25.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 162/24

1.1.

Stratēģisku, politisku un ekonomisku apsvērumu dēļ EESK pārliecinoši atbalsta neatkarīgu Eiropas piekļuvi kosmosam. Tādēļ tā atbalsta pasākumus, kas minēti 2007. gada aprīlī un maijā sagatavotajos Kosmosa padomes, Komisijas un EKA (1) dokumentos.

1.2.

Eiropas kosmosa politika būtu jāvirza uz miera mērķu sasniegšanu, tajā skaitā sabiedrības drošības garantēšanu.

1.3.

EESK uzskata, ka Eiropas kosmosa politikas pasākumi — neatkarīgi no tā, vai tie ir valstu līmeņa, ES mēroga vai EKA īstenoti — dos acīmredzamus ieguvumus dažādās jomās, piemēram, zinātniskajā pētniecībā, nepieciešamās infrastruktūras un datu nodrošināšanā, kā arī, pateicoties kosmosā un uz zemes izvietoto sistēmu integrācijai, ļaus izstrādāt virkni komerciālu lietojumprogrammu.

1.4.

Līdz šim EKA koncepcija ir bijusi veiksmīga. Tās darbība kopā ar Komisijas pasākumiem ļauj un ļaus veicināt jaunu iespēju rašanos. Tādēļ ir jāizstrādā metodes, kā veidot sadarbību, kā arī sadalīt pienākumus un izmaksas starp Komisiju un EKA.

1.5.

Attīstības tendences pasaulē (ASV, Krievija, Japāna, Ķīna, Indija u.c. valstis, kas veic kosmosa apgūšanu) liek Eiropai vēl aktīvāk darboties kā konkurentam un partnerim kosmosa nozarē. Tādēļ tuvākajā laikā, neatpaliekot no pārējiem pasaules tirgus dalībniekiem, jāizstrādā konkrētas programmas un jāuzsāk lēmumu pieņemšanas procedūras.

1.6.

Turklāt ātrāka un saskaņota lēmumu pieņemšana uzlabotu iespējas noteikt un pēc tam veikt lietotāju vajadzībām atbilstošas misijas kosmosā.

1.7.

Nozīmīgākie Eiropas projekti ir GALILEO un GMES. GALILEO programmas būtu jāīsteno nekavējoties.

1.8.

Pēc “kosmosa jautājumu” iekļaušanas Septītajā pētniecības pamatprogrammā un Kopienas politikas jomās jāpanāk visu iesaistīto ģenerāldirektorātu saskaņota pieeja. Šādi paplašinot stratēģiskas domāšanas iespējas Komisijā, tiks sekmēta visaptveroša pieeja, kas valstu līmenī ir reta parādība. Šajā sakarā būtu vēlams veikt saskaņotus pasākumus.

1.9.

Visām dalībvalstīm, tajā skaitā gan mazajām, gan jaunajām dalībvalstīm, jāgūst labums no Eiropas kosmosa politikas, kas rada pietiekamas iespējas zinātniskās kompetences un augsto tehnoloģiju ražotspējas attīstībai gan iepriekšējā posma, gan pakārtotajās nozarēs.

1.10.

Saskaņā ar EKA rūpniecības politiku (2), kuras pamatā ir “taisnīgas peļņas princips” (“fair return”), katra valsts saņem atpakaļ savu ieguldījumu ar līdzdalības un koncesiju starpniecību. Tādēļ valdību, EKA, privātuzņēmumu un pētniecības institūtu attiecības liecina par ciešu savstarpējo saikni.

1.11.

Līdz šim taisnīgas peļņas princips ir ļāvis Eiropai pilnveidot kosmosa apgūšanas spējas. Tomēr, jo vairāk attīstīsies kosmosa apgūšanas tirgus, jo vairāk būs nepieciešama elastīga pieeja tādēļ, ka stingras sadarbības modeļi neveicina rūpniecisko inovāciju. Tirgus pieprasījuma, patērētāju vajadzību un pakalpojumu izstrādes dēļ galvenokārt MVU varētu veikt pasākumus, kas atbilst jaunajām prasībām un iespējām Eiropas kosmosa politikā.

1.12.

No otras puses, pēkšņi mainot neelastīgas procedūras un attiecības, rezultāts var būt pretējs gaidītajam, ņemot vērā arī ļoti lielās atšķirības tādā jomā kā ieguldījumi Eiropas Kosmosa aģentūrā.

1.13.

Tādēļ EESK uzskata, ka atklāti un pārredzami jāanalizē un jāapspriežas par to, kas Eiropai būtu jāsasniedz nākamajos desmit gados. Kādi mērķi un attiecīgi institucionālie instrumenti EKA, Komisijai un dalībvalstīm nepieciešami, lai izpildītu kopīgi saskaņoto Eiropas uzdevumu. Citu jautājumu starpā būtu jāapspriež arī EKA finansēšanas iespējas, mazo un vidējo uzņēmumu aktīva līdzdalība un spēcīgas konkurences saglabāšana.

