Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2015/757, lai pienācīgi ņemtu vērā kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālo sistēmu”

(COM(2019) 38 final – 2019/0017(COD))

(2019/C 240/10)

Ziņotājs: Constantine CATSAMBIS

Apspriešanās	11.2.2019., Eiropas Parlaments 13.2.2019., Padome
Juridiskais pamats:	Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts un 304. pants
Biroja lēmums	19.2.2019.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecība, lauku attīstība un vide
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	25.4.2019.
Pieņemts plenārsesijā	15.5.2019.
Plenārsesija Nr.	543
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	204/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Šis atzinums attiecas uz Eiropas Komisijas priekšlikumu grozīt Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (1) (“ES MZV regulu”). Šajā saistībā jāatsaucas uz ziņotāja Stefan Back 2013. gada atzinumu NAT/616 par jūras transporta emisijām, kurš attiecas uz ierosinātajiem grozījumiem 2015. gada MZV regulā. Minētajā atzinumā ietverti vairāki būtiski priekšlikumi, tostarp priekšlikums, kuru Komisija iekļāvusi 2015. gadā pieņemtās regulas 22. pantā, saskaņā ar kuru gadījumā, ja tiks noslēgta starptautiska vienošanās par globālu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu, Komisija pārskatīs ES MZV regulu un attiecīgā gadījumā ierosinās grozījumus, lai nodrošinātu saskaņošanu ar šo starptautisko vienošanos.

1.2.

ANO Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Jūras vides aizsardzības komiteja (MEPC) 2016. gadā pieņēma grozījumus MARPOL konvencijā, ar ko izveido tiesisko regulējumu globālai datu vākšanas sistēmai par kuģu degvieleļļas patēriņu (“globālā ANO SJO DVS”), saskaņā ar kuriem 2019. gada janvārī stājās spēkā monitoringa pienākums.

1.3.

Komisija uzsvēra, ka abu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu daļēja saskaņošana varētu palīdzēt samazināt administratīvo slogu kuģniecības uzņēmumiem un administrācijām, vienlaikus saglabājot ES MZV regulas galvenos mērķus. Šādā nolūkā Komisija ir ierosinājusi, ka ES MZV regulas grozījumiem saskaņošanā ar ANO SJO DVS būtu jāaprobežojas ar definīcijām, monitoringa parametriem, monitoringa plāniem un veidnēm.

1.4.

Ierosinātās izmaiņas ES MZV regulā ir šādas.

1.4.1.

Uzņēmuma maiņas gadījumā ziņošanas pienākumos ir jāņem vērā globālās ANO SJO DVS paralēlie noteikumi. Tas nodrošinās, ka tās pašas juridiskās personas veic monitoringu un ziņo saskaņā ar līdzīgi aprēķinātiem ziņošanas periodiem.

1.4.2.

Parametrs “pārvadātā krava”paliek brīvprātīgs monitoringa parametrs uzņēmumiem, kas vēlas sniegt aprēķinu par savu kuģu vidējo energoefektivitāti, pamatojoties uz pārvadāto kravu.

1.4.3.

Pašreizējais parametrs “jūrā pavadītais laiks”tiek aizstāts ar globālo ANO SJO DVS definēto terminu “ceļā pavadītās stundas”.

1.4.4.

“Noietā attāluma”aprēķina pamatā būtu jāizmanto saskaņā ar attiecīgajām ANO SJO DVS vadlīnijām saglabātie risinājumi.

1.4.5.

Monitoringa plānu satura minimums būtu jāracionalizē, lai ņemtu vērā ANO SJO “Kuģu energoefektivitātes pārvaldības plāna izstrādes vadlīnijas”, izņemot tos noteikumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar ES MZV regulu tiek monitorēti un ziņoti tikai ar ES saistīti dati.

1.4.6.

Arī kuģu CO2 emisijas ES ostās ir jāmonitorē un par tām jāziņo atsevišķi, lai stimulētu pieejamo CO2 emisiju samazināšanas pasākumu izmantošanu ES ostās un palielinātu informētību par kuģu pārvadājumu emisijām.

1.4.7.

Pašreizējie ES MZV noteikumi par datu verifikāciju, ko veic akreditētas trešās puses, ir jāatstāj spēkā, lai saglabātu ES mērķi nodrošināt laika griezumā salīdzināmu un robustu informāciju turpmāku lēmumu pieņemšanai ES vai pasaules līmenī.

1.5.

