(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (15) ir izveidota Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kuras mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksefektīvu un ekonomiski izdevīgu samazināšanu.

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (15) ir izveidota Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kuras mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksefektīvu un ekonomiski izdevīgu samazināšanu , kā arī Savienības rūpniecības ilgtspējīgu stiprināšanu pret oglekļa emisiju pārvirzes un investīciju aizplūšanas risku .

(2)

Eiropadome 2014. gada oktobrī apņēmās līdz 2030. gadam samazināt Savienības kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Visām ekonomikas nozarēm ir jādod ieguldījums šo emisiju samazinājumu sasniegšanā; mērķrādītājs tiks sasniegts izmaksu ziņā pašā efektīvākajā veidā, izmantojot Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas ļaus līdz 2030. gadam emisijas samazināt par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. To apliecina arī Savienības un tās dalībvalstu iecerētās valsts noteiktās samazināšanas saistības, kas ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam iesniegts 2015. gada 6. martā. Eiropadome apliecināja, ka labi funkcionējoša, reformēta ES ETS , kas papildināta ar tirgus stabilizācijas instrumentu, būs galvenais Eiropas rīks šā mērķrādītāja sasniegšanai  (16) ;

(2)

Eiropadome 2014. gada oktobrī apņēmās līdz 2030. gadam samazināt Savienības kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Visām ekonomikas nozarēm ir jādod ieguldījums minēto emisiju samazinājumu sasniegšanā; mērķrādītājs jāsasniedz izmaksu ziņā pašā efektīvākajā veidā, izmantojot Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas ļaus līdz 2030. gadam emisijas samazināt par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. To apliecina arī Savienības un tās dalībvalstu iecerētās valsts noteiktās samazināšanas saistības, kas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam iesniegtas 2015. gada 6. martā. Emisiju samazināšanas centieni būtu taisnīgi jāsadala starp nozarēm, uz kurām attiecas ES ETS.

(2a)

Lai ievērotu savstarpējo apņemšanos par to, ka visas ekonomikas nozares dod ieguldījumu mērķa līdz 2030. gadam samazināt Savienības kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni sasniegšanā, ir svarīgi, ka ES ETS, lai arī tā ir Savienības primārais instruments ilgtermiņa klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, tiktu papildināta ar līdzvērtīgām papildu darbībām, kas ir paredzētas citos tiesību aktos un instrumentos, kuru darbības joma attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisijām nozarēs, uz ko neattiecas ES ETS.

(2b)

Saskaņā ar 2015. gada 12. decembrī Parīzē UNFCCC 21. Pušu konferencē pieņemto nolīgumu (“Parīzes nolīgums”) dalībvalstīm ir pienākums īstenot tādu politiku, kas ļautu sasniegt vairāk nekā 180 iecerētos valsts noteiktos devumus (IVND), kuri aptver aptuveni 98 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām. Parīzes nolīguma mērķis ir ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 oC atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu noturēt 1,5  oC robežās salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Daudzās no minētajām politikas jomām ir paredzēts iekļaut oglekļa cenas noteikšanu vai līdzīgus pasākumus, un tādēļ šajā direktīvā būtu jāparedz pārskatīšanas klauzula, lai Komisija pēc pirmā izvērtējuma 2023. gadā, ko veic saskaņā ar Parīzes nolīgumu, vajadzības gadījumā varētu ierosināt lielākus emisiju samazinājumus, oglekļa pārvirzes pārejas noteikumu pielāgojumus, kas atbilstu oglekļa cenas noteikšanas mehānismu attīstībai ārpus Savienības, un papildu politiskos pasākumus un instrumentus, kuri veicinātu Savienības un dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas apņemšanos izpildi. Pārskatīšanas klauzulai būtu arī jānodrošina, ka UNFCCC ietvaros paredzētā sešus mēnešus ilgā veicinošā dialoga laikā 2018. gadā tiek pieņemts paziņojums, kurā tiktu novērtēta Savienības tiesību aktu klimata pārmaiņu jomā atbilstība Parīzes nolīguma mērķiem.

(2c)

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/29/EK  (1a) , kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK  (1b) abu likumdevēju iestāžu pausto apņemšanos visām ekonomikas nozarēm ir jāsniedz ieguldījums oglekļa dioksīda (CO2) emisiju samazināšanā. Šajā nolūkā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) starpniecību tiek īstenoti centieni ierobežot starptautiskā jūras transporta emisijas, un šie centieni būtu jāatbalsta nolūkā izstrādāt skaidru SJO rīcības plānu klimata politikas pasākumiem, lai pasaulē kopumā samazinātu kuģu radītās CO2 emisijas. Tādu skaidru mērķu pieņemšana, kas paredzētu ar SJO starpniecību samazināt starptautiskā jūras transporta emisijas, ir kļuvusi par ļoti steidzamu pasākumu un priekšnoteikumu tam, lai Savienība atturētos no turpmākās rīcības, kura paredz jūrniecības nozares iekļaušanu ES ETS. Ja tomēr šāda vienošanās netiek panākta līdz 2021. gada beigām, šī nozare būtu jāiekļauj ES ETS un būtu jāizveido fonds kuģu operatoru iemaksām un kolektīvai atbilstībai attiecībā uz CO2 emisijām, uz kurām jau attiecas Savienības monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēma (MRV sistēma), kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/757  (1c) (emisijas, kas radītas Savienības ostās un reisos no un uz šīm ostām). Daļa no ieņēmumiem, kas tiek iegūti, kvotas izsolēs pārdodot jūrniecības nozarei, būtu jāizmanto, lai uzlabotu energoefektivitāti un atbalstītu investīcijas inovatīvās tehnoloģijās CO2 emisiju samazināšanai jūrniecības nozarē, tostarp īso jūras pārvadājumu un ostu jomā.

(3)

Eiropadome apliecināja, ka labi funkcionējoša, reformēta ES ETS, kas papildināta ar tirgus stabilizācijas instrumentu, būs galvenais Eiropas rīks šā mērķrādītāja sasniegšanai; paredzēts, ka, sākot ar 2021. gadu, gada lineārā samazinājuma koeficients būs 2,2  %, ka bezmaksas kvotu iedalīšana netiks izbeigta un pašreizējie pasākumi turpināsies pēc 2020. gada, lai novērstu klimata politikas izraisītas CO2 emisiju pārvirzes risku, kamēr citās lielās tautsaimniecībās netiek veikti salīdzināmi pasākumi , un ka netiks samazināts izsolāmo kvotu īpatsvars . Izsolāmo kvotu īpatsvars tiesību aktos būtu jānosaka procentos : tas ļautu lēmumus par investīcijām plānot ar lielāku noteiktību, uzlabotu pārredzamību un padarītu sistēmu kā tādu vienkāršāku un saprotamāku.

(3)

Labi funkcionējoša, reformēta ES ETS, kas papildināta ar uzlabotu tirgus stabilizācijas instrumentu, būs galvenie Eiropas instrumenti šā mērķrādītāja sasniegšanai; paredzēts, ka, sākot ar 2021. gadu, gada samazinājuma koeficients būs 2,2  %, ka bezmaksas kvotu iedalīšana netiks izbeigta un pasākumi turpināsies pēc 2020. gada, lai novērstu klimata politikas izraisītas oglekļa emisiju pārvirzes risku, kamēr citās lielās tautsaimniecībās netiek veikti salīdzināmi pasākumi. Izsolāmo kvotu īpatsvars tiesību aktos būtu jānosaka procentos , kuriem būtu jāsamazinās, piemērojot starpnozaru korekcijas koeficientu, lai palielinātu plānošanas noteiktību attiecībā uz investīciju lēmumiem , uzlabotu pārredzamību, padarītu kopējo sistēmu vienkāršāku un saprotamāku un aizsargātu tās nozares, kurās pastāv visaugstākais oglekļa emisiju pārvirzes risks, ko rada starpnozaru korekcijas koeficients. Minētie noteikumi būtu pastāvīgi jāpārskata saskaņā ar Parīzes nolīgumu un vajadzības gadījumā attiecīgi jāpielāgo, lai atbilstoši nolīgumam izpildītu Savienības klimata saistības.

