Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 102/09

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“VOLAILLE DE BRESSE”/“POULET DE BRESSE”/“POULARDE DE BRESSE”/“CHAPON DE BRESSE”

EK Nr.: FR-PDO-0117-0145-17.11.2010

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:

2.   Grozījuma(-u) veids:

3.   Grozījums(-i):

3.1.   Nodaļa “Produkta nosaukums”:

Nosaukums, kas reģistrēts ar 1996. gada 12. jūnija Regulu (EK) Nr. 1107/96, nav pilns nosaukums, par kuru sākotnēji tika iesniegts reģistrācijas pieteikums. Tātad tā ir reģistrācijas kļūda. Pilns reģistrējamais nosaukums ir “Volaille de Bresse”/“Poulet de Bresse”/“Poularde de Bresse”/“Chapon de Bresse”.

3.2.   Nodaļa “Produkta apraksts”:

Audzēšanas ilgums summēts, norādot visu audzēšanas periodu kopējo ilgumu un sistemātiski izsakot to “dienās”, lai minimālais kaušanas vecums būtu uzskatāmāk izteikts un lai atvieglotu pārbaužu veikšanu.

Vistu audzēšanas ilgums no 106 dienām pagarināts līdz 108 dienām. Šis ilgums pagarināts uz to audzēšanas dienu ilguma rēķina, kuras nobarošanas beidzamajā posmā mājputni pavada nelielos koka (vai cita materiāla) sprostos (épinette). Palielināts arī daļēji izķidātu cāļu liemeņu minimālais svars – no 1,2 kg līdz 1,3 kg. Šie grozījumi izdarīti, lai veicinātu gatavā produkta kvalitātes uzlabošanu (mājputni ar lielāku gaļas iznākumu).

Turklāt ieviesta “jaunvistas” (poularde) definīcija: “dzimumgatavību sasniegušas jaunas mātītes, kurām ir olu ražošanai nobrieduši sievišķie dzimumorgāni, bet kurām vēl nav sācies dēšanas cikls”.

Definēts tirdzniecības periods kapauniem, lai precīzāk aprakstītu šo īpašo pārdošanu, kas tradicionāli notiek gada nogales svinību gadījumos. Visbeidzot, mainīta tā punkta redakcija, kurš attiecas uz iespēju “apaļot” (nokautās) jaunvistas un arī vistas, ievīstot tās audeklā un šādā stāvoklī turot vēsumā, lai pēc tam, noņemot audeklu, tām būtu cilindriska forma – šī tradicionālā prakse aprakstīta plašāk; tas darīts arī, lai precizētu, ka vistas var piedāvāt tirdzniecībā ar “apaļošanas” audeklu vai bez tā.

3.3.   Nodaļa “Ģeogrāfiskā apgabala definīcija”:

Pilnīgas konkrētības labad sniegts skaidrs apgabalā veicamo darbību uzskaitījums: selekcija, pārošana, perēšana, audzēšana, nokaušana, vistu liemeņu sagatavošana un – vajadzības gadījumā – saldēšana. Šis uzskaitījums ir tas pats saraksts, kas iekļauts valsts noteikumos, kuri paredzēti dekrētā par šo aizsargāto nosaukumu.

3.4.   Nodaļa “Izcelsmes apliecinājums”:

Saskaņā ar izmaiņām valsts tiesību aktos un normatīvajos aktos nodaļas “Pierādījumi par produkta izcelsmi ģeogrāfiskajā apgabalā” redakcija ir izlabota, un tajā iekļauti jo īpaši obligātie noteikumi par deklarēšanu un reģistru kārtošanu attiecībā uz produkta izsekojamību un ražošanas apstākļu pārraudzību.

Šie grozījumi ir saistīti ar cilmes vietas nosaukumu kontroles sistēmas reformu, ko īstenoja ar 2006. gada 7. decembra rīkojumu 2006-1547 par lauksaimniecības, mežsaimniecības vai pārtikas produktu un jūras velšu popularizēšanu. Konkrētāk, ir paredzēts ieviest uzņēmēju apstiprināšanu, ar kuru atzīst to spēju izpildīt ar to nosaukumu apzīmētā produkta specifikācijas prasības, kuru tie vēlas izmantot. Ar ACVN “Volaille de Bresse” apzīmētā produkta specifikācijas kontrole notiek atbilstīgi kontroles plānam, ko izstrādājusi pārbaudes struktūra.

