16.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 226/21

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto sociālo ieguldījumu paketi, it īpaši pieteikto līdzšinējās paradigmas maiņu, proti, uzskatīt sociālos ieguldījumus ne tikai par izmaksu faktoru, bet raudzīties uz tiem kā uz ieguldījumiem nākotnē.

1.2.

Balstoties uz šādu izpratni, EESK aplūkos sociālo ieguldījumu daudzkārtējo pozitīvo ietekmi, jo sevišķi uz darba tirgu un publiskajiem budžetiem, šādās jomās:

1.3.

Atzinumā raksturotas pozitīvās ietekmes ķēdes un parādīts, ka

1.4.

Jo labāk sociālie ieguldījumi būs integrēti stabilā makroekonomiskā un institucionālā satvarā, jo lielāks būs sociālais, ekonomiskais, fiskālais un sabiedriskais labums, t.i., sociālo ieguldījumu “daudzkāršās dividendes”.

1.5.

EESK uzskata, ka plašas sociālo ieguldījumu paketes konsekventa un veiksmīga īstenošana ir saistīta ar šādām svarīgām prasībām.

2.1.

EESK uzskata, ka tieši krīzes apstākļos ir vajadzīgi ievērojami sociālie ieguldījumi, lai mazinātu pieaugošos nabadzības draudus; šādiem ieguldījumiem piemīt arī augsts Eiropas mēroga nodarbinātības potenciāls, kas jāatraisa ar privātiem un publiskiem ieguldījumiem (1).

2.2.

Tādēļ EESK atzinīgi novērtējusi Komisijas ierosināto sociālo ieguldījumu paketi (2), ar ko dalībvalstis rosinātas vairāk uzmanības veltīt sociāliem ieguldījumiem, un jo īpaši pieteikto paradigmas maiņu, proti, uzskatīt sociālos ieguldījumus ne tikai par izmaksu faktoru, bet raudzīties uz tiem kā uz ieguldījumiem nākotnē (3).

2.3.

Minētajā atzinumā arī norādīts, ka praksē konsekventi īstenoti sociālie ieguldījumi, kas vērsti uz noteiktu rezultātu sasniegšanu un ietekmes panākšanu, ilgtspējīgi paaugstina cilvēku nodarbinātības izredzes un būtiski sekmē stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto nodarbinātības mērķu sasniegšanu.

2.4.

Tādēļ EESK arī rosināja Komisiju iesniegt konkrētu plānu sociālo ieguldījumu paketes īstenošanai.

2.5.

Atzinumā bija minēts, ka Komisijas iniciatīvas trūkums ir neatbildētie finansēšanas jautājumi, un norādīts, ka, nemainot valdošo vienpusīgas izdevumu samazināšanas politiku, nebūs iespējams sekmīgi īstenot priekšlikumus par sociālo ieguldījumu palielināšanu.

2.6.

Minētā atziņa ir pamatā šim atzinumam, kurā aplūkota sociālo ieguldījumu daudzkāršā pozitīvā ietekme it īpaši uz darba tirgu un publiskajiem budžetiem un minētas konkrētas prasības un ieteikumi, kā īstenot sociālo ieguldījumu paketi.

3.1.

Komisija sociālajai politikai piedēvē trīs galvenās funkcijas (4): atbalsts dažādi apdraudētiem cilvēkiem, ekonomikas stabilizēšana un sociālie ieguldījumi. Šis iedalījums nav uzskatāms par savstarpēju norobežošanu; tas drīzāk norāda uz aktīvas politikas veidošanas iespējām. Te jāņem vērā gan politikas jomu savstarpējā papildināmība, gan arī (institucionālā) vide, kas ļauj panākt arī sociālo kohēziju.

3.2.

Ne tikai EESK, bet arī arvien vairāk zinātnieku (5) un ES politiķu atzīst, ka ieguldījumi labklājības valsts veidošanā ne tikai nodrošina sociālo attīstību, bet ir arī ekonomiskā un fiskālā ziņā izdevīgi (6). Taču vienlaikus trūkst salīdzināmu standartu, kas palīdzētu apzināt un izvērtēt visas sociālo ieguldījumu pozitīvās ārējās ietekmes izpausmes.

3.3.

