1.1)

Vai no iepriekšējā 1. punktā aprakstītās situācijas izrietošās sekas 10. panta 2. punkta izpratnē jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja, kādam no līdzējiem atsaucoties [uz savas pastāvīgās mītnesvietas tiesību aktiem], no vērā ņemamo apstākļu kopuma ir redzams, ka saskaņā ar šā panta 1. punktu izdarītā piekrišana piemērojamajiem tiesību aktiem nebija šā līdzēja rīcības loģiskas sekas, jautājums par to, vai ir šāda līguma klauzula, un vai tā ir spēkā esoša, tiesai ir jāizvērtē saskaņā ar tā līdzēja pastāvīgās mītnesvietas tiesību aktiem, kurš uz to šādi atsaucies?

3.1)

Vai šajā gadījumā Kopienu tiesībām ir pretrunā, ka dalībvalsts tiesa to interpretē tādējādi, ka to “apstākļu kopuma”, pēc kura nosakāms, vai ir loģiski, ka piekrišana nolīgtajam nav dota, vērtējums attiecas uz līguma noslēgšanas, priekšmeta un izpildes apstākļu kopumu?

1.1

Vai ar Regulas Nr. 44/2001 23. panta 1. punktā noteikto ir saderīgi, ka dalībvalsts tiesa to interpretē tādējādi, ka piekritības atzīšanas klauzula, kas iekļauta kāda no līdzējiem vispārīgajos tipveida līgumnoteikumos un kurā līdzēji ir noteikuši, ka strīdus, kas vai nu izriet no pasūtījuma spēkā esamības, izpildes vai izbeigšanas, vai rodas saistībā ar iepriekš minēto un kurus līdzējiem neizdodas izšķirt miermīlīgi, galīgi izskatīt ir tikai un vienīgi kādas dalībvalsts konkrētā pilsētā esošu tiesu – konkrēti, Parīzes tiesu – piekritībā, ir pietiekami konkrēta, jo no tās formulējuma – ņemot vērā minētās regulas preambulas 14. apsvērumā teikto – ir nešaubīgi secināma līdzēju griba jeb nodoms jautājumā par norādīto dalībvalsti?