Turklāt šajā nodaļā ieviesti precizējumi un papildinājumi vairākos noteikumos, kas saistīti ar reģistriem un deklarāciju dokumentiem un kas ļauj nodrošināt mājputnu gaļas izsekojamību.

3.5.   Nodaļa “Ražošanas metode”:

3.5.1.   Selekcija, pārošanās un perēšana

Ieviestas papildu prasības attiecībā uz selekciju, lai garantētu šķirnes saglabāšanu. Nodaļa papildināta ar precizējumiem attiecībā uz olām un cāļiem, jo īpaši to minimālo svaru (50 g olām un 32 g cāļiem).

3.5.2.   Audzēšanas noteikumi

Grozījums ļauj ražotājiem iekļaut vistu partijās nelielu skaitu pērļu vistiņu, lai tās ar savu izturēšanos atbaidītu plēsējus. Bresē (Bresse) tā ir tradicionāla prakse. Šiem mājputniem ir tādi paši audzēšanas apstākļi, un, aprēķinot putnu izvietošanas normu, šos mājputnus ņem vērā, lai nodrošinātu dzīvniekiem labturību un to audzēšanai labus apstākļus.

Sākotnējos (1957. g.) tekstos par “Volaille de Bresse” ražošanu putnu izvietošanas norma nebija noteikta. Noteikta izvietošanas norma audzēšanas sākumposmā, un sīkāki norādījumi par šajā posmā vajadzīgo aprīkojumu (barības siles, dzirdinātavas) ļauj uzlabot audzētavu sanitāri higiēnisko pārvaldību. Šo norādījumu ievērošana veicina dzīvnieku labturību un tātad – gatavā produkta kvalitātes uzlabošanu.

Putnu augšanas posmā ieteicamā izvietošanas norma palielināta (cāļiem un jaunvistām – ne vairāk par 12 dzīvniekiem uz kvadrātmetru mītnes platības), lai ņemtu vērā visus dzīvniekus visā audzēšanas laikā. Šāda izvietošanas norma atbilst praksei. Kapauniem izvietošanas norma nav mainīta: precizēts, ka tā piemērojama no 15. jūlija, tas ir, kastrēšanas dienā.

Kvalitātes paaugstināšanas labad nobarošanas beidzamā posma ilgums sprostos no 8 dienām pagarināts līdz 10 dienām. Jaunvistām šā posma ilgums samazināts līdz vismaz 21 dienai, saglabājot audzēšanas posma kopējo ilgumu (vismaz 140 dienu). Šis noteikums ļauj ņemt vērā dienas un nakts garumu atkarībā no gadalaika un tātad novērst dēšanas uzsākšanu jaunvistām, kad dienas garums palielinās.

Nosacījumi par nobarošanas beidzamo posmu sprostos precizēti attiecībā uz mītnes iekārtojumu, izvietošanas normu sprostos, iemītnieku kopējo skaitu un sprostiem izmantojamo materiālu, kas ne vienmēr ir koks.

3.5.3.   Dzīvnieku audzēšanas apstākļi un ganību apsaimniekošana

Breses mājputniem ganību platībās atrodas nozīmīgi barības līdzekļu resursi – zāle un dzīvi organismi (gliemeži, kukaiņi u. c.), kuru attīstībai īpaši labus apstākļus sniedz Breses augsne un mitrais klimats (māla augsne, kas aiztur biežo lietusgāžu ūdeņus). Zāles zelmeņa ganību praktiskās pārvaldības noteikumi ieviesti, lai nodrošinātu šo resursu kvalitāti, vienlaikus veicinot dzīvnieku labturību.