Pārējie svarīgie jautājumi, kas saistīti ar pilnīgu saskaņošanu ar SJO DVS pamatnostādnēm, galvenokārt attiecas uz verifikācijas iestādēm un kārtību, monitoringa objektiem un sensitīvu komerciālu datu publicēšanu. Mērķis pilnīgai ES MZV regulas saskaņošanai ar ANO SJO DVS ir globāla regulatīvā vienotība, kas ļautu līdz minimumam samazināt papildu slogu, kurš būtiski ietekmē it sevišķi mazus un vidējus kuģniecības uzņēmumus, un novērst jebkādu dubultu ziņošanas prasību noteikšanu divās dažādās sistēmās.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

2013. gada atzinumā (2) EESK pauda šaubas, vai ir nepieciešama un vai pievienoto vērtību sniedz tāda operatīvā informācija un dati, kas pārsniedz degvielas patēriņa un emisiju jomu, kura ir jāuzrauga un jāatspoguļo ziņojumos saskaņā ar ES MZV regulu, un vai konkrēti ir nepieciešama tāda informācija, kura, kā norādīts no 9. panta d) apakšpunkta līdz g) apakšpunktam, attiecas uz parametru monitoringu par katru reisu, un no 10. panta g) apakšpunkta līdz j) apakšpunktam, proti, attiecībā uz parametru monitoringu par katru gadu, kā arī II pielikumā par citas [būtiskas] informācijas monitoringu, jo šī ir sensitīva komercinformācija un var rasties šaubas, vai ir lietderīgi šo informāciju sagatavot apkopotā veidā.

2.2.

Būtībā ar tagad ierosinātajām ES MZV regulas izmaiņām Komisija saglabā savu nostāju attiecībā uz tādu datu publicēšanu, kas savākti no atsevišķiem kuģiem. Ierosinātās izmaiņas ir tehniski pielāgojumi, kuri nozīmē tehniskas korekcijas parametru līmenī. Tādējādi nevar uzskatīt, ka tās nodrošina pilnīgu ES MZV regulas saskaņošanu ar ANO SJO DVS, ko publiski ir pieprasījusi kuģniecības nozare un ANO SJO, un svarīgi jautājumi joprojām nav atrisināti. Galvenokārt tie attiecas uz verifikācijas iestādēm un kārtību, monitoringa objektiem un sensitīvu komerciālu datu publicēšanu.

2.3.

Vērtējot ierosinātos grozījumus, Komisijai būtu jāņem vērā fakts, ka pasaules kuģniecības nozare ir cieši apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas vismaz par 40 % un darīt visu iespējamo, lai līdz 2050. gadam sasniegtu 70 % salīdzinājumā ar 2008. gadu, kā arī līdz 2050. gadam samazināt SEG emisijas par vismaz 50 % salīdzinājumā ar 2008. gadu atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķiem. Saskaņā ar ANO SJO apstiprināto dekarbonizācijas pasākumu ceļvedi laikposmam līdz 2050. gadam SJO 2018. gada aprīlī pieņēma sākotnējo stratēģiju, ko pārskatīs 2023. gadā un ar ko izveido sistēmu konkrētu īstermiņa CO2 samazināšanas pasākumu izstrādei un pieņemšanai, kā arī iespējamus vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus pienācīga emisiju samazinājuma panākšanai saskaņā ar noteikto termiņu un īstenošanas grafiku.

2.4.

Ņemot vērā dalībvalstu un nozares iesniegto priekšlikumu skaitu un saturu (priekšlikumi paredzēti izskatīšanai gaidāmajās ANO SJO apspriedēs), visas ieinteresētās personas, šķiet, cītīgi strādā, lai konkrētā termiņā reglamentētu pasaules tirdzniecības flotes energoefektivitāti, pamatojoties uz precīzu informāciju un ANO SJO DVS sniegtiem datiem par CO2 emisijām no kuģiem.

2.5.

EESK uzskata, ka ierosinātā daļējā saskaņošana novedīs pie apgrūtinošiem un neefektīviem dubulta monitoringa un ziņošanas pienākumiem, jo ziņošanas pienākumus arī turpmāk nosaka divas dažādas sistēmas: reģionāla (Eiropas) un starptautiska (ANO SJO). Tādējādi kuģiem būs jāpilda monitoringa un ziņošanas pienākums gan saskaņā ar ES MZV regulu, gan ar globālo ANO SJO DVS. ES ziņošanas veidnes atšķiras no ANO SJO veidnēm, tāpēc pieaugs darba apjoms, administratīvais slogs un izmaksas gan kuģu apkalpēm, gan jūras transportam.

2.6.

Pilnīga ES MZV regulas saskaņošana ar ANO SJO DVS ne tikai ļautu izveidot starptautiski vienotu, uzticamu datubāzi kuģu CO2 emisiju datiem, bet arī atbilstu Eiropas Komisijas labāka regulējuma programmai, kuras nolūks ir nodrošināt mērķtiecīgu regulējumu, lai izpildītu tās uzdevumus un ar minimālām izmaksām dotu labumu Eiropas ekonomikai. Eiropas flotei tas garantētu arī līdzvērtīgus starptautiskās konkurences apstākļus. Mērķis pilnīgai ES MZV regulas saskaņošanai ar ANO SJO DVS ir globāla regulatīvā vienotība, kas ļautu līdz minimumam samazināt papildu slogu, kurš būtiski ietekmē it sevišķi mazus un vidējus kuģniecības uzņēmumus, un novērst jebkādu dubultu ziņošanas prasību noteikšanu divās dažādās sistēmās.

