Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās”

COM (2008) 419 galīgā redakcija – 2008/0141 (COD)

(2009/C 175/21)

Padome 2008. gada 22. jūlijā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262.pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās”

COM(2008) 419 galīgā redakcija – 2008/0141 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2008. gada 4. novembrī. Ziņotājs – Greif kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 449. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 3. un 4. decembrī (4. decembra sēdē), ar 108 balsīm par, 31 balsi pret un 7 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi: palielināt Eiropas uzņēmumu padomju skaitu un pilnveidot starpvalstu sociālo dialogu.

1.1.   EESK ļoti atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Komisija brīdī, kad sarunas ar Eiropas sociālajiem partneriem saskaņā ar Līguma 138. panta 4. punktu netika atsāktas, nākusi klajā ar likumdošanas iniciatīvu. Komisijas priekšlikums izstrādāts, lai Eiropas uzņēmumu padomju (EUP) tiesības pielāgotu situācijai Eiropas iekšējā tirgū. Pēc EESK domām, priekšlikumā veikti vairāki būtiski uzlabojumi, lai EUP darbības juridisko pamatu pielāgotu aktuālajai situācijai Eiropā, vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko noteiktību un labāk saskaņojot Kopienas tiesību aktus, kas attiecas uz darbinieku informēšanu un uzklausīšanu.

1.2.   EESK pauž cerību, ka ierosinātie precizējumi un izmaiņas direktīvas tekstā un definīcijās palielinās EUP darba efektivitāti un juridisko noteiktību, kā arī uzlabos direktīvas ieviešanu un veicinās jaunu EUP izveidi. EESK arī uzsver, ka svarīga nozīme ir pragmatiskiem risinājumiem, kas palielina EUP darba efektivitāti un lietderību, kā arī nekavē, bet gan sekmē uzņēmumu konkurētspējas nostiprināšanu. Īpaši jāmin šādi risinājumi:

1.3.   EESK tomēr kritiski vērtē faktu, ka direktīvas pārstrādātajā redakcijā nepietiekami konsekventi īstenoti direktīvas pamatojumā un apsvērumos izvirzītie mērķi un nav novērstas vairākas neskaidrības. Tas īpaši attiecas uz šādiem jautājumiem:

1.4.   EESK vēlas, lai direktīvu par EUP pilnveidotu un tādējādi vienkāršotu tās piemērošanu un palielinātu EUP skaitu. Arī efektivitātes apsvērumu dēļ EESK atzinīgi vērtē Komisijas ierosmi, ka arī turpmāk vienošanās par nolīgumu, kas paredz EUP izveidi, ir jāpanāk sarunu ceļā. Tas ļauj rast elastīgus un katram uzņēmumam piemērotus risinājumus, veidojot starpvalstu sociālo dialogu atbilstoši konkrētajām prasībām.

1.5.   Lai jaunie noteikumi patiešām uzlabotu EUP darba saturu un paaugstinātu efektivitāti, EESK ierosina turpmākajā likumdošanas procesā novērst vēl joprojām pastāvošās neskaidrības un pretrunas, īpašu uzmanību veltot šādiem jautājumiem:

1.6.   EESK ir pārliecināta, ka šādi uzlabojumi Kopienas tiesību aktos, kas attiecas uz darbinieku līdzdalību, būtiski sekmētu labas un tādējādi arī sociāli atbildīgas uzņēmumu vadības nodrošināšanu Eiropā. Minētie uzlabojumi vairotu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un būtu arī viens no Eiropas sociālā modeļa pamatelementiem.

2.   Ievads: Komisijas priekšlikums direktīvas par EUP pārstrādātajai redakcijai un tā vērtēšanas kritēriji.

2.1.   Eiropas Komisija 2008. gada 2. jūlijā iesniedza priekšlikumu direktīvas par Eiropas Uzņēmumu padomes (1) izveidošanu pārstrādātajai redakcijai.

