15.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 12/39

Ziņotāja:

Laure BATUT

Līdzziņotāja:

Eve PÄÄRENDSON

1.1.1.

ES un Japāna kopā veic vairāk par vienu trešdaļu tirdzniecības pasaulē. ES un Japānas partnerība ar tālejošu, visaptverošu un savstarpēji izdevīgu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN)/ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) stiprinātu savstarpējo tirdzniecību un investīcijas, varētu uzlabot ekonomikas stāvokli, nodarbinātības iespējas un palīdzētu stiprināt starptautiskos noteikumus un standartus. To iedzīvotāji atzinīgi novērtētu paredzamās priekšrocības, bet ir piesardzīgi un nevēlas, lai ierastie standarti pazeminātos.

1.1.2.

EESK atzinīgi vērtē BTN/EPN sarunas ar Japānu un jo īpaši lēmumu tās turpināt pēc pirmajā gadā paredzētās pārskatīšanas. Tomēr Komiteja pauž nožēlu, ka trūkst informācijas par notiekošajām sarunām un tās nav pietiekami pārredzamas. Tā kā patērētāju interešu veicināšana un aizsardzība ir ārkārtīgi svarīgs līdzeklis, lai nodrošinātu plašu sabiedrības atbalstu nolīgumam, Komiteja aicina izveidot konsultatīvos mehānismus, kas ir līdzīgi tiem, kurus izmanto sarunās par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP), lai uzlabotu pilsoniskās sabiedrības informētību par salīdzinošajām priekšrocībām, ko tirgus atvēršana starp ES un Japānu sniegs ieinteresētajām pusēm. Tāpēc EESK mudina abas puses uzlabot ar sarunām saistīto pārredzamību un informācijas sniegšanu, izveidojot oficiālu pilsoniskās sabiedrības informēšanas mehānismu un pēc tam nolīgumā paredzot struktūru konsultācijām. Komiteja uzsver arī, ka abām pusēm jau ir iespēja izmantot ES un Japānas uzņēmēju apaļo galdu kā iesaistīšanās un konsultāciju forumu.

1.2.1.

EESK uzstāj, ka vēlas būt pilnībā informēta par 2012. gada ietekmes novērtējuma pārskatīšanu. Tā vēlas pēc iespējas ātrāk saņemt informāciju par īstenošanas grafiku, īpaši par tehnisko standartu saskaņošanu, un ir pārliecināta, ka pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas visās ES valodās būtu jāpublicē dokuments, kas būtu precīzāks par ietekmes novērtējumu.

1.2.2.

EESK mudina ES darīt visu iespējamo, lai:

Tā kā investoru un valstu strīdu izšķiršana ir ļoti jutīgs jautājums un dažādu iesaistīto personu viedokļi atšķiras, EESK atzinīgi vērtē Komisijas uzsākto publisku apspriešanos par sarunām par transatlantisko tirdzniecību un ar interesi gaida tās rezultātus (1). Tā kā Japānā ir spēcīga demokrātija, EESK uzskata, ka Japānas puses ieinteresēto personu viedokļa iegūšana par šo jautājumu varētu būt informatīva un palīdzētu atvieglot šīs sarunas.

1.2.3.

ES un Japānas pilsoniskās sabiedrības dialogs dos būtisku ieguldījumu BTN/EPN sarunās. Komiteja iesaka ES un Japānas BTN/EPN ietvaros izveidot apvienotu konsultatīvu struktūru, kādas ir paredzētas arī citos Eiropas Savienības nesen noslēgtos nolīgumos, un iesaka, lai sarunu gaitā attiecīgo valstu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji apspriestu tās lomu. Šai struktūrai ir jābūt iespējai izskatīt visus nolīgumā skartos jautājumus un paust savu viedokli. Komiteja noteikti iesaka paredzēt, lai vismaz pusi Eiropas puses locekļu varētu iecelt EESK, kas kā ES konsultatīva iestāde atbild par Eiropas organizētās pilsoniskās sabiedrības interešu aizstāvību.

1.2.3.1.

EESK ir izveidojusi lieliskus sakarus ar organizācijām, kas pārstāv Japānas darba ņēmējus, darba devējus, lauksaimniekus, kooperatīvus, patērētājus, NVO, bezpeļņas organizācijas un universitātes (2). Japānas koordinācijas komiteja nodrošina Komitejai lielisku iespēju veicināt dialogu ar abu pušu pilsonisko sabiedrību un apspriedes ar to.

2.1.1.

ES un Japāna ir nolēmušas nostiprināt sakarus un sākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu/ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (BTN/EPN). Vienlaikus notiek sarunas par stratēģiskās partnerības nolīgumu (SPN) (3). Komiteja atzinīgi vērtē pirmajā gadā veiktās pārskatīšanas rezultātus un lēmumu sarunas turpināt. Ja apstiprināsies izdarītie pieņēmumi, ES eksports uz Japānu palielināsies par 30 %, ES IKP par 0,8 % un ES tiks izveidoti 4 00  000 jaunu darba vietu. Japānas IKP palielināsies par 0,7 % un tās eksports uz Eiropu – par 24 %, turklāt šis nolīgums izcels ES lielo lomu tirdzniecībā un investīciju jomā Austrumāzijā (4).

2.1.2.

ES un Japānai ir kopīgas daudzas vērtības un principi, tostarp demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un tirgus ekonomika ar augstu tehnoloģiskās kompetences līmeni. Vienlaikus tās skar līdzīgas problēmas (piemēram, iedzīvotāju novecošanās un skaita samazināšanās), un tām ir vajadzīgi jauni izaugsmes un darba vietu avoti.

2.1.3.

Tomēr abu reģionu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un to attiecīgie konsultatīvie mehānismi ir samērā atšķirīgi (5), bet arvien plašākais dialogs šo organizāciju starpā būtu ļoti vērtīgs jebkura nolīguma papildinājums. ES, nodrošinot savam sociālajam un pilsoniskajam dialogam institucionālu struktūru, to ir padarījusi par sava sociālā modeļa stūrakmeni, un Japāna atzīst pilsoniskās sabiedrības nozīmi plašākā skatījumā (Nodarbinātības politikas padome, Daudzpusējs ieinteresēto personu forums).

2.2.

Tāpat kā ES arī Japānā veic pasākumus ekonomikas stimulēšanai (6). Valsts parāds Japānā patlaban joprojām ir tuvu 230 % no IKP. Stabilais jenas kurss nav bijis izdevīgs importam, un pēc Fukušimas trīskāršās katastrofas mazumtirdzniecība gada laikā nokritās par 2,3 % (2013. gada februāris).

2.2.1.

Divpusējie brīvās tirdzniecības nolīgumi Japānai paver iespējas pasaules tirdzniecībā un sekmē reģionālās integrācijas zonu izveidi. Kopš 2002. gada tā ir noslēgusi virkni divpusēju nolīgumu ne tikai Āzijā, bet arī Latīņamerikā un ar Šveici. Patlaban notiek Japānas sarunas par trīspusēju nolīgumu ar Ķīnu un Korejas Republiku. Japāna arī piedalās sarunās par Klusā okeāna valstu partnerattiecību nolīgumu.

2.2.2.

Japāna un ES jau ir parakstījušas svarīgus nolīgumus, ar kuriem atvieglo tirdzniecības procedūras telekomunikāciju, ķīmisko un farmaceitisko produktu nozarēs, pasākumus konkurences pārkāpumu, zinātnes un tehnoloģiju, kā arī administratīvās sadarbības un palīdzības jomā (7).

3.1.

Centieni ar globalizētas tirdzniecības palīdzību panākt ekonomikas izaugsmi var apdraudēt vidi (8). Atzinumā par tematu “Sarunas par jauniem tirdzniecības nolīgumiem” (9) Komiteja uzsver, ka ir būtiski ES tirdzniecības sarunās paredzēt sadaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, kurā būtu iekļauti noteikumi vides un sociālajā jomā un svarīga loma noteikta pilsoniskajai sabiedrībai.

3.2.

ES un Japānas sarunas par BTN/EPN abām pusēm sniedz iespēju starptautiskā līmenī apstiprināt savas saistības attiecībā uz trim ilgtspējīgas attīstības pīlāriem: saimniecisko izaugsmi, sociālo attīstību un vides aizsardzību. Kopš tika parakstīts BTN ar Korejas Republiku (10), minētie elementi ir bijuši svarīgi visās tirdzniecības sarunās un katrā ES parakstītajā nolīgumā. Bioloģiskā daudzveidība, klimata pārmaiņas, zivsaimniecība, mežsaimniecība un dzīvā daba ir Eiropas Savienības un pasaules prioritātes. Pusēm vajadzētu atkārtoti apliecināt apņemšanos ievērot saistības, kas noteiktas daudzpusējos nolīgumos par vidi.

3.3.

Jebkurā jaunā nolīgumā vajadzētu apstiprināt ES dalībvalstu un Japānas tiesības reglamentēt un noteikt prioritātes ilgtspējīgas attīstības jomā, kā arī tās mudināt ievērot darba un vides aizsardzības standartus atbilstoši saistībām, ko tās uzņēmušās attiecībā uz starptautiskajiem standartiem un nolīgumiem šajās jomās.

3.4.

BTN/EPN (11) sniegs iespēju apstiprināt šādu apņemšanos (iespējams, ratificējot un efektīvi īstenojot SDO konvencijas) (12) un pastiprināt norisošo divpusējo dialogu un sadarbību jautājumos, kas saistīti ar darbu, tostarp jautājumos, uz kuriem attiecas pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programma.

3.4.1.

EESK, kas pārstāv visu ES pilsonisko sabiedrību, uzsver, ka BTN/EPN sniegtie ieguvumi varētu nebūt vienādi izjūtami (13) dažādās dalībvalstīs un dažādās nozarēs (14).

3.4.2.

Tiek lēsts, ka ES nodarbinātības līmenis (procentuālā izteiksmē) palielināsies elektroiekārtu nozarē, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, pārtikas pārstrādē, apdrošināšanā, būvniecībā, taču ķīmijas rūpniecībā, mehānisko transportlīdzekļu, kā arī metālrūpniecībā un metāla produktu rūpniecībā un gaisa transporta sektorā tas varētu nedaudz pazemināties (15). Šīs problēmas ir jāapzina savlaicīgi, lai īstenotu atbilstošus atbalsta un pārkvalificēšanas pasākumus. Ir svarīgi, lai ieguvums tiktu vienmērīgi sadalīts uzņēmējiem, darba ņēmējiem, patērētājiem un plašākai sabiedrībai, bet vienlaikus jācenšas novērst lielākus traucējumus un jānodrošina kompensēšanas iespējas (16).

4.1.1.

EESK ir gandarīta par to, ka savas atbildības jomās tā ir viena no galvenajām Komisijas partnerēm, taču pauž nožēlu par notiekošajām sarunām raksturīgo pārredzamības trūkumu, uz kuru norādījuši abu pušu dalībnieki. Komisijas iegūtais mandāts nav publiskots, lai gan sarunām vajadzētu būt, cik vien iespējams, atklātām un pārredzamām. Daudzas ES un Japānas pilsoniskās sabiedrības organizācijas pauž nožēlu, ka par sarunām ir saņēmušas tikai fragmentāru informāciju. Tas ietekmē sarunu saturu un pilsoniskās sabiedrības iespējas darīt zināmu savu viedokli šajā jomā. Kā zināms, pilsoniskās sabiedrības iesaiste ne tikai sekmē mūsu savstarpējo sapratni, bet arī uzlabo notiekošo BTN/EPN sarunu kvalitāti no specializēto zināšanu viedokļa.

4.1.2.

Eiropas pilsoņi mudina ievērot ES tiesību aktus, kuros noteikts pārredzamības princips. EESK aicina pēc iespējas ātrāk nodrošināt šo dokumentu pieejamību attiecīgajām ieinteresētajām personām.

4.1.3.

Ņemot vērā ES iedzīvotāju leģitīmo prasību nodrošināt tirdzniecības sarunu pilnīgu pārredzamību, EESK vērš Padomes un Komisijas uzmanību uz stingru un konsekventu LESD 218. panta un it īpaši tā 10. punkta piemērošanu, proti, “Eiropas Parlamentu nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos”.

4.1.4.

EESK iesaka Eiropas Komisijai ES un Japānas sarunām par BTN/EPN izveidot tādu modeli konsultācijām ar pilsonisko sabiedrību, kam par paraugu būtu ņemts ES sarunās par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) izmantotais modelis (tikšanās ar ieinteresētajām pusēm pēc katras sarunu kārtas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju padomdevējas grupas izveide, kurā vajadzētu darboties arī EESK locekļiem). Komiteja saprot, ka līdzīgs mehānisms tika izmantots arī Klusā okeāna sarunās, kurās piedalījās ASV un Japāna.

4.2.1.

Kā minēts iepriekš, visos ES nesen noslēgtajos BTN ir sadaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (17), un galvenā novērotājas loma tajā piešķirta pilsoniskai sabiedrībai – neatkarīgām un pārstāvības organizācijām, kuras nodrošina uzņēmēju, darba ņēmēju un citu ieinteresēto pušu līdzsvarotu pārstāvību. EESK atbalsta Komisijas centienus panākt, lai arī nolīgumā ar Japānu būtu tāda sadaļa.

4.2.2.

Japānas pārvaldes iestādes vēlas veidot stabilu izaugsmi ar ilgtspējīgas attīstības palīdzību (sk. “abenomiku” (18)). BTN, ko Japāna noslēgusi ar partneriem Āzijas kontinentā, ir nosacījumi, ar kuriem paredz tādas apakškomitejas izveidi, kuras uzdevums ir uzraudzīt nolīguma ietekmi uz vidi un uzņēmumiem. Lai gan darbības joma un nosacījumi ir citādi, Eiropas Savienībai un Japānai ir zināms BTN ietekmes uzraudzības princips, un EESK aicina iekļaut saturīgu sadaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību.

4.2.3.

Japānas valdība ir izveidojusi vairākas iekšējas un daudzpusējas komitejas, lai uzņēmumus konsultētu par BTN ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, un pastāv konsultatīvas struktūras ar mērķi, apvienot, pirmkārt, valdības pārstāvjus un kooperatīvus un, otrkārt, valdības pārstāvjus un arodbiedrības. Turklāt pastāv arī citas struktūras, kas nodrošina plašas konsultāciju iespējas, piemēram, Daudzpusējs ieinteresēto personu forums, kura uzmanības centrā ir sociālā atbildība, kas nepieciešama ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanai (19) vai Nodarbinātības politikas padome.

4.3.

ES saimnieciskajā un sociālajā modelī“uzsvērtas stabilas institucionālās struktūras, kuru uzdevums ir saimniecisko, sociālo, vides un nodarbinātības jautājumu (..) pārvaldība, spēcīgs sociālais un pilsoniskais dialogs un ieguldījums cilvēkkapitālā, kā arī nodarbinātības kvalitāte” (20). Komiteja norāda, ka minētajā modelī izpaužas ES vērtības un ka visām tās iestādēm šis modelis ir jāsekmē savās politikas jomās.

4.3.1.

Komiteja atbalsta saistības, ko ES uzņēmusies starptautiskā līmenī (21), proti,

4.3.2.

Attiecībā uz BTN ar Japānu, Eiropas Parlaments ir ieteicis Komisijai galveno uzmanību pievērst pamatstandartiem, kas attiecas uz darba tiesībām, un paredzēt saturīgu sadaļu par ilgtspējīgu attīstību, kā arī “pilsoniskās sabiedrības foruma izveidi, kas uzraudzītu un apspriestos par šīs sadaļas īstenošanu”. EESK vēlas, lai ar to apspriežas, un mudina ievērot minētos ieteikumus.

4.4.

EESK atgādina Komisijai, ka tā ir publicējusi rokasgrāmatu “Pārredzamība sarunās par tirdzniecības nolīgumiem” un tajā minēts, ka “sarunas var būt sekmīgas tikai tad, ja tās atbilst ES iedzīvotāju vēlmēm”, un ka “sarunu sagatavošanas posmā pilsoniskās sabiedrības viedokļiem ir izšķiroša nozīme” (23).

EESK būtu ļoti gandarīta, ja:

4.5.

Gandrīz visi ES un Japānas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, ar kuriem notikušas konsultācijas (24), atbalstīja kopējas uzraudzības struktūras izveidi topošā brīvās tirdzniecības nolīguma ietvaros.

4.5.1.

Uzraudzības mehānismi būtu jāizstrādā, ņemot vērā pastāvošās struktūras un ievērojot līdz šim gūto pieredzi ES un Japānā. EESK vēlas piedalīties ES konsultatīvās grupas un kopējās uzraudzības struktūras lomas, darbības jomas un pilnvaru noteikšanā. Jāapspriežas ar visām ieinteresētajām personām, un EESK šajā procesā ir jābūt būtiskam elementam.

4.5.2.

ES un Japānas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju strukturēts dialogs papildinās BTN/EPN ar svarīgu dimensiju, ietverot arī kultūras dimensiju. EESK uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi uzturēt ciešus sakarus ar partneriem Japānā, lai nodrošinātu paredzamā kopējā uzraudzības mehānisma veida, darbības jomas un jaunā kopējā pārraudzības mehānisma sastāva pieņemamību abām pusēm.

5.1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē faktu, ka 2014. gada jūnijā (25) pozitīvais progresa ziņojums deva iespēju Eiropas Savienības Padomei turpināt sarunas.

5.1.2.

Nolīguma mērķis ir pilnveidot piekļuvi tirgum, nodrošināt saskaņotu regulējumu un tādējādi sekmēt savstarpējās tirdzniecības attīstību un ieguldījumus. Nolīgumam būtu jāpaātrina ilgtspējīga izaugsme un jaunu labāku darba vietu radīšana, jāuzlabo izvēle pircējiem un jāsekmē abu ekonomiku konkurētspēja un produktivitāte.

5.1.3.

Eiropas Savienības prioritāte ir ar tarifiem nesaistītu šķēršļu izskaušana. Tās veiktajā ietekmes novērtējumā  (26) Komisija norāda, ka šo šķēršļu izcelsme bieži meklējama kultūrā un protekcionisma ietekmē. EESK atzīmē, ka tos ir grūti novērst, ja to pamatā ir pastāvīgi mainīgi standarti, lai gan tie noteikti visaugstākajā līmenī. Dažkārt ar tiem ir aizsargāta visa nozare, piemēram, Japānas dzelzceļa nozare.

5.2.1.

Ar tarifiem saistītu šķēršļu izskaušana jāattiecina uz visiem produktiem, neizslēdzot lauksaimniecības produktus un pārstrādātus produktus, mehāniskos transportlīdzekļus, kas atzīti par “jutīgām” precēm, kā arī ķīmiskos un farmaceitiskos produktus, nosakot piemērotus pārejas periodus.

5.2.2.

Tirdzniecību var sekmēt savstarpēja sertificētu preču atzīšana, pamatojoties uz līdzīgiem un vienādiem produktu standartiem, un sadarbība noteikumu un sistēmu saskaņošanas jomā, kad tas iespējams. Tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai šāda sadarbība ar mērķi izveidot jaunus pasaules standartus nekļūtu par iemeslu to pazemināšanai.

5.2.3.

Ar tarifiem nesaistīti tirdzniecības šķēršļi, kas bremzē ES eksportu, tiek izmantoti kā slēpts protekcionisma līdzeklis. Tie ir jāmazina vai jālikvidē, īpaši tajos gadījumos, kad tie tiek konstatēti jau sarunu gaitā, un standarti ir jāvienādo ar starptautiskajiem standartiem.

5.3.1.

Tā kā gan Japānā, gan Eiropā 99 % ekonomikas struktūras un 70 –80 % darba vietu veido MVU, EESK aicina Komisiju šiem uzņēmumiem pievērst īpašu uzmanību.

5.3.2.

Tā kā MVU resursi to lieluma dēļ ir ierobežoti, kas ietekmē arī to iespējas sarunās ar valdību un par tirdzniecības regulējumu, tie, iespējams, būs ieguvēji no ES un Japānas BTN/EPN, bet jo īpaši no racionalizētā regulējuma un samazinātajām administratīvajām izmaksām. Tiem tomēr nepieciešama palīdzība, lai pārvarētu šķēršļus, kas saistīti ar pastiprinātu iesaistīšanos starptautiskā darbībā: valodas šķēršļi, uzņēmējdarbības kultūras atšķirības, lielas transporta izmaksas, grūtības atrast personālu ar atbilstošām prasmēm, informāciju par ārvalstu tirgiem un pietiekamu finanšu resursu trūkums.

5.3.3.

Lai palielinātu ieguvumu no ES un Japānas BTN/EPN, ir svarīgi, lai abas puses uzlabotu MVU informētību par to atbalstam paredzētiem pakalpojumiem un programmām (27), ko piedāvā ES un Japānas Rūpnieciskās sadarbības centrs (28) un Japānas Ārējās tirdzniecības birojs (JETRO) (29), kā arī par jaunajām uzņēmējdarbības iespējām, ko radīs šis nolīgums. Piemēram Eiropas MVU varētu interesēt Japānas IST, veselības aprūpes (30), pakalpojumu, atjaunojamo resursu, bioloģiskās pārtikas (31) un delikatešu nozare.

5.4.1.

Tirgus liberalizācija nodrošinātu jaunas iespējas abu partneru lauksaimniecības pārtikas produktiem (pieaugums par 200 %), lai gan lauksaimniecība ir viena jomām, par kuru sarunas ir visgrūtākās. Lauksaimniecības nozare, kas Japānā var nodrošināt tikai 40 % vajadzīgās pārtikas, pauž īpašu satraukumu. Japānas lauksaimnieki prasa, lai sarunās ar ārvalstīm tarifu ierobežojumus neattiecinātu uz piecām produktu grupām: rīsiem; liellopu gaļu un cūkgaļu; pienu un piena produktiem; kviešiem un miežiem; cukuru un saldinātājiem. ES uzskata, ka iespēja eksportēt lielāku daudzumu pārstrādātu pārtikas produktu būtu pozitīvi vērtējama iespēja, īpaši, ja Japāna atceltu lielāko daļu ar tarifiem nesaistīto šķēršļu.

5.4.2.

EESK vēlas, lai tiktu risināts intelektuālā īpašuma tiesību jautājums (32) un taisnīgi aizsargātas ES inovācijas. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jautājums ir grūts diskusiju punkts. Kvalitatīvu lauksaimniecības produktu intelektuālā aizsardzība var būt slēpts šķērslis importam. PTO ietvaros ES un Japānai jau bija atšķirīga pieeja: ES vēlējās paplašināt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu darbības jomu, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni, kas būtu saistošs (līgumi par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem – ES priekšlikums 1998. gadā), un Japāna kopā ar ASV (1999. gads) ierosināja, ka locekļi varētu informēt PTO par savām ģeogrāfiskajām norādēm, lai izveidotu datu bāzi, kas būtu informācijas avots citiem locekļiem, bet kura nebūtu saistoša. EESK uzskata, ka tas ir svarīgs jautājums, kurš sarunās jārisina apdomīgi.

5.5.1.

Japānā lauksaimnieki un patērētāji ir dziļi iesaistīti kooperatīvu kustībā, kas piedāvā savstarpēju apdrošināšanu un banku pakalpojumus. Pakalpojumu liberalizāciju viņi uztver kā apdraudējumu, kaut arī daudzi citi, īpaši tā sauktās “senioru ekonomikas” dalībnieki, to uzskata par lielisku iespēju. Pakalpojumi paver iespēju ievērojami palielināt tirdzniecību.

5.5.2.

2012. gadā 27 valstu ES uz Japānu eksportēja pakalpojumus par EUR 24,2 miljardiem bruto skaitliskā izteiksmē, bet imports no Japānas bija EUR 15,6 miljardi, proti, ES 27 pārsvars bija EUR 8,6 miljardi, protams, ņemot vērā, ka Japānas iedzīvotāju skaits ir četras reizes mazāks nekā ES iedzīvotāju skaits. Gandrīz visas tās Japānas organizācijas, ar kurām notika apspriešanās un kuras minēja pakalpojumu liberalizāciju, noraidīja “negatīva saraksta” ieviešanu. Pamatojoties uz šādu sarakstu, visi pakalpojumi, kas nolīguma tekstā nebūtu skaidri izslēgti, būtu brīvi tirdzniecībai. Lauksaimnieki un patērētāji ir pret negatīvu sarakstu, savukārt uzņēmēji to atbalsta. Publiskajām iestādēm šāds negatīvais saraksts mazinātu ietekmes iespējas. Jaunie pakalpojumi automātiski tiktu liberalizēti. EESK atbalsta neierobežotas valstu tiesības noteikt regulējumu sabiedrības interesēs.

5.6.1.

Eiropas uzņēmumiem ir būtiski iegūt piekļuvi Japānas publiskajam iepirkumam. Šajā nolūkā būtu jālikvidē normatīvie šķēršļi, jāizveido pārredzamas procedūras un visiem dalībniekiem jāsniedz vienāda informācija, jāatceļ ļoti jutīgi ierobežojumi dzelzceļa tirgū un jāievieš sistēma, kas informāciju ļauj iegūt tiešsaistē. Papildus deklarētajai politiskajai gribai šajās sarunās jābūt juridiskai noteiktībai standartu jomā.

5.6.2.

Noteikti būs nepieciešama savstarpēji godīga attieksme pret konkurenci. Komiteja uzskata, ka nolīgumā pilnīgi precīzi jāmin, kādā veidā katra puse piešķir atļauju valsts atbalsta un subsīdiju jomā.

5.6.3.

Eiropas Savienībai, dalībvalstīm un Japānai jāsaglabā iespēja finansēt vispārējas nozīmes mērķus, kas noteikti, ievērojot to attiecīgās demokrātiskās procedūras, kuras, citstarp, attiecas uz sociālo nozari, vidi un sabiedrības veselību. ES ir līgumos noteikti pienākumi saistībā ar sabiedriskajiem pakalpojumiem.

5.7.1.

2012. gadā 27 ES valstu tiešie ieguldījumi ārvalstīs Japānā bija EUR 434 miljoni, bet no Japānas tiešajiem ieguldījumiem ārvalstīs ES-27 tika ieguldīti EUR 3  374 miljoni (34). Ņemot vērā, ka BTN/EPN galvenais princips ir savstarpīgums, un iespēju, ka nolīguma dēļ var tikt zaudētas darba vietas, EESK aicina Komisiju šim punktam pievērst papildu uzmanību un apsvērt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu kompensācijas nolūkā. Turklāt EESK skatījumā, iespējams, būs nepieciešams pienācīgi kompensēt uzņēmumu zaudējumus: to cilvēkresursu un tehnoloģiju zaudējumus, ko agrāk finansēja no publiskajiem līdzekļiem.

5.7.2.

ES un Japānai būtu jāpārskata savi noteikumi par ierobežojumiem īpašumam, par atļaujām un kontroli, kā arī par ieguldījumu sekmēšanu.

5.7.3.

EESK norāda, ka Japānā un Eiropas Savienībā strīdus iespējams taisnīgi izšķirt parastās procedūrās gan atbilstoši tiesību aktiem, gan tiesas ceļā; ES dalībvalstis un Japāna investoriem piedāvā plašu spektru institucionālu un juridisku garantiju. Tā kā investoru un valstu strīdu izšķiršana ir ļoti jutīgs jautājums un dažādu iesaistīto personu viedokļi atšķiras, EESK atzinīgi vērtē Komisijas sākto sabiedrisko apspriešanos saistībā ar sarunām par transatlantisko tirdzniecību un atzinīgi vērtētu līdzīgas iniciatīvas uzsākšanu arī Japānā, lai varētu ņemt vērā Japānas ieinteresēto personu viedokli.

5.7.4.

EESK ierosina veicināt plašu dialogu strīdu atrisināšanas jomā, tiklīdz Komisija būs sagatavojusi noteikumus un novērtējusi rezultātus. Patiesībā Komiteja jau gatavo pati savu atzinumu par šo jautājumu.

5.7.4.1.

Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai nosacījumi par strīdu izšķiršanu ieguldījumu jomā neierobežotu ES dalībvalstu spēju pieņemt regulējumu sabiedrības interesēs un īstenot sabiedriskās politikas mērķus. Jāprecizē definīcijas “ieguldījums” un “godīga un vienlīdzīga attieksme”. Šis jautājums ir jāapspriež sarunās.