24.4.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 105/12 |
Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
2010/C 105/05
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
GROZĪJUMU PIETEIKUMS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
Grozījumu pieteikums saskaņā ar 9. pantu
“LIMONE DI SORRENTO”
EK Nr.: IT-PGI-0105-0098-06.11.2007
AĢIN ( X ) ACVN ( )
1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:
— |
|
Produkta nosaukums |
— |
|
Produkta apraksts |
— |
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
— |
|
Izcelsmes apliecinājums |
— |
|
Ražošanas metode |
— |
|
Saikne |
— |
|
Marķējums |
— |
|
Valstu prasības |
— |
|
Citur (precizēt) |
2. Grozījuma(-u) veids:
— |
|
Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā |
— |
|
Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums |
— |
|
Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi |
— |
|
Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts) |
3. Grozījums(-i):
3.1. Ražošanas metode:
— |
Spēkā esošās produkta specifikācijas 4. panta trešajā daļā ietverto aprakstu groza attiecībā uz sietiem, zem kuriem tiek audzēti “Limone di Sorrento” koki, tādā nozīmē, ka līdztekus kastaņkoka stabiem, kuriem joprojām tiek dota priekšroka, ir paredzēts izmantot arī no cita koka un/vai metāla sakausējumiem izgatavotus stabus (ar nosacījumu, ka stabu izgatavošanai izmantotais materiāls neietekmē produkta kvalitāti). |
Turklāt, tā kā no spēkā esošās specifikācijas formulējuma nevar secināt, ka saskaņā ar “Limone di Sorrento” tradicionālo ražošanas metodi citronkokus audzē vai nu zem rāmjos iestiprinātiem pārsegumiem, kas balstās uz stabiem, vai arī citu koku sugu (kas nav citronkoki) ēnā, tad, lai padarītu domu skaidrāku, tika grozīta teikuma daļu secība.
— |
Specifikācijas 4. panta piektajā daļā un 5. panta ceturtajā daļā tika grozīts citronu ražas novākšanas sākuma datums. Proti, sakarā ar pēdējos gados pasaulē notikušajām klimata pārmaiņām citronu nogatavošanās ilgums ir mainījies. Lai pielāgotu specifikāciju šīm izmaiņām, citronu ražas novākšanas sākuma datumu pavirzīja vienu mēnesi uz priekšu no 1. februāra uz 1. janvāri. |
— |
Specifikācijas 4. panta trešajā daļā no beigām tika labots citronu ražas maksimālais apjoms no viena hektāra. Pēc aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes piešķiršanas un sakarā ar citronu audzēšanas tradicionālo metožu uzlabošanu, pateicoties produkcijas aizsardzības apvienības agronomu veiktajam ieguldījumam un klimata pārmaiņām, tika novērots “Limone di Sorrento” ražošanas potenciāla pieaugums. Turklāt veco vai gumozes (ko izraisa mikroskopiskā sēne Botryosphaeria ribis) skarto koku aizstāšana ar citiem, jau pilnībā ražojošiem kokiem, kā arī atgriešanās pie organiskā mēslojuma šobrīd ļauj iegūt acīmredzami lielāku vidējo produkciju gadā no viena koka, saglabājot nemainīgu produkta kvalitāti. |
Tāpēc specifikācijā minētais citronu ražas maksimālais apjoms no viena hektāra tika piemērots pašreizējām iespējām un palielināts no 35 līdz 45 tonnām.
— |
Specifikācijas 6. panta pēdējā punktā citronu sulas ieguves apjoms tika pārskatīts un samazināts no 30 līdz 25 %. Kontrolējot sulas ieguvi no produkta, kad sulu izspiež ar mehānismu, kurā ekstrakcijas spiediens noregulēts tā, lai ierobežotu biezumu klātbūtni un tātad arī sulas saduļķošanos, vairākkārt tika reģistrēti ieguves apjomi, kas mazāki par 30 %, bet lielāki par 25 %. Šo novērojumu rezultātu dēļ produkta specifikācijā šis skaitlis bija jāatjaunina. |
3.2. Saikne:
— |
Grozījumā ir iekļauts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (OV C 77, 17.3.2000., 5. lpp.) publicētā kopsavilkuma 4.6. punkta jaunais formulējums. |
Tekstā tagad ir pieminēti dažādi fakti, kas parāda, cik ilgi citronu šķirne “Limone di Sorrento” ir bijusi Sorrento pussalā, kā arī cik nozīmīga tās audzēšana ir vietējiem iedzīvotājiem. Tika svītrotas atsauces uz koksnes veidu, ko izmanto lapeņu sietiem paredzēto stabu izgatavošanai.
