|
4.11.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 372/28 |
Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 18. septembrī Vācijas Federatīvā Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 9. jūlija spriedumu lietā T-53/18 Vācijas Federatīvā Republika/Eiropas Komisija
(Lieta C-688/19 P)
(2019/C 372/30)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller, R. Kanitz, kuriem palīdz M. Winkelmüller, F. van Schewick, M. Kottmann, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 9. jūlija spriedumu lietā T-53/18 Vācija/Komisija; |
|
— |
atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/1995 (2017. gada 6. novembris) par to, lai atsauci uz saskaņoto standartu EN 13341:2005 + A1:2011 “Stacionāras termoplastiskās plastmasas tvertnes sadzīves krāšņu kurināmo, petrolejas un dīzeļdegvielas uzglabāšanai virszemē”Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saglabātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 (1), |
|
— |
atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/1996 (2017. gada 6. novembris) par to, lai atsauci uz saskaņoto standartu EN 12285-2:2005 “Darbnīcā izgatavotas tērauda tvertnes”Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saglabātu saskaņā ar Regulu [(ES)] Nr. 305/2011 (2), |
|
— |
pakārtoti otrajam un trešajam prasījumam – nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā, un |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza šādus divus pamatus.
|
|
Pirmkārt, ar spriedumu esot pārkāpts Regulas Nr. 305/2011 (3) 18. panta 2. punkts, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 17. panta 5. punktu. Tiesa neesot ņēmusi vērā, ka Komisijai ar šīm normām bija gan piešķirtas pilnvaras, gan uzlikts pienākums veikt kādu no Vācijas Federatīvās Republikas ierosinātajiem pasākumiem. |
|
|
Otrkārt, ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts Regulas Nr. 305/2011 18. panta 2. punkts kopsakarā ar tās 3. panta 1. un 2. punktu, kā arī 17. panta 3. punktu. Tiesa neesot ņēmusi vērā, ka Komisijai ar šīm normām bija uzlikts pienākums pārbaudīt, vai strīdīgās normas apdraud būvēm noteikto pamatprasību ievērošanu. |
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV 2011, L 88, 5. lpp.).