1

Savā prasības pieteikumā Eiropas Kopienu Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, izveidojot un uzturot spēkā diskriminējošu aplikšanas ar nodokli kārtību nerezidentiem pensiju fondiem izmaksātajām dividendēm, Somijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir saistoši saskaņā ar LESD 63. pantu un 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (OV 1994, L 1, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “EEZ līgums”) 40. pantu.

2

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 22. novembra rīkojumu Dānijas Karalistei, Francijas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei tika atļauts iestāties lietā Somijas Republikas prasījumu atbalstam.

3

Attiecībā uz rezidentiem pensiju fondiem no Likuma Nr. 360/1968 par uzņēmējdarbības ienākuma nodokli (Laki elinkeinotulon verottamisesta (360/1968), turpmāk tekstā – “EVL”) 6. panta, lasot to kopā ar 1992. gada 30. decembra Likuma Nr. 1535/1992 par ienākuma nodokli (Tuloverolaki (1535/1992)) 124. panta 2. punktu, izriet, ka šo pensiju fondu saņemtās dividendes principā apliek ar nodokli, piemērojot faktisko likmi 19,5 % apmērā.

4

EVL 7. pantā ir noteikts:

“Izdevumi un zaudējumi, kas radušies, lai gūtu vai uzkrātu ienākumus no saimnieciskās darbības, ir atskaitāmi.”

5

EVL 8. panta pirmajā daļā ir noteikts:

“Atskaitāmie izdevumi 7. panta izpratnē ir:

[..]

6

Somijas izcelsmes dividendes, kuras saņem nerezidenti pensiju fondi, apliek ar nodokli atbilstoši Likumam Nr. 627/1978 par nodokļu maksātāju, kurus apliek ar nodokli daļēji, ienākuma aplikšanu ar nodokli (Lähdeverolaki (627/1978)).

7

Saskaņā ar minētā likuma 3. pantu un 7. panta pirmās daļas 3. punktu nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā 19,5 % apmērā, izņemot tostarp Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvā 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem [mātessabiedrībām] un meitasuzņēmumiem [meitassabiedrībām], kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 6. lpp.), paredzētajos izņēmuma gadījumos, piemēro dividendēm, ko nerezidents pensiju fonds saņem Somijā. Šī likme līguma par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu piemērošanas gadījumā svārstās starp 15 % un 0 %. Somijas Republika ir noslēgusi šādus līgumus ar visām Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīm, izņemot Kipras Republiku un Lihtenšteinas Firstisti.

8

Uzskatot, ka Somijas aplikšanas ar nodokli kārtība ir diskriminējoša attiecībā uz nerezidentiem pensiju fondiem izmaksātajām dividendēm un tādējādi pretrunā LESD 63. pantam un EEZ līguma 40. pantam, Komisija 2007. gada 19. jūlijā nosūtīja Somijas Republikai brīdinājuma vēstuli, uz kuru tā atbildēja ar 2007. gada 19. septembra vēstuli.

9

2008. gada 23. septembrī Komisija šai dalībvalstij nosūtīja papildu brīdinājuma vēstuli, uz kuru tā atbildēja ar 2008. gada 20. novembra vēstuli.

10

2009. gada 26. jūnijā Komisija nosūtīja argumentētu atzinumu, uz kuru Somijas Republika atbildēja 2009. gada 25. augustā.

11

Tā kā Komisija nebija apmierināta ar šīs dalībvalsts sniegtajiem paskaidrojumiem, tā nolēma celt šo prasību.

12

Ar procesuālu rakstu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 3. septembrī, Somijas Republika lūdza Tiesu atkārtoti sākt mutvārdu procesu, piemērojot Tiesas Reglamenta 61. pantu. Šīs dalībvalsts ieskatā ģenerāladvokātes secinājumi ietverot vairākus kļūdainus apgalvojumus attiecībā uz Somijas tiesību aktu saturu, kas ir šīs prasības saistībā ar valsts pienākumu neizpildi priekšmets.

13

No Tiesas judikatūras izriet, ka Tiesa pēc savas ierosmes vai ievērojot ģenerāladvokāta ieteikumu vai arī lietas dalībnieku lūgumu var izdot rīkojumu par atkārtotu mutvārdu procesa sākšanu, ja tā uzskata, ka tai nav pietiekami skaidri lietas apstākļi vai ka lieta ir jāizskata, ņemot vērā argumentu, ko lietas dalībnieki nav apsprieduši (skat. tostarp 2008. gada 16. decembra spriedumu lietā C-210/06, Cartesio, Krājums, I-9641. lpp., 46. punkts).

