|
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/6 |
Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 6. oktobra spriedums (Amtsgericht Waldshut-Tiengen — Landwirtschaftsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Rico Graf, Rudolf Enge/Landratsamt Waldshut — Landwirtschaftsamt
(Lieta C-506/10) (1)
(Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos - Vienlīdzīga attieksme - Pašnodarbinātās personas, kas šķērso robežu - Līgums par lauku zemes nomu - Lauksaimniecības struktūra - Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas ļauj iebilst pret līgumu, ja produkti, kurus valsts teritorijā saražojuši Šveices pārrobežu lauksaimnieki, ir paredzēti eksportam bez muitas nodokļa uz Šveici)
2011/C 347/09
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Amtsgericht Waldshut-Tiengen — Landwirtschaftsgericht
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Rico Graf, Rudolf Engel
Atbildētāja: Landratsamt Waldshut — Landwirtschaftsamt
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Amtsgericht Waldshut-Tiengen — Landwirtschaftsgericht — Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, kas parakstīts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā (OV 2002, L 114, 6. lpp.), interpretācija — Šveices lauksaimnieka, kura uzņēmējdarbības vieta atrodas Šveicē, noslēgts nomas līgums par lauksaimniecībā izmantojamām platībām dalībvalstī, pret kura turpināšanu iebildumus ceļ šīs dalībvalsts kompententā iestāde — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, ja ir runa par platībām, kas domātas tādu lauksaimniecības produktu ražošanai, kuras ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem ir jāizved ārpus iekšējā tirgus, pastāvot konkurences izkropļošanai, ir pieļaujama tādu iebildumu celšana
Rezolutīvā daļa:
Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, kas parakstīts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā, I pielikuma 15. panta 1. punktā paredzētais vienlīdzīgas attieksmes princips nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā pamata lietā, kurā ir paredzēts, ka šīs dalībvalsts kompetentā iestāde var celt iebildumus pret lauku zemes nomas līgumu, kas noslēgts starp šīs dalībvalsts iedzīvotāju un otras līgumslēdzējas puses pierobežas iedzīvotāju attiecībā uz zemesgabalu, kurš atrodas noteiktā šīs dalībvalsts apgabalā, pamatojoties uz to, ka iznomātais zemes gabals tiek izmantots lauksaimniecības produktu ražošanai, lai tos bez muitas nodokļa eksportētu ārpus Savienības iekšējā tirgus, un ka rodas konkurences izkropļojumi, ja šī tiesiskā regulējuma piemērošana acīmredzami ietekmē lielāku otras līgumslēdzējas puses pilsoņu skaitu nekā tās dalībvalsts pilsoņus, kuras teritorijā šis tiesiskais regulējums ir piemērojams. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai minētā situācija pastāv.