15.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 434/43

Ziņotājs:

Dimitris DIMITRIADIS

1.1.

EESK uzskata, ka efektīva muitas savienība ir būtiski svarīgs Eiropas integrācijas procesa priekšnosacījums, lai nodrošinātu brīvu preču apriti un stiprinātu ES konkurētspēju un tās komerciālās un sarunu veikšanas spējas, taču tā ir arī svarīga drošības savienības izveidei, jo būtiski palīdz cīnīties pret jauniem un nepieredzētiem drošības apdraudējumiem, vienlaikus aizsargājot pilsoņu drošību un viņu finanšu intereses.

1.2.

EESK uzskata, ka galvenais jauno muitas tiesību aktu mērķis ir vienkāršot procedūras un saskaņot tās ar jaunākajiem datiem un ka Savienības Muitas kodeksa efektīva piemērošana palīdzētu uzlabot ES ekonomikas konkurētspēju visā pasaulē.

1.3.

EESK piekrīt Komisijas priekšlikumam pilnveidot muitas savienības pārvaldību, taču uzskata, ka tās visaptverošai izveidei ir nepieciešama reforma vairākos līmeņos un apņēmīga tehniska rakstura rīcība, vienlaikus nemainot ES kompetences jomas un neizjaucot līdzsvaru starp iestādēm. EESK tomēr uzsver, ka reformas nedrīkst būt par šķērsli ne likumīgas tirdzniecības atvieglošanai, ne pamattiesību aizsardzībai.

1.4.

EESK uzskata, ka muitas tiesību aktu efektīvu piemērošanu galvenokārt veido centieni pēc iespējas samazināt atšķirīgas interpretācijas dalībvalstu iestādēs. Pirms tam ir jāpabeidz sadarbspējīgu datorsistēmu izveide un jāpāriet uz pilnībā digitālu vidi, izmantojot dažādus resursus, uz kuriem ir balstīta valstu iestāžu organizācija un darbība.

1.5.

EESK uzskata, ka ir jāpāriet uz automātisku un centralizētu muitošanu, lai atvieglotu noziedzīgas darbības novēršanai un apkarošanai paredzēto pasākumu koordināciju un aizsargātu ES finanšu intereses, tādējādi aizsargājot uzņēmumu un Eiropas patērētāju tiesības, intereses un drošību. Minētā iemesla dēļ EESK aicina izveidot Eiropas Prokuratūru (EPPO), kas šajā saistībā varētu sniegt pozitīvu ieguldījumu.

1.6.

EESK ieskatā ir vajadzīga kopēja Eiropas muitas stratēģija, kas aptver muitas iestāžu divējādās funkcijas: robežkontroli un dažādus uzdevumus – muitas pārbaudes un nodevu iekasēšanu, kā arī noziedzīgas darbības novēršanas un apkarošanas veicināšanu. Vienlaikus tajā ir jāparedz materiālo un cilvēkresursu optimizācija, investējot materiālo resursu palielināšanā un atjaunināšanā un nosakot par prioritāti cilvēkresursu apmācību un sagatavotību, un jāparedz ES administratīvā atbalsta pasākumu izstrāde, piemērojot attiecīgos tiesību aktus, un stingrāka to piemērošanas pārraudzība.

1.7.

EESK uzskata, ka stratēģija ir jāveido, ņemot vērā ekonomikas dalībnieku, kuriem ir jāievēro muitas tiesību akti, daudzveidību, neatliekamo vajadzību izmantot jaunas tehnoloģijas un inovāciju, vienlaikus nodrošinot, ka pilnībā tiek ievērots indivīdu un uzņēmumu privātums, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības, un ņemot vērā arī cilvēcisko faktoru, kas ir muitas iestāžu virzītājspēks. Īpaša uzmanība jāvelta mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un patērētājiem.

1.8.

EESK uzskata, ka ir jāstiprina decentralizētā darbības modeļa funkcionēšana, izmantojot administratīvo sadarbību, ko centralizēti koordinē Komisijas vadīta atbalsta struktūra vai organizācija, iesaistot Muitas politikas grupu, lai palīdzētu ar ES Muitas kodeksa īstenošanu saistītajos jautājumos. Šādas struktūras uzdevums cita starpā būtu arī īpaši uz drošības jautājumiem vērstu rīcības un apmācību programmu darbība, augsta līmeņa specializācijas nodrošināšana un profesionālās zinātības sekmēšana muitas nozarē. Vienlaikus tā varētu sniegt pamatnostādnes, lai strauji un tieši reaģētu uz jauniem izaicinājumiem.

