10.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/1

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu “Komisijas darba programma 2016. gadam. Nav īstais brīdis, lai rīkotos, kā ierasts” un RK un Eiropas Komisijas sadarbības līgumu,

—

ņemot vērā RK 2015. gada 9. jūlija Rezolūciju par Eiropas Komisijas darba programmas prioritātēm 2016. gadam un 2015. gada 4. jūnija Rezolūciju par Eiropas Reģionu komitejas prioritātēm sestajam pilnvaru termiņam 2015–2020,

—

ņemot vērā subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu;

1.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus, ņemot vērā stratēģijas “Eiropa 2020” vidusposma pārskatīšanu un centienus sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, nākt klajā ar jaunu stratēģiju, kas nodrošinātu no ES Līguma 3. panta 3. punkta izrietošā ilgtspējas principa ievērošanu. Divas iespējamas alternatīvas šīs jaunās stratēģijas īstenošanai varētu būt ilgtspējīgas attīstības mērķu iekļaušana pārskatītajā stratēģijā “Eiropa 2030” vai jaunā ilgtspējas stratēģijā;

2.

uzsver, ka šajos centienos nepieciešama spēcīga teritoriālā dimensija, kuras veidošanā un īstenošanā ar Eiropas pusgada pasākumiem jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības, lai nodrošinātu efektivitāti, demokrātisku leģitimitāti un pārskatatbildību; šī prasība ir saskaņā ar RK aicinājumu izstrādāt balto grāmatu par teritoriālo kohēziju, balstoties uz Luksemburgas prezidentūras darbu pie ES Teritoriālās attīstības programmas 2020 un stratēģijas “Eiropa 2020” mijiedarbības analīzes; šajā saistībā komiteja ierosina noteikt, ka Eiropas Komisijas veiktajos ietekmes novērtējumos obligāti jāiekļauj teritoriālās ietekmes novērtējums;

3.

mudina Eiropas Investīciju banku un Komisiju par prioritāriem noteikt projektus, kuros iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, tajā skaitā mazu un vidēju projektu klasterus, un apņemas veicināt Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un uzraudzīt tā izmantošanu vietējā un reģionālajā līmenī; vērš uzmanību uz to, ka ESIF aizdevumi ne visām dalībvalstīm ir svarīgi, jo kreditēšanas nosacījumi, ko ESIF piedāvā vietējām un reģionālajām pašvaldībām, nav labāki par nosacījumiem, kas jau pastāv dažās dalībvalstīs;

4.

atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi vienkāršot kohēzijas politikas īstenošanu un uzskata, ka vienkāršošanā jāievēro holistiska pieeja gan attiecībā uz saņēmējiem, gan pārvaldes iestādēm; RK cieši sekos līdzi augsta līmeņa grupas vienkāršošanas jautājumos darbam un sniegs tajā savu ieguldījumu;

5.

mudina Komisiju laikus sākt dialogu ar RK par daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanas teritoriālajiem aspektiem, lai nodrošinātu, ka visas ES politikas palīdz stiprināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

6.

norāda, ka, cenšoties ES budžetu orientēt uz rezultātu sasniegšanu, vajadzēs arī konsekventi ņemt vērā secinājumus, ar kuriem drīzumā nāks klajā Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos. Tā kā ES budžeta ietekme visvairāk izpaužas vietējā un reģionālajā līmenī, arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām – ar RK starpniecību – kā nozīmīgiem dalībniekiem jāpiedalās saturīgu un visaptverošu priekšlikumu sagatavošanā ES budžeta sistēmas pārskatīšanai, ko Komisija, cerams, ierosinās 2016. gadā;

7.

atkārtoti mudina Komisiju atsākt debates par tematu “IKP un ne tikai” un apsvērt nepieciešamību un iespējas izstrādāt papildu rādītājus, kas atspoguļo labklājību un ilgtspējīgu attīstību;

8.

pauž nožēlu par to, ka Komisijas darba programmā 2016. gadam nav norādīts uz ES pilsētprogrammu, lai gan šajā jomā ir steidzami nepieciešama ciešāk integrēta pieeja ES politikai un tiesību aktiem; šajā saistībā komiteja atkārtoti uzsver, ka tā rosinājusi izstrādāt balto grāmatu par ES pilsētprogrammu;

9.