(3a)

Vismazāk attīstītās valstis (VAV) ir īpaši pakļautas klimata pārmaiņu ietekmei, lai gan tās rada pavisam nelielas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tādēļ īpaša prioritāte, izmantojot ES ETS kvotas, būtu jāpiešķir VAV vajadzībām, lai finansētu pasākumus klimata jomā, jo īpaši pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei, izmantojot UNFCCC Klimata pārmaiņu mazināšanas fondu.

(4)

Viena no galvenajām Savienības prioritātēm ir izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, lai apgādātu iedzīvotājus ar drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un lētu enerģiju. Lai tas izdotos, ir jāturpina vērienīgie klimata pasākumi, jārealizē ES ETS, kas ir Eiropas klimata politikas stūrakmens, un sekmīgi jāstrādā pie pārējiem Enerģētikas politikas aspektiem (17). 2030. gada pamatstratēģijā nosprausto vērienīgo ieceru realizācija sekmēs saprātīgas oglekļa cenas veidošanos un stimulēs emisiju izmaksefektīvu samazināšanu.

(4)

Viena no galvenajām Savienības prioritātēm ir izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, lai apgādātu iedzīvotājus un ražošanas nozares ar drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un lētu enerģiju. Lai tas izdotos, ir jāturpina vērienīgie klimata pasākumi, izmantojot ES ETS, kas ir Savienības klimata politikas stūrakmens, un sekmīgi jāstrādā pie pārējiem Enerģētikas politikas aspektiem (17). Ir jāņem vērā ES ETS mijiedarbība ar citām Savienības un dalībvalstu klimata un enerģētikas politikas jomām, kuras ietekmē pieprasījumu pēc ES ETS kvotām. 2030. gada pamatstratēģijā nosprausto vērienīgo ieceru realizācija un atbilstoša pievēršanās citu Enerģētikas savienības aspektu progresam sekmēs saprātīgas oglekļa cenas veidošanos un stimulēs emisiju izmaksefektīvu samazināšanu.

(4a)

Vērienīgākai energoefektivitātei salīdzinājumā ar Padomes pieņemto 27 % mērķi būtu jānoved pie vairāk bezmaksas kvotām nozarēm, kas pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam.

(5)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punkts nosaka, ka Savienības politika balstās uz principu, ka maksā piesārņotājs, tāpēc Direktīva 2003/87/EK paredz, ka laika gaitā ir jāpāriet uz visu kvotu izsolīšanu. Tomēr pilnīgu pāreju ir nepieciešams atlikt, lai nepieļautu CO2 emisiju pārvirzi, un mērķtiecīga bezmaksas kvotu iedalīšana atsevišķām rūpniecības nozarēm ir pamatota , lai varētu novērst reālu risku, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms pieaugs trešās valstīs, kur rūpniecībai netiek piemēroti līdzvērtīgi oglekļa emisiju ierobežojumi, kamēr vien citās lielajās tautsaimniecībās netiek īstenoti līdzvērtīgi klimata politikas pasākumi.

(5)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punkts nosaka, ka Savienības politika balstās uz principu, ka maksā piesārņotājs, tāpēc Direktīva 2003/87/EK paredz, ka laika gaitā ir jāpāriet uz visu kvotu izsolīšanu. Tomēr visu kvotu izsolīšanu ir nepieciešams uz laiku atlikt, lai nepieļautu oglekļa emisiju pārvirzi, un mērķtiecīga bezmaksas kvotu iedalīšana rūpniecībai ir pamatots izņēmums no principa, ka piesārņotājam būtu jāmaksā, ar noteikumu, ka netiek iedalīts vairāk nekā nepieciešams , lai varētu novērst reālu risku, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms pieaugs trešās valstīs, kur rūpniecībai netiek piemēroti līdzvērtīgi oglekļa emisiju ierobežojumi, kamēr vien citās lielajās tautsaimniecībās netiek īstenoti līdzvērtīgi klimata politikas pasākumi. Minētajā nolūkā saskaņā ar līmeņatzīmju vērtībām, kas paredzētas šajā direktīvā, bezmaksas kvotu iedalīšanai vajadzētu būt dinamiskākai.

(6)

Kvotu izsolīšana vēl aizvien ir virsprincips, bezmaksas kvotu iedalīšana ir tikai izņēmums. Tāpēc — kā apstiprinājusi Eiropadome — izsolāmo kvotu īpatsvaru (2013 . –2020. gadam tas noteikts 57 % apmērā) nevajadzētu samazināt . Komisijas ietekmes novērtējumā (18) sniegts sīkāks iztirzājums par izsolāmo kvotu īpatsvaru un norādīts, ka šos 57 % veido dalībvalstu vārdā izsolītās kvotas, t. sk. kvotas, kas rezervētas jauniem tirgus dalībniekiem , bet vēl nav iedalītas , kvotas, kas paredzētas elektroenerģijas ražošanas modernizācijai dažās dalībvalstīs , un kvotas, ko paredzēts izsolīt vēlāk, jo tās ir iekļautas tirgus stabilitātes rezervē, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/ …  (19).

(6)

Kvotu izsolīšana vēl aizvien ir pamatprincips , bezmaksas kvotu iedalīšana ir tikai izņēmums. Tāpēc izsolāmo kvotu īpatsvars, kam laikposmā no 2021. līdz 2030 . gadam vajadzētu būt 57  %, būtu jāsamazina, piemērojot starpnozaru korekcijas koeficientu, lai aizsargātu tās nozares, kas visvairāk pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam . Komisijas ietekmes novērtējumā sniegts sīkāks iztirzājums par izsolāmo kvotu īpatsvaru un norādīts, ka šo 57 % kvotu īpatsvaru veido dalībvalstu vārdā izsolītās kvotas, t. sk. kvotas, kas rezervētas jauniem tirgus dalībniekiem , bet vēl nav iedalītas , kvotas, kas paredzētas elektroenerģijas ražošanas modernizācijai dažās dalībvalstīs un kvotas, ko paredzēts izsolīt vēlāk, jo tās ir iekļautas tirgus stabilitātes rezervē, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2015/ 1814  (19). Būtu jāizveido taisnīgas pārejas fonds, lai atbalstītu reģionus, kuros liela daļa strādājošo ir no oglekļa atkarīgās nozarēs un IKP uz vienu iedzīvotāju ir daudz zemāks par Savienības vidējo rādītāju .

(7)

Lai saglabātu emisiju samazināšanas sniegtos vidiskos ieguvumus Savienībā, kamēr citas valstis nerīkojas tā, lai rūpniecības nozarei būtu līdzvērtīgs stimuls emisijas samazināt, arī turpmāk būtu jāiedala bezmaksas emisijas kvotas iekārtām tādās nozarēs un apakšnozarēs, ko patiesi apdraud CO2 emisiju pārvirzes risks. ES ETS darbības laikā apkopotā pieredze liecina, ka nozares un apakšnozares tas apdraud dažādā mērā un ka bezmaksas kvotu piešķiršana CO2 emisiju pārvirzi novērš. Lai gan var uzskatīt, ka dažas nozares un apakšnozares apdraud lielāks CO2 emisiju pārvirzes risks, citas ievērojamu daļu no izmaksām, ko rada emisijas kvotu iegāde, var iekļaut savu ražojumu cenā, nezaudējot tirgus daļu, kas nozīmē, ka tām pašām jāsedz tikai atlikušās izmaksas, tāpēc CO2 emisiju pārvirzes risks tās apdraud maz. Komisijai būtu jānosaka un jādiferencē attiecīgās nozares, pamatojoties uz to tirdzniecības intensitāti un emisiju intensitāti, lai varētu labāk noskaidrot, kuras nozares patiešām apdraud CO2 emisiju pārvirze. Ja, balstoties uz šādiem kritērijiem, ir pārsniegts slieksnis, ko nosaka, ņemot vērā, kādas iespējas attiecīgajai nozarei vai apakšnozarei ir izmaksas iekļaut ražojuma cenās, tad nozari vai apakšnozari vajadzētu atzīt par tādu, ko apdraud CO2 emisiju pārvirzes risks. Pārējās nozares vajadzētu atzīt par tādām, ko CO2 emisiju pārvirzes risks neapdraud vai arī tas ir neliels. Turklāt tam, ka tiek ņemtas vērā nozaru un apakšnozaru (te neietilpst elektroenerģijas ražošana) iespējas izmaksas iekļaut ražojumu cenās, vajadzētu samazināt negaidītu papildu peļņu.

