7.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 377/89

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantu,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām, jo īpaši tās 3., 18. un 29. pantu,

—

ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā (1),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe. Kā mūsu bērniem nodrošināt vislabākos priekšnoteikumus nākotnei” (COM(2011)0066),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās” (COM(2006)0481),

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 20. janvāra atzinumu par aprūpi un izglītību agrā bērnībā (2),

—

ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par izglītības un apmācības sociālo dimensiju (3),

—

ņemot vērā Padomes 2009. gada 26. novembra secinājumus par migrantu izcelsmes bērnu izglītību (4),

—

ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”) (5),

—

ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2008. gada 21. novembra secinājumus par jauniešu sagatavošanu 21. gadsimtam — sagatavot jauniešus 21. gadsimtam — programma Eiropas sadarbībai skolu jomā (6),

—

ņemot vērā Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gada 15. un 16. martā pieņemtos secinājumus,

—

ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 23. septembra rezolūciju par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu (7),

—

ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 24. marta rezolūciju par daudzvalodību — Eiropas priekšrocību un kopīgu apņemšanos (8),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A7-0099/2011),

A.

tā kā bērnu agrīnā izglītošana ir pamats viņu sekmīgai mūžizglītībai, kas ir priekšnoteikums stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai;

B.

tā kā bērni agrīnā bērnībā ir īpaši zinātkāri, ar labām uztveres spējām un vēlas mācīties un tā kā šajā posmā izveidojas tādas svarīgas prasmes kā runasspēja un spēja izteikties, kā arī sociālās prasmes; tā kā šajā vecumā tiek likti pamati bērna turpmākajai izaugsmei izglītības un profesionālajā jomā;

C.

tā kā Eiropas Savienībā agrīnās bērnības izglītība un aprūpe (ABIA) tiek sniegta dažādos veidos un atšķirīgā kvalitātē, kas ir ārkārtīgi atkarīga no valstu un reģionu kultūras vērtībām un jēdziena „bērnība” izpratnes;

D.

tā kā pastāv nepārprotama saikne starp nākšanu no nabadzīgas un sociāli neaizsargātas vides un nepietiekamu izglītības iegūšanu un tā kā konstatēts, ka ģimenēm no šādas vides piekļuve ABIA pakalpojumiem sniedz vislielāko labumu; tā kā šīs sociāli neaizsargātas grupas mazāk cenšas piekļūt ABIA pakalpojumiem to nepieejamības un izmaksu dēļ;

E.

tā kā ABIA tiek pievērsta mazāka uzmanība un tajā tiek ieguldīts mazāk nekā citos izglītības posmos, lai gan nepārprotami pierādīts, ka ieguldījumiem šā posma izglītībā ir labi rezultāti;

F.

tā kā ABIA mērķus bieži vien nosaka pieprasījums darba tirgū, pārāk lielu uzmanību pievēršot vajadzībai palielināt nodarbināto sieviešu skaitu un nepietiekami ņemot vērā bērna vajadzības un intereses;

G.

tā kā daudzām mājsaimniecībām ir ļoti grūti ģimenes pienākumus saskaņot ar darba slodzi, un šādu situāciju radījušas pašreizējās izmaiņas darba tirgū, tādas kā nestandarta un elastīga darbalaika uzspiešana darba ņēmējiem un nestabilu darba attiecību pieaugums;

H.

tā kā pastāv tieša saikne starp vecāku un bērnu labklājību un kvantitatīvo un kvalitatīvo piedāvājumu attiecībā uz agrīnā bērnībā pieejamām aprūpes iestādēm;

I.

tā kā bērnu aprūpe tradicionāli tikusi uzskatīta par dabisku sievietes pienākumu, kā rezultātā ABIA jomā pārsvarā strādā sievietes;

J.

tā kā dalībvalstu un dažādo pakalpojumu sniedzēju nodarbinātā personāla kvalifikācija ir ļoti atšķirīga un tā kā vairākumā dalībvalstu pirmsskolas izglītības sniedzējiem nav izvirzīta prasība pieņemt darbā personālu ar specializētu kvalifikāciju;

K.

tā kā mazgadīgu bērnu izglītības joma ES mērogā ir ļoti maz pētīta, līdz ar to nav informācijas par ABIA politikas izstrādi un īstenošanu visā Eiropas Savienībā,

1.