EESK ļoti atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Komisija nākusi klajā ar likumdošanas iniciatīvu, lai Eiropas uzņēmumu padomju (EUP) tiesības pielāgotu situācijai Eiropas iekšējā tirgū. Šajā atzinumā Komiteja vislielāko uzmanību veltījusi jautājumam, vai izdosies sasniegt Eiropas Komisijas priekšlikumā izvirzītos mērķus. Tāpēc Komiteja vēlētos ierosināt arī papildinājumus un izmaiņas.

2.2.   EESK viedoklis formulēts, pamatojoties uz jau izstrādātajiem atzinumiem par darbinieku līdzdalību un jo īpaši – EUP (2). Komiteja arī vēlreiz uzsver, ka darba ņēmēju līdzdalība dalībvalstu un starptautiskā līmenī, it īpaši EUP pozitīvi ietekmē Eiropas integrācijas padziļināšanu sociālajā, ekonomikas un vides jomā (Lisabonas stratēģijas mērķi).

Starpvalstu uzņēmumiem ir būtiska nozīme Eiropas sekmīgā attīstībā. Eiropa gūs panākumus globālajā konkurencē, tikai īstenojot kvalitatīvu stratēģiju, kurā uzmanība veltīta ne tikai uzņēmumu saimnieciskajām izmaksām, bet arī uzņēmumu sociālajai atbildībai un darba ņēmēju iesaistīšanai to darbībā. Tāpēc EESK uzskata, ka EUP ir svarīgs Eiropas politikas instruments, kas ļauj veidot stingru pamatu nozīmīgāko ekonomikas dalībnieku sadarbībai Eiropas ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā. Šādā veidā uzņēmumi varēs dot savu ieguldījumu Eiropas sabiedrības attīstībā. Globālās konkurences apstākļos Eiropa nespēs īstenot kvalitatīvu stratēģiju bez darbinieku atbalsta un prasmēm, tāpēc darbinieku efektīva līdzdalība ir būtisks veiksmīgas uzņēmumu vadības elements.

2.3.   EESK uzskata, ka Eiropas Komisijas priekšlikums direktīvai par EUP ir loģisks ilgo politisko diskusiju rezultāts. Komitejas atzinums izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta rezolūcijām, kas pieņemtas 2001 (3)., 2006. un 2007. gadā (4), kā arī uz sociālo partneru kopīgo deklarāciju, kas pieņemta 2005. gadā (5).

Minētajos dokumentos lielākā uzmanība pievērsta priekšlikumiem, kas minēti arī sagatavotajā Eiropas sociālo partneru nolīgumā par Komisijas priekšlikuma uzlabošanu, proti, precīzāk definēt darbinieku informēšanas un uzklausīšanas tiesības, lai viņi patiešām varētu ietekmēt uzņēmuma lēmumus, paplašināt arodbiedrību līdzdalības tiesības, kā arī uzlabot EUP darbību, piemēram, nodrošinot apmācības iespējas un piešķirot tai līdzekļus. Vēl viens direktīvas pārstrādāšanas mērķis ir radīt saskaņotu un efektīvu tiesisko regulējumu un novērst neatbilstības, kas radušās, EUP direktīvu transponējot valstu tiesību aktos.

2.4.   Tāpēc EESK atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas sociālie partneri ir apmierināti ar pašreizējo Komisijas priekšlikumu, kas veido pamatu direktīvas pārstrādāšanai, un vairākos būtiskos jautājumos viedokļi ir līdzīgi, kas jāņem vērā tālākajā pārskatīšanas procesā. EESK stingri atbalsta šo vienošanos un savos ierosinājumos ņem vērā tās saturu, tādējādi sekmējot priekšlikumā direktīvai izvirzīto mērķu īstenošanu.

2.5.   EESK atbalsta EUP direktīvas pārstrādāšanas mērķus, kuri izvirzīti Komisijas priekšlikumā, kas publicēts jau 2008. gada 2. jūlijā, un kuri, pēc Komisijas domām, ir būtiski (6):

3.   Palielināt juridisko noteiktību – nodrošināt saskaņotību ES tiesību aktos par informēšanu un uzklausīšanu.

3.1.   Direktīva 94/45/EK tiek pārskatīta, lai darbinieku informēšanas un uzklausīšanas definīciju saskaņotu ar citiem juridiskajiem instrumentiem un vienkāršotu tiesisko regulējumu.

EESK ļoti atzinīgi vērtē šo priekšlikuma apsvērumos vairākkārt minēto mērķi, taču pēc Komisijas priekšlikuma rūpīgas analīzes jāsecina, ka mērķis īstenots tikai daļēji.

Kā piemēru var minēt priekšlikumā paredzētos EUP kompetences ierobežojumus starpvalstu jautājumu risināšanā.

3.2.1.   Pārceļot direktīvas spēkā esošos papildu noteikumus par uzņēmumu lēmumu starptautisko raksturu uz Komisijas priekšlikuma 1.4. pantu, EUP varēs iesaistīties jautājumu risināšanā, ja uzņēmumā pieņemamais lēmums ietekmē visu uzņēmumu vai vismaz divus uzņēmumus divās citās dalībvalstīs.

3.2.2.   Pēc EESK domām, šāds jauns direktīvā paredzētais starpvalstu kompetences ierobežojums nav nedz pamatots, nedz arī lietderīgs. Varētu izveidoties situācija, ka starptautiska uzņēmuma darbinieki vienā ES dalībvalstī ir atdalīti no augstākā lēmumu pieņemšanas līmeņa, kad minētais uzņēmums, kura galvenais birojs atrodas citā ES dalībvalstī, pieņem lēmumu, kurš būtiski ietekmē viņu darba nosacījumus. Saskaņā ar jauno definīciju minētajam uzņēmumam nebūtu jāinformē un jāuzklausa Eiropas uzņēmuma padome.

3.2.3.   EESK uzskata, ka regulāra EUP iesaiste jānodrošina arī gadījumos, kad sākotnēji šķiet, ka uzņēmumā pieņemamais lēmums ietekmēs tikai vienu ES dalībvalsti, taču tas veido daļu no starpvalstiski nozīmīga lēmuma. EESK tāpēc uzskata, ka 1. panta 4. punktā jāveic attiecīgas izmaiņas, kuras – kā korekti norādīts pārstrādātās redakcijas 12. apsvērumā – nodrošinātu, ka “Kopienas mēroga uzņēmumu darbinieki tiek atbilstoši informēti un uzklausīti gadījumos, kad tos ietekmējošie lēmumi tiek pieņemti ārpus dalībvalsts, kurā tie ir nodarbināti”, vai arī gadījumos, kad tie skar visu uzņēmumu kopumā. Jebkurā gadījumā EUP direktīvas pārstrādātā redakcija nedrīkst ierobežot EUP darbības jomu.

Komisijas priekšlikuma 2. pantā minētās pārstrādātās definīcijas (“informēšana” un “uzklausīšana”) kopumā vērtējamas pozitīvi, taču tās neliecina, ka Komisija patiešām vēlētos pielāgot Kopienas tiesību aktus minētajā jomā.

3.3.1.   Direktīvas par EUP pielikuma papildu noteikumos, atbilstoši likumam, ir precizēts, ka uzklausīšanai jānotiek savlaicīgi, lai darbinieku pārstāvji vadības sniegto atbildi uz EUP atzinumu varētu pārrunāt vēl pirms plānotā lēmuma pieņemšanas. Tas tomēr nenozīmē, ka šāda kārtība ir obligāti jāievēro visām EUP.

3.3.2.   Tikai Eiropas sociālo partneru kopīgais priekšlikums iekļaut 2. panta jēdzienu sadaļā turpmāk minētās precīzās definīcijas rada skaidrību un juridisko noteiktību:

3.3.3.   Šajā sakarā EESK norāda arī uz teksta nesaskaņotību papildu noteikumu 3. punktā (1. pielikums), kurš nosaka darbinieku pārstāvju tiesības ārkārtas situācijās.

Jaunajā Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka minētie noteikumi ir arī spēkā, kad tiek “pieņemti lēmumi”, kuri var būtiski ietekmēt darbiniekus. Pēc EESK domām, šajā vietā jānorāda, ka runa ir par “plānotiem pasākumiem”. Pretējā gadījumā minētais punkts ir pretrunā pārējam tekstam, kura mērķis ir nodrošināt savlaicīgu informēšanu un uzklausīšanu. EESK rosina precizēt minēto formulējumu.

