C_2008224LV.01013001.xml

30.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/130

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “ES un Serbijas attiecības — pilsoniskās sabiedrības loma”

(2008/C 224/29)

Eiropas Komisijas komisāre Margot Wallström kdze un komisārs Olli Rehn kgs 2007. gada 18. jūlija vēstulē lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izstrādāt izpētes atzinumu par tematu

“ES un Serbijas attiecības — pilsoniskās sabiedrības loma”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2008. gada 5. maijā. Ziņotājs — Seppo Kallio kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 445. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 28. un 29. maijā (29. maija sēdē), ar 74 balsīm par, 9 balsīm pret un 10 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1. Secinājumi

1.1

Ieteikumi Eiropas Savienības (ES) iestādēm un institūcijām:

—	atbalstīt Serbijas valdības pūliņus, lai izstrādātu pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģiju (1);

—	palielināt atbalstu, tostarp finansiālo atbalstu, pilsoniskās sabiedrības organizācijām Serbijā, lai saglabātu to neatkarību no valdības un nodrošinātu to īstenoto projektu ilgtspējību;

—

izveidot piemērotākas un efektīvākas finansiālā atbalsta sistēmas, saīsinot pieteikšanās un lēmumu pieņemšanas procedūru. Tas attiecas arī uz Eiropas Komisijas (EK) jaunizveidoto mehānismu pilsoniskās sabiedrības attīstības un dialoga veicināšanai. Jānodrošina, lai atbalsts būtu pieejams plašam ieinteresēto organizāciju lokam un to piešķirtu, ņemot vērā minēto organizāciju vajadzības;

—	atbalsta stratēģiju izstrādāšanas un pieņemšanas procesā ievērot atšķirības starp nevalstiskām organizācijām un sociālajiem partneriem;

—	atbalstīt programmas, kas vērstas uz sociālo partneru kapacitātes palielināšanu, lai veicinātu to spēju risināt efektīvu sociālo dialogu;

—

sistemātiski atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju projektus Eiropas integrācijas idejas veicināšanai visā sabiedrībā. Sistemātiskām debatēm par Eiropas integrācijas jautājumiem jāaptver visas sabiedrības jomas, tostarp nevalstiskā pilsoniskā sabiedrība. Tādēļ jāapsver atbalsts plašākam pasākumu spektram Serbijas Nacionālajā konventā Eiropas Savienības jautājumos, kurā ietilpst gan valsts, gan pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji;

—

atbalstīt projektus, kuri ir vērsti uz ES dalībvalstu zināšanu un pieredzes pārņemšanu Serbijā. Īpaša pievienotā vērtība varēta būt ieguldījumam, ko var sniegt “jaunās” dalībvalstis no Viduseiropas un Austrumeiropas. ES iestādēm vairāk jāatzīst “mērķsadarbības projektu” nozīme un tie jāatbalsta. Jaunizveidotais mehānisms pilsoniskās sabiedrības attīstības un dialoga veicināšanai varētu nodrošināt atbalstu šādai darbībai;

—	nodrošināt Serbijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem iespēju apmeklēt ES iestādes un bez maksas piedalīties ES rīkotajās konferencēs un pasākumos;

—

palielināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju reģionālajiem tīkliem Rietumbalkānos un izstrādāt reģionālās programmas. Īpaša uzmanība jāpievērš dialoga pastiprināšanai starp Serbijas un Kosovas (2) pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai mazinātu saziņas plaisu starp Serbijas un Kosovas (2) valdībām;

—	turpināt sistemātisku dialogu ar citiem līdzekļu devējiem, lai nodrošinātu mērķtiecīgu, efektīvu, lietderīgu un savlaicīgu palīdzību pilsoniskās sabiedrības organizācijām Serbijā un Rietumbalkānos kopumā;

—	palielināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju un Serbijas iedzīvotāju informētību par EK delegāciju Serbijā;

—	veidot sistemātisku un strukturētu dialogu starp pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem un EK delegāciju Serbijā, lai nodrošinātu tiešu informāciju par Serbijas pilsoniskās sabiedrības stāvokli;

—	organizēt regulāras tikšanās ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, lai varētu elastīgāk reaģēt uz viņu vēlmēm un vajadzībām.

1.2

Ieteikumi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai (EESK):

—

izveidot EESK un Serbijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju apvienoto konsultatīvo komiteju (AKK), lai veicinātu un atbalstītu pilsonisko un sociālo dialogu Serbijā. Sakarā ar attiecīga juridiskā pamata — Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) — trūkumu līdz SAN parakstīšanai un ratificēšanai EESK varētu izveidot pagaidu AKK, kurai būtu tādi paši mērķi;

—	aktīvi piedalīties Eiropas Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorāta vadītajā jaunajā programmā “Dialogs starp cilvēkiem”. EESK varētu sagatavot un organizēt mācību apmeklējumus ES (īpaši Briselē) Serbijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem;

—	nodrošināt Serbijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem iespēju apmeklēt EESK un iepazīties ar tās darbu.

