(6)

Lai sasniegtu visaptverošos mērķus, ir sevišķi svarīgi īstenot Aprites ekonomikas paketi (1), klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam (2)  (3)  (4), Savienības dabas tiesību aktus (5), kā arī saistītās rīcībpolitikas (6)  (7)  (8)  (9)  (10).

(6)

Lai sasniegtu visaptverošos mērķus, ir sevišķi svarīgi īstenot Aprites ekonomikas paketi (1), klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam (2)  (3)  (4), Septīto vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam un tās iespējamo pēcteci  (5), Savienības dabas tiesību aktus (6), kā arī saistītās rīcībpolitikas (7)  (8)  (9)  (10)  (11)  (12)  (13)  (14)  (15).

(7)

Lai izpildītu saistības, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, Savienībai jākļūst par energoefektīvu un klimatnoturīgu mazoglekļa sabiedrību. Lai to panāktu, ir jāveic darbības, kas palīdzēs īstenot klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, dalībvalstu integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā arī sagatavoties Savienības gadsimta vidus un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijai, īpaši pievēršoties nozarēm, kas pašlaik rada vislielākās CO2 emisijas un piesārņojumu. Programmā būtu jāietver arī pasākumi, kas palīdzēs īstenot Savienības klimatadaptācijas rīcībpolitiku, lai mazinātu neaizsargātību pret negatīvajām klimata pārmaiņu sekām.

(7)

Lai izpildītu saistības, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, Savienībai jākļūst par energoefektīvu un klimatnoturīgu mazoglekļa sabiedrību. Lai to panāktu, ir jāveic darbības, kas palīdzēs īstenot klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, dalībvalstu integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā arī sagatavoties Savienības gadsimta vidus un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijai, īpaši pievēršoties nozarēm, kas pašlaik rada vislielākās CO2 emisijas un piesārņojumu. Programmā būtu jāietver arī pasākumi, kas palīdzēs īstenot Savienības klimatadaptācijas rīcībpolitiku, lai mazinātu neaizsargātību pret negatīvajām klimata pārmaiņu sekām.

(8)

Pāreja uz tīru enerģiju dod būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un līdztekus dod arī vidiskus blakusieguvumus. Programmas “Apvārsnis 2020” satvarā līdz 2020. gadam finansētās spēju veidošanas darbības, kas atbalsta pāreju uz tīru enerģiju, būtu jāintegrē Programmā, jo to mērķis ir nevis finansēt izcilību un sekmēt inovāciju, bet gan palīdzēt ieviesties jau pieejamām tehnoloģijām, kas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas. Šo spēju veidošanas darbību iekļaušana Programmā sagatavo augsni sinerģijai starp apakšprogrammām un vairo Savienības finansējuma vispārējo saskaņotību. Tāpēc būtu jāvāc un jāizplata dati par jau pieejamo pētniecības un inovācijas risinājumu izmantošanu LIFE projektos, arī no programmas “Apvārsnis Eiropa” un tās priekštecēm.

(8)

Pāreja uz tīru enerģiju dod būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un līdztekus dod arī vidiskus blakusieguvumus. Programmas “Apvārsnis 2020” satvarā līdz 2020. gadam finansētās spēju veidošanas darbības, kas atbalsta pāreju uz tīru enerģiju, būtu jāintegrē Programmā , saglabājot tādu pašu līdzfinansējuma koeficientu, jo to mērķis ir nevis finansēt izcilību un sekmēt inovāciju, bet gan palīdzēt ieviesties jau pieejamām tehnoloģijām, kas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas. Šo spēju veidošanas darbību iekļaušana Programmā sagatavo augsni sinerģijai starp apakšprogrammām un vairo Savienības finansējuma vispārējo saskaņotību. Tāpēc būtu jāvāc un jāizplata dati par jau pieejamo pētniecības un inovācijas risinājumu izmantošanu LIFE projektos, arī no programmas “Apvārsnis Eiropa” un tās priekštecēm.

(9)

Tīrās enerģijas tiesību aktu ietekmes novērtējumos lēsts, ka, lai sasniegtu Savienības 2030. gada enerģētikas mērķrādītājus, 2021.–2030. gadā ik gadu būs vajadzīgas papildu investīcijas 177 miljardu euro apmērā. Lielākā investīciju nepietiekamība konstatēta ēku dekarbonizācijas jomā (investīcijās energoefektivitātē un maza mēroga atjaunojamo energoresursu risinājumos), kur kapitāls jānovirza ļoti izkliedētiem projektiem. Viens no apakšprogrammas “Pāreja uz tīru enerģiju” mērķiem ir veidot projektu izstrādes un sakopošanas spēju, tā palīdzot arī apgūt Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus un veicināt investīcijas tīrā enerģijā arī ar InvestEU finanšu instrumentiem.