1.9.

EESK arī uzskata, ka ir būtiski svarīgi paplašināt un pastiprināt programmas “Muita 2020” un Fiscalis 2020, kas var darboties kā katalizatori finansējuma mērķorientētai izmantošanai pārvaldības nolūkos (apmācība, informācijas izplatīšana, operatīvā darbība, aprīkojums u. c.).

1.10.

EESK cer, ka intensīvāks kļūs savstarpējās administratīvās palīdzības nolīgumu slēgšanas process ar tirdzniecības partneriem, kas pilnībā atbilst pastāvīgi augošajai tirdzniecības sadarbībai ar trešām valstīm, un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) tirdzniecības atvieglošanas nolīgumam.

1.11.

EESK uzskata, ka ir jāveic svarīgi pasākumi aizsardzības un drošības jomās, kurās muitas iestādēm jau tagad ir jāsaskaras ar izaicinājumiem. Tāpēc komiteja uzskata, ka muitas un policijas iestāžu sadarbībai ir vajadzīgs spēcīgāks institucionālais pamats un centralizēta koordinācija. Jāpastiprina arī ES struktūru un decentralizēto dienestu starpnozaru sadarbība, lai pastiprinātu Savienības rīcību un ar dalībvalstu starpniecību palielinātu ES klātbūtni uz ārējām robežām. Sadarbības mērķim cita starpā vajadzētu būt teroristu finansējuma un ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanai, kā arī stingrākai divējāda lietojuma preču un saistīto tehnoloģiju pārbaudei. Turklāt efektīvi un rezultatīvi jāapkaro viltošana un pirātisms.

1.12.

EESK uzskata, ka visos veiktajos pasākumos noteikti ir jāietver atklāts dialogs ar visām ieinteresētajām pusēm (uzņēmumiem, patērētājiem, muitas iestādēm, muitas ierēdņiem, arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām), lai gūtu skaidrāku un pilnīgāku priekšstatu par risināmajiem jautājumiem, vienlaikus ņemot vērā visu pušu intereses.

1.13.

Visbeidzot, EESK ir pārliecināta, ka neatkarīgi no tā, kāda pieeja tiks pieņemta attiecībā uz muitas savienības modernizēšanu, tajā pienācīgi jāņem vērā Eiropas Savienības ārējo robežu izmaiņas, ko izraisīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES (Brexit).

2.1.

Muitas savienība ir bijusi būtisks Eiropas integrācijas priekšnosacījums, jo īpaši, lai nodrošinātu vienotu un raitu brīvas preču aprites īstenošanu drošā, pārredzamā, kā arī videi un patērētājiem nekaitīgā veidā, kas ļauj veiksmīgi cīnīties pret pārrobežu darbībām, par kurām tiesību aktos ir paredzētas sankcijas (1).

2.2.

Muitas savienība ir vienotā tirgus stūrakmens, tāpēc tai ir pilnībā jāatspoguļo vienotā tirgus vajadzības. Turklāt tā ir palīdzējusi uzlabot ES konkurētspēju globālajā tirgū. Arī ES budžetā veiktās muitas nodevu iemaksas ir ļoti nozīmīgas. Piemēram, 2015. gadā ieņēmumi sasniedza 18,6 miljardus EUR, kas ir aptuveni 13,6 % no ES budžeta.

2.3.

Papildus aizsardzības pasākumiem aizliegumu veidā un pasākumiem, kuru mērķis ir garantēt ES pilsoņiem drošumu un drošību, muitas savienības izveidei bija vajadzīga arī jaunu pasākumu ieviešana vai reformēšana, piemēram, kopējās tirdzniecības politikas un kopēja ārējā tarifa noteikšana, kā arī preferenciāls tarifs, kas ieviešams saskaņā ar asociācijas nolīgumiem starp ES un kaimiņvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm.

2.4.

Muitas savienības mērķis ir atvieglot likumīgu tirdzniecību un tādējādi cīnīties pret krāpšanu tirdzniecības darījumos, un tajā pašā laikā bloķēt tādus nelegālus preču pārvadājumus un nelikumīgus finanšu darījumus, ko var izmantot nelikumīgu vai teroristisku mērķu īstenošanai.

3.1.

Publicējot minēto paziņojumu, Komisijas nolūks bija uzsākt dialogu par muitas savienības modernizāciju, lai atspoguļotu jauno situāciju, kas laika gaitā radusies saistībā ar

mērķi veikt muitas savienības pamataspektu strukturālu reformu un izveidot jaunu pārvaldības modeli.

3.2.

