C_2010128LV.01010701.xml

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz saskaņotu stratēģiju Eiropas Lauksaimniecības pētniecības programmā””

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2008. gada 15. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz saskaņotu stratēģiju Eiropas Lauksaimniecības pētniecības programmā””

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 13. oktobrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 457. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 4. un 5. novembrī (4. novembra sēdē), ar 155 balsīm par un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, ar ko aizsāk turpmākās lauksaimniecības pētniecības programmas izstrādi ar mērķi izveidot Eiropas Pētniecības telpu lauksaimniecībai. Lai lauksaimniecības produktu piedāvājums atbilstu vispasaules pieprasījuma tendencēm, ir jāuzlabo pētījumi un inovācijas šajā nozarē (1).

1.2. EESK atbalsta Komisijas ierosināto pieeju par kopīgas plānošanas koncepcijas izmēģināšanu, kurai, ņemot vērā dažādu valstu programmu prasības un īpatnības, jānodrošina iniciatīvu koordinācija Kopienas līmenī un resursu efektīva un konkrēta kopīga izmantošana (2). EESK jo īpaši aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ne vien valstu lauksaimniecības pētniecības programmu, bet arī to dažādo iniciatīvu jomā, kuras popularizē daži ģenerāldirektorāti (piemēram, Vides ģenerāldirektorāts, Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts un Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts). Šajā sakarā EESK aicina Komisiju sniegt plašāku informāciju par plānotajā paziņojumā ierosināto iniciatīvu darbības instrumentiem un noteikumiem, tostarp finanšu resursiem, iesaistot konsultācijās visus ieinteresētos dalībniekus un ņemot vērā kopīgas plānošanas eksperimentālos rezultātus.

1.3. Lauksaimniecības pētniecības jomas kopīgas plānošanas mērķis ir izpētīt sabiedrības spēju risināt uzdevumus saistībā ar biomasas produktu izstrādi Eiropas līmenī. Minētie uzdevumi skar klimata pārmaiņu, cilvēka veselības aizsardzības un nodrošinātības ar pārtiku jautājumus. Ņemot vērā secinājumus pēc Eiropas Komisijas atbalstītā semināra par kopīgu plānošanu lauksaimniecībā, Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgā komiteja (LZPPK — SCAR) (3) padziļināti diskutēja un analizēja šos jautājumus, apkopojot tos nostājas dokumentā par kopīgu plānošanu, ko publicēja 2009. gada jūnijā. Kopīga plānošana nozīmē iesaistīto valstu aktīvu līdzdalību un intensīvu darbu, kura ietekme uz iedzīvotājiem un Eiropas konkurētspēju izpaužas kā pievienotā vērtība un priekšrocības. Šajā sakarā EESK ierosina jau tagad paredzēt atbilstošus mehānismus, lai nodrošinātu visu ieinteresēto pušu, tostarp privātā sektora, sevišķi uzņēmumu, iesaistīšanos pētniecības mērķu noteikšanā, kā arī aprēķināt resursus un precīzi noteikt finanšu instrumentus, kas ļauj sistēmai darboties, tādējādi ļaujot efektīvi piekļūt finansējumam. EESK jo sevišķi iesaka Komisijai un Padomei parūpēties par to, lai tiktu izstrādāts regulas priekšlikums, kas veidotu juridisku pamatu jaunas LZPPK organizācijai un darbībai saskaņā ar sākto politisko procesu un ar ko aizvietotu Regulu (EEK) Nr. 1728/74.

1.4. Saskaņā ar jauno, Komisijas ierosināto pārvaldības modeli Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgā komiteja koordinē kopīgo iniciatīvu popularizēšanu Eiropas līmenī un atbalstīto pētniecības iniciatīvu kompetenču kartēšanu. EESK uzskata, ka LZPPK jāizmanto patiesa elastīguma princips, lai atbalstītu iesāktās (4) un turpmākās reformas, ko īsteno kopējās lauksaimnieciskās politikas nepārtraukti mainīgajā tiesiskajā regulējumā.

