7.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/23

1)

Vai tāda situācija, kāda aprakstīta šajā lietā (kad publiskā sektora darba devējs neievēro tiesību aktos noteiktos termiņus un tādējādi pieļauj secīgus, uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus vai saglabā uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma raksturu, mainot amatā iecelšanas veidu no palīgpersonāla uz pagaidu darbinieku vai aizvietojošo personālu), ir uzskatāma par ļaunprātīgu izmantošanu, kas rodas, veicot secīgu iecelšanu amatā un līdz ar to – par Direktīvā 1999/70/EK (1) ietvertā pamatnolīguma 5. klauzulā aprakstīto gadījumu?

2)

Vai Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ietverts Direktīvas 1999/70/[EK] pielikumā, noteikumi kopsakarā ar efektivitātes principu ir interpretējami tādējādi, ka tiem ir pretrunā valsts procesuālo tiesību normas, saskaņā ar kurām noteikta laika darba ņēmējam ir aktīvi jāīsteno tiesības iesniegt pārsūdzību vai celt prasību (saistībā ar visām secīgajām iecelšanām amatā un nodarbinātības izbeigšanu), lai tā un tikai tā varētu izmantot Kopienu direktīvā paredzēto aizsardzību un pieprasīt tiesības, kas tam ir piešķirtas Savienības tiesību sistēmā?

3)

Ņemot vērā, ka publiskajā sektorā, sniedzot būtiskus pakalpojumus, vajadzība aizpildīt vakances un aizvietot saslimušos, atvaļinājumā esošos darbiniekus [..] principā ir “pastāvīga”, un to, ka ir jāprecizē jēdziens “objektīvs iemesls”, kas pamatotu pagaidu nodarbināšanu:

4)

Vai Direktīvas 1999/70/EK pielikumā ietvertajam pamatnolīgumam atbilst tas, ka par objektīvu iemeslu secīgai darba līgumu slēgšanai un pagarināšanai ar pagaidu štata informātikas speciālistiem tiek uzskatīti vajadzības, steidzamības apsvērumi vai pagaidu, īslaicīga vai ārkārtas rakstura programmu īstenošana, ja šie publiskā sektora darbinieki pastāvīgi un nepārtraukti veic pastāvīgo štata darbinieku parastos pienākumus, nodarbinātības valsts pārvaldes iestādei nenosakot šo amatā iecelšanu maksimālo termiņu un neizpildot tiesību aktos noteikto pienākumu šīs vajadzības segt un darba vietas aizpildīt ar pastāvīgajiem ierēdņiem, kā arī neieviešot citus līdzvērtīgus pasākumus, lai novērstu un nepieļautu secīgu, uz noteiktu laiku dibinātu nodarbinātības attiecību ļaunprātīgu izmantošanu, pagarinot darba līgumus ar pagaidu štata informātikas speciālistiem uz laikposmiem, kas šajā gadījumā sasniedz 17 gadus nepārtraukta darba?

5)

Vai Pamatnolīgumam par darbu uz noteiktu laiku, kas ietverts Direktīvas 1999/70/[EK] pielikumā, un Tiesas saistībā ar to veiktajai interpretācijai atbilst Tribunal Supremo [Augstākās tiesas] judikatūra, kurā, neņemot vērā citus kritērijus, tas, ka pastāv objektīvs iemesls, ir atzīts, pamatojoties uz kritēriju, vai ir ievērots amatā iecelšanas pamatojums un līdz ar to – saistošie termiņi, vai arī ir noteikts, ka, ņemot vērā dažādo tiesisko regulējumu, piekļuves amatam sistēmu un pašu pastāvīgo ierēdņu funkciju pildīšanas pastāvīgumu pretstatā pagaidu ierēdņu darba pagaidu raksturam, šos pagaidu darbiniekus nav iespējams salīdzināt ar pastāvīgajiem ierēdņiem?

