sociāli, tomēr uz pasta nozari šādi argumenti neattiecas.

- Vienlaicīga prasība piedalīties izmaksu sadales mehānismos un pildīt vispārējo pakalpojumu vai kvalitātes saistības, ja kvalitātes, pieejamības un izpildes prasības ir vienas un tās pašas. Abu prasību kombinēta piemērošana ir nepamatota, jo vispārējo pakalpojumu saistības paredz pakalpojumu neekonomisko izmaksu sadalīšanu starp vairākiem uzņēmumiem, kamēr kompensāciju fondi paredz uzņēmumu iemaksas, lai finansētu kāda atsevišķa uzņēmuma neekonomiskās izmaksas.

- Paralēli nosacījumi, ko uzņēmumiem piemēro saskaņā ar citiem, ar nozari nesaistītiem valsts tiesību aktiem; tādējādi tiks ierobežotas pasta pakalpojumu sniedzēju nevajadzīgās administratīvās izmaksas.

- Neproporcionāli vai nepamatoti tehniski vai darbības nosacījumi. Spēkā paliek visi nosacījumi, kuru mērķis ir, piemēram, pasta sūtījumu konfidencialitātes aizsardzība vai kļūdaini piegādātu pasta sūtījumu atpakaļnosūtīšanas atvieglināšana.

Šie aizliegumi neattiecas uz izraudzītu(-iem) vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem), kam atšķirīgu mērķu vai darbības konkrēta tiesiskā pamata, piemēram, valsts īpašumtiesību dēļ var piemērot citādu regulējumu.

Piekļuve pasta pamata infrastruktūrai un pakalpojumiem (11.a pants)

Ņemot vērā atsevišķu dalībvalstu pieredzi, šajā priekšlikumā ir iekļauts jauns 11.a pants, kas situācijā, kad darbojas vairāki operatori, liek dalībvalstīm novērtēt virkni pasta infrastruktūras vai pakalpojumu elementu, lai noteiktu, vai šie elementi:

- ir neatņemami vai ievērojami atvieglina pakalpojumu sniegšanu operatoriem, kas vēlas konkurēt ar vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem),

- un/vai tie dod labumu lietotājiem un patērētājiem, samazinot tādu sūtījumu skaitu, kas ir kļūdaini piegādāti vai ko nevar nogādāt atpakaļ sūtītājiem, tādējādi nodrošinot pasta pakalpojumu vispārējo kvalitāti un pamatprasību aizsardzību un dodot labumu visiem operatoriem un lietotājiem.

Ņemot vērā, ka šo pasta infrastruktūras un pakalpojumu elementu tiesiskais statuss un tirgus situācija dalībvalstīs atšķiras (piemēram, to vienīgie īpašnieki vai nodrošinātāji var būt vispārējo pakalpojumu sniedzēji vai vairāki operatori), priekšlikums paredz ierobežot šo prasību, nosakot, ka dalībvalstis pieņem informētus lēmumus par vajadzīgo regulējumu un tā apjomu, regulatīvo instrumentu izvēli un visām kompensācijām, ja tās izrādītos vajadzīgas.

Paredzētajā 11.a pantā nav mainīts regulējums, kas attiecas uz pakārtoto piekļuvi tīkla šķirošanas un piegādes daļai. Saistībā ar šķirošanas un piegādes daļu dalībvalstis turpina ievērot 12. panta piektā ievilkuma noteikumus, un atkarībā no valsts apstākļiem var veikt citus pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi valsts pasta infrastruktūras tīklam ar nosacījumiem, kuros ir ievērots pārredzamības un nediskriminācijas princips.

Godīgas konkurences uzraudzība (12. panta sestais ievilkums, 14. pants)

Brīvas konkurences apstākļos dalībvalstīm būs jāveic delikāts uzdevums – jānodrošina vispārējo pakalpojumu sniedzēju pietiekama brīvība, lai pielāgotos konkurencei, un vienlaikus nolūkā garantēt efektīvu konkurenci jāgādā par iespējamā dominējošā operatora uzvedības atbilstīgu uzraudzību.

Šis uzdevums prasa katras dalībvalsts tirgus situācijas, institucionālo pasākumu un pārraudzības iespēju novērtējumu, tādēļ ir lietderīgi vadošo operatoru uzraudzības konkrēto regulatīvo mehānismu izvēli atstāt dalībvalstu ziņā, tomēr neatsakoties no kopējo prasību minimuma. Tādējādi par lietderīgu ir uzskatāma, no vienas puses, atteikšanās no dalībvalstīm uzliktās prasības pārraudzīt ar nozares noteikumiem pamatotu šķērssubsidēšanu un, no otras puses, grāmatvedības uzskaites pārredzamības noteikumu saglabāšana.

Ņemot vērā šķērssubsidēšanu un atcelto rezervēto pakalpojumu nozari kā acīmredzamu konkurences traucējumu avotu, kas attaisnoja līdzšinējos noteikumus, šajā priekšlikumā, paredzot svītrot 12. panta sesto ievilkumu, ir noteikts, ka dalībvalstis lemj, kā labāk nodrošināt, lai vispārējo pakalpojumu sniedzēju un nereti vienlaikus dominējošo tirgus operatoru uzvedība nenovestu pie konkurences traucējumiem. Šajā nolūkā dalībvalstis var ieviest īpašas ex-ante pārbaudes (kā to paredz pašreizējā Direktīva) vai paļauties uz konkurences tiesību aktu ex-post piemērošanu, ko nodrošina konkurences iestādes un/vai valsts regulatīvās iestādes.

Pārejas periodā uz konkurencei atvērtu tirgu no vispārējo pakalpojumu sniedzējam(-iem) uzliktajām grāmatvedības uzskaites pārredzamības prasībām joprojām ir jāievēro pielāgotas ar izmaksām saistītās grāmatvedības uzskaites nošķiršanas prasības. Paredzētie 14. panta grozījumi atspoguļo jauno situāciju, kad vairs nav rezervēto pakalpojumu nozares. Ņemot vērā, ka valsts regulatīvās iestādes šajā jomā jau sadarbojas, izstrādājot paraugpraksi un kopēju nostāju (ar to nodarbojas, piemēram, Eiropas Pasta regulatoru komiteja), Direktīvā nav jāiekļauj saskaņā ar labāka regulējuma principiem sīkāk izstrādāti un saistoši noteikumi par izmaksu sadalījumu.

Labāka patērētāju aizsardzība (12. panta pirmais ievilkums, 19., 22., 22.a pants)

Saskaņā ar pastāvošajiem uz citām pakalpojumu nozarēm attiecināmajiem noteikumiem un lai pārmaiņām pakļautā tirgū uzlabotu patērētāju aizsardzību, šajā priekšlikumā ar 19. panta grozījumiem ir paplašināta sūdzību procedūru principu minimuma piemērošanas joma - tā vairs neaptver tikai vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-s).

Patērētāju interešu labāku aizsardzību sekmē arī šādi aspekti: 1) labāka operatoru savietojamība, ko nodrošina piekļuve atsevišķiem infrastruktūras un pakalpojumu elementiem, kā minēts jaunajā, iepriekš plašāk aplūkotajā 11.a pantā, 2) valsts regulatīvo iestāžu un patērētāju aizsardzības iestāžu sadarbības prasība, kas iekļauta ierosinātā 22. panta 2. punktā, 3) ar vispārējo pakalpojumu uzraudzību un pārraudzību saistīto valsts regulatīvo iestāžu lomas un pilnvaru noskaidrošana 22. panta 3. punktā un 22.a panta 1. punktā.