3.4.   EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu 12. pantā precīzāk noteikt un skaidrāk nodalīt kompetences un darba sadalījumu starp interešu pārstāvības organizācijām starpvalstu un valsts līmenī. Komiteja tomēr nav pārliecināta, ka Komisijai tas ir izdevies pilnībā.

Visu iesaistīto pušu interesēs ir panākt, lai dažādu līmeņu darbinieku pārstāvji dažādos laika periodos nesaņemtu atšķirīgu informāciju par vienu un to pašu jautājumu. Tāpēc direktīvas tekstam jānodrošina, ka gan EUP, gan darbinieku pārstāvības organizācijas, kas darbojas valsts līmenī, tiek informētas par plānotiem lēmumiem, kuri var radīt būtiskas izmaiņas darba organizācijā un nosacījumos. Tas uzsvērts arī Eiropas sociālo partneru nolīgumā.

3.5.   EESK atzinīgi vērtē faktu, ka Komisijas priekšlikuma 12. panta 5. punkts neļauj izmantot pārstrādātās direktīvas par EUP uzlabotos standartus, lai, saskaņojot valsts un Eiropas līmeņa tiesību aktus, pazeminātu augstākus standartus, kas iepriekš noteikti dalībvalstu tiesību aktos.

EESK tomēr uzskata, ka Komisijas priekšlikumā minētais formulējums (“nav pietiekams pamats jebkādai stāvokļa pasliktināšanai”) ir pārprotams un neizslēdz šādu iespējamību. EESK vēlētos, lai Komisija precizē direktīvas tekstu, nosakot, ka minētajā gadījumā domāts aizliegums pazemināt “darbinieku vispārējās aizsardzības līmeni” dalībvalstīs, kā tas norādīts arī Komisijas priekšlikuma 36. apsvērumā.

3.6.   EESK atzinīgi vērtē ierosinātos grozījumus, kuri paredz iespēju sākt jaunas sarunas par EUP nolīgumu, ja uzņēmuma struktūrā notikušas būtiskas izmaiņas, kas neļauj nodrošināt visu darbinieku informēšanu un uzklausīšanu atbilstoši noteiktajiem standartiem (6. panta 2. punkta g) apakšpunkts, 13. panta 2. un 3. punkts).

3.7.   EESK atzinīgi vērtē arī faktu, ka Komisija priekšlikumā centusies EUP piešķirt kolektīvas pārstāvības pilnvaras. Arī Eiropas sociālie partneri to vērtē ļoti atzinīgi, taču savā deklarācijā uzsver, ka EUP ir jāpiešķir līdzekļi, lai tās varētu īstenot savas pilnvaras.

4.   Nodrošināt Eiropas uzņēmumu padomju efektivitāti – uzlabot to ikdienas darba rezultātus.

4.1.   EESK jau iepriekš ir uzsvērusi Eiropas uzņēmumu padomju ievērojamo nozīmi, norādot, ka to locekļi ir “tieši un aktīvi iesaistīti jaunas [Eiropas] sabiedrības veidošanā” (7).

Tāpēc Eiropas tiesību aktos jānodrošina, ka EUP spēj sekmīgi īstenot savas demokrātiskās un ekonomiskās funkcijas. Būtiski ir radīt priekšnosacījumus, lai nodrošinātu EUP ar nepieciešamajiem resursiem, kā arī komunikācijas un apmācības iespējām. To uzsvēruši arī Eiropas sociālie partneri.

4.2.   Komisijas priekšlikums atbilst minētajām prasībām, jo tajā, pamatojoties uz EUP piešķirtajām pilnvarām, pirmo reizi skaidri atzīts, ka visu dalībvalstu EUP locekļiem ir tiesības uz tālāku izglītību bez algas zaudējuma.

Šāda prasmju pilnveidošanas iespēja noteikti uzlabos darba efektivitāti un rezultātus. Komisija būtu rīkojusies konsekventāk, ja skaidri norādītu, ka minētās apmācības izmaksas sedz uzņēmums atbilstoši noteiktajai kārtībai.