Tomēr nav noliedzams, ka labi plānotiem, efektīviem un lietderīgiem sociālajiem ieguldījumiem – atkarībā no katrā valstī konkrēti īstenoto pasākumu veida un apjoma – ir daudzkārša pozitīva ietekme: tiek apmierinātas pastāvošās sociālās vajadzības un radītas nodarbinātības iespējas, veicināta (arī vīriešu un sieviešu) iespēju vienlīdzība, vienlaikus nodarbinātības pieaugums un bezdarba samazināšanās būtiski kompensē sedzamos izdevumus. Sociālo ieguldījumu būtība izpaužas tādējādi, ka vairumā gadījumu nevar cerēt uz tiešu “peļņu”, bet ieguldījumu pozitīvā ietekme izpaudīsies laika gaitā (piemēram, ieguldījumi izglītībā, bērnu aprūpē, veselības veicināšanā, konkrētiem dzīves posmiem atbilstošu darba apstākļu nodrošināšanā).

3.4.

Jo labāk sociālie ieguldījumi būs integrēti komplementārā, institucionālā un holistiskā politiskā satvarā, jo lielākas būs sociālo ieguldījumu “daudzkāršās dividendes”. Ir vajadzīga stratēģiska plānošana un strukturēta uzraudzība atbilstoši stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem.

3.5.

Tā kā bezdarba līmenis pašlaik ir ļoti augsts un tuvākajā nākotnē tā pazemināšanās nav gaidāma, sociālo ieguldījumu intensīva palielināšana var būtiski veicināt izaugsmi un nodarbinātību. Lai izmantotu esošo darbaspēka potenciālu, konsekventi jāīsteno tāda politika, kas paver iespējas līdzdarboties ekonomikā un sabiedrībā. Šādas politikas īstenošanā īpaša nozīme ir uz noteiktu rezultātu sasniegšanu un ietekmes panākšanu orientētiem sociāliem ieguldījumiem nākotnē, jo īpaši sociālo pakalpojumu paplašināšanai, kam vispār tiek piedēvēta daudz lielāka ietekme uz nodarbinātību nekā citiem publisko līdzekļu izlietošanas veidiem.

3.6.

Līdztekus pozitīvajai ietekmei uz darba tirgu sociālie ieguldījumi var atslogot publiskos budžetus, tādējādi nekonkurējot ar budžetu konsolidāciju. EESK jau norādījusi uz plaši izplatīto viedokli, ka ekonomikas lejupslīdes laikā mēģinājums konsolidēt budžetus, vienpusēji samazinot izdevumus, ir cietis neveiksmi (7). Ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošana vidējā termiņā un ilgtermiņā panākama labāk, ja līdzekļus iegulda strukturālu problēmu risināšanā un tādā veidā ilgtermiņā atkal palielinās valdību rīcības brīvība. Nesena analīze liecina, ka iekļaujošas izaugsmes veicināšana un nodarbinātības līmeņa paaugstināšana atbilstīgi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem ES dalībvalstu budžetiem nodrošinātu līdz pat 1 triljonam euro papildu līdzekļu (8).

3.7.

Turklāt jāņem vērā, ka rīcības trūkumam, it īpaši sociālajā jomā, arī ir sava cena un neveiktu sociālo ieguldījumu radītie izdevumi bieži ir daudzkārt lielāki. Šī doma, ka ārstēšana ir dārgāka nekā profilakse, pausta arī vairākos Komisijas paziņojumos (9). Kaut arī īstermiņā sociālie ieguldījumi ir saistīti ar izmaksām, vidējā un ilgākā termiņā tie vairos sabiedrības labklājību un valstu budžetiem nodrošinās lielākus ieņēmumus, būtiski samazinot arī izdevumus nākotnē (10).

3.8.

Ne visi sociālie izdevumi automātiski ir arī sociālie ieguldījumi. Daži sociālie pabalsti pamatā ietekmē patēriņu (piemēram, pensijas, bezdarbnieka pabalsts). EESK tomēr vienmēr uzsvērusi, ka ieguldījumi stabilās sociālā nodrošinājuma sistēmās (jo īpaši krīzes laikā) var būtiski veicināt patēriņu un ekonomikas atlabšanu, jo tās darbojas kā automātiski stabilizatori, kas pozitīvi ietekmē ienākumus un pieprasījumu un tādā veidā sekmē krīzes pārvarēšanu Eiropā (11).

4.1.

Ieguldījumi sociālajos pakalpojumos. Lielāki ieguldījumi sociālās infrastruktūras (tostarp aprūpe, gados vecāku cilvēku aprūpe, veselība, pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti, aprūpe mājās, konsultāciju centri utt.) nodrošināšanā un atbalstīšanā rada darba vietas, vienlaikus būtiski sekmējot nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos (12), un vidējā un ilgākā termiņā palīdz atslogot publiskos budžetus (13) un atveseļot reģionu ekonomiku. Komisijas aprēķini liecina, ka, nodarbinātībai veselības nozarē katru gadu pieaugot par 0,5 %, paredzams, ka darba vietu skaits nozarē līdz 2020. gadam palielināsies par vismaz 1 miljonu (14). EESK vairākkārt norādījusi, ka gan publiskajā, gan privātajā sektorā tām ir jābūt kvalitatīvām darba vietām ar taisnīgu atalgojumu (15).

4.2.

Ieguldījumi bērnu aprūpē. Daudzi pētījumi, kuros bērnu aprūpe minēta kā piemērs, liecina, ka, veicot mērķorientētus ieguldījumus, sociālo attīstību var savienot ar konkurētspējas uzlabošanu (16). Nesen veikti aprēķini liecina, ka publiskie ieguldījumi, kas vērsti uz Barselonas mērķu sasniegšanu bērnu aprūpes jomā, būtiski palielina ne tikai nodarbinātību, bet arī valsts ieņēmumus. Piemēram, pētījums (17) par Austriju liecina, ka, pat pieņemot, ka ekonomikas perspektīvas ir vājas, ar ieguldījumiem saistītie izdevumi pēc četriem gadiem ir mazāki nekā gūtie ienākumi. Šajā procesā publiskie budžeti gūst labumu no papildinošas ietekmes: konjunktūras un reģionālās politikas radīti stimuli, tiešās nodarbinātības līmeņa paaugstināšanās, bezdarbnieku pabalstiem paredzēto izdevumu samazināšanās utt. EESK atzinīgi vērtētu aktīvāku pētniecību un intensīvāku labas prakses apmaiņu šajā jomā.

4.3.

Ieguldījumi bērnos. Komisija rosina īstenot preventīvus pasākumus, laikus veicot ieguldījumus, lai uzlabotu bērnu (ne tikai bērnu no ģimenēm ar nelabvēlīgiem sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem) attīstības un līdzdalības iespējas (18). Ieteikumā “Ieguldījums bērnos” Komisija norāda, ka, īstenojot virkni pasākumu, var panākt preventīvus ieguldījumus, ar ko novērš bērnu nabadzību. Dokumentā minēta kvalitatīvu aprūpes iestāžu veidošanas pozitīvā ietekme: šādas iestādes veicina spēju attīstību, mazina priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas iespējamību, nodrošina labākas iespējas pelnīt, jo īpaši sievietēm, un stimulē izaugsmi reģionālajā līmenī (19).

4.4.

Ieguldījumi izglītībā un jaunatnes bezdarba mazināšanā. Eiropas ilgtspēju var nodrošināt, tikai paaugstinot izglītības līmeni un novēršot trūkumus vispārējās un profesionālās izglītības jomā. Iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām atbilstoši ieguldījumi izglītībā paaugstina produktivitāti un palielina nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu ieņēmumus. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) aprēķini par publisko izglītības izdevumu vidējo ienesīgumu liecina, ka tas ir 7,8 % (20). Valstu sociālo ieguldījumu stratēģijās kā nozīmīga sastāvdaļa jāiekļauj jaunatnes nodarbinātības veicināšana. Pamatots ir dalībvalstīm izteiktais mudinājums izstrādāt efektīvus pasākumus jauniešiem, jo īpaši tiem, kuri nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītības vai apmācības procesā (neither in education, employment or training — NEET). Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) aplēsis, ka jauniešu atstumtība no darba tirgus un izglītības sistēmas katru gadu rada zaudējumus vairāk nekā 150 miljardu euro apmērā, kas atbilst 1,2 % no Eiropas IKP (21).

4.5.

Ieguldījumi nodarbinātības veicināšanā. Augsts – galvenokārt jauniešu un ilgstoša – bezdarba līmenis ir liels apgrūtinājums ne tikai attiecīgajām personām un viņu piederīgajiem. Bezdarba līmeņa ilgstoša nepazemināšanās ir liela problēma arī publiskajiem budžetiem, un tā ir jārisina, īstenojot kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus un veicinot nodarbinātību (22). Jo ilgāks ir bezdarbs, jo grūtāk ir rast atbilstošu līdzsvaru starp darba piedāvājumu un pieprasījumu. Jo īpaši tautsaimniecībā, kas balstīta uz zināšanām un tehnoloģijām, nepietiekamas prasmes un darba pieredzes trūkums ir izšķirīgi šķēršļi ilgtermiņa panākumiem darba tirgū.

4.6.

Ieguldījumi demogrāfisko pārmaiņu izraisīto problēmu risināšanā un gados vecāku cilvēku nodarbinātības iespēju uzlabošanā. EESK vairākkārt norādījusi, ka darba tirgum ir vissvarīgākā loma demogrāfisko pārmaiņu radīto problēmu risināšanā. Efektīvāk izmantojot šā brīža nodarbinātības potenciālu, sociālo iemaksu veicēju un pabalstu saņēmēju attiecību kopumā varētu saglabāt pašreizējā līmenī, lai arī pieaug gados vecāku cilvēku īpatsvars (23). Neraugoties uz paredzamo vecuma struktūras pārbīdi, daudzas ES dalībvalstis līdz šim nav ieguldījušas pietiekami daudz līdzekļu, lai radītu vecumam atbilstošu darba vidi (dzīves posmiem piemērotus darba apstākļus) un sekmētu dalību darba tirgū.

4.7.

Ieguldījumi profilaktiskā veselības aprūpē un rehabilitācijā. Pozitīva ietekme ir arī veselības veicināšanai uzņēmumu un nozaru līmenī, jo darbaspējas un risks zaudēt darbu ir cieši saistīti ar fizisko un garīgo veselību. Ja apdraudējumu laikus neievēro un netiek veikti atbilstīgi pasākumi, cieš ne tikai konkrētais cilvēks, bet rodas arī augstas izmaksas sabiedrībai. Lai nodrošinātu publisko budžetu ilgtermiņa stabilitāti, vairāk līdzekļu jāiegulda profilakses pasākumos.

4.8.

Ieguldījumi sociālo mājokļu celtniecībā. EESK piekrīt Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas viedoklim, ka sociālo mājokļu celtniecība ir būtisks sociālās kohēzijas priekšnosacījums, un rosina šajā jomā izveidot Eiropas satvaru (24). Tajā jāsaglabā subsidiaritātes princips, ka dalībvalstis arī turpmāk pašas var noteikt sociālo mājokļu celtniecības kritērijus. Ar šādiem ieguldījumiem var apmierināt neatliekamas sociālās vajadzības (galvenokārt nabadzības novēršanas un sociālās integrācijas jomā); vienlaikus reģionos tiek radītas darba vietas, tādā veidā stabilizējot ekonomiku, un, piemēram, ar ieguldījumiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanā var sekmēt klimata pārmaiņu ierobežošanu un enerģētiskās nabadzības novēršanu (25).

4.9.

Ieguldījumi bezšķēršļu sabiedrībā. EESK jau vairākkārt uzsvērusi, ka jāveicina bezšķēršļu sabiedrības veidošana (26). Šie sociālie ieguldījumi būtu jāveic, lai cita starpā izveidotu konkrēta vecuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti piemērotas publiskās telpas un mājokļus, atbilstošu infrastruktūru, kas veicina mobilitāti, un viegli pieejamus, izmaksu ziņā pieņemamus un kvalitatīvi augstvērtīgus sociālos pakalpojumus sabiedrības grupām, kas atrodas nelabvēlīgākā stāvoklī.

4.10.

Ieguldījumi sociālajā uzņēmējdarbībā. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst sociālās ekonomikas lielo nozīmi sociālās paketes īstenošanā. Sociālās ekonomikas joma bieži ir tieši iesaistīta tās īstenošanā. Lai atbalstītu šo uzdevumu izpildi, arī sociālās uzņēmējdarbības modeļiem piemērotā veidā jāuzlabo publisko līdzekļu un privātā kapitāla pieejamība. Dalībvalstīm būtu vairāk jāizmanto novatoriskas finansēšanas iespējas, piemēram, jāiesaista privātais sektors, tādējādi, iespējams, palīdzot arī ietaupīt budžeta līdzekļus (27). EESK tomēr vēlreiz uzsver, ka šāda rīcība nekādā gadījumā nedrīkst izraisīt sociālās politikas komercializāciju vai sadrumstalotību. Valsts nedrīkst izvairīties no savas atbildības par sociālo politiku (28).