Visbeidzot, ņemot vērā, cik svarīgi ir sniegt pasta pakalpojumus šo pakalpojumu patērētājiem, kas ir pilnīgi vai daļēji neredzīgas personas, priekšlikums paredz 12. panta 1. ievilkumā apstiprināt, ka tirgus atvēršanas procesam nevajadzētu ierobežot dalībvalstu ieviesto atsevišķu bezmaksas pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām saskaņā ar spēkā esošajām Pasaules Pasta Savienības noteiktajām starptautiskajām saistībām.

Komisijas izpildes pilnvaru īstenošana (21. pants)

Saskaņā ar Pasta direktīvu izveidotās komitejas uzdevums ir palīdzēt Komisijai īstenot tās izpildes pilnvaras, jo īpaši saistībā ar 1. pielikuma grozīšanu attiecībā uz Kopienas iekšējo pārrobežu pasta pakalpojumu kvalitātes mērķiem un standartizētu kvalitātes mērījumu nosacījumu pieņemšanu (sal. ar Direktīvas 16. pantu).

Tā kā šīs komitejas regulatīvās funkcijas attiecas uz nebūtisku Direktīvas elementu grozījumiem, ir lietderīgi pielāgot tās darbību reglamentējošos noteikumus regulatīvajai procedūrai, kas ir nesen ieviesta ar Padomes lēmumu, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūras[6], nododot Eiropas Parlamenta rīcībā šādu pasākumu rūpīgas pārbaudes papildu mehānismus.

Valsts regulatīvās iestādes (22. pants)

Valsts regulatīvajām iestādēm visticamāk joprojām būs izšķirīga loma, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kur vēl nav pabeigta pāreja uz brīvu konkurenci. Lai uzlabotu šo iestāžu efektīvu darbību, un ņemot vērā līdzīgās regulējamās nozarēs gūto pieredzi un Eiropas Pasta regulatoru komitejas diskusijas, kā arī dažādu nozares pētījumu rezultātus, priekšlikumā ir paredzēti šādi 22. panta grozījumi:

- Regulatīvo funkciju strukturāla nošķiršana no funkcijām, kas ir saistītas ar operatoru īpašumtiesībām vai kontroli. Ievērojot regulatīvo un operatīvo funkciju nošķiršanas principu, dalībvalstīm vajadzētu garantēt valsts regulatīvo iestāžu neatkarību, jo īpaši attiecībā uz funkcijām, kas ir saistītas ar īpašumtiesībām, kad ir iespējams nepārprotams valsts interešu konflikts, tādējādi nodrošinot pieņemto lēmumu neitralitāti. Šī prasība, ko piemēro arī citās tīkla infrastruktūras nozarēs, nenozīmē obligātu jaunu administratīvo struktūru veidošanu, bet liek skaidri un stabili nošķirt dažādu valsts iestāžu funkcijas (22. panta 1. punkts).

- Regulatīvo funkciju sadalījuma pārredzamība un sadarbība to valsts iestāžu starpā, kas īsteno regulatīvās funkcijas. Ņemot vērā to, ka regulatīvo funkciju īstenošanā nereti ir iesaistītas dažādas valsts iestādes, priekšlikumā ir paredzēta prasība nodrošināt lielāku pārredzamību un līdz ar to skaidrību attiecībā uz šo iestāžu pienākumu sadalījumu. Tā kā bieži pārklājas to iestāžu pienākumi, kuras atbild par nozares regulējumu, konkurences noteikumu piemērošanu un patērētāju aizsardzību, priekšlikumā ir paredzēta šo iestāžu sadarbības prasība, lai panāktu tām uzticēto pienākumu efektīvas izpildes labāku nodrošinājumu (22. panta 1. un 2. punkts).

- Apstiprinātas tiesības pārsūdzēt valsts regulatīvo iestāžu lēmumus un šo lēmumu pagaidu statuss, lai tirgus atvēršanas procesā garantētu tirgus skaidrību, neskarot dalībvalstu kompetences jomu sadalījumu valsts tiesu sistēmā un juridisko vai fizisko personu tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem (22. panta 3. punkts).

- Ciešāka sadarbība ES valsts regulatīvo iestāžu starpā, lai juridiski atbalstītu un veicinātu darbu, ko veic pastāvošās iestādes, piemēram, Eiropas Pasta regulatoru komiteja un Pasta direktīvas komiteja, popularizējot paraugpraksi un sekmējot regulatīvās prakses saskaņošanu iekšējā tirgū bez obligātas jaunu administratīvo struktūru veidošanas (22. panta 2. punkts).

Informācijas sniegšana valsts regulatīvajām iestādēm (22.a pants)

Lai efektīvi pildītu uzticētos pienākumus, valsts regulatīvajām iestādēm ir jāsaņem informācija no tirgus dalībniekiem. Eiropas Pasta regulatoru komitejā, statistikas iestādēs un nozares pētījumos nepārtraukti tiek uzsvērts, ka svarīgs Direktīvas piemērošanas nodrošinājuma un valsts noteikumu īstenošanas šķērslis ir tādu īpašu pilnvaru trūkums, kuras ļautu iegūt informāciju no pasta operatoriem. Šajā priekšlikumā ir paredzēts jauns 22.a pants, ar kuru valsts regulatīvās iestādes iegūst pilnvaras proporcionāli un pamatoti vākt informāciju, tostarp statistikas nolūkā.

Pasta direktīvas piemērošanas novērtējums un ziņojumi (23. pants)

Šis priekšlikums paredz paturēt spēkā Pasta direktīvas piemērošanas regulāru pārraudzību un ziņojumus Padomei un Parlamentam, lai varētu laikus plānot turpmākus regulatīvus pasākumus, kas varētu būt vajadzīgi vispārējo pakalpojumu un/vai tirgus atvēršanas procesa nodrošināšanai. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, priekšlikums paredz grozīt 23. pantu, pagarinot atskaites periodu no diviem līdz trim gadiem. Nosakot šādu atskaites periodu, ir ņemti vērā tirgus attīstības tempi un Direktīvas piemērošanas sociālie aspekti, un paredzēts iespējamu politikas ieteikumu izstrādei pietiekams laika intervāls.

Beigu termiņa atcelšana (26., 27. pants)

Saskaņā ar lēmumu 2009. gadā atcelt īpašas un ekskluzīvas tiesības (7. panta pirmā daļa) šis priekšlikums paredz atcelt pastāvošos Pasta direktīvas 26. panta 2. punkta un 27. panta beigu termiņa noteikumus.