14

Somijas tiesību aktu saturu, kas ir šīs prasības saistībā ar valsts pienākumu neizpildi priekšmets, lietas dalībnieki plaši apsprieda Tiesā gan rakstveida procesā, gan tiesas sēdē. Šajos apstākļos Tiesa uzskata, ka tās rīcībā ir visi nepieciešamie elementi, lai izspriestu tajā izskatāmo lietu.

15

Turklāt šo lietu netiek prasīts izskatīt, pamatojoties uz argumentu, kas Tiesā netika apspriests.

16

Līdz ar to, uzklausot ģenerāladvokāti, lūgums atkārtoti sākt mutvārdu procesu ir jānoraida.

17

Atsaucoties uz Tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā C-195/04 Komisija/Somija (Krājums, I-3351. lpp.), Somijas Republika apgalvo, ka būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuriem balstīta prasība, prasības pieteikumā esot jānorāda loģiskā un saprotamā veidā. Šajā lietā tā tas neesot, jo prasības pieteikuma priekšmets neesot skaidri izsecināms no tās teksta.

18

Tomēr šī dalībvalsts savā iebildumu rakstā norāda, ka prasības priekšmets esot diskriminācija nodokļu jomā, jo valsts pensiju fondi no sadalītās peļņas varot atskaitīt EVL 7. pantā un 8. panta pirmās daļas 10. punktā minētās summas, proti, pielīgtās saistības pensiju jomā, lai gan citās dalībvalstīs vai EEZ valstīs, kas ir Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, reģistrētajiem pensiju fondiem esot aizliegts piemērot šādus atskaitījumus ar nodokli apliekamajai peļņai no to ieguldījumiem Somijā.

19

No prasības pieteikuma un Komisijas procesuālajiem rakstiem neizriet, ka prasības pieteikumam bija citāds priekšmets, nekā to raksturo Somijas Republika.

20

Protams, ir taisnība, ka Komisija pakārtoti apgalvo, ka attiecībā uz nodokļa ieturējumu ienākumu gūšanas vietā nerezidentu pensiju fondu gadījumā ar nodokli apliek to saņemto dividenžu bruto summas un ka pat izdevumi, par kuriem nevar būt šaubu, ka tie ir tieši saistīti ar konkrētajiem ienākumiem, šādu pensiju fondu gadījumā Somijā nav atskaitāmi.

21

Kā norāda Somijas Republika, un Komisija to neapstrīd, prasības priekšmets tomēr neattiecas ne uz vienu citu atskaitāmību kā vienīgi to, kas attiecas uz pielīgtajām saistībām pensiju jomā un kas paredzēta EVL 7. pantā un 8. panta pirmās daļas 10. punktā.

22

Šajos apstākļos Somijas Republikas apgalvojumu, saskaņā ar kuru Komisija neesot pietiekami skaidri definējusi strīda priekšmetu, nevar atbalstīt.

23

No tā izriet, ka prasība ir pieņemama.

24

Komisija atzīst, ka tās prasība attiecoties vienīgi uz Savienības dalībvalstīs vai arī EBTA dalībvalstīs, ar kurām Somijas Republika ir noslēgusi līgumu par savstarpēju informācijas sniegšanu, reģistrētajiem pensiju fondiem. Tā uzsver, ka apstāklis, ka Somijas Republika faktiski atbrīvo no nodokļa rezidentu pensiju fondu saņemtās dividendes, lai gan tāda paša veida dividendes, kas izmaksātas nerezidentiem pensiju fondiem, savukārt apliek ar nodokli, esot uzskatāms par kapitāla brīvas aprites ierobežojumu.

25

Komisija norāda, ka rezidentiem pensiju fondiem, kuriem attiecībā uz to saņemtajām dividendēm piemēro nodokļa likmi līdz pat 19,5 % apmērā, pamatojoties uz EVL 7. pantu un 8. panta pirmās daļas 10. punktu, no summas, kas apliekama ar nodokli, esot atļauts atskaitīt atliktās summas ar mērķi izpildīt to saistības pensiju jomā, kas faktiski izraisot šo dividenžu atbrīvošanu no nodokļa.