2.7.

Saskaņā ar ES MZV regulu Komisijai saņemtie dati ir jāpublicē kopā ar uzņēmuma un konkrētā kuģa identifikatoriem, lai šos datus varētu izmantot trešās personas. ANO SJO režīma mērķis ir vienkārši noteikt starptautiskās kuģniecības nozares CO2 emisiju kopējo apjomu, lai turpmāk būtu vieglāk pieņemt politikas lēmumus un apsvērt iespējas ieviest papildu pasākumus SEG mazināšanai. Tomēr Komisija vēlas publicēt detalizētus (un komerciāli sensitīvus) datus par konkrētiem kuģiem, kuri apmeklē ES/EEZ ostas, un to var izmantot ļaunprātīgi. Tas var novest pie netaisnīgas kuģu sodīšanas un turklāt izkropļot konkurenci, kā arī radīt gan ES kuģu īpašniekiem, gan ES ostas apmeklējošiem kuģiem ievērojami neizdevīgus konkurences apstākļus pasaules kuģniecības tirgū.

2.8.

Izpildes un īstenošanas nolūkā būtu vēlams izmantot pašreizējos karoga valstu administrāciju SJO mehānismus, kā arī vienotu un funkcionālu globālā degvielas patēriņa datu vākšanas sistēmu. ANO SJO sistēmā informācija par kuģiem, kuru ANO SJO saņem caur karoga valsti, trešām personām ir anonīma.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

Saistībā ar izskatāmo priekšlikumu ir jānorāda uz vairākiem tehniskiem aspektiem. Saskaņā ar 21. panta f) apakšpunktu Eiropas Komisijai arī turpmāk ir jāpublisko gan gada vidējais degvielas patēriņš, gan CO2 emisijas par reisā noieto attālumu un pārvadāto kravu. Tas varētu būt pretrunā jaunajam grozītajam noteikumam 9. panta 1) punkta f) apakšpunktā (jauns), kurā norādīts, ka jebkuram pārvadātās kravas monitoringam (par reisu) jābūt brīvprātīgam, jo saskaņā ar ierosināto grozījumu pārvadātā krava ir tikai brīvprātīgs monitoringa objekts un tādējādi tas nav saskaņots ar ANO SJO DVS. Turklāt, neraugoties uz to, ka priekšlikuma 3. panta p) punktā un 11. panta 3. punkta a) apakšpunkta xi) punktā ir iekļauta kuģa maksimālās kravnesības definīcija, šķiet, ka šis rādītājs nav konsekventi integrēts visos priekšlikuma pantos, un to var interpretēt kā Komisijas neuzticēšanos ANO SJO DVS efektivitātei.

3.2.

Izmaiņas priekšlikuma 11. panta 2. punktā un 3. panta d) punktā par uzņēmuma maiņu ir vērtējamas atzinīgi, jo ar tām tiek ieviesta bijušā īpašnieka atbildība, kas bija ļoti vajadzīga gadījumos, kad uzņēmuma maiņa notikusi pārskata perioda laikā. “Uzņēmuma”un “ziņošanas perioda”definīcijās, kā arī monitoringa un ziņošanas pienākumu noteikšanā “uzņēmuma maiņas”gadījumā tagad ir labāka saskaņa ar globālās ANO SJO DVS paralēlajiem noteikumiem. Tomēr jaunieviestais apraksts, šķiet, pietiekami precīzi nereglamentē attiecības starp “veco”un “jauno”uzņēmumu. Lai panāktu maksimālu juridisko skaidrību, jaunais īpašnieks varētu būt juridiski atbildīgs no dienas, kad izmaiņas stājas spēkā. Ierosināto 11. panta 2. punktu (jauns) varētu grozīt šādi: “2. Ja tiek mainīts uzņēmums, iepriekšējais uzņēmums pēc iespējas tuvāk maiņas pabeigšanas datumam un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā iesniedz Komisijai un attiecīgās karoga valsts iestādēm ziņojumu, kas ietver tādus pašus elementus kā emisiju ziņojums, taču attiecas tikai uz laikposmu, kurā tas bijis atbildīgs par veiktajām darbībām. Jaunais uzņēmums gādā, ka no maiņas pabeigšanas datuma ikviens kuģis atbilst šīs regulas prasībām.”

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

(2)  EESK atzinums par jūras transporta emisijām (OV C 67, 6.3.2014., 170. lpp.).