Saskaņotība un labāks regulējums (1., 2., 9., 10., 11. pants)

Šajā priekšlikumā ir paredzēta virkne grozījumu, kuru nolūks ir uzlabot Pasta direktīvas saskaņotību un tiesisko skaidrību:

- 1. panta otrais ievilkums: paredzētie grozījumi saskan ar 7. panta grozījumiem, norādot, ka pasta pakalpojumu rezervēšana turpmāk nav atļauta;

- 2. panta 6. punkts: paredzētie grozījumi noskaidro Direktīvas piemērošanas jomu un jo īpaši to, ka Direktīva attiecas uz visiem pasta pakalpojumu sniedzējiem, nevis tikai uz vispārējo pakalpojumu sniedzējiem;

- 2. panta 8. punkts: paredzētie grozījumi saskan ar 7. panta grozījumiem, jo tiešā pasta jēdziens ir attiecināms tikai uz rezervējamiem pakalpojumiem;

- 9. panta 5. punkts: paredzētie grozījumi saskan ar 7. panta grozījumiem, jo tiešā pasta jēdziens ir attiecināms tikai uz rezervējamiem pakalpojumiem;

- 4. nodaļas virsraksts: paredzētie 4. nodaļas virsraksta grozījumi saskan ar 7. panta grozījumiem, norādot, ka saskaņā ar šo priekšlikumu vairs nepastāv atšķirība starp rezervētiem un nerezervētiem pasta pakalpojumiem;

- 10. pants: paredzētie grozījumi atspoguļo EK līguma jauno numerāciju un arī to, ka saskaņā ar šo priekšlikumu vairs nepastāv atšķirība starp rezervētiem un nerezervētiem pasta pakalpojumiem;

- 11. pants: paredzētie grozījumi atspoguļo EK līguma jauno numerāciju;

- 12. panta piektais ievilkums: jēdziens ,,privātiem” ir svītrots, jo nav būtiski, vai klienti ir valsts vai privāti, turklāt šāds lietojums var būt maldinošs;

- 26. panta 1. punkts: paredzētais 26. panta 1. punkta svītrojums atbilst 7. panta grozījumiem, norādot, ka pasta pakalpojumu rezervēšana turpmāk nav atļauta, un tādēļ nevar ieviest ,,liberālākus” pasākumus.

Lai atvieglinātu pārstrādāto reglamentējošo noteikumu konsekventu transponēšanu, Komisija apņemas Direktīvas jauno noteikumu pareizu transponēšanu, ieviešanu un piemērošanas nodrošinājumu uzraudzīt un apspriest ar dalībvalstīm.

2006/0196 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[7],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[9],

rīkojoties Līguma 251. pantā noteiktajā kārtībā[10],

tā kā:

1. Ar 1994. gada 7. februāra Rezolūciju par Kopienas pasta pakalpojumu attīstību[11] Padome ir noteikusi, ka viens no galvenajiem Kopienas pasta politikas mērķiem ir saskaņot pakāpenisku, vadāmu pasta tirgus atvēršanu konkurencei un vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu.

2. Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopējiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai[12] paredz reglamentējošus pasta nozares noteikumus Kopienas līmenī, to skaitā pasākumus, ar ko nodrošina vispārējos pakalpojumus un nosaka to pakāpeniski un progresīvi samazināmo pasta pakalpojumu maksimālos ierobežojumus, kurus dalībvalstis drīkst rezervēt savam(-iem) vispārējo pakalpojumu sniedzējam(-iem), lai uzturētu vispārējos pakalpojumus, un termiņu lēmumu pieņemšanai par turpmāku tirgus atvēršanu konkurencei pasta pakalpojumu vienota tirgus izveides nolūkā.

3. EK līguma 16. pantā ir uzsvērta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu loma Eiropas Savienības kopīgo vērtību sistēmā un to loma sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā. Turpat ir noteikts, ka jāgādā, lai šādi pakalpojumi balstītos uz tādiem principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumu.

4. Pasākumi šajā jomā būtu jāizstrādā tā, lai to mērķi atbilstu EK līguma 2. pantā minētajiem Kopienas uzdevumiem, proti, visā Kopienā veicināt harmonisku, līdzsvarotu un stabilu saimnieciskās darbības attīstību, augstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības līmeni, noturīgu izaugsmi bez pārmērīgas inflācijas, augstu konkurētspējas un ekonomiskas konverģences pakāpi, dzīves līmeņa un dzīves kvalitātes celšanos, kā arī ekonomisku un sociālu kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm.

5. Eiropadomes 2005. gada 22. un 23. maija sanāksmes secinājumos saistībā ar Lisabonas stratēģijas vidusposma novērtējumu ir atkārtoti uzsvērta iekšējā tirgus kā izaugsmes sekmēšanas un jaunu un labāku darbavietu radīšanas instrumenta pilnīgas izveides nozīme, un efektīvu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu svarīgā loma konkurētspējīgā un dinamiskā tautsaimniecībā. Šie secinājumi attiecas arī uz pasta pakalpojumiem, kas joprojām ir būtisks saziņas, tirdzniecības un sociālās un teritoriālās kohēzijas instruments.

6. Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūcijā ir uzsvērta efektīvu pasta pakalpojumu sociālā un ekonomiskā nozīme un svarīgā loma Lisabonas stratēģijas kontekstā, norādot, ka līdzšinējo reformu pasākumu rezultātā ir panākta pasta nozares ievērojama pozitīva attīstība, turklāt ir augusi kvalitāte un efektivitāte un pakalpojumi ir kļuvuši vairāk vērsti uz klientu vajadzībām.

7. Saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK ir veikts perspektīvas pētījums, kurā saistībā ar katru dalībvalsti ir novērtēta pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekme uz vispārējiem pakalpojumiem 2009. gadā. Turklāt Komisija ir veikusi vispusīgu Kopienas pasta nozares novērtējumu, tostarp pasūtot pētījumus par nozares ekonomisko, sociālo un tehnisko attīstību, un rīkojusi plašas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm.

8. Saskaņā ar perspektīvas pētījuma rezultātiem visā Kopienā līdz 2009. gadam ir iespējams sasniegt Direktīvā 97/67/EK izvirzīto pamatmērķi panākt vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu, ievērojot dalībvalstu noteiktos kvalitātes standartus, un atteikties no rezervētajiem pakalpojumiem.

9. Pasta tirgus progresīva un pakāpeniska atvēršana konkurencei ir devusi vispārējo pakalpojumu sniedzējiem pietiekamu laiku, ļaujot veikt modernizācijas un pārstrukturizācijas pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju jaunajos tirgus apstākļos, un ļāvusi dalībvalstīm pielāgot valsts reglamentējošos noteikumus atvērtākai videi. Turklāt dalībvalstis var izmantot iespējas, ko sniedz transponēšanas periods, kā arī ievērojamo laiku, ko prasa efektīvas konkurences ieviešana, lai pēc vajadzības turpinātu vispārējo pakalpojumu sniedzēju turpmāku modernizāciju un pārstrukturizāciju.

10. Perspektīvas pētījums liecina, ka rezervēto pakalpojumu nozarei vairs nav jābūt vispārējo pakalpojumu finansējuma priviliģētam risinājumam. Šajā novērtējumā ir ņemta vērā Kopienas un tās dalībvalstu ieinteresētība iekšējā tirgus pilnīgā izveidē un tā iespējās sekmēt izaugsmi un nodarbinātību un nodrošināt efektīvu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem. Tādēļ ir lietderīgi apstiprināt 2009. gada 1. janvāri kā pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgas izveides galīgo termiņu.

11. Pasta nozarē darbojas virkne pārmaiņu virzītājspēku, jo īpaši jāmin pieprasījums un mainīgās klientu vajadzības, organizatoriskas pārmaiņas, automatizācija un jaunu tehnoloģiju ieviešana, aizvietošana ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem un tirgus atvēršana.

12. Pilnīga tirgus atvēršana palīdzēs paplašināt pasta tirgus kopējo apjomu; tā turpinās sekmēt stabilu un kvalitatīvu darbavietu saglabāšanu vispārējo pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos un atvieglinās jaunu darbavietu radīšanu citu operatoru un jaunienācēju uzņēmumos, kā arī saistītās saimnieciskās darbības jomās. Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci reglamentēt nodarbinātības nosacījumus pasta pakalpojumu nozarē.

