22.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 443/47

—

ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (05600/2014),

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes regulai (COM(2011)0740),

—

ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. panta trešo daļu (C7-0047/2014),

—

ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Savienības pašu resursu nākotni (1),

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai (2),

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem (3),

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 23. oktobra rezolūciju labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā (4),

—

ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (5),

—

ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (6),

—

ņemot vērā Reglamenta 81. panta 1. punkta otro daļu,

—

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0270/2014),

A.

tā kā LESD 311. pantā ir noteikts, ka Padome, pieņemot regulu saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, ievieš Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, ja tā ir norādīts lēmumā, ar ko ir pieņemti noteikumi attiecībā uz Savienības pašu resursu sistēmu;

B.

tā kā LESD 311. pantā ir arī noteikts, ka budžets tiek pilnībā finansēts no pašu resursiem un ka Padome var noteikt jaunas pašu resursu kategorijas vai likvidēt kādu no esošajām kategorijām, tā nodrošinot juridisko pamatu pašu resursu sistēmas padziļinātai reformai;

C.

tā kā Parlaments ir pastāvīgi pieprasījis ES budžeta finansēšanu atkal nodrošināt ar patiesu pašu resursu sistēmu, kā tas noteikts Līgumā; tā kā Parlaments ir regulāri norādījis uz nepilnībām un ierobežojumiem esošajā pašu resursu sistēmā, kas nav pietiekami pārredzama un ir ļoti sarežģīta, tādēļ pilnīgi nesaprotama Eiropas pilsoņiem, kuriem vēlāk nākas izjust sekas;

D.

tā kā dalībvalstu iemaksas ES budžetā, ko tās veic, pamatojoties uz NKI, un kas pašlaik ir aptuveni 74 % no visiem ES ieņēmumiem, nevar uzskatīt par patiesu pašu resursu, jo tie ir vienkārši pārskaitījumi no dalībvalstu valsts kasēm ES budžetā; tā kā no PVN iegūtie resursi, kas ir aptuveni 11 % no visiem ES ieņēmumiem, arī ir veidojušies tā, ka tiek uzskatīti par dalībvalstu iemaksām ES budžetā; tā kā šī situācija gadu desmitu laikā ir stiprinājusi “taisnīgas peļņas” loģiku, kas nepārprotami dominēja arī Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra sanāksmes secinājumos par DFS 2014.–2020. gadam, un ir lielā mērā kavējusi ES budžeta strukturālu reformu;

E.

tā kā taupības pasākumu dēļ dalībvalstis nelabprāt palielina savas iemaksas ES budžetā, lai gan tās nenoliedzami izmanto ieguvumus, ko nodrošina no ES budžeta finansētu programmu īstenošana, un tā kā tiešu pašu resursu sistēma Eiropas Savienībai šajā gadījumā ir vienīgais dzīvotspējīgais risinājums;

F.

tā kā Parlaments ir pastāvīgi paudis atbalstu priekšlikumiem, ko Komisija iesniedza 2011. gada jūnijā, ierosinot samazināt dalībvalstu iemaksu daļu ES budžetā tā, lai šī daļa nepārsniegtu 40 %, likvidēt esošās tīri statistiskās no PVN iegūtās iemaksas un aizstāt tās ar patiesu pašas ES no PVN iegūtu resursu, kā arī izveidot vienu jaunu patiesu pašu resursu veidu un visus atlaižu un koriģēšanas mehānismus aizstāt ar fiksētu summu sistēmu 2014.–2020. gadam, jo šie priekšlikumi ir solis pareizajā virzienā, lai panāktu, ka ES budžeta ieņēmumi atbilst Līguma burtam un garam, un tie pēc būtības jau no paša sākuma ieguva pārliecinoša deputātu vairākuma atbalstu;

G.

tā kā Parlaments, kas gan nebija apmierināts ar to, ka Padome nespēj panākt progresu saistībā ar pašu resursu sistēmas reformu, 2013. gada novembrī tomēr deva savu piekrišanu regulai par DFS 2014.–2020. gadam, ņemot vērā ar Padomi panākto vienošanos attiecībā uz kopīgo deklarāciju par augsta līmeņa darba grupas izveidošanu pašu resursu jautājumos; tā kā šajā sakarībā prezidentvalsts Lietuva pauda apņēmību 2013. gada 18. un 19. decembrī organizēt šīs grupas atklāšanas sanāksmi; tā kā Padome vilcinājās pieņemt lēmumu par trīs savu pārstāvju iecelšanu šajā augsta līmeņa darba grupā, tādēļ minētā sanāksme varēja notikt tikai 2014. gada aprīlī;

H.

tā kā augsta līmeņa darba grupai pašu resursu jautājumos līdz 2014. gada beigām ir jāsagatavo pirmais esošās sistēmas nepilnību novērtējums un tā galīgais rezultāts 2016. gadā būs jāizvērtē iestāžu konferencē, kurā piedalīsies arī dalībvalstu parlamentu pārstāvji; tā kā augsta līmeņa darba grupai būtu jāanalizē visi pašu resursu sistēmas reformas aspekti, nodrošinot, ka Komisijas rīcībā ir viss nepieciešamais, lai tā varētu izvērtēt, vai jaunās pašu resursu iniciatīvas ir lietderīgi realizēt līdz ar 2014.–2020. gada DFS pārskatīšanas un/vai koriģēšanas procesu, kas veicams laikposmā pēc Parlamenta vēlēšanām (un kas jāsāk ne vēlāk kā 2016. gada beigās), un lai Komisija varētu ierosināt veiksmīgu reformu periodam, uz kuru attiecas daudzgadu finanšu shēma laikposmam pēc 2020. gada,

1.

atzinīgi vērtē to, ka Padome ir piekritusi ieviest Savienības pašas resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, kā tas noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību;

2.

ir sarūgtināts, jo t. s. Pašu resursu lēmumā Padome diemžēl ir nolēmusi iekļaut arī tos noteikumus, kuri attiecas uz NKI resursu aprēķināšanu; uzskata, ka tādējādi netiek izmantota iespēja vienā dokumentā apvienot visus īstenošanas noteikumus un ka Lisabonas līguma 311. pantā nav objektīva pamatojuma šādai nošķiršanai;

3.

pauž nožēlu, jo Padomei, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem likumdošanas priekšlikumiem, tomēr nav izdevies panākt progresu saistībā ar pašu resursu sistēmas reformu;

4.

joprojām pieprasa veikt Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas reformu, lai šī sistēma kļūtu vienkārša, pārredzama, taisnīga, atpazīstama un saprotama ES pilsoņiem, tā vairojot ES pilsoņu uzticēšanos Eiropas idejai un vienlaikus mazinot slogu, kas gulstas uz dalībvalstu valsts kasēm;

5.

ļoti cerīgi raugās uz augsta līmeņa darba grupu pašu resursu jautājumos, jo uzskata, ka tā ir unikāla iespēja pārvarēt esošo pašu resursu sistēmas reformas bloķēšanu; atzinīgi vērtē 2014. gada 3. aprīlī notikušo augsta līmeņa darba grupas pirmo sanāksmi; lai gan šī sanāksme diemžēl ir notikusi ar lielu novēlošanos, sagaida, ka augsta līmeņa darba grupai tomēr izdosies sasniegt savus mērķus noteiktajā termiņā, kā tas ir paredzēts kopīgajā deklarācijā par augsta līmeņa darba grupas izveidošanu pašu resursu jautājumos;

6.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.