Ierosinājumi attiecas uz šādiem punktiem:

Ir arī citi grozījumi, kuru mērķis ir stiprināt saikni ar zemi, kurā ražo produktu ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Volaille de Bresse”, kā arī uzlabot mājputnu un no tiem iegūstamā ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta kvalitāti un izsekojamību:

3.5.4.   Barošana

Produkta “Volaille de Bresse” iegūšanai attiecīgos mājputnus ēdina saskaņā ar šādu kārtību:

3.5.5.   Nokaušana, sagatavošana un iepakošana

Minimālais svars mājputnu nogādes vai noķeršanas brīdī ir svītrots, jo, lai izpildītu šo noteikumu, svaru vajadzēja pārbaudīt divreiz – noķeršanas vai nogādes brīdī aplēsto dzīvsvaru un pēc kaušanas daļēji izķidāta putna svaru. Izrādījās, ka piemērotāk ir saglabāt daļēji izķidāta putna svara pārbaudi, jo ar šādu svaru šo produktu piedāvā tirdzniecībā.

Izdarīto grozījumu mērķis ir paaugstināt applaucēšanas temperatūras augšējo robežu, lai šīs apstrādes noteikumus pielāgotu cāļiem, jaunvistām un kapauniem, kuriem ir atšķirīgs svars un nobarojums.

Atasiņošanas, zarnu izņemšanas jeb daļējas izķidāšanas, smalkās noplūkšanas un apkakles tīrīšanas darbības joprojām veic ar rokām. Tomēr sniegti sīkāki apraksti, lai norādītu, ka apļveida iegriezumu mājputnu kloākas atverē var veikt ar kloākas nazi jeb “coupe-cloaque”, kas ir daļēji manuāls instruments.

Definēts mājputnu “sagatavošanas” jēdziens: tā ir smalkā noplūkšana un apkakles tīrīšana. Tas ir roku darba posms, kas ļauj arī novērtēt produktu tieši pirms identifikācijas marķēšanas, ar ko garantē produkta izsekojamību.

“Iesiešanas” (bridage – putna kautķermeņa iesiešana audekla apvalkā, ļoti cieši sašujot to ar šujamajiem diegiem) darbības izklāstītas detalizētāk.

Visbeidzot, sasaldēšana aizstāta ar strauju sasaldēšanu. Sīkāk aprakstīta straujā sasaldēšana (straujās sasaldēšanas maksimālais ilgums, temperatūras, derīguma termiņa beigas) ļauj nodrošināt, ka produkts ir labākajā kvalitātē.

3.6.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

Šī nodaļa pārrakstīta, lai raksturotu ģeogrāfiskā apgabala specifiku, produkta sevišķās īpašības un saikni ar ģeogrāfisko apgabalu. Nodaļas papildinājumi sniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006.

3.7.   Nodaļa “Marķēšana”:

Sniegti precizējumi attiecībā uz identifikācijas zīmju izdošanu, nosaukuma “Bresse” lietošanu pavaddokumentos un kvītīs un norādēm uz aizzīmogojuma vai etiķetes.

3.8.   Nodaļa “Valsts prasības”:

Ņemot vērā valsts tiesību aktu un normatīvo aktu attīstību, nodaļa “Valsts prasības” izveidota tabulas formā, norādot galvenos kontrolējamos parametrus, to atsauces vērtības un vērtēšanas metodi.

3.9.   Kompetento iestāžu, ražotāju grupas un pārbaudes struktūru kontaktinformācija:

Atjaunināta par šā ACVN produkta kontroli atbildīgās sertificētājas iestādes kontaktinformācija, kā arī kompetento iestāžu un ražotāju grupas kontaktinformācija.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

“VOLAILLE DE BRESSE”/“POULET DE BRESSE”/“POULARDE DE BRESSE”/“CHAPON DE BRESSE”

EK Nr.: FR-PDO-0117-0145-17.11.2010

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums:

“Volaille de Bresse”/“Poulet de Bresse”/“Poularde de Bresse”/“Chapon de Bresse”

2.   Dalībvalsts:

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Volaille de Bresse”/“Poulet de Bresse”/“Poularde de Bresse”/“Chapon de Bresse” ir produkts, ko iegūst no Gallus ģints balto vistu varietātes gallu jeb Breses šķirnes mājputniem. Pieaugušajiem mājputniem ir šādas specifiskas ārējās īpašības.

