26.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/2

1)

Vai tas, ka valsts tiesa jebkurā tiesvedības stadijā izvairās pieņemt nolēmumu pēc savas ierosmes un ab limine litis par to, vai patēriņa kredīta līgumā ietverts noteikums par procentiem par novēlotiem maksājumiem (šajā gadījumā 29 %) ir spēkā neesošs un vai tas būtu jāgroza, ir pretrunā Kopienas tiesībām, īpaši patērētāju un lietotāju tiesībām? Vai tiesas, neskarot Kopienu tiesībās [atzītās] patērētāju tiesības, var nolemt atstāt šāda noteikuma izvērtējumu atkarīgu no parādnieka iniciatīvas (izmantojot attiecīgu procesuālu paziņojumu par iebildumu)?

2)

Ņemot vērā Direktīvas 93/13/EEK (1) 6. panta 1. punktu un Direktīvas 2009/22/EEK (2) 2. pantu, kā šajā saistībā pareizi būtu jāinterpretē Real Decreto Legislativo [Karaļa Dekrētlikuma] Nr. 1/2007 83. pants (bijušais [1984. gada] 19. jūlija Vispārējā likuma Nr. 26/1984 par patērētāju un lietotāju aizsardzību (Ley General n. 26/1984, de 19 de julio, para la Defensa de los Consumidores y Usuarios) 8. pants)? Kāda šajā ziņā ir Direktīvas 93/13/EEK 6. panta 1. punkta piemērojamība, ciktāl tajā ir noteikts, ka “negodīgi noteikumi nav saistoši patērētājiem”?

3)

Vai tiesas pārbaude pēc savas ierosmes un ab limine litis var tikt izslēgta, ja pieteicējs prasības pieteikumā ir skaidri norādījis procentu likmi, prasījuma apjomu, tostarp kapitālu un procentus, līgumsodus un izmaksas; procentu likmi un laikposmu, par kuru minētie procenti prasīti (vai paziņojumu, ka likumā noteiktā likme automātiski ir pievienota kapitālam saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesībām), ja vien ar likumu noteiktā likme nav automātiski pievienota kapitālam atbilstīgi izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem) prasības iesniegšanas iemeslu, tostarp to apstākļu aprakstu, kas ir prasījuma pamatā, un prasītos procentus, un precizē, vai runa ir par obligāto likmi, līgumā noteikto likmi, procentu kapitalizāciju vai aizdevuma procentu likmi, vai tā ir prasītāja aprēķinātā summa, kā arī procentu likmi virs Eiropas Centrālās bankas noteiktās pamatlikmes, kā izriet no Kopienas regulas, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (3)?

4)

Vai transponēšanas neesamības gadījumā Direktīvas 2008/48/EK (4) [5. panta l) un m) punkts un 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts, runājot par “procedūru tās koriģēšanai” un 10. panta 2. punkta l) apakšpunkts — atsaucoties uz “procedūru tās koriģēšanai”], nosaka pienākumu finanšu iestādei kā “informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas” līgumā īpaši iekļaut un izcelt (nevis līguma tekstā bez izcelšanas) atsauci uz procentiem, ko piemēro novēlotu maksājumu gadījumā, neizdarītu maksājumu gadījumā, to norādot skaidri un saskatāmā vietā, kā arī apstākļus, kas tiek ņemti vērā, tos nosakot (finanšu izmaksas, atgūšanas izmaksas, utt.), un iekļaujot brīdinājumu par sekām saistībā ar šiem izmaksu apstākļiem?

5)

Vai Direktīvas 2008/48/EEK 6. panta 2. punktā ir ietverta prasība paziņot par kredīta vai aizdevuma līguma pirmstermiņa izbeigšanu, kā rezultātā tiek noteikti procenti par novēlotiem maksājumiem? Vai Direktīvas 2008/48/EEK 7. pantā ietvertais netaisnas iedzīvošanās aizlieguma princips ir piemērojams, ja kredītiestāde vēlas ne tikai atgūt labumu (aizdevuma kapitālu), bet arī piemērot īpaši augstu procentu likmi par novēlotiem maksājumiem?

6)

Vai transponēšanas normas neesamības gadījumā un ievērojot Direktīvas 2005/29/EK (5) 11. panta 2. punktu tiesa pēc savas ierosmes kā negodīgu var vērtēt praksi iekļaut līguma tekstā noteikumu par kavējuma naudu?