1.14.

Šajā sakarā izšķiroša nozīme ir tam, ka Komisija uzņemas atbildību par lietojumiem un lietotāju vajadzību ievērošanu. EESK nešaubās, ka Komisija nodrošinās atklātas debates un privātā sektora, jo īpaši MVU, līdzdalību.

1.15.

EESK ir vienisprātis ar Padomi, ka kosmosam ir liela nozīme aizsardzības un drošības politikā. Turpmāk būtu jāveicina tādu sistēmu plānošana, kas saliedē Eiropas valstis.

1.16.

Tā kā robežas starp civiliem un militāriem lietojumiem izzūd, pilnībā būtu jāizmanto tā dēvētās divējāda lietojuma sistēmas.

1.17.

Liela nozīme ir arī komunikācijai. EESK uzskata, ka sabiedrība būtu labāk jāinformē par to, kādus labumus ikdienā var sniegt kosmosa apgūšana.

1.18.

Sniedzot mērķauditorijai atbilstīgu informāciju par Eiropas kosmosa politiku, jauniešos būtu jārada interese par šo nozari un kopumā par zinātniskās un/vai tehniskās izglītības iegūšanu.

2.1.

Pēdējos desmit gados Eiropas iestādes un valstu darba grupas aizvien lielāku uzmanību ir veltījušas debatēm par to, kādi pasākumi īstenojami, nosakot Eiropas kosmosa politikas turpmāko virzību.

2.2.

Komisija 2007. gada aprīlī publicēja ciešā sadarbībā ar EKA (3) sagatavoto paziņojumu par kosmosa politiku (4), tam pievienoto ietekmes novērtējumu un vērienīgu pasākumu programmu, ko EKA, Komisija un dalībvalstis paredzējušas īstenot.

2.3.

Kosmosa padome (5), pamatojoties uz Komisijas paziņojumu, 2007. gada 22. maijā pieņēma rezolūciju par Eiropas kosmosa politiku.

2.4.

Intereses palielināšanos, par ko liecina iepriekš minētie dokumenti, veicinājušas dažādas attīstības tendences pasaules mērogā un Eiropas stratēģiskie mērķi:

2.5.

Eiropas Komisija 2003. gadā publicēja Zaļo grāmatu un 2004. gadā — Balto grāmatu par kosmosa politiku. Abos dokumentos tika izklāstītas turpmākās kosmosa politikas pamatnostādnes. Tajos bija minēti daudzi — dažreiz pat tālejoši — mērķi, kas ir precizēti iepriekš minētajā paziņojumā.

2.6.

Padome 22. maija rezolūcijā norādīja, ka kosmosa nozare “pieder pie stratēģiskiem aktīviem, kas Eiropai palīdz nodrošināt neatkarību, drošību un pārticību, kā arī vietu pasaulē”. Galvenais uzdevums ir pastiprināt sadarbību Eiropā, lai kosmosa tehnoloģiju piedāvātie pakalpojumi sniegtu labumu iedzīvotājiem. Padome saistīja kosmosa politiku ar Lisabonas stratēģiju, kā arī uzsvēra tās nozīmi kopējā ārpolitikā un drošības politikā.

2.7.

Padomes rezolūcijā ir uzsvērts, ka paredzēts izveidot Eiropas pētniecības telpu, un vēlreiz pausts atbalsts EKA un Komisijas sadarbībai, kas ļaus paaugstināt efektivitāti, palielināt Eiropas programmu finansējumu, kā arī panākt ciešāku saikni starp tehnoloģijām un lietojumiem. EKA un Komisijas attiecības veidosies, pamatojoties uz gūto pieredzi. Jau pastāvošo pamatinfrastruktūru (Kourou pilsētā un Darmštatē) līdzfinansēšanas jautājums tomēr vēl nav atrisināts.

2.8.

Galvenais jautājums ir EKA un Komisijas sadarbība un darbu sadale. EKA ir vadošā iestāde izpētes un tehnoloģiju jomā, Komisija būs atbildīga par lietojumiem, kas saistīti ar tādām tās politikas jomām kā transports, vide, drošība un attiecības ar ES neietilpstošām valstīm, kā arī par to, lai tiktu apzinātas nevalstisko lietotāju vajadzības pēc uzlabotiem pakalpojumiem.

2.9.

