22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 16/28

Atbalsts ilgtspējīgas enerģijas ražošanas no fosilā kurināmā agrīniem demonstrējumiem

P6_TA(2008)0545

Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. novembra rezolūcija par atbalstu ilgtspējīgas enerģijas ražošanas no fosilā kurināmā agrīniem demonstrējumiem (2008/2140(INI))

(2010/C 16 E/05)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 23. janvāra paziņojumu “Atbalsts ilgtspējīgas enerģijas ražošanas no fosilā kurināmā agrīniem demonstrējumiem” (COM(2008)0013), kā arī ar to saistīto Komisijas dienestu darba dokumentu par ietekmes novērtējumu (SEC(2008)0047),

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (COM(2008)0016), kā arī ar to saistīto Komisijas darba dokumentu par ietekmes novērtēšanu (SEC(2008)0052),

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ģeoloģisko oglekļa dioksīda uzglabāšanu un Padomes Direktīvu 85/337/EEK un 96/61/EK, kā arī Direktīvu 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK un Regulas (EK) Nr. 1013/2006 grozīšanu (COM(2008)0018), kā arī Komisijas darba dokumentu par ietekmes novērtēšanu (SEC(2008)0054),

—

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 22. novembra paziņojumu “Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns (ETS plāns): Ceļā uz zemas oglekļa emisijas nākotni” (COM(2007)0723) un ar to saistīto Komisijas darba dokumentu par tehnoloģijas kartēšanu (SEC(2007)1510), kā arī par kapacitātes kartēšanu (SEC(2007)1511),

—

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 23. janvāra paziņojumu “20 un 20 līdz 2020. gadam: Eiropas iespējas saistībā ar klimata pārmaiņām” (COM(2008)0030),

—

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumu “Enerģētikas politika Eiropai” (COM(2007)0001),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007.—2013. g.) (1),

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6-0418/2008),

A.

tā kā saskaņā ar pašreizējām zinātniski tehnoloģiskajām atziņām, lielos apjomos neinvestējot pētniecībā un attīstībā, fosilā kurināmā izmantošana, lai garantētu apgādes drošumu ES būs nepieciešama vēl vairākus gadus;

B.

tā kā ogles ir vienīgais ES rīcībā esošais fosilais enerģijas avots, kas var ierobežot arvien pieaugošo atkarību no naftas un gāzes importa no nedrošām trešām valstīm, un tādējādi tam ir stratēģiska nozīme;

C.

tā kā daudzās dalībvalstīs oglēm ir ļoti liela nozīme dažādu enerģijas veidu starpā, taču ir nepieciešams modernizēt ogļu spēkstacijas un tajās ieguldīt lielus līdzekļus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas;

D.

tā kā daudzu ES dalībvalstu rīcībā ir diezgan lielas ogļu rezerves, kuras saskaņā ar novērtējumu būs ilgi pieejamas arī vēl nākamajā gadsimtā;

E.

tā kā plaša CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju (CCS) izmantošana spēkstacijās, kā arī ilgtermiņā tajās rūpniecības nozarēs, kuras rada lielu daudzumu CO2 izmešu, varētu palīdzēt sasniegt vērienīgos ES mērķus klimata jomā līdz 2020. gadam, tā kā šo tehnoloģiju izmantošana papildina pasākumus energoefektivitātes jomā saistībā ar piegādēm un pieprasījumu, kā arī ar atjaunojamajiem enerģijas avotiem;

F.

tā kā enerģijas ražošana daudzās valstīs pasaulē, kuru ekonomika strauji attīstās, ir atkarīga no ogļu izmantošanas un tā kā veiksmīga klimata politika šajos reģionos ir cieši saistīta ar ogļu tādas izmantošanas iespēju, kura samazina emisiju;

G.

tā kā CSS tehnoloģiju izmantošana spēkstacijās sākot ar 2020. gadu būs iespējama tikai tad, ja demonstrējumu projektiem ir jauni un nepieciešami rezultāti tehnoloģiju jomā, kā arī tie uzlabo efektivitāti un tautsaimniecības dzīvotspēju, vienlaikus ievērojot vides saglabāšanas prasības;

H.

tā kā paraugiekārtu uzstādīšanas novilcināšana rada šaubas par CCS tehnoloģiju izmantošanu spēkstacijās un tādējādi arī par klimata politikas mērķu sasniegšanu;

I.

tā kā pašreiz vēl nav pieņemts tiesiskais regulējums, kas nepieciešams CCS tehnoloģiju izmantošanai;

J.

tā kā cik vien iespējams drīz Kopienas tiesību akti jātransponē valstu vai reģionālajos tiesību aktos, kā arī tie jāpapildina ar jauniem priekšlikumiem tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz transporta infrastruktūru veidošanu;

K.

tā kā tiesiskā regulējuma trūkums apgrūtina uzņēmumiem lēmumu pieņemšanu par ieguldījumu izdarīšanu un iespējamajiem investoriem — par darbošanos finanšu tirgos;

L.

tā kā ir jāatbalsta vismaz 12 paraugiekārtu uzstādīšana un tā kā Eiropas līmenī jāizvēlas tādi paraugprojekti, attiecībā uz kuriem varētu sagaidīt, ka tie nodrošinātu vajadzīgās atziņas par konkrētām tehnoloģijām un dažādām transporta un uzglabāšanas iespējām,

1.   uzsver, ka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazināšanai visā pasaulē ir jābūt ES klimata politikas mērķim;

2.   atgādina klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2005. gada īpašo ziņojumu, kurā (CCS) tiek atzīta par daudzsološu tehnoloģiju straujai siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai visā pasaulē, kas dotu iespēju līdz 2100. gadam samazināt šīs emisijas līdz pat 55 %;

3.   atzīst to, ka CCS tehnoloģiju pielietošana var sekmēt paredzēto ES mērķu klimata jomā īstenošanu laika posmam pēc 2020. gada; tomēr norāda, ka atbalsts CCS tehnoloģiju izmantošanai papildina tos pasākumus, kas tiek veikti, lai uzlabotu energoefektivitāti un palielinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu;

4.   atgādina par saistībām, kuras Eiropadome uzņēmās 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmē, proti, izveidot sistēmu, lai laikā līdz 2015. gadam veicinātu līdz pat 12 tādu demonstrācijām paredzētu spēkstaciju izveidi un darbību, kurās tirgus vajadzībām veic elektroenerģijas ražošanu;

5.   uzsver nepieciešamību rīkot valstīs debates, iesaistot nozares speciālistus, lai sniegtu informāciju par to, cik svarīgi ir ilgtspējīgas enerģijas ražošanas no fosīlā kurināmā agrīnie demonstrējumi;

6.   uzsver viedokli, ka vismaz 12 paraugiekārtu uzstādīšana Eiropas Savienībā ir vajadzīga, lai panāktu CCS tehnoloģiju vēlamo pielietošanu spēkstacijās un drošo CO2 uzglabāšanu, sākot no 2020. gada; uzskata šajā kontekstā, ka CCS tehnoloģiju demonstrējumi līdz 2002. gadam jāatbalsta arī citos industriālos objektos, ja tas ir iespējams; norāda, ka CCS procesu demonstrēšana uztveršanas, transporta un uzglabāšanas posmā jānoskaidro, vai CCS tehnoloģiju izmantošana ir droša, vai tās ir rentabls klimata pārmaiņu problēmas risinājums;

7.   uzskata, ka CCS tehnoloģiju turpmāka attīstīšana un pielietošana rada iespēju vienādā mērā paātrināt apgādes drošuma, klimata aizsardzības un konkurētspējas mērķu īstenošanu;

8.   uzskata, ka saistībā ar lielo fosilā kurināmā nozīmi enerģijas avotu kombinācijā daudzās valstīs visā pasaulē, CCS tehnoloģijas ES papildus pasākumiem, kas tiek veikti energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamu energoavotu izmantošanai, varētu sekmēt piegāžu drošumu un vides aizsardzību;

9.   uzsver, ka glabāšanas vietu ilgtermiņa drošībai un noturībai ir jānosaka saistoši un stingri kritēriji;

10.   uzskata, ka uzglabāšana zem jūras gultnes avārijas gadījumā apdraud jūras ekosistēmu;

11.   uzskata, ka Komisijas norādītie pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu vēlamos stimulus vismaz 12 paraugiekārtu uzstādīšanai;