(7)

Lai saglabātu emisiju samazināšanas sniegtos vides ieguvumus Savienībā, kamēr citas valstis nerīkojas tā, lai rūpniecības nozarei būtu līdzvērtīgs stimuls emisijas samazināt, uz laiku būtu jāturpina iedalīt bezmaksas emisijas kvotas iekārtām tādās nozarēs un apakšnozarēs, ko patiesi apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks. ES ETS darbības laikā apkopotā pieredze liecina, ka nozares un apakšnozares tas apdraud dažādā mērā un ka bezmaksas kvotu iedalīšana oglekļa emisiju pārvirzi novērš. Lai gan var uzskatīt, ka dažas nozares un apakšnozares apdraud lielāks oglekļa emisiju pārvirzes risks, citas ievērojamu daļu no izmaksām, ko rada emisijas kvotu iegāde, var iekļaut savu ražojumu cenā, nezaudējot tirgus daļu, kas nozīmē, ka tām pašām jāsedz tikai atlikušās izmaksas, tāpēc oglekļa emisiju pārvirzes risks tās apdraud maz. Komisijai būtu jānosaka un jādiferencē attiecīgās nozares, pamatojoties uz to tirdzniecības intensitāti un emisiju intensitāti, lai varētu labāk noskaidrot, kuras nozares patiešām apdraud oglekļa emisiju pārvirze. Ja, balstoties uz šādiem kritērijiem, ir pārsniegts slieksnis, ko nosaka, ņemot vērā, kādas iespējas attiecīgajai nozarei vai apakšnozarei ir izmaksas iekļaut ražojuma cenās, tad nozari vai apakšnozari vajadzētu atzīt par tādu, ko apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks. Pārējās nozares vajadzētu atzīt par tādām, ko oglekļa emisiju pārvirzes risks neapdraud vai arī tas ir neliels. Turklāt tam, ka tiek ņemtas vērā nozaru un apakšnozaru (te neietilpst elektroenerģijas ražošana) iespējas izmaksas iekļaut ražojumu cenās, vajadzētu samazināt negaidītu papildu peļņu. Oglekļa emisiju pārvirzes risks tajās nozarēs un apakšnozarēs, attiecībā uz kurām tiek aprēķināts bez maksas iedalāmo kvotu skaits, pamatojoties uz aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtībām, būtu arī jāizvērtē, ņemot vērā to, ka šie produkti tiek ražoti gan ķīmiskajās rūpnīcās, gan pārstrādes rūpnīcās.

(8)

Vajadzētu paredzēt, ka iekārtām paredzēto bezmaksas kvotu iedalīšanā izmantoto līmeņatzīmju vērtības, kuras noteiktas, pamatojoties uz 2007.–2008. g. datiem, tiek atjauninātas atbilstīgi novērotajam vidējam uzlabojumam, lai līmeņatzīmes atspoguļotu tehnikas progresu attiecīgajās nozarēs un būtu pielāgotas attiecīgajam sadales periodam. Paredzamības labad līmeņatzīmes vajadzētu atjaunināt, izmantojot koeficientu, kurš visprecīzāk atspoguļo progresu visās nozarēs un kura noteikšanā ir ņemti vērā pamatīgi, objektīvi un verificēti dati no iekārtām, lai nozarēm, kur panāktais uzlabojums ievērojami atšķiras no šī koeficienta, noteiktu tādu līmeņatzīmes vērtību, kas ir tuvāka faktiskajam uzlabojumam. Ja dati liecina, ka attiecīgajā periodā atšķirība no koeficienta samazinājuma ir par vairāk nekā 0,5 % gadā lielāka vai mazāka nekā 2007.–2008. g. vērtība, attiecīgās līmeņatzīmes vērtību koriģē par attiecīgo procentuālo vērtību. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošanai pārstrādes rūpnīcās un ķīmiskajās rūpnīcās, aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtības arī turpmāk vajadzētu pieskaņot pārstrādes rūpnīcu līmeņatzīmēm.

(8)

Vajadzētu paredzēt, ka iekārtām paredzēto bezmaksas kvotu iedalīšanā izmantoto līmeņatzīmju vērtības, kuras noteiktas, pamatojoties uz 2007.  un 2008. g. datiem, tiek atjauninātas atbilstīgi novērotajam vidējam uzlabojumam, lai līmeņatzīmes atspoguļotu tehnikas progresu attiecīgajās nozarēs un būtu pielāgotas attiecīgajam sadales periodam. Paredzamības labad līmeņatzīmes vajadzētu atjaunināt, izmantojot koeficientu, kurš atspoguļo nozaru 10 % visefektīvāko iekārtu progresa reālo novērtējumu un kura noteikšanā būtu jāņem vērā pamatīgi, objektīvi un verificēti dati no iekārtām, lai nozarēm, kur panāktais uzlabojums ievērojami atšķiras no šā koeficienta, noteiktu tādu līmeņatzīmes vērtību, kas ir tuvāka faktiskajam uzlabojumam. Ja dati liecina, ka attiecīgajā periodā atšķirība no koeficienta samazinājuma ir par vairāk nekā 1,75  % gadā lielāka vai mazāka nekā 2007.  un 2008. g. atbilstošā vērtība, attiecīgās līmeņatzīmes vērtība būtu jākoriģē par atbilstošo procentuālo vērtību. Ja tomēr dati liecina, ka attiecīgajā periodā uzlabojumu rādītājs ir 0,25 vai mazāks, attiecīgās līmeņatzīmes vērtību koriģē par atbilstošo procentuālo vērtību. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošanai pārstrādes rūpnīcās un ķīmiskajās rūpnīcās, aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtības arī turpmāk vajadzētu pieskaņot pārstrādes rūpnīcu līmeņatzīmēm.

(9)

Dalībvalstīm , ievērojot noteikumus par valsts atbalstu , vajadzētu piešķirt daļēju kompensāciju atsevišķām iekārtām tādās nozarēs vai apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenās tajās radījusi ievērojamu CO2 emisiju pārvirzes risku. Parīzes Pušu konferencē pieņemtajam protokolam un attiecīgajiem lēmumiem jānodrošina, ka puses, kurām uz to ir tiesības, īpaši puses ar sevišķi ierobežotām iespējām, var dinamiski piesaistīt klimata finansējumu, izmantot tehnoloģiju nodošanu un spēju veidošanu. Publiskā sektora nodrošinātajam klimata finansējumam būs izšķirīga nozīme resursu piesaistīšanā pēc 2020. gada. Tāpēc ieņēmumus no izsolēm vajadzētu izmantot arī tam, lai neaizsargātās trešās valstīs finansētu klimata pasākumus, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei. Piesaistāmā klimata finansējuma daudzums būs atkarīgs arī no ierosināto iecerēto valsts noteikto devumu ( IVND) vēriena un kvalitātes, tālākajiem investīciju plāniem un valstu pielāgošanās plānošanas procesiem. Dalībvalstīm izsoļu ieņēmumus vajadzētu izmantot arī tam, lai veicinātu nodarbinātības izmaiņu skartā darbaspēka pārkvalificēšanu un pārorientēšanu tautsaimniecībā, kas nostājusies uz dekarbonizācijas ceļa.

(9)

Cenšoties nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus , dalībvalstīm, izmantojot Savienības līmeņa centralizētu sistēmu , būtu jāpiešķir kompensācija atsevišķām iekārtām tādās nozarēs vai apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenās tajās radījusi ievērojamu oglekļa emisiju pārvirzes risku. Publiskā sektora nodrošinātajam klimata finansējumam būs izšķirīga nozīme resursu piesaistīšanā pēc 2020. gada. Tāpēc ieņēmumus no izsolēm vajadzētu izmantot arī tam, lai neaizsargātās trešās valstīs finansētu klimata pasākumus, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei. Piesaistāmā klimata finansējuma daudzums būs atkarīgs arī no ierosināto IVND vēriena un kvalitātes, tālākajiem investīciju plāniem un valstu pielāgošanās plānošanas procesiem. Dalībvalstīm vajadzētu arī pievērsties ekonomikas dekarbonizācijas sociālajiem aspektiem un izsoļu ieņēmumus vajadzētu izmantot arī tam, lai veicinātu nodarbinātības izmaiņu skartā darbaspēka pārkvalificēšanu un pārorientēšanu tautsaimniecībā, kas nostājusies uz dekarbonizācijas ceļa. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai papildināt kompensāciju, kas saņemta no Savienības līmeņa centralizētās sistēmas. Šādiem finansiāliem pasākumiem nevajadzētu pārsniegt līmeni, kas minēts attiecīgajās valsts atbalsta vadlīnijās.

