C_2016436LV.01024101.xml

Eiropas Parlamenta 2013. gada 20. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentiem (COM(2012)0352 – C7-0179/2012 – 2012/0169(COD)) (1)

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (3),

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Kad privātie ieguldītāji apsver iespēju veikt ieguldījumu, tiem arvien vairāk tiek piedāvāts plašs dažādu ieguldījumu produktu veidu klāsts. Šie produkti var sniegt konkrētus ieguldījumu risinājumus, kas pielāgoti privāto ieguldītāju vajadzībām, taču bieži vien ir sarežģīti un grūti izprotami. Līdz šim informācijas sniegšana ieguldītājiem par šādiem ieguldījumu produktiem nav bijusi koordinēta, un tā bieži nepalīdz ieguldītajiem salīdzināt dažādus produktus, saprast to iezīmes vai uzlabot šādu ieguldītāju izglītību finanšu jomā . Tāpēc privātie ieguldītāji bieži ir veikuši ieguldījumus ar riskiem un izmaksām, ko šie ieguldītāji nav pilnībā sapratuši, un tādējādi reizēm cietuši neparedzētus zaudējumus.

(2)

Noteikumu uzlabošana par privātiem ieguldītājiem piedāvāto ieguldījumu produktu pārredzamību ir būtisks ieguldītāju aizsardzības pasākums un priekšnosacījums privāto ieguldītāju uzticēšanās atjaunošanai finanšu tirgum , jo īpaši pēc finanšu krīzes . Pirmie soļi šajā virzienā Eiropas līmenī jau ir sperti, izveidojot ieguldītājam paredzētās pamatinformācijas režīmu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU).

(3)

Dažādi noteikumi, kas atšķiras atkarībā no nozares, kura piedāvā ieguldījumu produktus, un valsts regulējuma šajā jomā, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem produktiem un izplatīšanas kanāliem, veidojot papildu šķēršļus finanšu pakalpojumu un produktu vienotajam tirgum. Dalībvalstis ir jau veikušas atšķirīgas un nekoordinētas darbības trūkumu novēršanai ieguldītāju aizsardzības pasākumos, un, visticamāk, šāda notikumu gaita turpināsies. Atšķirīgas pieejas attiecībā uz informācijas sniegšanu par ieguldījumu produktiem kavē vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveidi dažādiem ieguldījumu produktu izveidotājiem un tiem, kas šos produktus pārdod, un tādējādi rada konkurences kropļojumus. Tas var radīt arī nevienlīdzīgu situāciju ieguldītāju aizsardzībai Savienībā. Šādas atšķirības rada šķēršļus vienotā tirgus izveidei un netraucētai darbībai. Tādējādi atbilstošais juridiskais pamats ir LESD 114. pants, kas interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru.

(4)

Savienības līmenī ir jāievieš vienoti noteikumi par pārredzamību, kas piemērojami visiem ieguldījumu produktu tirgus dalībniekiem, lai novērstu atšķirības un samazinātu izmaksas un nenoteiktību produktu piedāvātājiem un izplatītājiem . Ir nepieciešama regula, kas nodrošinātu pamatinformācijas dokumentu kopēju standartu vienotu izveidi tā, lai varētu saskaņot šo dokumentu formātu un saturu. Regulas tieši piemērojamajiem noteikumiem būtu jānodrošina, lai uz visiem ieguldījumu produktu tirgus dalībniekiem attiektos vienādas prasības. Tam savukārt būtu arī jānodrošina vienota informācijas sniegšana, novēršot direktīvas transponēšanas dēļ radušās atšķirības dalībvalstu prasībās. Regulas izmantojums ir atbilstīgs arī, lai nodrošinātu, ka uz visiem tiem, kas pārdod ieguldījumu produktus, attiecas vienādas prasības par pamatinformācijas dokumenta nodrošināšanu privātiem ieguldītājiem.

(5)

Lai gan informācijas sniegšanas uzlabošana par ieguldījumu produktiem ir būtiska privāto ieguldītāju uzticēšanās atjaunošanai finanšu tirgum, efektīvi regulēts pārdošanas process saistībā ar šiem produktiem ir vienlīdz svarīgs. Šī regula papildina izplatīšanas pasākumus (tostarp ieguldījumu konsultāciju sniegšanu, ieguldītāju aizsardzības pasākumus un citus pārdošanas pakalpojumus) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (4). Tā arī papildina pasākumus, kas pieņemti attiecībā uz apdrošināšanas produktu izplatīšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/92/EK (5).

(6)

Šī regula būtu jāattiecina uz visiem produktiem un bāzes ieguldījumiem (neatkarīgi no to formas vai uzbūves), kuri izveidoti finanšu pakalpojumu nozarē, lai nodrošinātu ieguldījumu iespējas privātiem ieguldītājiem, ja ieguldītājam piedāvātie ieņēmumi ir pakļauti viena vai vairāku aktīvu rezultātiem vai atsauces vērtībām ▌. Tiem vajadzētu ietvert tādus ieguldījumu produktus kā ieguldījumu fondus, dzīvības apdrošināšanas polises , kā arī šo ieguldījumu fondu bāzes ieguldījumus un dzīvības apdrošināšanas polises, un privātus ▌produktus , tostarp aktīvus, kas būtu tiešā turējumā, piemēram, valsts obligācijas vai akcijas, kas ir publiski pieejamas vai kuru tirdzniecība ir atļauta regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas kādā dalībvalstī . Privātie komplektētie strukturētie produkti funkcionē kā starpposms starp ieguldītāju un tirgiem ar aktīvu komplektēšanas — apkopošanas vai pakešu veidošanas — procesa palīdzību, lai radītu dažādus riska darījumus vai lai panāktu atšķirīgas izmaksu struktūras, salīdzinot ar tiešo turējumu. Šāda komplektēšana var ļaut privātajiem ieguldītājiem izmantot ieguldījumu stratēģijas, kas citādi būtu nepieejamas vai nepraktiskas, bet tai var būt nepieciešama papildu informācijas pieejamības nodrošināšana, jo īpaši lai varētu salīdzināt dažādus ieguldījumu komplektēšanas veidus un nodrošināt privātajiem ieguldītājiem iespēju saprast privāto ieguldījumu produktu pamatiezīmes un riskus un salīdzināt dažādu produktu iezīmes .

(6a)	Šī regula būtu jāpiemēro arī akcijām un daļām īpašam nolūkam dibinātās sabiedrībās un kontrolakciju sabiedrībās, ko ieguldījumu produkta izveidotājs var izveidot nolūkā apiet šo regulu.

(6b)

Komplektētiem ieguldījumu produktiem būtu jānodrošina skaidras priekšrocības privātajiem ieguldītājiem, piemēram, ar ieguldījumiem saistīto risku izkliedējot pa vairākām dažādām ekonomikas nozarēm vai vairākiem bāzes aktīviem. Tomēr komplektēšanas paņēmienus var izmantot arī, lai radītu tādas ieguldījumu produktu iezīmes, kuru mērķis ir maldināt patērētājus ar ieguldījumiem saistīto lēmumu pieņemšanā. Daži produkti, sākotnēji piedāvājot pievilcīgu likmi, izmanto privāto ieguldītāju uzvedības kļūdas; šajā gadījumā — viņu vēlmi nekavējoties gūt ievērojamu peļņu. Līdzīgi arī tādu produktu nosaukumu izmantošana, kas vedina uzskatīt, ka drošības līmenis ir augstāks, nekā iespējams nodrošināt, izmanto patērētāju uzvedības kļūdas, izmantojot viņu nevēlēšanos uzņemties risku. Tādējādi šādi komplektēšanas paņēmieni rada risku, ka ieguldītājs ievērojami koncentrēsies uz nekavējošām finansiālām priekšrocībām bez pilnīgas turpmāko risku izvērtēšanas. Lai veicinātu pārredzamību un labāk izprastu ar komplektētiem privāto ieguldījumu produktiem saistīto risku, šai regulai vajadzētu būt vērstai uz to, lai novērstu tādus komplektēšanas paņēmienus, kas izmanto kļūdas ieguldītāju lēmumu pieņemšanā.

(7)

▌Apdrošināšanas produkti, kas nepiedāvā ieguldījumu iespējas, ▌būtu jāizslēdz no regulas darbības jomas. ▌Tā kā galvenā uzmanība šajā regulā ir pievērsta informācijas par ieguldījumu produktu tirgošanu privātiem ieguldītājiem ▌uzlabošanai, šī regula nebūtu jāattiecina uz ▌ aroda pensiju produktiem un individuālu pensiju produktiem , ar nosacījumu, ka valsts tiesību aktos ir paredzēta darba devēja finansiālā līdzdalība, un ar nosacījumu, ka nedz darba devējam, nedz darbiniekam nav izvēles attiecībā uz pensiju produktu piedāvātājiem. Ieguldījumu fondi, kas paredzēti institucionālajiem ieguldītājiem, arī neietilpst šīs regulas darbības jomā, jo tie netiek pārdoti privātiem ieguldītājiem. Tomēr ieguldījumu produktiem, kuru mērķis ir uzkrāt ietaupījumus individuālām pensijām, būtu jāpaliek regulas darbības jomā, jo tie bieži konkurē ar citiem produktiem, uz kuriem attiecas šī regula, un privātajiem ieguldītājiem tiek izplatīti līdzīgā veidā.

(8)

Lai viestu skaidrību par saistību starp pienākumiem, kas paredzēti šajā regulā, un pienākumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/71/EK (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (7), ir jāparedz, ka minētās direktīvas papildina šo regulu . Konkrētāk, pamatinformācijas dokumentā būtu jāiekļauj kopsavilkums, kurā pēc šīs regulas pārskatīšanas sniegta pamatinformācija, kā minēts Direktīvas 2003/71/EK 5. panta 2. punktā.

(8a)

Ieguldījumu produktu izveidotājiem būtu jāpārliecinās, ka to strukturētais ieguldījumu produkts atbilst attiecīgo privāto ieguldītāju profilam. Tādēļ tiem būtu jāizveido iepriekšējs produktu apstiprināšanas process, lai nodrošinātu, ka to ieguldījumu produkti privātajiem ieguldītājiem nav saistīti ar bāzes aktīviem, kuru riska un ienesīguma profils nav vienkārši saprotams.

(8b)

Kompetentās iestādes un Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pēc pieprasījuma būtu jānodrošina ar visu informāciju, kas nepieciešama pamatinformācijas dokumentu satura pārbaudei, lai novērtētu atbilstību šai regulai un nodrošinātu klientu un ieguldītāju aizsardzību finanšu tirgos. Eiropas Banku iestādes (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) pilnvaras būtu saskanīgi jāpielāgo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) pilnvarām atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Direktīvu 2004/39/EK [FITR].

(9)

Ieguldījumu produktu izveidotajiem — piemēram, fondu pārvaldniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, vērtspapīru emitentiem, kredītiestādēm vai ieguldījumu sabiedrībām — būtu jāizstrādā pamatinformācijas dokuments to izveidotajiem ieguldījumu produktiem, jo tie vislabāk pārzina produktu un ir par to atbildīgi. Ieguldījumu produkta izveidotājiem būtu jānodrošina pamatinformācijas dokumenta pieejamība personām, kas pārdod ieguldījumu produktu. Pirms produktus var pārdot privātajiem ieguldītājiem, ieguldījumu produktu izveidotājam būtu jāizstrādā pamatinformācijas dokuments, bet personai, kas pārdod ieguldījumu produktu, — pielikumi (tostarp par nodevām). Tomēr, ja produkts netiek pārdots privātajiem ieguldītajiem, pamatinformācijas dokumentu izstrādāt nav nepieciešams, un, ja ieguldījumu produkta izveidotājs nespēj izstrādāt pamatinformācijas dokumentu, to var deleģēt citiem. Ja pamatinformācijas dokumenta sagatavošana ir pilnībā vai daļēji deleģēta trešām pusēm, produkta izveidotājam arī turpmāk būtu jāuzņemas vispārēja atbildība par tā sagatavošanu un saturu. Lai nodrošinātu pamatinformācijas dokumentu plašu izplatīšanu un pieejamību, šajā regulā būtu jāparedz iespēja ieguldījumu produkta izveidotājam to publicēt paša izvēlētā tīmekļa vietnē.

(10)

Lai apmierinātu privāto ieguldītāju vajadzības, ir jānodrošina, lai informācija par ieguldījumu produktiem būtu precīza, godīga, skaidra un nebūtu maldinoša minētajiem ieguldītājiem. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz vienoti standarti pamatinformācijas dokumenta izstrādei, lai nodrošinātu tā saprotamību privātajiem ieguldītājiem. Ņemot vērā daudzu privāto ieguldītāju grūtības specializētās finanšu terminoloģijas izpratnē, vajadzētu pievērst īpašu uzmanību dokumentā izmantotajiem vārdiem un izklāsta veidam. Būtu jāparedz arī noteikumi par valodu, kādā dokuments būtu jāizstrādā. Būtu arī saprotami jāizskaidro iespējamo izmaksu aprēķini. Turklāt privātajam ieguldītājam būtu jāspēj saprast pamatinformācijas dokumentu bez citas informācijas izmantošanas. Tomēr tam nevajadzētu liegt iespēju pamatinformācijas dokumentā izmantot savstarpējas norādes uz citiem dokumentiem ar papildu informāciju, kas varētu interesēt dažus privātos ieguldītājus.

