9.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/90

1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), tāpat kā Komisija un Parlaments, uzsver, ka Eiropas Savienības darbības uzlabošanas nolūkā ES līmenī jāstiprina Eiropas politisko partiju un fondu atpazīstamība, atzīšana un pārstāvības funkcija un jāpanāk, ka tās ir tuvākas iedzīvotājiem.

2.

EESK atbalsta vienota juridiskā statusa noteikšanu Eiropas politiskajām partijām un fondiem, kā arī to darbības kontroles pārskatīšanu, lai uzlabotu to iekšējās demokrātijas īstenošanas apstākļus, efektivitāti, atpazīstamību, pārredzamību un finanšu uzskaiti.

3.

Vienlaikus EESK vēlas īpaši uzsvērt, ka partijām un fondiem, uz kuriem attiecināms minētais statuss, ir jāsekmē Eiropas veidošanas mērķu sasniegšana un jāstiprina ar to saistītās pamatvērtības, kuras noteiktas ES līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

3.1.

Saistībā ar Eiropas veidošanas galamērķiem EESK uzskata, ka partijām un fondiem ar šādu statusu jāatbalsta miera stiprināšana, sadarbība starp valstīm un tautām, ekonomiskā un sociālā progresa un iedzīvotāju labklājības veicināšana, kā arī vārda un debašu brīvības demokrātiska īstenošana.

3.2.

Saistībā ar atbilstību ES līmenī garantētajām pamatvērtībām EESK uzsver nepieciešamību ievērot pamatvērtības, kuras nostiprinātas ES līgumos, īpaši Līguma par Eiropas Savienību preambulā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kuras 21. pantā iekļauts diskriminācijas aizliegums jebkādu iemeslu dēļ. Visās Eiropas politisko partiju un fondu vadošajās struktūrās būtu konkrēti jāīsteno Pamattiesību hartas 23. pantā nostiprinātais sieviešu un vīriešu līdztiesības princips visās jomās.

3.3.

EESK iesaka politiskajām partijām un fondiem, kuri vēlas iegūt Eiropas statusu, apliecināt šajā nolūkā izstrādātā deklarācijā, ka tie ievēros minētos pamatprincipus. Eiropas Parlamenta un, konkrēti, tā Konstitucionālo jautājumu komitejas uzdevums ir uzraudzīt ES līgumos noteikto pamattiesību un pamatprincipu ievērošanu un nosodīt to pārkāpuma gadījumus.

3.4.

EESK atgādina, ka svarīga nozīme šo principu ievērošanas uzraudzībā būs Eiropas Savienības Tiesai, kurā var uzsākt tiesvedību ar pagaidu noregulējuma starpniecību.

4.

EESK arī uzsver, ka jāatbalsta ne tikai jau izveidotās Eiropas politiskās partijas un fondi, bet arī jaunu Eiropas līmeņa partiju un fondu dibināšana un attīstība, ja vien tie atbilst noteiktajiem darbības, vērtību ievērošanas un pārstāvības kritērijiem.

4.1.

Komiteja uzskata, ka papildu kritērijs, kas paredz, ka tiesības saņemt finansējumu ir partijām un fondiem, kurus Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens loceklis, nav piemērots, jo dalībvalstīs joprojām ir ļoti atšķirīga balsošanas kārtība un līdz ar to – iespējas būt ievēlētam.

4.2.

EESK iesaka piemērot tādus pārstāvības kritērijus, kuriem ir mazāks risks radīt nepamatotu diskrimināciju. Šajā nolūkā iesaka vadīties pēc kritērijiem, kas izvirzīti Eiropas pilsoņu iniciatīvām, un ierosina piemērot nosacījumu, ka pēdējās EP vēlēšanās saņemts ne mazāk kā viens miljons balsu vismaz septiņās dalībvalstīs.

4.3.

Eiropas līmeņa partiju un fondu finansējumam, budžetam un ziedojumiem jābūt pārredzamiem un publiskiem. Iedzīvotājiem ir tiesības un pienākums būt informētiem par partiju un fondu finansēšanas kārtību un izdevumiem. Par iespējamām sankcijām un/vai finansējuma apturēšanu jāziņo preses izdevumos.

5.

Izskatot priekšlikumu regulai, EESK vēlas stingri norādīt, ka joprojām vērojama un pat pieaug nevienlīdzība attieksmē pret Eiropas partijām un fondiem ar politisku ievirzi, no vienas puses, un apvienībām un fondiem ar ES mēroga vispārējas nozīmes mērķiem (piemēram, ekonomikas, arodbiedrību, sociālajā, humanitārajā, kultūras, vides, sporta u. c. jomās), no otras puses.

5.1.

Līguma par Eiropas Savienību jeb t. s. Lisabonas līguma 11. pantā nostiprināts līdzdalības demokrātijas princips, tātad – apvienību un fondu nozīmīgā loma debašu rīkošanā ES publiskajā telpā. EESK uzsver, ka līdz ar vispārēju piekļuvi internetam šo Eiropas apvienību tīklu nozīme ir būtiski pieaugusi un dažkārt kļuvusi pat dominējoša. Šiem tīkliem, kas izveidojušies par līdzdalības demokrātijas jauniem virzītājspēkiem, jau tagad ir izšķiroša un arvien lielāka nozīme informēšanas jomā, publiskajās debatēs un ES nostājas veidošanā. Vienlaikus minētie tīkli pilnveido un lietderīgi papildina politiskās pārstāvības demokrātijas struktūras. Šī pievienotā vērtība īpaši pārliecinoši izpaužas ES līmenī, jo līdzdalības demokrātijas daudzie sazarojumi dabīgi sniedzas pāri valstu robežām.

5.2.

Ņemot vēra plaisu, kas krīzes apstākļos vēl vairāk šķir iedzīvotājus un ES vadītājus un politiķus, EESK brīdina Komisiju par nelabvēlīgajām un iecerētajam pretējām sekām, ko varētu radīt nepiemērota pieeja, kurā ņemtas vērā vienīgi Eiropas politisko “apvienību” īpašās un autonomās tiesības, bet nav atzītas nevienas līdzvērtīgas tiesības pārējām ES līmeņa apvienībām. EESK vēlas īpaši atgādināt, ka politiskas Eiropas jēdziens ir nesaraujami saistīts ar pilsoņu Eiropu un pilsonisko sabiedrību, kas balstītas uz apvienībām un organizācijām, kuru rīcībā ir atbilstīgi, ES līmenī vienoti un efektīvi juridiskie instrumenti.

5.3.

EESK vēlreiz iebilst pret lēmumu, ko Komisija pieņēmusi pirms vairākiem gadiem, proti, atsaukt Eiropas apvienību statūtu projektu, pamatojot to ar grūtībām panākt politisku vienošanos Padomē; EESK uzskata, ka šajā jautājumā minētais iemesls nav pieņemams pēc būtības, ne arī šobrīd pamatojams ar faktiem.

5.4.

EESK atkārtoti pauž bažas par joprojām nenovērstiem šķēršļiem, kas traucē dibināt uzņēmumus ar Eiropas statūtiem; tas attiecas gan uz pašreizējo statūtu pievilcīguma trūkumu, kas liecina par pilnīgu neveiksmi, gan uz pastāvīgu kavēšanos un bloķēšanu ar tādu vienkāršotu statūtu izstrādi, kurus beidzot varētu attiecināt uz daudziem dažāda lieluma uzņēmumiem.

6.

EESK arī atgādina, ka 2012. gada 18. septembra atzinumā (1) tā paudusi atbalstu Eiropas nodibinājuma statūtiem, un uzsver, ka jānovērš jebkura diskriminācija attiecībā uz Eiropas politiskajiem fondiem.

7.

EESK apliecina savu atbalstu Eiropas politisko partiju un politisko fondu vienotam juridiskam statusam un, ņemot vēra atzinumā izteiktās piezīmes un saskaņā ar Eiropas Savienības garantēto nediskriminēšanas principu, vienlaikus vēlas, lai Komisija tuvākajā nākotnē iesniegtu līdzvērtīgu priekšlikumu ES regulai par Eiropas nepolitisko apvienību statusu un finansēšanu un paātrinātu darbu, lai pieņemtu regulu par Eiropas nodibinājuma statūtiem.