(10)

No šīs direktīvas izriet, ka galvenais ilgtermiņa stimuls CO2 uztveršanai un uzglabāšanai (CCS), jaunām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un revolucionārām inovācijām mazoglekļa tehnoloģijās un procesos ir oglekļa cenas signāls un fakts, ka nebūs jānodod kvotas par CO2 emisijām, kas vai nu ir nonākušas pastāvīgā uzglabāšanā, vai vispār nav radušās. Bez tam , lai papildinātu resursus, ko jau tagad izmanto, lai paātrinātu komerciālu CCS iekārtu un inovatīvu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju demonstrējumus, ES ETS kvotas vajadzētu izmantot, lai nodrošinātu garantētus ieguvumus no tādas CCS iekārtu ieviešanas, jaunām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un rūpnieciskām inovācijām mazoglekļa tehnoloģijās un procesos Savienībā, kā rezultātā CO2 emisijas tiek pietiekamā apjomā uzglabātas vai novērstas, ar nosacījumu, ka ir noslēgta vienošanās par dalīšanos zināšanās. Lielāko daļu šāda atbalsta piešķirtu ar nosacījumu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir verificēti novērstas, bet — atkarībā no ieviestās tehnoloģijas — zināmu atbalstu varētu atvēlēt gadījumos, kad ir sasniegti iepriekš noteikti atskaites punkti. Maksimālais projekta izmaksu procentuālais apjoms, par ko piešķir atbalstu, var svārstīties atkarībā no projekta kategorijas.

(10)

No šīs direktīvas izriet, ka galvenais ilgtermiņa stimuls oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai (CCS) un oglekļa uztveršanai un izmantošanai (CCU) , jaunām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un revolucionārām inovācijām mazoglekļa tehnoloģijās un procesos ir oglekļa cenas signāls un fakts, ka nebūs jānodod kvotas par CO2 emisijām, kas vai nu ir nonākušas pastāvīgā uzglabāšanā, vai vispār nav radušās. Turklāt , lai papildinātu resursus, ko jau tagad izmanto, lai paātrinātu komerciālu CCS un CCU iekārtu un inovatīvu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju demonstrējumus, ES ETS kvotas vajadzētu izmantot, lai nodrošinātu garantētus ieguvumus no tādas CCS un CCU iekārtu ieviešanas, jaunām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un rūpnieciskām inovācijām mazoglekļa tehnoloģijās un procesos Savienībā, kā rezultātā CO2 emisijas tiek pietiekamā apjomā uzglabātas vai novērstas, ar nosacījumu, ka ir noslēgta vienošanās par dalīšanos zināšanās. Lielāko daļu šāda atbalsta piešķirtu ar nosacījumu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir verificēti novērstas, bet — atkarībā no ieviestās tehnoloģijas — zināmu atbalstu varētu atvēlēt gadījumos, kad ir sasniegti iepriekš noteikti atskaites punkti. Maksimālais projekta izmaksu procentuālais apjoms, par ko piešķir atbalstu, var svārstīties atkarībā no projekta kategorijas.

(11)

No visām ES ETS kvotām 2 % būtu jāatvēl jaunizveidojamam Modernizācijas fondam, un šīs kvotas būtu jāizsola saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1031/2020 paredzētajiem noteikumiem un kārtību, kā jārīko izsoles kopējā izsoļu platformā. Dalībvalstis , kuru IKP uz vienu iedzīvotāju (pēc tirgus valūtas maiņas kursa) 2013. gadā bija par 60 % mazāks par Savienības vidējo rādītāju , varētu saņemt finansējumu no Modernizācijas fonda un līdz 2030. gadam atkāpties no principa, ka visas kvotas par elektroenerģijas ražošanu ir izsolāmas, proti, varētu iedalīt bezmaksas kvotas, lai pārredzami veicinātu reālas investīcijas enerģētikas sektora modernizācijā, tajā pašā laikā nepieļaujot iekšējā enerģijas tirgus izkropļošanu. Noteikumiem par Modernizācijas fondu vajadzētu veidot saskanīgu, visaptverošu un pārredzamu sistēmu, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku īstenošanu, ņemot vērā, ka ir jāgādā, lai visi dalībnieki varētu bez grūtībām piekļūt fondam. Pārvaldības struktūras funkcijai vajadzētu būt samērīgai ar mērķi — nodrošināt līdzekļu pienācīgu izmantošanu. Pārvaldības struktūrai vajadzētu sastāvēt no investīciju padomes un vadības komitejas; lēmumu pieņemšanas procesā vajadzētu pienācīgi ņemt vērā EIB pieredzi, izņemot gadījumus, kad atbalstu piešķir nelieliem projektiem, izmantojot aizdevumus no valstu attīstību veicinošām bankām vai piešķīrumus no kādas valsts programmas, kam ir tādi paši mērķi kā Modernizācijas fondam. Priekšlikumi par investīcijām, kas finansējamas no šī fonda, būtu jāsagatavo dalībvalstīm. Lai nodrošinātu, ka pienācīgi tiek apmierinātas investīciju vajadzības, kas ir dalībvalstīm ar zemiem ienākumiem, līdzekļu sadalē vienlīdz ņems vērā gan verificētās emisijas, gan IKP kritēriju. Finansiālo atbalstu no Modernizācijas fonda varētu sniegt dažādos veidos.

(11)

No visām ES ETS kvotām 2 % būtu jāatvēl jaunizveidojamam Modernizācijas fondam, un šīs kvotas būtu jāizsola saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1031/2020 paredzētajiem noteikumiem un kārtību, kā jārīko izsoles kopējā izsoļu platformā. Dalībvalstīm , kuru IKP uz vienu iedzīvotāju pēc tirgus valūtas maiņas kursa 2013. gadā bija zem 60 % no Savienības vidējā rādītāja , vajadzētu būt tiesīgām saņemt finansējumu no Modernizācijas fonda . Dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju euro tirgus cenās 2014. gadā bija zem 60 % no Savienības vidējā rādītāja, būtu jāspēj līdz 2030. gadam izmantot atkāpes no principa, ka visas kvotas par elektroenerģijas ražošanu ir izsolāmas, proti, varētu iedalīt bezmaksas kvotas, lai saskaņā ar Savienības 2030. un 2050. gada klimata un enerģētikas mērķiem pārredzami veicinātu reālas investīcijas enerģētikas sektora modernizācijā un dažādošanā , tajā pašā laikā nepieļaujot iekšējā enerģijas tirgus izkropļošanu. Noteikumiem par Modernizācijas fondu vajadzētu veidot saskanīgu, visaptverošu un pārredzamu sistēmu, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku īstenošanu, ņemot vērā, ka ir jāgādā, lai visi dalībnieki varētu bez grūtībām piekļūt fondam. Šādiem noteikumiem vajadzētu būt pārredzamiem, līdzsvarotiem un samērīgiem ar mērķi nodrošināt līdzekļu pienācīgu izmantošanu. Minētajā pārvaldes struktūrā vajadzētu būt investīciju padomei, konsultatīvajai padomei un vadības komitejai. Būtu pienācīgi jāņem vērā EIB pieredze lēmumu pieņemšanas procesā , izņemot gadījumus, kad atbalstu piešķir nelieliem projektiem, izmantojot aizdevumus no valstu attīstību veicinošām bankām vai piešķīrumus no kādas valsts programmas, kam ir tādi paši mērķi kā Modernizācijas fondam. Priekšlikumi par investīcijām, kas finansējamas no šī fonda, būtu jāsagatavo dalībvalstīm , un jebkuram finansējumam no fonda būtu jāatbilst konkrētiem atbilstības kritērijiem . Lai nodrošinātu, ka pienācīgi tiek apmierinātas investīciju vajadzības, kas ir dalībvalstīm ar zemiem ienākumiem, līdzekļu sadalē vienlīdz ņems vērā gan verificētās emisijas, gan IKP kritēriju. Finansiālo atbalstu no Modernizācijas fonda varētu sniegt dažādos veidos.