12.   aicina Komisiju veikt precīzu visu divpadsmit paraugprojektu individuālu izmaksu novērtējumu attiecībā uz katra projekta finansējumu no privātā un valsts sektora puses;

13.   uzskata, ka nepieciešama tieša finansiāla iesaistīšanās, lai nodrošinātu 12 paraugiekārtu uzstādīšanu;

14.   vērš uzmanību uz to, ka lēmumus par ieguldījumu veikšanu un kapitāla nodrošināšanu paraugiekārtām finanšu tirgos apgrūtina tiesiskā regulējuma trūkums, jo īpaši dalībvalstu un reģionālajā līmenī, kā arī nedrošība attiecībā uz emisijas tirdzniecības sertifikātu cenu turpmākajam izmaiņām;

15.   uzskata, termiņa neievērošanu starp iespējamo atbalstu, kas gūts no emisiju tirdzniecības sākot ar 2013. gadu un nepieciešamo demonstrēšanas objektu plānošanas un uzstādīšanas posmu var pārvarēt, piešķirot finanšu līdzekļus;

16.   šajā sakarā ierosina, pieņemot 7. Pētniecības pamatprogrammu, līdz termiņa vidusposma pārskatam saistībā ar riska dalīšanas finanšu mehānismu rezervē atstātos līdzekļus piesaistīt CCS paraugiekārtām, lai iespējami drīz piešķirtu atbalsta finanšu līdzekļus un, ja iespējams, kā to paredzējusi Komisija, papildināt tos ar citiem finanšu līdzekļiem, sadarbojoties ar EIB;

17.   uzskata turklāt, ka saistībā ar ES emisiju tirdzniecības shēmu (EU ETS) iniciatīvas CCS tehnoloģiju ražošanai saistībā ar ES emisiju tirdzniecības shēmu jāpaplašina, piešķirot kvotas paātrinātai CCS tehnoloģiju ražošanai, sākot ar 2013. gadu to palielinot vismaz par 25 %, taču uzskata arī, ka šādas kvotas jāpiešķir vismaz divu gadus pirms iekārtu uzstādīšanas, lai tās varētu pārdot; uzskata arī, ka jāizskata arī 500 miljonu emisiju tirdzniecības kvotu piešķiršana projektu atbalstam ES; mudina dalībvalstis atbilstīgi ES emisiju tirdzniecības shēmai kvotu izsolēs iegūtos līdzekļus izmantot CCS tehnoloģijām un nepieciešamajai infrastruktūrai;

18.   uzskata, ka ir ārkārtīgi nepieciešams, lai vismaz 12 atbalstāmie paraugiekārtas aptvertu trīs CCS tehnoloģiju iespējamās kombinācijas ar dažādiem enerģijas avotiem un dažādām uzglabāšanas iespējām, un ka vietu izvēlei jānotiek tā, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku ģeogrāfisku izplatību ES;

19.   stingri iesaka iekļaut šajā atlasē spēkstaciju projektus, ar minimālo piedāvāto jaudu 180 MW;

20.   uzskata, ka nekavējoties jānodrošina nepieciešamie priekšnoteikumi transporta un uzglabāšanas atļauju piešķiršanas procedūras īstenošanai valsts un reģionālajā līmenī;

21.   uzskata, ka ES papildus jāiesaistās nepieciešamās transporta infrastruktūras izveidē, un atzīmē šajā sakarībā, ka atļauju izsniegšanas procedūras atsevišķās dalībvalstīs citām transporta infrastruktūrām var ilgt vairākus gadus; šajā sakarā norāda, ka ir svarīgi samazināt šādu procedūru ilgumu, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu objektu būvniecību;

22.   uzskata, ka var izmantot struktūrfondu līdzekļus CCS paraugiekārtām kā alternatīvu tikai tad, ja atsevišķos reģionos šie līdzekļi līdz šim nav piesaistīti citiem ilgtermiņa projektiem vai nav iesniegti priekšlikumi šajā jomā, un uzsver, ka samazināsies izpratne par centieniem klimata aizsardzības jomā, ja jāapsver iespēja īstenot klimata aizsardzības pasākumus no līdzekļiem, kurus paredzēts izmantot, lai uzlabotu ekonomisko un sociālo kohēziju;

23.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

  翻译：