26

Savukārt nerezidentu pensiju fondu saņemtajām dividendēm atbilstoši līgumiem par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu tiekot piemērota nodokļu likme 15 % apmērā vai mazāk vai atbilstoši valsts tiesību aktiem nodokļu jomā – nodokļu likme 19,5 % apmērā, nepastāvot iespējai, ka Somijas Republika tiem atļauj atskaitīt no summas, kas apliekama ar nodokli, šīs pašas atliktās summas, lai gan saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem tie esot uzskatāmi par izdevumiem, kas tieši saistīti ar konkrētajiem ienākumiem.

27

Somijas Republika un personas, kas iestājušās lietā, apstrīd nerezidentu pensiju fondu diskriminācijas, kas ir LESD 63. panta un EEZ līguma 40. panta pārkāpums, esamību, galvenokārt pamatojoties uz to, ka atšķirības rezidentiem un nerezidentiem pensiju fondiem izmaksāto dividenžu aplikšanā ar nodokli attiecas uz situācijām, kuras nav objektīvi salīdzināmas.

28

Šajā ziņā, kā izriet no pastāvīgās judikatūras, ir jāatgādina, ka tādi ar LESD 63. panta 1. punktu aizliegti pasākumi kā kapitāla aprites ierobežojumi ietver pasākumus, kas attur nerezidentus veikt ieguldījumus dalībvalstī vai arī šīs dalībvalsts rezidentus attur veikt ieguldījumus citās dalībvalstīs (skat. tostarp2011. gada 10. februāra spriedumu apvienotajās lietās C-436/08 un C-437/08 Haribo Lakritzen Hans Riegel un Österreichische Salinen, Krājums, I-305. lpp., 50. punkts, kā arī 2011. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-493/09 Komisija/Portugāle, Krājums, I-9247. lpp., 28. punkts).

29

Saistībā ar konkrēto valsts tiesisko regulējumu Komisija apgalvo, ka iespēja vienīgi rezidentiem pensiju fondiem saskaņā ar EVL 7. pantu un 8. panta pirmās daļas 10. punktu atskaitīt no summas, kas apliekama ar nodokli, atliktās summas ar mērķi izpildīt to saistības pensiju jomā, nozīmējot, ka šīm sabiedrībām tiek piemērota specifiska nodokļu bāze, kas izraisa faktisku atbrīvošanu no nodokļa vienīgi par labu šiem rezidentiem pensiju fondiem. Patiesībā praktiski visi minēto pensiju fondu gūtie ienākumi esot dabiski vērsti uz šādu mērķi.

30

Somijas Republika neapstrīd Komisijas apgalvojumus, kas turklāt balstīti uz konkrētiem piemēriem, saskaņā ar kuriem rezidenti pensiju fondi praktiski negūst ar nodokli apliekamus ienākumus. Tā tomēr pauž šaubas par to, ka šo situāciju ir radījusi rezidentu pensiju fondu iespēja, pamatojoties uz EVL 7. pantu un 8. panta pirmās daļas 10. punktu, no summas, kuru apliek ar nodokli, atskaitīt atliktās summas ar mērķi izpildīt to saistības pensiju jomā.

31

Tomēr, kad tiesas sēdē Somijas Republikai šajā saistībā tika uzdoti jautājumi, tā nevarēja pierādīt, ka rezidentu pensiju fondu ar nodokli apliekamo ienākumu praktiskas neesamības situācija ir izskaidrojama citādi kā ar atlikto maksājumu atskaitāmību. It īpaši nešķiet, ka “visa veida pārējie atskaitījumi”, kas saistīti ar šo fondu darbību, uz kuriem, sīkāk neprecizējot, atsaucās Somijas Republika, varētu būt paši par sevi izraisījuši šo situāciju.

32

Lai gan rezidentu pensiju fondu gūtās dividendes tātad praktiski izrādās atbrīvotas vai tikpat kā atbrīvotas no ienākuma nodokļa minēto valsts tiesību aktos ietverto normu iedarbības dēļ, tomēr uz nerezidentu pensiju fondu saņemtajām dividendēm saskaņā ar šiem pašiem valsts tiesību aktiem attiecas nodokļu likme 19,5 % apmērā vai arī saskaņā ar Somijas Republikas noslēgtajiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu – 15 % apmērā vai mazāk.