aicina Komisiju izskatīt Luksemburgas prezidentūras priekšlikumu “Eiropas Pārrobežu konvencija par īpašiem noteikumiem pārrobežu reģionos” un lūdz, lai komiteja tiktu aktīvi iesaistīta pārrobežu šķēršļu apskata sagatavošanā, ko pašlaik veic Komisija;

10.

atkārtoti aicina Komisiju publicēt zaļo grāmatu par mobilitāti ģeogrāfisku un demogrāfisku problēmu skartos reģionos;

11.

aicina Komisiju izstrādāt balto grāmatu par lauku apvidiem, lai atraisītu lauku apvidu milzīgo nodarbinātības un izaugsmes potenciālu, arī pilsētas–lauku kontekstā; atkārtoti uzsver, ka jāvienkāršo kopējā lauksaimniecības politika (KLP); pauž cerību, ka drīzumā tā varēs iepazīties arī ar ziņojumu par piena tirgus darbību, par ko RK jau ir iesniegusi ļoti konkrētus ieteikumus;

12.

aicina Komisiju izstrādāt skaidru rīcības plānu attiecībā uz jūras nozaru izaugsmi un mudina izveidot ar jūras nozaru ekonomiku saistītu zināšanu un inovācijas kopienu, kuras izveide būtu nākamais solis, kas ļautu pilnveidot prasmes un nodot privātajam sektoram jūras pētniecībā gūtās atziņas;

13.

atbalsta Komisijas centienus atvieglot novatorisku finanšu instrumentu izmantošanu; uzsver, ka šādu instrumentu vienkāršošana jāturpina, un mudina Komisiju ciešā dialogā ar pilsētu, reģionu, Eiropas Investīciju bankas (EIB) un sociālo partneru pārstāvjiem lemt par visiem nepieciešamajiem juridiskajiem risinājumiem, lai izvairītos no to kļūdu atkārtošanas, kuras tika pieļautas 2007.–2013. gada plānošanas periodā;

14.

uzmanīgi pārbaudīs jauno dokumentu kopumu par aprites ekonomiku, tajā skaitā attiecīgo rīcības plānu un jauno leģislatīvo priekšlikumu, ar ko groza ES tiesību aktus par atkritumiem, un tā ietekmi uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

15.

aicina Komisiju veicināt ciešāku Eiropas sadarbību enerģijas jomā un nepārprotami atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību lomu un ieguldījumu Enerģētikas savienības politikā, it īpaši saistībā ar atjaunojamiem energoresursiem, enerģijas ražošanu mazos apmēros, energoefektivitāti, iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanu, enerģētikas infrastruktūru un enerģijas piegādes dažādošanas pasākumiem, kā arī novatorisku energotehnoloģiju; pauž gatavību aktīvi iesaistīties enerģētikas infrastruktūras forumā un sadarboties ar Eiropas energoregulatoriem;

16.

aicina Komisiju enerģijas tirgus jaunās struktūras izstrādē un veidošanā ņemt vērā patērētāju uzskatus un vēlmes, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību pieredzi un labas prakses piemērus; pauž gatavību aktīvi līdzdarboties Iedzīvotāju enerģētikas jautājumu forumā;

17.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija veicina – lai gan tikai neleģislatīvu – iniciatīvu par ES kosmosa stratēģiju, un pauž cerību, ka šī iniciatīva atbalstīs kosmosa tehnoloģiju lietotņu tirgu, lai sekmētu MVU dibināšanu šajā nozarē; šajā saistībā rosina ES kosmosa stratēģijas plānošanas un īstenošanas posmos vairāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības;

18.

aicina Komisiju atbalstīt vietējās un reģionālās iniciatīvas ANO kampaņā “Pret apdraudējumu noturīgas pilsētas”, kuras īstenošana paredzēta Sendai pamatplānā, un atkārtoti mudina Komisiju attīstības politikā cieši iekļaut izturētspējas veidošanu; tūlītēja rīcība izmaksu ziņā būtu daudz efektīvāka nekā centieni veidot izturētspēju infrastruktūrai, kas jau ir uzbūvēta;

19.

atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu apvienot Pilsētu mēru pakta un Mayors Adapt iniciatīvu pārvaldību un paziņo, ka ir gatava aktīvi palīdzēt, lai paplašinātu jauno Integrēto mēru paktu klimata un enerģētikas jomā un to popularizētu visā pasaulē; tomēr atgādina, ka nedrīkst aizmirst arī citus vietējās un reģionālās sadarbības veidus, kuru mērķis ir klimata un enerģētikas jautājumu risināšana;

20.

pauž nožēlu par to, ka darba programmā nav skaidri norādīts uz Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemto vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam (1); aicina Komisiju īstenot it īpaši tās prioritāro 4. mērķi maksimāli palielināt ieguvumus no Savienības vides tiesību aktiem, uzlabojot to īstenošanu; atzinīgi vērtē plānoto Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) iniciatīvu, kas attiecas uz ziņojumu sniegšanas prasībām vides jomā, taču atkārtoti aicina izstrādāt jaunu direktīvu par iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem un priekšlikumu par vides pārbaudēm un vides tiesību normu izpildi (2);

21.

ar bažām norāda, ka demogrāfiskās pārmaiņas, sociālā un ekonomikas krīze un ģeogrāfiski koncentrētas migrācijas plūsmas var vēl vairāk palielināt Eiropas reģionu nevienlīdzību veselības jomā un apdraudēt veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, pieejamību un noturīgumu, un tāpēc rosina Komisiju pasūtīt pētījumu, kurā tiktu aplūkoti gan šie viens otru ietekmējošie faktori, gan tas, kā Eiropas reģioni šīs problēmas varētu pārvērst iespējās;

22.

aicina Komisiju rīkoties, lai mazinātu pārtikas izšķērdēšanu, un izvirzīt mērķi līdz 2025. gadam samazināt atkritumos izmestās pārtikas apjomu vismaz par 30 %, īpaši tāpēc, ka daudzām Eiropas vietējām un reģionālajām pašvaldībām, īstenojot pasākumus un iniciatīvas atkritumos izmestās pārtikas apjoma mazināšanai, ir vajadzīgas norādes un tiesiska noteiktība;

23.

atkārtoti aicina ES pasākumos, finansēšanas mehānismos un prioritātēs ņemt vērā mazo un vidējo pilsētu kumulatīvo ietekmi, jo šajā grupā (pilsētas ar 5 000–100 000 iedzīvotājiem) ir apmēram 56 % pilsētu;

24.

norāda, ka Komisijai nekavējoties jānāk klajā ar ierosinātajām iniciatīvām vienotā tirgus stratēģijas īstenošanai; uzsver, ka pilnībā jāizvērtē attiecīgo pasākumu teritoriālā ietekme;

25.

uzsver, ka digitālā vienotā tirgus izveide vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir ļoti svarīga; aicina Eiropas Komisiju regulāri ziņot par panākumiem digitālās plaisas pārvarēšanā, it īpaši vietējā un reģionālajā līmenī;

26.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nolūku pārskatīt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu un aicina ņemt vērā reģionālo dimensiju un īpatnības;

27.

uzsver, ka ir vajadzīga stratēģija, kuras mērķis ir atbalstīt IKT infrastruktūras attīstību, it īpaši lauku, tālākajos un, vispārīgāk, mazāk attīstītos reģionos, apzinoties, ka platjoslas un īpaši ātrdarbīgu platjoslas sakaru pakalpojumi var būt ļoti spēcīgs izaugsmes virzītājspēks;

28.

atzinīgi vērtē Komisijas pievēršanos sadarbīgā patēriņa jeb uz šādu patēriņu balstītas ekonomikas potenciāla atraisīšanai un pauž cerību, ka Komisija drīzumā nāks klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz koordinētu pieeju šādai ekonomikai piemērojamo noteikumu izstrādē, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo lomu un nepieciešamību nodrošināt patērētāju tiesības;

29.

atbalsta Komisijas centienus novērst regulatīvos šķēršļus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un jauniem uzņēmumiem un atzinīgi vērtē tās nolūku ierosināt iniciatīvu par otras iespējas došanu uzņēmējiem atsākt darbu pēc bankrota; uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo ieguldījumu stabilu uzņēmējdarbības ekosistēmu veidošanā un tāpēc norāda, ka pašvaldības ir jāintegrē MVU politikas pārvaldībā un jo īpaši tīklā “MVU sūtņi”;

30.

aicina Komisiju turpināt centienus veidot kapitāla tirgu savienību un vēlreiz uzsver, ka, īstenojot turpmākus reglamentējošos pasākumus, līdz minimumam jāsamazina administratīvais slogs un jāvairās no pārmērīga riska uzņemšanās un nestabilitātes finanšu tirgos;

31.

atzinīgi vērtē Komisijas nolūku iesniegt rīcības plānu attiecībā uz PVN, piemērot starptautiskos standartus par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu un, 2016. gadā pārskatot ES PVN direktīvu, precizēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem nodokļu neuzlikšanu pašvaldību sadarbībai, ko īsteno atbilstīgi publiskajām tiesībām un kas neietilpst publiskā iepirkuma tiesību aktu darbības jomā, var uzskatīt par saderīgu ar ES tiesību aktiem;

32.

pieņem zināšanai Komisijas ieceri atsaukt pašreizējo un RK atzinīgi novērtēto priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, taču vēlas zināt, cik lielā mērā Komisijas nodomu aizstāt to ar “priekšlikumu par pakāpenisku pieeju ceļā uz obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi” ietekmēs šajā jautājumā patlaban notiekošās sabiedriskās apspriešanas iznākums;

33.

pauž dziļu nožēlu par to, ka nav sniegti paskaidrojumi par Eiropas Komisijas lēmumu pagaidām nepieņemt darbaspēka mobilitātes veicināšanas pasākumu kopumu, kas bija viena no Komisijas pamatiniciatīvām, kuras mērķis ir sociālā dempinga un sociālā tūrisma novēršana un sociālo tiesību stiprināšana Eiropā un kuras īstenošanas gaitā, kā uzskata RK, būtu jāpārskata Direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darbā;

34.

pauž cerību, ka Komisijas priekšlikumā būs sekmīgāk risinātas darba un privātās dzīves līdzsvarošanas problēmas, īpaši saistībā ar sieviešu līdzdalību darba tirgū, proti, tiks pārskatīta 2010. gada direktīva par bērna kopšanas atvaļinājumu, novērsts institucionālais strupceļš, kurā nonākusi Maternitātes atvaļinājuma direktīva, un izstrādāta konkrēta stratēģija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai Eiropas Savienībā;

35.

aicina Komisiju ierosināt pārskatīt Direktīvu par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā, un Direktīvu par darba izraisītām balsta un kustību aparāta slimībām;

36.

uzsver, ka Jaunu prasmju programmā Eiropai jākoncentrējas uz atjaunotiem centieniem modernizēt Eiropas augstākās izglītības sistēmas un priekšlikumiem, ar ko nodrošina, ka visiem cilvēkiem Eiropas Savienībā ir tiesības un iespēja apgūt izglītības un prasmju obligāto minimumu un ka tiek sasniegta izcilība un stimulēta inovācija izglītības, profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā, veicinot digitālo prasmju apguvi un lielāku uzmanību veltot izglītības lomai cīņā pret jauniešu radikalizāciju;

37.

atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi uzlabot demokrātisko pārskatatbildību ES ekonomikas pārvaldības sistēmā, kas bez valsts līmenim pakārtoto līmeņu iesaistes nebūtu pilnīga;

38.

aicina Komisiju izvērtēt, kā jaunie noteikumi par Eiropas integrēto ekonomisko norēķinu sistēmu (ESA 2010) ietekmē vietējo un reģionālo pašvaldību spēju veikt ieguldījumus;

39.

pieņem zināšanai Komisijas iniciatīvas saistībā ar pāreju no EMS izveides pabeigšanas pirmā posma uz otro posmu, tajā skaitā balto grāmatu, kuras publicēšana plānota 2017. gada pavasarī; uzsver, ka par katru īstenošanas soli jālemj atsevišķi;

40.

uzsver: lai uzlabotu EMS sociālo dimensiju, ir svarīgi novērst reģionālās atšķirības; norāda, ka EMS sociālo rādītāju pārskatam būtu jāpievieno reģionālo atšķirību rādītāji;

41.

uzskata, ka daudzlīmeņu pārvaldība paver praktiskas pamattiesību aizsardzības iespējas un veicina pilsoņu Eiropas veidošanas un saglabāšanas procesu;

42.

uzskata, ka efektīvā pārrobežu tiesībaizsardzībā svarīga ir savstarpēja uzticēšanās, jo terorisms un radikalizācija, organizētā noziedzība un kibernoziedzība pēc būtības ir transnacionālas parādības, uz kurām ir jāreaģē ES līmenī; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pastiprinātu uzmanību pievērst šajā saistībā nepieciešamās operatīvās sadarbības un instrumentu attīstīšanai;

43.