1.5. Kopīgajā plānošanā prognožu un analīžu izstrādes process ir cieši saistīts ar kartēšanas procesu, kas, sniedzot galvenos skaitļus un statistiku par valstu lauksaimniecības pētniecības organizācijas trūkumiem, tendencēm un prasībām, palīdz veidot vispārēju pārskatu par lauksaimniecības pētniecības attīstību ES. Līdz šim šādu informāciju sniedza projekts EU-AGRI-MAPPING. Šī iniciatīva ir iekļauta Eiropas Sestajā pamatprogrammā pētniecības jomā. Ņemot vērā arī grūtības, ar ko bija jāsaskaras minētajā projektā, EESK uzskata, ka kartēšanas pamatā nevar būt nepārdomātas iniciatīvas; tai jābūt nepārtrauktai un nemitīgi aktualizētai norisei.

2.1.1. Eiropas lauksaimniecībai jārisina jauni uzdevumi, piemēram, lauksaimniecībā nodarbināto demogrāfiskās un uzņēmumu struktūras pārmaiņas, modernās lauksaimniecības prakses ietekme uz nodarbinātību, kopējas lauksaimniecības politikas (KLP) attīstība, kā arī globāli faktori, kas ietekmē nozari.

2.1.2. Ir vispāratzīts, ka šo problēmu risināšanai vajadzīga stabila lauksaimniecības pētniecības telpa Eiropā. Lauksaimniecības pētniecībai vajadzētu ļaut iegūt zināšanas, kas vajadzīgas lauku attīstības, ilgtspējības dzinējspēku un šķēršļu padziļinātai izpratnei, nodrošināt lauksaimniecības nozares attīstībai vajadzīgās jaunās tehnoloģijas un jauninājumus, kā arī ļaut apgūt zināšanas labākai tirgus dinamikas izpratnei. Tomēr centieni pētniecības jomā bieži ir sadrumstaloti un slikti koordinēti; ir jūtams investīciju un kritiskās masas trūkums. Eiropā ir vairāki mehānismi, īpaši tie, kas paredzēti Eiropas Savienības pamatprogrammā, kuri palīdz stiprināt pētnieku sadarbību visā Eiropā. Šajā sakarā ERA-NET shēma nodrošina finansējumu valstu programmu, ministriju vai finansēšanas aģentūru kontaktu dibināšanai visās zinātnes nozarēs. Eiropas Savienības Padome 2004. gada novembrī vienojās par to, ka strukturētāka pieeja sekmētu sadarbību minētajā jomā. Šajā sakarā nesen izstrādātā kopīgas plānošanas koncepcija ir tālejošāka nekā ERA-NET shēma un ir vērsta uz dalībvalstu valsts programmu tiešu sadarbību, nosakot kopīgu redzējumu, stratēģiskās pētniecības programmas un resursu apvienošanu, lai kopīgi pievērstos īpašām jomām. LZPPK tika minēta kā labs piemērs iespējamai tīkla struktūrai visos kopīgas plānošanas jaunajos procesos.

2.2.1. Pēc vairākiem bezdarbības gadiem Eiropas Savienības Padome 2005. gadā atjaunoja LZPPK pilnvaras, ar ko komiteja iegūst lielāku nozīmi lauksaimniecības pētniecības koordinācijā Eiropā. “Jauno” LZPPK veido 27 ES dalībvalstis, savukārt kā novērotāji tajā piedalās kandidātvalstu un asociēto valstu pārstāvji. Papildus kopīgai plānošanai to iniciatīvu vidū, kuras īsteno LZPPK ar mērķi veicināt Eiropas pētniecības telpu lauksaimniecībai, jāmin prognozes process, lai izstrādātu Eiropas lauksaimniecības iespējamos ilgtermiņa scenārijus, kā arī kartēšanas process, lai noteiktu lauksaimniecības pētniecības prasības un tendences ES.

