6.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/30

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 5. decembra spriedumu lietā F-76/11 Grazyte/Komisija 2013. gada 14. februārī iesniedza Diana Grazyte

(Lieta T-86/13 P)

2013/C 101/59

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Diana Grazyte (Utena, Lietuva) (pārstāvis — R. Guarino, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Civildienesta tiesas 2012. gada 5. decembra spriedumu lietā F-76/11 (Grazyte/Eiropas Komisija);

—

atcelt DG HR D direktora, kurš ir atbildīgs par darba līgumu noslēgšanu, 2011. gada 29. aprīļa lēmumu un līdz ar to atzīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai ir tiesības uz Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. pantā paredzēto ekspatriācijas pabalstu;

—

pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai nolēmuma pieņemšanai;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās tiesvedības instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas un/vai nepareizi interpretētas Kopienu tiesības saistībā ar tiesību interpretāciju un Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta jēgu un ka nav norādīts pamatojums.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka gan attiecīgās tiesību normas formulējuma (“tādu iemeslu dēļ, kas nav dienesta pienākumu veikšana kādas valsts vai kādas starptautiskās organizācijas labā”), gan šīs tiesību normas jēgas rezultātā šo pabalstu nepiešķir jebkurai personai, kura ir atstājusi savu izcelsmes valsti, neizveidojot ilgstošu saiti ar valsti, uz kuru tā ir pārcēlusies tieši tāpēc, ka tā ir nodarbināta kādā starptautiskā organizācijā. Nedz pamatojoties uz šīs tiesību normas formulējumu, nedz tās loģiku, nedz arī jēgu, nav iespējams secināt, kā to izdarīja Civildienesta tiesa pārsūdzētajā spriedumā, ka laikposmi pēc darba attiecībām kādā starptautiskajā organizācijā nav ņemami vērā pārcelšanās brīdī, kas notika, kā šajā gadījumā, personisku iemeslu dēļ.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas un/vai nepareizi interpretētas Kopienu tiesības saistībā ar aģentūru atzīšanu par starptautiskajām organizācijām Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta izpratnē.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. pantā minētais jēdziens “starptautiska organizācija” ir ļoti precīzi definēts judikatūrā. Proti, Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2006. gada 30. novembra spriedumā lietā J/Komisija (it īpaši 42. un 43. punkts) uzskatīja, ka, lai organizācija tiktu atzīta par starptautisku VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, tai ir jābūt oficiāli identificētai un atzītai kā tādai no citu valstu vai citu starptautisko organizāciju, kuras izveidojušas valstis, puses. Katrā ziņā, lai noteiktu, vai organizācija ir starptautiska organizācija, ir jāņem vērā tikai tās pašas sastāvs, nevis tas, vai tā ietilpst kādā organizācijā ar starptautisku sastāvu. Ņemot vērā šos stingros kritērijus, nedz EFSA, nedz ETF nevar tikt uzskatītas pat starptautiskajām organizācijām 4. panta izpratnē.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka pirmās instances tiesas sniegtā šīs tiesību normas interpretācija nav loģiska un bez objektīva pamatojuma diskriminē divu kategoriju ierēdņus, attiecībā uz tādas personas situāciju, kura atrodas ārpus savas izcelsmes valsts tikai tāpēc, ka tā veic dienesta pienākumus kādas valsts vai starptautiskās organizācijas labā (tādējādi pārtraucot kontaktus ar savu dzimteni), piemērojot tādu pašu attieksmi kā uz personas, kura savu izcelsmes valsti ir atstājusi personisku iemeslu dēļ, situāciju, kā rezultātā tiek pārtraukta saikne ar šo valsti, un kas tikai pēc tam ir bijusi nodarbināta kādas valsts vai starptautiskās organizācijas labā. Turklāt atbilstoši pārsūdzētajam spriedumam attiecībā uz divu tādu ierēdņu situāciju, kuri savas izcelsmes valstis ir atstājuši pirms vairāk nekā desmit gadiem, lai izveidotu jaunu ģimeni ārzemēs, ir jāpiemēro atšķirīga attieksme tikai tāpēc, ka viens no viņiem pēc vairākiem jaunajā valstī nodzīvotajiem gadiem tika nodarbināts starptautiskajā organizācijā.
  翻译：