31.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 161/58

A.

tā kā pēdējo gadu laikā Eiropas Savienībā, pieņemot Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Regulu (EK) Nr. 561/2006, kā arī Direktīvu 2006/22/EK, ir izveidota sociālās jomas noteikumu sistēma, lai palielinātu drošību uz ceļiem un nodrošinātu godīgu konkurenci autotransporta nozarē;

B.

tā kā sodu sistēmas Eiropas Savienības dalībvalstīs ir izveidojušās vēsturiski un tādēļ tās ir ļoti atšķirīgas;

C.

tā kā tiesiskā situācija starptautisko pārvadājumu jomā uzņēmējiem un īpaši autovadītājiem ir kļuvusi grūti pārskatāma; tā kā dalībvalstis, transponējot noteikumus, saskaras ar nopietnām problēmām un tā kā pašreizējā situācija nav saderīga ar vienoto tirgu;

D.

pauž bažas par ziņojumiem attiecībā uz digitālo tahogrāfu darbības trūkumiem, kas tos padara viegli manipulējamus,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumu, ar kuru analizē sodus, kas par sociālās jomas noteikumu nopietniem pārkāpumiem autotransporta nozarē paredzēti dalībvalstu tiesību aktos; tomēr pauž nožēlu, ka atsevišķu dalībvalstu datu trūkuma dēļ ziņojumu nevar uzskatīt par pilnīgu Eiropas pašreizējās situācijas analīzi; lūdz Komisiju aicināt dalībvalstis iesniegt trūkstošos datus;

2.

atzīmē, ka Komisijas ziņojums pamatojas uz pārkāpumu iedalījumu kategorijās atbilstīgi Direktīvas 2006/22/EK jaunajam III pielikumam, neņemot vērā prasību izpildes termiņu, kas noteikts Komisijas Direktīvas 2009/5/EK 2. panta 1. punktā;

3.

tādēļ aicina Komisiju pirms 2010. gada beigām iesniegt atjauninātu un pilnīgu ziņojumu par Direktīvas 2006/22/EK jaunā III pielikuma izpildi;

4.

norāda, ka iepriekšējos pārskata periodos tika novērota būtiska kavēšanās, piemēram, jaunākajā 2009. gada 3. augusta ziņojumā (Komisijas 24. ziņojums par sodiem, kas paredzēti par sociālās jomas noteikumu nopietniem pārkāpumiem autotransporta nozarē) ir aplūkoti tikai 2005. un 2006. gada dati, līdz ar to nav iespējams izteikt secinājumus par autoceļu lietotājiem paredzēto sociālās jomas noteikumu saskaņošanu;

5.

aicina Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ātrāku Regulas (EK) Nr. 561/2006 17. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, lai būtu pieejami jaunāki statistikas dati nākotnē paredzēto saskaņošanas pasākumu vajadzībām;

6.

norāda, ka arī Regulas (EK) Nr. 1071/2009 IV pielikumā ir uzskaitīti nopietni pārkāpumi šīs regulas izpratnē; tādēļ uzskata, ka ir ļoti vajadzīgs nopietnus sociālās jomas noteikumu pārkāpumus saskaņoti iedalīt kategorijās;

7.

secina, ka par nopietniem sociālās jomas noteikumu pārkāpumiem autotransporta nozarē dalībvalstu tiesību aktos ir paredzēti ļoti atšķirīgi sodi — ne tikai soda naudu apjoma, bet arī sodu veidu un kategoriju ziņā;

8.

norāda, ka šīs atšķirības var izskaidrot ar ekonomiskiem un ģeogrāfiskiem apsvērumiem, kā arī krimināltiesiskās procesuālās sistēmas atšķirībām dalībvalstīs un dažādu politisko pieeju ceļu satiksmes drošības jautājumos;

9.

atzīmē, ka sociālās jomas noteikumi autotransporta nozarē, īpaši Regula (EEK) Nr. 3821/85 un Regula (EK) Nr. 561/2006, kā arī Direktīva 2006/22/EK, dalībvalstīm rada lielas interpretācijas iespējas; izsaka nožēlu, ka daudzie neprecīzie formulējumi Eiropas tiesību aktos nenovēršami izraisa noteikumu nevienveidīgu transponēšanu dalībvalstīs; uzskata, ka, lai panāktu turpmāku saskaņošanu, vispirms ir vajadzīga vienota un saistoša šo regulu un direktīvas interpretācija;

10.

pauž nožēlu, ka atsevišķās dalībvalstīs nav paredzēts sodu iedalījums pēc pārkāpuma nopietnības; aicina dalībvalstis pieņemt tādus valsts tiesību aktus, kas darbojas efektīvi, proporcionāli un preventīvi un kuros ņemta vērā pārkāpuma nopietnība;

11.

uzsver, ka efektīva, samērīga un preventīva sodu sistēma var balstīties tikai uz skaidriem, pārredzamiem un salīdzināmiem sodiem dalībvalstīs; aicina dalībvalstis rast juridiskus un praktiskus risinājumus, lai mazinātu dažkārt būtiskās atšķirības piemēroto sodu veidā un apjomā;

12.

aicina Eiropas Komisiju pēc apspriešanās ar kontroles iestādēm un transporta nozares pārstāvjiem vienoties par vienotu un saistošu regulas interpretāciju attiecībā uz braukšanas un atpūtas laiku. Kontroles iestādēm ir jāņem vērā šī interpretācija;

13.

uzskata, ka, lai turpinātu tuvināt sodu veidus un soda naudas apjomu, ir jāizveido saikne starp soda naudas un soda kategorijas noteikšanu un jānosaka minimālais un maksimālais soda apjoms par sociālās jomas noteikumu pārkāpumiem autotransporta nozarē; uzsver, ka, veicot sodu racionalizāciju, ir svarīgi pēc objektīviem kritērijiem (piemēram, NKP vai ģeogrāfiskiem aspektiem) proporcionāli noteikt taisnīgu soda naudas apjomu katrā dalībvalstī, bet tam ir jābūt efektīvam soda līdzeklim par nopietniem pārkāpumiem;

14.

uzsver, ka ar Komisijas Direktīvu 2009/5/EK ieviestais jaunais Direktīvas 2006/22/EK III pielikums būtu uzskatāms par pamatu, pēc kā vienoti iedalīt kategorijās dalībvalstu tiesību aktos paredzētos sociālās jomas pārkāpumus autotransporta nozarē; mudina dalībvalstis pieņemt tādus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai ātri transponētu Komisijas Direktīvu 2009/5/EK;

15.

turklāt atgādina, ka ar Lisabonas līgumu Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir iekļauts jauns 83. panta 2. punkts par krimināltiesisko normatīvo aktu tuvināšanu dalībvalstīs; aicina Komisiju izpētīt šos jaunos juridiskos instrumentus tiesu sadarbības jomā krimināllietās un divpadsmit mēnešu laikā nosūtīt Padomei un Eiropas Parlamentam ziņojumu par iespējamiem saskaņošanas pasākumiem, tostarp aspektiem attiecībā uz autoceļu drošību un soda naudu pārrobežu piemērošanu, ja tas vēl nav izdarīts;

16.

atzinīgi novērtē, ka Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 561/2006 22. panta 4. punktu ir izstrādājusi pamatnostādnes, lai atbalstītu dalībvalstis šīs regulas interpretācijā un piemērošanā valstu līmenī; tomēr atzīmē, ka tās nav juridiski saistošas un tādēļ nav sasniegts to mērķis par vienotu īstenošanu dalībvalstīs;

17.

uzskata, ka, lai izveidotu iekšējo tirgu autotransporta nozarē un palielinātu juridisko noteiktību autovadītājiem un pārvadātājiem, ir jāsaskaņo sociālās jomas tiesību aktu piemērošanas interpretācija; paturot to prātā, aicina Komisiju sadarbībā ar Corte, Tispol un Euro Contrôle Route iesniegt priekšlikumus, lai pārtrauktu diskriminējošu sociālās jomas tiesību aktu piemērošanu autotransporta nozarē; šajā sakarībā uzsver vajadzību izstrādāt kopēju Regulas (EK) Nr. 561/2006 un Regulas (EEK) Nr. 3821/85 piemērošanas interpretāciju pantu pa pantam;

18.

aicina dalībvalstis izmantot šīs pamatnostādnes sociālās jomas noteikumu piemērošanā, lai panāktu noteikumu saskaņotu transponēšanu;

19.

uzsver, ka izvairīties no negodīgas konkurences un nodrošināt ceļu satiksmes drošību var tikai tad, ja konsekventi un nediskriminējoši piemēro spēkā esošos tiesību aktus; uzsver, ka, lai transponētu sociālās jomas noteikumus autotransporta nozarē, ir svarīgi izmantot saskaņotu un efektīvu pieeju pārbaudēm;

20.

vērš uzmanību uz to, ka dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga situācija attiecībā uz infrastruktūru, satiksmes apjomu un satiksmes noslogotību, un uzsver, ka šos faktorus cita starpā drīkst izmantot pārbaužu biežuma noteikšanā, ņemot vērā, ka viens no galvenajiem mērķiem ir nodrošināt atbilstību sociālās labklājības normām;

21.

ir pārliecināts, ka Komisijai būtu jāizstrādā un jāveicina šāda saskaņota pieeja pārbaudēm un jāveic regulatīvi pasākumi, lai novērstu šķēršļus Eiropas vienotajā tirgū un uzlabotu autoceļu drošību; aicina Komisiju šo mērķu sasniegšanai izstrādāt efektīvu un atbilstīgu Eiropas mēroga koordinācijas instrumentu;

22.

aicina Komisiju izstrādāt ieteikumus un minimālās Eiropas Savienības prasības kontroles iestāžu apmācībai un kontroles iestāžu sadarbības koordinācijai; turklāt aicina Komisiju uzlabot statistisko datu vākšanu, lai varētu veikt pilnvērtīgāku piemērošanas efektivitātes analīzi, un veicināt dalībvalstu saskaņotu pieeju noteikumu piemērošanas jautājumiem;

23.

aicina dalībvalstis visu laiku informēt izpildiestādes par jauninājumiem datu apkopošanā un, piemērojot kopējās normas, cieši sadarboties ar Eiropas Komisiju, lai veicinātu saskaņotu pieeju pārbaudēm, tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību;

24.

uzskata, ka uz autoceļiem un uzņēmumu teritorijā pārbaudes ir jāveic biežāk un pamatīgāk; aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis ievēro veicamo pārbaužu daudzumu saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 2. panta 3. punktu; aicina Komisiju informēt Eiropas Parlamentu par turpmāko rīcību attiecībā uz minētajām pārbaudēm;

25.

aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt ziņojumu par pārbaudēm attiecībā uz trūkumiem, kas ietekmē digitālo tahogrāfu darbību, un veiktajiem pasākumiem, lai novērstu iespēju manipulēt ar tiem;

26.

uzsver, ka, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 3821/85, digitālajam tahogrāfam ir jāpiemēro pārbaudes instrumenta statuss — Komisijai ir jāizpēta, kā kontroles iestādes varētu pēc iespējas ātrāk veikt datu lejupielādi no digitālā tahogrāfa;

27.

vērš uzmanību uz Euro Contrôle Route izveidoto sūdzību reģistru par nesamērīgām soda naudām un aicina autovadītājus un pārvadātājus pieteikties šajā sūdzību reģistrā gadījumā, ja tiek nesamērīgi piemēroti sociālās jomas noteikumi autotransporta nozarē;

28.

uzskata, ka uzņēmumu un kravas transportlīdzekļu vadītāju vajadzībām būtu lietderīgi visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās sagatavot viegli saprotamu brošūru; uzsver, ka šādai brošūrai būtu labāk jāinformē autovadītāji un uzņēmumi par dažādās dalībvalstīs spēkā esošajiem sociālās jomas noteikumiem un ar tiem saistītajiem sodiem; uzskata, ka šādai informācijai būtu jābūt pieejamai arī trešo valstu uzņēmumiem un autovadītājiem; vērš uzmanību uz inteliģento transporta sistēmu izmantošanu, lai nodrošinātu autovadītājus ar šādu informāciju reālajā laikā;

29.

pauž pārliecību, ka mūsdienu informācijas un saziņas tehnoloģiju un inteliģento transporta sistēmu izmantošanas kontekstā ir jāparedz iespēja uzņēmumiem un autovadītājiem iegūt informāciju par spēkā esošajiem sociālās jomas noteikumiem un sodiem to pārkāpuma gadījumā;

30.

aicina visas dalībvalstis pastiprināt sadarbību, izmantojot esošās struktūras, piemēram, Euro Contrôle Route, un šādā veidā uzlabot kopējo pārbaužu koordinēšanu, paraugprakses apmaiņu un kontroles iestāžu apmācības programmu organizēšanu;

31.

uzskata, ka ir jāizmanto visas pieejamās tehnoloģijas, lai reālajā laikā, piemēram, izmantojot GPS vai citus pieejamos rīkus, informētu smago automašīnu vadītājus par attiecīgajiem sociālās jomas noteikumiem un sodiem, kas tiek piemēroti dažādās dalībvalstīs par pārkāpumiem;

32.

aicina dalībvalstis rūpēties par atbilstīgu infrastruktūru Eiropas autoceļu tīklā, lai autovadītāji patiešām varētu ievērot noteikumus par braukšanas un atpūtas laikiem un lai tādējādi varētu efektīvi veikt pārbaudes; uzsver, ka šādos objektos īpaša vērība jāpievērš drošības aspektam; aicina Komisiju regulāri publicēt informāciju atbilstīgākajā formātā par gan valsts, gan privātajiem objektiem, kas pieejami Eiropas autoceļu tīklā, sniedzot ziņas par pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti profesionāļiem autotransporta jomā;

33.

aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt un finansēt sistēmas drošu autostāvvietu zonu izbūvei, jo tās ir neaizstājamas, lai autovadītāji varētu ievērot Regulas (EK) Nr. 561/2006 noteikumus;

34.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.