(11)

Privātajiem ieguldītājiem būtu jāsaņem informācija, kas tiem vajadzīga, lai pieņemtu uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldījumu un salīdzinātu dažādus ieguldījumu produktus, taču pastāv risks, ka tie neizmantos šo informāciju, ja vien tā nebūs īsa un kodolīga. Tāpēc pamatinformācijas dokumentā vajadzētu ▌būt tikai pamatinformācijai, proti, par produkta raksturu un iezīmēm, ▌ par produkta izmaksām, riska un ienesīguma profilu summārā rādītāja veidā , par produktu un tā bāzes ieguldījumu, kā arī attiecīgai informācijai par rezultātiem un citai specifiskai informācijai, kas var būt nepieciešama produktu atsevišķu veidu (tostarp to, kas domāti izmantošanai pensiju plānošanā) iezīmju izpratnei. Komisijai būtu jāapsver Eiropas Parlamenta nostājā, kas pieņemta 2013. gada 16. janvārī pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (8) , publiskajai Eiropas kredītreitingu aģentūrai paredzētā iespēja sniegt pamatinformāciju par riska profilu saistībā ar dalībvalstu izdotajām valsts obligācijām.

(11a)

Ieguldītājiem vajadzētu būt skaidram priekšstatam par to, kādas izmaksas un nodevas radīsies saistībā ar to ieguldījumu ne tikai darījuma slēgšanas posmā, bet visā ieguldījuma periodā. Nodevas būtu pilnībā jānorāda kopumā kumulatīvā, kā arī naudas izteiksmē. Maksas par konsultācijām aprēķinam vajadzētu būt vienkāršam, lai ieguldītājiem būtu vieglāk izprast tās apmēru.

(11b)

EBI, EAAPI un EVTI būtu jāizstrādā tiešsaistes fondu analīzes rīks, ar kuru ieguldītāji varētu aprēķināt savu ieguldījumu galīgo vērtību, ierēķinot arī nodevas un izmaksas.

(12)

Pamatinformācijas dokuments būtu jāizstrādā formātā, kurš ļauj privātajiem ieguldītājiem salīdzināt dažādus ieguldījumu produktus, jo, ņemot vērā patērētāju uzvedību un izpratnes spējas, ir rūpīgi jāizstrādā un jāsagatavo informācijas formāts, izklāsts un saturs, lai maksimāli palielinātu interesi par pamatinformācijas dokumentu un tādējādi uzlabotu izglītību finanšu jomā, informācijas izpratni un izmantojumu. Katrā dokumentā vajadzētu būt vienādai elementu kārtībai un šo elementu nosaukumiem. Turklāt sīkāka informācija, kas jāietver pamatinformācijas dokumentā attiecībā uz dažādiem produktiem, un šīs informācijas izklāsts būtu papildus jāsaskaņo ar deleģēto aktu palīdzību, kuros ņemti vērā līdz šim veiktie un procesā esošie pētījumi par patērētāju uzvedību, tostarp dažādu informācijas izklāsta veidu efektivitātes attiecībā uz patērētājiem pārbaužu rezultāti. Turklāt daži ieguldījumu produkti ļauj privātajam ieguldītājam izvēlēties starp vairākiem bāzes ieguldījumiem un to izmaksas un nodevas var būt atkarīgas no klientu personīgajām īpašībām, piemēram, to vecuma, vai arī no izvēlēto ieguldījumu apmēra . Izstrādājot minēto formātu, būtu jāņem vērā šie produkti.

(12a)

Marķējums par kompleksiem produktiem, kurus kompetentā iestāde uzskata par tādiem, kas nav piemēroti privātajiem ieguldītājiem, būtu jānorāda pamatinformācijas dokumenta ievaddaļā. Šāds papildu veids, kā nodrošināt pārredzamību, palīdzēs patērētājiem pieņemt apzinātu lēmumu par risku, kuru tie uzņemas, un palīdzēs novērst produktu maldinošu pārdošanu.

(13)

Privātie ieguldītāji, pieņemot ieguldījumu lēmumus, arvien vairāk vēlas ne tikai finansiālu ieguvumu. Tiem bieži ir arī citi mērķi, piemēram, sociāli vai vides aizsardzības mērķi. Turklāt informācija par ieguldījumu nefinansiālajiem aspektiem var būt svarīga tiem, kas vēlas veikt ilgtspējīgus, ilgtermiņa ieguldījumus. Tomēr informācija par sociāliem, vides aizsardzības vai pārvaldības rezultātiem, ko vēlas iegūt ieguldījumu produkta izveidotājs, var būt grūti salīdzināma vai tās vispār var nebūt. Tāpēc ir vēlams papildus saskaņot informācijas detaļas attiecībā uz to, vai ir ņemti vērā vides aizsardzības, sociālie vai pārvaldības jautājumi, un, ja jā, kādā veidā.

(14)	Pamatinformācijas dokumentam vajadzētu būt skaidri atšķiramam un nodalītam no jebkādiem reklāmas paziņojumiem. Tā nozīmi nedrīkstētu mazināt ar minētajiem citiem dokumentiem. Privātajam ieguldītājam būtu jāapstiprina saņemšana.

(15)

Lai nodrošinātu, ka pamatinformācijas dokuments satur ticamu informāciju, šajā regulā būtu jāparedz, ka ieguldījumu produktu izveidotājiem un personām, kas pārdod ieguldījumu produktus, pamatinformācija regulāri jāatjaunina. Struktūrai, kas sniedz vai pārdod pamatinformācijas dokumentu, arī vajadzētu nodrošināt privātajam ieguldītājam sniegtās informācijas atjaunināšanu. Tādēļ ir nepieciešams, lai deleģētā aktā, ko pieņem Komisija, tiktu izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz informācijas pārskatīšanas un pamatinformācijas dokumentu un tā pielikuma labošanas nosacījumiem un biežumu. Pamatinformācijas dokuments un visi tā atjauninājumi būtu jāpaziņo kompetentajai iestādei.

(16)

Pamatinformācijas dokumenti veido pamatu privāto ieguldītāju lēmumiem par ieguldījumiem. Šā iemesla dēļ ieguldījumu produktu izveidotājiem un personām, kas pārdod ieguldījumu produktus, attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem ir svarīgs pienākums nodrošināt šīs regulas noteikumu ievērošanu. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai privātajiem ieguldītājiem, kuri izmantoja pamatinformācijas dokumentu kā pamatu sava lēmuma pieņemšanai par ieguldījumu, būtu spēkā esošas tiesības uz tiesisko aizsardzību. Būtu arī jānodrošina, lai visiem privātajiem ieguldītājiem Savienībā būtu vienādas tiesības pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem, kas tiem var rasties tāpēc, ka ieguldījumu produktu izveidotāji neievēro šajā regulā noteiktās prasības. Tāpēc būtu jāharmonizē noteikumi par ieguldījumu produktu izveidotāju atbildību. Turklāt konsekvences labad būtu jāievieš saskaņota pieeja attiecībā uz sankcijām. Šajā regulā jāparedz, ka privātajam ieguldītājam vajadzētu būt iespējai saukt pie atbildības produktu izveidotāju par šīs regulas pārkāpšanu gadījumā, ja zaudējumu iemesls ir maldinoša, neprecīza vai prospektam vai — ja prospekts netiek sagatavots — produkta noteikumiem un nosacījumiem neatbilstoša pamatinformācijas dokumenta izmantošana .

(17)

Tā kā privātajiem ieguldītājiem kopumā nav dziļas izpratnes par ieguldījumu produktu izveidotāju iekšējām procedūrām, ▌ pierādīšanas pienākums nebūtu jāuzņemas privātajam ieguldītājam . Privātajam ieguldītājam būtu jānorāda, kādā ziņā, viņaprāt, pamatinformācijas dokuments neatbilst šīs regulas prasībām. Produkta izveidotājam minētajā gadījumā vajadzētu būt pienākumam reaģēt uz šādu iebildi.

(18)

Ieguldījumu produkta izveidotāja civiltiesiskā atbildība , kas nav paredzēta šajā regulā, būtu jāreglamentē saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas paredzēti attiecīgajos starptautisko privāttiesību noteikumos. Kompetentā tiesa, kurai jāizskata privātā ieguldītāja iesniegtā prasība par civiltiesisko atbildību, jānosaka saskaņā ar starptautiskās jurisdikcijas attiecīgajiem noteikumiem.

(19)

Lai privātais ieguldītājs varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldījumu, būtu jāparedz, ka personas, kas pārdod ieguldījumu produktus, nodrošina pamatinformācijas dokumentu laikus, pirms tiek noslēgts jebkāds darījums. Ieguldītājam ar pašrocīgu vai elektronisko parakstu būtu jāapliecina, ka ir saņēmis pamatinformācijas dokumentu. Šī prasība būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, kur un kā notiek darījums. Personas, kas sniedz konsultācijas par minētajiem produktiem vai pārdod tos , ir gan izplatītāji, gan paši ieguldījumu produktu izveidotāji, ja tie izvēlas sniegt konsultācijas par produktiem vai pārdot tos tieši privātajiem ieguldītājiem. Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/65/EK (9) . Ja iespējams, ieguldītājiem vienmēr būtu jānodrošina uzteikuma termiņš, līdz kuram viņi var pieņemt lēmumu par darījuma atcelšanu.

(20)

Būtu jāparedz vienoti noteikumi, lai sniegtu personai, kas pārdod ieguldījumu produktu, zināmu izvēli attiecībā uz informācijas nesēju, uz kura pamatinformācijas dokuments tiek nodrošināts privātajiem ieguldītajiem, ļaujot izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, kad tas ir atbilstīgi, ņemot vērā darījuma apstākļus. Tomēr privātajam ieguldītājam vajadzētu būt iespējai saņemt to uz papīra. Patērētāju interesēs attiecībā uz informācijas pieejamību pamatinformācijas dokuments vienmēr būtu jānodrošina bez maksas.

(21)	Lai nodrošinātu privāto ieguldītāju uzticēšanos ieguldījumu produktiem un finanšu tirgiem kopumā , būtu jānosaka prasības attiecībā uz atbilstīgām iekšējām procedūrām, kas nodrošina to, ka privātie ieguldītāji uz sūdzībām saņem atbildi pēc būtības no ieguldījumu produkta izveidotāja.

(21a)

Lai gan informācijas sniegšanas uzlabošana par ieguldījumu produktiem ir būtiska, lai atjaunotu privāto ieguldītāju uzticēšanos finanšu tirgiem, produkta izstrādes noteikumi ir vienlīdz nozīmīgi, lai efektīvi aizsargātu privātos ieguldītājus. Nepilnīgi finanšu konsultantu ieteikumi, kļūdas lēmumu pieņemšanā un pierādījumi par to, ka finansiālā rīcība ir atkarīga galvenokārt no psiholoģiskiem apsvērumiem, rada problēmas, kas ir jārisina, samazinot sarežģījumus saistībā ar ieguldījumu produktu komplektēšanu.

(22)

Alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras ļauj izšķirt strīdus ātrāk un lētāk nekā tiesā un atvieglo tiesu sistēmas slogu. Šādā nolūkā būtu jānosaka, ka ieguldījumu produktu izveidotāju un personu, kas pārdod ieguldījumu produktus, pienākums ir piedalīties minētajās procedūrās, ko uzsākuši privātie ieguldītāji, saistībā ar šajā regulā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, ievērojot noteiktus piesardzības pasākumus saskaņā ar efektīvas tiesas aizsardzības principu. Jo īpaši alternatīvām strīdu izšķiršanas procedūrām nebūtu jāierobežo šādu procedūru pušu tiesības sniegt prasību tiesā. Strīdiem saistībā ar šo regulu būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (10).

(23)

Pamatinformācijas dokuments ieguldījumu produktam būtu jāsagatavo struktūrām, kas darbojas finanšu tirgus banku, apdrošināšanas, vērtspapīru un fondu nozarēs, tāpēc ir īpaši svarīgi nodrošināt saskanīgu sadarbību starp dažādām iestādēm, kas uzrauga ieguldījumu produktu izveidotājus, lai tām būtu vienota pieeja šīs regulas piemērošanā.

(23a)

Eiropas un valstu uzraudzības iestāžu pilnvaru un kompetenču palielinājums būtu jāatbalsta ar pietiekamiem personāla resursiem un pienācīgiem finanšu līdzekļiem.