(12)

Eiropadome apstiprināja, ka būtu jāuzlabo kārtība — tostarp pārredzamība —, kādā bez maksas neobligāti tiek iedalītas kvotas nolūkā modernizēt enerģētikas sektoru atsevišķās dalībvalstīs. Investīciju projektus, kuru vērtība sasniedz vai pārsniedz 10  miljonus euro , attiecīgajai dalībvalstij būtu jāatlasa konkursa procedūrā, balstoties uz skaidriem un pārredzamiem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotu iedalīšanu izmanto, lai veicinātu reālas investīcijas enerģētikas sektora modernizācijā saskaņā ar Enerģētikas savienības mērķiem. Finansējumu no bezmaksas kvotu iedalīšanas varētu piešķirt arī investīciju projektiem, kuru vērtība ir mazāka par 10 miljoniem euro . Šādu investīciju projektu atlasē dalībvalstīm būtu jābalstās uz skaidriem un pārredzamiem kritērijiem. Par atlases procesa rezultātiem būtu jārīko sabiedriska apspriešana. Sabiedrība būtu pienācīgi jāinformē gan investīciju projektu atlases posmā, gan to īstenošanas posmā.

(12)

Eiropadome apstiprināja, ka būtu jāuzlabo kārtība — tostarp pārredzamība —, kādā bez maksas neobligāti tiek iedalītas kvotas nolūkā modernizēt un dažādot enerģētikas sektoru atsevišķās dalībvalstīs. Investīciju projektus, kuru vērtība ir EUR 10  miljoni vai vairāk , attiecīgajai dalībvalstij būtu jāatlasa konkursa procedūrā, balstoties uz skaidriem un pārredzamiem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotu iedalīšanu izmanto, lai veicinātu reālas investīcijas enerģētikas sektora modernizācijā vai dažādošanā saskaņā ar Enerģētikas savienības mērķiem , tostarp ar mērķi par trešās enerģētikas paketes veicināšanu . Finansējumu no bezmaksas kvotu iedalīšanas varētu piešķirt arī investīciju projektiem, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 10 miljoni . Šādu investīciju projektu atlasē dalībvalstīm būtu jābalstās uz skaidriem un pārredzamiem kritērijiem. Par atlases procesu būtu jārīko sabiedriska apspriešana , un šāda atlases procesa rezultāti, tostarp informācija par noraidītajiem projektiem, būtu jādara publiski pieejami . Sabiedrība būtu pienācīgi jāinformē gan investīciju projektu atlases posmā, gan to īstenošanas posmā. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pārvietot visas atbilstošās kvotas vai daļu no tām uz Modernizācijas fondu, ja tās ir tiesīgas izmantot abus instrumentus. Atkāpes piemērošana būtu jāpārtrauc līdz tirdzniecības perioda beigām 2030. gadā.

(13)

ES ETS finansējumam vajadzētu būt saskanīgam ar citām Savienības finansējuma programmām, t. sk. Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu lietderīgu izmantojumu.

(13)

ES ETS finansējumam vajadzētu būt saskanīgam ar citām Savienības finansējuma programmām, t. sk. pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un Eiropas Investīciju bankas (EIB) Klimata investīciju stratēģiju , lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu lietderīgu izmantojumu.

(14)

Pašreizējie noteikumi, kas attiecas uz mazām, ES ETS neiekļaujamām iekārtām, paredz , ka neiekļautās iekārtas varēs ETS neiekļaut arī turpmāk , un būtu jāparedz iespēja, ka dalībvalstis var savu neiekļauto iekārtu sarakstu atjaunināt, bet dalībvalstis, kas pašlaik šo iespēju neizmanto, var to sākt darīt katra tirdzniecības perioda sākumā.

(14)

Pašreizējie noteikumi, kas attiecas uz mazām, ES ETS neiekļaujamām iekārtām, būtu jāpaplašina , lai iekļautu iekārtas , kuras ekspluatē mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un kuru emisijas katrā no iepriekšējiem trim gadiem pirms izslēgšanas piemērošanas ir bijušas mazākas nekā 50 000 tonnu CO2 ekvivalenta. Būtu jāparedz iespēja, ka dalībvalstis var savu neiekļauto iekārtu sarakstu atjaunināt, bet dalībvalstis, kas pašlaik šo iespēju neizmanto, var to sākt darīt katra tirdzniecības perioda sākumā un vidusposmā. Būtu jāparedz arī iespēja iekārtas, kas emitē mazāk nekā 5 000 tonnas CO2 ekvivalenta katrā no trim gadiem, kas ir pirms katra tirdzniecības perioda sākuma, izslēgt no ES ETS, ko pārskata ik pēc pieciem gadiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai alternatīvi līdzvērtīgi pasākumi attiecībā uz iekārtām, kas ir atteikušās no minētās iespējas, neradītu augstākas atbilstības izmaksas. Monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības maziem emitētājiem, uz kuriem attiecas ES ETS, būtu jāvienkāršo.

(16a)

Lai ievērojami samazinātu uzņēmumiem radīto administratīvo slogu, Komisijai būtu jāparedz iespēja apsvērt tādus pasākumus kā emisiju ziņojumu iesniegšanas un verifikācijas automatizācija, pilnībā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas.

(17a)

Deleģētajiem aktiem, kas minēti 14. un 15. pantā, būtu cik vien iespējams jāvienkāršo noteikumi par monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, lai samazinātu administratīvo slogu operatoriem. Deleģētajam aktam, kas minēts 19. panta 3. punktā, būtu jāatvieglo piekļuve reģistram un tā izmantošana, jo īpaši mazajiem operatoriem.

(-1)

(-1a)

(-1b)

(-1c)

(-1d)

(-1f)

“h)

“jauna iekārta” ir:

“h)

“jauna iekārta” ir:

—

iekārta, kura veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības un kurai siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauja pirmo reizi saņemta pēc 2011 . gada 30. jūnija,

—

iekārta, kura veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības un kurai siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas atļauja pirmo reizi saņemta pēc 2018 . gada 30. jūnija,

—

iekārta, kas veic darbību, kura saskaņā ar 24. panta 1. vai 2. punktu Kopienas sistēmā ir iekļauta pirmo reizi, vai

—

iekārta, kas veic darbību, kura saskaņā ar 24. panta 1. vai 2. punktu Savienības sistēmā ir iekļauta pirmo reizi, vai

—

iekārta, kas veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības vai saskaņā ar 24. panta 1. vai 2. punktu Kopienas sistēmā iekļautu darbību un kas ir būtiski paplašināta pēc 2011 . gada 30. jūnija – tikai tiktāl, cik tas attiecas uz šo paplašināšanu;”

—

iekārta, kas veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības vai saskaņā ar 24. panta 1. vai 2. punktu Savienības sistēmā iekļautu darbību un kas ir būtiski paplašināta pēc 2018 . gada 30. jūnija — tikai tiktāl, cik tas attiecas uz šo paplašināšanu;”

(-1 g)

“ua)

“mazais emitētājs” ir zema emisijas līmeņa iekārta, ko ekspluatē mazais vai vidējais uzņēmums  (1a) un kas atbilst vismaz vienam no turpmākajiem kritērijiem:

(-1h)

(-1i)

(-1j)

(1)

direktīvas 3.d panta 3.  punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

(1)

direktīvas 3.d panta 3.  punktu aizstāj ar šādu:

“Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23 . pantu.”;

“3.     Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot detalizētu kārtību, kādā dalībvalstis izsola kvotas, kas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu vai 3.f panta 8. punktu nav obligāti jāpiešķir bez maksas. Kvotu skaits, kuru katrā laikposmā izsola katra dalībvalsts, ir proporcionāls attiecīgās valsts daļai kopējā aviācijas emisiju daudzumā, kas pieļaujams visām dalībvalstīm atskaites gadā, par ko ziņots saskaņā ar 14. panta 3. punktu un kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu. Laikposmam, kas minēts 3.c panta 1. punktā, pārskata gads ir 2010. gads, un katram turpmākajam 3.c pantā minētam laikposmam pārskata gads ir kalendārais gads, kas beidzas 24 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz ko attiecas izsole.”