Paziņojumā Komisija uzsver vajadzību uzlabot muitas savienības efektivitāti, modernizējot tās uzbūvi, lai pastiprinātu ES muitas iestāžu sadarbību un izveidotu struktūras, kas spēj attīstīties pielāgojamā un elastīgā veidā.

3.3.

Attiecīgajā paziņojumā nav ierosināts paplašināt ES kompetenci, attiecinot to uz jaunām jomām, taču tiek mēģināts modernizēt muitas savienības politiku, padarot to elastīgāku un efektīvāku, lai reaģētu uz pastāvīgi mainīgām situācijām.

4.1.

Ar ES Muitas kodeksa pārskatīšanu ir ieviesti būtiski grozījumi, kuru mērķis ir tirdzniecības vienkāršošana un atvieglošana. Tomēr muitas tiesību akti un tiesību akti brīvas preču aprites jomā kopumā joprojām ir ļoti komplicēti un ietver aptuveni 1 127 pašlaik spēkā esošus dokumentus (nolīgumus, direktīvas, regulas un lēmumus) (2). Tas sarežģī atsaukšanos uz attiecīgajiem noteikumiem, ja vien attiecīgais subjekts labi nepārzina ES tiesību aktus.

4.2.

Iepriekšējā sistēmā nepārprotami bija vairāk neskaidrību, kas ļāva iekļaut attiecīgās valstu tiesību normas, nelabvēlīgi ietekmējot vienotu piemērošanu. ES Muitas kodeksa visaptverošā kodifikācija nozīmē, ka Eiropas tiesību akti ir tieši piemērojami un tiem ir tieša ietekme, lai arī tos joprojām īsteno tikai valstu muitas sistēmas, kas būtiski atšķiras organizatoriskā ziņā, tā izraisot sadrumstalošanos, spēcīgāku administratīvo slogu, birokrātiskus darbības traucējumus un kavējumus (3). Turklāt īpaši ilgais pārejas periods rada nenoteiktību un var kaitēt uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un patērētājiem.

4.3.

Muitas iestādes tradicionāli ir bijušas atbildīgas par muitas nodokļu un netiešo nodokļu iekasēšanu, taču tagad tām ir arī jāpalīdz stiprināt ES ārējās robežas un jānovērš nelikumīga prakse, kam ir kaitīga ietekme gan Savienības teritorijā, gan ārpus tās robežām.

4.4.

ES paplašināšanās ir radījusi lielāku slogu decentralizētajam modelim, liekot koordinēt un pārkvalificēt vairāk nekā 120 000 muitas darbinieku, jo pastāv būtiskas atšķirības starp muitas sistēmām, pārbaudes mehānismiem un loģistikas infrastruktūrām, kam tagad ir vajadzīgas augsto tehnoloģiju sistēmas, un nodrošināt personālu un resursus.

4.5.

Jaunu tehnoloģiju piemērošana Eiropas rūpniecībā un digitālā vienotā tirgus ieviešana apvienojumā ar ierosināto PVN sistēmas reformu apliecina progresu, taču arī palielina vajadzību pēc elastīgām un mūsdienu darījumu sarežģītībai pielāgotām muitas procedūrām. Tas pats attiecas uz mainīgajiem ražošanas un patēriņa modeļiem, starptautiskās tirdzniecības pieaugumu un globālajiem draudiem globālās tirdzniecības attīstībai, kurā iekļaujas arī ES tirdzniecības politika.

5.1.

Muitas pārvaldības koncepcijas pamatā vajadzētu būt šādiem elementiem:

6.1.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, kuram EESK piekrīt, būtu jāatjaunina muitas savienības darbības redzējums, lai veidotu konsekventu stratēģiju ar skaidru laika grafiku, pamatojoties uz iepriekš minētajiem principiem un turpmāk izklāstītajiem aspektiem.

6.2.

Ir jāveic jaunā ES Muitas kodeksa ietekmes pētījums un novērtējums, kuram līdz 2017. gada beigām ir jāsagatavo pagaidu versija pēc iepriekšējo pētījumu parauga, taču ar plašāku tvērumu un visās darbības jomās (4), lai stratēģija palīdzētu novērst problēmas, trūkumus, pārklāšanos, nekonsekvences un novecojušus pasākumus un nodrošinātu, ka turpmākie procesa posmi tiek veikti uz stabila pamata (5). Pētījumā būtu arī jāpievērš īpaša uzmanība ietekmei uz muitas cilvēkresursiem.