(9)

Tīrās enerģijas tiesību aktu ietekmes novērtējumos lēsts, ka, lai sasniegtu Savienības 2030. gada enerģētikas mērķrādītājus, 2021.–2030. gadā ik gadu būs vajadzīgas papildu investīcijas 177 miljardu euro apmērā. Lielākā investīciju nepietiekamība konstatēta ēku dekarbonizācijas jomā (investīcijās energoefektivitātē un decentralizētos atjaunojamo energoresursu risinājumos jebkāda veida enerģijas patēriņam, jo īpaši tajos, kas paredzēti patēriņam apkurei un gaisa kondicionēšanai ), kur kapitāls jānovirza ļoti izkliedētiem projektiem , piemēram, veicinot pilotprojektus, kas balstīti uz maziem pilsētu konglomerātiem un izolētām apdzīvotām vietām un mājokļiem lauku apvidos . Viens no apakšprogrammas “Pāreja uz tīru enerģiju” mērķiem ir veidot projektu izstrādes un sakopošanas spēju, tā palīdzot arī apgūt Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus un veicināt investīcijas tīrā enerģijā arī ar InvestEU finanšu instrumentiem.

(12)

Savienības jaunākā vides politikas īstenošanas pārskata pakete (1) liecina, ka ir vēl daudz jāizdara, lai paātrinātu Savienības vides acquis īstenošanu un pastiprinātu vidisko un klimatisko mērķu integrāciju citās rīcībpolitikās. Tāpēc Programmai vajadzētu būt katalizatoram, kas ļauj panākt vajadzīgo progresu, izstrādājot, testējot un atkārtojot jaunas pieejas, atbalstot rīcībpolitiku izstrādi, uzraudzību un caurskatīšanu, veicinot ieinteresēto personu iesaisti, mobilizējot investīcijas no dažādām Savienības investīciju programmām vai citiem finansējuma avotiem un atbalstot pasākumus, kas ļaus pārvarēt dažādos šķēršļus, kas liedz rezultatīvi īstenot svarīgus vides tiesību aktos noteiktus plānus.

(12)

Savienības jaunākā vides politikas īstenošanas pārskata pakete (1) liecina, ka ir vēl daudz jāizdara, lai paātrinātu Savienības vides acquis īstenošanu un pastiprinātu vidisko un klimatisko mērķu integrāciju citās rīcībpolitikās. Tāpēc Programmai vajadzētu būt katalizatoram, kas ļauj panākt vajadzīgo progresu, izstrādājot, testējot un atkārtojot jaunas pieejas, atbalstot rīcībpolitiku izstrādi, izvērtēšanu, uzraudzību un caurskatīšanu, veicinot labāku izpratni un saziņu, attīstot labu pārvaldību, veicinot ieinteresēto personu iesaisti, lai stiprinātu noturību pret globālajām pārmaiņām, mobilizējot investīcijas no dažādām Savienības investīciju programmām vai citiem finansējuma avotiem un atbalstot pasākumus, kas ļaus pārvarēt dažādos šķēršļus, kas liedz rezultatīvi īstenot svarīgus vides tiesību aktos noteiktus plānus.

(15)

Brīvprātīgā shēma “Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās” (BEST) veicina biodaudzveidības, arī jūras biodaudzveidības, saglabāšanu un ekosistēmu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu, arī ekosistēmās balstītas pieejas klimatadaptācijai un klimata pārmaiņu mazināšanai, Savienības tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Shēma BEST ir palīdzējusi vairot izpratni par tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju ekoloģisko nozīmi pasaules biodaudzveidības saglabāšanā. Aizjūras zemes un teritorijas šo mazo biodaudzveidības dotāciju shēmu augstu novērtējušas savās 2017. un 2018. gada ministru deklarācijās. Ir lietderīgi arī turpmāk atļaut no Programmas finansēt mazas biodaudzveidības dotācijas gan tālākajos reģionos, gan aizjūras zemēs un teritorijās.