(1a)

(1b)

“1.a     No 2021. gada aviācijas nozarei vairs neiedala bezmaksas kvotas saskaņā ar šo direktīvu, ja vien to neapstiprina ar vēlāku lēmumu, ko pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, jo Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Rezolūcijā A-39/3 ir paredzēts, ka globālais tirgus pasākums ir spēkā no 2021. gada. Šajā sakarā abas likumdevējas iestādes ņem vērā mijiedarbību starp šo tirgus pasākumu un ES ETS.”

(2a)

(2b)

(2c)

(2d)

a)

panta 1. punktā pievieno šādas trīs jaunas daļas:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.     No 2019. gada dalībvalstis vai nu izsola, vai anulē kvotas, kas nav iedalītas bez maksas saskaņā ar 10.a un 10.c pantu un nav ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē.”

—

izveidot pārcelšanas un/vai mobilitātes struktūras,

—

īstenot izglītības vai apmācības iniciatīvas, lai pārkvalificētu darbiniekus vai paaugstinātu viņu kvalifikāciju,

—

palīdzēt darba meklētājiem,

—

dibināt uzņēmumus un

—

īstenot uzraudzības un preventīvus pasākumus, lai nepieļautu vai mazinātu pārstrukturēšanas procesa nelabvēlīgo ietekmi uz personu fizisko un garīgo veselību.

b)

10 % no kopējā izsolāmā kvotu apjoma sadala starp dažām dalībvalstīm Kopienas solidaritātes un izaugsmes labad, tādējādi kvotu apjomu, ko šīs dalībvalstis izsola saskaņā ar a) apakšpunktu, palielinot par II.a pielikumā norādītajiem procentuālajiem apjomiem.

b)

10 % no kopējā izsolāmā kvotu apjoma sadala starp dažām dalībvalstīm Kopienas solidaritātes un izaugsmes labad, tādējādi kvotu apjomu, ko šīs dalībvalstis izsola saskaņā ar a) apakšpunktu, palielinot par II.a pielikumā norādītajiem procentuālajiem apjomiem. To dalībvalstu II.a pielikumā norādīto kvotu daļu, kuras atbilstoši 10.d pantā noteiktajam ir tiesīgas izmantot Modernizācijas fondu, pārskaita uz šo dalībvalstu daļu Modernizācijas fondā.

ba)

panta 3. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

bb)

panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

atjaunojamās enerģijas attīstība, lai izpildītu Kopienas saistības līdz 2020 . gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir atjaunojamā enerģija , kā arī citu tādu tehnoloģiju attīstība, kuras veicina pāreju uz drošu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un palīdzēt izpildīt Kopienas apņemšanos līdz 2020 . gadam palielināt energoefektivitāti par 20 % ;”

bc)

panta 3. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

veicinoši pasākumi, lai pārietu uz zemas emisijas un sabiedriskiem transportlīdzekļiem;”

bd)

panta 3. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)

pasākumi, kuru mērķis ir palielināt mājokļu energoefektivitāti un siltumizolāciju vai sniegt finansiālu atbalstu , lai risinātu sociālas grūtības mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem;”

j)

finansiālo pasākumu finansēšana par labu nozarēm vai apakšnozarēm, kuras apdraud patiess CO2 emisiju pārvirzes risks, kam par iemeslu ir ievērojamas netiešās izmaksas, kuras faktiski rada siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenā, ar nosacījumu, ka šie pasākumi atbilst 10.a panta 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

j)

finansiālo pasākumu finansēšana par labu nozarēm vai apakšnozarēm, kuras apdraud patiess oglekļa emisiju pārvirzes risks, kam par iemeslu ir ievērojamas netiešās izmaksas, kuras faktiski rada siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenā, ar nosacījumu, ka šim nolūkam tiek izmantoti ne vairāk kā 20 % no ienākumiem un ka šie pasākumi atbilst 10.a panta 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

l)

ekonomikas dekarbonizācijas izraisīto nodarbinātības izmaiņu skartā darbaspēka pārkvalificēšana un pārorientēšana ciešā koordinācijā ar sociālajiem partneriem.

l)

attiecīgās ekonomikas dekarbonizācijas sociālās ietekmes novēršana un izraisīto nodarbinātības izmaiņu skartā darbaspēka pārkvalificēšana un pārorientēšana ciešā koordinācijā ar sociālajiem partneriem.

ca)

panta 3. punktā iekļauj šādu daļu:

“Šo informāciju sniedz, izmantojot Komisijas sagatavotu standartizētu veidlapu, tostarp sniedz informāciju par izsoļu ieņēmumu izlietojumu dažādām kategorijām un par līdzekļu izmantojuma papildvērtību. Komisija šo informāciju publisko savā tīmekļa vietnē.”

cb)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

d)

panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu :

d)

panta 4.  punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām :

da)

panta 4. punktā pievieno šādu daļu:

“Reizi divos gados dalībvalstis ziņo Komisijai par valsts pasākumu dēļ to teritorijā slēgtās elektroenerģijas ražošanas jaudu. Komisija aprēķina kvotu skaitu, kas ir ekvivalents samazinātās jaudas apmēram, un šo informāciju nosūta dalībvalstīm. Dalībvalstis var no tām saskaņā ar 2. punktu kopējā iedalītā daudzuma anulēt attiecīgo kvotu skaitu.”

db)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

a)

panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

a)

panta 1.  punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu:

aa)

panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

-i)

-ia)

i)

pamatojoties uz saskaņā ar 11. pantu iesniegto informāciju, Komisija nosaka, vai katras līmeņatzīmes — kas aprēķināta, izmantojot 10.a panta principus — vērtības no iepriekš minētā ikgadējā samazinājuma gadā atšķiras par vairāk nekā 0,5  % (uz augšu vai leju) no 2007.–2008. gada vērtības. Ja tā ir, tad līmeņatzīmes vērtību koriģē par vai nu 0,5  %, vai 1,5  % attiecībā uz katru gadu laikā no 2008. gada līdz tā perioda vidum, par ko jāpiešķir bezmaksas kvotas;

i)

ja, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 11. pantu, uzlabojumu temps nepārsniedz 0,25  %, līmeņatzīmju vērtību laikposmā no 2021.–2025. gadam samazina par attiecīgo procentuālo vērtību attiecībā uz katru gadu no 2008. līdz 2023. gadam;

ii)

atkāpjoties no noteikumiem par aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtībām, šīs līmeņatzīmju vērtības tiek koriģētas par tādu pašu procentuālo daudzumu kā pārstrādes rūpnīcu līmeņatzīmes, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus šādu produktu ražotājiem.

ii)

ja, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 11. pantu, uzlabojumu temps pārsniedz 1,75  %, līmeņatzīmju vērtību laikposmā no 2021.–2025. gadam samazina par attiecīgo procentuālo vērtību attiecībā uz katru gadu no 2008. līdz 2023. gadam;

ba)

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Laikposmam no 2026. līdz 2030. gadam līmeņatzīmju vērtības nosaka tādā pašā veidā, pamatojoties uz informāciju, kas, ievērojot 11. pantu, iesniegta par 2021. un 2022. gadu, un ar ikgadējā samazinājuma likmi, kura piemērojama par katru gadu no 2008. līdz 2028. gadam.”

bb)

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

ii)

atkāpjoties no noteikumiem par aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtībām, šīs līmeņatzīmju vērtības tiek koriģētas par tādu pašu procentuālo daudzumu kā pārstrādes rūpnīcu līmeņatzīmes, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus šādu produktu ražotājiem.

bc)

panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Ievērojot 4. un 8. punktu un neatkarīgi no 10.c panta noteikumiem, bezmaksas kvotas nesadala elektroenerģijas ražošanas iekārtām, CO2 uztveršanas iekārtām, CO2 transportēšanas cauruļvadiem vai CO2 uzglabāšanas vietām. Elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas elektroenerģiju ražo no atlikumgāzēm, nav elektroenerģijas ražošanas iekārtas šīs direktīvas 2. panta 3. punkta u) apakšpunkta izpratnē. Līmeņatzīmju aprēķinā ņem vērā kopējo to atlikumgāzu oglekļa saturu, kas tiek izmantotas elektroenerģijas ražošanai.”