6.3.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš informācijas un paraugprakses piemēru apmaiņai starp muitas un administratīvajām iestādēm, sistemātiski un metodiski izmantojot informācijas tehnoloģijas. Tāpēc esošās datubāzes būtu jāizvērtē saistībā ar muitas vajadzībām.

6.4.

Decentralizēts un uzņēmējdarbībai labvēlīgs modelis, kurš balstīts uz dalībvalstu administratīvajām struktūrām, var būt veiksmīgs tikai tiktāl, ciktāl tiek ņemtas vērā valstu administratīvās iestādes. Tāpēc ir jāizveido pastāvīgas un elastīgas iestāžu struktūras. Šī iemesla dēļ tiek ierosināts Eiropas Komisijas vadībā izveidot atbalsta struktūru vai organizāciju, kurā tiktu iesaistīta Muitas politikas grupa un kuras nolūks būtu

Attiecībā uz šādu organizāciju EESK nemaina savu nostāju un iesaka izveidot Eiropas ātrās reaģēšanas vienību, lai atbalstītu muitas iestāžu specializēto un nozīmīgo darbu, jo īpaši uz ES ārējām robežām.

6.5.

EESK uzskata, ka Komisijas Muitas politikas grupai kas darbojas neformāli un kuras pašreizējās pilnvaras ir minimālas un ietekme – maznozīmīga, varētu būt ievērojama loma jaunajā muitas pārvaldības posmā (7). Tāpēc EESK iesaka izstrādāt reglamentu un mudina dalībvalstis sadarboties, lai šāda struktūra varētu strādāt pēc iespējas efektīvāk. EESK uzskata, ka vēl viens nozīmīgs uzdevums ir būtiski pastiprināt dalībvalstu un ekspertu grupu līdzšinējo sadarbību jautājumos, kas saistīti ar muitas politiku.

6.6.

EESK uzskata, ka programma “Muita 2020” ir guvusi pozitīvus rezultātus informācijas par muitas savienību izplatīšanā un nodošanā gan muitas darbiniekiem, gan uzņēmumiem. Tā ir lietderīgs instruments ES, kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu sadarbībai (8), tāpēc tās paplašināšana un sākotnējā termiņa pagarināšana palīdzētu izvērst transversālus pasākumus (9) saistībā ar šādiem jautājumiem:

6.7.

EESK turklāt uzskata, ka programma Fiscalis 2020, kuras mērķis ir uzlabot dalībvalstu nodokļu sistēmas, arī varētu palīdzēt izstrādāt kopīgus pasākumus un sekmēt nodokļu un muitas iestāžu ciešāku sadarbību transnacionālā līmenī.

6.8.

EESK atbalsta, piemēram, paziņojumā par rīcības plānu PVN jomā atspoguļotos Komisijas centienus stiprināt šādu sadarbību, izveidojot instrumentu kopumu, kas dalībvalstu leģislatīvajām un citām iestādēm būtu pieejams to centienos apkarot ar PVN saistītu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Šāda instrumentu kopuma sniegtais devums būtu atvieglot Eiropas Savienībā pāreju uz galīgu PVN sistēmu pārrobežu tirdzniecībā, pamatojoties uz galamērķa valsts principu.

6.9.

EESK atbalsta iniciatīvas saistībā ar standartiem un dialoga ar Pasaules Muitas organizāciju (PMO) ietvaros un tāpēc atzinīgi vērtē atzīto uzņēmēju un vienotas akreditācijas un sertifikācijas sistēmu ieviešanu. Tādēļ komiteja aicina Komisiju apsvērt iespējas pilnveidot minētās iniciatīvas, lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu un šķēršļus uzņēmumiem.

6.10.

Šajā saistībā EESK uzskata, ka ir jāsaglabā un jāīsteno PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīgums, kurā ir vienkāršotas un precizētas starptautiskā importa un eksporta procedūras, muitas formalitātes un tranzīta prasības. Turklāt EESK uzskata, ka ir būtiski pastiprināt savstarpējās administratīvās palīdzības nolīgumu slēgšanas procesu ar tirdzniecības partneriem, kas pilnībā atbilst pastāvīgi augošajai tirdzniecības sadarbībai ar trešām valstīm.

6.11.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ES tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām, kas diemžēl ievērojami kavējas. Tā pieņemšana atbilstoši nostājai, ko pirmajā lasījumā pauda Eiropas Parlaments, kā arī EESK jau minētajiem argumentiem (10) veicinātu lielāku vienotību un juridisko noteiktību.

6.12.