1.3

Ieteikumi Serbijas iestādēm:

—	pēc iespējas ātrāk jāpieņem likums par pilsoniskās sabiedrības apvienībām un attiecīgi normatīvie akti, īpaši nodokļu jomā;

—	jāizstrādā stratēģija pilsoniskās sabiedrības attīstībai, veidojot pamatu dzīvotspējīgai pilsoniskai sabiedrībai kā nobriedušas demokrātiskas sabiedrības neatņemamai sastāvdaļai. Minētā stratēģija jāizstrādā ciešā sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

—	jautājumos, kas attiecas uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jāveido sistemātisks dialogs ar šo organizāciju pārstāvjiem. Valdībai jācenšas iesaistīt pilsonisko sabiedrību plašāk nekā līdz šim;

—	jāievieš dažādi (tostarp finansiāli) atvieglojumi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai atbalstītu to attīstību un darbības ilgtspējību. Jāizveido pārredzama atbalsta sistēma, kas ļautu pilsoniskās sabiedrības organizācijām pieteikties finansējuma saņemšanai no valsts budžeta;

—	jāveicina regulārs trīspusējais sociālais dialogs un jānodrošina Serbijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes (SESP) pienācīga darbība saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pienācīgā darbība nozīmē arī visu attiecīgo ministriju regulāru piedalīšanos SESP sanāksmēs;

—

jānodrošina līguma ar ES par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanu pareiza un efektīva izpilde un nepieciešamās reformas, lai turpinātu vīzu režīma liberalizācijas procesu. Bezvīzu ceļošanai ir būtiska nozīme, lai veicinātu kontaktus starp Serbijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to partnerorganizācijām Eiropas Savienībā.

1.4

Ieteikumi pilsoniskās sabiedrības organizācijām Serbijā:

—	jāizveido institucionāla platforma, kas sekmētu regulāru tikšanos un viedokļu apmaiņu;

—	jāuzlabo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju prasmes vadības jomā, piedaloties dažādās apmācības programmās;

—	jāpalielina nacionālo un etnisko minoritāšu pārstāvju īpatsvars Serbijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju veidotajos projektos;

—	jāliek uzsvars uz reģionālo sadarbību, pārņemot pieredzi un sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām ES dalībvalstīs, īpaši Viduseiropā un Dienvidaustrumeiropā;

—	jāpastiprina sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem un jāuzlabo sabiedriskais tēls, popularizējot pilsoniskās sabiedrības organizāciju projektus un sasniegumus.

1.5

Ieteikumi Serbijas un Kosovas (3) pilsoniskās sabiedrības organizācijām:

—	darīt visu iespējamo, lai veidotu un/vai uzlabotu sadarbību un personīgos kontaktus starp Kosovas (3) un Serbijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1 ES mērķi Rietumbalkānos un Serbijā.

Rietumbalkāni ir viena no galvenajām reģionālajām prioritātēm ES ārpolitikā. ES galvenais mērķis Rietumbalkānos ir palielināt reģionālo stabilitāti un labklājību. Vienlīdz svarīgs mērķis ir sagatavot Rietumbalkānu valstis dalībai ES. Lai to īstenotu, ES izmanto īpašus pirmspievienošanās palīdzības instrumentus.

Stabilizācijas un asociācijas process (SAP) sākts, lai atbalstītu šī reģiona valstis ceļā uz ES. Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) parakstīšana ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnīgu dalību ES. Līdz 2008. gada maijam SAN bija parakstījušas tikai piecas no sešām Rietumbalkānu valstīm. Horvātija jau ir uzsākusi sarunas par pievienošanos ES, savukārt Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, būdama kandidātvalsts statusā, sarunas nav sākusi. Serbija SAN parakstīja Luksemburgā 2008. gada 29. aprīlī. Bosnija un Hercegovina ir pabeigusi sarunas un parafējusi SAN, taču nav to parakstījusi.

2.2 Serbijas pilsoniskās sabiedrības stāvoklis un nozīme.

2.2.1 Nevalstisko organizāciju īpašā nozīme.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jo īpaši nevalstiskajām organizācijām bija svarīga nozīme Milošević režīma gāšanā, jo tās mobilizēja lielu daļu iedzīvotāju demokrātisku pārmaiņu īstenošanai. Kopš 2000. gada nevalstiskajās organizācijās notiek pārmaiņas, proti, tās pārskata programmas, mērķus un prioritātes. Tā kā Serbijas Republikā ir novērojamas politiskās, ekonomiskās un sociālās pārveides procesa izraisītās grūtības, izšķirīga nozīme Serbijas sabiedrības demokratizācijā ir nevalstiskajām organizācijām, īpaši tām, kuras nodarbojas ar demokratizācijas un cilvēktiesību jautājumiem. Vairāku nevalstisko organizāciju ieguldījums īpaši izpaudās pēdējās prezidenta vēlēšanās, kas notika 2008. gada janvārī un februārī. Nevalstisko organizāciju devums Eiropas vērtību popularizēšanā un Serbijas tuvināšanā Eiropas Savienībai ir nozīmīgs.

2.2.2 Vajadzība veidot dialogu ar pilsonisko sabiedrību.

Šajā sakarā jāuzsver, ka jāveido ciešs dialogs starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, no vienas puses, un Serbijas valdību, no otras puses. Kaut gan Serbijā ieviestas dažādas valdības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju konsultēšanās formas (4), sistemātisks pilsoniskais dialogs joprojām nenotiek. Šāda dialoga uzsākšana ir ne vien pilsoniskās sabiedrības organizāciju un visas Serbijas sabiedrības, bet arī ES interesēs, jo dzīvotspējīga un stipra pilsoniskā sabiedrība ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai integrācijai ES.

3. Politiskā attīstība Serbijā

3.1 Pašreizējais politiskais stāvoklis.

Kopš 2000. gada, kad agrāko Slobodan Milošević režīmu nomainīja demokrātiska un uz integrāciju orientēta valdība, Serbijai bija jāpārvar politiskās, ekonomiskās un sociālās pārveides procesa grūtības. Serbijas politiskās vides radikalizāciju veicināja sarežģītais ekonomisko pārmaiņu process, jautājums par Kosovas (5) galīgo statusu, nacionālistiski aizspriedumi un stereotipi, ko daži politiskie līderi izmantoja populistiskos nolūkos. Tas attiecās ne vien uz opozīciju, bet zināmā mērā arī uz iepriekšējo valdību, kuru vadīja premjerministrs Vojislav Koštunica. Nedrīkstam aizmirst par plašsaziņas līdzekļu līdzdalību šajos procesos, ņemot vērā, ka vairums žurnālistu un raidstaciju ir tālu no patiesas neatkarības. Nesenajās prezidenta vēlēšanās no jauna ievēlēja pašreizējo prezidentu Boris Tadić, kurš Serbijas politikā pārstāv mēreno atzaru. Tomēr nestabilitāte valdošajā koalīcijā un spriedze starp Vojislav Koštunica pārstāvēto Serbijas Demokrātisko partiju un Boris Tadić pārstāvēto Demokrātisko partiju, kas saasinājās pēc Kosovas (5) neatkarības pasludināšanas 2008. gada februārī, bija tik liela, ka premjerministrs Vojislav Koštunica 8. martā bija spiests atkāpties. Pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas notika 11. maijā.

3.2 Politiskās attiecības ar ES, Krieviju un kaimiņvalstīm.

Kopenhāgenas kritēriju, Stabilizācijas un asociācijas procesa (SAP) nosacījumu, kā arī citu ES izvirzīto nosacījumu un prasību izpilde ir priekšnoteikums integrācijai Eiropas Savienībā. Serbija vēl neatbilst visiem nosacījumiem un prasībām, tomēr tā ir parādījusi labu administratīvo veiktspēju sarunās ar ES par stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kā arī nepieciešamo reformu īstenošanā. ES 2007. gada novembrī parafēja Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Tomēr SAN parakstīšanu aizkavēja Serbijas nepietiekamā sadarbošanās ar Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY). Lai apsvērtu, kā panākt straujāku progresu, ES piekrita izveidot darba grupu. Taču Eiropas Komisija ir aicinājusi Serbiju apliecināt, ka tā vēlas veidot ciešākas saites ar Eiropas Savienību (6). Sadarbība ar ICTY joprojām ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ES un Serbijas attiecību tālākajai attīstībai, pat pēc SAN parakstīšanas. Otrs faktors, kas būtiski ietekmēs ES un Serbijas turpmākās attiecības, ir tas, vai Serbijas valdība spēs jautājumu par Kosovas (5) galīgo statusu nesaistīt ar Eiropas integrācijas procesu.

Attiecības starp Serbiju un Krieviju kļūst arvien ciešākas. Tas daļēji izskaidrojams ar faktu, ka jautājumā par Kosovas statusu Krievijas Federācija ir konsekventi atbalstījusi Serbijas nostāju. No otras puses, paplašinās arī ekonomiskā sadarbība, un visspilgtākais piemērs ir Krievijas investoru arvien lielākā interese par Serbijas ekonomiku.

Kaut gan pēdējos gados Serbijas attiecības ar kaimiņvalstīm ir uzlabojušās, ne visos gadījumos tās ir apmierinošas. Serbijas attiecības ar kaimiņvalstīm — ES dalībvalstīm Bulgāriju, Ungāriju un Rumāniju — ir ļoti labas. To pašu var teikt par attiecībām ar Melnkalni un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Serbijas un Horvātijas attiecības ir labas, kaut gan daži jautājumi joprojām nav atrisināti, piemēram, jautājums par bēgļu atgriešanos Horvātijā. Attiecības ar Bosniju un Hercegovinu lielā mērā nosaka īpašā saikne starp Serbiju un Republika Srpska. Visvairāk spriedzes acīmredzami valda attiecībās starp Serbiju un Kosovu (5), īpaši pēc šīs provinces neatkarības pasludināšanas.

3.3 Serbijas nozīme Balkānu reģiona stabilizācijas un attīstības procesā.

Serbija ir nozīmīga Rietumbalkānu reģiona valsts un svarīgs Eiropas Savienības partneris šajā reģionā. Serbijas reputācija reģionā ir samērā negatīva, kas izskaidrojams ar Serbijas līderu un armijas dalību Balkānu karos kopš 90. gadiem. Vienīgais veids, kā Serbija var uzlabot savu tēlu reģionā, ir veidot labas attiecības ar kaimiņvalstīm un ar ES atbalstu aktīvi piedalīties dažādās reģionālajās iniciatīvās.

4. Ekonomiskā attīstība Serbijā

4.1 Serbijas ekonomikas pašreizējais stāvoklis.

Politiskā un ekonomiskā izolācija, kurā Serbija nonāca Milošević režīma īstenotās politikas dēļ, 90. gados ievērojami palēnināja valsts ekonomisko attīstību. Tomēr kopš 2000. gada Serbijas ekonomiku varētu raksturot kā tipisku pārejas posma ekonomiku ar ilgtspējīgu izaugsmi (5,7 % 2006. gadā salīdzinājumā ar 6,2 % 2005. gadā). IKP pieaug, un samazinās inflācija, kas 2007. gadā sasniedza 10 % (7). Serbijas ekonomiskās priekšrocības neapšaubāmi ir visai liels tirgus potenciāls, izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, beznodokļu piekļuve Dienvidaustrumeiropas, ES, Krievijas un ASV tirgiem, kā arī izglītots un kvalificēts darbaspēks.

4.2 Privatizācijas process.

Privātā sektora īpatsvars joprojām ir salīdzinoši zems salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni. Privātā sektora daļa ražošanas kopapjomā ir aptuveni 55 %, un privātajā sektorā strādā 60 % nodarbināto (8). Privātā sektora relatīvi zemais īpatsvars negatīvi ietekmē Serbijas ekonomikas (it īpaši ražojumu un pakalpojumu) konkurētspēju. Lai Serbijas ekonomiskā izaugsme neapstātos, ir jāturpina valsts un publisko uzņēmumu privatizācija un pārstrukturēšana.

4.3 Serbijas tautsaimniecības svarīgākās nozares.

Serbijas tautsaimniecības svarīgākās nozares (dilstošā secībā) ir pakalpojumi, rūpniecība, lauksaimniecība un būvniecība. Saskaņā ar Serbijas Investīciju un eksporta veicināšanas aģentūras datiem visdinamiskākās tautsaimniecības nozares ir lauksaimniecība, IT nozare, kokapstrāde, mēbeļu ražošana, enerģētika, autotransports, tekstilrūpniecība, elektronika un farmācijas nozare. (9)

4.4 Ārējā tirdzniecība.

Eiropas Savienība ir Serbijas lielākais tirdzniecības partneris. Starp Serbijas desmit lielākajiem eksporta partneriem ir sešas ES dalībvalstis. Tomēr vissvarīgākais eksporta partneris Serbijai ir kaimiņos esošā Bosnijas un Hercegovinas Republika. Serbijas importa jomā dominē Krievija. (10)

Serbijas ekonomisko sadarbību ar kaimiņvalstīm, tostarp tirdzniecības attiecības, pozitīvi ietekmēs jaunā Viduseiropas brīvās tirdzniecības līguma, ko 2006. gadā parakstīja Rietumbalkānu reģiona valstis un Moldova, īstenošana. Brīvās tirdzniecības zonas izveide Rietumbalkānu reģionā bija viena no pirmspievienošanās procesa prioritātēm.

4.5 Tiešās ārvalstu investīcijas un lielākie investori Serbijas ekonomikā.

Uz investīciju piesaisti orientētā Serbijas politika ir pievērsusi daudzu ārvalstu investoru uzmanību. Tiešo ārvalstu investīciju kopapjoms 2006. gadā bija visaugstākais reģionā (3,4 miljardi euro) (11). Vislielākās investīcijas tika veiktas tādās jomās kā finanšu pakalpojumi, tirdzniecība, ražošana, nekustamie īpašumi, publiskā pārvalde un transports. Lielākās ieguldītājas ir galvenokārt ES dalībvalstis, starp kurām pirmo vietu ieņem Grieķija. (12)

Kaut gan investīciju apjoms pieaug, Serbijas tirgum joprojām ir liels turpmākās attīstības potenciāls šajā jomā.

5. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju pašreizējais stāvoklis un nozīme

5.1 Kopējās problēmas un uzdevumi.

Jāmin trīs galvenās problēmu grupas: finansiālais stāvoklis, plaisa starp pilsētām un laukiem, sadarbības trūkums un arvien lielākā konkurence.

Problēmas rada tas, ka nodokļu likumdošana Serbijā nediferencē pilsoniskās sabiedrības organizācijas no citām bezpeļņas organizācijām. Tādējādi pilsoniskās sabiedrības organizācijām piemēro tādus pašus nosacījumus kā maziem uzņēmumiem, proti, tām ir jāmaksā nodokļi no saņemtajiem ziedojumiem, un tikai nedaudzas ir atbrīvotas no PVN maksājumiem. Serbijā īstenotā nodokļu politika neveicina pilsoniskās sabiedrības organizāciju attīstību.

Vēl viena problēma ir plaisa, kas izveidojusies starp pilsētām un laukiem. Vairums pilsoniskās sabiedrības organizāciju ir koncentrētas Belgradā un vēl divās vai trijās lielās pilsētās, savukārt lauku reģioniem trūkst pieredzes šajā jomā. Tādēļ sabiedrība ir slikti informēta par pilsonisko sabiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību.

Trešā problēma — pilsoniskās sabiedrības organizācijas nesadarbojas, bet arvien vairāk konkurē, kas rada spriedzi un vājina to pozīcijas attiecībās ar Serbijas iestādēm.

5.2 Sadarbība ar Serbijas iestādēm: pilsoniskā dialoga trūkums.

Vairumā gadījumu Serbijas iestādes joprojām neizturas pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām kā pret partneriem, īpaši tām, kuras pievēršas “jūtīgiem” jautājumiem (piemēram, kara noziegumiem, masu apbedījumiem u.c.). Pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbība ar centrālo valdību un vietējām pašvaldībām veidojas pēc ad hoc principa, jo valdība netiecas veidot partnerību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. No vienas puses, tas ir tādēļ, ka nav pieņemti tiesību akti, kas regulētu attiecības starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un valdību; no otras puses, jāņem vērā arī politiskās gribas trūkums ciešāk iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas konsultāciju procesos un attiecīgu stratēģisko dokumentu izstrādāšanā. Jāatzīmē arī, ka Serbijas valsts attieksme pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir visai selektīva.

5.3 Sociālie partneri.

5.3.1 Sociālais dialogs.

Kaut gan efektīvs sociālais dialogs ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai ekonomikas pārveidei, sociālo partneru nozīme Serbijas sabiedrībā nav liela. Pēc Darba likuma spēkā stāšanās 2005. gadā Vispārējais koplīgums ir zaudējis spēku. Tas attiecas arī uz visiem speciālajiem koplīgumiem, kuri noslēgti pirms 2001. gada. Pēc jaunā tiesiskā regulējuma ieviešanas notikušas arī citas pārmaiņas, proti, valdība vairs nepiedalās jauna vispārējā koplīguma slēgšanā, bet turpina aktīvi piedalīties nozaru un speciālo koplīgumu slēgšanā. Pārstāvošajām arodbiedrībām un darba devēju apvienībām, kas tagad atbild par jauna vispārējā koplīguma slēgšanu, līdz šim vēl nav izdevies panākt vienošanos. Tādēļ jauna vispārējā koplīguma noslēgšana ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai sekmētu sociālo dialogu Serbijas sabiedrībā.