13. Lielākai konkurencei turklāt būtu jāsekmē pasta nozares un alternatīvu sakaru veidu integrācija un jāļauj pilnveidot arvien prasīgākajiem lietotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.

14. Līdzāspastāvošo sakaru tirgu attīstība ir atšķirīgi iespaidojusi dažādus Kopienas reģionus un iedzīvotāju grupas, un pasta pakalpojumu izmantošanu. Teritoriālā un sociālā kohēzija būtu jāuztur, un ņemot vērā, ka, piemērojot Direktīvā 97/67/EK paredzēto elastīgumu, dalībvalstis var pielāgot atsevišķus konkrētu pakalpojumu elementus atbilstīgi vietējam pieprasījumam, ir lietderīgi pilnīgi saglabāt minētajā Direktīvā paredzētos vispārējos pakalpojumus un ar tiem saistītās kvalitātes prasības. Lai nodrošinātu, ka tirgus atvēršana turpina nākt par labu visiem lietotājiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, dalībvalstīm ir jāuzrauga un jāpārrauga tirgus attīstība. Dalībvalstīm pienācīgi jāīsteno Direktīvā paredzētie regulatīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pasta pakalpojumu pieejamība turpina atbilst lietotāju vajadzībām, tostarp pēc vajadzības nodrošinot vienā piekļuves vietā pieejamu pakalpojumu minimumu.

15. Direktīva 97/67/EK paredz, ka vispārējo pakalpojumu priviliģēta nodrošinājuma garantēšanas nolūkā dalībvalstis ex-ante izraugās vispārējo pakalpojumu sniedzējus. Lielākas konkurences attīstība un izvēles iespējas nozīmē, ka dalībvalstīm jādod arī elastīgākas iespējas lemt par efektīvākajiem un piemērotākajiem vispārējo pakalpojumu pieejamības garantēšanas mehānismiem, ievērojot objektivitātes, pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principu, lai ar vismazākajiem tirgus darbības traucējumiem iekšējā tirgū nodrošinātu brīvu pasta pakalpojumu sniegšanu. Dalībvalstis var atsevišķi vai savstarpēji kombinējot piemērot kādu no šādiem mehānismiem: atstāt vispārējo pakalpojumu nodrošinājumu tirgus spēku ziņā, izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas sniedz vispārējo pakalpojumu dažādus elementus vai apkalpo dažādus reģionus, un izmantot pakalpojumu valsts iepirkumu.

16. Lietotājiem ir svarīgi būt informētiem par visiem vispārējiem pakalpojumiem, bet uzņēmumiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, ir svarīgi būt informētiem par vispārējo pakalpojumu sniedzēja(-u) tiesībām un pienākumiem. Dalībvalstīm jānodrošina patērētāju pastāvīga un pilnīga informēšana par konkrētu pakalpojumu elementiem un pieejamību. Tomēr saskaņā ar dalībvalstīm dotajām lielāka elastīguma iespējām, kas ļauj nodrošināt vispārējos pakalpojumus citādi, nevis ex-ante izraugoties vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-s), lēmumus par piemērotāko veidu, kā sabiedrībai darīt zināmu šo informāciju, ir lietderīgi atstāt dalībvalstu ziņā.

17. Ņemot vērā veikto pētījumu rezultātus un nolūkā pilnīgi atbrīvot pasta pakalpojumu iekšējā tirgus potenciālu, ir lietderīgi pārtraukt rezervēto pakalpojumu un īpašo tiesību izmantošanu, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansēšanu.

18. Var gadīties, ka atsevišķām dalībvalstīm joprojām vajadzēs rast ārēju finansējumu, lai segtu vispārējo pakalpojumu atlikušās tīrās izmaksas. Tādēļ ir lietderīgi precīzi noskaidrot, kādas alternatīvas ir pieejamas, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansējumu, ciktāl tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko finansēšanas mehānismu. Pieejamās alternatīvas ļauj izmantot valsts iepirkuma procedūras, kā arī valsts kompensācijas un pārredzama izmaksu sadalījumu pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju starpā ar iemaksām kompensāciju fondos visos gadījumos, kad vispārējo pakalpojumu sniedzēju saistību izpilde ir saistīta ar vispārējo pakalpojumu tīrajām izmaksām un ar izraudzītajiem uzņēmumiem uzliktu negodīgu finansiālo apgrūtinājumu. Dalībvalstis var izmantot citus finansēšanas līdzekļus, ko atļauj Kopienas tiesību akti, piemēram., pieņemt lēmumu, ka peļņa, ko dod citas vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības, kuras neietilpst vispārējo pakalpojumu darbības jomā, pilnībā vai daļēji jānovirza, lai finansētu vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, ja tās atbilst šai direktīvai.

19. Lai noteiktu, kuriem uzņēmumiem būtu jāveic iemaksas kompensāciju fondos, dalībvalstīm jāapsver, vai attiecīgo uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, ņemot vērā to raksturojumu, tostarp pievienotās vērtības elementus un paredzēto izmantošanu, no lietotāju viedokļa var uzskatīt par tādiem, ar kuriem var aizvietot vispārējos pakalpojumus. Lai pakalpojumus varētu uzskatīt par tādiem, ar kuriem var aizvietot vispārējos pakalpojumus, tiem nav obligāti jāaptver visi vispārējo pakalpojumu elementi, piemēram, ikdienas piegāde vai pilnīgs valsts pārklājums. Lai, nosakot šo uzņēmumu ieguldījumu dalībvalstī sniegto vispārējo pakalpojumu izmaksu segšanā, ievērotu proporcionalitātes principu, dalībvalstīm jāizmanto tādi pārskatāmi un nediskriminējoši kritēriji kā šo uzņēmumu ieguldījums darbībās, kas šajā dalībvalstī ir vispārējo pakalpojumu jomā.

20. Visiem finansēšanas mehānismiem jāturpina piemērot Direktīvā 97/67/EK paredzēto pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principu, un visi lēmumi šajā jomā jāpieņem, pamatojoties uz pārredzamiem, objektīviem un pārbaudāmiem kritērijiem. Jo īpaši vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, valsts regulatīvajai iestādei uzņemoties atbildību, jāaprēķina, no izraudzītā uzņēmuma, kas pilda vispārējo pakalpojumu pienākumu, tīrajām izmaksām atņemot izraudzītā uzņēmuma tīrās izmaksas, kurās nav iekļautas vispārējo pakalpojumu pienākumu pildīšanas izmaksas. Aprēķinā ņem vērā visus pārējos atbilstīgos elementus, tostarp tirgus ieguvumu, kas rodas uzņēmumam, kurš izraudzīts vispārējo pakalpojumu sniegšanai, tiesības uz saprātīgu peļņu un rentabilitātes iniciatīvas.

21. Ir jāatļauj dalībvalstīm piešķirt atļaujas un individuālas licences pamatoti un proporcionāli paredzētajam mērķim. Tomēr, kā uzsvērts trešajā ziņojumā par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu, šķiet, ka nolūkā mazināt nepamatotus pakalpojumu nodrošinājuma traucēkļus iekšējā tirgū ir vajadzīga piemērojamo nosacījumu turpmāka saskaņošana. Šajā kontekstā dalībvalstis var, piemēram, ļaut uzņēmumiem izvēlēties vai nu uzņemties pienākumu sniegt kādu pakalpojumu, vai arī veikt finansiālu ieguldījumu, lai segtu izmaksas par šo pakalpojumu, ko sniedz cits uzņēmums, bet vairs nav vienlaicīgi pieļaujama prasība piedalīties izmaksu sadales mehānismos un prasība pildīt vispārējo pakalpojumu vai kvalitātes saistības, kas paredzētas, lai kalpotu vienam un tam pašam mērķim. Tāpat ir lietderīgi paskaidrot, ka daži atļauju un licenču piešķiršanas noteikumi nav attiecināmi uz izraudzītiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem.