4.3.   EUP darba efektivitāti ietekmē arī tās biedru saziņas intensitāte un biežums. EESK tāpēc atzinīgi vērtē faktu, ka Komisijas priekšlikumā ir ietverti vairāki uzlabojumi arī šajā jomā.

4.4.   EESK tomēr uzskata, ka mērķis uzlabot EUP praktisko darbu netiek konsekventi īstenots.

4.5.   EESK vēlas šajā sakarā atgādināt, ka, pārstrādāto direktīvu par EUP transponējot valsts tiesību aktos, ES dalībvalstis drīkst pārsniegt tajā minētos minimālos standartus, kas nosaka EUP darbam nepieciešamos resursus.

4.6.   EUP darba pieredze liecina, ka to jautājumu lokam, par kuriem jāapspriežas ar EUP, jābūt plašākam nekā tas minēts papildu noteikumos (I pielikuma 1. punkta a) apakšpunkts). Konsultācijas ar EUP notiek ne tikai par jautājumiem, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām.

Dialogs ar daudzu uzņēmumu vadītājiem liecina, ka apspriešanās notiek arī par tādiem jautājumiem kā tālākizglītība un darba, veselības un datu aizsardzība. EESK cerēja, ka, pārskatot EUP darbības juridisko pamatu, tas tiks ņemts vērā un EUP tiks arī piešķirtas tiesības ierosināt apspriežamos jautājumus.

4.7.   EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu, lai veicinātu visu kategoriju darbinieku piedalīšanos Eiropas Uzņēmumu padomē. Tādēļ tā norāda uz jau agrāk izstrādātajos atzinumos ierosināto priekšlikumu iekļaut Uzņēmumu padomē arī vadošos darbiniekus.

5.   Uzlabot direktīvas piemērošanu un palielināt Eiropas uzņēmumu padomju skaitu.

5.1.   Vairāk nekā 12 000 Eiropas uzņēmumu padomju locekļi, kuri darbojas apmēram 850 starptautiska mēroga uzņēmumos, ir viens no aktīvākajiem Eiropas demokrātiskās infrastruktūras elementiem. Atzīts, ka EUP locekļi uzlabo sociālo dialogu uzņēmumos un sekmē labāku lēmumu pieņemšanu un īstenošanu. Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka tās interesēs ir palielināt direktīvai atbilstošo EUP skaitu. Arī EESK atbalsta šo vēlmi.

Pēc EESK domām, lai palielinātu jaunu EUP izveides iespējas, direktīvas pārstrādātās redakcijas 11. panta 2. punktā jāparedz noteikumi un efektīvi pasākumi, kas veicinātu direktīvas piemērošanu un apgrūtinātu izvairīšanos no tās piemērošanas vai tās nelikumīgu nepiemērošanu, kā jau tas paredzēts Komisijas dokumentā par konsultācijām ar sociālajiem partneriem (8).

5.2.   Direktīvas pārstrādātās redakcijas projekts liecina, ka Eiropas Komisija atzīst Eiropas sociālo partneru ievērojamo nozīmi un atbildību EUP direktīvas praktiskajā transponēšanā valsts tiesību aktos un tās tālākā piemērošanā.

5.3.   Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē arī faktu, ka Komisijas priekšlikums būtiski uzlabo situāciju EUP izveidošanas sākumposmā.

5.4.   EESK arī uzskata, ka Eiropas uzņēmumu padomes varētu izveidot ātrāk, ja likumā paredzētais sarunu termiņš līdz vienošanās panākšanai būtu ievērojami īsāks.

Tāpēc EESK uzskata, ka direktīvas par EUP pārstrādātajā redakcijā maksimālais sarunu termiņš ir jāsaīsina, piemēram, līdz 18 mēnešiem, kā to jau 2001. gadā ierosināja Eiropas Parlaments.

5.5.   EESK turklāt pauž cerību, ka arī laikā, kamēr valsts tiesību aktos tiks transponēta pārstrādātā direktīva, tiks veidotas jaunas EUP. EESK cer, ka šajā laikposmā noslēgtie nolīgumi par jaunu padomju izveidi pilnībā atbildīs pašreiz spēkā esošās Direktīvas 94/45/EK 6. panta vai atbilstošo valsts tiesību aktu prasībām un ka minētajiem nolīgumiem būs juridisks spēks arī saskaņā ar jauno direktīvu.

5.6.   Pastāvošie ierobežojumi: EESK atzīmē, ka arī Komisijas priekšlikumā jaunajai direktīvai par EUP tiek saglabāti ierobežojumi uzņēmumiem attiecībā uz EUP izveidi, joprojām tiek izslēgtas atsevišķu nozaru (tirdzniecības flote) darbinieku grupas, kā arī saglabāti informācijas un uzklausīšanas ierobežojumi ekonomikas jautājumos (ideoloģiskā nostādne). Komisija pat ierosinājusi vēl vienu ierobežojumu pārstāvībai starpvalstu līmenī (vismaz 50 darbinieki vienā valstī). Šajā sakarā nav ņemts vērā, ka atsevišķās dalībvalstīs darbinieku pārstāvības organizācijas var izveidot arī tad, ja minētā robežvērtība ir zemāka. Tādēļ Komisijas priekšlikuma 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts (īpašās pārrunu grupas sastāvs) un I pielikuma “Papildu prasības” 1. punkta c) apakšpunkts (EUP sastāvs) ir jāformulē, ņemot vērā faktu, ka valstīs ir jau izveidotas darbinieku pārstāvības organizācijas.

EESK uzskata, ka šādi ierobežojumi būtiski ierobežo Eiropā noteiktās darbinieku pamattiesības tikt savlaicīgi informētiem un uzklausītiem, ja viņus skar pieņemamais lēmums. EESK pauž cerību, ka minētajam jautājumam būs pievērsta uzmanība direktīvas pārstrādātajā redakcijā.

(1)  COM(2008) 419 galīgā redakcija.

(2)  Skatīt EESK atzinumus par tematu “Direktīvas 94/45/EK par Eiropas Uzņēmumu padomēm piemērošana praksē un direktīvas aspekti, kurus nepieciešams pārskatīt”, ziņotājs – Piette kgs (OV C 10, 2004. gada 14. janvāris); “Sociālais dialogs un darba ņēmēju iesaistīšana – ceļš uz rūpniecības pārmaiņu prognozēšanu un kontroli”; ziņotājs – Zöhrer kgs (OV C 24, 2006. gada 31. janvāris); “Eiropas Uzņēmumu padomes – to jaunā loma Eiropas integrācijas veicināšanai”, ziņotājs – Iozia kgs (OV C 318, 2006. gada 23. decembris).

(3)  Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta 2001. gada 16.jūlijā pieņemto ziņojumu, ziņotājs – Menrad kgs (A5–0282/2001-galīgā redakcija).

(4)  P6-TA (2007)0185.

(5)  Eiropas sociālo partneru kopīgā darba programma 2003.–2005. gadam. Skatīt arī 2005. gada 7. aprīļa kopīgo deklarāciju “Lessons learned on European Work Councils”. Tajā Eiropas sociālie partneri norāda, ka EUP pozitīvi ietekmē sociālo dialogu, par ko liecinot sociālo partneru veiktie plašie pētījumi, kuros analizēta Eiropas uzņēmumu padomju darbība un uzsvērta arī uzņēmumos notiekošā sociālā dialoga nozīme.

(6)  Skatīt Komisijas dokumentu par konsultēšanos ar Eiropas sociālajiem partneriem – C/2008/660, 2008. gada 20. februāris.

(7)  Skatīt EESK atzinumu par tematu “Eiropas Uzņēmumu padomes – to jaunā loma Eiropas integrācijas veicināšanā”, ziņotājs – Iozia kgs (OV C 318, 23.12.2006.).

(8)  Minētajā Komisijas dokumentā ierosināts, ka jaunajā direktīvā jārosina ES dalībvalstis noteikt “efektīvas, atbilstošas un preventīvas sankcijas”, skatīt C/2008/660, 7. lpp.

(9)  Skatīt EKT spriedumus par Bofrost (C–62/99), Kühne & Nagel (C–440/00) un ADS Anker GmbH (C–349/01).

  翻译：

查看mercari原页面

收藏该商品

立即下单