6)

Ja valsts tiesa ir konstatējusi tādu secīgu publiskā sektora pagaidu aizstājoša štata darbinieka darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu SERMAS dienestā, kas ir paredzēti, lai apmierinātu pastāvīgās un strukturālās vajadzības sniegt pastāvīgo štata ierēdņu pakalpojumus, vai, ņemot vērā, ka valsts tiesību sistēmā nav efektīvu līdzekļu, lai novērstu šādu ļaunprātīgu izmantošanu un likvidētu Kopienas tiesību normas pārkāpuma sekas, Direktīvā 1999/70/EK ietvertā pamatnolīguma 5. klauzula ir interpretējama tādējādi, ka atbilstoši tai valsts tiesai ir jāveic efektīvi un atturoši pasākumi, lai nodrošinātu pamatnolīguma lietderīgo iedarbību, un līdz ar to – jāsoda par šo ļaunprātīgo izmantošanu un jālikvidē minētās Eiropas [Savienības] tiesību normas pārkāpuma sekas, nepiemērojot valsts tiesību normu, kura to liedz darīt?

Ja atbilde būtu apstiprinoša, kā arī ņemot vērā, Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 14. septembra sprieduma apvienotajās lietās C-184/15 un C-197/15 (2) 41. punktā nospriesto:

7)

Vai secīgu noteikta laika darba līgumu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā pagaidu aizstājošo štata personāla nodarbinātības attiecību pārveidošana par pastāvīgām vai uz nenoteiktu laiku nodibinātām nodarbinātības attiecībām ir uzskatāma par tādu, kas atbilst Direktīvas 1999/70/EK un tajā ietvertā pamatnolīguma mērķiem, tikai tad, ja pagaidu štata darbiniekam, attiecībā pret kuru ir notikusi ļaunprātīga izmantošana, ir nodrošināti tādi paši darba apstākļi kā pastāvīgajiem darbiniekiem (saistībā ar sociālo nodrošinājumu, paaugstināšanu amatā, vakanto amatu aizpildīšanu, profesionālo apmācību, atvaļinājumiem, administratīvo statusu, licencēm un atļaujām, pensiju iemaksām un darba tiesisko attiecību izbeigšanu, kā arī dalību konkursos, kuri tiek rīkoti vakanto amatu aizpildīšanai un paaugstināšanai amatā), pamatojoties uz amata pastāvīguma un tā ieņemšanas principiem, ar visām tādām pašām saistītajām tiesībām un pienākumiem, kādi ir pastāvīgajiem štata informātikas speciālistiem?

8)

Vai saskaņā ar Savienības tiesībām tādos apstākļos kā šeit aprakstītie ir jāpārskata galīgie tiesu nolēmumi/administratīvie akti, ja ir izpildīti četri spriedumā Kühne & Heitz NV (C-453/00, 2004. gada 13. janvāris) (3) minētie nosacījumi: 1) atbilstoši Spānijas tiesībām valsts pārvaldes iestādēm un tiesām ir iespēja pārskatīt šos nolēmumus, tomēr ar iepriekš minētajiem ierobežojumiem, kas ļoti apgrūtina vai padara šādu pārskatīšanu neiespējamu; 2) attiecīgie nolēmumi ir kļuvuši galīgi valsts pēdējās instances tiesas sprieduma rezultātā; 3) minētais spriedums ir pamatots ar tādu Kopienu tiesību interpretāciju, kas nesaskan ar Tiesas judikatūru un ir sniegta, iepriekš nevēršoties Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem; un [4)] ieinteresētā persona ir vērsusies pārvaldes iestādē tūlīt pēc tam, kad ir uzzinājusi par minēto judikatūru?

9)

Vai valsts tiesas – kā Eiropas tiesas, kurām ir jānodrošina Savienības tiesību pilnīga īstenošana dalībvalstīs, var un tām ir jāpieprasa un jāliek dalībvalstu pārvaldes iestādēm, lai tās savu kompetenču ietvaros pieņem attiecīgus noteikumus nolūkā atcelt valsts tiesību normas, kuras neatbilst Savienības tiesībām kopumā un, konkrēti, Direktīvai 1999/70/EK un tajā ietvertajam pamatnolīgumam?