33

Šāda nelabvēlīga attieksme pret nerezidentiem pensiju fondiem izmaksātajām dividendēm salīdzinājumā ar attieksmi pret rezidentiem pensiju fondiem izmaksātajām dividendēm var atturēt citā dalībvalstī, nevis Somijas Republikā reģistrētas sabiedrības veikt ieguldījumus tajā un tādējādi ir uzskatāma par kapitāla brīvas aprites ierobežojumu, kuru principā aizliedz LESD 63. pants (skat. 2007. gada 8. novembra spriedumu lietā C-379/05 Amurta, Krājums, I-9569. lpp., 28. punkts).

34

Pretēji tam, ko apgalvo Francijas Republika un Apvienotā Karaliste, nevar uzskatīt, ka šo nelabvēlīgo attieksmi neitralizē Somijas Republikas noslēgtie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Faktiski šajā ziņā ir vajadzīgs, lai šāda līguma piemērošana kompensētu valsts tiesiskā regulējuma radītās atšķirīgās attieksmes sekas (2011. gada 20. oktobra spriedums lietā C-284/09 Komisija/Vācija, Krājums, I-9879. lpp., 63. punkts un tajā minētā judikatūra). Kā izriet no šajā ziņā tiesas sēdē Somijas Republikas sniegtajiem paskaidrojumiem, šī dalībvalsts ir noslēgusi tikai trīs līgumus, kuros paredzētā nodokļu likme dividendēm ir 0 %, lielākajā daļā pārējo līgumu likme ir noteikta 15 % apmērā.

35

Lai šāda nelabvēlīga attieksme būtu saderīga ar LESD tiesību normām attiecībā uz kapitāla brīvu apriti, tai ir jāattiecas uz situācijām, kuras nav objektīvi salīdzināmas, vai tai ir jābūt pamatotai ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem (skat. tostarp 2006. gada 12. decembra spriedumu lietā C-446/04 Test Claimants in the FII Group Litigation, Krājums, I-11753. lpp., 167. punkts, un 2007. gada 18. decembra spriedumu lietā C-436/06 Grønfeldt, Krājums, I-12357. lpp., 16. punkts).

36

Attiecībā uz jautājumu, vai konkrētās situācijas ir objektīvi salīdzināmas, ir jāatgādina, ka pārrobežu situācijas salīdzināmība ar valsts iekšējo situāciju ir jāaplūko, ņemot vērā ar konkrētajām valsts tiesību normām sasniedzamo mērķi (skat. 2010. gada 25. februāra spriedumu lietā C-337/08 X Holding, Krājums, I-1215. lpp., 22. punkts, un 2012. gada 6. septembra spriedumu lietā C-18/11 Philips Electronics UK, 17. punkts).

37

Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru attiecībā uz tādiem izdevumiem kā profesionālie izdevumi, kuri ir tieši saistīti ar darbību, kas radījusi ar nodokli apliekamus ienākumus dalībvalstī, tās rezidenti un nerezidenti ir nostādīti salīdzināmā situācijā, tādēļ minētās valsts tiesiskais regulējums, kurā aplikšanas ar nodokļiem jomā tiek liegts nerezidentiem atskaitīt šādus izdevumus, to savukārt ļaujot darīt rezidentiem, principā var būt nelabvēlīgs citu dalībvalstu pilsoņiem un tādējādi rada netiešu diskrimināciju pilsonības dēļ (2011. gada 31. marta spriedums lietā C-450/09 Schröder, Krājums, I-2497. lpp., 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Somijas Republikas ieskatā, kuru šajā ziņā atbalsta personas, kas iestājušās lietā, tā tas neesot šajā lietā, jo EVL 7. pantā un 8. panta pirmās daļas 10. punktā paredzētā pielīgto saistību pensiju jomā atskaitīšana neattiecoties uz izdevumiem, kuri tieši saistīti ar darbību, kas radījusi ar nodokli apliekamos ienākumus Somijā.

