|
9.3.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 71/8 |
Prasība, kas celta 2012. gada 20. decembrī — Eiropas Komisija/Itālijas Republika
(Lieta C-596/12)
2013/C 71/13
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Enegren, un C. Cattabriga)
Atbildētāja: Itālijas Republika
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, no Likuma Nr. 223/1991 4. pantā savienojumā ar tā paša likuma 24. pantu noteiktās mobilitātes procedūras piemērojamības subjektu loka izslēdzot “vadītāju” kategoriju, Itālijas Republika nav izpildījusi Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (1) 1. panta 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus; |
|
— |
piespriest Itālijas Republiku atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Komisija uzskata, ka, no Likuma Nr. 223/1991 4. pantā savienojumā ar tā paša likuma 24. pantu noteiktās mobilitātes procedūras piemērojamības subjektu loka izslēgdama “vadītāju” kategoriju, Itālijas Republika neesot izpildījusi Direktīvas 98/59/EK 1. panta 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus.
Šajā direktīvā esot reglamentēta kārtība, kādā jāinformē darba ņēmēju pārstāvji un ar tiem jākonsultējas, kas darba devējam ir jāievēro, ja tas vēlas veikt kolektīvu atlaišanu, kā arī pati kolektīvās atlaišanas kārtība.
Šī kārtība saskaņā ar direktīvas 1. panta 1. un 2. punktu esot piemērojama gadījumā, kad darba devējs atlaišanu no darba veic kāda vai kādu ar attiecīgo darbinieku personu nesaistītu iemeslu dēļ, ja veikto atlaišanu skaits pārsniedz kādu konkrētu robežvērtību, kas noteikta, ņemot vērā visu uzņēmumā strādājošo personu kopskaitu. Aprēķinot uzņēmumā nodarbināto, kā arī atlaisto personu skaitu, tiekot ņemti vērā visi darbinieki neatkarīgi no viņu kvalifikācijas vai amata pienākumiem, izņemot vienīgi uz noteiktu laiku nodarbinātos, valsts pārvaldes iestādēs strādājošos un tālbraucēju kuģu apkalpes.
Ieviešot Direktīvu 98/59/EK, Itālijas likumdevējs esot no tajā kolektīvās atlaišanas gadījumā paredzēto informēšanas un konsultēšanās kārtības piemērojamības subjektu loka izslēdzis vadītāju kategoriju, kura turpretim saskaņā ar Itālijas Civilkodeksu ietilpst darba ņēmēja jēdzienā. Šāda izslēgšana esot ne vien pretrunā direktīvas vispārējai piemērojamībai, bet arī gluži nepamatota. Proti, vadītāju kategorija Itālijas tiesiskajā regulējumā esot visnotaļ plaša un ietverot arī darbiniekus, kas nav apveltīti ar īpašām uzņēmuma vadīšanas pilnvarām un par “vadītājiem” tiek saukti tāpēc vien, ka tiem ir augstāka profesionālā kvalifikācija.
(1) OV L 225, 16. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 3. sēj., 327. lpp.