(15)

Brīvprātīgā shēma “Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās” (BEST) veicina biodaudzveidības, arī jūras biodaudzveidības, saglabāšanu un ekosistēmu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu, arī ekosistēmās balstītas pieejas klimatadaptācijai un klimata pārmaiņu mazināšanai, Savienības tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Shēma BEST ir palīdzējusi vairot izpratni par tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju ekoloģisko nozīmi pasaules biodaudzveidības saglabāšanā. Aizjūras zemes un teritorijas šo mazo biodaudzveidības dotāciju shēmu augstu novērtējušas savās 2017. un 2018. gada ministru deklarācijās. Ir lietderīgi arī turpmāk no Programmas finansēt biodaudzveidības dotācijas gan tālākajos reģionos, gan aizjūras zemēs un teritorijās , saskaņā ar mērķiem un pasākumiem, ko paredz stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem  (1).

(17)

Gaisa rīcībpolitikas jomā Savienības ilgtermiņa mērķis ir panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un to nepakļautu riskam. Sabiedrība gaisa piesārņojumu labi apzinās, un iedzīvotāji no iestādēm gaida rīcību. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 uzsver, cik liela loma tīra gaisa mērķu sasniegšanā var būt Savienības finansējumam. Tāpēc ar Programmu būtu jāatbalsta projekti, arī stratēģiski integrētie projekti, kam ir potenciāls piesaistīt publiskos un privātos līdzekļus, demonstrēt paraugprakses un veicināt gaisa kvalitātes plānu un tiesību aktu īstenošanu vietējā, reģionālā, starpreģionālā, nacionālā un transnacionālā līmenī.

(17)

Gaisa rīcībpolitikas jomā Savienības ilgtermiņa mērķis ir panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un to nepakļautu riskam. Sabiedrība gaisa piesārņojumu labi apzinās, un iedzīvotāji no iestādēm gaida rīcību. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 uzsver, cik liela loma tīra gaisa mērķu sasniegšanā var būt Savienības finansējumam. Tāpēc ar Programmu būtu jāatbalsta projekti, arī stratēģiski integrētie projekti, kam ir potenciāls piesaistīt publiskos un privātos līdzekļus, demonstrēt paraugprakses un veicināt gaisa kvalitātes plānu un tiesību aktu īstenošanu vietējā, reģionālā, starpreģionālā, nacionālā un transnacionālā līmenī. Šiem centieniem uzlabot gaisa kvalitāti vajadzētu būt saskanīgiem ar siltumnīcefekta gāzu samazināšanas prasībām un ilgtermiņa nepieciešamību dekarbonizēt visu Eiropas ekonomiku, pakāpeniski aizstājot enerģētikas infrastruktūru, kas balstīta uz fosilajiem avotiem, ar infrastruktūru, kuras pamatā ir atjaunojamie energoresursi, kad vien tas ir tehniski un ekonomiski iespējams.

(17.a)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai veicinātu atteikšanos no gaisa piesārņojuma avotiem, jo īpaši no mājokļu apkures iekārtām un elektrostacijām, kas balstītas uz vispiesārņojošāko fosilo kurināmo. Lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmu, būtu jāpievēršas pārejai uz atjaunojamiem un citiem tīras enerģijas energoresursiem, dodot priekšroku vidēja termiņa/ilgtermiņa pieejai.

(20)

Lai uzlabotos pārvaldība vides un klimata pārmaiņu lietās un ar tām saistītās lietās, kas attiecas uz pāreju uz tīru enerģiju, ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, veicinot sabiedrības informētību un patērētāju iesaisti, un jāpaplašina ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju, iesaiste konsultācijās par attiecīgajām rīcībpolitikām un to īstenošanā.

(20)

Lai uzlabotos pārvaldība vides un klimata pārmaiņu lietās un ar tām saistītās lietās, kas attiecas uz pāreju uz tīru enerģiju, ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, veicinot sabiedrības informētību, tostarp izmantojot arī komunikācijas stratēģiju, kurā ņemti vērā jaunie plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli un kas palielina patērētāju iesaisti, un jāpaplašina ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju, iesaiste konsultācijās par attiecīgajām rīcībpolitikām un to īstenošanā. Turklāt vietējo un reģionālo pašvaldību – iedzīvotājiem vistuvākā pārvaldības līmeņa saskaņā ar atzīto lomu, ko pilsētām, reģioniem un vietējām pārvaldes iestādēm paredz Parīzes pušu konference – Parīzes nolīgums, – un īstenojot subsidiaritātes principu – iesaistīšana un līdzatbildības palielināšana var palīdzēt sasniegt nozīmīgus rezultātus vides, enerģētikas un klimata jomā, par ko liecina iniciatīvas “Pilsētas mēru pakts” un citu klimata un vides tīklu, kuros iesaistās pašvaldības, augošie panākumi.

(22)

Programmai tirgus dalībnieki būtu jāsagatavo pārejai uz tīru, energoefektīvu un klimatnoturīgu mazoglekļa aprites ekonomiku un tie šajā pārejā jāatbalsta, izmēģinot jaunas darījumdarbības iespējas, uzlabojot profesionālās prasmes, atvieglojot patērētāju piekļuvi ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, iesaistot un iespēcinot sabiedriskās domas iespaidotājus un izmēģinot jaunas metodes, kā pielāgot esošos procesus un darījumdarbības vidi. Lai atbalstītu ilgtspējīgu risinājumu plašāku ieviešanos tirgū, jācenšas panākt to pieņemšana sabiedrībā un patērētāju iesaiste .

(22)

Programmai tirgus dalībnieki būtu jāsagatavo pārejai uz tīru, energoefektīvu un klimatnoturīgu mazoglekļa aprites ekonomiku un tie šajā pārejā jāatbalsta, izmēģinot jaunas darījumdarbības iespējas, uzlabojot profesionālās prasmes, atvieglojot patērētāju piekļuvi ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, iesaistot un iespēcinot sabiedriskās domas iespaidotājus un izmēģinot jaunas metodes, kā pielāgot esošos procesus un darījumdarbības vidi. Lai atbalstītu ilgtspējīgu risinājumu plašāku ieviešanos tirgū , jo īpaši, inovatīvu, ilgtspējīgu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu energotehnoloģiju ieviešanu, jāveicina sabiedrības informētība par tām un plaša izplatīšana, lai atvieglotu to pieņemšanu sabiedrībā un patērētāju iesaisti .

(24.a)

Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņu dēļ Eiropas Savienības teritorijā arvien biežāk notiek dabas katastrofas un ka spēkā esošie preventīvie instrumenti nav atbilstīgi, programma ļaus atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt klimatnoturības stratēģijas, kas paredzētas ar klimata pārmaiņām saistīto dabas katastrofu pārvarēšanai.

(25)

Programmu īstenojot, pienācīga uzmanība būtu jāveltī tālāko reģionu stratēģijai, ņemot vērā LESD 349. pantu un šo reģionu īpašās vajadzības un neaizsargātību. Būtu jāņem vērā arī Savienības rīcībpolitikas, kas nav vides, klimata un relevantās tīras enerģētikas rīcībpolitikas.

(25)

Programmu īstenojot, pienācīga uzmanība būtu jāveltī tālāko reģionu stratēģijai, ņemot vērā LESD 349. pantu un šo reģionu īpašās vajadzības un neaizsargātību. Būtu jāņem vērā arī Savienības rīcībpolitikas, kas nav vides, klimata , aprites ekonomikas un relevantās tīras enerģētikas rīcībpolitikas.

Šīs stratēģijas finansējums būtu jāintegrē Programmā konkrētā un diferencētā veidā.

(26.a)

Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) ir atbilstīgas un var būt juridisks instruments LIFE programmas īstenošanai. ETSG struktūra ir pielīdzināma konsorcija struktūrai, un vairums no tām darbojas starpvalstu līmenī. Pateicoties šīm īpašībām, tās var centralizēti pārvaldīt projektu īstenošanu operatīvā un finanšu līmenī.

a)

izstrādāt, demonstrēt un popularizēt inovatīvus paņēmienus un pieejas, kā sasniegt Savienības tiesību aktos un rīcībpolitikās izvirzītos vides un klimata politikas mērķus, tostarp pāriet uz tīru enerģiju, un palīdzēt izmantot paraugpraksi dabas un biodaudzveidības jomā;

a)

izstrādāt, demonstrēt un popularizēt inovatīvus paņēmienus un pieejas, kā sasniegt Savienības tiesību aktos un rīcībpolitikās izvirzītos vides un klimata politikas mērķus, tostarp pāriet uz tīru enerģiju, un palīdzēt izmantot paraugpraksi dabas un biodaudzveidības jomā;

b)

atbalstīt relevanto Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un izpildes panākšanu, tostarp uzlabot pārvaldību, stiprinot publisko un privāto aktoru spējas un pilsoniskās sabiedrības iesaisti;

b)

atbalstīt relevanto Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un izpildes panākšanu, tostarp uzlabot pārvaldību, stiprinot publisko un privāto aktoru spējas un pilsoniskās sabiedrības iesaisti;

c)

palīdzēt lielā mērogā izvērst veiksmīgus tehniskus un rīcībpolitiskus relevanto Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošanas risinājumus, atkārtojot rezultātus, integrējot saistītos mērķus citās rīcībpolitikās un publiskā un privātā sektora praksēs, mobilizējot investīcijas un uzlabojot piekļuvi finansējumam.

c)

palīdzēt lielā mērogā izvērst veiksmīgus tehniskus un rīcībpolitiskus relevanto Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošanas risinājumus, atkārtojot rezultātus, integrējot saistītos mērķus citās rīcībpolitikās un publiskā un privātā sektora praksēs, mobilizējot investīcijas un uzlabojot piekļuvi finansējumam;

d)

stiprināt sinerģiju starp klimatnoturības stratēģijām un ar klimata pārmaiņām saistītu dabas katastrofu riska mazināšanu, ieviešot tehniskus risinājumus, piemēram, viennozīmīgu metodi, kā analizēt dabas katastrofu risku .

3 500 000 000  EUR jomai “Vide”, no kā

a)

4 165 000 000  EUR jomai “Vide”, no kā

2 150 000 000  EUR apakšprogrammai “Daba un biodaudzveidība” un

1 350 000 000  EUR apakšprogrammai “Aprites ekonomika un dzīves kvalitāte”;

1 950 000 000  EUR jomai “Klimata pasākumi”, no kā

b)

2 615 000 000  EUR jomai “Klimata pasākumi”, no kā

950 000 000  EUR apakšprogrammai “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām” un

1 000 000 000  EUR apakšprogrammai “Pāreja uz tīru enerģiju”.

a)

informēšanu un komunikāciju, tostarp izpratnes vairošanas kampaņas. No finanšu līdzekļiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas pasākumiem, sedz arī institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, kā arī par Savienības vides, klimata vai relevanto tīras enerģijas tiesību aktu īstenošanu un transponēšanu;

a)

informēšanu un komunikāciju, tostarp izpratnes vairošanas kampaņas. No finanšu līdzekļiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas pasākumiem, sedz arī institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, kā arī par Savienības vides, klimata vai relevanto tīras enerģijas tiesību aktu īstenošanu un transponēšanu;

b)

pētījumus, apsekojumus, modelēšanu un scenāriju izstrādi;

b)

pētījumus, apsekojumus, modelēšanu un scenāriju izstrādi;

c)

no Programmas nefinansētu projektu, rīcībpolitiku, programmu un tiesību aktu sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, pārbaudi un izvērtēšanu;

c)

no Programmas nefinansētu projektu, pārvaldības īstenošanas un pārvaldības uzlabošanas pasākumu, rīcībpolitiku, programmu un tiesību aktu sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, pārbaudi un izvērtēšanu;

d)

darbseminārus, konferences un sanāksmes;

d)

darbseminārus, konferences un sanāksmes;

e)

sadarbības tīklu veidošanu un paraugprakses platformas;

e)

sadarbības tīklu veidošanu un paraugprakses platformas;

f)

citas darbības.

f)

citas darbības.

a)

Programmas finansētie projekti izvairās apdraudēt Programmas vides, klimata vai relevanto tīras enerģijas mērķu sasniegšanu un, ja iespējams, veicina zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu;

a)

Programmas finansētie projekti sekmē vismaz viena no Programmas vides, klimata , pārejas uz aprites ekonomikas modeli vai ilgtspējīgas enerģijas mērķiem sasniegšanu , neapdraudot citus mērķus, un, ja iespējams, veicina zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu;

f)

attiecīgā gadījumā īpašu uzmanību veltī projektiem ģeogrāfiskos apgabalos, kam ir īpašas vajadzības vai kas ir sevišķi neaizsargāti, piem., apgabalos ar īpašiem vidiskiem izaicinājumiem vai dabas ierobežojumiem, pārrobežu apgabalos vai tālākajos reģionos.

f)

attiecīgā gadījumā īpašu uzmanību veltī projektiem ģeogrāfiskos apgabalos, kam ir īpašas vajadzības vai kas ir sevišķi neaizsargāti, piem., apgabalos ar īpašiem vidiskiem izaicinājumiem (piemēram, teritorijās ar atzītām gaisa kvalitātes problēmām vai teritorijās, ko ietekmē klimata pārmaiņas) vai dabas ierobežojumiem, pārrobežu apgabalos (projekti, kuros būtiska nozīme ir starpvalstu sadarbībai, lai nodrošinātu vides aizsardzību un klimata mērķu sasniegšanu) un reģionos, kas pakļauti nopietniem riskiem globālo un klimata pārmaiņu ietekmes dēļ, piemēram, tālākajos reģionos.