bd)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

da)

panta 6. punktā iekļauj šādu jaunu daļu:

“Dalībvalstis var pieņemt arī valsts mēroga finansiālus pasākumus par labu nozarēm vai apakšnozarēm, kuras apdraud patiess CO2 emisiju pārvirzes risks, kam par iemeslu ir ievērojamas netiešās izmaksas, kuras faktiski rada siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenā, ņemot vērā jebkādu ietekmi uz iekšējo tirgu. Šādi finansiālie pasākumi, ar kuriem kompensē daļu no šīm izmaksām, ir saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu un šīs direktīvas 10. panta 3. punktu. Šādi dalībvalstu pasākumi, ja tos apvieno ar pirmajā daļā minēto atbalstu, nepārsniedz attiecīgajās valsts atbalsta vadlīnijās minētās kompensācijas maksimālo apjomu un nerada jaunus tirgus izkropļojumus. Spēkā esošās valsts atbalsta kompensācijas turpina samazināties visā tirdzniecības periodā.”

f)

panta 8. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām :

f)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu :

i)

projekti ir vērsti uz novatorisku risinājumu izstrādi un attīstību un demonstrācijas programmu īstenošanu;

ii)

darbības notiek tirgum tuvu esošās rūpnīcās, lai uzskatāmi parādītu novatorisko tehnoloģiju ekonomisko izdevīgumu, pārvarot tehnoloģiskos, kā arī ar tehnoloģijām nesaistītus šķēršļus;

iii)

projekti ir vērsti uz tehnoloģiskiem risinājumiem, kam ir plaša pielietojuma potenciāls un ko var savienot ar dažādām tehnoloģijām;

iv)

ideālā gadījumā risinājumi un tehnoloģijas ir potenciāli ieviešami attiecīgajā nozarē un, iespējams, arī citās nozarēs;

v)

prioritāte tiek piešķirta projektiem, kuru paredzētais emisiju samazinājums ir ievērojami zemāks par attiecīgo līmeņatzīmju vērtību. Atbalsttiesīgie projekti vai nu veicina emisiju samazināšanu zem līmeņatzīmju vērtības, kas minētas 2. punktā, vai arī tiem ir iespējas nākotnē ievērojami samazināt pārejas uz mazoglekļa enerģijas ražošanu izmaksas; un

vi)

CCU projekti sniedz neto emisiju samazinājumu un nodrošina pastāvīgu CO2 uzglabāšanu visā to ekspluatācijas laikā.

ia)

panta 20. punktu aizstāj ar šādu:

“20.

Noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, Komisija iekļauj noteikumus to iekārtu definēšanai, kuras daļēji pārtraukušas darbību vai būtiski samazinājušas savu jaudu, un, ja vajadzīgs, pasākumus šīm iekārtām noteikto bezmaksas kvotu līmeņa pielāgošanai.”

a)

kādā mērā atsevišķām iekārtām šajās nozarēs vai apakšnozarēs ir iespējams samazināt emisiju līmeni vai elektroenerģijas patēriņu;

a)

kādā mērā atsevišķām iekārtām šajās nozarēs vai apakšnozarēs ir iespējams samazināt emisiju līmeni vai elektroenerģijas patēriņu , ņemot vērā ar to saistīto ražošanas izmaksu pieaugumu ;

b)

pašreizējās un prognozētās tirgus iezīmes;

b)

pašreizējās un prognozētās tirgus iezīmes;

c)

rentabilitāte kā iespējamais indikators, ko izmanto, pieņemot lēmumus par ilgtermiņa investīcijām vai ražotņu pārvietošanu.

c)

rentabilitāte kā iespējamais indikators, ko izmanto, pieņemot lēmumus par ilgtermiņa investīcijām vai ražotņu pārvietošanu;

ca)

preces, kuras pasaules tirgos tirgo par vispārējo atsauces cenu.

b)

nodrošina, ka konkursā var piedalīties tikai tādi projekti, kas sekmē energoresursu struktūras un piegādes avotu diversifikāciju, nepieciešamo pārstrukturēšanu, infrastruktūras uzlabošanu un modernizēšanu vidiskā ziņā, tīrās tehnoloģijas un enerģijas ražošanas, pārvades un sadales modernizāciju;

b)

nodrošina, ka konkursā var piedalīties tikai tādi projekti, kas sekmē energoresursu struktūras un piegādes avotu diversifikāciju, nepieciešamo pārstrukturēšanu, infrastruktūras uzlabošanu un modernizēšanu attiecībā uz vidi, tīrās tehnoloģijas (piemēram, atjaunojamās tehnoloģijas) vai enerģijas ražošanas, centralizētās siltumapgādes tīklu, energoefektivitātes, enerģijas uzkrāšanas, pārvades un sadales nozaru modernizāciju;

c)

nosaka skaidrus, objektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus atlases kritērijus, pēc kuriem projektus sarindo, lai nodrošinātu, ka tiek atlasīti tādi projekti, kas:

c)

nosaka skaidrus, objektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus atlases kritērijus atbilstīgi Savienības klimata un enerģētikas politikas mērķiem 2050. gadam , pēc kuriem projektus sarindo, lai nodrošinātu, ka tiek atlasīti tādi projekti, kas:

i)

pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, dod neto pozitīvu ieguvumu no emisiju samazināšanas viedokļa un ļauj panākt iepriekšnoteiktu un ievērojamu CO2 emisiju samazinājumu;

i)

pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, dod neto pozitīvu ieguvumu no emisiju samazināšanas viedokļa un ļauj panākt iepriekšnoteiktu un ievērojamu CO2 emisiju samazinājumu proporcionāli projektu lielumam. Ja projekti attiecas uz elektroenerģijas ražošanu, pēc projekta pabeigšanas kopējais attiecīgajā iekārtā saražotās elektroenerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms uz vienu kilovatstundu nedrīkst pārsniegt 450 gramus CO2 ekvivalenta. Līdz 2021. gada 1. janvārim Komisija pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas grozīšanu, nosakot, ka ar siltumenerģijas ražošanu saistītos projektos nedrīkst būt pārsniegts maksimālais kopējais emisiju apjoms uz vienu attiecīgajās iekārtās saražotās siltumenerģijas kilovatstundu.

ii)

ir papildinoši, nepārprotami atbilst nomaiņas un modernizācijas vajadzībām un nerada tirgus virzītu energopieprasījuma pieaugumu;

ii)

ir papildinoši, lai arī tos var izmantot attiecīgo klimata un enerģētikas politikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam mērķu sasniegšanai, nepārprotami atbilst nomaiņas un modernizācijas vajadzībām un nerada tirgus virzītu energopieprasījuma pieaugumu;

iiia)

neveicina jaunu ogļu spēkstaciju enerģijas ražošanu un nepalielina atkarību no ogļu kurināmā.

i)

veicina attīstību energotaupības, atjaunojamo enerģijas sistēmu, enerģijas uzglabāšanas un elektroenerģijas starpsavienojumu, pārvades un sadales jomā; ar elektroenerģijas ražošanu saistītos projektos pēc to pabeigšanas kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu attiecīgajās iekārtās saražotās elektroenerģijas kilovatstundu nedrīkst pārsniegt 450 gramus CO2 ekvivalenta. Līdz 2021. gada 1. janvārim Komisija pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas grozīšanu, nosakot, ka ar siltumerģijas ražošanu saistītos projektos nedrīkst būt pārsniegts maksimālais kopējais emisiju apjoms uz vienu attiecīgajās iekārtās saražotās siltumenerģijas kilovatstundu;

ii)

pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, dod pozitīvu neto ieguvumu no emisiju samazināšanas viedokļa un ļauj panākt iepriekš noteiktu un ievērojamu CO2 emisiju samazinājumu;

iii)

ir papildinoši, lai arī tos var izmantot attiecīgo klimata un enerģētikas politikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam mērķu sasniegšanai, nepārprotami atbilst nomaiņas un modernizācijas vajadzībām un nerada tirgus virzītu energopieprasījuma pieaugumu;

iv)

neveicina jaunu ogļu spēkstaciju enerģijas ražošanu un nepalielina atkarību no ogļu kurināmā.