39

Somijas Republika norāda, ka šī atskaitīšana esot saistīta ar pensijas apdrošināšanas iestāžu darbības raksturu, saskaņā ar kuru ienākumi tiekot gūti pirms izdevumu veikšanas pienākuma rašanās. Šajā tiesību normā paredzētā tehniskā atlikšana atbilstot izdevumu, kas, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem, jāmaksā, iestājoties apdrošināšanas gadījumiem, kapitāla vērtībai, kā arī summām, kas jāmaksā par apdrošināšanas gadījumiem, kuri jau ir iestājušies, proti, rezervēm, ko veido apdrošināšanas iestādes turpmāko pensiju maksājumiem. Šīs dalībvalsts ieskatā tehniskā atlikšana esot noteikta atbilstoši piemērojamām valsts tiesību normām. Jebkurš šīs tehniskās atlikšanas palielinājums, kas radies pārskata periodā, esot atskaitāms no ar nodokli apliekamās summas, un jebkurš šīs atlikšanas samazinājums esot uzskatāms par ar nodokli apliekamu ieņēmumu.

40

Somijas Republikas ieskatā no minētā izrietot, ka atlikšanas summu palielinājums pensijām ir izdevumi, kas saistīti ar kopējo pensiju fondu darbību, tādējādi, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru tiem nav tiešas saiknes ar pensiju fondu saņemto dividendi.

41

Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka konkrētajā valsts tiesiskajā regulējumā un it īpaši EVL 7. pantā un 8. panta pirmās daļas 10. punktā valsts likumdevējs atliktās summas ar mērķi izpildīt saistības pensiju jomā skaidri pielīdzina “izdevumiem [..], kas radušies, lai gūtu vai uzkrātu ienākumus no saimnieciskās darbības”. Tas tādējādi rada tiešu saikni starp šīm summām un pensijas apdrošināšanas iestāžu, kas gūst ar nodokli apliekamus ienākumus, darbību, un pats tos padara par neatdalāmiem.

42

Tādējādi šī tiešā saikne starp izdevumiem un ar nodokli apliekamiem ieņēmumiem izriet no tās pašas pielīdzināšanas metodes, ko izvēlējies Somijas likumdevējs starp citām iespējamām metodēm, kā, piemēram, vienkārša atbrīvojuma no nodokļa, lai ņemtu vērā specifisko pensiju fondu mērķi, kas ir uzkrāt kapitālu ar ieguldījumu palīdzību, tostarp gūstot ienākumus dividenžu formā ar mērķi spēt izpildīt ar apdrošināšanas līgumiem pielīgtās saistības nākotnē.

43

Tā kā šis specifiskais mērķis ir tāda paša rakstura kā nerezidentu pensiju fondu, kuri veic to pašu darbību, mērķis, šie fondi attiecībā uz Somijas izcelsmes dividendēm atrodas objektīvi salīdzināmā situācijā ar rezidentiem pensiju fondiem.

44

Turklāt pretēji tam, ko norāda Dānijas Karaliste, Nīderlandes Karaliste un Zviedrijas Karaliste, nevar uzskatīt, ka rezidenti un nerezidenti pensiju fondi atrodas dažādās situācijās, pamatojoties vienīgi uz to, ka nerezidentiem pensiju fondiem izmaksātajām dividendēm piemēro nodokļa ieturējumu ienākumu gūšanas vietā. Faktiski konkrētais valsts tiesiskais regulējums neparedz vienīgi atšķirīgus nodokļu iekasēšanas nosacījumus atkarībā no valsts izcelsmes dividenžu saņēmēja rezidences vietas, bet patiesībā paredz vienīgi nerezidentu pensiju fondu saņemto dividenžu aplikšanu ar nodokli (skat. pēc analoģijas 2012. gada 10. maija spriedumu apvienotajās lietās no C-338/11 līdz C-347/11 Santander Asset Management SGIIC u.c., 43. punkts).

45

Saistībā ar jautājumu, vai konkrēto valsts tiesisko regulējumu pamato primāri vispārējo interešu apsvērumi, Somijas Republika, kuru atbalsta Dānijas Karaliste, Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste un Zviedrijas Karaliste, atsaucas uz teritorialitātes principu, kas esot uzskatāms par šādu primāru apsvērumu un no kura izrietot, ka nerezidentu nodokļu maksātāju ar nodokli apliekamo summu dalībvalstī nosaka, ņemot vērā tikai peļņu un zaudējumus, kas rodas no to darbības šajā valstī.