Serbijas Republikas Ekonomikas un sociālo lietu padome, kas izveidota 2005. gadā saskaņā ar Likumu par Ekonomikas un sociālo lietu padomi, nodrošina institucionālo bāzi trīspusējām sarunām. Tomēr minētā padome saskaras ar vairākām problēmām, kas negatīvi ietekmē tās darbību. Pirmkārt, jāatzīmē finanšu resursu nepietiekamība. Neraugoties uz palielināto finansējumu no valsts budžeta, finanšu resursu nepietiekamība negatīvi iespaido sekretariāta darbu un neļauj padomei izveidot pietiekami daudz darba grupu un organizēt regulāras sanāksmes. Vēl vien problēma ir sociālo partneru pārstāvju neregulārā piedalīšanās padomes sanāksmēs. Tādējādi virkne likumu parlamentā pieņemti bez apspriešanas padomē.

5.3.2 Serbijas darba devēju organizācijas.

Serbijas darba devēju apvienība (UPS) ir galvenā darba devēju organizācija valstī. Atšķirībā no arodbiedrībām UPS veiksmīgi sadarbojas ar Sociālās politikas un nodarbinātības lietu ministriju. Tā regulāri piedalās Serbijas Republikas Ekonomikas un sociālo lietu padomes darbā. Tomēr tas, ka vairums Serbijas lielāko uzņēmumu nav pārstāvēti UPS, vājina šīs organizācijas leģitimitāti sociālajā dialogā. UPS piedalās Dienvidaustrumeiropas darba devēju foruma un Starptautiskās darba devēju organizācijas darbā. UPS starptautiskā dimensija nostiprināsies līdz ar tās iesaistīšanos BussinessEurope darbībā novērotāja statusā. Paredzēts, ka 2008. gada jūnijā UPS iestāties Vidusjūras reģiona Darba devēju apvienībā.

5.3.3 Arodbiedrību pašreizējais stāvoklis un nozīme.

Arodbiedrībām piemīt lielāka neviendabība. Kopumā Serbijā ir aptuveni 20 000 arodbiedrību, kas darbojas visos līmeņos — no uzņēmumu līdz valsts līmenim. Vairums no tām ietilpst divās galvenajās nacionālajās konfederācijās — Nezavisnost un Serbijas Brīvo arodbiedrību konfederācijā (SSSS). Nereti trūkst kopīgas rīcības. Vēl viena saistīta problēma ir sadarbības trūkums starp arodbiedrībām. Kaut gan valda uzskats, ka arodbiedrības Serbijā ir samērā vājas, to aktīvā dalība kolektīvajās sarunās publiskajā sektorā un valsts un pašvaldību uzņēmumos liecina, ka to nozīmi sociālā dialoga stiprināšanā nevajadzētu novērtēt par zemu. Gan Nezavisnost, gan SSSS ir Starptautiskās arodbiedrību konfederācijas dalībnieces un piedalās Eiropas Arodbiedrību konfederācijas Balkānu forumā.

5.4 Stāvoklis dažādu interešu grupās.

5.4.1 Nesakārtotā tiesiskā vide.

Neraugoties uz daudziem Serbijas valdību paziņojumiem kopš 2000. gada un to solījumiem pieņemt jaunu likumu par pilsoņu apvienībām, bezpeļņas organizāciju darbība un to attiecības ar Serbijas valsti joprojām nav tiesiski noregulētas. Faktiski dažādu interešu grupu un jo īpaši nevalstisko organizāciju tiesisko statusu nosaka Likums par pilsoņu apvienībām, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, kas tika pieņemts vēl Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas laikā, un Serbijas Republikas 1982. gada likums par sabiedriskajām organizācijām un pilsoņu apvienībām, kas grozīts 1989. gadā. (13)

Serbijas valdība 2006. gadā pieņēma likumprojektu par pilsoniskajām apvienībām. Šis dokuments, kas saskaņots ar dažādu interešu grupu pārstāvjiem, parlamentā vēl nav pieņemts. Likumprojektā tiek vienkāršota pilsonisko apvienību reģistrācijas procedūra un paredzēts, ka šādas apvienības var iegādāties īpašumu un aktīvus, minētajam mērķim izlietojot dalības maksas, brīvprātīgos ieguldījumus, ziedojumus, dāvinājumus u.c. Tas paredz arī, ka valsts un vietējās pašvaldības iestādes var piešķirt dotācijas un dāvinājumus dažādu interešu grupām. Tomēr likums par pilsoniskajām apvienībām neatrisinātu visas problēmas saistībā ar to tiesisko un ekonomisko statusu. Tādēļ būs jāpieņem virkne papildu likumu.

5.4.2 Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), lauksaimniecības un patērētāju organizāciju nozīme un ietekme.

