9.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/7

1)

Vai “vispārējās” Direktīvas 2005/29/EK (1) kā “drošības tīkla” patērētāju aizsardzībai mērķim, kā arī, konkrēti, tās pašas direktīvas preambulas 10. apsvērumam, 3. panta 4. punktam un 5. panta 3. punktam ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, kurā nozares Direktīvās 2009/72/EK (2) un 2009/73/EK (3) paredzēto specifisko pienākumu ievērošanas vērtējums ir novirzīts uz lietotāju aizsardzību, vispārējās Direktīvas 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi piemērošanas jomā, attiecīgi izslēdzot par nozares direktīvas pārkāpumu sodīt kompetentās iestādes – šajā lietā AEEGSI – iejaukšanos, ikvienā gadījumā, kas var tikt uzskatīts arī par nepareizu vai negodīgu komercpraksi?

2)

Vai Direktīvas 2005/29/EK 3. panta 4. punktā noteiktais specialitātes princips ir jāsaprot kā princips, kas reglamentē saistību starp tiesiskajiem regulējumiem (vispārējo regulējumu un nozaru regulējumiem), vai saistību starp tiesību normām (vispārējām normām un speciālajām normām), vai arī sadarbību starp neatkarīgām iestādēm, kuru uzdevums ir regulēt un uzraudzīt attiecīgās nozares?

3)

Vai jēdzienu “pretruna” Direktīvas 2005/29/EK 3. panta 4. punktā var uzskatīt par izpildītu tikai gadījumā, kad pastāv radikāla nesaderība starp tiesiskā regulējuma par negodīgu komercpraksi noteikumiem un citām no Eiropas tiesībām atvasinātām tiesību normām, kas reglamentē specifiskus komercprakses aspektus, vai arī pietiek ar to, ka konkrētās tiesību normas nosaka regulējumu, kas atšķiras no negodīgas komercprakses tiesiskā regulējuma, tā, ka tiek radīta tiesību normu kolīzija saistībā ar vienu un to pašu konkrēto gadījumu?

4)

Vai Direktīvas 2005/29/EK 3. panta 4. punktā minētais Kopienas noteikumu jēdziens attiecas tikai uz Eiropas regulās un direktīvās ietvertajiem noteikumiem, kā arī uz tiesību normām, ar kurām tās tiek tieši transponētas, vai tomēr tas ietver arī leģislatīvus un regulējošus noteikumus, ar kuriem īsteno Eiropas tiesību principus?

5)

Vai specialitātes principam, kas noteikts Direktīvas 2005/29/EK preambulas 10. apsvērumā un 3. panta 4. punktā, Direktīvas 2009/72/EK 37. pantā un Direktīvas 2009/73/EK 41. pantā, ir pretrunā tāda attiecīgo valsts tiesību normu, ar kurām minētās direktīvas tiek transponētas, interpretācija, atbilstīgi kurai tiktu uzskatīts, ka ikreiz, kad regulētā nozarē, kurā pastāv nozares regulējums attiecībā uz patērētājiem un kurā regulēšanas un sodīšanas pilnvaras ir piešķirtas nozares iestādei, tiek konstatēta rīcība, kuru var uzskatīt par “agresīvu [komerc]praksi” saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK 8. un 9. pantu vai par “visos apstākļos par agresīvu uzskatāmu” komercpraksi saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK I pielikumu, vienmēr ir jāpiemēro vispārējais tiesiskais regulējums par negodīgu [komerc]praksi – pat tādā gadījumā, ja pastāv (minēto) patērētāju aizsardzībai pieņemts un uz Savienības tiesību noteikumiem balstīts nozaru tiesiskais regulējums, kas pilnīgi regulē jau minēto “agresīvo [komerc]praksi” un “visos apstākļos par agresīvu uzskatāmo [komerc]praksi” vai katrā ziņā jau minēto “nepareizo/negodīgo [komerc]praksi”?