atzīmē, ka Eiropas programmā migrācijas jomā un tās īstenošanās iniciatīvās īpaša uzmanība veltīta solidaritātes un atbildības principiem; uzsver, ka minētie principi un cilvēktiesību ievērošana, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību spējas būtu jāizvirza par galvenajiem elementiem visās ar migrāciju saistītajās ES rīcībpolitikās, kā arī to pieņemšanā un īstenošanā dalībvalstīs;

44.

atzīmē, ka ES finansējums bēgļu krīzes pārvarēšanai ir palielināts, un aicina Komisiju veikt analīzi par tā izlietojuma pievienoto vērtību un apmēru, it īpaši vietējās un reģionālajās pašvaldībās; uzsver, ka finansējums migrācijas pārvaldībai un integrācijai jānodrošina un jāpiešķir steidzamāk; mudina Komisiju nodrošināt, lai vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras šobrīd uzņem un izmitina bēgļus, nekavējoties saņem nepieciešamos finanšu līdzekļus bēgļu tūlītējo vajadzību apmierināšanai;

45.

atzinīgi vērtē paziņojumu par iniciatīvām nepilnību novēršanai ES patvēruma regulējumā un par ieceri iepazīstināt ar saskaņotu ilgtermiņa ES pārcelšanas un pārmitināšanas sistēmu; šajā saistībā atzinīgi vērē plānoto Dublinas regulas pilnveidošanu ar mērķi taisnīgāk sadalīt slogu, pamatojoties uz stingri noteiktām un taisnīgām kvotām; uzsver, ka kopīgi pieņemtie Dublinas procedūras noteikumi joprojām ir spēkā un visām ES dalībvalstīm ir jāievēro ES noteiktie uzņemšanas standarti un procesuālie standarti;

46.

uzsver, ka steidzami jāuzlabo ES ārējo robežu aizsardzība; uzsver, ka būtu jāizvairās no jebkādiem pasākumiem, kas apdraud brīvas pārvietošanās principu Šengenas zonā; atzīmē tomēr, ka ārkārtas gadījumos uz tās iekšējām robežām var veikt pārbaudes, lai aizsargātu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu; mudina Komisiju apsvērt turpmāk nepieciešamās iniciatīvas bēgļu integrācijas atvieglošanai, piemēram, izveidot migrācijas un integrācijas partnerības starp izcelsmes valstu un galamērķa valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

47.

atzīmē Komisijas priekšlikumu par drošu izcelsmes valstu sarakstu un apņemas iesaistīties rīcībpolitiku izstrādē un labas prakses piemēru apmaiņā vietējā un reģionālajā līmenī, izmantojot savas apvienotās konsultatīvās komitejas un darba grupas, kurās piedalās visu septiņu Komisijas priekšlikumā minēto valstu pārstāvji;

48.

aicina Komisiju izstrādāt efektīvu atgriešanas politiku, kas īstenojama raiti un ievērojot to migrantu cieņu un pamattiesības, kuriem nav tiesību uz patvērumu un kurus var droši atgriezt. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu resursu koncentrēšanu to cilvēku vajadzībām, kuriem patiesi nepieciešama palīdzība, un palīdzētu novērst turpmākus sociālus konfliktus, kas var novest pie ekstrēmisma;

49.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest jaunas ieguldījumu tiesas sistēmu TTIP un citās notiekošajās un turpmākajās tirdzniecības sarunās; īpaši atzinīgi vērtē jauno priekšlikumu, kurā nostiprinātās valdību tiesības regulēt, tomēr aicina sniegt tālāku un izsmeļošāku skaidrojumu, kā tas stāvokli uzlabos salīdzinājumā ar ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas (IVSI) pašreizējo mehānismu;

50.

mudina Komisiju pirms tirdzniecības sarunu sākšanas veikt ietekmes novērtējumus par tirdzniecības nolīgumu iespējamo ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī ietekmi uz vidi, tajā skaitā par ietekmi uz MVU, patērētājiem, konkrētām ekonomikas nozarēm, cilvēktiesībām un attīstības valstīm; īpaši uzsver, ka jāprecizē, vai un kad TTIP varētu ietekmēt vietējos sabiedriskos pakalpojumus;

51.

pauž nožēlu par to, ka tirdzniecības sarunās joprojām netiek ņemta vērā vietējā un reģionālā dimensija, un aicina Komisiju jaunajā tirdzniecības un ieguldījumu stratēģijā šo trūkumu novērst; šajā saistībā aicina Komisiju iesaistīt Reģionu komiteju ar pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA) saistītajā sarunu procesā, konkrēti, paverot RK iespējas piekļūt sarunu dokumentiem līdzīgi, kā tas notiek ar TTIP sarunu dokumentiem;