Norādes par kastaņkoku kā koksnes veidu, kas izmantojams sietu izgatavošanā, izņemšana loģiski izriet no pieteiktā ražošanas metodes grozījuma, lai ļautu lapeņu izgatavošanai izmantot arī sietus un stabus no cita materiāla, ne tikai no kastaņkoka. Šis grozījums tiek pamatots ar to, ka kopš 19. gadsimta ainavai ir bijusi raksturīga citronkoku klātbūtne, kurus audzē zem lapenēm vai tādu citu koku ēnā, kuriem ir augsti stumbri, lai tos pasargātu no sliktiem laika apstākļiem ziemā.
Atsauce uz kastaņkoka stabiem vienkārši ir tehniska un vēsturiska detaļa, kas attiecas uz citronu audzēšanas metodi, un tā nekādi neattiecas uz saikni starp apgabalu un produktu. Šajā saistībā jāpiemin, ka ainava un teritorija tika izveidota pēc vietējo lauksaimnieku ieceres, kuri, pateicoties savām prasmēm, zināja, kā ar tajā laikā pieejamiem labākajiem materiāliem izstrādāt un izgatavot konstrukcijas, kas spēja aizsargāt citronkoku plantācijas un tādējādi nodrošināt augļu pienācīgu nogatavošanos. Audzētāji izvēlējās kastaņkoku tikai tā tehnisko īpašību dēļ, jo tas bija cietāks, vieglāk apstrādājams un izturīgāks nekā alksnis, un tādējādi tas izrādījās labāk piemērots lapeņu stabu izgatavošanai. No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka saikni starp apgabalu un “Limone di Sorrento” veido lapenes, jo tās vienmēr ir bijušas ražošanas metodes neatņemama daļa, ļaujot aizsargāt augļus un nodrošināt to pakāpenisku nogatavošanos. Tāpēc šķiet pareizi uzskatīt, ka atsauce uz stabu izgatavošanai izmantotā koka veidu ir tikai vēsturiska atsauce, kas pilnīgi neattiecas uz saikni starp ģeogrāfisko apgabalu un “Limone di Sorrento” kvalitāti.
Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, tiek uzskatīts, ka piedāvātais vienotā dokumenta 5.3. punkta jaunais formulējums atbilst nosacījumiem par nosaukuma reģistrāciju.
3.3. Marķējums:
— |
Specifikācijas 7. panta pirmajā daļā pievienots precizējums attiecībā uz produkta laišanu tirgū. Spēkā esošajā specifikācijā ir atsauce tikai uz produkta pārdošanu “cietos konteineros”, kaut gan bieži praksē, jo īpaši ja tie ir augļi un dārzeņi, produktus pārdod bez iesaiņojuma. |
Paredzot iespēju realizēt “Limone di Sorrento” bez iesaiņojuma, radās nepieciešamība ieviest noteikumus attiecībā uz produkta marķējumu, lai patērētājam atvieglotu tā identificēšanu un sekmētu tā izsekojamību. Produkta specifikācijas grozītajā redakcijā tādējādi ir paredzēts, ka tad, ja produkts ar AĢIN “Limone di Sorrento” tiek pārdots bez iesaiņojuma, marķētiem jābūt 80 % augļu.
— |
Lai 7. panta daļai, kur minēti “no citroniem gatavoti produkti”, būtu atbilstīgā jēga un nepieļautu kļūdainas interpretācijas, no tās bija jāsvītro vārdi “no sastāvdaļām”. Spēkā esošajā specifikācijā faktiski ir atsauce uz aizsargātās norādes izmantošanu uz pārstrādātu vai nepārstrādātu produktu marķējuma, un nevis “Limone di Sorrento” iekļaušanu pārstrādes produkta sastāvdaļu sarakstā, kā to no pašreizējās specifikācijas kļūdaini varētu saprast. |
Vārdu “no sastāvdaļām” iekļaušana spēkā esošajā produkta specifikācijā bija vienkārša kļūda dokumenta redakcijā; patiešām, nākošā daļa pareizi attiecas uz “AĢIN “Limone di Sorrento” pareizas izmantošanas uzraudzību no citroniem gatavotos un/vai pārstrādātos produktos”.
— |
Specifikācijas 7. panta priekšpēdējā daļā no atsaucēm, kam jābūt uz AĢIN “Limone di Sorrento” marķējuma, ir svītrots termins “apvienības” (consorzi), jo valsts tiesību akti par apvienībām ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, proti, 1999. gada 21. decembra likums Nr. 526/1999, paredz, ka katrai norādei var būt tikai viena oficiāli atzīta produkcijas aizsardzības apvienība. Tā kā jau pastāv “Limone di Sorrento” aizsardzības apvienība, kas ir atzīta atbilstīgi minētajam likumam, citu apvienību norādīšana uz marķējuma būtu klajš valsts tiesību aktu pārkāpums. |
— |
Visbeidzot, tajā pašā 7. pantā vārdu “Limoni” (citroni) nosaukuma logotipa grafiskajā attēlā un tā aprakstā aizstāja ar precīzu norādi, kura dota 2000. gada 6. novembra Regulā (EK) Nr. 2446/2000, proti, vārdu “Limone”. Tas ir tikai redakcionāls kļūdas labojums spēkā esošajā produkta specifikācijā, “Limoni di Sorrento” parādās tikai logotipa aprakstā, kamēr visā pārējā tekstā ir pareizi minēts “Limone di Sorrento”. |
3.4. Valstu prasības:
— |
No specifikācijas 4. panta otrās un piektās daļas ir svītroti divi teikumi, ar kuriem reģionam automātiski tika piešķirtas pilnvaras grozīt produkta specifikāciju. |
Proti, no 4. panta otrās daļas ir svītrota norāde, kas piešķir reģionālajām tehniskajām iestādēm tiesības atļaut audzēt “Limone di Sorrento” veidos, kas atšķiras no specifikācijā paredzētā.
Turklāt šā paša panta piektajā daļā svītrota norāde, kas atļauj Kampānijas reģiona iestādēm ar dekrētu un atkarībā no laika apstākļiem mainīt citronu ražas novākšanas datumus.
Šo divu teikumu svītrošana no spēkā esošās specifikācijas bija nepieciešama, jo tie nepamatoti piešķīra tiesības specifikācijā grozījumus izdarīt reģionam, nevis Eiropas Komisijai.
— |
Specifikācijas 5. panta pirmā daļa grozīta un šā panta otrā daļa svītrota. Šīs abas daļas nepamatoti piešķīra Kampānijas reģionam pilnvaras, kas paredzētas pārbaudes struktūrai. Tāpēc 5. panta pirmajā daļā vārdi “reģistru, ko izveido un uztur Kampānijas reģiona iestādes, tieši (…) šis pants” ir aizstāti ar vārdiem “sarakstu, ko kārto pārbaudes struktūra”, kas šajā gadījumā ir IS.ME.CERT. |
Šā paša panta trešajā daļā un 7. panta 4. punktā vārds “reģistrs” (albo) ir aizstāts ar vārdu “saraksts” (elenco).
3.5. Citur:
— |
Turklāt no spēkā esošās produkta specifikācijas tika svītrots 8. pants, jo tas paredzēja sankciju piemērošanu “atbilstoši likumam” produkta nosaukuma uzurpācijas gadījumā. Šis pants svītrots, jo bija lieks. Ir skaidrs, ka personas, kas nodarbojas ar krāpšanu, tiks sodītas pēc likuma. Proti, valdības dekrēts Nr. 297/2004 paredz “noteikumus par sankcijām, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 2081/92”, kas tagad aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 510/2006. |
Specifikācijas grozījumus piedāvāja Consorzio di Tutela Limone di Sorrento I.G.P., kura galvenās mītnes adrese ir Vico Equense 80069 (NA) – Via Domenico Caccioppoli 25 un kuram ir likumīgas intereses kā produkta aizsardzības apvienībai, kas atzīta atbilstīgi likumam Nr. 525/1999 un ko veido ar AĢIN “Limone di Sorrento” apzīmētā produkta ražotāji, kurus regulāri kontrolē pārbaudes struktūra.
