4.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/40

Ziņotājs:

Josef ZBOŘIL

Līdzziņotājs:

Enrico GIBELLIERI

1.1.

Ekonomikas lejupslīde būtiski ietekmējusi stikla rūpniecību, izraisot jaudas un ražošanas apjoma samazināšanos un daudzu darba vietu likvidēšanu. Lai varētu saglabāt darba vietas un Eiropā radīt labvēlīgu vidi ieguldījumiem stikla rūpniecībā, tādā veidā nodrošinot, ka nozare nezaudē savu vietu inovācijas avangardā, būtiski ir risināt šos nozīmīgos problēmjautājumus, īstenojot rūpniecības politiku attiecībā uz stikla ražošanas nozari. Šī politika jāīsteno ar mērķi panākt trīs ilgtspējas pīlāru – saimnieciskā, sociālā un ekoloģiskā pīlāra – līdzsvaru.

1.2.

Eiropas Savienībai ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai stimulētu pieprasījumu un atraisītu stikla izstrādājumu potenciālu sekmēt pāreju uz energoefektīvu aprites ekonomiku, kurā ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, tādējādi paverot būtiskas iespējas uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā. Jāīsteno mērķorientētas iniciatīvas, piemēram, jāizvirza mērķi un jāveic efektīvi pasākumi, lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkās, Eiropas Savienībā ātri jāizstrādā logu energomarķējuma sistēma, jāatbalsta pētniecība un izstrāde, jāuzlabo stikla savākšana un pārstrāde un jāīsteno politika, kas atjaunotu ekonomikas izaugsmi svarīgās nozarēs (piemēram, celtniecībā, automobiļu rūpniecībā un atjaunīgas enerģijas nozarē).

1.3.

Rūpniecības politikai, kas attiecas uz Eiropas stikla rūpniecības nozarēm, jāstiprina Eiropas ražotāju konkurētspēja: saistībā ar kopējām izmaksām, kuras rada Eiropas vides tiesību aktu īstenošana, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar konkurentiem trešās valstīs; nodrošinot labāku regulējumu un prognozējamu regulatīvo vidi; topošajā enerģētikas savienībā risinot tādu problēmu kā enerģijas augstās izmaksas. Šajā sakarā īpaša vērība jāvelta ietekmei uz MVU un jāsniedz pienācīgs atbalsts, ja tas ir vajadzīgs. Eiropas Komisija vērtēs, kā kopējās izmaksas ietekmē šīs nozares, un šis vērtējums būtu jāizmanto par pamatu, lai īstenotu “labāka regulējuma” programmu, ko ir atbalstījis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude JUNCKER.

1.4.

Dažas Eiropas stikla rūpniecības nozares cieš no negodīgas tirdzniecības prakses, un tās ir jāaizsargā pret šādu rīcību. Ja godīga konkurence ir apdraudēta, Eiropas Savienībai noteikti ir jārīkojas ātrāk un jāīsteno efektīvi tirdzniecības politikas pasākumi. Turklāt rūpīgi jānovērtē jauno un turpmāko ES tirdzniecības nolīgumu ietekme uz stikla rūpniecības nozarēm Eiropas Savienībā.

1.5.

Vajadzīga politika, kas izglītības un apmācības sistēmas labāk pielāgotu darba tirgus prasībām. Arodapmācība var palīdzēt pārejas periodā, bet Eiropas stikla rūpniecībai jāpiesaista arī jauni talanti un arī turpmāk jābūt inovācijas avangardā.

1.6.

Būtiski ir koordinēt un saskaņot Eiropas politiku (enerģētikas, klimata, pētniecības, tirdzniecības, vides, konkurences, nodarbinātības un citās jomās). Sociālo partneru iesaistīšana kopumā un it īpaši Eiropas nozares sociālā dialoga izveide varētu ietekmēt politikas, kas attiecas uz stikla rūpniecības nozarēm, veidošanu.

1.7.

