11.8.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/30

Prasība, kas celta 2012. gada 18. jūnijā — Makro autoservicio mayorista/Komisija

(Lieta T-269/12)

2012/C 243/52

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Makro autoservicio mayorista, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji — P. De Baere un P. Muñiz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2010. gada 18. janvāra Lēmumu C(2010) 22, galīgā redakcija, kurā ievedmuitas pēcmuitošanas iegrāmatošana konkrētajā gadījumā atzīta par attaisnotu un šīs ievedmuitas atlaišana par neattaisnotu (REM 02/08), kas prasītājai paziņots 2012. gada 19. aprīlī;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka

—

ievedmuita tika iegrāmatota, pārkāpjot Kopienas Muitas kodeksa (KMK) (1) 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu, jo atbildētāja esot kļūdaini uzskatījusi, ka antidempinga pasākumi, kas veikti pret importu no trešām valstīm, automātiski ir piemērojami ES-Turcijas muitas savienībā brīvā apritē esošajām precēm, un tādēļ atbildētāja kļūdas dēļ neesot informējusi uzņēmējus, ka attiecīgā antidempinga regula tāpat bija piemērojama ES-Turcijas muitas savienībā brīvā apritē esošajām precēm. Pakārtoti, Turcijas iestādes esot pieļāvušas kļūdu, apstiprinot, ka trešo valstu izcelsmes precēm piemērotie antidempinga maksājumi nebija piemērojami ES-Turcijas muitas savienībā brīvā apritē esošajām precēm. Turklāt arī Spānijas muitas iestādes esot pieļāvušas kļūdu, jo tās pieņēma, ka precēm ar A.TR sertifikātu nav piemērojami nekādi papildu maksājumi vai tirdzniecības aizsardzības pasākumi, un neinformēja uzņēmējus, ka viņu imports no Turcijas var tikt pakļauts tirdzniecības pasākumiem, pat ja šādas preces atrodas brīvā apritē.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka

—

persona, kurai ir jāveic maksājums un kura rīkojās labticīgi un saskaņā ar visiem spēkā esošajos tiesību aktos par muitas deklarāciju paredzētajiem noteikumiem, nevarēja saprātīgi pamanīt kompetento muitas iestāžu pieļauto kļūdu.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka

—

uz prasītāju attiecas izņēmuma gadījums KMK 239. panta izpratnē un ka viņu nevar saistīt ar krāpšanu vai klaju nolaidību atbilstoši KMK 239. pantam.

(1)  Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.).

  翻译：