Publiskā sektora programmu rentabilitāte var veicināt privātuzņēmumu un tirdzniecības uzņēmumu konkurētspēju. Īpaša nozīme ir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī piegādes nozarei. Vienlaikus Padome atbalsta EKA rūpniecības politiku, jo īpaši tās piemēroto taisnīgas peļņas principu, kas ir instruments ieguldījumu veicināšanai un Eiropas konkurētspējas nostiprināšanai.

2.10.

Nav noliedzams, ka 2007. gada maijā pieņemtā rezolūcija ievada jaunu posmu, ko ļoti atzinīgi novērtējuši vadošie nozares dalībnieki (6).

3.1.

Kosmosa nozarē notiek straujas pārmaiņas. Pagājušajā desmitgadē EESK atzinīgi novērtēja Komisijas Zaļo un Balto grāmatu par kosmosa politiku (6). Arī pašreiz EESK stingri atbalsta Padomes, Komisijas un EKA 2007. gada maijā pausto apņemšanos veikt jaunus pasākumus. Simboliska nozīme ir tam, ka nozīmīgs pavērsiens kosmosa politikā notiek 21. gadsimta sākumā. Sākas jauns laikmets.

3.2.

Kosmosa apgūšanas globālajām tendencēm ir aizvien lielāka tehnoloģiska un stratēģiska ietekme.

3.2.1.

Nevar noliegt, ka kosmosa politikas nozīme palielinās, varētu pat teikt, ka tā ir nepieciešama, lai īstenotu mērķus uz zemes, citiem vārdiem sakot, kosmosa lietojumi ir ļoti svarīgi, lai īstenotu ekonomikas un sabiedrības mērķus vienotas Eiropas izveidei.

3.2.2.

Ievērojami ir zinātnes un pētniecības sasniegumi tādās jomās kā astronomija un planētu izpēte. EKA izmanto pastāvošos tīklus. Tā izstrādā arī mērķorientētas programmas un piedalās profesionālapskates pasākumos. Militārā nozare atšķirībā no zinātnes vēl joprojām ir valstu kompetencē.

3.2.3.

Stratēģiska nozīme ir tam, lai Eiropa saglabātu neatkarību no ASV un Krievijas, kā arī aizvien vairāk no Ķīnas un Indijas, kā arī citām valstīm, kas iesaistītas kosmosa apgūšanā, proti, tām valstīm, kuras ir gan konkurentes, gan partneres kosmosa apgūšanā. Kopumā jāpiebilst, ka, izstrādājot kosmosa politiku, vispirms jādomā par Eiropas ietekmi pasaulē.

3.3.

Kosmosa padomes 2007. gada 22. maija rezolūcija, kā arī tai pievienotie dokumenti, kā, piemēram, Komisijas 2007. gada paziņojums, ietekmes novērtējums, EKA ģenerāldirektora ziņojums un provizoriskas pamatnostādnes kopīgai Eiropas programmai ar EKA, Komisijas un dalībvalstu līdzdalību ir liels solis uz priekšu, ja ņem vērā šādus aspektus:

3.4.

Ar EKA un Eiropas Savienības 2003. gada pamatnolīgumu (7) tika izveidots pamats saskaņotai plānošanai, kā arī ES un EKA pasākumu īstenošanai. Tagad Padome izstrādā visaptverošu pieeju, lai labāk koordinētu atsevišķus projektus un uzlabotu to efektivitāti, neatkarīgi no tā, vai tie būtu valsts, starpvaldību vai Eiropas līmeņa projekti.

3.5.

EESK uzskata, ka svarīgi ir šādi elementi: aizvien lielāka vienprātība un dalībvalstu vienota nostāja, Komisijas un EKA sadarbības padziļināšana un pienākumu sadale starp abām iestādēm, lai būtu pamats palielināt ES finansējumu, labāka pētniecības un izstrādes un to lietojumu saskaņošana, un jo īpaši — cieša apņemšanās galveno uzmanību pievērst lietotāju vajadzībām, kā arī publiskā un privātā sektora partnerība, īpašas nozīmes projekti GALILEO un GMES  (8), kuriem jāpiešķir prioritāte Eiropas kosmosa politikā.

3.6.

Jāpiebilst, ka paredzētie pasākumi ir daļa no garāka procesa, kura noslēguma posms noteikti vēl nav sācies. Konkrēti projekti un finanšu plūsma vēl ir jāizstrādā.

3.7.

Kopējais EKA, EUMETSAT un dalībvalstu budžets kosmosa politikas pasākumiem 2005. gadā bija EUR 4,8 miljardi (bez Eiropas Komisijas) (9). Eiropas Komisijas Septītajā pētniecības programmā vairāk nekā EUR 1,4 miljardus (2007–2013) garantēts piešķirt kosmosa tehnoloģiju lietojumiem un kosmosa politikas pasākumiem. Pasaulē kosmosa nozarei paredzētais budžets ir 50 miljardi EUR. ASV budžets minētajā nozarē ir aptuveni 40 miljardi EUR, no kuriem vairāk nekā 50 % paredzēti militārajām vajadzībām. Turklāt ASV līdzekļi tiek piešķirti saskaņā ar koncepciju, kas aptver visu ASV un ietekmē dažādu iestāžu un uzņēmumu sadarbību (10). ASV ir slēgts tirgus, kas ir pietiekami liels, lai atbalstītu ASV kosmosa nozares uzņēmumus, un tiem nav jāpierāda sava konkurētspēja starptautiskajā komerciālajā tirgū.

3.8.

Eiropas kosmosa politikas pasākumi ir Eiropas (starpvaldību vai Kopienas) un valstu programmu kopums. EKA ir ne tikai projektu koordinētāja, un tās darbība līdz šim ir bijusi neparasti veiksmīga; EKA ir arī pētniecības un izstrādes aģentūra, kas veido plašas un lietderīgas infrastruktūras Eiropas līmenī. Lieli Eiropas kosmosa nozares dalībnieki, kas saistīti ar EKA, ir Arianespace, EUMETSAT, Eutelsat. Līdztekus minētajām programmām dažām dalībvalstīm ir savas programmas, kuru pamatā ir iedibinātās tradīcijas un izvirzītie mērķi valsts politikā un tehnoloģiju jomā, un tādēļ arī valsts iespējas, tīkli un lietojumi. Eiropas struktūru veido sarežģīta kopīgo un atsevišķu valstu programmu sistēma.

3.9.

Iespējams, ka jaunās dalībvalstis pievienosies EKA, tādējādi palielinot tajā iesaistīto valstu skaitu no 17 līdz 22 (11). Būtu jāizmanto pašreizējās zinātnes iespējas un izdevība nostiprināt ekonomikas klasterus.

3.10.

Diezgan iespējama ir valstu un EKA programmu pārklāšanās. Ar aizsardzību saistītie projekti līdz šim ir bijuši galvenokārt valstu kompetencē. Arī šāda pieeja var izrādīties neefektīva, jo robežas starp militārajām un civilajām tehnoloģijām pakāpeniski izzūd. Jauna visaptveroša pieeja varētu veicināt konverģenci.

3.11.

Finansējums ir atkarīgs no infrastruktūras un datu vākšanas. Jo labāk ir organizēta saikne ar uzņēmumiem un tirgus konjunktūru, jo visaptverošāks būs lietojumu un pakalpojumu daudzkāršojošais efekts. Šajā ziņā EUMETSAT (Eiropas Organizācija meteoroloģisko satelītu izmantošanai) ir uzskatāms piemērs. Tas var kalpot kā ļoti lietderīgs modelis citām nozarēm.

3.12.

Ņemot vērā sarežģīto budžeta situāciju, ir pareizi, ka Eiropa uzmanību pievērš prioritātēm un ir pilnībā atvērta starptautiskai sadarbībai, kurai ir liela pievienotā vērtībā un dažreiz ievērojama papildu ietekme. Lai Eiropa būtu līdzvērtīgs partneris trešām valstīm, tai jāīsteno ne tikai savas prioritātes, bet pietiekama uzmanība jāvelta arī tam, lai tās veiktspēja atbilstu pamatprasībām. Vēlams kopīgi vienoties par šādām prasībām, un pēc tam jāveic pietiekami ieguldījumi.

3.13.

Nesen publicētā atzinumā EESK paudusi atbalstu Eiropas globālās navigācijas projektam GALILEO  (12). Pateicoties GALILEO, civilajām vajadzībām daudzās jomās būs iespējams sniegt precīzākus datus par atrašanās vietu un laiku visā pasaulē. GALILEO var salīdzināt ar pašreizējo GPS sistēmu Amerikā, tomēr tas pavērs vēl plašākas iespējas.

3.13.1.

GALILEO būs apliecinājums tam, ka Eiropa ir neatkarīgs kosmosa nozares dalībnieks.

3.13.2.

Iepriekšējā posma nozarei nebija nodrošinātas pietiekamas uzņēmējdarbības iespējas. EESK atzinīgi vērtē Padomes lēmumu par GALILEO finansēšanu un programmu izstrādi. Minētās programmas būtu jāīsteno nekavējoties, lai radītu labvēlīgus apstākļus pakārtotajām nozarēm (13).

3.13.3.

Līdztekus šķēršļiem, kas apgrūtina dzīvotspējīgu publiskā un privātā sektora partnerību, kuras veidošanās parasti ir sarežģīts process, ir arī daudzi citi neatbildēti un steidzami risināmi jautājumi, lai panāktu privāto partneru efektīvu līdzdalību.

3.14.

Papildus pašreizējiem pakalpojumiem GMES ļaus sniegt virkni savstarpēji saistītu un aizvien nepieciešamāku Zemes novērošanas pakalpojumu. Tas “(…) uzlabos Eiropas uzraudzības un novērtēšanas spējas vides politikā un palīdzēs drošības jomā” (14). Dinamiskas attīstības tendences pasaulē liecina par to, cik ļoti ir nepieciešami jauni instrumenti, lai risinātu jaunus vides, klimata pārmaiņu, veselības, kā arī personu un sabiedrības drošības problēmjautājumus.

3.14.1.

Minētās problēmas skar ļoti daudzas jomas, sākot ar dabas katastrofām un krīzes situācijām un beidzot ar klimata pārmaiņas izraisošām parādībām (gāzu emisija un gaisa piesārņojums), kā arī ar civilo aizsardzību un robežu kontroli.

3.14.2.

Attiecīgie lietojumi minētajā jomā ir orientēti uz lietotāju vajadzībām (lietotāji pārstāv ļoti dažādas jomas, viņu vidū ir politisko lēmumu pieņēmēji, valsts iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji), tādēļ vairāk jāsaskaņo EKA, Komisijas un dalībvalstu darbība un būtu vēlams, ka EK apkopo informāciju par pieprasījumu.

3.14.3.

GMES pakalpojumi ļaus veicināt ES politikas izstrādi un īstenošanu dažādās jomās. Ņemot vērā iespējamo GMES pievienoto vērtību, budžetā (2009. gadā) jāparedz darbības finansējums pakalpojumiem un kosmosa tehnoloģiju lietojumiem, kas sekmē ES politikas īstenošanu.

3.14.4.

Arī attiecībā uz GMES infrastruktūru valstis ir atbildīgas par ticamu un pastāvīgu datu apkopošanu. Tādēļ jārada labvēlīgi nosacījumi privāto uzņēmumu līdzdalībai.

3.15.

GALILEO, GMES un citas programmas liecina, ka kosmosa politika tiek īstenota dzīvē un veicina pašreizējo tehnoloģiju veiktspēju un izmantošanu, kas ļaus lietot jaunas metodes, lai analizētu, paredzētu un risinātu sabiedrības problēmas.

3.16.

Svarīgi, lai visas dalībvalstis, tajā skaitā mazākās un jaunās dalībvalstis, gūtu labumu no Eiropas kosmosa politikas. Visu dalībvalstu līdzdalība ir arī Savienības kopējās interesēs.

3.17.

Jaunās dalībvalstis neapšaubāmi gūs labumu no lietojumiem. Turklāt būtu jāatrod veidi, kā tās varētu apliecināt savu zinātnisko kompetenci un augstu tehnoloģiju ražotspēju, lai tās gūtu pēc iespējas lielāku labumu.

4.1.

Kosmosa padomes pirmā sanāksme notika 2004. gada novembrī un tās mērķis bija apspriest un veicināt Eiropas sadarbību, kā arī Eiropas kosmosa apgūšanas programmas. EESK cer un tic, ka 2007. gada maijā Padomes noteiktās pamatnostādnes nodrošinās vajadzīgos nosacījumus, lai izveidotu kosmosa apgūšanas politiku, kas atbilstu Eiropas tālejošajiem mērķiem.

4.2.

Virzība uz priekšu nav iespējama bez institucionālo noteikumu pilnveidošanas. Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē Padomes un Komisijas aizvien lielāko ieinteresētību kosmosa jautājumu risināšanā, kā arī to, ka paredzēts precīzi noteikt sadarbību un atbildības sadali starp EKA un Komisiju.

4.3.

Kosmosa padome ir lietderīgs diskusiju forums, lai apspriestu starpvaldību un Kopienas pieejas, kas būs jāsaskaņo.

4.4.

Ar visu iesaistīto ģenerāldirektorātu paredzēto līdzdalību jānodrošina publiskā atpazīstamība faktam, ka viena no Kopienas politikas jomām tagad ir arī “kosmosa apgūšana”, kurai 7. pētniecības pamatprogrammā veltīta īpaša sadaļa “Kosmosa politika”. Šāda visaptveroša sadarbība ļaus paplašināt stratēģiskas domāšanas iespējas. Šajā sakarā kosmosa apgūšanas kompetence, kas jaunajā Līgumā piešķirta Eiropas Savienībai, noteikti būs lietderīga.

4.5.