Pārskatot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu laikposmam pēc 2020. gada, jābalstās uz neapstrīdamiem faktiem un jāņem vērā sektora ierobežotās iespējas vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tādēļ pēc 2020. gada un kamēr konkurentu valstīs netiek veikti līdzīgi pūliņi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, jānodrošina stikla rūpniecības pilnīga aizsardzība pret oglekļa emisiju pārvirzes risku. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai ir jānodrošina, ka stikla ražotnes saņem bezmaksas kvotas pilnā apmērā, kas tām ir vajadzīgas, ņemot vērā standarta un faktisko ražošanas apjomu. Turklāt kvotu daudzuma samazinājums nedrīkstētu pārsniegt novērtēto stikla rūpniecības spēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju.

1.8.

Lai gan sekmīgs aprites ekonomikas modelis stikla taras nozarē darbojas jau 40 gadus, ir vajadzīga proaktīva politika, lai atzītu un atbalstītu tās centienus un radītu veiksmes stāstus citās apakšnozarēs. Īpaši jāstimulē pārstrāde būvniecības stikla nozarē, lai varētu attīstīties vietējas stikla savākšanas sistēmas.

1.9.

Kopumā stikla rūpniecība guvusi ievērojamus panākumus, mobilizējot iekšējos resursus, taču daudzi vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanas jautājumi vēl jārisina un jāņem vērā efektīvas stikla rūpniecības politikas veidošanā. Atzīstot stikla rūpniecības nozīmību vērtības radīšanas ķēdēs, šai politikai būtu jāstimulē pētniecība un pieprasījums pēc “vieda” stikla un produktiem, kam piemīt jaunas īpašības.

2.1.

Stikls ir inerts materiāls, ko ražo no daudzām dabīgām izejvielām un pārstrādāta stikla. Tas ir pilnībā pārstrādājams produkts, ko augsti vērtē tam raksturīgo pamatīpašību dēļ (piemēram, tā radītās priekšrocības, kas saistītas ar cilvēka veselību un ērtībām, pārtikas uzglabāšanu, dabisko apgaismojumu ēkās utt.). Stiklu izmanto daudziem lietojumiem, kas taupa enerģiju vai ražo atjaunīgu enerģiju, un daudziem augsto tehnoloģiju lietojumiem. Savu īpašību dēļ stikls ir arī materiāls, kas iedvesmo daudzus radošus cilvēkus, arhitektus utt., tādā veidā vairojot Eiropas kultūras reputāciju un zīmolu vērtību visā pasaulē.

2.2.

Eiropas Savienībā 2012. gadā kopumā tika saražoti 33 miljoni tonnu stikla, un ES bija pasaules lielākais stikla ražotājs. Produkcijas vērtība 2012. gadā bija aptuveni 35 miljardi euro. 2013. gadā stikla rūpniecības rādītāji bija šādi: tika saražoti 2 0 2 78  000 tonnu stikla taras (Eiropa ir lielākais stikla taras ražotājs pasaulē), 8 0 95  000 tonnu plakanā stikla, 6 64  000 tonnu stiprinošās stiklšķiedras, 1 1 08  000 tonnu mājsaimniecības stikla, 6 70  000 tonnu īpašiem nolūkiem paredzētā stikla un citi stikla produkti.

2.3.

Stikla rūpniecībā tieši nodarbināti aptuveni 2 00  000 cilvēku, kas strādā 200 uzņēmumos visā Eiropā, un tie ir gan mazie un vidējie uzņēmumi, gan starptautiski uzņēmumi. Aplēsts, ka stikla rūpniecība netieši nodrošina vairāk nekā 5 00  000 darba vietu. Tā ir koncentrēta deviņās valstīs (Vācijā, Polijā, Francijā, Čehijas Republikā, Itālijā, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā un Austrijā). Eiropas Savienībā stiklu galvenokārt ražo teritorijās, kur tā ražošana ir vēsturiskie iesakņojusies un kur tai ir ģimeniskas tradīcijas.

2.4.

Ražošana šajā rūpniecības sektorā ir ievērojami sarukusi, it īpaši plakanā stikla nozarē, kur no 2007. līdz 2012. gadam tā samazinājusies par 20 %. Šā sarukuma izpausmes ir jaudas samazinājums un daudzu darba vietu likvidēšana.

2.5.

