30.1.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 30/26 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2016. gada 15. septembra spriedumu lietā T-346/14 Yanukovych/Padome 2016. gada 23. novembrī iesniedza Viktor Fedorovych Yanukovych
(Lieta C-598/16 P)
(2017/C 030/31)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Viktor Fedorovych Yanukovych (pārstāvis – T. Beazley QC)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija un Polijas Republika
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
— |
atcelt Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2016. gada 15. septembra spriedumu lietā T-346/14 apelācijas sūdzībā norādītājā apmērā, proti, minētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 4. punktu; |
— |
apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus Vispārējā tiesā šādā apmērā:
ciktāl šie pasākumi attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju; un |
— |
piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt visus izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību un prasījumu grozījumu rakstā izvirzīto prasību atcelt tiesību aktus. |
Pamati un galvenie argumenti
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka Padomes Lēmuma 2014/119/KĀDP, kas grozīts ar Otro grozošo lēmumu, 1. panta 1. punktā norādītais kritērijs iekļaušanai sarakstā ir saderīgs ar kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem, kuri ir izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā. Vispārējā tiesa neesot atzinusi, ka valsts līdzekļu piesavināšanās darbībām, kā minimums, ir jābūt kriminālvajāšanas vai cita tiesas procesa priekšmetam attiecīgajā valstī apstākļos, kad – kā tas ir šajā lietā – ir ticami pierādījumi, ka attiecīgajā valstī netiek konsekventi un pienācīgi ievēroti cilvēktiesību pamatprincipi vai tiesiskuma princips. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, (1) neizdarot secinājumu, ka bija ticami pierādījumi par to, ka Ukraina konsekventi un pienācīgi neievēro cilvēktiesības vai tiesiskuma principu, un, (2) aprakstot noteiktas Ukrainas iestādes, uz kuru pierādījumiem Eiropas Savienības Padome balstījās, kā “augstu tiesu iestādi”. Turklāt Vispārējā tiesa pieļāva kļūdu, nesniedzot nekādu pamatojumu par tās nostāju saistībā ar (1) un (2) punktu. |
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, (1) secinot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja vārda iekļaušana sarakstā, pamatojoties uz Ukrainas iestāžu 2014. gada 10. oktobra vēstuli, atbilst kritērijam iekļaušanai sarakstā, un (2) secinot, ka Padome nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja iekļaušanu sarakstā. |
(1) Padomes 2015. gada 29. janvāra Lēmums (KĀDP) 2015/143, ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2015, L 24, 16. lpp.).
(2) Padomes 2015. gada 5. marta Lēmums (KĀDP) 2015/364, ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2015, L 62, 25. lpp.).
(3) Padomes 2015. gada 5. marta Īstenošanas regula (ES) 2015/357, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2015, L 62, 1. lpp.).