22. Apstākļos, kad vispārējo pakalpojumu nozarē pakalpojumus sniedz vairāki pasta uzņēmumi, ir lietderīgi prasīt, lai visas dalībvalstis novērtētu, vai nolūkā sekmēt efektīvu konkurenci un/vai aizsargāt lietotājus un patērētājus, nodrošinot pasta pakalpojumu kopējo kvalitāti, atsevišķi pasta infrastruktūras elementi vai atsevišķi pakalpojumi, ko parasti nodrošina vispārējo pakalpojumu sniedzēji, būtu jādara pieejami citiem operatoriem, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus. Ņemot vērā, ka šo elementu un pakalpojumu tiesiskais statuss un tirgus situācija dalībvalstīs atšķiras, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis vienīgi pieņem informētus lēmumus par vajadzību pēc regulatīviem instrumentiem un par to apjomu un izvēli, tostarp atbilstīgos gadījumos par izmaksu sadalīšanu. Šis noteikums neskar dalībvalstu tiesības pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi valsts pasta infrastruktūras tīklam, ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principu.

23. Ņemot vērā, cik svarīgi ir sniegt pasta pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām, ir lietderīgi apstiprināt, ka tirgus atvēršanas procesam nevajadzētu ierobežot dalībvalstu ieviesto atsevišķu bezmaksas pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām saistībām.

24. Brīvas konkurences apstākļos gan vispārējo pakalpojumu finansiālā līdzsvara labā, gan lai ierobežotu tirgus darbības traucējumus, ir svarīgi nepieļaut atkāpes no principa, ka cenas atspoguļo parastus tirgus nosacījumus un izmaksas – vienīgā atkāpe ir pieļaujama sabiedrības interešu aizsardzības vārdā. Šo mērķi var sasniegt, turpinot dalībvalstīm atļaut attiecināt vienotos tarifus uz pasta sūtījumiem, kam piemēro vienas vienības tarifus, t.i., uz pakalpojumiem, ko visbiežāk izmanto patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi. Sabiedrības kopējo interešu aizsardzības vārdā, piemēram, lai nodrošinātu piekļuvi kultūrai vai reģionālo un sociālo kohēziju, atsevišķām dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt arī dažu citu pasta sūtījumu vienotos tarifus.

25. Ņemot vērā katras valsts īpatnības, kas nosaka vadošo vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības nosacījumu regulējumu brīvas konkurences apstākļos, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm brīvi lemt par šķērssubsīdiju labāko pārraudzības veidu.

26. Pārejas periodā uz konkurencei pilnīgi atvērtu tirgu ir lietderīgi atstāt spēkā prasību, kas paredz, ka dalībvalstis liek vispārējo pakalpojumu sniedzējiem turpināt nošķirtu un pārredzamu grāmatvedības uzskaiti, to pēc vajadzības pielāgojot. Šai prasībai jāļauj valsts regulatīvajām iestādēm, konkurences iestādēm un Komisijai iegūt vajadzīgo informāciju, lai līdz efektīvas konkurences ieviešanai pieņemtu ar vispārējiem pakalpojumiem saistītus lēmumus un uzraudzītu godīgu tirgus nosacījumu ievērošanu. Sadarbībai valsts regulatīvo iestāžu starpā, turpinot izstrādāt kritērijus un pamatnostādnes šajā jomā, būtu jāsekmē šo noteikumu saskaņota piemērošana.

27. Saskaņā ar citās pakalpojumu nozarēs spēkā esošajiem noteikumiem un lai uzlabotu patērētāju aizsardzību, ir lietderīgi paplašināt sūdzību procedūru principu minimuma piemērošanas jomu, lai tā neaptvertu tikai vispārējo pakalpojumu sniedzējus. Lai palielinātu sūdzību izskatīšanas procedūru efektivitāti, ir lietderīgi, ka Direktīva rosina izmantot ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras, kā to paredz Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikums 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā[13] un Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikums par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā[14]. Patērētāju interešu aizsardzību sekmētu arī labāka operatoru savietojamība, ko nodrošinātu piekļuve atsevišķiem infrastruktūras un pakalpojumu elementiem, un valsts regulatīvo iestāžu un patērētāju aizsardzības iestāžu sadarbības prasība.

28. Ir lietderīgi pielāgot izpildes pilnvaru noteikumus, lai atspoguļotu izdarītos grozījumus Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[15],

29. Valsts regulatīvajām iestādēm visticamāk joprojām būs izšķirīga loma, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kur vēl nav pabeigta pāreja uz brīvu konkurenci. Saskaņā ar regulatīvo un operatīvo funkciju nošķiršanas principu dalībvalstīm ir jāgarantē savas valsts regulatīvo iestāžu neatkarība, tādējādi nodrošinot šo iestāžu lēmumu neitralitāti. Šī neatkarības prasība neskar dalībvalstu institucionālo autonomiju un konstitucionālās saistības, un neitralitātes principu attiecībā uz dalībvalstu noteikumiem, kas reglamentē īpašumu un īpašumtiesību sistēmu, kā to nosaka Līguma 295. pants. Valsts regulatīvo iestāžu rīcībā jābūt visiem tām uzticēto pienākumu izpildei vajadzīgajiem līdzekļiem, t.i., personālam, kompetencei un finanšu līdzekļiem.

30. Regulatīvo funkciju īstenošanā nereti ir iesaistītas dažādas valsts iestādes, tādēļ nolūkā panākt veicamo pienākumu efektīvas izpildes labāku nodrošinājumu, ir lietderīgi ieviest pārredzamu pienākumu sadalījumu un par nozares regulējumu, konkurences noteikumu piemērošanu un patērētāju aizsardzību atbildīgo iestāžu sadarbības prasību..

31. Ikvienai pusei, kas ir kādas valsts regulatīvās iestādes lēmuma subjekts, vajadzētu būt tiesībām pārsūdzēt šo lēmumu no šīs iestādes neatkarīgā iestādē. Tā var būt tiesu iestāde. Pārsūdzības procedūras neskar dalībvalstu kompetences jomu sadalījumu valsts tiesu sistēmā un juridisko vai fizisko personu tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai garantētu tiesisko un tirgus drošību, gaidot šo procedūru iznākumu, ir jānodrošina valsts regulatīvo iestāžu lēmumu pagaidu statuss.

32. Pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, valsts regulatīvajām iestādēm vajadzības gadījumā sava rīcība būtu jāsaskaņo ar citu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un Komisiju. Tas sekmētu pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību un palīdzētu visās dalībvalstīs konsekventi piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, jo īpaši jomās, kur saistībā ar attiecīgo noteikumu piemērošanu valsts tiesību akti, ar ko īsteno Kopienas tiesības, dod valsts regulatīvajām iestādēm ievērojamu rīcības brīvību. Šī sadarbība cita starpā varētu notikt ar Direktīvu 97/67/EK izveidotajā komitejā vai grupā, kur ietilpst Eiropas regulatori. Dalībvalstīm būtu jālemj, kuras iestādes saskaņā ar šo direktīvu ir uzskatāmas par valsts regulatīvajām iestādēm.