EESK uzskata, ka, pamatojoties uz vienotās revīzijas principu, ir jāizveido Eiropas vienots kontaktpunkts (portāls), lai pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu un ievērojami vienkāršotu muitošanas procedūras. Tādēļ nekavējoties jāizstrādā ES sertifikātu datubāze un sertifikātu automatizēta pārbaude.

6.13.

EESK pauž bažas par izmaiņām, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES (Brexit) radīs attiecībā uz ES robežām. Tomēr komiteja atbalsta pilnībā pārredzamas, godprātīgas sarunas. EESK uzskata, ka jānodrošina saistību izpilde attiecībā uz Ziemeļīrijas miera procesu un jāizvairās no “stingras robežas” izveides, bet tādā veidā, ka tas nekaitē Savienībai un tās interesēm.

7.1.

Šajā aspektā uzsvaram vajadzētu būt uz to, lai ES robežas aizsargātu pret draudiem, šim nolūkam veidojot sinerģiju ar kaimiņvalstīm vai kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm un ar to muitas iestādēm nolūkā pārvaldīt riskus, ko rada ar drošību saistītas ārkārtas situācijas (krāpšana un tai radniecīgas nelikumīgas darbības, terorisms, sanitāri, veterināri sanitāri un fitosanitāri incidenti vai ekoloģiskas katastrofas), vienlaicīgi izvērtējot arī iespējas šo pašu iemeslu dēļ uzlabot starptautisko sadarbību, it īpaši ar potenciālajiem un pašreizējiem tirdzniecības partneriem.

7.2.

Būtu arī jāveic padziļināts pētījums par vajadzību pārskatīt citus īpašus tiesību aktus, kas bez grozījumiem ir spēkā vairāk nekā 10 gadus un kam ir būtiska ietekme uz muitas pārvaldību. Šajā saistībā noderīgs instruments, ar ko novērtēt muitas tiesiskā regulējuma atbilstību paredzētajam mērķim, varētu būt REFIT platforma. EESK tomēr uzsver, ka veicamās reformas nedrīkst būt par šķērsli ne likumīgas tirdzniecības atvieglošanai, ne pamattiesību aizsardzībai.

7.3.

EESK atzinīgi vērtē ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna izstrādi un īstenošanu un norāda, ka ir jāpastiprina centieni jomās, kas ir ārpus muitas kompetences, kā norādīts Komisijas 2016. gada progresa ziņojumā.

7.4.

Turklāt EESK atzinīgi vērtē divpusējā līmenī veiktos centienus, taču uzskata, ka muitas, tiesu un policijas iestāžu sadarbībai ir vajadzīgs spēcīgāks institucionālais pamats, lai efektīvāk novērstu teroristu finansēšanu un ieroču nelikumīgu tirdzniecību, aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības, divējāda lietojuma preces un saistītās tehnoloģijas, izmantojot uz riskiem balstītas kontroles, kā paredz muitas riska pārvaldības sistēma (CRMS), un pienācīgi ņemot vērā ES muitas riska pārvaldības stratēģiju un rīcības plānu, kā arī Komisijas rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu. Turklāt jāpieliek lielākas pūles, lai efektīvi un rezultatīvi apkarotu viltošanu un pirātismu.

7.5.

Pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un ieteikumiem, ko sniegusi Finanšu darījumu darba grupa, jāturpina grozījumu ieviešanas process Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regulā (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās.

7.6.

Šajā nolūkā būtu jāpārskata to valstu melnais saraksts, kuras atsakās veikt pienācīgus pasākumus, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Eiropas Parlaments noraidīja minēto sarakstu tādēļ, ka tajā nebija atbilstīgi atspoguļots pašreizējais stāvoklis; tāpēc pārbaudes būtu jāpastiprina, kā tas paredzēts arī attiecīgajā direktīvā, kuru patlaban pārskata (Ceturtajā direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu).

7.7.

EESK mudina Padomi un Parlamentu pabeigt veidot Eiropas Prokuratūru (EPPO), kas atbild par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzības celšanu pret tādu noziedzīgu nodarījumu veicējiem, kas apdraud Savienības finanšu intereses, un aicina visas dalībvalstis pievienoties šiem centieniem.

7.8.

EESK arī uzskata, ka, pamatojoties uz stratēģiju par integrētu robežu pārvaldību un Regulu (ES) 2016/1624, kā arī īpaši atsaucoties uz Eiropas Drošības programmu, būtu jāizvērš un jāpastiprina Eiropas iestāžu un dienestu (gan decentralizēto, gan pārējo), piemēram, Eiropas Policijas biroja (Eiropols), Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex), Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA), ES Tiesu sadarbības vienības (Eurojust), Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) u. c. starpnozaru sadarbība nolūkā