(8a)

“No 2021. gada dalībvalstis arī nodrošina, ka katrā kalendārajā gadā ikviens operators ziņo par ražošanas darbību, lai varētu koriģēt iedalījumu saskaņā ar 10.a panta 7. punktu.”

(8b)

“3.a     Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka dalībvalsts ir pārkāpusi vai nav pildījusi saraksta un informācijas iesniegšanas prasības, kas noteiktas 1. līdz 3. punktā, Komisija var veikt neatkarīgu izmeklēšanu, kurā vajadzības gadījumā uz līgumattiecību pamata tiek iesaistīta trešā puse. Attiecīgā dalībvalsts sniedz visu informāciju un nodrošina piekļuvi, kāda nepieciešama izmeklēšanai, tostarp piekļuvi iekārtām un ražošanas datiem. Komisija nodrošina tādu pašu sensitīvas komerciālās informācijas konfidencialitāti kā attiecīgā dalībvalsts un publisko izmeklēšanas ziņojumu.”

(10a)

(12)

direktīvas 14. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

(12)

(13)

direktīvas 15. panta piekto daļu aizstāj ar šādu:

(13)

direktīvas 15.  panta ceturto un piekto daļu aizstāj ar šādu:

(13a)

7.   Komisija, saņēmusi tai adresētos lūgumus, kā minēts 5. punktā, informē citas dalībvalstis ar to pārstāvju 30 . c  panta 1. punktā minētajā komitejā starpniecību un saskaņā ar komitejas reglamentu.

(15)

direktīvas 19. panta 3. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu:

(15)

direktīvas 19. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Tā ietver arī kārtību, kā stājas spēkā noteikumi par kvotu savstarpēju atzīšanu, kas ietverti nolīgumos par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaistīšanu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.”;

(15a)

(15b)

“2.a     Ziņojumā, izmantojot datus, kas sniegti 18.b pantā minētajā sadarbībā, ietver to operatoru sarakstu, uz kuriem attiecina šīs direktīvas prasības un kuri nav atvēruši reģistra kontu.”

(15c)

“3.a     Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka dalībvalsts ir pārkāpusi vai nav pildījusi ziņošanas prasības, kas noteiktas 1. punktā, Komisija var veikt neatkarīgu izmeklēšanu, kurā vajadzības gadījumā uz līgumattiecību pamata tiek iesaistīta trešā puse. Dalībvalsts sniedz visu informāciju un nodrošina piekļuvi, kāda nepieciešama izmeklēšanai, tostarp nodrošina piekļuvi iekārtām. Komisija publicē ziņojumu par šādu izmeklēšanu.”

(17)

direktīvā iekļauj šādu 22.a pantu:

(17)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

b)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

b)

panta 3.  punktu aizstāj ar šādu:

a)

panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

a)

panta 1.  punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu:

(22a)

a)

paziņo Komisijai par katru šādu iekārtu, norādot, kādi līdzvērtīgi pasākumi attiecībā uz šo iekārtu, lai sasniegtu līdzvērtīgu ieguldījumu emisiju samazināšanā, ir ieviesti, – pirms dienas, kad iekārtu saraksts jāiesniedz saskaņā ar 11. panta 1. punktu, un vēlākais – dienā, kad šo sarakstu iesniedz Komisijai;

a)

paziņo Komisijai par katru šādu iekārtu, norādot, kādi līdzvērtīgi pasākumi attiecībā uz šo iekārtu, lai sasniegtu līdzvērtīgu ieguldījumu emisiju samazināšanā, ir ieviesti, un norādot, kā šie pasākumi nepaaugstinās šo iekārtu atbilstības izmaksas, — pirms dienas, kad iekārtu saraksts jāiesniedz saskaņā ar 11. panta 1. punktu, un vēlākais — dienā, kad šo sarakstu iesniedz Komisijai;

b)

apliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 25 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas). Dalībvalstis saskaņā ar 14. pantu var atļaut vienkāršotus monitoringa, ziņošanas un pārbaudes pasākumus attiecībā uz iekārtām, kuru vidējās gada pārbaudītās emisijas 2008.–2010. gadā ir mazākas par 5 000 tonnām gadā;

b)

apliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 50 000  tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas). Pēc operatora lūguma dalībvalstis saskaņā ar 14. pantu atļauj vienkāršotus monitoringa, ziņošanas un pārbaudes pasākumus attiecībā uz iekārtām, kuru vidējās gada pārbaudītās emisijas 2008.–2010. gadā ir mazākas par 5 000 tonnām gadā;

c)

apliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 25 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas) vai ja pasākumi, kurus piemēro šai iekārtai, lai sasniegtu līdzvērtīgu ieguldījumu emisiju samazināšanā, vairs nav spēkā, iekārta no jauna tiks iekļauta Kopienas sistēmā ;

c)

apliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 50 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas) vai ja pasākumi, kurus piemēro šai iekārtai, lai sasniegtu līdzvērtīgu ieguldījumu emisiju samazināšanā, vairs nav spēkā, iekārta no jauna tiks iekļauta ES ETS ;

d)

publicē a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju , lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savus apsvērumus .

d)

dara a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju publiski pieejamu .

(22b)

a)

paziņo Komisijai par katru šādu iekārtu pirms dienas, kad jāiesniedz iekārtu saraksts saskaņā ar 11. panta 1. punktu, un vēlākais dienā, kad šo sarakstu iesniedz Komisijai;

b)

apliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 5 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas);

c)

apliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām būs emitējusi 5 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas), iekārta no jauna tiks iekļauta ES ETS, ja vien netiek piemērots 27. pants;

d)

dara a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju publiski pieejamu.

(22c)

(22d)

(22e)

“3.

Nosakot iekārtas kopējo nominālo siltumspēju, lai izlemtu par tās iekļaušanu Kopienas sistēmā , visu to tehnisko vienību nominālā siltumspēja, kuras ir tās daļa un kurās šajā iekārtā tiek sadedzināts kurināmais, tiek summēta. Šīs vienības var būt arī visu veidu katli, degkameras, turbīnas, sildītāji, kurtuves, sadedzināšanas iekārtas, apdedzināšanas krāsnis, citu veidu krāsnis, cepļi, žāvētāji, dzinēji, kurināmā elementi, ķīmiskie sadedzināšanas un CO2 uztveršanas bloki (CLC), degļi un termiskās vai katalītiskās pēcsadedzināšanas iekārtas. Šajā aprēķinā neņem vērā vienības ar nominālo siltumspēju, kuras mazāka par 3 MW, un vienības, kurās izmanto vienīgi biomasu. “Vienīgi biomasu izmantojošas vienības” ir vienības, kuras izmanto fosilo kurināmo tikai laikā, kad vienība darbu sāk un beidz.”

“3.

Nosakot iekārtas kopējo nominālo siltumspēju, lai izlemtu par tās iekļaušanu ES ETS , visu to tehnisko vienību nominālā siltumspēja, kuras ir tās daļa un kurās šajā iekārtā tiek sadedzināts kurināmais, tiek summēta. Šādas vienības var būt arī visu veidu katli, degkameras, turbīnas, sildītāji, kurtuves, sadedzināšanas iekārtas, apdedzināšanas krāsnis, citu veidu krāsnis, cepļi, žāvētāji, dzinēji, kurināmā elementi, ķīmiskie sadedzināšanas un CO2 uztveršanas bloki (CLC), degļi un termiskās vai katalītiskās pēcsadedzināšanas iekārtas. Šajā aprēķinā neņem vērā vienības ar nominālo siltumspēju, kura ir mazāka par 3 MW, rezerves un ārkārtas vienības, kuras tiek izmantotas tikai uz vietas patērējamas elektroenerģijas ražošanai enerģijas padeves pārtraukuma gadījumā, un vienības, kurās izmanto vienīgi biomasu. “Vienīgi biomasu izmantojošas vienības” ir vienības, kuras izmanto fosilo kurināmo tikai laikā, kad vienība darbu sāk un beidz.”