5.1.1.

EESK uzskata, ka sociālo pakalpojumu klāsta paplašināšana nodarbinātību veicina vairāk nekā citi publisko izdevumu veidi. Tādēļ Komiteja uzsver, ka Eiropā jāturpina progresīvi un ilgtspējīgi attīstīt labklājības valsti, lai tā var atraisīt savu potenciālu, proti, kļūt par vēl vienu Eiropas ekonomikas produktivitātes virzītājspēku.

5.1.2.

Lai veiksmīgi ieviestu un īstenotu visaptverošu sociālo ieguldījumu paketi, tai jābūt integrētai stabilā makroekonomiskā un institucionālā satvarā. Ja netiks mainīta vienpusējas izdevumu samazināšanas politika, pirmām kārtām nebūs iespējams panākt iespējami lielākas sabiedrības daļas sekmīgu integrāciju darba tirgū un taisnīgu sociālo un ekonomisko līdzdalību.

5.1.3.

Ņemot vērā sociālo ieguldījumu paketi un ar to saistītos problēmjautājumus, EESK uzsver, ka būtu jāīsteno Eiropas ekonomikas stimulēšanas un ieguldījumu programma, tai atvēlot 2 % no IKP (29).

5.2.1.

Ticama paradigmas maiņa, proti, virzība uz ieguldījumu un profilakses stratēģijām nozīmīgākajās rīcības jomās (tostarp izglītības politikā, sociālajā politikā, nodarbinātības un veselības politikā), ir iespējama vienīgi tad, ja būs nodrošināts finansējums – gan ES, gan dalībvalstu budžetos.

5.2.2.

EESK vēlreiz pauž pārliecību, ka paredzētajā budžetu konsolidācijā tādēļ nedrīkst pievērst uzmanību tikai izdevumiem, bet, paaugstinot publisko izdevumu lietderīgumu un efektivitāti, būs jāatrod arī jauni ieņēmumu avoti (30). EESK šajā saistībā uzskata, ka dalībvalstīm jāpaplašina nodokļu ieņēmumu bāze, piemēram, iekasējot finanšu darījuma nodokli, slēdzot beznodokļu zonas, pārtraucot nodokļu pazemināšanas sacensību, kā arī īstenojot pasākumus cīņai ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Turklāt jāapsver arī visaptverošas izmaiņas nodokļu sistēmās, un šajā procesā jāpievēršas jautājumiem par dažādiem ienākumu un īpašumu veidiem piemērojamajām nodokļu likmēm (31).

5.2.3.

No vienas puses, EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka galvenais instruments, kas jālieto sociālo ieguldījumu veicināšanai, ir Eiropas Sociālais fonds (ESF) un katrā dalībvalstī sociālajai integrācijai un nabadzības mazināšanai jāatvēl 20 % fonda līdzekļu. Komiteja tomēr uzskata, ka jāiesaista arī citi fondi. Piemēram, tādiem sociāliem pakalpojumiem kā bērnu aprūpe, kopšana un mobilitāte lauku rajonos būtu jānovirza ievērojami līdzekļi gan no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), gan no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, un tas būtu jānostiprina valstu nolīgumos.

5.2.4.

EESK ļoti kritiski vērtē ar ekonomikas pārvaldību saistītos nosacījumus, kas kā naudas sodu paredz samazināt kohēzijas līdzekļu apmēru, ja netiks ievērotas ES prasības makroekonomikas jomā. Šādai rīcībai ir ne tikai procikliska un ierobežojoša ietekme uz ekonomikas attīstību, bet tā arī apgrūtina tieši programmas valstīm vajadzīgo papildu ieguldījumu veikšanu. Būtu jārīkojas gluži pretēji, proti, būtu jārada stimuli izaugsmei un jāsniedz atbalsts, lai vēl vairāk palielinātu ES līdzfinansējuma daļu galvenokārt tajās valstīs, kuras ekonomikas krīze skārusi īpaši smagi.

5.3.1.

EESK aicina vairāk koncentrēties uz sociālajiem ieguldījumiem Eiropas pusgada koordinācijas procesā. Šī prioritāšu maiņa noteikti jāņem vērā gada izaugsmes pētījumos un dalībvalstīm adresētajos ieteikumos. Vienlaikus ir precīzi jānorāda, ka sociālo ieguldījumu palielināšana ir savienojama ar budžeta konsolidāciju, kas veicina izaugsmi.