“Poulet de Bresse” ir vismaz 108 dienas veca vīriešu vai sieviešu kārtas jaunputna liemenis, kas pēc daļējas izķidāšanas sver vismaz 1,3 kg (ja “gatavs cepšanai”, tad 1 kg). “Poularde de Bresse” ir liemenis, ko iegūst no vismaz 140 dienas vecas dzimumgatavību sasniegušas jaunvistas, kurai ir olu ražošanai nobrieduši sievišķie dzimumorgāni, bet kurai vēl nav sācies dēšanas cikls, un kas pēc daļējas izķidāšanas sver vismaz 1,8 kg. Jaunputni un jaunvistas var būt apstrādāti “apaļojot” un “iesienot” atkarā no ieražām.

“Chapon de Bresse” ir kastrēta, vismaz 224 dienas veca vīriešu kārtas mājputna liemenis, kas pēc daļējas izķidāšanas sver vismaz 3,0 kg. Tirdzniecībā to pārdod vienīgi gadumijas svinību gadījumos no 1. novembra līdz 31. janvārim. Tam saskaņā ar ieražām jābūt apstrādātam, ievīstot to dabīgās šķiedras (linu, kaņepju vai kokvilnas) audeklā un sašujot ar šujamo diegu tā, ka mājputna liemenis ir pilnīgi “ievīstīts”, izņemot kaklu, kura augšējā trešdaļa ir atstāta neatspalvota.

Nokautajiem mājputniem jābūt ar kuplu miesu un attīstītu filejas daļu; to ādai jābūt tīrai, bez sīkām spalvām, bez ieplīsumiem, savainojumiem vai neraksturīgiem iekrāsojumiem; nobarojuma pakāpei jābūt tādai, ka mugurkaula aprises nav saskatāmas; krūšukaula ķīlim jābūt tā dabiskajā formā bez izmaiņām. Ekstremitātēm jābūt bez lūzumiem. Spalvu apkaklei, kas saglabāta uz kakla augšējās trešdaļas, jābūt tīrai. Kājas jāatbrīvo no visiem netīrumiem.

Šos mājputnu liemeņus tirgo “bezzarnu” formā (daļēji izķidātus). “Gatavus cepšanai” vai “strauji sasaldētus” noformē tikai jaunputnu liemeņus un ar nosacījumu, ka ekstremitātes, izņemot pirkstus, nav atdalītas.

Apaļotos un iesietos mājputnu liemeņus var tirgot ievīstītus vai izvīstītus. Tiem tad ir iegarena forma. Spārniņi un kājiņas, ievīstot un cieši pārsienot kautķermeni, ir iespiedušies tajā tā, ka attiecībā pret to neveido izciļņus. Gaļai jābūt stingrai, cietai un labā izskatā.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Mājputnu audzēšana noris trijos secīgos posmos: audzēšanas (nobarošanas) sākumposms, augšana un nobarošanas beidzamais posms. Šo posmu laikā mājputnus atļauts ēdināt vienīgi ar šādiem barības līdzekļiem:

“Audzēšanas (nobarošanas) sākumposmā”, kas ilgst vismaz 35 dienas, barības devā pēc apjoma jābūt vismaz 50 % labības, kurai var pievienot papildbarību, ko veido augu izcelsmes barības vielas, piena produkti, vitamīni un minerālbarība.

Pēc tā sauktā “audzēšanas (nobarošanas) sākumposma” mājputnus audzē brīvās turēšanas apstākļos zālaugu ganībās. Ēdināšanu tad nodrošina galvenokārt ganību barības resursi (zāle, kukaiņi, nelieli gliemezīši), kurus papildina ar labību: kukurūzu, griķiem, kviešiem, auzām, tritikāli, miežiem, kā arī ar pienu un tā produktiem. Šie labības graudi, kuros vismaz 40 % apmērā no barības devas ietilpst kukurūza, var būt vārīti, diedzēti, drupināti vai malti, taču ne citādi apstrādāti. Laikposmā no 36. līdz 48. audzēšanas dienai, kad mājputniem veidojas skelets, tiem var izēdināt proteīnbarību, minerālbarību un vitamīnus, kas tādējādi ir vietējo barības resursu papildinājums.

Proteīnu saturs dienas barības devā nedrīkst pārsniegt 15 %.

Šim “augšanas” posmam seko “nobarošanas beidzamais” posms, kurš jaunputniem ilgst desmit dienas, jaunvistām – trīs nedēļas, bet kapauniem – četras nedēļas; nobarošanas beidzamo posmu veic, kad mājputnus tur sprostos samērā tumšā, mierīgā un vēdinātā telpā. Šajā laikposmā mājputnu barības deva ir tāda paša kā augšanas posmā; šai devai var pievienot rīsus.

Mājputnu barības (ganību barības resursi un izēdinātie labības graudi) izcelsme gandrīz 90 % apmērā ir ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Mājputnu atlase un izlase, pārošanās un perēšana, kā arī audzēšana un nokaušana noris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Mājputnu liemeņu sagatavošana (smalkā noplūkšana un apkakles tīrīšana), iepakošana un, ja vajadzīgs – vienīgi jaunputnu liemeņiem – straujā sasaldēšana, notiek ģeogrāfiskajā apgabalā saskaņā ar šādu noformējumu:

Šie posmi obligāti veicami ģeogrāfiskajā apgabalā – to pamato ļoti specifiskas un tradicionālas zinātības izmantošana. Labākais piemērs tam ir mājputnu liemeņu apaļošana un iesiešana. Šo paņēmienu lieto it īpaši gadumijas svinību reizēs, un tas ļauj labāk nodrošināt tauku iesūkšanos muskuļaudos un tādējādi izceļ produkta organoleptiskās īpašības. “Volaille de Bresse” ražošanas nozares uzņēmēji turpina šo praksi, neraugoties uz ieguldāmo laiku un darbu, kādi vajadzīgi, lai šos produktus sagatavotu pārdošanai šādā noformējumā. Arī “strauji sasaldēti” un “gatavi cepšanai” ir ar ACVN “Volaille de Bresse” apzīmētajam produktam īpaši raksturīgi noformējuma veidi – ekstremitātes (izņemot pirkstus) nedrīkst būt atdalītas.

Turklāt ļoti plānā “Volaille de Bresse” mājputnu āda prasa sevišķu uzmanību, lai atspalvošanas, liekšanas un iepakošanas laikā to nenorautu. Tādēļ līdz minimumam jāierobežo darbības, kuru rezultātā varētu bojāt ādu (ieplēsumu, bojājumu un neraksturīgu iekrāsojumu dēļ mājputnu liemeņus izbrāķē saskaņā ar produkta aprakstu).

Visbeidzot, šo darbību veikšana ģeogrāfiskajā apgabalā ir vajadzīga, jo tās norisinās vienlaikus ar šo mājputnu atzīšanu par derīgiem apzīmēšanai ar šo ACVN. Tieši sākot ar šo pēdējo – klasificēšanas – posmu, ir iespēja šo mājputnu produkciju piedāvāt tirdzniecībā ar šo ACVN. Produkcijas apzīmēšana ar šo nosaukumu izpaužas kā identifikācijas marķējuma uzlikšana aizzīmogojuma veidā (jaunvistām un kapauniem – zīmoga veidā). Šīs zīmes ir produktu identificēšanas instrumenti, taču izmantojamas arī to izsekojamības garantēšanai.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz produkta “Volaille de Bresse”/“Poulet de Bresse”/“Poularde de Bresse”/“Chapon de Bresse” vienlaikus jābūt gan putnkopja gredzenam, gan lopkāvēja aizzīmogojumam, gan īpašai etiķetei, gan arī – jaunvistām un kapauniem – identifikācijas zīmogam.

Etiķeti piestiprina pie “bezzarnu” (daļēji izķidātu) mājputnu liemeņu muguras vai pilnīgi izķidātu (“gatavi cepšanai”) liemeņu krūšukaula ķīļa, kad mājputnus klasificē par derīgiem apzīmēšanai ar šo cilmes vietas nosaukumu un pirms produkcijas nosūtīšanas. Uz etiķetes jābūt Eiropas Savienības ACVN logotipam.

Identifikācijas marķējuma modeļi.

Identifikācijas marķējuma uzlikšanas nosacījumi.

Gredzenu pirms produkta izvešanas no saimniecības putnkopis mājputnam uzliek uz kreisās kājas. Aizzīmogojumu uzliek uz kakla pamatnes, kad mājputnus klasificē par derīgiem apzīmēšanai ar šo cilmes vietas nosaukumu un pirms produkcijas nosūtīšanas. Gredzenu un aizzīmogojumu var izmantot tikai vienu reizi, un to uzlikšanu veic rūpīgi un uz vietas tā, lai tie būtu neviltojami. Zīmogus piestiprina pie kakla pamatnes un nostiprina ar aizzīmogojumu.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ar cilmes vietas nosaukumu “Volaille de Bresse” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskais apgabals aptver šādu pašvaldību teritoriju (pilnībā vai daļēji).

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

—   Dabas faktori

Breses mājputnu audzēšanas apgabals ir mežains līdzenums ar nelieliem pauguriem; turienes cilmiežiem izcelsme ir pliocēna un kvartāra perioda periglaciālie ģeoloģiskie nogulumi, no kā veidojusies ļoti mālaina un ūdensnecaurlaidīga augsne. Mitro klimatu stipri ietekmē okeāns, bieži veidojas miglas.

Kukurūzai, ko Bresē ieveda XVII gs. sākumā (nedaudz vēlāk par pusgadsimtu pēc tam, kad to ieveda Andalūzijas piekrastes zemēs), ir bijusi liela nozīme Breses lauksaimniecības sistēmā – to kā pamatproduktu lietojuši gan cilvēki, gan arī tā kā pamatbarība izēdināta mājputniem. Šādos apstākļos gadsimtu gaitā izveidojusies tradicionāla jaukta tipa lauksaimniecība, kuras pamatā ir zālaugu kultūru izmantošana un graudaugu audzēšana, bet līdztekus tai – aitkopība un liellopu audzēšana (piensaimniecība, vēlāk teļu audzēšana), kas saglabājusies līdz mūsu dienām.

—   Cilvēkfaktori

Kopš 1591. gada “Volailles de Bresse” un jo īpaši “chapons gras” (nobarotie kapauni) minēti Bourg-en-Bresse pilsētas pašvaldības reģistros. Sākot ar XVII gadsimtu, nodevas arvien vairāk tiek maksātas kapaunu un jaunvistu veidā, bet XVIII gadsimta beigās tie jau ir minēti visos nomas līgumos. Šo mājputnu gaļas sulīgumu vēlāk izcēlis gastronoms Brillat-Savarin, kas savā 1825. gada darbā “Physiologie du goût” (“Garšas fizioloģija”) raksta: “No jaunvistām priekšroka dodama tām, ko audzē Bresē”.

Ražošanas attīstību veicināja atvieglojumi, ko tirdzniecībai sniedza Parīzes–Lionas–Marseļas (PLM) dzelzceļa līnijas atklāšana. Ievērības cienīgs faktors neapšaubāmi ir arī tādas lielas pilsētas tuvums kā Liona.

Vietējās šķirnes vistas, kas atzītas par vienīgajām, no kurām var iegūt produktu, ko var apzīmēt ar šo cilmes vietas nosaukumu, ir ļoti izturīgas un sevišķi labi pielāgojušās Breses mitrajai videi un augsnei. Vēsturiski katrs putnkopis pats atlasīja vaisliniekus no sava ganāmpulka. Vēlāk, 1955. gadā, pateicoties nozares dalībnieku kopīgai iesaistei, tika izveidots selekcijas centrs. Tajā veic ģenealoģisku selekciju, kas ļauj nodrošināt šķirnes saglabāšanu.

Putnkopības prakses pamatā ir jau izsenis izmantots ēdināšanas režīms: mājputni paši sameklē sev barību, ganībās knābājot sliekas un izmantojot zālaugus; papildus tiem izēdina graudus un piena produktus (atšķaidītu pienu, sūkalas, piena pulveri, paniņas u. c.). Dzīvnieku galīgo nobarošanu veic sprostos, ko sauc par “épinettes”, mierīgos apstākļos un samērā tumšā vietā, lai netiktu sacelta nekāda kņada. Pēc nokaušanas mājputnus sagatavo neparastā veidā, atstājot tiem uz kakla pamatnes spalvu apkaklīti.

Īpašu uzmanību putnkopis velta “smalkajiem” mājputniem: kapauniem – vīriešu kārtas putniem, kas dzimuši pavasara sākumā un kastrēti pirms 15. jūlija, un jaunvistām – sieviešu kārtas vistām, kas ir vecākas par cāļiem, bet nav vēl sākušas dēt. Nobarošanas beigu posms sprostos “smalkajiem” mājputniem ir ilgāks nekā cāļiem, turklāt pirmajiem bieži vien izēdina apetīti rosinošu barību pastētes veidā. Šīs vistas pēc nokaušanas tiek arī rūpīgi apstrādātas un ļoti uzmanīgi atspalvotas, lai nesavainotu ādu. Kad šos mājputnus “izdaiļo” Breses gaumē, kas kapauniem ir obligāti, to kājas un spārnus cieši piekļauj pie ķermeņa. Tad mājputnu liemeņus ievīsta izturīgā dabīgās šķiedras audeklā, kuru pēc tam ļoti cieši aizšuj ar rokām, izmantojot smalku diegu un sākot ar vidusdaļu, un beidzot ar galvu un muguras daļu pie astes, tā lai liemeņi būtu pilnīgi “ievīstīti”, izņemot kaklu, kura augšējo trešdaļu atstāj ar spalvām. Pēc atvīstīšanas šādam mājputna liemenim ir raksturīga cilindriska forma, no kuras atdalās vienīgi galva un kakls.

5.2.   Produkta specifika:

Šiem dzīvniekiem ir raksturīgs smalks skelets un “sīkgraudaina” āda; tās ir pazīmes, kas liecina, ka tiem labi attīstās gaļa un tauki. Savukārt pagarinātā muguras daļa liecina par lielāku filejas daļas iznākumu.

Produkts “Volaille de Bresse” pieder pie “trekno mājputnu” tipa: tas ir garenāks un ar ļoti smalku miesas būvi; tās ir pazīmes, ka šādi dzīvnieki labi noder nobarošanai. Tos viegli atšķirt no “graudu vistas” (“poulet de grain”), kas ir platāka, druknāka un kam mazāk raksturīgs novājējis izskats.

Pēc cepšanas, kas jākontrolē, lai produkts saglabātu visas organoleptiskās īpašības, šo mājputnu (kam raksturīgs liels gaļas iznākums) gaļa ir ļoti maiga, ar stipru garšu un lielu sulīgumu.

Attiecībā uz gaļas iznākumu, “Volaille de Bresse” izceļas ar izmeklētāko gaļas gabalu apjomu, kā arī filejas daļas garumu un platumu vai stilbu apaļumu. Visi kauli ir ļoti smalki, galva un kakls izskatās trausli, jo ir pavisam nelieli salīdzinājumā ar ēdamo daļu. Pēc atasiņošanas un atspalvošanas šie mājputnu liemeņi ir ar raksturīgu apaļīgu un treknu miesu bez stūrainības.

Gaļa ir maiga un mutē pat kūstoša, kā dēļ tā Parīzes tirdzniecības paviljonos izpelnījusies “krēmīgās” gaļas pievārdu. Gaļa viegli atdalās no kauliem, un dažādie muskuļaudi ļoti viegli atdalās viens no otra. Muskuļu šķiedras ir tik smalkas, ka šķiedrainums nav gandrīz samanāms. Gandrīz nemaz nav cīpslu un aponeirožu, bet, ja ir, tad gandrīz nav atšķiramas no gaļas. Tauki šiem mājputniem atrodas ne tikai zemādas taukaudos, kuru apjoms atkarīgs no nobarojuma pakāpes, bet caurauž arī muskuļaudus. Visas smalkās muskuļšķiedras ir it kā “ievīstītas” smalkgraudainos taukaudos, kas pēc cepšanas piešķir gaļai sevišķu mīkstumu.

Jaunvista ir apaļīgāka un smagāka par cāli, un tai ir sevišķas garšas īpašības, kas saistītas ar nobarojumu, kas tām ir lielāks. Kapauns sakarā ar kastrāciju un lielāku dzīves ilgumu, kas veicina tauku veidošanos muskuļaudos ilgi un regulāri, ir mājputns ar ļoti augstu gastronomisko kvalitāti, un to piedāvā tirdzniecībā gadumijas svinībām.

Visbeidzot, pieredzējuši degustatori atzīst, ka šo mājputnu gaļai piemīt īpašs aromāts, kura dēļ pēc tās ir ļoti liels pieprasījums visizsmalcinātāko gardēžu aprindās.

Šo vietējās gastronomijas tradīcijās dziļi sakņojušos produktu gatavo un popularizē lielākie Francijas un aizrobežu šefpavāri.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Noteicošais faktors Breses mājputnu audzēšanas aizsākumam ir Breses jauktā tipa lauksaimniecība, kas veidojusies tiešā vietējās vides ietekmē, kurai raksturīgi labvēlīgi apstākļi zālaugiem un kukurūzai, kas ir mitrumprasīga kultūra, kurai vajadzīgas augsnes ar lielām ūdens rezervēm. Kukurūza kā papildbarība citiem graudaugiem savas uzturvērtības dēļ ir ļāvusi mājputnus nobarot treknus – tas ir Breses mājputnu reputācijas pamatā.

Ražotāji pratuši saglabāt šķirni tīrā veidā, lai izkoptu produktam “Volaille de Bresse” vajadzīgās īpašības. Šo mājputnu izturīgums ir ļāvis tiem dzīvot šajā dabas vidē, kur valda grūti apstākļi un kur tie barojas daļēji ar vietējās zemes savvaļas dzīvo barību un saņem ģeogrāfiskajā apgabalā iegūtu bagātīgu papildbarību (kukurūzu, pienu), ko putnkopis tiem izēdina audzēšanas un nobarošanas laikā.

Tādējādi putnkopības pamatā šeit ir stipra tradīcija un ar proteīniem sevišķi bagātas barības izēdināšana, īpašas nobarošanas metodes un vēlīns kaušanas vecums, kas ļauj dzīvniekiem sasniegt pilnīgu fizioloģisko gatavību.

Dzīvnieku audzēšanas veids, aprūpe un nobarošana piešķir šo mājputnu gaļai izcilas organoleptiskās īpašības, kas izpaužas pēc cepšanas. Tradicionālā šo smalko mājputnu liemeņu “apaļošanas” prakse, cieši ievīstot tos audeklā, ļauj veicināt īpaši tauku iekļūšanu dziļāk muskuļaudos. Smaržīgās vielas, kas uzkrājas taukos un atbrīvojas cepšanas laikā, savstarpēji iesaistās reakcijās, iesūcas visā produkta masā un piešķir šo mājputnu gaļai izsmalcinātu aromātu.

Sevišķi daudz šo mājputnu pārdod pēc četriem īpašiem konkursiem, ko sauc par “Les glorieuses de Bresse” (“Breses slavenības”), no kuriem pirmais notika Bresē 1862. gada 23. decembrī. Pārējie trīs pasākumi norisinās Pont-de-Vaux, Montrevel-en-Bresse un Louhans nedēļā pirms Ziemassvētkiem un “pulcē” vairāk kā 1 000 izpušķotu dzīvnieku, no kuriem skaistākos vērtē žūrija. Putnkopji cīnās gan par pirmajām godalgām, ko var saņemt par kapauniem un jaunvistām, gan arī par augstākajiem tarifiem; un labākie eksemplāri rotās skaistākās vitrīnas un lielākos Ziemsvētku nakts maltītes galdus. Šie konkursi liecina par to, cik lepni ir putnkopji par savu produkciju un cik cieši tie sevi saista ar šo darbību.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCVolailleDeBresse2011.pdf

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(3)  Skat. 2. atsauci.

  翻译：

查看mercari原页面

收藏该商品

立即下单