33. Lai efektīvi pildītu uzticētos pienākumus, valsts regulatīvajām iestādēm ir jāsaņem informācija no tirgus dalībniekiem. Informācijas pieprasījumiem jābūt proporcionāliem un tie nedrīkst nevajadzīgi apgrūtināt uzņēmumus. Šādas informācijas apkopošana var būt vajadzīga arī Komisijai, lai tā varētu pildīt pienākumus, ko paredz Kopienas tiesības.

34. Lai Eiropas Parlamentu un Padomi pastāvīgi informētu par pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību, Komisijai regulāri jāsniedz minētajām institūcijām ziņojumi par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu.

35. Lai apstiprinātu nozari reglamentējošos noteikumus, Direktīvas 97/67/EK beigu termiņš jāsvītro.

36. Dalībvalstis vienas pašas nespēj pietiekami sasniegt paredzētās darbības mērķus, proti, panākt pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi, garantēt visiem lietotājiem vienādu vispārējo pakalpojumu līmeni un noteikt saskaņotus pasta pakalpojumu regulējuma principus, tādēļ veicamās darbības apjoma un rezultātu dēļ šos mērķus var vieglāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var apstiprināt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar turpat izklāstīto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzētā darbība nepārsniedz to, kas ir vajadzīga, lai sasniegtu minētos mērķus.

37. Tādēļ Direktīva 97/67/EK būtu attiecīgi jāgroza.

38. Šī direktīva atbilst citiem spēkā esošajiem Kopienas juridiskajiem instrumentiem, kas regulē pakalpojumu jomu. Ja šī direktīva nonāk pretrunā ar citu Kopienas instrumentu noteikumiem, jo īpaši Iekšējā tirgus pakalpojumu direktīvas [2006/../EK] noteikumiem, tad attiecībā uz pasta nozari prevalē un ir kopumā piemērojama šī direktīva un tās noteikumi.

39. Šī direktīva neskar to, kā piemēro Līguma noteikumus par konkurenci un par pakalpojumu sniegšanas brīvību. Ciktāl finansēšanas mehānismi izrādās saistīti ar kādas dalībvalsts piešķirtu atbalstu vai jebkāda veida valsts atbalsta līdzekļiem Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, šī direktīva neskar dalībvalsts pienākumu ievērot Līgumā paredzētos valsts atbalsta piešķiršanas noteikumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 97/67/EK groza šādi.

40. Direktīvas 1. panta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

,,- pasta pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem,”

41. Direktīvas 2. pantu groza šādi.

42. 6. punktu aizstāj ar šādu:

,,6. Pasta sūtījums ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā pasta pakalpojumu sniedzējiem tas jānogādā. Pie šādiem sūtījumiem bez korespondences pieder arī, piemēram, grāmatas, katalogi, avīzes, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās.”

43. 8. punktu svītro;

44. pievieno šādu punktu:

,,20. Vienas vienības tarifa pakalpojumi ir pasta pakalpojumi, kuru tarifi ir noteikti par atsevišķu pasta sūtījumu pārvadāšanu saskaņā ar vispārējo pakalpojumu sniedzēju vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem.”

45. Direktīvas 3. panta 3. punkta pirmās daļas ievadaļu aizstāj ar šādu:

,,Tās veic pasākumus, lai, izņemot apstākļus vai ģeogrāfiskus nosacījumus, ko valsts regulatīvās iestādes atzīst par izņēmumu, katru darbdienu un ne mazāk kā piecas dienas nedēļā garantētu šādus vispārējos pakalpojumus un lai nodrošinātu, ka tie ietver vismaz:”.

46. Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu:

,, 4. pants

1. Visas dalībvalstis nodrošina, ka vispārējie pakalpojumi ir garantēti, un informē Komisiju par pasākumiem, ko tās ir veikušas, lai izpildītu šo pienākumu . Par minētajiem pasākumiem informē saskaņā ar 21. pantu izveidoto komiteju, kas pārrauga, kā attīstās dalībvalstu pasākumi, ko tās veic, lai nodrošinātu vispārējos pakalpojumus.

2. Dalībvalstis var nolemt izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas kā vispārējo pakalpojumu sniedzēji darbojas visā valsts teritorijā vai tās daļā un nodrošina dažādus vispārējo pakalpojumu elementos. To darot, tās saskaņā ar Kopienas tiesībām nosaka šo uzņēmumu pienākumus un tiesības un šos pienākumus un tiesības publisko. Dalībvalstis jo īpaši veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka vispārējos pakalpojumus uzņēmumiem uztic, piemērojot nosacījumus, kuru pamatā ir objektivitātes, nediskriminācijas, proporcionalitātes un vismazāko tirgus darbības traucējumu princips, un lai nodrošinātu, ka uzņēmumu izraudzīšanās par vispārējo pakalpojumu sniedzējiem ir ierobežota laika ziņā. Par izraudzīto(-ajiem) vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) dalībvalstis informē Komisiju.”

47. Direktīvas 5. panta 2. punktā frāzi ,,36. un 56. pantā” aizstāj ar šādu:

,,30. un 46. pantā”.

48. Direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

,, 6. pants

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka lietotāji un uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, regulāri saņem pietiekami sīki izstrādātu un atjauninātu informāciju, kas attiecas uz konkrētiem piedāvāto vispārējo pakalpojumu elementiem, īpaši norādot uz šo pakalpojumu vispārīgajiem piekļuves nosacījumiem, kā arī cenām un kvalitātes standartu līmeni. Šo informāciju attiecīgi publisko.

Dalībvalstis informē Komisiju par to, kā tās nodrošina saskaņā ar šā panta pirmo daļu publiskojamās informācijas pieejamību.”

49. Direktīvas 3. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

,,3. NODAĻA

Vispārējo pakalpojumu finansēšana”

50. Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

„ 7. pants

1. Sākot no 2009. gada 1. janvāra dalībvalstis nepiešķir un nepatur spēkā ar pasta pakalpojumu ieviešanu un sniegšanu saistītas ekskluzīvas vai īpašas tiesības. Vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu dalībvalstis var finansēt atbilstīgi vienai vai vairākām 2., 3. un 4. punktā minētajām iespējām vai citiem līdzekļiem, kas atbilst ar EK līgumam.

2. Dalībvalstis var nodrošināt vispārējos pakalpojumus, saskaņā ar spēkā esošajiem valsts iepirkuma noteikumiem izmantojot valsts iepirkuma procedūras.

3. Gadījumos, kad dalībvalstis konstatē, ka šajā direktīvā paredzētās vispārējo pakalpojumu saistības attiecībā uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) ir saistītas ar tīrajām izmaksām un negodīgu finansiālo apgrūtinājumu, tās var rīkoties šādi:

(a) izveidot mehānismus, kas paredz kompensēt iesaistītā(-o) uzņēmuma(-u) izmaksas ar valsts līdzekļiem;

(b) sadalīt vispārējo pakalpojumu saistību tīrās izmaksas starp pakalpojumu sniedzējiem un/vai lietotājiem.