5.3.2.

Lai sasniegtu šo mērķi, EESK atbalsta Komisijā uzsāktās debates par tā dēvētā finansēšanas “zelta likuma” (“golden rule”) piemērošanu, proti, valstu neto deficīta aprēķinos, kurus veic ekonomiskās un monetārās savienības fiskālo noteikumu ietvaros, neņemt vērā valdību ieguldījumus nākotnē. Tādējādi varētu izvairīties no situācijas, ka netiek veikti ieguldījumi, kas neto atdevi sniedz ilgākā termiņā. EESK rosina sākt debates par iespēju “zelta likumu” attiecināt arī uz sociālajiem ieguldījumiem, ko finansē ar ES struktūrfondu līdzekļiem.

5.3.3.

Sociālo ieguldījumu veicināšanai īpaša vērība jāvelta arī Izaugsmes un nodarbinātības integrēto pamatnostādņu pārstrādāšanā, kas notiks 2014. gadā saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” vidusposma pārskatīšanu.

5.3.4.

EESK uzskata, ka ir svarīgi visos līmeņos vairāk konsultēties ar visiem dalībniekiem, kas atbild par sociālajiem ieguldījumiem, tos informēt un iesaistīt lēmumu pieņemšanā un uzraudzībā.

5.4.1.

Par politikas turpmāko virzību pieņemto lēmumu pamatam ir jābūt kvalitatīvākam un holistiskam. Kopumā jācenšas nodrošināt, ka pieeja sociālajiem ieguldījumiem ir dinamiska laikā, vērsta uz dzīves ciklu un profilaktiska un izmaksas tajā atspoguļotas precīzāk nekā tīri statiskā izmaksu un ieguvumu analīzē (32).

5.4.2.

Tā kā dažādo politikas jomu savstarpējās saiknes ir sarežģītas, ir vajadzīgas labākas sasniegumu vērtēšanas metodes un lielāka pārredzamība, piemēram, izmaksu un ieguvumu attiecības, izmantojot jēdziena “sabiedrības vispārējais labums” vai dažādu laika gaitā īstenotu politikas pasākumu scenārijus, kuros ņemtas vērā vidēja un ilgāka termiņa perspektīvas.

5.4.3.

Pirmais iespējamais solis būtu pastāvošās standartizētās ilgtermiņa plānošanas metožu tālākā attīstīšana atsevišķās, arī ar demogrāfiju saistītās izdevumu jomās (piemēram, izglītība, aprūpe, veselība, pensijas). 2015. gada ziņojums par iedzīvotāju novecošanu būtu piemērota iespēja, lai noteiktu, kāda atdeve būs atkarībā no dalībvalstu apstākļiem nepieciešamajiem un budžetā iekļautajiem sociālajiem ieguldījumiem. Līdz šim tas nav darīts, un tādēļ izmaksu aplēses vienmēr ir bijušas izkropļotas un pārspīlēti augstas.

5.4.4.

Nav atbildēts arī jautājums, kādai jābūt sociālo rādītāju nozīmei ekonomiskās un monetārās savienības pašreizējā institucionālajā satvarā. Ja tiks noteikts, ka šiem rādītājiem patiešām ir nozīme politikas virziena noteikšanā, tad noteikti būtu jācenšas tos pilnveidot.

5.4.5.

EESK arī uzskata, ka interesanta ir gan Eiropas Parlamenta prasība (33) Komisijai izstrādāt pārskatu par bieži lietotiem sociālo ieguldījumu rādītājiem un šajā pārskatā iekļaut brīdināšanas mehānismu dalībvalstu sasniegumu pārraudzībai, gan arī Eiropas Parlamenta aicinājums dalībvalstīm apsvērt iespēju parakstīt “Sociālo ieguldījumu paktu”, kurā būtu izvirzīti ieguldījumu mērķi un izveidots kontroles mehānisms.

5.5.1.

EESK uzskata, ka Komisijas piedāvātais politikas ceļvedis sociālo ieguldījumu paketes īstenošanai ir pārāk piesardzīgs, un tāpēc rosina Komisiju izstrādāt konkrētāku un ilgākam laikposmam paredzētu ceļvedi (vismaz līdz 2020. gadam).