(24)

Saskaņā ar Komisijas 2010. gada decembra paziņojumu par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē un tādēļ, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto prasību izpildi, ir svarīgi, lai dalībvalstis spertu nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu, ka, pārkāpjot šo regulu, tiek piemērotas pienācīgas administratīvās sankcijas un pasākumi. Lai nodrošinātu to, ka sankcijām ir atturoša ietekme, un lai stiprinātu ieguldītāju aizsardzību, brīdinot tos par ieguldījumu produktiem, kas tiek tirgoti, pārkāpjot šo regulu, ▌sankcijas un pasākumi būtu jāpublicē ▌.

(25)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt tādus tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kas attiecas uz informācijas konkretizēšanu attiecībā uz pamatinformācijas dokumenta izklāstu un formātu, par pamatinformācijas dokumentā iekļaujamās informācijas saturu, sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz pamatinformācijas dokumenta nodrošināšanas laiku, kā arī attiecībā uz tā pārskatīšanu un labošanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās un patērētāju apsekojumus . Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, laikus un atbilstīgi nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(26)

Komisijai būtu jāpieņem tādi regulatīvo tehnisko standartu projekti par metodi, kas ir pamatā riska un ienesīguma aprakstam, un par izmaksu aprēķinu un vides aizsardzības, sociāliem un pārvaldības kritērijiem , kurus saskaņā ar 8. pantu izstrādājušas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI), un tie jāpieņem ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010, 1094/2010 un 1095/2010 (11) attiecīgi 10. līdz 14. pantu.

(27)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti reglamentē personas datu apstrādi, ko šīs regulas kontekstā kompetento iestāžu uzraudzībā veic dalībvalstīs. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu dati brīvu apriti reglamentē personas datu apstrādi, ko atbilstīgi šai regulai veic EUI Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā. Jebkurai personas datu apstrādei, kas tiek veikta saskaņā ar šo regulu, piemēram, apmaiņai ar personas datiem vai šo datu nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK, un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic EUI , būtu jānotiek saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

(28)

Lai gan PVKIU ir ieguldījumu produkti šīs regulas nozīmē, nesen noteiktās prasības attiecībā uz ieguldītājiem paredzētu pamatinformāciju saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK nozīmē, ka būtu samērīgi šādiem PVKIU pēc šīs regulas stāšanās spēkā noteikt piecu gadu pārejas periodu, kura laikā uz tiem neattiektos šī regula. Pēc šī perioda šī regula uz tiem attiektos, ja vien pārejas periods netiktu pagarināts. Tāds pats izņēmums būtu jāpiemēro arī fondiem, kas nav saistīti ar PVKIU, ja tiem valsts tiesību aktos jau ir noteikta prasība sagatavot ieguldītājiem paredzētu pamatinformācijas dokumentu, ievērojot Direktīvas 2009/65/EK 78.–81. pantā paredzēto formātu un saturu.

(29)

Šī regula būtu jāpārskata četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā, lai ņemtu vērā tirgus attīstību, piemēram, jaunu ieguldījumu produktu veidu rašanos, kā arī izmaiņas citās Savienības tiesību jomās un dalībvalstu gūto pieredzi. Pārskatīšanā būtu jānovērtē, vai ieviestie pasākumi ir uzlabojuši produktu salīdzināmību un vidējā privātā ieguldītāja aizsardzību , izglītību finanšu jomā un izpratni par ieguldījumu produktiem. Tajā būtu arī jāizvērtē, vai pārejas periods attiecībā uz PVKIU būtu jāpagarina, vai arī būtu jāizskata citas rīcības iespējas attiecībā uz PVKIU. Balstoties uz šo pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(30)

Lai ieguldījumu produktu izveidotājiem un personām, kas pārdod ieguldījumu produktus, dotu pietiekamu laiku sagatavoties šīs regulas prasību praktiskai piemērošanai, šīs regulas prasības būtu jāsāk piemērot ne agrāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Šo regulu nevajadzētu piemērot jau notikušiem darījumiem.

(31)	Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(32)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, privāto ieguldītāju aizsardzības uzlabošanu un to uzticēšanās palielināšanu ieguldījumu produktiem un risinātu identificētās problēmas , tostarp gadījumos, kad šie produkti tiek pārdoti pāri valsts robežām, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, kas rīkojas neatkarīgi viena no otras, un tikai ar Eiropas līmeņa pasākumiem varētu novērst identificētos trūkumus, ▌bet, ņemot vērā to ietekmi, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par pamatinformācijas dokumenta, kas jāizstrādā vienīgi ieguldījumu produktu izveidotājiem, formātu un saturu , par pamatinformācijas dokumenta pielikumu, ko vajadzības gadījumā izstrādā personas, kuras pārdod ieguldījumu produktus, par informāciju, kas personām, kuras pārdod ieguldījumu produktus, jāsniedz privātajiem ieguldītājiem saskaņā ar [Finanšu instrumentu tirgus direktīvu (FITD)] un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par apdrošināšanas starpniecību [Apdrošināšanas starpniecības direktīva (IMD)], un vienoti noteikumi par minēto dokumentu nodrošināšanu privātajiem ieguldītājiem. Tās mērķis ir nodrošināt privātajiem ieguldītājiem iespēju saprast un salīdzināt ieguldījumu produkta galvenās iezīmes un riskus, un ar to tiek noteikta produkta izveidotāja atbildība par pamatinformācijas dokumentu un personas, kura pārdod ieguldījumu produktu, atbildība par pielikumu.

2. pants

Šī regula attiecas uz ieguldījumu produktu izveidošanu un pārdošanu.

Tomēr to nepiemēro šādiem produktiem:

(a)	apdrošināšanas produkti, kas nepiedāvā atpirkuma summu ▌;

(b)	noguldījums , kas nav strukturēts depozīts saskaņā ar [FITD] 4. pantu ;

(c)	vērtspapīri, kas minēti Direktīvas 2003/71/EK 1. panta 2. punkta b) līdz g), i) un j) apakšpunktā;

(d)	citi vērtspapīri, kas neietver atvasinātu instrumentu , izņemot uzņēmumu obligācijas un instrumentus, kurus emitējušas īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības ;

(e)	oficiāli atzītas aroda pensiju shēmas ▌un individuālu pensiju produkti, kuros darba devēja finansiālā līdzdalība ir paredzēta valsts tiesību aktos un kuru gadījumā darbiniekam nav izvēles attiecībā uz piedāvātāju;

(f)	oficiāli atzītas sociālās drošības shēmas, uz kurām attiecas valsts vai Savienības tiesību akti.

3. pants

1. Ja uz ieguldījumu produktu izveidotājiem, uz kuru attiecas šī regula, attiecas arī Direktīva 2003/71/EK, piemēro gan šo regulu, gan Direktīvu 2003/71/EK , izņemot tās 4. panta 2. punkta h) apakšpunkta v) daļu .

2. Ja uz ieguldījumu produktu izveidotājiem, uz kuru attiecas šī regula, attiecas arī Direktīva 2009/138/EK, piemēro gan šo regulu, gan Direktīvu 2009/138/EK.

4. pants

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

(a)

“ieguldījumu produkts” ir produkts, ar kuru persona var veikt finanšu ieguldījumu neatkarīgi no juridiskās formas un no tā, vai atmaksājamā summa ir fiksēta vai mainīga, tostarp, ja ieguldījumu produkts ir iegūts, tieši turot finanšu instrumentu, izmantojot sabiedrības vai kontrolakciju sabiedrības;

(b)

“ieguldījumu produkta izveidotājs” ir:

(i)	jebkura fiziska vai juridiska persona, kas sākotnēji izveido ieguldījumu produktu;

(ii)	jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic izmaiņas esošā ieguldījumu produktā, izmainot tā riska un ienesīguma profilu vai izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumu ieguldījumu produktā;

(iia)

tādu pārvedamu vērtspapīru emitents, kuri ir publiski pieejami vai kurus atļauts tirgot regulētā tirgū saskaņā ar Direktīvas 2003/71/EK noteikumiem, un kuri ir ieguldītāju tiešā turējumā;

(ba)	“persona, kas pārdod ieguldījumu produktus” ir persona, kas sniedz konsultācijas, reklamē, izplata un pārdod ieguldījumu produktus privātajam ieguldītājam, izplatītājam vai citai personai, kura rīkojas kā starpnieks privātā ieguldītāja ieguldījumam;

(c)

“privātie ieguldītāji” ir:

(i)	privātie klienti ▌[atsauce uz FITD/FITR] nozīmē;

(ii)	klienti , kas nav profesionāli klienti saskaņā ar definīciju [Apdrošināšanas starpniecības direktīvas I pielikumā] […] ;

(d)	“pensiju produkti” ir produkti, kuri valsts tiesību aktos ir atzīti par tādiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt privātajam ieguldītājam pensijas ienākumus un kuri dod privātajam ieguldītājam tiesības uz noteiktiem ieguvumiem;

(e)	“pastāvīgs informācijas nesējs” ir pastāvīgs informācijas nesējs, kā tas definēts Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā;

(f)	“kompetentās iestādes” ir dalībvalstu valsts iestādes, kas ir likumīgi pilnvarotas uzraudzīt ieguldījumu produktu izveidotāju vai personu, kas pārdod ieguldījumu produktu privātajam ieguldītajam.

II NODAĻA

PAMATINFORMĀCIJAS DOKUMENTS

I IEDAĻA

PAMATINFORMĀCIJAS DOKUMENTA IZSTRĀDE

5. pants

Ieguldījumu produkta izveidotājs saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām izstrādā pamatinformācijas dokumentu katram ieguldījumu produktam, ko tas izveido, un publicē pamatinformācijas dokumentu, kā arī attiecīgā gadījumā prospektu, savā tīmekļa vietnē, kā arī attiecīgās EUI un attiecīgās valsts uzraudzības iestādes izveidotā centralizētā tīmekļa vietnē, pirms ieguldījumu produktu var izplatīt tirgū un pārdot privātajiem ieguldītajiem.

Pamatinformācijas dokumentam attiecīgā gadījumā pievieno pielikumu. Persona, kas pārdod ieguldījumu produktu, papildina pamatinformācijas dokumentu, sagatavojot tā pielikumu. Dokuments un tā pielikums ir pieejams arī papīra formā.

Ieguldījumu produkta izveidotājs ir atbildīgs par pamatinformācijas dokumenta saturu, persona, kas pārdod produktu, — par pielikumu un to, lai nodotu šo dokumentu privātajam ieguldītājam, bet persona, kas pārdod produktu, — par pielikumu un to, lai nodotu šo dokumentu privātajam ieguldītājam.

5.a pants

Produkta apstiprināšanas process

1. Ieguldījumu produkta izveidotājs nodrošina piemērotas procedūras un politiku, ar ko garantē, ka ieguldījumu produkta izstrādes laikā līdzsvaroti tiek ņemtas vērā privāto ieguldītāju, klientu un šādu ieguldījumu produkta labumguvēju intereses un ka ieguldījumu produkts uzskatāmi ir šo interešu vērā ņemšanas rezultāts.

2. Pirms pamatinformācijas dokumenta sagatavošanas saskaņā ar 5. pantu produkta izveidotājs novērtē ieguldījumu produkta atbilstību privāto ieguldītāju interesēm, izveidojot dokumentētu produkta apstiprināšanas procesu.

3. Produkta apstiprināšanas process nodrošina, ka ikviens ieguldījumu produkts atbilst konkrētas patērētāju grupas vajadzībām un ka produkta izveidotājs ir veicis novērtējumu visiem reālākajiem riskiem saistībā ar konkrētās patērētāju grupas vajadzībām. Šāds novērtējums ietver ieguldījumu produkta stresa testu.

4. Produkta apstiprināšanas process nodrošina, ka tirgū jau pieejamie ieguldījumu produkti tiek regulāri pārskatīti, lai nodrošinātu, ka tie joprojām atbilst konkrētās patērētāju grupas interesēm.

5. Produkta apstiprināšanas procesu pārskata reizi gadā. Ieguldījumu produkta izveidotājs vienmēr ir gatavs sniegt attiecīgajai kompetentajai iestādei atjaunotu un detalizētu aprakstu par produkta apstiprināšanas procesa būtību un sastāvdaļām.

II IEDAĻA

PAMATINFORMĀCIJAS DOKUMENTA FORMA UN SATURS

6. pants

1. Pamatinformācijas dokuments ir precīzs, godīgs, skaidrs un nav maldinošs. Pamatinformācijas dokuments nesatur nekādu produktu reklāmu, reklāmas materiālus, personīgu pamudinājumu vai ieteikumu ieguldīt.