4. Ja tīrās izmaksas sadala saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var veidot kompensāciju fondus, kuru līdzekļus veido pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju maksājumi un kurus šim nolūkam pārvalda no labumguvēja vai labumguvējiem neatkarīgas iestādes. Dalībvalstis var noteikt, ka par atļauju piešķiršanu saskaņā ar 9. panta 2. punktu pakalpojumu sniedzējiem ir jāiegulda finanšu līdzekļi minētajos fondos vai jāpilda universālo pakalpojumu nodrošināšanas saistības. Šādi ir atļauts finansēt tikai 3. pantā minētos pakalpojumus.

5. V eidojot kompensāciju fondus un nosakot 3. un 4. punktā minēto finanšu līdzekļu apmēru, dalībvalstis nodrošina pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principa ievērošanu. Saskaņā ar 3. un 4. punktu pieņemto lēmumu pamatā ir objektīvi un pārbaudāmi kritēriji un šos lēmumus publisko”.

51. Direktīvas 4. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

,,4. NODAĻA

Nosacījumi, ar ko reglamentē pasta pakalpojumu sniegšanu un piekļuvi pasta infrastruktūras tīklam”

52. Direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

,, 9. pants

1. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3. panta noteikumiem nepieder pie vispārējiem pakalpojumiem, dalībvalstis var ieviest vispārīgas atļaujas, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām.

2. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3. panta noteikumiem pieder pie vispārējiem pakalpojumiem, dalībvalstis var ieviest atļauju, tostarp individuālu licenču piešķiršanas procedūras, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām un lai garantētu vispārējos pakalpojumus.

Piešķirot atļaujas, var:

- pēc vajadzības noteikt vispārējo pakalpojumu sniegšanas saistības,

- ja vajag, noteikt prasības, kas attiecas uz attiecīgo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un izpildi,

- pēc vajadzības noteikt pienākumu iemaksāt finanšu līdzekļus 7. pantā minētajos izmaksu sadales mehānismos.

Izņemot gadījumus, kad atļauju piešķir uzņēmumiem, kas saskaņā ar 4. pantu ir izraudzīti vispārējo pakalpojumu sniedzēji, atļaujas nedrīkst:

- būt ierobežotas skaita ziņā,

- paredzēt pakalpojumu sniedzējiem vispārējo pakalpojumu saistības un vienlaicīgi prasīt ieguldīt finanšu līdzekļus izmaksu sadales mehānismos, ja kvalitātes, pieejamības un izpildes prasības ir vienas un tās pašas,

- piemērot paralēlus nosacījumus, ko uzņēmumiem piemēro saskaņā ar citiem, ar nozari nesaistītiem valsts tiesību aktiem ,

- noteikt tehniskus vai darbības nosacījumus, kas nav saistīti ar šajā direktīvā paredzēto saistību izpildi.

3. Procedūras, saistības un prasības, kas minētas 1. un 2. punktā, ir pārredzamas, pieejamas, nediskriminējošas, proporcionālas, precīzas un skaidras, iepriekš publiskotas un pamatotas ar objektīviem kritērijiem. Dalībvalstis nodrošina, ka pretendentiem dara zināmus pilnīga vai daļēja atļaujas atteikuma iemeslus, un nosaka pārsūdzēšanas procedūru.”

53. Direktīvas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Eiropas Parlaments un Padome, lemjot par Komisijas priekšlikumu un pamatojoties uz Līguma 47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņotu 9. pantā minētās procedūras, ar ko reglamentē pasta pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, ievērojot komerciālus noteikumus.”

54. Direktīvas 11. pantā ,,57. panta 2. punktu, 66. un 100.a pantu” aizstāj ar ,,47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu”.

55. Direktīvā iekļauj šādu 11.a pantu:

,, 11.a pants

Lietotāju interešu aizsardzības un/vai efektīvas konkurences sekmēšanas vārdā un ņemot vērā vietējos nosacījums, dalībvalstis pēc vajadzības nodrošina pārredzamus un nediskriminējošus piekļuves nosacījumus šādiem pasta infrastruktūras vai pakalpojumu elementiem: pasta indeksu sistēmai, adrešu datubāzei, pasta iestāžu pastkastēm, savākšanas un piegāžu pastkastēm, informācijai par adreses maiņu, pāradresēšanas pakalpojumiem, atpakaļnosūtīšanas pakalpojumiem.”

56. Direktīvas 12. pantu groza šādi:

57. pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

,,- cenām jābūt pieņemamām un tādām, lai visi lietotāji varētu piekļūt sniegtajiem pakalpojumiem. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest bezmaksas pasta pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām,”

58. otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

,,- cenām jābūt saskaņotām ar izmaksām un jāsekmē efektivitāte; ja to prasa sabiedrības intereses, dalībvalstis var lemt, ka vienas vienības tarifa sūtījumiem un citiem sūtījumiem visā attiecīgās valsts teritorijā un/vai uz citu dalībvalstu teritoriju ir jāpiemēro vienots tarifs,”

59. piektā ievilkuma pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

,,Visi šie tarifi ir pieejami arī klientiem, kas nosūta pastu ar līdzīgiem nosacījumiem.”

60. sesto ievilkumu svītro.

61. Direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:

,, 14. pants

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka vispārējo pakalpojumu sniedzēju grāmatvedības uzskaite notiek saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2. Vispārējo pakalpojumu sniedzēji savās iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmās pilnīgi nošķir pakalpojumus un produktus, kas ir saistīti ar vispārējo pakalpojumu tīro izmaksu finansiālo kompensāciju saņemšanu vai maksājumiem, no tiem pakalpojumiem un produktiem, kas ar kompensācijām nav saistīti. Šāda grāmatvedības uzskaites nošķiršana ļauj dalībvalstīm aprēķināt vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas. Šādas iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmas darbojas, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi attaisnojamiem izmaksu uzskaites principiem.

3. Grāmatvedības uzskaites sistēmās, kas minētas 2. punktā, izmaksas, neskarot 4. punktu, sadala šādi:

(a) izmaksas, ko var tieši attiecināt uz konkrētiem pakalpojumiem vai produktiem, tā arī attiecina;

(b) kopējās izmaksas jeb izmaksas, ko nevar tieši attiecināt uz konkrētiem pakalpojumiem vai produktiem, sadala šādi:

(i) ja iespējams, kopējās izmaksas sadala, pamatojoties uz pašu izmaksu izcelsmes tiešu analīzi;

(ii) ja tieša analīze nav iespējama, sadala kopējo izmaksu kategorijas, pamatojoties uz netiešu saistību ar citām izmaksu kategorijām vai izmaksu kategoriju grupām, kurās ir iespējams tiešs attiecinājums vai sadalījums; netiešā saistība pamatojas uz salīdzināmām izmaksu struktūrām;

(iii) ja izmaksas nevar sadalīt ne tieši, ne netieši, izmaksu kategorijas sadala, pamatojoties uz vispārēju dalītāju, ko aprēķina pēc attiecības, kurā, no vienas puses, ir visi izdevumi, kas ir tieši vai netieši attiecināti uz katru vispārējo pakalpojumu vai tam iedalīti, un, no otras puses, izdevumi, kas ir attiecināti uz citiem pakalpojumiem vai tiem iedalīti.

4. Citas izmaksu uzskaites sistēmas var piemērot tikai tad, ja tās ir saderīgas ar 2. punktu un ir apstiprinātas attiecīgās dalībvalsts regulatīvajā iestādē. Pirms to piemērošanas informē Komisiju.

5. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina, ka atbilstību vienai no 3. vai 4. punktā aprakstītajām izmaksu uzskaites sistēmām pārbauda no vispārējo pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgas kompetentas iestādes. Dalībvalstis nodrošina, ka periodiski publicē paziņojumus, kas attiecas uz atbilstību.

