C_2019164LV.01006201.xml

Labojums paziņojumam Oficiālajā Vēstnesī par lietu T-45/19

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 122, 2019. gada 1. aprīlis )

(2019/C 164/66)

Oficiālā Vēstneša 20. lappusē publicētais paziņojums par lietu T-45/19, Acron u.c./Komisija, jālasa šādi:

“Prasība, kas celta 2019. gada 24. janvārī – Acron u.c./Komisija

(Lieta T-45/19)

(2019/C 164/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Acron PAO (Veliky Novgorod, Krievija), Dorogobuzh PAO (Dorogobuzh, Krievija), Acron Switzerland AG (Baar, Šveice) (pārstāvji: T. De Meese, J. Stuyck un A. Nys, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2018. gada 12. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1703; un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tās apgalvo, ka atbildētāja nav izpildījusi savus starptautiskos pienākumus, kā rezultātā ir ticis pārkāpts Līgums, un tā nav norādījusi pietiekamu pamatojumu, atzīstot, ka Krievijas Federācija nepildīja Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteiktos pienākumus.

Prasītājas norāda, ka atbildētāja saistībā ar grozījumiem dempinga starpības aprēķināšanā attiecībā uz prasītājām nav ņēmusi vērā Krievijas Federācijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai. Atbildētājai, veicot starpposma pārskatīšanu attiecībā uz amonija nitrāta importam piemērojamajiem maksājumiem, esot pienākums ņemt vērā Krievijas Federācijas saistības attiecībā uz gāzes cenu. Tā kā atbildētāja esot apgalvojusi, ka Krievijas Federācija nav pildījusi savu Pievienošanās protokolu, atbildētāja ir pārkāpusi Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI pantu un Pasaules Tirdzniecības organizācijas Antidempinga nolīguma II pantu. Šādi rīkodamās, tā nav izpildījusi savus starptautiskos pienākumus, kā rezultātā ir pārkāpts Līgums.

Otrā pamata ietvaros tiek norādīts, ka atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un nav sniegusi pietiekamu pamatojumu, ka rezultātā ir tikušas pārkāptas prasītāju tiesības uz aizstāvību, jo tika atzīts, ka prasītāju norādītā apstākļu maiņa nav pastāvīga.

—	Prasītājas apgalvo, ka otrā pamata ietvaros ir izvirzāmi divi atsevišķi apstrīdētā lēmuma atcelšanas pamati. Abi šie pamati ir saistīti ar kļūdaino secinājumu, ka apstākļu maiņa nav pastāvīga.

—	Katra ziņā atbildētāja neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu atbilstoši LESD 296. pantam, jo tā apstrīdēto lēmumu nav pamatojusi skaidrā un nepārprotamā veidā.

Ar trešo pamatu tiek norādīts, ka atbildētāja ir pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 19. panta 2. punktu un 20. panta 2. punktu, kā arī prasītāju tiesības uz aizstāvību un, nesniedzot dempinga aprēķinus, nav tām nodrošinājusi tiesisko noteiktību.

—

Atbildētāja neesot arī prasītājām atklājusi dempinga starpības galīgo aprēķinu, lai gan šis aprēķins bija izmantots kā pamats secinājumiem par dempinga turpināšanos un pastāvēšanu, apstākļu maiņas pastāvīgumu un arī daļējas starpposma pārskatīšanas izbeigšanu. Ja atbildētāja aprēķinus būtu darījusi zināmus, tas prasītājām būtu ļāvis efektīvāk aizstāvēt savas tiesības saistībā ar dempinga aprēķinu un secinājumiem par dempingu kopumā, tostarp attiecībā uz argumentu par sākotnējā izmeklēšanā izmantoto aprēķina metodiku, kas varēja būtiski ietekmēt to tiesisko situāciju.

—

Prasītājas apgalvo, ka atbildētāja esot pārkāpusi Regulas 2016/1036 19. panta 2. punktu un 20. panta 2. punktu, prasītāju tiesības uz aizstāvību un tiesiskās noteiktības principu, jo tā prasītājām nesniedza lietderīgu kopsavilkumu par izmeklēšanā savāktajiem pierādījumiem vai apsvērumus, uz kuriem tā balstīja savu priekšlikumu grozīt prasītājām piemērojamo antidempinga starpību. Prasītājas norāda, ka, atsakoties tām darīt zināmus dempinga starpības aprēķinus, atbildētāja ir pārkāpusi to tiesības uz aizstāvību un tiesiskās noteiktības principu.”