2. Pamatinformācijas dokuments ir atsevišķs dokuments, kas ir skaidri atšķirams no reklāmas materiāliem , bet nav mazāk nozīmīgs par tiem . Tajā var ietvert savstarpējas norādes uz citiem dokumentiem, piemēram, prospektu, ja savstarpējā norāde attiecas uz informāciju, kas papildina informāciju, kuru saskaņā ar šo regulu ir jāiekļauj pamatinformācijas dokumentā. Tajā neiekļauj savstarpējas norādes uz reklāmas materiāliem.

2.a Ja ieguldījumu produkts piedāvā privātajam ieguldītājam izvēles iespējas saistībā ar ieguldīšanas termiņu, īpašām priekšrocībām vai maksājumu summām vai piedāvā izvēlēties no vairākiem bāzes ieguldījumiem, vai ja informācijas elementi pamatinformācijas dokumentā var mainīties atkarībā no specifiskām individuālā privātā klienta īpašībām, tad 8. panta 2. punktā prasīto informāciju var izklāstīt vispārīgā veidā vai kā ieteikumu piemērus. Šādās situācijās pamatinformācijas dokumentā skaidri norāda, kuros dokumentos var iegūt specifiskāku informāciju.

2.b Pamatinformācijas dokumentā skaidri norāda, kur un kādā veidā iegūt papildinformāciju par piedāvāto ieguldījumu, tostarp informāciju par to, kur un kad var iegūt prospektu. Nodrošina, lai prospekts bez maksas ir pieejams jebkurā laikā un valodā, kurā šāda informācija ir pieejama privātajiem ieguldītājiem.

3. Pamatinformācijas dokumentu izstrādā kā īsu dokumentu , kura saturs kodolīgi ir izklāstīts uz ne vairāk kā divu A4 formāta lapu abām pusēm, un pielikumu, kas veicina salīdzināmību un :

(a)	kuru noformē un maketē tā, lai tas būtu viegli lasāms, un izmanto salasāma lieluma rakstzīmes;

(aa)	kurā galvenā uzmanība ir pievērsta privātajiem ieguldītājiem vajadzīgajai pamatinformācijai;

(b)	kuru formulē skaidri un rakstot izmanto valodu un stilu, kas privātajiem ieguldītājiem , kuriem tas ir paredzēts, atvieglo informācijas uztveršanu , jo īpaši izsakoties skaidrā, kodolīgā un saprotamā valodā. ▌

4. Ja pamatinformācijas dokumentā izmanto krāsas, tās nedrīkst mazināt informācijas saprotamību tad , ja pamatinformācijas dokumentu drukā vai fotokopē melnbaltā formātā.

5. Ja pamatinformācijas dokumentā izmanto ieguldījumu produkta izveidotāja vai grupas, kurai tas pieder, zīmolu vai logotipu, tas nedrīkst novērst privātā ieguldītāja uzmanību no dokumentā iekļautās informācijas vai aizklāt tekstu.

7. pants

Pamatinformācijas dokuments ir uzrakstīts tajā dalībvalsts daļā , kurā tiek izplatīts ieguldījumu produkts, lietotajās oficiālajās valodās vai vienā no oficiālajām valodām, vai citā valodā, ko atzinušas par pieņemamu minētās dalībvalsts kompetentās iestādes, vai, ja tas ir uzrakstīts citā valodā, to tulko vienā no minētajām valodām.

7.a pants

Ja pamatinformācijas dokuments attiecas uz apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas sabiedrībai saskaņā ar šo regulu ir pienākums tikai pret apdrošinājuma ņēmēju, un nevis labumguvēju vai apdrošināto personu.

8. pants

1. Pamatinformācijas dokumenta pirmās lapas augšā izvieto labi pamanāmu nosaukumu “Pamatinformācijas dokuments”. Pamatinformācijas dokumentu, izņemot tā pielikumu, sagatavo viena puse. Pamatinformācijas dokumentā norāda par pamatinformācijas dokumenta sagatavošanu atbildīgā produkta izveidotāja vārdu un uzvārdu/nosaukumu, un tajā skaidri norāda, ka produkta izveidotājs ir atbildīgs par tā saturu. Persona, kas pārdod ieguldījumu produktu, līdzīgi sagatavo pielikumu un norāda tajā fiziskās vai juridiskās personas vārdu un uzvārdu/nosaukumu, kā arī skaidru paziņojumu par to, ka tā ir atbildīga par pielikuma saturu.

Pamatinformācijas dokumentu iesniedz turpmākajos punktos izklāstītajā kārtībā.

Tieši zem nosaukuma sniedz skaidrojošu paziņojumu. To formulē šādi:

“Jūs gatavojaties iegādāties ieguldījumu produktu.

Šajā dokumentā sniegta pamatinformācija , lai palīdzētu izprast ar to saistītās iezīmes, risku, izmaksas, iespējamos ieguvumus un zaudējumus, un šā dokumenta pielikumā ir norādītas nodevas personai, kas pārdod ieguldījumu produktu.

Šis dokuments ir paredzēts tiesību aktos , tas nav reklāmas materiāls un tiek sagatavots standarta formā, lai varētu veikt salīdzināšanu. ”

2. Pamatinformācijas dokumentā iekļauj šādu informāciju:

(a)	▌ieguldījumu produkta nosaukums un ieguldījumu produkta izveidotāja identitāte , kā arī par dokumentu juridiski atbildīgā persona (vārds un uzvārds/nosaukums un adrese) ;

(b)

iedaļā “Kāds ir šis ieguldījums?” – ieguldījumu produkta raksturs un galvenās iezīmes, tostarp:

(i)	ieguldījumu produkta veids;

(ii)	tā mērķi un to sasniegšanas līdzekļi;

(iia)

informācija par produkta patērētāju mērķgrupu, tostarp vienkārši formulēts apraksts par to ieguldītāju veidiem, kuriem ieguldījumu produkts ir paredzēts, ņemot vērā to gatavību uzņemties risku, ieguldījumu periodu un zināšanas finanšu jomā, turklāt šī informācija ir balstīta uz produkta apstiprināšanas procesu, kuru izveidotājs ir īstenojis ieguldījumu produkta strukturēšanas gaitā;

(iii)

paziņojums par to, vai ar ieguldījumu produktu paredzēts sasniegt konkrētus vides aizsardzības, sociālus vai pārvaldības mērķus , tostarp, bet ne tikai, samazināt oglekļa emisijas ietekmi, kā tiek noteikta šo mērķu izpilde un vai produkts ir ieguldījums, kas saistīts ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, nevis izveidots vienīgi darījumiem finanšu tirgos vai kā sintētiska indeksa produkts;

(iiia)

bāzes aktīvu portfeļa sadalījums tieši vai netieši finansētajā ekonomikas nozarē;

▌

(c)	iedaļā “Kādi lēmumi man ir jāpieņem?” — informācija par dažādiem lēmumiem, kas privātajam ieguldītājam ir jāpieņem, piemēram, fonda izvēle, termiņš, prēmijas apmērs u. c., tostarp norādot citas pieejamās priekšrocības vai elementus, no kuriem izriet priekšrocības; ▌

(d)

iedaļā “Kādi ir riski un ko es varētu iegūt par ieguldīto ?” ▌— ņemot vērā tirgus attīstību, uz ko tas ir vērsts:

(i)	ieguldījumu produkta riska un ienesīguma profils, tostarp summārais rādītājs, kas skaidri un saprotami ataino risku un ieguldījumu produkta ienesīguma profilu;

(ii)	turpmākās neto rezultātu prognozes, papildinot tās ar produkta galveno risku skaidrojošu izklāstu profila iekļaušanai kontekstā; risku aprakstam jābūt skaidram un viegli saprotamam;

(iii)

pensiju produktiem apakšiedaļā “Ko es varētu iegūt, kad pensionēšos?” — iespējamo nākotnes rezultātu prognozes, skaidri nodalot dažādus attīstības scenārijus, tostarp norādot arī sliktāko attīstības scenāriju.

Attiecīgā Eiropas uzraudzības iestāde izstrādā projektu regulatīviem tehniskiem standartiem, ar kuriem nosaka precīzu definīciju dažām riska kategorijām un standartus summāra rādītāja vizualizācijai. Tā iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz …. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

(e)

iedaļā “Kas var notikt ar maniem ieguldījumiem? Vai pastāv garantijas nodrošinājuma mehānismi un cik tie maksā?” iekļauj skaidru norādi par to, vai kapitāla zaudēšana ir iespējama, kā arī

(i)	par to, vai ir nodrošinātas jebkādas garantijas vai kapitāla aizsardzība, kā arī par jebkuru garantiju vai kapitāla aizsardzības ierobežojumu, uzkrāto summu, tostarp norādot šādu saistību valdītāju;

(ii)	par to, vai uz ieguldījumu produktu attiecas kompensācijas vai garantiju sistēma, un — ja attiecas — norādīt, kura sistēma, galvotāja nosaukumu un to, kurus riskus sistēma sedz un kurus nesedz;

(iii)

apakšiedaļā ar virsrakstu “Vai man ir apdrošināšanas aizsardzība?” — skaidrs paziņojums par to, vai ieguldījuma produkts ietver apdrošināšanu, un informācija par šādu apdrošināšanas segumu;

(iv)	ja tas ir atbilstīgi, norāda citus aizsardzības pasākumus, tādus kā fonda depozitārijs, tostarp iesaistīto pušu identitāti un funkcijas;

(ea)	apakšiedaļā “Kas notiek, ja ieguldījumu produkta izveidotājs vai pārdevējs nepilda saistības?” — īss apraksts par privātā ieguldītāja maksimālajiem zaudējumiem un atsauce uz to, vai zaudējumu sedz privātā ieguldītāja kompensācijas vai garantiju sistēma;

(eb)	iedaļā “Kas notiek manas nāves gadījumā?” — informācija par to, kas notiek ar naudu, kas turēta produktā/fondos, kā arī par jebkādu apdrošināšanas atlīdzību nāves gadījumā;

(f)

iedaļā “Kādas ir izmaksas?” — kopējās ar ieguldījumu saistītās izmaksas ieguldījumu produktā, aptverot visas tiešās un netiešās izmaksas, kas varētu rasties ieguldītājam, tostarp šo izmaksu summārais rādītājs , cita starpā:

(i)

reģistrēšanās, pastāvīgās un izstāšanās izmaksas, kādas rodas privātajam investoram, kā arī prēmiju samaksas nosacījumi un elastīgums, skaidri nodalot jautājumus, par kuriem atbildīgs produkta izstrādātājs, no jautājumiem, par kuriem atbildīgas personas, kuras pārdod ieguldījumu produktus, tostarp minēto izmaksu summārie rādītāji;

(ii)	visas ikgadējās maksas un citi maksājumi, ko noteiktā periodā atskaita no produkta, tostarp jebkādas mainīgas maksas (piemēram, darījumu izmaksas, biržas nodokļi), kuras nevar iekļaut izmaksu aprēķinos.

Izmaksas un atskaitījumus norāda tā, ka tie atspoguļo kumulatīvo ietekmi uz ieguldījumu tā reprezentatīvajos periodos; un — salīdzināmības vajadzībām — kopējās izmaksas būtu jāizsaka naudas izteiksmē un procentuālā izteiksmē, lai parādītu kopējo izmaksu ietekmi uz ieguldījumu. Ja ieguldījumu produktam ir noteikta iespējamās peļņas robežvērtība, kas samazina tīro peļņu ieguldītājam, sniedzot izveidotājam visu virs limita iegūto peļņu, tā būtu skaidri jānorāda. Tiek sniegta informācija par piekļuvi neatkarīgam tiešsaistes fondu kalkulatoram, kuru pārvalda attiecīgā Eiropas uzraudzības iestāde;

▌

(h)

iedaļā “Vai es varu izņemt naudu?” —

(i)	uzteikuma iespēja attiecībā uz ieguldījumu produktu;

(ii)	norāde par produkta ieteicamo vai pieprasīto minimālo turēšanas periodu;

(iii)

ieguldījumu atsaukšanas pirms termiņa iespēja un nosacījumi, ņemot vērā ieguldījumu produkta riska un ienesīguma profilu un tirgus attīstību, uz ko tas ir vērsts;

(iv)	informācija par iespējamām sekām saistībā ar naudas saņemšanu pirms termiņa vai ieteicamā turēšanas perioda beigām;

(v)	norāde par bāzes aktīvu portfeļa vidējo termiņturējumu, pamatojoties uz tirdzniecībā pieejamo vērtspapīru vidējo apgrozījumu un līdz atmaksas termiņam turēto parāda vērtspapīru vidējo dzēšanas termiņu;

(ha)

iedaļā “Kā es zināšu, kas notiek ar manu produktu?” — paziņojums, ka izveidotājs ikgadējā dokumentā pārredzamā veidā informēs klientu par ieguldījuma produkta rezultātiem. Šajā dokumentā ietver retrospektīvu informāciju par ieguldījuma produkta peļņu iepriekšējā gadā. Turklāt šo retrospektīvo peļņu salīdzina ar citu ieguldījumu produktu, kuram ir līdzīgs riska profils. Ja klientam ir vairāki noteikta izveidotāja ieguldījumu produkti, uz kuriem attiecas šī regula, iepriekš minētā informācija un salīdzinājums attiecas uz visu ieguldījumu portfeli. Norāda arī visas izmaksas, kas skar ieguldījumu produkta ienākumus;

(hb)	iedaļā “Kā iesniegt sūdzību?” — informācija par to, kā un kam klients var iesniegt sūdzību par produktu un tā pārvaldību;

(hc)	iedaļā “Kāda papildu juridiskā dokumentācija ir saistīta ar šo produktu?” — īss dokumentācijas apraksts (tostarp attiecīgā gadījumā prospekts), neiekļaujot nekādus reklāmas materiālus;

(hd)

dokumenta beigu iedaļā iekļauj jaunu kategoriju “Informācija par produktu”, kurā (attiecīgā gadījumā) norādīts produkta:

i.	starptautiskais vērtspapīru identificēšanas numurs (ISIN);

ii.	Starptautisko revīzijas standartu (ISA) numurs;

iii.	procentu likme;

iv.	ar produktu saistītā birža;

v.	valūtas, kā arī

vi.	emitēšanas datums;

(he)	tās kompetentās iestādes nosaukums un kontaktinformācija, kura regulē produktu;

(hf)

iedaļā “Apdrošināšanas atlīdzība” — norāde par to, vai ieguldījumu produkts piedāvā apdrošināšanas atlīdzību, un ja piedāvā, tad iekļauj sīkāku informāciju par šo apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, taču izņemot tās 8. panta 2. punktu. Ja līgumā paredzēta izvēle starp vairākiem tirgum piesaistītiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem, tajā arī iekļauj kopsavilkuma tabulu, kurā atbilstīgi šiem līgumiem piemītošajiem riskiem tie klasificēti trijās kategorijās.