2.2.2. LZPPK ir pieņēmusi strukturētu pieeju pētniecības tēmu prioritāšu noteikšanā turpmākai padziļinātai sadarbībai, šajā nolūkā izveidojot vairākas dalībvalstu / asociēto valstu sadarbības darba grupas (SDG). SDG darbojas līdzīgi kā ERA-NET; tās izmanto to pašu pakāpenības principa pieeju — koncentrējoties uz informācijas apmaiņu sākotnējā posmā, noskaidrojot nepilnības pētniecībā un sadarbības prioritārajās jomās un, kad tas ir lietderīgi, uzsākot kopīgas darbības un/vai aicinot veikt kopīgus pētījumus.

2.3. Būtiskākie pasākumi ceļā uz saskaņotu Eiropas lauksaimniecības pētniecības programmu.

2.3.1. Steidzami jāiegūst daudz labāka izpratne par klimata pārmaiņu faktoriem, lai mazinātu to negatīvo ietekmi un aizsargātu ūdens un augsnes resursus, kā arī bioloģisko daudzveidību ar mērķi atbalstīt un veicināt ilgtspējīgāku lauksaimniecību Eiropā un pasaulē. Šajā sakarā lauksaimniecības pētniecības prioritārās jomas ir klimata pārmaiņas un enerģētikas resursi.

2.3.2. Pētniecība varētu iegūt lielāku nozīmi, ja dažādie dalībnieki būtu vairāk iesaistīti programmas izstrādē un varētu piedalīties tajā ar pasākumu, piemēram, ar inovācijas tīklu, starpniecību. Tādēļ ar LZPPK un Eiropas Lauku attīstības tīkla starpniecību Komisija vēlas nostiprināt zināšanu ieguvi un apmaiņu lauksaimniecības jomā (5). Lai konsolidētu kopīgās pētniecības plānošanu labākai Eiropas lauksaimniecības un pārtikas sistēmas pārvaldībai, LZPPK stratēģisko lomu varētu nostiprināt vēl vairāk, lai komiteja kļūtu par pārraudzības iestādi, kas uzrauga dažādus ar lauksaimniecību saistītus pasākumus, kurus īsteno visas Eiropas publiskās pētniecības iestādes.

2.3.3. Lai izstrādātu ilgtermiņa pētniecības programmas, kas pamatojas uz kopīgu redzējumu un kopējiem mērķiem, jāizveido pārraudzības mehānisms, kurš apvienotu prognožu pētījumu un pētniecības spēju kartēšanas instrumentus.

2.3.4. Eiropas atbildību globalizētā tautsaimniecībā nevar atstāt novārtā: lauksaimniecības ilgtspējas jautājumam būs gan tieša (pārtikas preču cenas), gan netieša (piemēram, migrācijas plūsmas) ietekme ES un visos pārējos pasaules reģionos. Tāpēc vispārīgi jāstiprina politiskās sinerģijas lauksaimniecības pētniecības jomā gan Eiropā, gan citur, bet jo īpaši — pētniecības politikas sinerģijas starp ES un dalībvalstīm, no vienas puses, un ārpolitiku, piemēram, attīstības atbalsta un kaimiņattiecību politiku, no otras puses.

3.1.1. Iepriekšējo piecdesmit gadu laikā Eiropas lauksaimniecības loma un uzdevumi ir pilnībā mainījušies, atbilstoši pārmaiņām, kas notikušas sabiedrībā un Eiropas ekonomikā, tostarp iesaistot iedzīvotājus un patērētājus, pārejot no “lauku” lauksaimniecības uz “postindustriālu” lauksaimniecību. Tāpēc valda vispārpieņemts uzskats, ka lauksaimniecības nozare, ņemot vērā pazīstamo Eiropas lauksaimniecības modeli, jāskata no funkcionālās dažādības vai lauksaimniecības teritoriju izmantošanas aspekta, un nevis vairs tikai no ražošanas aspekta. Līdz ar to tas pats kritērijs jāpieņem, lai definētu “lauksaimniecības pētniecību”. Tas jebkurā gadījumā apstiprina lauksaimniecības produktu ražošanas primāro nozīmi, ko uzskatāmi apliecināja arī pasaules pārtikas krīze. Konkurētspējas un pārtikas nodrošinājuma jautājums būs tuvākās nākotnes uzdevums.

