26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/30

1)

Vai Savienības primārās un/vai sekundārās tiesības, šajā gadījumā it īpaši Direktīva 2000/78/EK (1), kurās noteikts pilnīgs nepamatotas diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis aizliegums attiecas arī uz valsts tiesību normām par federālās zemes ierēdņu atalgojumu?

2)

Ja uz 1. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai no šo Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijas izriet, ka valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru ierēdņa pamatalgas apmērs, viņam stājoties civildienesta attiecībās, noteicoši ir atkarīgs no viņa vecuma un galu galā pieaug atkarībā no civildienesta attiecību ilguma, ir uzskatāma par tiešu vai netiešu diskrimināciju vecuma dēļ?

3)

Ja arī uz 2. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai šādas valsts tiesību normas attaisnošana ar likumdošanas mērķi atlīdzināt darba pieredzi ir pretrunā Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai?

4)

Ja arī uz 3. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai, ja nav ieviesti nediskriminējoši tiesību akti par atalgojumu, Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai atbilst kādas citas tiesiskās sekas, nevis algas ar atpakaļejošu spēku izmaksāšana diskriminētajām personām atbilstoši viņu atalgojuma pakāpes augstākajam līmenim?

Vai tādējādi diskriminācijas aizlieguma pārkāpuma tiesiskās sekas izriet no pašām Savienības primārām un/vai sekundārām tiesībām, šajā gadījumā it īpaši no Direktīvas 2000/78/EK, vai tiesības izriet tikai no Eiropas tiesībām atbilstošas valsts atbildības Savienības tiesību nepilnīgas transponēšanas dēļ?

5)

Vai Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai ir pretrunā valsts pasākums, atbilstoši kuram tiesības uz (pēc)apmaksu vai tiesības uz kompensāciju ir atkarīgas no tā, vai ierēdnis tās ir izmantojis savlaicīgi?

6)

Ja uz 1.–3. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai no Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijas izriet, ka pārejas likums, ar kuru esošie ierēdņi parejas dienā tika iekļauti jaunās sistēmas līmenī, tikai pamatojoties uz pamatalgas summu, kas aprēķināta saskaņā ar veco (diskriminējošo) atalgojuma tiesisko regulējumu, un atbilstoši kuram turpmākā virzība uz augstākajiem līmeņiem tiek noteikta tikai atbilstoši laikam, kas nostrādāts pēc pārejas likuma stāšanās spēkā, neatkarīgi no ierēdņa kopējā nostrādātā laika, nozīmē, ka tiek saglabāta pastāvošā diskriminācija vecuma dēļ, kas turpinās līdz attiecīgais ierēdnis sasniedz augstāko atalgojuma līmeni?

7)

Ja arī uz 6. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai neierobežoti ilgstošas nevienlīdzīgas attieksmes attaisnošana ar likumdošanas mērķi, saskaņā ar kuru ar pārejas likumu bija jāaizsargā ne (tikai) pārejas dienā iegūtās tiesības, bet (arī) paļāvība uz ienākumiem atbilstoši attiecīgajai atalgojuma pakāpei visas dzīves garumā atbilstoši vecajam atalgojuma tiesiskajam regulējumam, ir pretrunā Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijai?

Vai esošo ierēdņu ilgstošo diskrimināciju var attaisnot tādējādi, ka tiesiskā regulējuma alternatīvas gadījumā (arī esošo ierēdņu individuāla iekļaušana atbilstoši nostrādātajam laikam) rastos pārmērīgi administratīvi izdevumi?

8)

Ja 7. jautājumā netiek pieņemts attaisnojums: vai, ja arī attiecībā uz esošajiem ierēdņiem nav ieviesti nediskriminējoši tiesību akti par atalgojumu, Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijai atbilst kādas citas tiesiskās sekas, nevis algas ilgstoša, ar atpakaļejošu spēku veikta izmaksāšana esošajiem ierēdņiem atbilstoši viņu atalgojuma pakāpes augstākajam līmenim?

Vai tādējādi diskriminācijas aizlieguma pārkāpuma tiesiskās sekas izriet no pašām Eiropas primārām un/vai sekundārām tiesībām, šajā gadījumā it īpaši no Direktīvas 2000/78/EK, vai tiesības izriet tikai no Eiropas tiesībām atbilstošas valsts atbildības Savienības tiesību nepilnīgas transponēšanas dēļ?