Ņemot vērā Direktīvu 2009/138/EK un saskaņā ar šīs regulas 8. pantu Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) ir pilnvarota noteikt:

(i)	apdrošināšanas līguma galvenās iezīmes;

(ii)	īpašā apdrošināšanas dokumenta precīzu formu;

(iii)

īpašā apdrošināšanas dokumenta saturu, tostarp aktīvu sadalījuma iespējas, kuras piedāvā privātajam ieguldītājam;

(iv)	noteikumus norēķinu vienību klasificēšanai trijās kategorijās.

Ieguldījumu produkta izveidotājs izplata pamatinformācijas dokumentu par katru to apdrošināšanas līgumu bāzes ieguldījumu, uz kuru attiecas šī regula. Bāzes ieguldījumos attiecīgā gadījumā iekļautas norēķinu vienības un/vai valūtā denominēti fondi, kā arī katram no tiem piemītošā riska kategorija.

3. Pamatinformācijas dokumenta pielikumā norāda tās personas identitāti, kura pārdod ieguldījumu produktus, un attiecīgā gadījumā pievieno arī:

(a)	norādi par to, ka ieguldītāja izcelsmes dalībvalsts nodokļu tiesību akti var būtiski ietekmēt ieguldījuma sagaidāmo un faktisko peļņu;

(b)	izmaksas saistībā ar ieguldījumu produktu, ja šī persona ir starpnieks, ieskaitot komisijas maksas, retrocesijas vai citus ieguvumus, kas saistīti ar darījumu, ko apmaksā produkta izveidotājs vai trešā persona, kā noteikts Direktīvā 2004/39/EK un Direktīvā 2002/39/EK (12).

3.a Attiecīgā EUI izstrādā neatkarīgu fondu kalkulatoru tiešsaistē, kurš būs atrodams tās tīmekļa vietnē. Fondu kalkulators ieguldītājiem ļauj aprēķināt piedāvātā privātā ieguldījumu produkta ienesīgumu, ievadot informāciju par paredzamo ieguldījuma ilgumu, ieguldījuma apjomu, kā arī bāzes ieguldījuma orientējošo peļņu procentos, lai noteiktu ieguldījuma galīgo vērtību pēc izmaksu atrēķināšanas.

Fondu kalkulatora aprēķinos ietver izmaksas un nodevas, kuras dažādo ieguldījumu produktu izveidotāji iekasē par jebkuru fondu, ko pārdod iedzīvotājiem, kopā ar jebkurām papildu izmaksām vai nodevām, kuras iekasē starpnieki vai citas personas ieguldījuma ķēdes daļās, un kuras jau nav iekļāvis produkta izveidotājs.

Šajā nolūkā ieguldījumu produktu izveidotājiem un personām, kas iesaka vai pārdod ieguldījumu produktus, ir pienākums katru ceturksni, un ne vēlāk kā 60 dienās, iesniegt attiecīgajai EUI atbilstošos datus.

Attiecīgo EUI nodrošina ar vajadzīgajiem resursiem šā darba veikšanai. Vajadzības gadījumā tā cieši sadarbojas ar citām EUI.

4. Informāciju, kas minēta 2. punktā, izklāsta vienotā formātā, tostarp ar vienādiem virsrakstiem, un standartizētā kartībā, kas izklāstīta 2. punktā, lai to varētu salīdzināt ar jebkura cita ieguldījumu produkta pamatinformācijas dokumentu un redzamā veidā norāda kopīgu simbolu, lai šo dokumentu varētu atšķirt no citiem dokumentiem.

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, precizējot to, kā jāizklāsta un kas jāiekļauj katrā no informācijas elementiem, kas minēti 2. punktā , tostarp norādot, kāda ietekme būs riska rādītāju ieviešanai, un 3.a punktā , un to, kā jāizklāsta un kas jāiekļauj citā informācijā, kuru produkta izveidotājs un persona, kas pārdod ieguldījumu produktus, var iekļaut pamatinformācijas dokumentā, kā minēts 3. punktā, kā arī sīkāku informāciju par kopīgo formātu un kopīgo simbolu, kā minēts 4. punktā. Komisija ņem vērā atšķirības starp ieguldījumu produktiem un privāto ieguldītāju izpratnes spējas, kā arī ieguldījumu produktu iezīmes, kas ļauj privātajam ieguldītājam izvēlēties starp dažādiem bāzes ieguldījumiem vai citām iespējām, ko sniedz produkts, tostarp, ja šo izvēli var izdarīt dažādos laikos vai mainīt nākotnē.

Komisija ir arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka pamatnostādnes Savienības kritēriju izveidei attiecībā uz sociāliem un ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumu produktiem. Ar šiem kritērijiem atbalsta ekonomikas ilgtermiņa finansēšanu un veicina ilgtspējīgu vides un sociālo attīstību finanšu ieguldījumu jomā, kā arī veicina visā Savienībā vienota marķējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu apzīmēšanai. Komisija ir pilnvarota arī pieņemt deleģētos aktus, nosakot standartus attiecībā uz šiem vides paziņojumiem par iespējamiem vides riskiem.

Pirms šajā punktā minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija veic patērētāju testēšanu, lai izvēlētos privātajiem ieguldītājiem vispiemērotākos pasākumus. Ciešā sadarbībā ar trijām EUI iestādēm Komisija arī izstrādā pamatinformācijas dokumentu paraugus, kuros ņemtas vērā atšķirības starp ieguldījumu produktiem.

6. ▌EBI, ▌ EAAPI un ▌ EVTI izstrādā regulatīvo standartu projektus, kuros izklāstīti:

(a)	metode, kas ir pamatā riska un ienesīguma profilu aprakstam, kā minēts šā panta 2. punkta e) apakšpunktā;

(b)	izmaksu aprēķins, tostarp summāro rādītāju specifikācija, kā izklāstīts šā panta 2. punkta f) apakšpunktā;

(ba)	principi, kas būtu jāizmanto vides, sociālo vai pārvaldības rezultātu novērtēšanai, kā minēts 2.punkta b) apakšpunkta iii) daļā;

(bb)	attiecība uzkatru no jautājumiem, kas minēti šajā pantā, — produktu saraksts, uz kuriem tie attiecas.

Regulatīvo tehnisko standartu projektos ņem vērā dažādus ieguldījumu produktu veidus un darbu, kas jau paveikts saskaņā ar [FITD], [IMD], Direktīvu 2003/71/EK, Direktīvu 2009/138/EK un Direktīvu 2009/65/EK, ar kuru ievieš PVKIU ieguldītājiem sniedzamās pamatinformācijas dokumentu .

EUI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […].

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

8.a pants

Marķējums par kompleksiem produktiem

1. Attiecībā uz ieguldījumu produktiem, kuri pakļauti vienam vai vairākiem riskiem, kas aprakstīti 2. punktā, pamatinformācijas dokumenta pirmās lappuses augšējā daļā skaidri saredzamā drukā sniedz šādu paziņojumu:

“Marķējums par kompleksiem produktiem: šis produkts uzskatāms par ļoti kompleksu un var nebūt piemērots visiem privātajiem ieguldītājiem.”

2. Ieguldījumu produktus uzskata par tādiem, kas var nebūt piemēroti privātajiem ieguldītājiem, ja produkti atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

(a)	izklāsts par riska un ienesīguma profilu vai izmaksām ir pārāk sarežģīts;

(b)	produktā izmanto ieguldījumus bāzes aktīvos, kuros neprofesionāli ieguldītāji parasti neiegulda;

(c)	riska un ienesīguma profils ir atkarīgs no diviem vai vairākiem notikumiem, kuri saistīti vismaz ar divām dažādām aktīvu grupām;

(d)	ieguldījuma galīgās peļņas aprēķināšanā ir izmantoti vairāki atšķirīgi mehānismi, kas rada lielāku risku, ka privātie ieguldītāji to var nesaprast;

(e)	ieguldījuma peļņai raksturīgas kompleksas iezīmes, ar kurām gūst labumu no privāto ieguldītāju uzvedības kļūdām, piemēram, piedāvājot zemu fiksētu likmi, kurai sekotu daudz augstāka nosacīta mainīga likme vai iteratīva formula;

(f)	finanšu produkta vispārējie riska darījumi veido vairāk nekā 20 %, tos nosakot kā mēneša riskam pakļautu vērtību, uz ko attiecas 99 % liels ticamības līmenis tirdzniecības laikā.

3. Eiropas uzraudzības iestādes EBI, EAAPI un EVTI izstrādā pamatnostādnes attiecībā uz 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

Eiropas uzraudzības iestādes iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz … [6 mēneši pēc šīs regulas publicēšanas OV].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10. līdz 14. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

9. pants

Reklāmas paziņojumos ▌saistībā ar ieguldījumu produktu neietver apgalvojumus, kas ir pretrunā pamatinformācijas dokumentā iekļautajai informācijai vai kas mazina pamatinformācijas dokumenta nozīmi. Reklāmas paziņojumos informē , ka pamatinformācijas dokuments ir publicēts kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē un norāda tiešu saiti uz to . Pēc produkta izveidotāja vai personu, kas pārdod ieguldījumu produktus, pieprasījuma viņiem bez maksas var nodrošināt kopiju papīra formātā.

10. pants

1. Ieguldījumu produkta izveidotājs regulāri pārskata pamatinformācijas dokumentā iekļauto informāciju un labo dokumentu, ja pārskatīšana liecina, ka jāveic būtiskas izmaiņas saskaņā ar 8. pantu, jo īpaši, ja produktā veiktas būtiski svarīgas izmaiņas, turklāt jo sevišķi tad, ja tas attiecas uz risku novērtēšanu vai vērtības rašanos un attiecīgu risku ieguldījuma pārvaldībā, un bez kavēšanās dara pieejamu pārskatīto redakciju. Šajā pārskatīšanā izmanto ieguldījumu produkta pamatinformācijas dokumentā definētos standartus, kuri norāda, ka jāveic izmaiņas. To izklāsta skaidri, precīzi un saprotami gada ziņojuma aprakstošajā daļā un iekļauj patiesu un godīgu kopsavilkumu par ieguldījumu aktīvu rezultātiem, kopējām izmaksām, ieguldījumu pārvaldības stratēģijām, vērtības rašanos ieguldījumu pārvaldībā un attiecīga riska attīstību ieguldījumu pārvaldībā, tostarp standartiem, kuri definēti ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentā.

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, kurā noteikti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz pamatinformācijas dokumentā iekļautās informācijas pārskatīšanu un pamatinformācijas dokumenta labošanu , ņemot vērā ieguldījumu produkta būtību, attiecībā uz:

(a)	pamatinformācijas dokumentā iekļautās informācijas pārskatīšanas nosacījumiem un biežumu;

(b)	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jālabo pamatinformācijas dokumentā iekļautā informācija un saskaņā ar kuriem ir obligāti vai fakultatīvi atkārtoti jāpublicē un no jauna jāizplata izlabotais pamatinformācijas dokuments;

(c)	konkrētiem apstākļiem, kuros pamatinformācijas dokumentā iekļautā informācija ir jāpārskata vai kuros pamatinformācijas dokuments ir jālabo, ja ieguldījumu produkts privātajiem ieguldītājiem ir darīts pieejams pārtrauktā veidā;

(d)	apstākļiem, kuri attiecas uz pašu produktu vai tirgus nosacījumiem, un kuros privātie ieguldītāji jāinformē par izlabotu pamatinformācijas dokumentu ieguldījumu produktam, ko tie nopirkuši.

11. pants

1. Pamatinformācija ieguldītājiem ir pirmslīguma informācija. Tāpēc tā ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Tajā sniedz svarīgāko informāciju, un tā atbilst saistošiem līguma dokumentiem, attiecīgajām daļām piedāvājuma dokumentos un ieguldījumu produktu noteikumiem un nosacījumiem. Ja ieguldījumu produkta izveidotājs ir izstrādājis pamatinformācijas dokumentu, kas neatbilst šīs regulas prasībām, un ja uz tā pamata privātais ieguldītājs ir pieņēmis lēmumus par ieguldījumu, šāds privātais ieguldītājs var no ieguldījumu produkta izveidotāja prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies minētajam privātajam ieguldītajam, izmantojot pamatinformācijas dokumentu, un vajadzības gadījumā var atdot ieguldījumu produktu un saņemt atlīdzību par zaudējumiem . Ja persona, kas pārdod ieguldījumu produktus, ir izstrādājusi pamatinformācijas dokumenta pielikumu, kas neatbilst šīs regulas prasībām, un ja uz tā pamata privātais ieguldītājs ir pieņēmis lēmumus par ieguldījumu, šāds privātais ieguldītājs var no personas, kas pārdod ieguldījumu produktus, prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies minētajam privātajam ieguldītajam, izmantojot šo pielikumu, un vajadzības gadījumā var atdot ieguldījumu produktu un saņemt atlīdzību par zaudējumiem.

2. Ja privātajam ieguldītajam rodas zaudējumi un pamatinformācijas dokumentā iekļautā konkrētā informācija ir bijusi maldinoša, ieguldījumu produkta izveidotājs vai persona, kas pārdod ieguldījumu produktus, pierāda, ka pamatinformācijas dokuments ir izstrādāts saskaņā ar šīs regulas 6., 7. un 8. pantu. Šādos gadījumos var iestāties ieguldījumu produkta izveidotāja civiltiesiskā atbildība par pamatinformācijas dokumentu, ieskaitot tā tulkojumu.

3. Produkta izveidotājs saskaņā ar civiltiesībām ir atbildīgs, ja ieguldītājs cieš zaudējumus, kas radušies, izmantojot pamatinformācijas dokumentu, kurā nav bijušas ievērotas 1. un 2. pantā minētās prasības. Šo atbildību neierobežo vai neatceļ ne ar līguma klauzulām, ne apstiprinājumu, ko izsniegusi kompetentā iestāde .

III IEDAĻA

PAMATINFORMĀCIJAS DOKUMENTA NODROŠINĀŠANA

12. pants

1. Persona, kas pārdod ieguldījumu produktu privātajiem ieguldītajiem, savlaicīgi un bez kavēšanās nodrošina tos ar ieguldījumu produkta izveidotāja sagatavotu pamatinformācijas dokumentu, vēl pirms stājušās spēkā jebkādas saistības attiecībā uz ieguldījumu produktu. Ja ieguldījumu produktu klientam iesaka, pamatinformācija dokumentu nodrošina nekavējoties.

1.a Lai pamatinformācijas dokumentu varētu izplatīt ieguldītājiem, persona saņem iepriekšēju rakstisku atļauju no ieguldījumu produkta izveidotāja. Šādu atļauju ieguldījumu produkta izveidotājs var sniegt uz nenoteiktu laiku, uz ierobežotu laika periodu vai piemērojot kādus nosacījumus. Ja netiek ievērots kāds no nosacījumiem, šāda atļauja šā punkta izpratnē vairs nav derīga.

1.b Privātie ieguldītāji ar pašrocīgu vai elektronisku parakstu apliecina, ka ir saņēmuši pamatinformācijas dokumentu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta un ņemot vērā 13. panta 5. punktu , persona, kas pārdod ieguldījumu produktu, nodrošina privātajam ieguldītajam informāciju par oficiālo tīmekļa vietni, kur var atrast pamatinformācijas dokumentu pirms darījuma noslēgšanas, ja:

(a)	privātais ieguldītājs izvēlas noslēgt darījumu, izmantojot tālsaziņas līdzekļus, kad:

(b)	pamatinformācijas dokumenta nodrošināšana saskaņā ar 1. punktu nav iespējama; ▌

(ba)

privātais ieguldītājs vēlas saņemt pamatinformācijas dokumentu tūlīt pēc darījuma noslēgšanas, nevis atlikt darījumu, lai dokumentu saņemtu jau iepriekš. Persona, kas sniedz konsultācijas par ieguldījumu produktu privātajiem ieguldītajiem vai pārdod to, šādu iespēju nepiedāvā, ja privātais ieguldītājs pats to nepieprasa;

(c)	persona, kas pārdod ieguldījumu produktu, ir informējusi privāto ieguldītāju par šo faktu.

3. Ja saistībā ar to pašu ieguldījumu produktu privātā ieguldītāja vārdā saskaņā ar minētā privātā ieguldītāja pirms pirmā darījuma sniegtajiem norādījumiem personai, kas pārdod ieguldījumu produktu, tiek veikti turpmāki darījumi, pienākums nodrošināt pamatinformācijas dokumentu saskaņā ar 1. punktu attiecas tikai uz pirmo darījumu, ja vien nav atjaunināts pamatinformācijas dokuments vai nav pieejams jauns gada ziņojums .

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, precizējot:

(a)	nosacījumus attiecībā uz pamatinformācijas dokumenta savlaicīgas nodrošināšanas prasības izpildi, kas minēta 1. punktā;

(b)	metodi un termiņu pamatinformācijas dokumenta nodrošināšanai saskaņā ar 2. punktu.

13. pants

1. Persona, kas pārdod ieguldījumu produktu, pirms saistoša nolīguma noslēgšanas nodrošina pamatinformācijas dokumentu privātajam ieguldītājam bez maksas. Bezmaksas kopija papīra formātā jānodrošina arī tad, ja ieguldījuma ieteikums vai starpniecības pakalpojums tiek sniegts personīgi.

2. Persona, kas sniedz konsultācijas par ieguldījumu produktu vai pārdod to , vai darbojas kā tā pārdošanas starpnieks, nodrošina pamatinformācijas dokumentu privātajiem ieguldītājiem vienā no šādiem privātajam ieguldītājam reāli pieejamiem informācijas nesējiem:

(a)	uz papīra;

(b)	uz pastāvīga informācijas nesēja, kas nav papīrs, ja tiek izpildīti 4. punktā minētie nosacījumi, vai

(c)	tīmekļa vietnē, ja tiek izpildīti 5. punktā minētie nosacījumi.

3. Tomēr, ja pamatinformācijas dokumentu nodrošina uz pastāvīga informācijas nesēja, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietnē, pēc privāto ieguldītāju pieprasījuma viņiem bez maksas nodrošina tā papīra kopiju.

4. Pamatinformācijas dokumentu var nodrošināt uz pastāvīga informācijas nesēja, kas nav papīrs, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

(a)	pastāvīga informācijas nesēja izmantošana ir atbilstīga to darījumu kontekstā, kas tiek veikti starp personu, kas sniedz konsultācijas par ieguldījumu produktu vai pārdod to, vai darbojas kā tā pārdošanas starpnieks , un privāto ieguldītāju; un

(b)	privātais ieguldītājs ir varējis izvēlēties starp informāciju uz papīra un informāciju uz pastāvīga informācijas nesēja, un viņš ir izvēlējies pastāvīgo informācijas nesēju.

5. Pamatinformācijas dokumentu var nodrošināt tīmekļa vietnē, ja pamatinformācijas dokuments ir adresēts personiski privātajam ieguldītājam vai ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)	pamatinformācijas dokumenta nodrošināšana tīmekļa vietnē ir atbilstīga to darījumu kontekstā, kas tiek veikti starp personu, kas sniedz konsultācijas par ieguldījumu produktu vai pārdod to, vai darbojas kā tā pārdošanas starpnieks , un privāto ieguldītāju;

(b)	privātais ieguldītājs ir piekritis pamatinformācijas dokumenta nodrošināšanai tīmekļa vietnē;

(c)	privātais ieguldītājs ir elektroniski informēts par tīmekļa vietnes adresi un vietu tīmekļa vietnē, kur var piekļūt pamatinformācijas dokumentam;

(d)	ja pamatinformācijas dokuments ir labots saskaņā ar 10. pantu, visjaunākā versija arī tiek darīta pieejama privātajam ieguldītājam; pēc privātā ieguldītāja pieprasījuma viņam dara pieejamas arī iepriekšējās versijas;

(e)	ir nodrošināts, ka pamatinformācijas dokuments ir pieejams tīmekļa vietnē tik ilgu laikposmu, cik privātajam ieguldītajam varētu būt pamatota nepieciešamība to skatīt.

6. Šā panta 4. un 5. punkta nolūkā informācijas nodrošināšana uz pastāvīga informācijas nesēja, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietnē ir uzskatāma kā atbilstīga to darījumu kontekstā, kas tiek veikti starp personu, kas pārdod ieguldījumu produktu, un privāto ieguldītāju, ja ir pierādījumi, ka privātajam ieguldītajam ir regulāra piekļuve internetam. Par šādiem pierādījumiem uzskata gadījumu, kad privātais ieguldītājs norāda e-pasta adresi minēto darījumu attiecību īstenošanas nolūkiem.

II a IEDAĻA

PRODUKTU INTERVENCE

13.a pants

EUI pilnvaras veikt produktu intervenci

1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 2. punktu, EUI uzrauga ieguldījumu produktus vai finanšu instrumentus, kurus reklamē, izplata vai pārdod Savienībā. EUI sadarbībā ar kompetentajām iestādēm var veikt jaunu ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu izpēti pirms to reklamēšanas, izplatīšanas vai pārdošanas Savienībā.

2. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu un ja pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka apstākļi atbilst šā panta 3. un 4. punkta nosacījumiem, EUI drīkst Savienībā uz laiku aizliegt vai ierobežot ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu reklamēšanu, izplatīšanu vai pārdošanu.

EUI var precizēt, kādos apstākļos aizliegums vai ierobežojums ir jāpiemēro vai jānosaka izņēmums.

3. EUI pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 2. punktu tikai tad, ja īstenojas turpmāk minētie nosacījumi:

(a)	ieteiktā rīcība novērš ievērojamus draudus privāto ieguldītāju aizsardzībai vai finanšu tirgu pareizai darbībai un integritātei, vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

(b)	Savienības tiesību aktos paredzētās normatīvās prasības, ko piemēro attiecīgajam ieguldījumu produktam, finanšu instrumentam vai darbībai, nenovērš draudus;

(c)	kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu draudus, vai iepriekšējā rīcība nav pietiekami risinājusi draudu problēmu.

Ja īstenojas pirmajā daļā minētie nosacījumi, EUI var piemērot 2. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu.

4. Rīkojoties atbilstīgi šim pantam, EUI gādā, lai:

(a)	pasākumam nebūtu kaitīga ietekme uz finanšu tirgu efektivitāti vai uz privātiem ieguldītājiem, kas būtu neproporcionāla ieguvumiem no šāda pasākuma, un

(b)	pasākums neradītu regulējuma arbitrāžas risku. Ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes ir veikušas kādu pasākumu atbilstīgi 13.b pantam, EUI drīkst veikt kādu no 2. punktā minētajiem pasākumiem, nepublicējot 13.c pantā paredzēto atzinumu.

5. Pirms lēmuma pieņemšanas par rīcību atbilstīgi šim pantam EUI informē kompetentās iestādes par rīcību, ko tā iesaka.

6. Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 2. punktu EUI paziņo par nodomu aizliegt vai ierobežot ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu, ja noteiktā termiņā netiek veiktas konkrētas izmaiņas šā ieguldījumu produkta vai finanšu instrumenta iezīmēs.

7. Ikviena EUI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par jebkuru lēmumu rīkoties atbilstīgi šim pantam. Paziņojumā norāda sīkāku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu un norāda laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura šie pasākumi stājas spēkā. Aizliegums vai ierobežojums attiecas tikai uz rīcību, kas tiek veikta pēc pasākuma stāšanās spēkā.

8. Attiecīgā EUI ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos pārskata atbilstīgi 2. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu. Ja aizliegums vai ierobežojums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis triju mēnešu laikposms, tas zaudē spēku.