52.

uzsver, ka steidzami jārod mierīgs risinājums konfliktiem Lībijā, Sīrijā un Ukrainā. Tā piedāvā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības personisku kontaktu diplomātijā; atkārtoti apliecina gatavību strādāt, lai Ukrainā īstenotu reformu decentralizācijas jomā, un ierosina stiprināt sadarbības saites starp Eiropas un Lībijas vietējām un reģionālajām pašvaldībām ar mērķi veicināt spēju veidošanu un teritoriālo attīstību, tostarp pirms visaptveroša iekšēja nolīguma pilnīgas īstenošanas;

53.

atzinīgi vērtē Komisijas nolūku ar jauno Eiropas kaimiņattiecību politiku nodrošināt mērķtiecīgāku sistēmu, kas atbalstīs partnervalstu stabilizāciju un demokrātijas attīstību šajās valstīs; uzsver, ka jaunajā politikā jāīsteno teritoriāla pieeja un tās stratēģiskajos mērķos jāparedz atbalsts decentralizācijas procesam; apņemas veicināt šādu pieeju, izmantojot savas divas sadarbības platformas, proti, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asambleju (ARLEM) un ES un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferenci (CORLEAP);

54.

atzinīgi vērtē Komisijas nolūku turpināt darbu, lai konkretizētu kandidātvalstu pievienošanās perspektīvu; mudina, lai Komisija savos paplašināšanās progresa ziņojumos, kuriem pievērsīsies apvienotās konsultatīvās komitejas (AKK) un darba grupas, izsmeļošāk aplūko stāvokli paplašināšanās valstu vietējās un reģionālās pašpārvaldes jomā;

55.

atzinīgi vērtē ierosināto politiku pēc Kotonū nolīguma noslēgšanas un Komisijas nolūku palielināt ārpolitikas saskaņotību; uzskata, ka ar attīstības politiku ir jāattīsta vietējā demokrātija un administratīvās spējas, kā arī jāveicina reģionāla integrācija partnerzonās un decentralizēta attīstības sadarbība ar tām;

56.

rosina Komisiju, izskatot sabiedriskajā apspriešanā sniegtās atbildes, ņemt vērā to dažādo izcelsmi un nošķirt atbildes, kurās paustas noteiktas intereses, no atbildēm, kurās paustas vispārējās intereses un pie kurām pieskaitāmas vietējo un reģionālo pašvaldību atbildes; uzsver, ka šīs interešu atšķirības ir svarīgi ņemt vērā, arī izvērtējot nepieciešamību veikt noteiktu leģislatīvu priekšlikumu teritoriālās ietekmes novērtējumu;

57.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var sniegt lielu ieguldījumu, apzinot administratīvi apgrūtinošus ES noteikumus, tajā skaitā slogu, kas var rasties saistībā ar noteikumu transponēšanu un īstenošanu; atkārtoti aicina novērtēt RK saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku regulējumu sniegto ieguldījumu likumdošanas procesā, ņemot vērā RK privileģēto institucionālo lomu saistībā ar subsidiaritātes principu un ES tiesību aktu teritoriālo ietekmi;

58.

atkārtoti aicina attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību demokrātiski vēlētajiem pārstāvjiem un to pārstāvības apvienībām noteikt atbrīvojumu no ES pārredzamības reģistra noteikumiem, ar ko paredzēts regulēt lobistu piekļuvi ES iestādēm;

59.

atzinīgi vērtē Komisijas nolūku paplašināt “pilsoņu dialogu” un apņemšanos pārvarēt plaisu starp ES un tās iedzīvotājiem; atkārtoti apstiprina: lai palielinātu ES un tās tiesību aktu leģitimitāti, komiteja arī turpmāk veicinās pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību ES lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī decentralizētu komunikāciju par ES politiku, kas ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības;

60.

ar lielu interesi seko līdzi regulas par Eiropas pilsoņu iniciatīvu pārskatīšanai un uzsver, ka regula ir visaptveroši jāpārskata, lai šis instruments var pildītu savus uzdevumus un nodrošināt vēlamās priekšrocības;

61.

uzdod komitejas priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropadomes priekšsēdētājam.