6. Valsts regulatīvajās iestādēs ir pieejama pietiekami sīki izstrādāta informācija par izdevumu uzskaites sistēmām, ko lieto vispārējo pakalpojumu sniedzēji, un pēc Komisijas pieprasījuma valsts regulatīvās iestādes iesniedz tai šo informāciju.

7. Grāmatvedības uzskaites informāciju, kas izriet no šīm sistēmām, pēc pieprasījuma dara konfidenciāli pieejamu valsts regulatīvajām iestādēm un Komisijai.

8. Ja kāda dalībvalsts nav izveidojusi nevienu no 7. pantā minētajiem atļautajiem vispārējo pakalpojumu nodrošināšanas finansējuma mehānismiem un ja šīs valsts regulatīvā iestāde ir pārliecinājusies, ka neviens no attiecīgās dalībvalsts izraudzītajiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem nesaņem netiešu vai citādu valsts atbalstu un ka tirgū ir pilnībā efektīva konkurence, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var lemt par šā panta prasību nepiemērošanu. Valsts regulatīvā iestāde par šādiem lēmumiem iepriekš informē Komisiju.”

62. Direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu:

,, 19. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, piemēro pārredzamas, vienkāršas un nesadārdzinātas pasta pakalpojumu lietotāju sūdzību izskatīšanas procedūras, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar zudumu, nolaupīšanu, sabojāšanu vai neatbilstību pakalpojumu kvalitātes standartiem (tostarp procedūras atbildības noteikšanai, ja ir iesaistīts vairāk nekā viens operators).

Dalībvalstis pieņem pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirmajā daļā minētās procedūras dod iespēju godīgi un ātri izšķirt strīdus, pamatotos gadījumos nosakot atlīdzības un/vai kompensāciju piešķiršanas kārtību.

Dalībvalstis atbalsta arī neatkarīgas ārpustiesas strīdu izšķiršanas kārtības izstrādi strīdu izšķiršanai starp uzņēmumiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, un patērētājiem.

Neskarot citas iespējas pārsūdzēt vai saņemt atlīdzību saskaņā ar valsts un Kopienas tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad lietotāju sūdzības uzņēmumiem, kas sniedz vispārējo pakalpojumu nozares pakalpojumus, nav izšķirtas apmierinoši, lietotāji individuāli vai, ja valsts tiesību akti to atļauj, kopīgi ar organizācijām, kuras pārstāv lietotāju un/vai patērētāju intereses, var griezties valsts kompetentajās iestādēs.

Saskaņā ar 16. pantu dalībvalstis nodrošina, ka vispārējo pakalpojumu sniedzēji un atbilstīgos gadījumos uzņēmumi, kas sniedz vispārējo pakalpojumu nozares pakalpojumus, kopā ar gada ziņojumu par darbības uzraudzību publisko informāciju par sūdzību skaitu un to izšķiršanas veidu.”

63. Direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu:

„ 21. pants

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a un 7. pantu.

3. Komiteja apstiprina savu reglamentu.”

64. Direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu:

,, 22. pants

1. Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas pasta nozares regulatīvās iestādes, kas ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no pasta operatoriem. Ja uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, paliek dalībvalstu īpašumā vai kontrolē, dalībvalstis nodrošina regulatīvo funkciju efektīvu nošķiršanu no funkcijām, kas ir saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

Dalībvalstis informē Komisiju par valsts regulatīvajām iestādēm, ko tās ir izraudzījušās no šīs direktīvas izrietošo pienākumu veikšanai. Dalībvalstis viegli pieejamā veidā publisko valsts regulatīvajām iestādēm uzticētos pienākumus, jo īpaši gadījumos, kad šie pienākumi ir uzticēti vairāk nekā vienai iestādei. Atbilstīgos gadījumos saistībā ar jautājumiem, kas skar sabiedrības kopējās intereses, dalībvalstis nodrošina šo iestāžu apspriedes un sadarbību ar valsts iestādēm, kam ir uzticēta konkurences tiesību aktu un patērētāju tiesību aktu īstenošana.

2. Īpašs valsts regulatīvo iestāžu pienākumus ir nodrošināt no šīs direktīvas izrietošo saistību izpildi, jo īpaši nosakot pārraudzības un reglamentējošas procedūras, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu sniegšanu. Tām var uzdot arī nodrošināt atbilstību konkurences noteikumiem pasta nozarē.

Nolūkā atvieglināt šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstu regulatīvās iestādes cieši sadarbojas un savstarpēji atbalsta viena otru.

3. Dalībvalstis gādā par efektīviem valsts līmeņa mehānismiem, kas paredz, ka ikvienam lietotājam vai uzņēmumam, kurš sniedz pasta pakalpojumus un kuru skar valsts regulatīvo iestāžu lēmumi, ir tiesības pārsūdzēt šos lēmumus no iesaistītajām pusēm neatkarīgās pārsūdzības iestādēs. Gaidot pārsūdzību procedūru iznākumu, valsts regulatīvo iestāžu lēmumi paliek spēkā, ja vien pārsūdzības iestāde nelemj citādi.”

65. Aiz 22. panta iekļauj šādu nodaļas virsrakstu:

,,9.a. NODAĻA

Informācijas sniegšana”

66. Direktīvā iekļauj šādu 22.a pantu:

,, 22.a pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, sniedz visu informāciju, tostarp finansiālu informāciju un ar vispārējo pakalpojumu sniegšanu saistītu informāciju, kas vajadzīga šādiem nolūkiem:

(a) lai valsts regulatīvās iestādes varētu nodrošināt šīs direktīvas noteikumu vai saskaņā ar šo direktīvu pieņemtu lēmumu izpildi;

(b) skaidri noteiktiem statistikas mērķiem.

2. Uzņēmumi sniedz minēto informāciju pēc pieprasījuma, nekavējoties, noteiktajā termiņā un tik sīkā izklāstā, kā to prasa valsts regulatīvās iestādes. Valsts regulatīvo iestāžu pieprasītā informācija ir proporcionāla šo iestāžu veicamajiem pienākumiem. Valsts regulatīvās iestādes informācijas pieprasījumus pienācīgi pamato.”

67. Direktīvas 23. pantu aizstāj ar šādu:

,, 23. pants

Katru trešo gadu un pirmoreiz vēlākais 2011. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, iekļaujot atbilstīgu informāciju par nozares attīstību, jo īpaši tās ekonomiskajiem, sociālajiem, nodarbinātības modeļiem un tehniskajiem aspektiem, un par pakalpojumu kvalitāti. Pēc vajadzības ziņojumam pievieno priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.”

68. Direktīvas 26. pantu svītro.

69. Direktīvas 27. pantu svītro.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus, kā arī minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno minēto noteikumu oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomās, uz kurām attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē ,, Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī ”.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] OV C 48, 16.2.1994., 3. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.). Direktīva grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/39/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei (OV L 176, 5.7.2002., 21. lpp).

[3] COM (2006) 596.

[4] SEC (2006) 1291.

[5] COM (2006) 595.

[6] Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmums 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.). Lēmums grozīts ar Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[7] OV C , , . lpp.

[8] OV C , , . lpp.

[9] OV C , , . lpp.

[10] OV C , , . lpp.

[11] OV C 48, 16.2.1994., 3. lpp.

[12] OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[13] OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp.

[14] OV L 109, 4.4.2001., 56. lpp.

[15] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).