9. EUI rīcība saskaņā ar šo pantu ir pārāka par jebkuru agrāku rīcību, ko veikusi kompetentā iestāde.

10. Komisija pieņem deleģētos aktus atbilstīgi 23. pantam, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kas EUI jāņem vērā, nosakot, kad rodas draudi privāto ieguldītāju aizsardzībai vai finanšu tirgu pareizai darbībai un integritātei un Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei atbilstīgi šā panta 3. punkta a) apakšpunktam. Ar šiem deleģētajiem aktiem nodrošina to, ka EUI vajadzības gadījumā var rīkoties piesardzības nolūkos un tai pirms pasākumu veikšanas nav jānogaida, līdz ieguldījumu produkts vai finanšu instruments tiek reklamēts, izplatīts vai pārdots, vai ir uzsākts noteikts darbības veids vai prakse.

13.b pants

Kompetento iestāžu veikta produktu intervence

1. Ieguldījumu produktu izveidotāji nosūta sava ieguldījumu produkta pamatinformācijas dokumentu kompetentajai iestādei, kura regulē šo produktu dalībvalstī, kur tas tiek reklamēts, izplatīts vai pārdots.

2. Ieguldījumu produktu izveidotāji nosūta ieguldītājiem paredzētā pamatdokumenta atjauninājumu, izklāstot būtiski svarīgas izmaiņas, kā definējusi(-šas) EUI, kompetentajai iestādei, kura regulē šo produktu dalībvalstī, kur tas tiek reklamēts, izplatīts vai pārdots.

3. Kompetentā iestāde pirms ieguldījumu produkta reklamēšanas, izplatīšanas vai pārdošanas var nodrošināt pamatinformācijas dokumenta satura atbilstību šīs regulas II nodaļas noteikumiem.

4. Kompetentā iestāde var veikt jaunu ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu izpēti pirms to reklamēšanas, izplatīšanas vai pārdošanas Savienībā.

5. Kompetentā iestāde dalībvalstī vai no tās var aizliegt vai ierobežot:

(a)	ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu reklamēšanu, izplatīšanu vai pārdošanu;

(b)	finanšu darbības veidu vai praksi.

6. Kompetentā iestāde var veikt 6. punktā noteikto darbību, ja tai ir pamatots pierādījums, ka:

(a)

ieguldījumu produkts, finanšu instruments vai darbība vai prakse rada ievērojamas bažas par ieguldītāju aizsardzību vai rada nopietnus draudus finanšu tirgu pareizai darbībai un integritātei, vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei vienā vai vairākās dalībvalstīs, tostarp veicot ar ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu saistītu tirdzniecību un izplatīšanu, atlīdzību vai pamudinājumu;

(b)	atvasinātais produkts negatīvi ietekmē cenu veidošanas mehānismu tam pamatā esošā tirgū;

(c)	Savienības tiesību aktu normatīvās prasības, ko piemēro ieguldījumu produktam, finanšu instrumentam vai darbībai vai praksei, pietiekami nenovērš a) apakšpunktā minētos riskus, un jautājumu nevarētu labāk risināt ar uzlabotu uzraudzību vai stingrākām prasībām;

(d)	rīcība ir samērīga, ņemot vērā identificēto risku veidu, attiecīgo privāto ieguldītāju vai tirgus dalībnieku ietekmēšanas līmeni un iespējamo rīcības efektu attiecībā uz privātiem ieguldītājiem un tirgus dalībniekiem, kuriem pieder, kuri izmanto vai gūst labumu no finanšu instrumenta vai darbības;

(e)	kompetentā iestāde ir pienācīgi apspriedusies ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, kuras šī rīcība varētu ievērojami ietekmēt, un

(f)	rīcībai nav diskriminējoša ietekme uz pakalpojumiem vai darbībām, kas tiek nodrošinātas no citas dalībvalsts.

Ja īstenojas šā punkta pirmajā daļā norādītie apstākļi, kompetentā iestāde var piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, pirms ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu tirgo, izplata vai pārdod klientiem dalībvalstī vai no dalībvalsts.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties kompetentas iestādes noteiktie izņēmumi.

7. Pirms aizlieguma vai ierobežojuma piemērošanas saskaņā ar 5. punktu kompetentā iestāde paziņo par nodomu aizliegt vai ierobežot ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu, ja vien noteiktā termiņā netiek veiktas konkrētas izmaiņas šā ieguldījumu produkta vai finanšu instrumenta iezīmēs.

8. Kompetentā iestāde nepiemēro aizliegumu vai ierobežojumu atbilstoši šim pantam, ja vismaz mēnesi pirms tā rīkojas, tā nav rakstiski vai kādā citā veidā, par ko vienojušās iestādes, detalizēti paziņojusi visām citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un EUI:

(a)	finanšu instrumentu vai darbību vai praksi, uz kuru ieteiktā rīcība attiecas;

(b)	precīzu ieteikto aizliegumu vai ierobežojumu veidu un kad tam paredzēts stāties spēkā un

(c)	pierādījumus, uz kuru pamata ir pamatots tās lēmums un kuros pierāda, ka visi 6. punkta nosacījumi atbilst apstākļiem.

9. Ja laiks, kas nepieciešams, lai apspriestos saskaņā ar 3. punkta e) apakšpunktu, un viena mēneša termiņš, kas paredzēts 8. punktā, var radīt neatgriezenisku kaitējumu patērētājiem, kompetentā iestāde var uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, veikt pagaidu pasākumus saskaņā ar šo pantu. Šādā gadījumā kompetentā iestāde par veiktajiem pasākumiem nekavējoties informē visas pārējās iestādes un EUI.

10. Kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu piemērot 5. punktā minētos aizliegumus vai ierobežojumus. Paziņojumā norāda detalizētu informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu, laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura pasākumi stāsies spēkā, un pierādījumus, kuri apstiprina katru no 6. punkta nosacījumiem. Aizliegumu vai ierobežojumu piemēro tikai darbībām, kas tiek veiktas pēc paziņojuma publicēšanas.

11. Kompetentā iestāde var atsaukt aizliegumu vai ierobežojumu, ja 6. punkta nosacījumus vairs nepiemēro.

12. Komisija pieņem deleģētos aktus atbilstīgi 23. pantam, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kas kompetentajām iestādēm jāņem vērā, nosakot, kad rodas draudi ieguldītāju aizsardzībai vai finanšu tirgu pareizai darbībai un integritātei un Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei atbilstīgi šā panta 3. punkta a) apakšpunktam.

13.c pants

EUI koordinējošā loma

1. Ikviena EUI uzņemas veicinošu un koordinējošu lomu saistībā ar pasākumiem, ko atbilstīgi 13.b pantam veic kompetentās iestādes. Ikviena EUI jo īpaši nodrošina, ka kompetentās iestādes rīcība ir pamatota un samērīga un ka vajadzības gadījumā kompetentās iestādes izmanto konsekventu pieeju.

2. Pēc tam, kad atbilstīgi 13.b pantam ir saņemts paziņojums par pasākumu, ko piemēro saskaņā ar minēto pantu, EUI pieņem atzinumu par to, vai tā uzskata, ka aizliegums vai ierobežojums ir pamatots un samērīgs. Ja EUI uzskata, ka citas kompetentās iestādes pieņemtais pasākums ir nepieciešams riska novēršanai, tā to norāda savā atzinumā. Atzinumu publicē EUI tīmekļa vietnē.

3. Ja kompetentā iestāde iesaka pieņemt vai pieņem pasākumu pretēji EUI atbilstīgi 2. punktam pieņemtajam atzinumam, vai atsakās veikt pasākumu pretēji EUI atzinumam, tā nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumu, pilnībā skaidrojot savas rīcības iemeslus.

13.d pants

Informācijas atklāšana par nodevām un izmaksām

Persona, kas pārdod ieguldījumu produktu, papildus pamatinformācijas dokumentam atsevišķā dokumentā sniedz šādu informāciju:

1.	Kumulatīvi norāda visas nodevas, kas minētas 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Tās netiek pārklasificētas kā ieguldījuma daļa, ja parādās ieguldījuma zemākā slānī.

Maksas par ieguldījumu konsultācijām nepamatojas uz vienotu procentu likmi, ja vien ar ieguldītāju nav bijusi iepriekšēja vienošanās. Ja vienojas par vienotu procentu likmi, persona, kas pārdod ieguldījumu produktu, sniedz vispusīgu norādi par to, ko tas nozīmēs ieguldījuma termiņa laikā vai ieguldītāja pieprasītā perioda laikā.

Persona, kas pārdod ieguldījumu produktu vai sniedz konsultācijas ieguldītājam, sniedz ieguldītājam sīku pārskatu par ieteikumu sagatavošanai patērēto laiku, un to norāda minūtēs vai stundās, attiecībā uz kurām noteikta stundas tarifa likme (ja vien nav vienošanās par vienotu procentu likmi, kā minēts 2. punktā).

13.e pants

Riska pārvaldība

1. Ieguldījumu produkta izveidotājs izmanto riska pārvaldības procesu, ar ko jebkurā laikā ir iespējams uzraudzīt un noteikt ieguldījumu produkta riska profilu.

Tas izmanto ārpusbiržas instrumentu vērtības precīza un neatkarīga novērtējuma procesu.

Tas regulāri sazinās ar piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm attiecībā uz atvasināto instrumentu veidiem, ar tiem saistītajiem riskiem, kvantitatīvajiem limitiem un metodēm, kuras izvēlas to risku novērtēšanai, kas saistīti ar atvasināto instrumentu darījumiem attiecībā uz katru produktu.

2. Ieguldījumu produkta izveidotājs nodrošina, ka ieguldījumu produkta vispārīgie riska darījumi attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem nepārsniedz ieguldījumu produkta kopējo vērtību.

Riska darījumus aprēķina, ņemot vērā bāzes aktīvu pašreizējo vērtību, darījuma partnera risku, turpmākas tirgus svārstības un iespējami pieejamo laiku pozīciju likvidācijai.

Ja pārvedamie vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti ietver atvasinātu instrumentu, atvasināto instrumentu ņem vērā, izpildot šā panta prasības.

3. Riskam pakļauto vērtību aprēķina saskaņā ar šādiem parametriem:

(a)	99 % vienpusējas ticamības intervālu;

(b)	turēšanas periodu, kas līdzvērtīgs vienam mēnesim (20 darbdienām), un

(c)	efektīvu riska faktoru novērošanas periodu (vēsturi) vismaz trīs gadus (750 darbdienas), ja vien nav pamatots īsāks novērošanas periods saistībā ar ievērojamu cenu svārstīguma pastiprināšanos (piemēram, ārkārtēju tirgus apstākļu dēļ).

4. EUI izstrādā regulatīvu standartu projektu, lai noteiktu:

(a)	pamatnostādnes par privātajiem ieguldītājiem pārdodamo ieguldījumu produktu riska mērīšanu un vispārīgo riska darījumu aprēķināšanu;

(b)	pamatnostādnes par finansiālajiem rādītājiem;

EUI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […].

13.f pants

Noteikumi par ienesīgumu

1. Nosakot ieguldījumu produkta ienesīgumu:

(a)	neparedz mehānismus, gadījumus vai aktīvu grupas, kas rada nepareizas interpretācijas risku;

(b)	neparedz atkarību no situācijām, kas ir nepierastas privātiem ieguldītājiem, piemēram, saistībā ar finanšu iestādes kapitāla prasību līmeni, vai

(c)	neietver kompleksas iezīmes, kas rada iespēju izmantot ieguldītāju uzvedības kļūdas.

2. EUI izstrādā pamatnostādnes, ar kurām nodrošina turpmākus norādījumus attiecībā uz 1. punktā minētajiem nosacījumiem.

III NODAĻA

SŪDZĪBAS, TIESISKĀ AIZSARDZĪBA, SADARBĪBA

14. pants

Ieguldījumu produkta izveidotājs un persona, kas pārdod ieguldījumu produktu, izveido atbilstīgas procedūras un kārtību, kas nodrošina to, ka:

(a)	privātajiem ieguldītājiem ir efektīvs veids sūdzības iesniegšanai par ieguldījumu produkta izveidotāju, proti, pārsūdzības procedūra;

(b)	privātie ieguldītāji, kas ir iesnieguši sūdzību saistībā ar pamatinformācijas dokumentu vai pamatinformācijas dokumenta pielikumu , saņem atbildi pēc būtības laikus un pienācīgā veidā; un

(c)	privātajiem ieguldītājiem ir pieejamas arī efektīvas tiesiskās aizsardzības procedūras pārrobežu strīdu gadījumā, jo īpaši tad, ja ieguldījumu produkta izveidotājs atrodas citā dalībvalstī vai trešā valstī .

15. pants

1. Saskaņā ar direktīvu par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu [2011/0373(COD)] un regulu par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē [2011/0374(COD)] dalībvalstis nodrošina — ja privātais ieguldītājs sāk alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūru, kas noteikta valsts tiesību aktos, pret ieguldījumu produktu izveidotāju vai personu, kas pārdod ieguldījumu produktus, saistībā ar strīdu par šajā regulā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, ieguldījumu produkta izveidotājs vai persona, kas pārdod ieguldījumu produktus, piedalās minētajā procedūrā, ja:

(a)	procedūras rezultātā pieņem lēmumus, kas var būt saistoši ieguldījumu produkta izveidotājam un personai, kas pārdod ieguldījumu produktu;

(b)	noilguma termiņš, lai strīda risināšanai vērstos tiesā, tiek apturēts uz alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras norises laiku;

(c)	prasības noilguma termiņš tiek apturēts uz šīs procedūras norises laiku;

(d)	procedūra ir bez maksas vai pieejama par nelielu nodevu , kā noteikts valsts tiesību aktos;

▌

1.a Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja alternatīvas strīdu izšķiršanas struktūrām ir ļauts ieviest iepriekš noteiktus monetāros robežlielumus, lai ierobežotu piekļuvi alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūrām, šos robežlielumus nedrīkst noteikt tādā līmenī, ka tie būtiski mazinātu patērētāju iespēju sūdzības izskatīt alternatīvas strīdu izšķiršanas struktūrās.

2. Līdz [ierakstīt konkrētu datumu — 6 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās/piemērošanas dienas] dalībvalstis paziņo Komisijai, kuras ir tās struktūras, kuru kompetencē ir veikt 1. punktā minētās procedūras. Tās nekavējoties informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz minētajām struktūrām.

3. Struktūras, kuru kompetencē ir veikt 1. punktā minētās procedūras, sadarbojas cita ar citu attiecībā uz pārrobežu strīdu, kas radušies saistībā ar šo regulu, izšķiršanu.

15.a pants

Informācija par alternatīvu strīdu izšķiršanu

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu produkta izveidotājs vai persona, kas pārdod ieguldījumu produktu, informē privāto ieguldītāju par alternatīvas strīdu izšķiršanas struktūrām, kuru darbības joma uz tiem attiecas un kuras ir kompetentas risināt iespējamos strīdus, kas varētu izcelties starp tiem un privāto ieguldītāju. Tie arī norāda, vai viņi apņemas izmantot minētās struktūras, lai izšķirtu strīdus ar privātajiem ieguldītājiem, vai arī viņiem tas ir jādara obligāti.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju skaidrā, saprotamā un viegli pieejamā veidā sniedz tirgotāja tīmekļa vietnē, ja tāda ir, un attiecīgā gadījumā min starp tirgotāju un patērētāju noslēgto pārdošanas vai pakalpojumu līgumu vispārējos noteikumos un nosacījumos.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad strīdu starp privāto ieguldītāju un ieguldījumu produkta izveidotāju vai personu, kas attiecīgās valsts teritorijā pārdod ieguldījumu produktu, nevar izšķirt pēc tam, kad privātais ieguldītājs ir iesniedzis sūdzību tieši ieguldījumu produkta izveidotājam vai personai, kas pārdod ieguldījumu produktu, pēdējais sniedz privātajam ieguldītājam 1. punktā minēto informāciju, norādot, vai strīda izšķiršanai tiks izmantotas attiecīgās alternatīvas strīdu izšķiršanas struktūras. Šo informāciju nodrošina papīra formātā vai uz cita pastāvīga informācijas nesēja.

15.b pants

Kolektīvu strīdu alternatīva izšķiršana

Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras, lai kopīgi risinātu vienādus vai līdzīgus strīdus starp izveidotāju un personu, kas pārdod ieguldījumu produktus, un vairākiem privātiem ieguldītājiem. Alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas gan attiecībā uz individuālām, gan kolektīvām prasībām un tiesisko aizsardzību ir papildinošas, nevis savstarpēji izslēdzošas procedūras.

16. pants

Šīs regulas piemērošanas nolūkā kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu un ar struktūrām, kas ir atbildīgas par ārpustiesas sūdzību un tiesiskās aizsardzības procedūrām, kas minētas 15. pantā.

Jo īpaši kompetentās iestādes nekavējoties sniedz cita citai tādu informāciju, kas ir svarīga to pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu.

17. pants

1. Dalībvalstis piemēro Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz attiecīgajā dalībvalstī veikto personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu.

2. EBI, EAAPI un EVTI veiktajai datu apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001.

IV NODAĻA

ADMINISTRATĪVI SODI UN CITI PASĀKUMI

18. pants

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par atbilstīgiem administratīviem sodiem un citiem pasākumiem, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek piemēroti. Šie sodi un citi pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

Līdz [24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis paziņo Komisijai un EUI apvienotajai komitejai pirmajā daļā minētos noteikumus. Tās bez kavēšanās ziņo Komisijai un EUI apvienotajai komitejai par jebkuriem attiecīgajiem grozījumiem šajos noteikumos.

2. ▌ Kompetentajām iestādēm saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem ir visas uzraudzības pilnvaras, tostarp izmeklēšanas pilnvaras, kuras tām ir nepieciešamas saskaņā ar šo regulu noteikto pienākumu izpildei .

2.a Pildot 19. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem ir vēlamie rezultāti saskaņā ar šo regulu, un koordinē savas darbības, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, piemērojot administratīvos sodus un citus pasākumus pārrobežu gadījumos.

19. pants

1. Šis pants attiecas uz jebkādiem šīs regulas pārkāpumiem.

▌

2. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes ir pilnvarotas piemērot vismaz šādus administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus :

(a)	rīkojums, kas aizliedz ieguldījumu produkta laišanu tirgū;

(b)	rīkojums, kas aptur ieguldījumu produkta laišanu tirgū;

(c)	brīdinājums, kas tiek publiskots un kurā ir identificēta atbildīgā persona un pārkāpuma būtība;

(d)	rīkojums par pamatinformācijas dokumenta jaunas versijas publicēšanu;

(da)

juridiskas personas gadījumā — administratīvie sodi līdz 10 % no minētās juridiskās personas kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgo kopējo gada apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums, kas ir norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu;

(db)	fiziskas personas gadījumā — administratīvie sodi līdz EUR 5 000 000, vai dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta, — atbilstošā vērtībā attiecīgās valsts valūtā … [šīs regulas spēkā stāšanās dienā].

3. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja kompetentās iestādes ir noteikušas vienu vai vairākus administratīvus sodus vai citus pasākumus ▌saskaņā ar 2. punktu, kompetentās iestādes ir pilnvarotas sniegt vai pieprasīt, lai ieguldījumu produkta izveidotājs vai persona, kas pārdod ieguldījumu produktu, sniedz tiešu paziņojumu attiecīgajam privātajam ieguldītajam, informējot par administratīvo sodu vai citu pasākumu ▌un par to, kur iesniegt sūdzību vai prasību par saistību neizpildi.

20. pants

Kompetentās iestādes piemēro 19. panta 2. punktā minētos administratīvos sodus un citus pasākumus, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp:

(a)	pārkāpuma nopietnību un ilgumu;

(b)	atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības līmeni;

(c)	pārkāpuma ietekmi uz privātā ieguldītāja interesēm;

(d)	par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gatavību sadarboties;

(e)	atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas jebkādus iepriekš izdarītos pārkāpumus;

(ea)	visus pasākumus, ko atbildīgā persona veikusi, lai novērstu jebkāda pārkāpuma atkārtošanos nākotnē;

(eb)	jebkādu kompensāciju, ko atbildīgā persona pēc pārkāpuma izdarīšanas sniegusi privātajam ieguldītājam.

21. pants

1. Ja kompetentā iestāde ir publiskojusi informāciju par administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem ▌, tā vienlaikus par šiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem ▌ziņo arī EUI .

2. Dalībvalstis reizi gadā sniedz kompetentajai EUI apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem ▌, kas piemēroti saskaņā ar 18. pantu un 19. panta 2. punktu.

3. EUI šo informāciju publicē gada ziņojumā.

22. pants

Sodus un citus pasākumus, kas piemēroti par 19. panta 1. punktā minētajiem pārkāpumiem, bez nepamatotas kavēšanās publisko, iekļaujot vismaz informāciju par šīs regulas pārkāpuma veidu un pārkāpuma izdarītāju identitāti ▌. Kompetentās iestādes pēc ne mazāk kā pieciem gadiem var izņemt no savām tīmekļa vietnēm informāciju par tās struktūras identitāti, kurai piemēroti administratīvie sodi vai citi pasākumi.

▌

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

1. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt 8. panta 5. punktā, 10. panta 2. punktā, ▌ 12. panta 4. punktā, 13.a panta 10. punktā un 13.b panta 9. punktā minētos deleģētos aktus [ divus gadus] no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 8. panta 5. punktā, 10. panta 2. punktā, ▌12. panta 4. punktā, 13.a panta 10. punktā un 13.b panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 8. panta 5. punktu, 10. panta 2. punktu, ▌12. panta 4. punktu, 13.a panta 10. punktu un 13.b panta 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

5.a Neskarot citus Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 noteikumus, laikposms, kad Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret regulatīvo tehnisko standartu projektu apstiprināšanu bez Komisijas veiktajām izmaiņām, ir divi mēneši [ņemot vērā apskatāmo jautājumu sarežģītību un apjomu]. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu var pagarināt par vienu mēnesi.

23.a pants

Citi noteikumi attiecībā uz regulatīvo tehnisko standartu projektu

1. Neatkarīgi no jebkādiem termiņiem, kas noteikti regulatīvo tehnisko standartu projekta iesniegšanai Komisijai, vienojas par iesniegšanas posmiem, kuros precizē tekstus vai tekstu grupas, kas jāiesniedz 12, 18 un 24 mēnešus iepriekš.

2. Komisija nepieņem regulatīvos tehniskos standartus, ja darbības pārtraukuma dēļ Eiropas Parlamenta pārbaudes laiks ir īsāks par diviem mēnešiem, ieskaitot jebkādu pagarinājumu.

3. Eiropas uzraudzības iestādes var apspriesties ar Eiropas Parlamentu regulatīvo tehnisko standartu izstrādes posmos, jo īpaši tad, ja rodas problēmas saistībā ar šīs regulas darbības jomu.

4. Ja Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja noraida regulatīvos tehniskos standartus un ja līdz nākamajai plenārsēdei ir mazāk kā divas nedēļas, Eiropas Parlamentam ir tiesības pagarināt 23. panta 5.a punktā minēto termiņu iebildumu izteikšanai līdz aiznākamās plenārsēdes dienai .

5. Ja regulatīvie tehniskie standarti tiek noraidīti un ja konstatētās problēmas nav ļoti plašas, Komisija var saīsināt termiņu pārskatīto projektu iesniegšanai.

6. Komisija nodrošina, lai pirms regulatīvo tehnisko standartu pieņemšanas laicīgi tiktu sniegtas atbildes uz visiem jautājumiem, kurus ar kompetentās komitejas priekšsēdētāja starpniecību oficiāli uzdevuši Eiropas Parlamenta pārbaudes grupas locekļi.

24. pants

1. Pārvaldības sabiedrības un ieguldījumu sabiedrības, kas minētas Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punktā un 27. pantā, un personas, kas pārdod PVKIU sertifikātus, kā noteikts minētās direktīvas 1. panta 2. punktā, ir atbrīvoti no šajā regulā minētajām saistībām līdz … [ Trīs gadi pēc regulas stāšanās spēkā].

1.a Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (13) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un personas, kas pārdod alternatīvo ieguldījumu fondu apliecības, kā noteikts minētās direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir atbrīvoti no šajā regulā minētajām saistībām līdz … [Trīs gadi pēc regulas stāšanās spēkā], taču ar nosacījumu, ka tie saskaņā ar valsts tiesību aktiem sagatavo ieguldītājiem paredzēto pamatinformācijas dokumentu, kas atbilst Direktīvas 2009/65/EK 78. pantam vai attiecīgo valsts tiesību aktu noteikumiem.

25. pants

1. Līdz … [četri gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija veic šīs regulas pārskatīšanu. Pārskatīšanā iekļauj vispārēju pētījumu par šajā regulā minēto noteikumu praktisko piemērošanu, ņemot vērā izmaiņas privāto ieguldījumu tirgū. ▌Pārskatīšanā apsver arī šīs regulas darbības jomas iespējamu paplašināšanu, attiecinot to uz citiem jauniem vai inovatīviem finanšu produktiem , ko izplata Savienībā .

2. Pēc apspriešanās ar EUI apvienoto komiteju Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

2.a No … [Šīs regulas spēkā stāšanās datums] ieguldījumu produkta izveidotāji sagatavo pamatinformācijas dokumentu saskaņā ar šo regulu un ir atbrīvoti no pienākuma iesniegt prospekta kopsavilkumu saskaņā ar Direktīvas 2003/71/EK 5. panta 2. punktu.

26. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ……[Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā]..

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

To piemēro no

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0368/2013).

(*1) Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīva 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību (OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Direktīva 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju SAI) (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/39/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei (OV L 176, 5.7.2002., 21. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).