—

atcelt Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada 22. maija lēmumu, ar ko noraidīts lūgums sasaukt Invaliditātes komiteju, lai konstatētu viņas veselības stāvokļa izmaiņas un noteiktu, kādas medicīniskās pārbaudes veicamas pēc invaliditātes statusa atzīšanas;

—

piespriest Revīzijas palātai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 15. pants, jo šajā pantā ir tikai paredzēts, ka iestādei ir iespēja, nevis pienākums, uzdot ierēdnim, kas ir invaliditātes pabalsta saņēmējs, regulāri veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka viņš joprojām atbilst nosacījumiem, ar kādiem viņam tiek izmaksāts minētais pabalsts.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav ievēroti Administrācijas vadītāju kolēģijas 2016. gada 25. februāra secinājumi Nr. 273/15 par medicīniskajām apskatēm pēc invaliditātes statusa atzīšanas, ciktāl tajos ir paredzēts, ka izņēmuma gadījumos iestādes ārsts var pieņemt ārstējošā ārsta izziņu vai atlikt pārbaudi, ja veselības stāvoklis, kura dēļ piešķirts invaliditātes statuss, nepieļauj pārbaudes veikšanu nolūkā izvērtēt iespējas atgriezties darbā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots rūpības pienākums. Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka iestādei bija pienākums ņemt vērā ārstējošā ārsta un iestādes ārsta 2017. gada 23. un 24. augusta atzinumus, psihologa 2019. gada 26. septembra atzinumu un ārstējošā ārsta 2019. gada 11. oktobra atzinumu.