Pastāv reāli draudi, ka Eiropas stikla rūpniecība tiks neatgriezeniski vājināta. Taču Eiropai šī tautsaimniecības nozare ir nozīmīga, un ne tikai tādēļ, ka tā gūst izcilus panākumus pasaules tirgū, bet arī tādēļ, ka tā sniedz svarīgu pamatieguldījumu, kas vajadzīgs citām nozarēm un tehnoloģijām (piem., skārienjutīga ekrāna tehnoloģijas, atjaunīgas enerģijas avoti, organiskie gaismstarotāji). Piemēram, stikla taras nozare apgādā vadošos Eiropas zīmolus, kas Eiropas pozitīvajai tirdzniecības bilancei pievieno 21 miljardu euro. Stiklam ir būtiska nozīme, lai panāktu pāreju uz konkurētspējīgu enerģijas un resursu izmantošanas ziņā efektīvu ekonomiku. Tādēļ ir svarīgi Eiropā izstrādāt rūpniecības politika attiecībā uz stikla ražošanas nozarēm.

3.1.

Stikla rūpniecība ir ļoti kapitālietilpīgs sektors. Šī īpašība galvenokārt izpaužas stikla ražošanas sākumposmos, kur tiek ražoti pamatprodukti. Eiropā jāveicina spēcīga augšupējā sektora, kas spēj atbalstīt inovāciju, veidošanās un vērtības radīšanas ķēdes dzīvotspēja.

3.2.

Ekonomikas krīzes dēļ un tā kā samazinās pieprasījums svarīgākajās nozarēs (piemēram, celtniecībā un automobiļu rūpniecībā) un saasinās konkurence ar ražotājiem, kas darbojas trešās valstīs un vēlas iekarot ES tirgu, vērojamas šādas attīstības tendences:

3.3.

Dažās nozīmīgās stikla rūpniecības nozarēs pašlaik dominē šādas ieguldījumu tendences:

3.4.

Neraugoties uz šīm satraucošajām attīstības tendencēm, Eiropa joprojām ieņem vadošu pozīciju. Tā kā stikla rūpniecība vēsturiski ir saistīta ar Eiropu, ir uzkrāta pieredze un īpašās zināšanas, un tajā strādā kvalificēts darbaspēks. Stikla rūpniecības atsevišķās nozares turpina ieguldīt līdzekļus pētniecībā un izstrādē, kuru mērķis ir gan modernas ražošanas tehnoloģijas, gan mūsdienīgāki produkti, pakalpojumi un tīkli.

4.1.

Ilgtspēja kā pamatprincips ir visaptverošs aspekts, un būtu jāvērtē, vai visa īstenotā politika un visi pasākumi atbilst šim principam. Rūpniecības politikā attiecībā uz stikla rūpniecību jācenšas panākt līdzsvaru starp trīs ilgtspējas pīlāriem – saimniecisko, sociālo un ekoloģisko pīlāru.

4.2.

Kaut arī 80 % produkcijas stikla rūpniecība tirgo Eiropas Savienībā, dažās apakšnozarēs saasinās ārējā konkurence. Tāpēc ir svarīgi, lai rūpniecības politika, kas attiecas uz Eiropas stikla rūpniecības nozarēm, stiprinātu Eiropas ražotāju konkurētspēju.

4.3.

Šai rūpniecības politikai ir jārisina šādas problēmas:

4.4.

Eiropas stikla rūpniecības nozares ir jāaizsargā no negodīgas tirdzniecības prakses. Gan nepārtrauktās stiklšķiedras nozare, gan plakanā stikla un īpašiem nolūkiem paredzētā stikla nozare cieš no negodīgas tirdzniecības prakses, ko īsteno konkurenti no Ķīnas, un Eiropas Komisijai arī turpmāk jāpievērš uzmanība mēģinājumiem izvairīties no muitas nodevu maksāšanas. Kopumā jānorāda: ja godīga konkurence ir apdraudēta, Eiropas Savienībai noteikti ir jārīkojas ātrāk un jāīsteno efektīvi tirdzniecības politikas pasākumi. Turklāt rūpīgi jānovērtē jauno un turpmāko ES tirdzniecības nolīgumu ietekme uz stikla rūpniecību Eiropas Savienībā.

4.5.

