C_2018367LV.01011201.xml

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par .eu augšējā līmeņa domēna nosaukuma plašāku ieviešanu un darbību un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 733/2002 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 874/2004”

(COM(2018) 231 final – 2018/0110 (COD))

(2018/C 367/22)

Ziņotājs:

Philippe DE BUCK

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 28.5.2018. Padome, 5.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. panta pirmā daļa
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	28.6.2018.
Pieņemts plenārsesijā	11.7.2018.
Plenārsesija Nr.	536
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	133/1/0

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta mērķus, kas ietverti priekšlikumā regulai par .eu augšējā līmeņa domēna nosaukuma plašāku ieviešanu un darbību un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 733/2002 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 874/2004. Uzdevums ir, no vienas puses, risināt novecojušo noteikumu problēmu un, no otras puses, spēt ātrāk reaģēt uz gaidāmajām norisēm.

1.2.

EESK vēlas uzsvērt: tā kā interneta identifikators ir nozīmīgs ES iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām, .eu domēna nosaukums ir jāuzskata par vispārējas nozīmes pakalpojumu (VNP). Tāpēc būtu jāuzskata, ka reģistram jābūt bezpeļņas organizācijai, kas nodarbojas tikai ar operatīvo domēna nosaukuma pārvaldību, un ka jebkāds pārpalikums jānodod ES budžetā.

1.3.

EESK pieņem zināšanai, ka reģistrs tiek izvēlēts atklātā konkursa procedūrā, taču vēlas uzsvērt, ka šajā sakarā būtu jāveic viss nepieciešamais, lai netiktu traucēta .eu domēna darbība. Atklāta konkursa procedūra varētu negatīvi ietekmēt darba kolektīva stabilitāti, attiecības ar dažādiem reģistratoriem, kā arī uzticēšanos domēna nosaukumam un tā reputāciju. Tāpēc visiem atlases kritērijiem vajadzētu būt skaidri definētiem jau labu laiku iepriekš. Jo īpaši būtu jāprecizē, vai reģistrs varētu būt komercsabiedrība vai ne. Katrā ziņā Komiteja prasa, lai viss process būtu pilnībā pārredzams.

1.4.

Komisijai būtu jānosaka, vai reģistrs ir bezpeļņas organizācija vai ne.

1.5.

EESK atbalsta ierosmi izveidot daudzpusēju ieinteresēto personu padomi un vēlas būt tajā pārstāvēta.

1.6.

EESK atbalsta ierosmi paplašināt atbilstības nosacījumu klāstu, ko piemēro fiziskām personām, kuras vēlas iegūt. eu domēna nosaukumu. Ir atcelts pamatnosacījums par dzīvesvietu kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas, ka ikvienam kādas dalībvalsts pilsonim neatkarīgi no viņa dzīvesvietas valsts ir iespējams iegūt .eu domēna nosaukumu, ne tikai palielinās ES redzamību, bet arī skaidri apliecinās saikni ar ES.

1.7.

Brexit radīs sekas attiecībā uz atbilstības kritērijiem, kad un ja Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības vai kad beigsies iespējamais jebkāda veida pārejas periods. Visām struktūrām, kas saistītas ar .eu domēna nosaukuma pārvaldību un operatīvo atbildību, ir jāsagatavojas jaunajiem apstākļiem, un attiecīgie .eu domēna nosaukuma īpašnieki ir laikus jāinformē par viņu tiesību atsaukšanu. Ir jānosaka reālistiski termiņi.

1.8.

EESK aicina nodrošināt vienmērīgu pārejas periodu ar pašreizējo oficiālo operatoru. Pašreizējā reģistra – EURid – līgums 2019. gada oktobrī beidzas, un ir paredzams, ka tobrīd jaunā regula un Komisijas īstenošanas akti vēl nebūs pilnībā piemērojami, tāpēc būs vajadzīgs pārejas periods, kas nozīmē, ka līgums ar EURid būs vai nu jāpagarina, vai jāpārstrādā jaunās sarunās. EESK uzskata: tā kā līgums, iespējams, ir jāgroza, sarunas būtu jāsāk pēc iespējas ātrāk, lai .eu domēna nosaukuma darbībā nerastos pārtraukums.

2. Ievads

2.1.