3.1.2. Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē izraudzīto pieeju, lai izstrādātu plašāku “lauksaimniecības pētniecības” definīciju, kurā ņemti vērā Eiropas lauksaimniecības uzdevumi, tostarp jo īpaši pielāgošanās klimata pārmaiņām un to ietekmes mazināšana, no lauksaimniecības avotiem iegūtas atjaunojamas enerģijas attīstība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ūdens resursu ilgtspējīga pārvaldība, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un produkcijas kvalitātes veicināšana.

3.2.1. Komisijas paziņojumā pieņemta nesen izstrādātā kopīgās plānošanas koncepcija (2), kas ir jauna pieeja lauksaimniecības pētniecībai un kura veicina efektīvāku ierobežoto finanšu resursu izmantošanu, galveno uzmanību pievēršot labākai sadarbībai. Pašlaik kopīga plānošana ir izmēģinājuma posmā, īstenojot eksperimentālu projektu par Alcheimera slimības pētījumiem. Turklāt paredzams, ka līdz 2010. gadam Padome pieņems turpmākas iniciatīvas citās svarīgās pētniecības nozarēs. Nozarēs, kurās minētās iniciatīvas sniegs pozitīvus rezultātus, kopīgā plānošana varētu izšķiroši ietekmēt turpmākos pētniecības koordinēšanas mehānismus Eiropas līmenī.

3.2.2. Kopīgā plānošana nozīmē dalībvalstu brīvprātīgu iesaistīšanos pēc mainīgas ģeometrijas principa pētniecības stratēģisko programmu noteikšanā, izstrādē un piemērošanā, kuru pamatā ir kopīgs redzējums, kā vajadzētu risināt galvenos sociālos uzdevumus. Šī koncepcija var attiekties uz jau ieviestu valstu programmu stratēģisku sadarbību vai arī pilnīgi jaunu programmu kopīgu plānošanu un izveidošanu. Abos gadījumos runa ir par resursu apvienošanu, atbilstošāku instrumentu izvēli vai izstrādi, to izmantošanu, kā arī kopīgu progresa pārbaudi un pārskatīšanu.

3.2.3. Ņemot vēra to, ka lauksaimniecības pētniecības darbība bieži ir sadrumstalota un slikti koordinēta, ieguldījumi ir nepietiekami, mērķtiecīga rezultātu izplatīšana un popularizēšana ir neatbilstoša un trūkst kritiskās masas, EESK atzinīgi vērtē kopīgas plānošanas pieeju, uzskatot to par vērienīgu mērķi, kas kopā ar pragmatisku un elastīgu pieeju var aizsākt stratēģisku un strukturētu lauksaimniecības pētniecību.

3.3.1. Komisijas paziņojumā un Komisijas dienestu darba dokumentā, kas to papildina, ir detalizēti aprakstītas analīzes, pārraudzības, novērtēšanas un konsultatīvās funkcijas, kā arī LZPPK organizatoriskās un operatīvās darba metodes saskaņā ar 2004. gada 19. jūlija Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes ievirzēm. Jo sevišķi LZPPK pienākums būtu pārraudzīt valstu pētniecības iniciatīvas lauksaimniecības un pārtikas nozarē, koordinēt tās Kopienas līmenī un izstrādāt pamatotas prognozes pētniecības prioritāšu ilgtermiņa attīstībai šajā nozarē.

3.3.2. EESK uzskata, ka koordinācija Kopienas līmenī ir svarīga, lai risinātu kopīgus uzdevumus un ļautu ES panākt vienprātīgu nostāju starptautiskajos forumos, novēršot dublēšanos, vairāk padziļinot programmas, palielinot konkurenci, lai saņemtu finansējumu, un tādējādi palielinot pētniecības priekšlikumu kvalitāti. Tomēr jāņem vērā, ka pētniecības situācija dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga un ka valstu programmās uzmanība jāpievērš konkrētās valsts vajadzībām un prioritātēm, kurām Eiropas līmeņa sadarbība ne vienmēr nodrošinātu ievērojama mēroga un apjoma ieguvumus. Tādēļ LZPPK rīcībā jābūt instrumentiem, kas nodrošina iespēju kontrolēt pastāvīgu un atjauninātu pārraudzības procesu.

4.1. Attiecībā uz galvenajiem pasākumiem sakarā ar Eiropas lauksaimniecības saskaņotas pētniecības programmu Komisijas paziņojumā norādītas šādas prioritātes: klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšana, ūdens resursu un augsnes saglabāšana, kā arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzība. EESK uzskata, ka jāņem vērā arī sociālā ietekme, kas ir uzsvērta 2008. gada FAO ziņojumā “Gender and Equity Issues in Liquid Biofuels Production” (Dzimumu līdztiesības un taisnīguma jautājumi biodegvielas ražošanā), kurā ir analizēta uzņēmumu, nodarbinātības un reģiona mijiedarbība.

4.2. Nosakot jaunas prioritāšu jomas turpmākajā Eiropas lauksaimniecības pētniecības programmā, ir lietderīgi ņemt vērā ne tikai klimata pārmaiņas un ar lauksaimniecību saistītās enerģētikas problēmas, bet arī cīņu par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, ĢMO audzēšanas un laišanas tirgū ietekmes novērtēšanu uz vidi un cilvēku veselību, jautājumus saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas nozarēm, īpašu uzmanību veltot produktu pārstrādes posmam un biotehnoloģijām, kā arī visus jauninājumus, ar ko var risināt minētās problēmas, kas ir jaunie uzdevumi, kā nesen tika norādīts KLP reformas veselības pārbaudē (2008. gada novembrī).

4.3. Pētniecībai varētu būt lielāka loma, ja dažādie dalībnieki būtu vairāk iesaistīti programmas izstrādē un varētu piedalīties pētniecības procesā. Īpaši svarīgi ir iesaistīt uzņēmumus, galvenokārt mazos un vidējos uzņēmumus, to pētniecības mērķu noteikšanā, kas jāizvirza, ņemot vērā pašu uzņēmumu reālās vajadzības, kā arī lietišķās pētniecības un tehnoloģiju pārneses veicināšanā, nodrošinot efektīvu piekļuvi finansējumam. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pastiprināt saikni starp zināšanām un jauninājumiem, lai apvienotu uzņēmumu un iedzīvotāju intereses, un šajā sakarā aicina Komisiju paredzēt atbilstošas apmācību programmas.

4.4. Attiecībā uz Eiropas Lauku attīstības tīklu (5) jo sevišķi lietderīgi būtu paredzēt mehānismus, kas rosinātu paraugprakses apmaiņu, nevis ieviest īpašus pasākumus, kuri varētu apgrūtināt koordināciju ar tīkla regulatīvajām funkcijām. Eiropas Lauku attīstības tīkls, Eiropas tehnoloģijas platformas un citi zināšanu apmaiņas instrumenti ir stratēģiski risinājumi, lai Eiropas līmenī apmainītos ar veiksmīgām idejām, uzticamu informāciju un praktisko pieredzi, kā arī attīstītu to, strukturējot un nostiprinot zināšanu apguvi un apmaiņu.

4.5. Lai savienotu tīklā Eiropas un starptautisko pētniecību, jo īpaši attīstības valstīs, ir vajadzīgi atbilstoši mehānismi, kas spēj nodrošināt ierosināto pasākumu efektivitāti un rezultativitāti, jo sevišķi nostiprinot vietējo pašvaldību spējas pārvaldības jomā un uzlabojot iesaistīto cilvēkresursu kvalitāti.

Briselē, 2009. gada 4. novembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Mario SEPI

(1) EESK atzinums par tematu “Pārtikas cenas Eiropā” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 00 lpp.).

(4) Regula (EK) Nr. 72/2009, Regula (EK) Nr. 73/2009, Regula (EK) Nr. 74/2009 un Padomes 2009. gada 19. janvāra Lēmums Nr. 61.