VIENOTS DOKUMENTS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
“LIMONE DI SORRENTO”
EK Nr. IT-PGI-0105-0098-06.11.2007
AĢIN ( X ) ACVN ( )
1. Nosaukums:
“Limone di Sorrento”
2. Dalībvalsts vai trešā valsts:
Itālija
3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:
3.1. Produkta veids:
1.6. grupa. |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība |
3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):
Piedāvājot tirgū produkts, ko apzīmē ar AĢIN “Limone di Sorrento”, pēc formas ir simetriski eliptisks ar nelielu pupveida galotni un vidēja lieluma pamatni.
Tas ir vidēja līdz vidēji liela izmēra un sver ne mazāk par 85 g. Citronus, kas sver mazāk par 85 g, bet kuru pārējās īpašības atbilst šajā punktā aprakstītajām, var izmantot pārstrādei.
Citrona kātiņš ir vidēja biezuma un garuma un turas stingri; ir saglabājies galotnes gals, bet nav galotnes rievas vai irbuļa atlikuma. Augļlapa ir apaļa, vidēja un daļēji pildīta.
Ar AĢIN “Limone di Sorrento” apzīmētajam produktam vairāk nekā 50 % no mizas laukuma ir citrondzeltenā krāsā, un miza ir vidēji bieza (flavedo un albedo); flavedo ir bagāts ar ēteriskajām eļļām, un tam ir spēcīgs aromāts un smarža; mīkstums ir salmu dzeltenā krāsā, vidēji struktūrains, sula ir salmu dzeltenā krāsā, bagātīgā daudzumā (ne mazāk par 25 %) un ar augstu skābuma saturu (ne mazāku par 3,5 g/100 ml).
3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):
—
3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):
—
3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:
—
3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:
—
3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:
AĢIN “Limone di Sorrento” jātirgo vai nu bez iesaiņojuma, ar pašlīmējošām uzlīmēm uz 80 % augļu, vai jālaiž pārdošanā īpašos cietos iepakojumos, kuru minimālā ietilpība ir 0,5 kg, bet maksimālā ietilpība – 15 kg. Tiem jābūt ražotiem no augu izcelsmes materiāla, no kartona vai cita pārstrādājama materiāla, ko atļauj Kopienas tiesību akti.
Uz iesaiņojuma, kas marķēts ar AĢIN zīmi, vai uz tā izvietotajām etiķetēm ar skaidriem un salasāmiem vienādiem burtiem ir jābūt rakstītām norādēm “Limone di Sorrento” un “Indicazione geografica protetta” (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) (vai akronīmam “IGP” (AĢIN)), iepakotāja vai ražotāja nosaukumam, uzņēmuma nosaukumam un adresei, kā arī informācijai par iesaiņojumā esošā produkta faktisko daudzumu, kas norādīts atbilstīgi spēkā esošajiem noteikumiem.
Uz marķējuma līdztekus aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādei jābūt grafiskajam simbolam, kurā mākslinieciski un nepārprotami atveidots īpašais logotips. Grafisko simbolu veido trīs citroni kopā ar citronkoka lapām, turklāt divi citroni ir mazāki un atrodas nedaudz iesāņus, bet viens citrons ir liels. Šā lielā citrona centrā ir attēlota Sorrento piekrastes panorāma, kurā iekļauta arī Punta Scutolo. Ainava ir zaļas krāsas tonī (saskaņā ar Pantone krāsas skalu – 360 CV), lapas ir zaļas krāsas tonī Pantone 362 CV, abi mazie citroni un ierāmētais laukums, uz kura ir norāde “Limone di Sorrento”, ir dzeltenas krāsas tonī Pantone Process Yellow, jūra ir gaiši zilas krāsas tonī Pantone 284 CV, vārdi “Limone di Sorrento” ir melnā krāsā.
Attiecībā uz citronu pārstrādes produktiem to izcelsmes norādē var izmantot atsauci uz ģeogrāfisko nosaukumu “Sorrento”, ja produkti atbilst šādiem nosacījumiem:
— |
produkta izgatavošanā izmantoti citroni tikai ar AĢIN “Limone di Sorrento”, |
— |
precīzi norādīta attiecība starp produkta ar AĢIN “Limone di Sorrento” daudzumu un iegūtā pārstrādātā produkta daudzumu, |
— |
citronu iegūšana un/vai pārstrāde notiek vienīgi 4. punktā norādīto pašvaldību teritorijā, |
— |
kā pierādījumi par AĢIN “Limone di Sorrento” izmantošanu ir saņemtas un saglabātas reģistros ierakstīto ražotāju kvītis par citronu iegādi un attiecīgās atsauces uz oficiālajiem dokumentiem. |
Aizsargātajai ģeogrāfiskas izcelsmes norādei “Limone di Sorrento” ir aizliegts pievienot jebkādu citu iepriekš neminētu apzīmējumu, tostarp tādus īpašības vārdus kā tipo, gusto, uso, selezionato, scelto (tipisks, garšīgs, izmantots, atlasīts, izraudzīts) vai tamlīdzīgus.
Tomēr ir atļauts izmantot norādes, sniedzot atsauci uz organizācijām, nosaukumiem, uzņēmumu nosaukumiem un privātām preču zīmēm, ja vien tiem nav cildinošs raksturs un tie nevar maldināt pircēju.
Šīs norādes var būt rakstītas uz marķējuma ar burtiem, kuru augstums un platums nedrīkst būt lielāks par pusi no aizsargātajā ģeogrāfiskas izcelsmes norādē izmantoto burtu augstuma un platuma.
4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:
Ar AĢIN “Limone di Sorrento” apzīmētā produkta ražošanas apgabals atrodas pašvaldību Vico Equense, Meta, Piano di Sorrento, Sant’Angelo, Sorrento, Massa Lubrense, Capri un Anacapri teritorijās.
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:
5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:
Sorrento pussalu veido šauras zemes strēles, kas ietiecas Tirēnu jūrā, atdalot Neapoles līci no Salerno līča. Austrumos tā robežojas ar Monte Faito un Sant’Angelo masīvu, un tā centrālo asi veido pakalnu grēda ar vairākām augstākām virsotnēm, tādām kā Monte Comune un Monte Vico Alvano.
Ģeoloģiskajā ziņā kaļķakmens pamatiezis mijas ar pelēko Sorrento tufu, aizņemot tā saukto Piano di Sorrento, proti, līdzenuma zonu, kas stiepjas no Metas līdz Sorrento; dažos apgabalos (piemēram, Massa Lubrense un Sorrento) ir arī smilšakmens. Virskārtu veido galvenokārt slāņi, kas radušies, sadēdējot piroklastiskiem iežiem (andosuoli (augsnes, kas pēc izskata nav blīvas)), bet lapilli slāņojumi nodrošina labu augsnes drenāžu.
Augšņu vulkāniskā izcelsme veicina labu katjonu apmaiņu, nodrošinot augiem piekļuvi tādām minerālvielām kā kālijs, kalcijs un silīcijs, kas rada augstas kvalitātes lauksaimniecības produktus, jo īpaši veidojot augstu cukura līmeni.
Klimatiskajā ziņā apgabalu raksturo liels nokrišņu daudzums (apmēram 800 mm gadā), kas nolīst galvenokārt rudenī un pavasarī. Tātad apgabals nav sauss un ļauj audzēt citrusaugļus bez lielas apūdeņošanas.
Minimālā temperatūra ziemā reti noslīd zem 0 °C, bet vasarā jūras brīžu mīkstinošās iedarbības dēļ temperatūra parasti ir zem 30 °C.
5.2. Produkta specifika:
“Limone di Sorrento” piemīt palielināta ziedēšanas spēja, proti, var būt līdz pat piecām galvenajām ziedēšanas reizēm, un tāpēc augam bioloģiskajā ziņā ir raksturīgs izteikts polimorfisms.
Augļi ir ļoti atšķirīgi pēc formas, lieluma, mizas biezuma un sēkliņu skaita. Šī neviendabība, neņemot vērā dažādos ziedēšanas laikus, ir atkarīga no klonu atšķirībām un no augsnes un klimatiskajiem apstākļiem ražošanas apgabalā.
Tomēr šie faktori neietekmē “Limone di Sorrento” tipiskās organoleptiskās (sensoriskās) un reoloģiskās īpašības, kas kopā produktā veido sabalansētu līdzsvaru starp šķīstošajiem cukuriem un organiskajām skābēm (citronskābi un ābolskābi). Kālija absorbēšana lielos daudzumos no augsnēm, kas ar to ir bagātas, nozīmē, ka mizā ir liela ēterisko eļļu koncentrācija.
5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):
Reputācija, kāda “Limone di Sorrento” jau gadsimtiem ir ne tikai tā ražošanas apgabalā, bet arī visā pārējā Itālijā un ārvalstīs, ir neapstrīdama, jo produkts ir Itālijas valsts kultūras un vēstures neatņemama daļa un faktors, kas raksturo Sorrento pussalas ainavu ar tipiskajiem aizsargsietu veidojumiem.
Citrusaugļi Sorrento pussalā ir audzēti kopš seniem laikiem. Divi skaisti citronkoki, kuru skaidri attēli saglabājušies Pompejas arheoloģiskās zonas “Casa del frutteto” (Augļu dārza ēka) senajās romiešu mozaīkās, kas datētas ar 79. gadu pēc Jēzus Kristus dzimšanas, tika salīdzināti ar mūsdienās Sorrento reģionā audzēto “Limone di Sorrento” šķirni. Sorrento pussalā XVIII gadsimta guašas gleznojumos redzami citronu un apelsīnu koki, kā arī daudz riekstkoku, olīvkoku un vīnogulāju. Citronus jau tajā laikā sāka eksportēt pa jūras ceļiem uz valstīm otrpus Atlantijas okeānam.
Citronu audzēšanas intensīva attīstība sākās 1800. gadā, uzsākot Sorrento aizsarglapeņu izmantošanu, kas ir raksturīgi tikai šim reģionam.
XIX gadsimtā citronus “Limone di Sorrento” eksportēja uz Eiropu un Ameriku redeļu kastēs, kas izgatavotas no papeles (kā apstiprina daudzi šā laikposma pārdošanas un transportēšanas dokumenti), un tie bija labklājības avots, kas ļāva veikt ievērojamus ieguldījumus tūrisma nozares attīstīšanā.
Tajā laikā klasiskais Sorrento citronkoku dārzs, kurā reizēm auga arī apelsīnkoki, saistījās ar pašas Sorrento pilsētas tēlu un veiksmīgo tūrisma attīstību pilsētā. Kopš 1700. gada, “Grand tour” perioda pašā plaukumā, Gēte sava Itālijas ceļojuma laikā piemin un velta slavas dziesmas Sorrento, šai “zemei, citronas kur zied”.
Tirgū “Limone di Sorrento” citroniem pārdošanas cena vienmēr tikusi noteikta daudz augstāka nekā citroniem, kas nākuši no citiem ražošanas apgabaliem, atzīstot šā augļa vērtību un sevišķās īpašības. Turklāt citroni “Limone di Sorrento” savas miziņas īpašā aromāta dēļ ir galvenā sastāvdaļa, gatavojot tradicionālo liķieri “limoncello”.
Ar AĢIN “Limone di Sorrento” apzīmētā produkta īpašā kvalitāte panākta, tikai veiksmīgi izmantojot augsnes īpašības un klimatiskos apstākļus, kas raksturīgi šim reģionam, kur citronkoki aug īpašā lapeņu vai lielāka auguma koku pavēnī, un vietējo audzētāju gadsimtiem ilgi veiktās klonu selekcijas rezultātā. Visu šo faktoru kopums ļauj ražot augļus, kuru miza ir ļoti bagāta ar ēteriskajām eļļām un kuru sulā skābes un cukuri ir līdzsvarotās attiecībās, nodrošinot sevišķas organoleptiskās īpašības un ļaujot ēst tos pat bez cukura.
Izmantoto ražošanas paņēmienu un vairākkārtējās ziedēšanas dēļ šīs sevišķās īpašības saglabājas visu ražas vākšanas laiku.
Atsauce uz specifikācijas publikāciju:
Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Limone di Sorrento” specifikācijas grozījumu pieteikumu 2007. gada 6. aprīlī publicējot Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 81. numurā.
Produkta specifikācijas konsolidētais teksts ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:
— |
http://www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg vai |
— |
tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE [regolamento (CE) n. 510/2006]”. |
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.