Augšējā līmeņa domēns (TLD) .eu ir Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju domēna nosaukums. Tas ir piešķirts Eiropas Savienībai, un to pārvalda Eiropas Komisija. TLD .eu tika izveidots ar Regulu (EK) Nr. 733/2002 par .eu [pirmā] augšējā līmeņa domēna ieviešanu un funkcijām. To sīkāk reglamentē noteikumi, kuri izklāstīti Regulā (EK) Nr. 874/2004 un turpmākajos grozījumos, ar ko nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna .eu ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju. ICANN (Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācija) 2005. gada martā izvēlējās TLD .eu; 2005. gada decembrī tika izsludināts tā sauktais sākumlaiks (sunrise period), un 2006. gada aprīlī domēns sāka darboties.

2.2.

TLD .eu tika izveidots ar mērķi nostiprināt Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju interneta identitāti, globālajos informācijas tīklos popularizēt ES tēlu un interneta virtuālajā tirgū palielināt informētību par ES iekšējo tirgu.

2.3.

Saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķiem TLD .eu dod iespēju Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem piedalīties e-komercijā un palielina viņu dalību tiešsaistes vienotajā tirgū.

2.4.

TLD .eu reģistrs ir organizācija, ko Eiropas Komisija atklātā konkursā izraugās uz piecu gadu periodu. Kopš tā pirmsākumiem to pārvalda EURid – bezpeļņas organizācija, kas saskaņā ar līgumu darbojas Eiropas Komisijas vārdā. Pašreizējais līgums ar EURid beidzas 2019. gada oktobrī. Līdz šim .eu domēns tika labi pārvaldīts. Organizācija EURid pēc reģistratoru apmierinātības aptaujas ir saņēmusi labākā reģistra balvu.

2.5.

.eu domēna nosaukumus var reģistrēt, izmantojot “akreditētu reģistratoru” tīklu. Pašlaik .eu domēna nosaukumu var reģistrēt tikai tāda fiziska persona, uzņēmums vai organizācija (“reģistrētājs”), kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, Islandē, Lihtenšteinā vai Norvēģijā (“dzīvesvietas ierobežojums”).

2.6.

Daži nosaukumi, kas saistīti ar ģeogrāfiskiem jēdzieniem, ir rezervēti. Šādu rezervēšanu var veikt ES iestādes, dalībvalstis, EEZ valstis un tādas valstis, kas uzsākušas pievienošanās procesu Eiropas Savienībai, un to var veikt arī EURid. Regulā (EK) Nr. 1654/2005 ir ietverts saraksts ar rezervētajiem nosaukumiem (piemēram, “republicaportuguesa”, “hrvatska”) un noteikts, ka regulas pielikumā norādīto nosaukumu sarakstu var rezervēt vai reģistrēt tikai kā otrā līmeņa domēna nosaukumus, kas tieši pakārtoti augšējā līmeņa domēnam .eu.

2.7.

TLD .eu ir viens no lielākajiem starptautiskajiem TLD. Komisijas dati liecina par vairāk nekā 3,8 miljoniem reģistrāciju. Tas ir ceturtais lielākais Eiropas līmeņa TLD, kas seko tādiem augšējā līmeņa domēniem kā .de, .uk un .nl. Pasaulē ir vairāk nekā 700 akreditētu reģistratoru. Kopš .eu ieviešanas tā reģistrāciju skaits ir ievērojami audzis, lai gan divos iepriekšējos gados tas ir sācis izlīdzināties. Vidējais atjaunošanas īpatsvars (80 %) ir augstāks nekā vispārējais vidējais rādītājs (70–75 %). Turklāt mobilo lietotņu, meklētājprogrammu un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana, kuras mērķis piekļūt tiešsaistes saturam, mazina domēnu nosaukumu redzamību, izdarot spiedienu uz tradicionālajiem domēnu nosaukumiem.

2.8.

Kopš .eu noteikumu pieņemšanas gan tiešsaistes vide, gan ES politiskā situācija un tiesiskais regulējums ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Strauji pieaugot jauniem vispārējiem augšējā līmeņa domēniem (piemēram, .top, .trade, .club vai .xyz), domēnu nosaukumu jomā ir ievērojami palielinājusies konkurence. Tas ir ietekmējis reģistru un reģistratoru varas attiecības. Tagad reģistratori, piedāvādami domēnu nosaukumus saviem klientiem, var vairāk ietekmē to, kuri reģistri būs atpazīstamāki. Tajā pašā laikā būtiskas tehniskas izmaiņas ir veiktas interneta pārvaldībā un dinamiskajā TLD ekosistēmā. TLD .eu reģistra operatoram ir jāreaģē uz arvien sarežģītākām kvalitātes prasībām.

2.8.1.