Jāsaka, ka MVU un lauksaimniecības organizāciju pārstāvībai piemīt tādas pašas problēmas kā arodbiedrībām — nelietderīga sadrumstalotība un savstarpēja konkurence, kas neļauj tām veidoties par spēcīgām ietekmes grupām. Plaši izplatītās korupcijas dēļ visām organizācijām nav nodrošināta vienāda piekļuve valsts iestādēm. Kā sadrumstalotību veicinošu faktoru var minēt arī šādu organizāciju politisko tuvību un ģeogrāfisko piesaisti. Lai arī salīdzinājumā ar MVU un lauksaimniecības organizācijām patērētāju organizāciju ir mazāk, tām ir vairāk vai mazāk līdzīgas problēmas.

5.4.3 Nevalstiskās organizācijas Serbijas sabiedrībā.

Serbijas nevalstiskās organizācijas nostiprinājās 90. gadu otrajā pusē — pēc Bosnijas kara beigām. Tām bija būtiska nozīme Milošević režīma gāšanā 2000. gadā, mobilizējot iedzīvotājus un piedaloties sarunās ar Milošević režīma pretiniekiem. Kampaņa (“Izlaz 2000”), lai atbalstītu vēlēšanu norisi, bija ļoti sekmīgs dažādu nevalstisko organizāciju projekts, kas liecināja par to nozīmi demokrātisko pārmaiņu procesā.

Kopš 2000. gada nevalstisko organizāciju nozīme Serbijas sabiedrībā ir mainījusies. Nevalstisko organizāciju sektorā pašlaik notiek pārmaiņas. Turklāt dažas nevalstiskās organizācija cieš no entuziasma trūkuma, ko izraisījusi reformu tempa palēnināšanās pēc 2000. gadā notikušajām pārmaiņām. Vēl viena problēma ir dažādu nevalstisko organizāciju atšķirīgā attieksme pret sadarbību ar valdību — dažas no tām pastāvīgi ir opozīcijā valdībai, savukārt citas meklē veidus, kā ar to sadarboties. Zināmā mērā nevalstisko organizāciju sektora pavājināšanos veicināja arī tas, ka pēc 2000. gada daudzi minēto organizāciju vadītāji iesaistījās politikā un pārtrauca savu darbību nevalstiskajā sektorā. Šajā ziņā varam secināt, ka dažas nevalstiskās organizācijas pastiprināja savu darbību, taču ievērojama daļa nespēja izpildīt vajadzīgos darbības profesionālisma un specializācijas kritērijus un saskārās ar nopietnām problēmām. Kā vienu no pozitīvas attīstības piemēriem var minēt vides organizācijas.

Visbūtiskākās ir ekonomiskās problēmas, jo tās ietekmē gandrīz visu nevalstisko organizāciju dzīvotspēju. Tās saņem finansējumu tikai ierobežotam projektu skaitam un ierobežotam laika periodam, galvenokārt no ārvalstu avotiem. Tādējādi daudzām organizācijām trūkst specializācijas, un tās spiestas īstenot dažādus projektus ar ļoti atšķirīgu ievirzi. Tas ne vien ietekmē to profesionālo reputāciju, bet arī apgrūtina iespēju pārvarēt ļoti nopietnas problēmas, kuras apdraud to pastāvēšanu.

6. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīme ES integrācijas procesā

6.1 Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un Eiropas integrācijas process.

Vairākām pilsoniskās sabiedrības organizācijām Serbijā jau pašlaik ir būtiska nozīme, jo tās veicina sabiedrības izpratni par ES un Eiropas integrāciju. Organizējot publiskas lekcijas un seminārus, kā arī izplatot bukletus un citus materiālus par ES un ar to saistītiem jautājumiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesaistās informācijas kampaņās par ES, īpaši lauku apvidos un mazāk attīstītos reģionos. Kaut gan pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļi dažkārt atšķiras, piemēram, jautājumā par Serbijas pilnīgu sadarbošanos ar Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) kā priekšnoteikumu SAN sarunu atsākšanai 2007. gada pavasarī, to uzskatu vienotība izpaudās prezidenta vēlēšanās, kas notika 2008. gada janvārī un februārī. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārliecinošs vairākums iestājās par Eiropas perspektīvu Serbijai un visnotaļ veicināja vēlētāju aktivitāti.

Ciešāka valdības sadarbība ar darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un dažādu interešu grupām vēl vairāk sekmētu iedzīvotāju labāku sagatavotību Serbijas dalībai ES. Tomēr, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesaistītos dialogā ar valdību un varētu apspriest būtiskus jautājumus, ir jāpalielina pārredzamība un tām regulāri jāsaņem attiecīgie dokumenti un informācija.

6.2 Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un reģionālā sadarbība.

Reģionālās sadarbības uzlabošana un labas attiecības ar kaimiņvalstīm ir galvenie priekšnoteikumi sekmīgai integrācijai ES. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām jau pašlaik ir būtiska nozīme, lai uzlabotu attiecības un mazinātu plaisu starp reģiona valstīm. Šajā sakarā kā visnotaļ pozitīvu piemēru varētu minēt arvien ciešāko sadarbību starp Serbijas un Horvātijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Uzlabojot savstarpējo sadarbību un veidojot kopīgus projektus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas būs labāk sagatavotas risināt reģionālās problēmas un pievērsties reģionāliem uzdevumiem. Turklāt sekmīga sadarbība starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām reģionālā mērogā var kalpot kā pozitīva ierosme reģiona politiskajiem līderiem. Kaut gan kontakti starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām attīstās no gada uz gadu, pašreizējie rezultāti ne tuvu nav apmierinoši, galvenokārt tādēļ, ka joprojām pastāv politiski šķēršļi un finansējums, tostarp ES finansējums, nav pietiekams. Šajā saistībā atbalsts vietējā līmeņa organizāciju reģionālajām ierosmēm varētu būt viena no iespējām, kā stiprināt sadarbību starp reģiona pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

6.3 Serbijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju starptautiskās aktivitātes.

Serbijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju iekļaušana kopīgos projektos, kas tiek īstenoti sadarbībā ar partnerorganizācijām konkrētajā reģionā vai ārpus tā, var veicināt cilvēku personīgos kontaktus un atjaunot saiknes, kas tika izjauktas kara laikā. Šajā ziņā ir panāktas noteiktas pozitīvas ievirzes daudzās jomās. Sadarbība un tīklu veidošana ir īpaši attīstīta pilsoniskās sabiedrības organizācijām cilvēktiesību un vides aizsardzības jomā, kā arī sieviešu organizācijām. Lai sekmētu pilsoniskās sabiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju turpmāko attīstību, būtu jāliek uzsvars arī uz pozitīvajiem rezultātiem, kas panākti sadarbībā starp Serbijas pilsoniskajām apvienībām un to partnerorganizācijām jaunajās ES dalībvalstīs.

Nevajadzētu par zemu novērtēt arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju iekļaušanu ārpolitiskajā darbībā. Intensīvāka sadarbība starp oficiālo diplomātiju, no vienas puses, un sabiedrisko diplomātiju, no otras puses, var dot ieguldījumu Serbijas ārpolitikas uzlabošanā un pozitīvi ietekmēt Eiropas integrācijas procesu.

Briselē, 2008. gada 29. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Dimitris DIMITRIADIS

(1) Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas definīciju termins “pilsoniskā sabiedrība” apzīmē darba devēju organizācijas, darba ņēmēju organizācijas, nevalstiskās organizācijas un interešu grupas.

(2) Uz Kosovu attiecas ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1244.

(3) Uz Kosovu attiecas ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1244.

(4) Regulāras konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām notiek vairākās jomās, piemēram, Eiropas integrācija, nabadzības izskaušana un jaunatnes politika, un tajās iesaistījušās vairākas valsts un pārvaldes iestādes, piemēram, Serbijas prezidenta kanceleja, Serbijā izveidotais Eiropas integrācijas birojs, Sociālās politikas un nodarbinātības ministrija, Serbijas Tirdzniecības kamera un Pilsētu un municipalitāšu pastāvīgā konference.

(5) Uz Kosovu attiecas ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1244.

(6) “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Rietumbalkāni. Eiropas perspektīvas stiprināšana””, Brisele, 5.3.2008., COM(2008) 127 galīgā redakcija.

(7) Serbijas Valsts banka, www.nbs.yu

(8) Progresa ziņojums par Serbiju (2007. gads), Eiropas Komisija, Brisele, 6.11.2007., SEC(2007) 1435.

(9) Serbijas Investīciju un eksporta veicināšanas aģentūra (SIEPA), www.siepa.sr.gov.yu

(10) Serbijas statistikas gadagrāmata par 2006. gadu, www.webzrs.statserb.sr.gov.yu; Eiropas Komisijas dati, www.ec.europa.eu/trade/issues/bilateral/data.htm

(11) www.wiiw.at/e/serbia.html

(12) Southeast Europe Investment Guide 2007, www.seeurope.net/files2/pdf/ig2007/Serbia-pdf

(13) Zdenka Milivojević“Civil Society in Serbia. Suppressed during the 1990s — gaining legitimacy and recognition after 2000. Civicus Civil Society Index Report for Serbia”, Belgrada, 2006. gads.

翻译：