14.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 168/70

—

ņemot vērā 2011. gada 16. novembrī pieņemto ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (1) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību,

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2011. gada 27. oktobra darba dokumentu “Rādītāju kopsavilkums makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzībai — sākotnēji plānotā struktūra” (SEC(2011)1361),

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

1.

atgādina, ka jaunizveidotā uzraudzības mehānisma galvenais mērķis ir pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana un koriģēšana Eiropas Savienībā un jo īpaši euro zonā; atgādina, ka saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 citi jaunā mehānisma mērķi ietver dalībvalstu ekonomiskās darbības ilgtspējīgu konverģenci un ekonomikas politikas ciešāku koordinēšanu;

2.

uzsver — ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, ir būtiski, lai makroekonomiskās uzraudzības sistēma tiktu izveidota un sāktu darboties pēc iespējas drīzāk;

3.

uzskata, ka dalībvalstu un Savienības politikas iespējamais domino efekts būtu jākonstatē un jāapspriež agrīnā posmā (piemēram, veicot gada izaugsmes pētījumu) un jebkurā gadījumā gan pirms, gan pēc konverģences/stabilitātes programmu pieņemšanas; aicina Komisiju rādītāju kopsavilkuma jaunākajā versijā sīki izklāstīt, kā tā plāno rīkoties domino efekta gadījumos;

4.

uzskata, ka dalībvalstu valdībām iespējamu problēmu gadījumā jābūt gatavām rīkoties, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt uzraudzības sistēmas vēlamo ietekmi;

5.

atgādina Parlamenta 2011. gada 28. septembra rezolūcijai par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (2) (t. s. sešu tiesību aktu kopums), pievienoto Komisijas paziņojumu, kurā norādīts, ka “makroekonomikas uzraudzība attiecībā uz valstīm, kurām ir tekošā konta deficīts un atlikums, tiek īstenota, pienācīgi diferencējot atkarībā no tā, cik steidzama ir politikas reakcija un kāda tipa koriģējoši pasākumi ir vajadzīgi”; norāda, ka šis paziņojums ļāva panākt galīgo vienošanos par t. s. sešu tiesību aktu kopumu; aicina Komisiju arī turpmāk to pilnībā ievērot; uzskata — lai kādi būtu Padomes secinājumi, tie nedrīkst ierobežot Komisijas juridiskās tiesības šajā jomā;

6.

norāda, ka rādītāju kopsavilkuma projektā izmantoto rādītāju indikatīvo robežvērtību lielākā daļa ir vai nu augstākās, vai zemākās robežvērtības, lai gan regulā nepārprotami noteikts, ka augstākās un zemākās robežvērtības nosaka tad, “kad vien tas ir atbilstīgi”; šajā sakarībā uzsver, ka Komisijas darba dokumentā nav paskaidrots, kāpēc nebūtu atbilstīgi noteikt gan augstāko, gan zemāko robežvērtību lielākajai daļai minēto rādītāju;

7.

norāda, ka Komisija nav ņēmusi vērā visus elementus, kas Regulas (ES) Nr. 1176/2011 4. pantā noteikti rādītāju kopsavilkuma ekonomiskajai interpretācijai; aicina Komisiju visus šos elementus iekļaut rādītāju kopsavilkuma ekonomiskajā interpretācijā, jo īpaši saistībā ar nodarbinātību, ražīgumu veicinošiem faktoriem un enerģētikas nozīmi;

8.

uzsver, ka bezdarba līmenim noteiktā robežvērtība nespēj uzrādīt plūsmu svārstības, piemēram, šī līmeņa pieaugumu gada laikā;

9.

pieņem zināšanai Komisijas plānus līdz 2012. gada beigām un laicīgi pirms nākamā Eiropas pusgada sākuma izstrādāt jaunu rādītāju un ar tiem saistītu robežvērtību kopumu finanšu nozarei; aicina Komisiju skaidri norādīt saistību starp finanšu nozares rādītājiem un riska paneli, kas paredzēts regulā par Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK);

10.

saistībā ar nākamo makroekonomisko rādītāju kopsavilkumu izstrādi, kuri var ietvert plašu rādītāju klāstu, norāda, ka to pamatā jābūt neatkarīgai un pārbaudāmai oficiālai statistikai, kas sagatavota Eiropas Statistikas sistēmā un Eiropas Centrālo banku sistēmā;

11.

norāda, ka Komisijas darba dokumentā ir citēta “pieejamā literatūra ekonomikas jomā”, nenorādot nevienu konkrētu atsauci; aicina Komisiju rādītāju kopsavilkuma pamatojumam sniegt pilnīgāku skaidrojumu par izmantoto metodoloģiju, tostarp dažādajām alternatīvām, kā arī iekļaut visaptverošu bibliogrāfiju;

12.

uzsver, ka Ekonomikas un monetārā komiteja var rīkot atklātas uzklausīšanas par rādītāju kopsavilkuma struktūru, pirms tā pauž viedokli par jaunu rādītāju iekļaušanu un robežvērtību grozīšanu;

13.

uzsver, ka ļoti svarīgi ir šo jauno politikas instrumentu pārredzami izmantot visas procedūras laikā, un šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt, lai visi ar minēto rādītāju kopsavilkumu saistītie dokumenti, tostarp darba dokumenti, tiktu tieši un oficiāli nosūtīti gan Parlamentam, gan Padomei kā līdzvērtīgiem partneriem;

14.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.