Īpaša uzmanība jāvelta tiesiskajam regulējumam, kas bieži tiek atstāts novārtā. Tiesiskais regulējums, kas ir spēkā “vienā valstī” (kā tas ir ASV gadījumā), ir vispiemērotākais satvars konkrētiem pasākumiem un ar tiem saistītiem noteikumiem. Savukārt sarežģītajā Eiropas situācijā — EKA, Komisija, suverēnas dalībvalstis — trūkst labi strukturēta tiesiskā regulējuma, un tādēļ nav iespējams panākt vēlamo rezultātu. Tā kā ES palielinās ar kosmosa apgūšanu saistīto pasākumu skaits, arvien lielāka kļūs nepieciešamība pēc saskaņota un pamatota tiesiskā, kā arī institucionālā regulējuma.

4.6.

Komisijas atbildība par lietojumiem un dažādu ģenerāldirektorātu iesaistīšanu pozitīvi ietekmēs debates un sadarbību ar privāto sektoru. Tāda veidā pavērsies jaunas iespējas projektiem, kas atbilst lietotāju vajadzībām.

4.7.

Jāatzīmē arī tas, ka jaunajā Līgumā ir paredzēta iespēja apvienot Augstā pārstāvja ārlietu jautājumos (Padome) un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu, pienākumus uzticot vienai personai.

4.8.

Viens no Eiropas kosmosa politikas izstrādes galvenajiem iemesliem ir tas, ka šāda Komisijas stratēģiskā domāšana sekmēs arī visaptverošu pieeju, kas valstu līmenī ir reta parādība. Komisijas ģenerāldirektorātu līdzdalība veicinās arī sadarbību ar (iespējamiem) lietotājiem valsts pārvaldes iestādēs.

4.9.

Par koordināciju atbildīga GMES biroja izveide Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorātā iepriekš minētā iemesla dēļ ir vērtējama ļoti atzinīgi.

4.10.

Komisijas iesaistīšanās nozīmē, ka kosmosa politika kļūst par vienu no Kopienas politikas jomām. Tas ļaus palielināt izpratni par labumiem, ko iedzīvotājiem sniedz “kosmosa apgūšana”.

4.11.

Līdz šim pārāk maz ir bijis zināms par “kosmosa apgūšanu”, un sabiedrība par to nav labi informēta. Lai Komisijas un Padomes veiktie informēšanas pasākumi būtu efektīvi, tajos būtu jāuzsver “kosmosa apgūšanas” ietekme uz sabiedrību. Sniedzot mērķauditorijai atbilstīgu informāciju par Eiropas kosmosa politiku, jauniešos būtu jārada interese par šo nozari un kopumā par zinātniskās un/vai tehniskās izglītības iegūšanu.

4.12.

EESK uzsver, ka liela nozīme ir sistemātiskam un pilnībā pārredzamam novērtējumam, kā arī pareizai īstenošanai. Zinātniskās izpētes centru, ES un dalībvalstu iestāžu, kā arī privātuzņēmumu sarežģīto attiecību un grūti izprotamās finansēšanas un organizēšanas kārtības dēļ ir jāveic uzraudzība. Dinamiskā mijiedarbībā efektīva uzraudzība sekmēs pārredzamību un, iespējams, vienkāršošanu, kā arī jaunu viedokļu un jaunu projektu, kā arī to finansējuma rašanos.

5.1.

Stratēģiskas dalībvalstu koncepcijas un programmas, katrai valstij raksturīgās attiecības ar privātajiem uzņēmumiem, dalībvalstu sadarbība ES un ārpus tās, uz tehnoloģijām orientētas starpvaldību aģentūras (EKA) izveidošana ir iemesli, kādēļ tiek piemērots “taisnīgas peļņas” princips: katra valsts saņem atpakaļ EKA pasākumos veiktos ieguldījumus, pateicoties līgumiem, kas saskaņā ar sarežģītām pasūtījumu un koncesiju procedūrām tiek piešķirti tās uzņēmumiem. Pašreizējos apstākļos EKA rūpniecības politika uzskatāma par veiksmīgu.

5.2.

Valdību, pētniecības institūtu, EKA un privātuzņēmumu attiecības liecina par ciešu savstarpējo saikni arī tādēļ, ka kosmosa apgūšanas joma ir ierobežots un augsti specializēts tirgus.

5.3.

Jāņem vērā šādi ļoti svarīgi aspekti:

5.4.

Padome atbalsta taisnīgas peļņas principa ievērošanu EKA turpmākajā darbībā. Šajā jautājumā EKA dalībvalstu intereses nesakrīt pilnībā. Jāpiebilst, ka taisnīgas peļņas principa piemērošana jau kļuvusi elastīgāka nekā agrāk un ir pakāpeniski modernizēta. EESK uzskata, ka minētajam principam jākļūst pietiekami elastīgam, lai varētu atbilstīgi iesaistīt augsti specializētus mazos un vidējos uzņēmumus, kas (vēl joprojām) darbojas galvenokārt valsts mērogā.

5.5.

