|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/7 |
Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 16. janvāra spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – E
(Lieta C-240/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Trešās valsts valstspiederīgais, kas nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā - Draudi sabiedriskajai kārtībai un valsts drošībai - Direktīva 2008/115/EK - 6. panta 2. punkts - Atgriešanas lēmums - Ieceļošanas dalībvalstu teritorijā aizliegums - Ziņojums nolūkā liegt ieceļošanu Šengenas zonā - Valstspiederīgais, kuram ir citas dalībvalsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja - Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu - 25. panta 2. punkts - Dalībvalsts, kas ir izdevusi ziņojumu, un dalībvalsts, kura ir izsniegusi uzturēšanās atļauju, apspriešanās procedūra - Termiņš - Apspriesties aicinātās līgumslēdzējas valsts nostājas nepaušana - Sekas attiecībā uz lēmumu par atgriešanu un ieceļošanas aizliegumu izpildi))
(2018/C 083/09)
Tiesvedības valoda – somu
Iesniedzējtiesa
Korkein hallinto-oikeus
Pamatlietas puses
E
Rezolutīvā daļa
|
1) |
Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kura ir parakstīta Šengenā 1990. gada 19. jūnijā un stājusies spēkā 1995. gada 26. martā, 25. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai gan līgumslēdzējai valstij, kurai ir nodoms attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kam ir citas līgumslēdzējas valsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja, pieņemt atgriešanas lēmumu, kuram būtu pievienots ieceļošanas un uzturēšanās Šengenas zonā aizliegums, ir tiesības šajā tiesību normā paredzēto apspriešanās procedūru uzsākt vēl pirms minētā lēmuma pieņemšanas, šī procedūra jebkurā gadījumā ir jāuzsāk, tiklīdz šāds lēmums ir pieņemts. |
|
2) |
Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 25. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek liegta tāda atgriešanas lēmuma, kam ir pievienots ieceļošanas aizliegums, izpilde, kuru viena līgumslēdzēja valsts ir pieņēmusi attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kam ir citas līgumslēdzējas valsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja, lai gan noris šajā tiesību normā paredzētā apspriešanās procedūra, ja līgumslēdzēja valsts, kura ir izdevusi ziņojumu, uzskata, ka minētais valstspiederīgais rada draudus sabiedriskajai kārtībai vai valsts drošībai, turklāt neskarot viņa iespēju izmantot savas tiesības, kas izriet no šīs uzturēšanās atļaujas, un vēlāk doties uz otrās līgumslēdzējas valsts teritoriju. Tomēr, ja ir beidzies saprātīgs termiņš pēc apspriešanās procedūras uzsākšanas un apspriesties aicinātā līgumslēdzēja valsts nav sniegusi atbildi, līgumslēdzējai valstij, kura ir izdevusi ziņojumu, ir pienākums ziņojumu nolūkā liegt ieceļošanu atsaukt un vajadzības gadījumā trešās valsts valstspiederīgo iekļaut savā valsts ziņojumu sarakstā. |
|
3) |
Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 25. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts valstspiederīgais, kuram ir vienas līgumslēdzējas valsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja un attiecībā uz kuru citā līgumslēdzējā valstī ir pieņemts atgriešanas lēmums, kam ir pievienots ieceļošanas aizliegums, var valsts tiesā atsaukties uz apspriešanās procedūras, kura ir jāveic līgumslēdzējai valstij, kas ir izdevusi ziņojumu, izraisītajām tiesiskajām sekām, kā arī uz prasībām, kuras no tās izriet. |