atzinīgi vērtē šādus Eiropadomes Barselonas sanāksmē izvirzītos mērķus: līdz 2010. gadam nodrošināt bērnu aprūpi vismaz 90 % bērnu vecumā no 3 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu, kuri jaunāki par 3 gadiem; tomēr uzskata, ka Padomei un Komisijai ir jāpārskata un jāatjaunina šie mērķi, ABIA politikas centrā izvirzot bērna vajadzības un intereses;

2.

atzīst, ka stratēģijas „Eiropa 2020” (tās mērķis ir izveidot integrētu sabiedrību, palielinot nodarbinātību, pazeminot mācību priekšlaicīgas pamešanas rādītājus un samazinot nabadzību) īstenošana būs sekmīga vienīgi tad, ja visiem bērniem būs nodrošināts pienācīgs dzīves sākums;

3.

norāda, ka agrīnā bērnība ir izšķirošs posms, kurā notiek kognitīvā, sensorā un motoriskā attīstība, afektīvā un personības attīstība, kā arī tiek apgūta valoda, un šis posms arī veido mūžizglītības pamatu; atzīst, ka ABIA atbalsta veselīgu bērna garīgo un fizisko attīstību, sniedzot iespēju kļūt par līdzsvarotākām personām; tāpēc iesaka dalībvalstīm apsvērt iespēju ieviest obligātu prasību, ka pirms skolas gaitu uzsākšanas ir jāpavada viens gads bērnudārzā;

4.

uzsver, ka agrīnai radināšanai pie veselīga dzīvesveida, piemēram, pie veselīgiem uztura paradumiem un atbilstīgām un līdzsvarotām fiziskām aktivitātēm, ir liela ietekme uz fizisko un garīgo attīstību un tas var būt izšķirošais faktors, kas nosaka veselības stāvokli visas dzīves garumā; brīdina, ka bērnus nevajadzētu pārāk agri iesaistīt noteiktās, uz rezultātiem orientētās intensīvās sporta aktivitātēs;

5.

atkārtoti vērš uzmanību uz to, cik liela nozīme visu veidu zināšanu apguvē ir agrīnai izglītošanai, jo īpaši attiecībā uz valodām, daudzvalodību un valodu daudzveidību;

6.

atbalsta tādu inovatīvu pedagoģisko modeļu kā, piemēram, daudzvalodu silītes un pirmsskolas iestādes, ieviešanu un saglabāšanu valodu mācīšanā, kas atbilst 2002. gadā izvirzītajiem Barselonas mērķiem un kas ietver reģionālo, mazākumtautību un kaimiņvalstu valodu apguvi;

7.

vērš uzmanību uz tādu izglītības iestāžu (pēcstundu iestāžu) izveidi un attīstību, kurās pieskata bērnus pēc tam, kad viņiem beigušās nodarbības pirmsskolas iestādēs;

8.

uzsver, ka papildus izglītības un aprūpes saņemšanai visi bērni ir tiesīgi atpūsties, pavadīt brīvo laiku un rotaļāties;

9.

norāda, ka atbilstīgi Padomes 2009. gada 12. maija secinājumiem izglītības nepietiekamība ir jārisina, nodrošinot ļoti kvalitatīvu agrīnās bērnības izglītību un mērķtiecīgu atbalstu, kā arī veicinot integrējošu izglītību;

10.

atzīst — lai gan sociāli neaizsargātas grupas var saņemt papildu palīdzību, ideālā gadījumā ABIA jābūt pieejamai visiem vecākiem un bērniem neatkarīgi no viņu sociālās piederības vai finansiālā stāvokļa;

11.

uzsver, ka vajadzības gadījumā bērniem ar invaliditāti ir jāsaņem vispārējie ABIA pakalpojumi un ka attiecīgos gadījumos šiem bērniem papildus ir jāpiedāvā speciālista palīdzība;

12.

aicina dalībvalstis steidzami īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

13.

uzsver, ka attiecībā uz pirmsskolas programmām un ar tām saistīto praksi dalībvalstīm ir jāļauj īstenot plurālistisku pieeju;

14.

uzsver, ka mātes un tēvi ir vienlīdzīgi ABIA sadarbības partneri; atzīst, ka ABIA pakalpojumiem jābūt brīvi pieejamiem, iesaistot visu personālu, vecākus un, ja iespējams, arī pašus bērnus;

15.

uzsver, ka pietiekami ilgu maternitātes un paternitātes atvaļinājumu nodrošināšana un efektīvas un elastīgas darba tirgus politikas īstenošana ir būtiski efektīvas ABIA politikas elementi;

16.

mudina dalībvalstis ieguldīt vecāku izglītības programmās un vajadzības gadījumā nodrošināt citu veidu palīdzību, piemēram, mājaprūpes pakalpojumus vecākiem, kuriem vajadzīga papildu palīdzība; turklāt uzskata, ka ir jānodrošina, lai vecāki silītēs uz vietas saņemtu bezmaksas un viegli pieejamus konsultāciju pakalpojumus;

17.

uzsver, ka kultūras aktivitātes paplašina bērnu redzesloku, sekmē dialogu starp dažādām kultūrām un rada atvērtības un iecietības gaisotni; šajā sakarībā vēlreiz norāda, ka ir svarīgi, lai personāls, kas strādā ar bērniem un viņus aprūpē, rīkotu starpkultūru pasākumus ar bērniem un viņu vecākiem;

18.

norāda, ka joprojām visās dalībvalstīs to vecāku bērniem, kuriem nav legāla rezidenta statuss, netiek nodrošināta piekļuve bērnu agrīnai izglītošanai;

19.

aicina dalībvalstis to vecāku bērniem, kuri ir patvēruma meklētāji, bēgļi un personas, kas ieguvušas alternatīvu statusu vai tiesības valstī uzturēties humanitāru iemeslu dēļ, nodrošināt piekļuvi agrīnai izglītošanai, lai šiem bērniem jau no paša sākuma nesamazinātu izredzes gūt panākumus dzīve;

20.

mudina dalībvalstis integrēt ABIA pakalpojumus, sniedzot atbalstu to attīstībai un ar tiem saistītām darbībām un nodrošinot labāku sadarbību un koordināciju starp dažādām iestādēm un ministrijām, kas izstrādā agrīnās bērnības posma politiku un programmas;

21.

mudina dalībvalstis nodrošināt, ka ABIA pakalpojumi ir pietiekami autonomi, lai saglabātu to unikalitāti un radošumu bērniem labvēlīgu risinājumu meklēšanā;

22.

uzsver, cik nozīmīgi ir inovatīvi ABIA pakalpojumi, kas ir vietēja mēroga un kas apvieno kopienas locekļus no veselības, sociālās aprūpes, izglītības, kultūras un citām nozarēm;

23.

aicina dalībvalstis, veidojot sinerģiju ar vietējām iestādēm un bezpeļņas organizācijām, veicināt un finansēt pasākumus un projektus, ar kuriem mazaizsargātu sociālo grupu bērniem sniegtu ABIA pakalpojumus, kā arī aicina uzraudzīt un izvērtēt minētos pasākumus;

24.

atzīst, ka ir jāņem vērā ģimeņu atšķirīgo dzīves apstākļu daudzveidība un līdz ar to — atšķirīgās vajadzības, un sagaida, ka tiks nodrošināti daudzpusīgi, elastīgi un inovatīvi agrīnās bērnības izglītības un aprūpes pakalpojumi;

25.

prasa izstrādāt Eiropas mēroga ABIA pakalpojumu sistēmu, kurā ņemta vērā dalībvalstu kultūras daudzveidība un uzsvērti kopīgie mērķi un vērtības;

26.

uzsver, ka pat pašreizējos nestabilas ekonomikas apstākļos nedrīkst atteikties no lielākiem ieguldījumiem ABIA pakalpojumos; uzsver, ka dalībvalstīm ir jānodrošina pienācīgi līdzekļi ABIA pakalpojumu sniegšanai;

27.

apstiprina — ir pierādīts, ka ieguldījumi ABIA vēlākā posmā sniedz ekonomiskus un sociālus ieguvumus, tādus kā lielākas nodokļu iemaksas, ko nodrošina kvalificētāks darbaspēks, kā arī mazākus veselības izdevumus nākotnē, zemākus noziedzības rādītājus un mazāku antisociālas uzvedības gadījumu skaitu; uzsver, ka profilakse ir efektīvāka un rentablāka nekā seku novēršana vēlākā posmā;

28.

atzīst, ka augstvērtīga agrīnā izglītošana var mazināt mācību priekšlaicīgu pamešanu, izskaust izglītības trūkumu bērniem no mazaizsargātām sociālām un kultūras grupām un mazināt šo faktoru radīto sociālo nevienlīdzību, un norāda, ka visi uzskaitītie faktori ietekmē sabiedrību kopumā; norāda, ka īpašam riskam ir pakļauti jaunieši no sociāli neaizsargātām grupām;

29.

uzsver, ka kvalitatīvi ABIA pakalpojumi papildina un nevis aizstāj stabilu labklājības sistēmu, apvienojot daudzveidīgus nabadzības izskaušanas instrumentus; aicina dalībvalstis risināt sabiedrības nabadzības jautājumus;

30.

uzsver, ka pirmsskolas periods ir visnozīmīgākais bērna emocionālās un sociālās attīstības laiks un ka tāpēc personālam, kas strādā ar pirmsskolas vecuma bērniem, ir jābūt pienācīgi kvalificētam; uzsver, ka, pieņemot darbā personālu, vislielākā uzmanība jāpievērš tam, lai bērnam tiktu nodrošināta labklājība un drošība;

31.

norāda, ka agrīnās izglītošanas programmu labvēlīgo ietekmi ilgtermiņā saglabāt iespējams tikai tad, ja pēc šīm programmām tiek sniegta kvalitatīva pamatskolas un vidējā izglītība;

32.

atzīst, ka darbā ar maziem bērniem kvalificēts un labi apmācīts personāls ārkārtīgi ietekmē ABIA pakalpojumu kvalitāti, un līdz ar to aicina dalībvalstis paaugstināt profesionālos standartus, attiecinot uz ABIA jomā nodarbinātām personām prasību par atzītu kvalifikāciju; norāda, ka kvalitāti var ietekmēt arī citi faktori, tostarp darbinieku un bērnu skaita attiecība, grupu lielums un programmu saturs;

33.

atzīst, ka ABIA pedagogiem un pamatizglītības skolotājiem ir jādibina ciešāki sakari un jāapmainās ar darba paņēmieniem, galveno uzmanību pievēršot mācību metožu nepārtrauktībai;

34.

aicina dalībvalstis izstrādāt mehānismus, ar kuriem izvērtēt ABIA sniegšanu un nodrošināt kvalitātes standartu ievērošanu nolūkā uzlabot ABIA pakalpojumus;

35.

saistībā ar Eiropas kvalifikāciju sistēmas (EKS) īstenošanu aicina ņemt vērā izglītības kvalitāti un līdz ar to — apmācības rezultātus; aicina dalībvalstis ABIA jomā nodarbinātajiem nodrošināt tālākapmācību, lai uzlabotu un atjauninātu viņu speciālās prasmes;

36.

mudina dalībvalstis nodrošināt, lai visam kvalificētajam ABIA personālam ideālā gadījumā tiktu maksāta tāda pati alga kā pamatizglītības skolotājiem;

37.

aicina dalībvalstis aprūpes darbam raksturīgo dzimumu sadalījuma problēmu risināt, īstenojot politiku, kuras mērķis ir palielināt vīriešu skaitu ABIA mācībās;

38.

norāda — lai gan dažās dalībvalstīs par mazgadīgu bērnu apmācību ir vākti empīriski dati (kurus cita starpā apkopojušas tādas struktūras kā Nacionālā Mazgadīgo bērnu izglītības asociācija, UNICEF, Starptautiskais Agrīnās izglītošanas vēstnesis un ESAO), joprojām trūkst dziļākas izpratnes par bērnu attīstību agrīnās izglītošanas posmā; tādēļ aicina visā ES veikt turpmākus apsekojumus un pētniecību un ES mērogā apmainīties ar iegūtajiem rezultātiem, ņemot vērā dalībvalstu kultūras daudzveidību;

39.

pauž nožēlu, ka nepietiekami tiek izmantots ES struktūrfondu finansējums un tādas programmas kā, piemēram, Comenius, kas pedagogiem ļauj piedalīties ES mēroga pieredzes apmaiņā; aicina dalībvalstis palielināt ABIA pedagogu informētību par šādām programmām un fondiem;

40.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veicināt labas politikas un prakses apzināšanos un apmaiņu, izmantojot atvērtās koordinācijas metodi, kā norādīts Komisijas paziņojumā par ABIA, un iesaka dalībvalstīm sadarboties un apmainīties ar labāko praksi, lai uzlabotu pašreizējās ABIA programmas;

41.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.