Komisijas līdzdalības un līdzfinansējuma gadījumā piemēro ES spēkā esošos noteikumus, t.i., konkurences politiku un publiskā iepirkuma noteikumus. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija sagatavo piemērotus instrumentus un finansēšanas noteikumus, lai kosmosa apgūšanas jomā īstenotu Kopienas pasākumus, kuros ir ņemtas vērā kosmosa nozares īpatnības un kas ļauj dalībvalstīm attīstīt līdzsvarotu rūpniecības struktūru kosmosa nozarē.

5.6.

Svarīgs un vērā ņemams aspekts ir MVU nozīme pakalpojumu izstrādē. Jāņem vērā, ka lieli uzņēmumi, kas bieži darbojas starptautiskā mērogā, atšķiras no daudziem vidēja lieluma specializētiem uzņēmumiem, kuri darbojas galvenokārt valsts mērogā un meklē iespējas, ko tiem pavērtu Eiropas līdzdalība kosmosa apgūšanā. MVU konsorcijiem nepieciešams atbalsts kosmosa apgūšanā.

5.6.1.

Pastāvīgi palielinās specializēto vidēji lielo uzņēmumu nozīme (15). Iespējams, ka minētā tendence kļūs izteiktāka šajā nozarē, jo lielāka uzmanība tiek pievērsta gan tirgus pieprasījumam, gan lietotāju vajadzībām un mazāki uzņēmumi aktīvi iesaistās pakalpojumu izstrādē. Aizvien ierastāka kļūs darbību plānošana un projekti sadarbībā ar vidēji lieliem uzņēmumiem.

5.6.2.

Līdz šim kosmosa politika bija lielā mērā nošķirta no pārējām tautsaimniecības nozarēm. Prioritāšu maiņa (horizontāla pieeja), kā arī EKA un Komisijas sadarbība veicinās saiknes veidošanos starp tehnoloģijām, publiskā sektora ieguldījumiem un privātiem uzņēmumiem. Praktisku labumu GMES var sniegt EUMETSAT pieredze un tās izstrādātie operatīvie pakalpojumi.

5.6.3.

Runājot par satelītiem, lietderīga varētu izrādīties uzņēmējdarbības plānošana, tirgvedība un tirdzniecība. Sadarbība ar vidējiem uzņēmumiem kļūs ciešāka.

5.7.

Jāsaskaņo kosmosā esošās un uz zemes bāzētās sistēmas, kā tas paredzēts GMES gadījumā. Viedos sensoru tīklus ir iespējams paplašināt.

5.8.

Lai iesaistītu rūpniecību, precīzi jānosaka ES pieprasījums. Aizvien lielāku uzmanību pievēršot pakalpojumiem un lietotāju vajadzībām, svarīga nozīme ir ne tikai pētniecībai, datu vākšanai un infrastruktūrai, bet arī pastāvīgai un precīzai zinātnes un lietojumu saskaņošanai visā Eiropā (16).

5.9.

Kā iepriekš minēts, lietojumi nav iespējami bez atbalsta tehnoloģiju izstrādei. Ļoti daudzsološa platforma, piemēram, ir ESTP (European Space Technology Platform) (17), kurā kopīgi darbojas zinātnieki un ražotāji, lai noteiktu, kādas tehnoloģijas ir nepieciešamas. Paredzēts, ka tā izstrādās ilgtermiņa stratēģiskās pētniecības programmu. Ar ESTP starpniecību var veidot sadarbību arī ar citām rūpniecības jomām un nozarēm.

5.10.

Līdz šim taisnīgas peļņas princips ir ļāvis Eiropai pilnveidot kosmosa apgūšanas spējas. Tomēr, jo vairāk attīstīsies kosmosa apgūšanas tirgus, jo vairāk būs nepieciešama elastīga pieeja tādēļ, ka stingras sadarbības modeļi neveicina rūpniecisko inovāciju. Tirgus pieprasījuma, patērētāju vajadzību un pakalpojumu izstrādes dēļ galvenokārt MVU varētu veikt pasākumus, kas atbilst jaunajām prasībām un iespējām Eiropas kosmosa politikā.

5.10.1.

Šajā sakarā jāņem vērā arī tas, ka valstu, jo īpaši jauno un mazāko dalībvalstu, kā arī ES neietilpstošu valstu, kas pārstāvētas EKA, ieguldījumi Eiropas Kosmosa aģentūrā ir ļoti atšķirīgi.

5.11.

Tādēļ EESK uzskata, ka atklāti un pārredzami jāanalizē un jāapspriežas par to, kas Eiropai būtu jāsasniedz nākamajos desmit gados, lai saglabātu un uzlabotu Eiropas ietekmi pasaulē: kādi mērķi un attiecīgi institucionālie instrumenti EKA, Komisijai un dalībvalstīm nepieciešami (tajā skaitā arī vidēji lielo uzņēmumu aktīva līdzdalība), lai izpildītu savstarpēji saskaņoto Eiropas uzdevumu un nodrošinātu spēcīgu konkurenci.

5.12.

Jāanalizē un jāapspriež arī jautājums par EKA finansēšanas veidu, jo īpaši par neobligātu ieguldījumu ietekmi un to, kādas varētu būt procedūras un integrācijas veids, lai ES iekšējā tirgū varētu aizvien vairāk izmantot ar kosmosa apgūšanu saistītus pakalpojumus. Jomās, kurās iesaistīsies Komisijas ģenerāldirektorāti, jānosaka īpaši finansēšanas noteikumi un attiecīgs izmaksu sadales modelis.

5.13.

Arī jauna nozaru rūpniecības politika, ko Komisija jau izstrādājusi daudzās jomās, var būt lietderīga, ja tiks ņemtas vērā kosmosa nozares īpašās iezīmes. Tās ir, piemēram, nepieciešamība no publiskiem līdzekļiem finansēt tehnoloģijas un infrastruktūru, prototipu radīšana, tirgus neesamība dažādos segmentos, kā arī valdības aktīvi atbalstīta, finansēta, kā arī ar kosmosa nozari saistīta rūpniecības politika ASV un citās valstīs.

5.14.

Politisko lēmumu pieņēmējiem vispirms ir steidzami jāinformē uzņēmumi par to, kādi tieši ir Eiropas rūpniecības politikas mērķi.

6.1.

Padomes rezolūcijā ir uzsvērta kosmosa nozīme aizsardzības un drošības jomā. Aizvien plašāk tiek apspriesta kopīga stratēģija tādā jomā kā Eiropas militārās spējas.

6.2.

Minētās debates ir saistītas ar vēlmi sekmīgi īstenot kopējo ārpolitiku un drošības politiku. EESK atzinīgi vērtē aizvien vairāk izplatīto secinājumu, ka drošības politika nav atsevišķa politikas joma, bet gan Eiropas iestāžu iekšējās un ārējās politikas kombinācija (18).

6.3.

Jāņem vērā arī tas, ka robežas starp civilajiem un militārajiem lietojumiem pamazām izzūd. Tādēļ būtu jāuzsver, ka iespējams gūt savstarpēju labumu, izpildot prasības abās jomās. Tā kā lietojumus var izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām, militārās sistēmas, piemēram, var gūt labumu no kosmiskajiem lidojumiem, ko Eiropa īstenojusi civilajām vajadzībām.

6.4.

Pašreiz atbildība, pārvaldība un finansējuma piešķiršana drošības jomā ir vienīgi valstu kompetencē. Atsevišķu valstu sadarbība ir reta parādība, kaut arī daži pasākumi aizsardzības jomā tiek koordinēti Eiropas līmenī. Turpmākās sadarbības iespējas ir vairākas, sākot ar neizteiktu sadarbību Eiropā līdz pat pilnvērtīgam Eiropas sadarbības modelim.

6.5.

EESK uzskata, ka drošības, tehnisku un budžeta apsvērumu dēļ turpmāk būtu jāveicina tādu sistēmu plānošana, kas saliedē Eiropas valstis.

6.6.

Uzskats, ka drošība ir valstu kompetences jautājums, ir dziļi iesakņojies. Izvirzot kopējus nākotnes mērķus, kā arī ņemot vērā nenovēršamās globālās attīstības tendences, var uzsākt konkrētus projektus, un no pieredzes gūtās zināšanas var veicināt progresu.

6.7.

Lai novērstu nevajadzīgu dublēšanos, plānošanas gaitā uzmanību varētu veltīt arī specializācijai un darba dalīšanai (19). Varētu izstrādāt pētniecības programmas, kas ļautu attīstīt tehniskās iespējas.

6.8.

Šajā sakarā Eiropas Aizsardzības aģentūrai (EDA) (20) kā vienam no dalībniekiem var piešķirt lielāku rīcības brīvību, paplašinot tās pilnvaras tādās jomās kā, piemēram, veiktspējas noteikšana, attīstības programmu ierosināšana, kā arī valstu aizsardzības un kosmosa aģentūru un EKA darbības koordinēšana.

6.9.

Arī jaunajā Līgumā ir paredzēts paplašināt iespējas Komisijas un Padomes iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt pētniecību drošības jomā, taču būtu jānovērš to iespējamā pārklāšanās un dublēšanās.

6.10.

Minēto lēmumu pieņemšana ir jāsagatavo, un pēc tam tajā jāiesaista Kosmosa padome un Ģenerālpadome. To var veicināt jaunajā Līgumā paredzētie institucionālās struktūras uzlabojumi.