8.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 17. decembrī iesniedza Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) — VĮ“Indėlių ir investicijų draudimas” un Nemaniūnas

(Lieta C-671/13)

(2014/C 71/16)

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

Pamatlietas puses

Prasītāji: VĮ “Indėlių ir investicijų draudimas” un Virgilijus Vidutis Nemaniūnas

Pārējie lietas dalībnieki: Vitoldas Guliavičius un AS bankas “Snoras”, atzīta par bankrotējušu

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 94/19 (1) 7. panta 2. punkta noteikumi kopā ar tās I pielikuma 12. punkta noteikumiem ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts no iespējas saņemt kompensāciju izslēdz personas, kas veikušas noguldījumus kredītiestādē, kurai pieder tās izdoti parāda vērtspapīri (noguldījumu sertifikāti), šo izņēmumu var piemērot tikai tad, ja minētie noguldījumu sertifikāti pilnībā atbilst (tiem piemīt) visām finanšu instrumenta iezīmēm Direktīvas 2004/39 (2) izpratnē (ņemot vērā arī citus Eiropas Savienības tiesību aktus, piemēram, Eiropas Centrālās bankas Regulu Nr. 25/2009), tostarp apgrozāmība sekundārajā tirgū?

2)

Ja attiecīgā dalībvalsts izvēlas transponēt Direktīvas 94/19 un 97/9 (3) valsts tiesībās tādējādi, ka noguldītāju un ieguldītāju aizsardzības sistēmas tiek paredzētas vienā tiesību aktā (vienā likumā), vai Direktīvas 94/19 7. panta 2. punkta noteikumi kopā ar I pielikuma 12. punkta noteikumiem un Direktīvas 97/9 2. panta 2. punkts, ņemot vērā Direktīvas 97/9 2. panta 3. punktu, ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka nav iespējams, ka pastāv tāda situācija, ka uz noguldījuma sertifikātu un obligāciju īpašniekiem neattiecas neviena aizsardzības (garantiju) sistēma iepriekš minēto direktīvu izpratnē?

3)

Ņemot vērā faktu, ka saskaņā ar valsts tiesību regulējumu neviena no Direktīvās 94/19 un 97/9 paredzētajām iespējamām aizsardzības sistēmām nav piemērojama kredītiestādes emitētu noguldījumu sertifikātu un obligāciju īpašniekiem:

a)

vai Direktīvas 94/19 3. panta 1. punkta, 7. panta 1. punkta (kas grozīts ar Direktīvu 2009/14) un 10. panta 1. punkta noteikumi, skatot tos kopā ar šīs direktīvas 1. panta 1. punktu, kurā ir iekļauta noguldījuma definīcija, ir pietiekami skaidri, precīzi, beznosacījumu un tādi, ar kuriem indivīdam tiek piešķirtas tiesības, lai privātpersonas varētu uz tiem balstīties valsts tiesā, lai pamatotu savas prasības par kompensācijas izmaksu pret valsts izveidotu garantijas iestādi, kura ir atbildīga par minētās kompensācijas izmaksu?

b)

vai Direktīvas 97/9 2. panta 2. punkta un 4. panta 1. punkta noteikumi ir pietiekami skaidri, precīzi, beznosacījumu un tādi, ar kuriem indivīdam tiek piešķirtas tiesības, lai privātpersonas varētu uz tiem balstīties valsts tiesā, lai pamatotu savas prasības par kompensācijas izmaksu pret valsts izveidotu garantijas iestādi, kura ir atbildīga par minētās kompensācijas izmaksu?

c)

ja atbilde uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem (3.(a) un 3.(b)) ir apstiprinoša, kuru no divām iespējamām aizsardzības sistēmām valsts tiesai ir jāizvēlas piemērot, izlemjot strīdu starp privātpersonu un kredītiestādi, kurā iesaistīta valsts izveidota garantijas iestāde, kas atbild par noguldītāju un ieguldītāju aizsardzības sistēmu darbību?

4)

Vai Direktīvas 97/9 2. panta 2. punkta un 4. panta 2. punkta noteikumi (kopā ar minētās direktīvas I pielikumu) ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz tādu valsts tiesību aktu pastāvēšanu, saskaņā ar kuriem ieguldītāju kompensācijas sistēma nav piemērojama ieguldītājiem, kuriem pieder parāda vērtspapīri, ko emitējusi kredītiestāde, finanšu instrumenta veida dēļ (parāda vērtspapīri), un ņemot vērā faktu, ka apdrošinātais uzņēmums (kredītiestāde) nav pārskaitījis vai izmantojis ieguldītāju līdzekļus vai vērtspapīrus bez viņu piekrišanas? Vai, interpretējot iepriekš minētos Direktīvas 97/9 noteikumus par ieguldītāju aizsardzību nozīme ir tam, ka kredītiestāde, kura ir emitējusi konkrētos parāda vērtspapīrus (emitents) vienlaikus ir arī šo finanšu instrumentu turētājs (starpnieks) un ka ieguldītāju līdzekļi netiek nošķirti no pārējiem kredītiestādes līdzekļiem?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 5. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 22. lpp.).

  翻译：