ES vēl nav atguvusies no finanšu krīzes, un Eiropas Savienībā jau ilgi vērojama ieguldījumu nepietiekamība. Eiropas Savienībā kopš 2007. gada, kad tika veikts visvairāk ieguldījumu, tie ir samazinājušies par 430 miljardiem euro. Ieguldījumu līmenis Eiropas Savienībā ir par 270 līdz 340 miljardiem euro zemāks nekā vēsturiski nostiprinājušās normas, kas nodrošina ilgtspēju. Ieguldījumu nepietiekamība kavē stikla rūpniecības strauju atveseļošanos un apdraud tās izaugsmi ilgtermiņā (1). Ņemot vērā stikla ražojumu pievienoto vērtību, ES būtu jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai atraisītu to potenciālu atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kurā ir zems oglekļa emisiju līmenis un enerģija tiek izmantota efektīvi. Tā kā stikla rūpniecībai piemīt ievērojams potenciāls radīt plašāku ietekmi, vairāk būtu jāatbalsta pētniecība un izstrāde. Tādēļ ir vajadzīga politika, kuras pamatā ir koordinēta ekonomikas izaugsmes atjaunošana.

4.6.

Stikla rūpniecībā vēl lielāku potenciālu varētu atraisīt, izvirzot mērķus un veicot efektīvus pasākumus, lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkās, un ātri izstrādājot logu energomarķējuma sistēmu. Neefektīvos logus aizvietojot ar efektīvu stiklojumu, katru gadu CO2 emisijas varētu samazināt par līdz pat 100 miljoniem tonnu un vienlaikus atbalstīt vietējo darba vietu izveidošanu. Tāpat no stiprinātās stiklšķiedras var ražot vieglus kompozītmateriālus, tādējādi sekmējot ES centienus dekarbonizēt transporta nozari.

4.7.

Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma 2008. gadā veikts pētījums par stikla rūpniecības konkurētspēju (2), un tajā pareizi norādīts uz šīs rūpniecības priekšrocībām un trūkumiem, iespējām un apdraudējumu. Stikla rūpniecība guvusi ievērojamus panākumus, taču daudzi vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanas jautājumi vēl jārisina un jāapsver, lai izveidotu efektīvu rūpniecības politiku attiecībā uz stikla rūpniecību.

4.8.

Ekonomikas globālās lejupslīdes un iepriekš aprakstīto rūpniecības attīstības tendenču dēļ stikla rūpniecībā likvidētas darba vietas. Stikla kausēšanas uzņēmumu slēgšana un tās izraisītais netiešais darba vietu zudums īpaši ietekmējis teritorijas, kurās bijusi attīstīta stikla rūpniecība. Visā Eiropā tika arī likvidētas ar apstrādi saistītās darba vietas lejupējā pievienotās vērtības radīšanas ķēdē, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumos.

4.9.

Efektīvā ES rūpniecības politikā uzmanība ir jāvelta nozaru īpašajām iezīmēm. Rūpniecības politikai, kas attiecas uz stikla rūpniecību, ir jāmobilizē koordinācijas un sadarbības mehānismi, lai varētu sekmēt pārstrukturēšanu. Valsts un reģionālajām iestādēm, kā arī sociālajiem partneriem ir svarīga nozīme ar ekonomiskās pārejas sociālo dimensiju saistīto jautājumu risināšanā.

4.10.

Stikla rūpniecības attīstība ir atkarīga arī no tās spējas saglabāt un vēl vairāk pilnveidot savu darbinieku prasmes un zināšanas. Tādēļ ir būtiski vēl vairāk izkopt šo Eiropas zinātību. Vajadzīga politika, kas nodrošinātu atbilstošu izglītību, apmācību un nodarbinātību un izglītības un apmācības sistēmas labāk pielāgotu darba tirgus prasībām.

4.11.

Atvērtā un dinamiskā darba tirgū Eiropas stikla rūpniecībai ir jākļūst pievilcīgākai, it īpaši jauniešu vidū. Ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistīti ieguldījumi celtniecības nozarē, stikla savākšanas un pārstrādes uzlabošana, kā arī pētniecība, izstrāde un inovācija stikla rūpniecībā radīs būtiskas nodarbinātības iespējas.

4.12.

Rūpniecības politikai, kas attiecas uz stikla ražošanas nozarēm, būtu jāsaņem informācija no nozaru sociālā dialoga, kurā sociālie partneri var apmainīties ar informāciju par visus interesējošiem aspektiem, kas saistīti ar šīs rūpniecības nākotni Eiropā.

4.13.

Stikla rūpniecība ir energoietilpīga; tāpēc enerģijas patēriņa samazināšana ir ekonomiska nepieciešamība un pastāvīgs mērķis. Stikla rūpniecība pagājušajās desmitgadēs spējusi samazināt enerģijas patēriņu uz vienu vienību, lai varētu apmierināt pieprasījumu Eiropā (no 1970. līdz 2000. gadam plakanā stikla ražošanā enerģijas patēriņš samazināts par 55 %, vienlaikus dubultojot ražošanas apjomu). Taču, kā norādīts EESK atzinumā 1205/2009, stikla rūpniecība jau sasniegusi pašlaik pieejamo zināšanu fizisko robežu un vislabākās stikla ražošanas tehnoloģijas, kas ir pieejamas, jau tiek plaši lietotas. Tādēļ iespējas vēl vairāk samazināt enerģijas patēriņu stikla ražošanā ir ļoti ierobežotas.

4.14.

Uz stikla rūpniecību attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un visas šīs rūpniecības nozares ir pakļautas emisiju pārvirzes riskam. Eiropas Komisija 2014. gadā veica kvantitatīvu ietekmes novērtējumu, kas liecina, ka plakanā stikla nozarē oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks salīdzinājumā ar 2009. gada novērtējumu ir par 20 % palielinājies. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma strauji samazina bezmaksas CO2 kvotu daudzumu, ko piešķir nozarēm, kuras pakļautas lielam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam. Tas vājina Eiropas stikla rūpniecības spēju konkurēt ar attiecīgajām trešo valstu rūpniecības nozarēm. Kamēr konkurentu valstīs netiek veikti salīdzināmi pūliņi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, jānodrošina stikla rūpniecības pilnīga aizsardzība pret oglekļa emisiju pārvirzes risku. Ar šādu efektīvu aizsardzību pret oglekļa emisiju pārvirzes risku jāgarantē, ka uzņēmumiem, kas sasnieguši vislabākos rezultātus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā, tiek piešķirtas bezmaksas kvotas pilnā apmērā. To apmēram jāatbilst faktiskajam ražošanas līmenim. Bezmaksas kvotu daudzums nebūtu jāsamazina ātrāk, nekā to ļauj novērtētā stikla rūpniecības spēja samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju. Vispārinot jānorāda, ka jaunais tiesību aktu kopums klimata jomā nenoliedzami izvirza prasības, kas neatbilst stikla rūpniecības spējai samazināt emisijas. Dekarbonizāciju varētu labāk panākt nozarēs, uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, piemēram, ēkās.

4.15.

Sekmīgs aprites ekonomikas modelis stikla taras nozarē darbojas jau 40 gadus (t. i., Eiropas Savienībā pārstrādā 71 % stikla pudeļu). Lai atzinīgi novērtētu un arī turpmāk saglabātu stikla rūpniecības centienus, Eiropas Savienībai būtu jāapsver iespēja iepakojuma un atkritumu politikas pasākumos priekšroku dot pastāvīgi izmantojamiem materiāliem, kurus var bezgalīgi pārstrādāt, nekad nezaudējot kvalitāti.

4.16.

Jāstimulē pārstrāde būvniecībā izmantojamā stikla nozarē. Būtu jāapsver vairāki politikas instrumenti, kas ļautu izvērst vietējas iniciatīvas celtniecībā izmantotā stikla savākšanai un pārstrādei. Eiropas līmenī būtu jāizvirza konkrēti mērķi attiecībā uz noteiktiem būvniecības un nojaukšanas atkritumiem, un varētu noteikt, ka pirms pakalpojumu sniegšanai paredzētu ēku nojaukšanas vai renovācijas obligāti jāveic audits. Tad vairāk pūļu tiks veltīts stiklojuma izņemšanai, šķirošanai un savākšanai pārstrādes nolūkā.

4.17.

Pārstrādei ir izšķiroša nozīme stikla rūpniecībā, jo stikla atkritumu izmantošana palīdz samazināt gan enerģijas patēriņu, kas vajadzīgs stikla kausēšanai, gan CO2 emisijas. Pārstrāde var veicināt jaunu darba vietu radīšanu nozarē un sekmēt tāda ES mērķa sasniegšanu kā aprites ekonomikas izveide.