Turklāt straujā sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu attīstība ir izmainījusi pieprasījumu pēc unikāliem tiešsaistes identifikatoriem. Unikāli tiešsaistes identifikatori ir jebkāda veida virknes (domēni, lietotājvārdi), kas nodrošina klātbūtni tiešsaistē. Privātpersonu un MVU rīcībā ir lētas un ērtas iespējas panākt savu klātbūtni tiešsaistē. Tam ir būtiska ietekme uz domēna nosaukumu tirgu.

2.9.

Komisija uzskata, ka pašreizējā sistēmā ir jārisina šādas galvenās problēmas:

2.9.1.

Augšējā līmeņa domēnu .eu reglamentē novecojis un neelastīgs tiesiskais regulējums, ko atjaunināt nav vienkārši. Regulējumā ir ietverti ļoti detalizēti noteikumi, kas ietekmē domēna .eu ikdienas pārvaldību, taču, iespējams, jau ir novecojuši. Pietrūkst elastīguma, lai varētu efektīvi darboties strauji mainīgajā domēnu nosaukumu sistēmas (DNS) tirgū.

2.9.2.

Pašreizējā struktūra neļauj īstenot optimālu pārvaldību ne pārraudzības ziņā, ne attiecībā uz pārskatatbildību pret reģistra operatoru; tajā nav ņemts vērā fakts, ka interneta pārvaldībā ir iesaistītas daudzas ieinteresētās personas, un Komisijai nav paredzētas pietiekamas reģistra operatora uzraudzības pilnvaras.

2.9.3.

Pašreizējie noteikumi neļauj augšējā līmeņa domēna .eu reģistram pašam tieši pārdot pircējiem .eu domēna nosaukumus. Šis apstāklis var tam traucēt efektīvi piedāvāt tirgū savus pakalpojumus.

3. Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Galvenie jaunā priekšlikuma aspekti ir šādi.

3.1.1.

Regulatīvā sistēma un tās elementi:

—	uz principiem balstīts, elastīgs un laika pārbaudījumu izturētspējīgs regulējums,

—	komitoloģijas procedūras attiecināšana tikai uz galvenajiem TLD .eu pārvaldības aspektiem, piemēram, reģistra operatora atlases kritērijiem vai rezervētajiem domēnu nosaukumiem,

—	Komisijas un reģistra operatora līgums ar sīki aprakstītiem visiem attiecīgajiem principiem un procedūrām. Politikas pasākumi un procedūras saistībā ar domēna nosaukuma pārvaldību būtu pievienoti pielikumā. Tas nozīmētu, ka visas tehniskās pārmaiņas nākotnē jāveic, izmantojot līguma pārskatīšanu.

3.1.2.

TLD .eu pārvaldības un apsaimniekošanas uzlabošana, izmantojot

—	daudzpusēju ieinteresēto personu padomi – padomdevēju struktūru, kas palīdzētu un sniegtu konsultācijas Komisijai par pareizu regulējuma īstenošanu un .eu domēna darbību,

—	jaunas uzraudzības pilnvaras Komisijai attiecībā uz reģistru, lai varētu labāk pārraudzīt TLD .eu organizēšanu, administrāciju un darbību, kā arī pārbaudīt reģistra atbilstību noteikumiem. Reģistra revīziju ik pēc diviem gadiem veiks ārējs revidents.

3.1.3.

Pašreizējo atbilstības kritēriju paplašināšana .eu domēnu nosaukumu reģistrācijā:

—	ES pilsoņi, kas dzīvo trešās valstīs, būs tiesīgo reģistrēt .eu domēnu; arī trešo valstu fiziskām personām un uzņēmumiem, kuru mītne (attiecīgi dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta) ir Eiropas Savienībā, ir tiesības reģistrēt .eu domēnu.

3.1.4.

Stingro vertikālās nodalīšanas aizliegumu atcelšana:

—	Komisija varētu paplašināt reģistra pakalpojumu klāstu (domēnu nosaukumu pārdošana galalietotājiem; tieša domēnu nosaukumu reģistrācija reģistra tīmekļa vietnē), neskarot godīgas konkurences noteikumu piemērošanu.

3.2.

Komisija uzraudzīs regulas piemērošanu un ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās piemērošanas dienas iesniegs ziņojumu par tās novērtējumu. Turklāt ar augšējā līmeņa domēnu .eu saistītās norises regulāri uzraudzīs, trīs gadus pēc iepriekš minētā novērtējuma ziņojuma iesniedzot ziņojumu par domēna nosaukuma ieviešanu, efektivitāti un darbību; pēc tam šādu ziņojumu gatavos ik pa trim gadiem.

3.3.

Izskatāmais priekšlikums atbilst digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķiem, tostarp tādiem mērķiem kā veicināt Eiropas uzņēmējdarbību un jaunuzņēmumus un vienlaikus pastiprināt drošību un uzticēšanos tiešsaistes vidē. Regula ir jāīsteno saskaņā ar pamattiesībām, kas saistītas ar datu aizsardzību, privātumu, drošību un daudzvalodību. Visās datu apstrādes sistēmās un izveidotajās un/vai uzturētajās datubāzēs būtu jāiestrādā integrēta personas datu aizsardzība un datu aizsardzība pēc noklusējuma.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

4.2.

4.3.

4.4.

Domēna nosaukumu joma un tirgus neapšaubāmi attīstās, jo rodas jaunas interneta ieinteresētās personas, krasi pieaug vispārējo domēna nosaukumu skaits un strauji izvēršas uzņēmumu un privāto lietotāju saziņa internetā.

4.5.

EESK atbalsta to, ka jaunās regulas pamatā ir principi, kas nozīmē, ka ierosinātajos noteikumos fiksēti ir tikai pamata un vispārīgi principi. Tātad vairākus specifiskus regulatīvos elementus, piemēram, domēna nosaukumu rezervēšanas noteikumus un reģistra atlases kritērijus, Komisija sīkāk izklāstīs īstenošanas aktos un komitoloģijas ceļā. Citas, precīzākas specifiskās prasības, kas attiecas uz izvēlēto reģistru, tiks apspriestas un noteiktas saskaņā ar līgumu.

4.6.

Lai gan EESK atbalsta elastīgāku pieeju sarunās par regulu un līgumu, tā aicina visu procesu – uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publicēšanu un sarunas par līgumu – gan no paša sākuma, gan visā turpmākajā procesa gaitā veidot pilnīgi pārredzamu. Pretendentiem, gatavojot piedāvājumus konkursam vai gatavojoties sarunām par līgumu, jābūt skaidram priekšstatam par pienākumiem, nosacījumiem un tiesībām.

4.6.1.

Salīdzinājumā ar pašreizējo regulu jaunajā nav izslēgta vertikālā integrācija, tātad izraudzītais reģistrs var darboties arī kā reģistrators un .eu domēna nosaukumu piedāvāt tirgū. EESK šādu jauninājumu varētu atbalstīt, it sevišķi to valstu vai reģionu gadījumā, kuros reģistrētājiem ir ierobežota vietējo reģistratoru izvēle. Tas veicinātu .eu domēna nosaukuma, it īpaši no citu valodu alfabētiem atveidotu tā variantu, plašāku ienākšanu tirgū.

4.6.2.

Tāpat saskaņā ar jauno priekšlikumu izraudzītajam reģistram nebūs obligāti jābūt bezpeļņas organizācijai. Ja Komisija apstiprinās šādu pieeju, tad, pēc EESK domām, tās būs būtiskas izmaiņas ar nozīmīgām sekām. Tas ir tāpēc, ka komercstruktūras rīkosies atšķirīgi, jo no .eu domēna nosaukuma tām vajadzēs gūt peļņu, un reģistra radītie pārpalikumi vairs netiks ieskaitīti ES budžetā. EESK aicina Komisiju to precizēt, cik drīz vien iespējams, lai likumdošanas procesa laikā būtu pieejama visa attiecīgā informācija.

4.6.3.

Kā teikts ietekmes novērtējumā, ir vērts uzsvērt to, ka Eiropas Savienība ir guvusi labumu no pašreizējā reģistra izveides, jo tas ir ļāvis Komisijai atbalstīt daudzus projektus un iniciatīvas, piemēram, EuroDIG un ICANN sanāksmes Briselē.

4.7.

Jauns un nozīmīgs papildinājums būs daudzpusējas ieinteresēto personu padomes izveide, kuras pamatā saskaņā ar 20. apsvērumu būs saskanīgs globālu un iekļaujošu interneta principu kopums. Saskaņā ar 14. panta 2. punktu padomē būs pārstāvētas šādas sešas grupas: dalībvalstu valdības, privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība, akadēmiskās aprindas, starptautiskas organizācijas un tehniskie speciālisti.

4.7.1.

EESK var pilnībā atbalstīt šādu pieeju, jo attiecībā uz internetu šīs ieinteresētās personas varēs konsultēt ES iestādes par kopīgiem principiem, normām, noteikumiem, lēmumu pieņemšanas procedūrām un programmām, kas ietekmē interneta lietojumu un attīstību. EESK tomēr uzsver nepieciešamību precizēt, ka daudzpusējās ieinteresēto personu padomes funkcija nebūs iejaukties .eu darbības pārvaldībā. Tāpēc EESK aicina Komisiju precizēt minētās padomes lomu un darbības jomu. Lai padome varētu pienācīgi darboties, ir jāparedz pietiekami finanšu līdzekļi.

4.7.2.

Ir visnotaļ loģiski, ka Komitejai, kas pārstāv organizētu pilsonisko sabiedrību un ir ieguldījusi nozīmīgu darbu (strādādama arī ar attiecīgiem tematiem, piemēram, ekonomikas digitalizāciju un e-komercijas attīstību), ir nepieciešamā kvalifikācija, lai tā tiktu pārstāvēta padomē.

4.8.

EESK atzinīgi vērtē arī faktu, ka ir noteikta prasība ik pa diviem gadiem veikt ārēju revīziju, jo tādējādi tiks pastiprināti uzraudzīta visu reģistra veikto procedūru atbilstība juridiskajām saistībām. Turklāt daudzpusējā ieinteresēto personu padome sniegs konsultācijas par to, kā un kādā mērā revīzija būtu veicama.

4.9.

EESK atbalsta ierosmi paplašināt atbilstības nosacījumu klāstu, ko piemēro fiziskām personām, kas vēlas iegūt .eu domēna nosaukumu. Ir atcelts pamatnosacījums par dzīvesvietu kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas, ka ikvienam kādas dalībvalsts pilsonim neatkarīgi no viņa dzīvesvietas valsts ir iespējams iegūt .eu domēna nosaukumu, ne tikai palielinās ES redzamību, bet arī skaidri apliecinās saikni ar ES.

5. Īpašas piezīmes

5.1.

Pašreizējā reģistra – EURid – līgums 2019. gada oktobrī beidzas, un ir paredzams, ka tobrīd jaunā regula un Komisijas īstenošanas akti vēl nebūs pilnībā piemērojami, tāpēc būs vajadzīgs pārejas periods, kas nozīmē, ka līgums ar EURid būs vai nu jāpagarina, vai jāpārstrādā jaunās sarunās. EESK uzskata: tā kā līgums, iespējams, ir jāgroza, sarunas būtu jāsāk pēc iespējas ātrāk, lai .eu domēna nosaukuma darbībā nerastos pārtraukums.

5.2.

EESK ir gandarīta par to, ka līdztekus strīdu alternatīvai izšķiršanai ir paredzētas arī iespējas strīdus izšķirt tiešsaistē.

5.3.

Saskaņā ar 16. apsvērumu un 11. panta f) punktu kompetentajām iestādēm ir iespēja piekļūt reģistra datiem nozieguma novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas nolūkā. Pašreizējais formulējums vedina domāt, ka tiesībaizsardzības iestādēm var būt neierobežota, nekontrolēta piekļuve reģistrācijas datiem. Jebkādās juridiskajās saistībās, kas paredz sadarbību ar kompetentajām iestādēm, būtu jāuzsver arī pārbaudes un līdzsvarotības mehānismi, kā arī šādu saistību ierobežojumi.

5.4.

12. panta 1. punktā teikts: “Reģistrs izveido un pārvalda WHOIS datubāzi nolūkā sniegt precīzu un atjauninātu informāciju par domēnu nosaukumiem .eu TLD.”WHOIS datu precizitāti ir grūti nodrošināt, jo domēnu nosaukumu sistēmā (DNS) datus ievada dažādi dalībnieki, kurus reģistrs nevar pietiekami efektīvi kontrolēt. Piemēram, līgumu ar galalietotāju (reģistrētāju) visbiežāk noslēdz reģistrators. Lai arī daži reģistri pēc datu ievadīšanas veic datu precizitātes pārbaudi, ne visi domēnu nosaukumu reģistri var garantēt, ka WHOIS dati ir pilnībā precīzi un atjaunināti. Pastāv risks, ka ar šādiem noteikumiem tiktu noteikts nereāls un nesasniedzams precizitātes līmenis.

5.5.

Termina “reģistrs” definīcijā (2. panta a) punkts) ir iekļauts formulējums “(..) un izplatīt TLD zonas datnes”. Tas ir neskaidrs un varētu tikt interpretēts kā reģistra pienākums publicēt savu zonas datni. Privātuma un kiberdrošības apsvērumu dēļ lielākā daļa ccTLD savas zonas datnes nepublicē. No definīcijas teksta vajadzētu skaidri izrietēt, ka netiek prasīta zonas datnes publicēšana.

5.6.

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER