22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 16/21

—

ņemot vērā EK līguma 192. panta otro ievilkumu,

—

ņemot vērā EK līguma 2. panta un 141. panta trešo punktu,

—

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 18. jūlija paziņojumu “Likvidēt atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā” (COM(2007)0424),

—

ņemot vērā 2007. gada februāra ziņojumu “Darba samaksas atšķirības atkarībā no dzimuma tiesiskie aspekti”, ko izstrādājis Komisijas juridisko ekspertu tīkls nodarbinātības, sociālo lietu un vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā,

—

ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu, ko pieņēma Briseles Eiropadomes sanāksmē 2006. gada 23..— 24. martā,

—

ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru, kuras pamatā ir EK līguma 141. pants,

—

ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1994. gada konvenciju par nepilna darba laika darbu, kas paredz pienākumu valstīm savos publiskā iepirkuma līgumos ietvert klauzulu attiecībā uz vienlīdzīgu darba atalgojumu,

—

ņemot vērā ar ANO Ģenerālās asamblejas 1979. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 34/180 pieņemtās Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu 11. panta 1. punkta d) apakšpunktu,

—

ņemot vērā 2005. gada 1. marta Eiropas sociālo partneru rīcības programmu dzimumu līdztiesībai un tās nākamos ziņojumus,

—

ņemot vērā 2007. gada 13. marta rezolūciju par Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā (2006—2010) (1) un 2008. gada 3. septembra rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību — 2008 (2),

—

ņemot vērā Reglamenta 39. un 45. pantu,

—

ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A6-0389/2008),

A.

tā kā Eiropas Savienībā sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem nopelna vidēji par 15 % mazāk un līdz 25 % mazāk privātajā sektorā, tā kā darba samaksas atšķirība atkarībā no dzimuma dalībvalstīs ir no 4 % līdz vairāk nekā 25 % un nav pazīmju, ka tā būtiski samazinās;

B.

tā kā sievietēm būtu jāstrādā līdz 22.februārim (t. i., 418 kalendāra dienas), lai nopelnītu tikpat cik vīrieši gada laikā;

C.

tā kā vienlīdzīga atalgojuma par tādu pašu darbu un par vienlīdzīga nozīmīguma darbu principa piemērošana ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību;

D.

tā kā darba samaksas atšķirība atkarībā no dzimuma joprojām pastāv, uz ko norāda ārkārtīgi lēnais samazinājums (no 17 % 1995. gadā līdz 15 % 2005. gadā), neskatoties uz vairāk nekā 30 gadus spēkā esošu tiesību aktu kopumu, veiktajiem pasākumiem un iztērētājiem resursiem, lai šo atšķirību samazinātu; tā kā ir jāanalizē cēloņi un jāizstrādā pieeja, lai mazinātu šo atšķirību, gan apturētu sieviešu darba tirgus segregāciju, kas ar to ir saistīta;

E.

tā kā visās dalībvalstīs sievietēm bieži vien ir labāki rezultāti mācībās, un lielākā daļa no augstākās izglītības ieguvējiem ir sievietes, bet tas nerada salīdzinošu samaksas atšķirību ierobežojumu;

F.

tā kā atšķirīgas darba samaksas iemesli ir tieša un netieša diskriminācija, kā arī sociāli un ekonomiski faktori, darba tirgus segregācija un kopējā algu struktūra, un turklāt šīs atšķirības ir saistītas ar daudziem juridiskiem, sociāliem un ekonomiskiem faktoriem, kas sniedzas tālāk par vienkāršu līdzvērtīgas samaksas jautājumu par tādu pašu darbu;

G.

tā kā darba samaksas atšķirību nevar skaidrot, tikai pamatojoties uz atšķirību bruto darba samaksā stundā, un tā kā ir arī jāņem vērā tādi elementi kā individuāla atsevišķa piemaksa, profesiju klasifikācija, darba organizācijas modeļi, profesionālā pieredze un darba ražīgums, kas ir jāmēra ne tikai kvantitatīvā izteiksmē (stundās, kuras darbinieks fiziski pavada darba vietā), bet arī kvalitatīvā izteiksmē un saistībā ar saīsināta darba laika, atvaļinājumu un prombūtnes veselības aprūpes dēļ ietekmi uz atalgojuma sistēmu darbību;

H.

tā kā darba samaksas atšķirību samazināšana bija viens no mērķiem Lisabonas stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai, taču šis jautājums netika pienācīgi risināts lielākajā daļā dalībvalstu;

I.

tā kā uzlabotam ES tiesiskajam regulējumam būtu jāmudina dalībvalstis un sociālie partneri labāk noteikt iemeslus, kāpēc atšķirības darba samaksā nemainās;

J.

tā kā profesijām un amatiem, kuros lielākoties strādā sievietes, ir tendence būt zemāk novērtētiem salīdzinājumā ar tiem, kuros lielākoties strādā vīrieši, nepamatojot to ar objektīviem kritērijiem;

K.

tā kā pastāv digitālā plaisa ar dzimumu saistītu iemeslu dēļ, kas izraisa neapstrīdamu ietekmi algu jomā;

L.

tā kā algu sistēma, kas aprēķina darba atalgojumu, ņemot vērā darba stāžu, nostāda nelabvēlīgākā situācijā sievietes, kurām ir (vairākkārt) jāpārtrauc karjera tādu ārēju faktoru dēļ kā pārtraukumi karjerā, kas saistīti ar bērniem, sieviešu atšķirīga profesionālā izvēle un ierobežots darba laiks, un ilgstoši un strukturāli kavē karjeru;

M.

tā kā dati norāda, ka sieviešu iegūtā kvalifikācija un pieredze tiek apmaksāta zemāk nekā vīriešu kvalifikācija un pieredze; tā kā ir jāpiemēro “vienāda atalgojuma par tādu pašu darbu” jēdziens, ko nedrīkst ietekmēt uz dzimumu balstīti aizspriedumi, un arī ir jāatbrīvojas no tradicionālās sabiedrības lomu piešķiršanas, kas līdz šim būtiski ietekmējušas profesionālo ievirzi un izglītību, turklāt dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājums nedrīkst būt par iemeslu sieviešu diskriminācijai darba tirgū;

N.

tā kā atalgojuma atšķirības būtiski ietekmē sieviešu sociālo statusu visā viņu darba dzīvē un ārpus tās un tā kā sievietes sniedz ieguldījumu sabiedrībā nevis ar darbu, bet citiem līdzekļiem, piemēram, aprūpējot bērnus un vecāka gadagājuma cilvēkus, sievietēm bieži ir lielāks risks nonākt nabadzībā, un sievietes ir ekonomiski atkarīgākas;

O.

tā kā ienākumu atšķirības vēl vairāk palielinās to sieviešu vidū, kuras ir imigrantes, invalīdes, pieder minoritātēm un ir nekvalificētas;

P.

tā kā ir īpaši būtiski, lai būtu pieejami dati, kas sadalīti pa dzimumiem, un atjaunināts tiesiskais regulējums, kas skata dzimumu līdztiesības aspektu un ļauj ietekmēt samaksas diskriminācijas cēloņus;

Q.

tā kā jau izglītības jomā var un ir nepieciešams veikt pasākumus, lai izskaustu ar dzimumu saistītus aizspriedumus sabiedrībā;

R.

tā kā tas ir atkārtoti aicinājis Komisiju uzņemties iniciatīvas, tostarp pārskatīt pašreizējos tiesību aktus, lai palīdzētu risināt darba samaksas atšķirību jautājumu, novērstu pensionētu personu nonākšanu nabadzībā un nodrošinātu viņiem pienācīgus dzīves apstākļus;

S.

tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (3), nosaka, ka vienāda atalgojuma par tādu pašu darbu princips ir īpaši būtiska un neatņemama aquis communautaire, tostarp Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras attiecībā uz diskrimināciju un dzimumiem sastāvdaļa, un ir nepieciešams turpmāk paredzēt noteikumus, lai īstenotu šo principu;

T.

tā kā dalībvalstu, sociālo partneru un vienlīdzīgu iespēju aizstāvības organizāciju īstenotie pasākumi, piemēram, pasākumi, kas ir noteikti iepriekšminētajā 2005. gada 1. marta dzimumu līdztiesības programmā, ļautu patiesi ierobežot atalgojuma atšķirības, efektīvi izmantojot sociālo dialogu;

U.

tā kā stratēģijas noteikšana, kas palīdzēs novērst atalgojuma atšķirību, horizontālu un vertikālu darba tirgus segregāciju, aizspriedumus attiecībā uz darbu un nozarēm, kurās sievietes parasti dominē, ir nepieciešams tiesisku un citu pasākumu pamats dažādos līmeņos, nošķirot diskrimināciju atalgojuma jomā un atalgojuma atšķirību, kura rodas citu iemeslu dēļ un nav saistīta ar tiešu vai netiešu diskrimināciju, jo, kamēr pirmā ir pakļauta tieši tiesību aktu kopumam, tikmēr otra ir jārisina, izmantojot politikas virzienus ar konkrētiem mērķiem un īpašus pasākumus;

V.

tā kā Komisija atbilstīgi iepriekšminētajā 2007. gada 18. jūlija paziņojumā paustajam 2008. gadā analizē ES tiesisko regulējumu attiecībā uz vienlīdzīgu samaksu, un šajā analīzē ir jāiesaista visas attiecīgās puses, tā kā šīs analīzes rezultātiem būtu jābūt pienācīgi publiski pieejamiem;

W.

tā kā vienlīdzība pensiju jomā starp vīriešiem un sievietēm, tostarp attiecībā uz pensionēšanās vecumu, ir noteikta par mērķi;

X.

tā kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam var būt īpaši būtiska nozīme samaksas atšķirību atkarībā no dzimuma attīstības uzraudzībā un šo atšķirību iemeslu analīzē, kā arī tiesību aktu ietekmes izvērtēšanā,