46

Šis arguments galvenokārt atbilst šī sprieduma 38. punktā norādītajam argumentam, saskaņā ar kuru rezidenti un nerezidenti pensiju fondi neatrodoties objektīvi salīdzināmā situācijā, jo atskaitījums no pielīgtajām saistībām pensiju jomā neattiecas uz izdevumiem, kas tieši saistīti ar nerezidenta pensiju fonda darbību, kura rada ar nodokli apliekamus ienākumus Somijā.

47

Šī sprieduma 41.–44. punktā norādīto iemeslu dēļ šādam argumentam nevar piekrist.

48

Somijas Republika arī uzsver, ka attieksmes atšķirību starp rezidentiem un nerezidentiem pensiju fondiem pamatojot nepieciešamība nodrošināt nodokļu sistēmas saskaņotību. Tā norāda, ka akcijas ne tikai ienesot dividendes, bet arī varot izraisīt vērtības pieaugumu. Praktiski nerezidents pensiju fonds nemaksājot nodokļus Somijā par tam piederošo Somijas sabiedrību biržās kotēto akciju vērtības pieaugumu. Esot loģiski, ka nepastāv iespēja no ieņēmumu no šīm akcijām daļas, proti, no dividendēm, atskaitīt izdevumus, kas attiecas uz visām akcijām.

49

Tomēr, lai arguments par šādu attaisnojumu būtu ņemams vērā, ir jāpierāda, ka pastāv tieša saikne starp attiecīgo nodokļu priekšrocību un šīs priekšrocības atsvēršanu ar noteiktu nodokļu maksājumu (skat. tostarp 2012. gada 6. septembra spriedumu lietā C-380/11 DI. VI. Finanziaria di Diego della Valle & C., 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

50

Tomēr, kā norāda Komisija, kuras viedokli šajā jautājumā Somijas Republika neapstrīd, attiecībā uz rezidentiem pensiju fondiem vērtības pieaugums tāpat kā dividendes tiek piemērots, lai palielinātu rezerves, un tam neuzliek ienākumu nodokli vai arī to dara tikai ļoti ierobežoti. Šajos apstākļos Somijas Republika nepierāda, ka rezidentiem pensiju fondiem piešķirtās nodokļu priekšrocības tiktu atsvērtas ar noteiktu nodokļu maksājumu, tādējādi pamatojot nerezidentiem pensiju fondiem izmaksāto dividenžu aplikšanu ar nodokli.

51

Nīderlandes Karaliste vēl uzsver, ka attieksmes atšķirību pamato vajadzība nodrošināt saskaņotu nodokļu sistēmu, jo iespējas atskaitīt pielīgtās saistības pensiju jomā sekas ir tādas, ka atskaitījumi no šīm rezervēm ir apliekami ar nodokli.

52

Šajā ziņā tomēr pietiek konstatēt, ka vienīgā atsauce uz iespējamu vēlāku pensiju fondu veicamo maksājumu saņēmējiem aplikšanu ar nodokli nenozīmē tiešas saiknes esamību šī sprieduma 49. punktā minētās judikatūras nozīmē (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Portugāle, 37. punkts).

53

Attiecībā uz to, ka ar apstrīdēto kārtību tiek pārkāpts EEZ līguma 40. pants, uz ko atsaucas Komisija, ir jānorāda, ka tiktāl, ciktāl šī panta noteikumiem ir tāda pati piemērošanas joma kā būtībā identiskajiem LESD 63. panta noteikumiem, visi iepriekš minētie apsvērumi tādos apstākļos, kādi ir šajā lietā, mutatis mutandis ir spēkā attiecībā uz minēto 40. pantu (skat. 2011. gada 1. decembra spriedumu lietā C-250/08 Komisija/Beļģija, Krājums, I-12341. lpp., 83. punkts un tajā minētā judikatūra).

54

Līdz ar to ir jākonstatē, ka, izveidojot un uzturot spēkā diskriminējošu aplikšanas ar nodokli kārtību nerezidentiem pensiju fondiem izmaksātajām dividendēm, Somijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir saistoši saskaņā ar LESD 63. pantu un EEZ līguma 40. pantu.

55

Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Somijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un Somijas Republikai spriedums ir nelabvēlīgs, tā sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

56

Atbilstoši šī paša reglamenta 140. panta 1. punktam dalībvalstis, kas ir iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Tādēļ Dānijas Karaliste, Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste, Zviedrijas Karaliste un Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: