—

atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt atbildētāja novērtējuma ziņojumu attiecībā uz 2016. gadu, ko 2018. gada 16. novembrī parakstījis tā ģenerālsekretārs;

—

atcelt, ja nepieciešams, priekšsēdētāja 2019. gada 25. septembra lēmumu par sūdzības noraidīšanu;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 25. panta 2. punkts, jo, vispirms, prasītāja izvērtējums esot nepilnīgs – novērtējuma ziņojuma jaunākajā redakcijā, sadaļā “Atbildīgums un profesionālais apzinīgums” pie “Uzvedība” nav iekļauts nekāds novērtējums. Turklāt starp novērtējuma ziņojumu par 2016. gadu un iepriekšējiem novērtējuma ziņojumiem, it īpaši ziņojumu par 2015. gadu, pastāvēja pietiekami būtiska atšķirība, kas neesot tikusi pienācīgi pamatota.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka šajos vērtējumos nav ņemts vērā darbinieku trūkums prasītāja nodaļā un prasītāja papildu uzdevumi. Šajā ziņā prasītājs uzskata, ka 2016. gadā viņa veikumu ietekmēja vairāki faktori, kurus atbildētājs novērtējuma ziņojuma sagatavošanā nav pienācīgi ņēmis vērā, piemēram, viņa darbinieku trūkums viņa nodaļā, viņa dalība Personāla komitejā un viņa piedalīšanās jaunās evakuācijas koncepcijas “PPP” ieviešanā, kas kļuvusi par DG SAFE B direkcijas prioritāti. Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, ciktāl novērtējuma ziņojumā par 2016. gadu iekļautie vērtējumi, kuriem raksturīga veikuma krasa pasliktināšanās salīdzinājumā ar 2015. gadu, esot acīmredzami kļūdaini, un tajos neesot ņemta vērā prasītāja rūpīgā pieeja viņam dotajiem uzdevumiem un sasniegtie rezultāti, neraugoties uz šiem sevišķi sarežģītajiem apstākļiem.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, ciktāl novērtējuma ziņojumā par 2016. gadu iekļautie vērtējumi, kuriem raksturīga veikuma krasa pasliktināšanās salīdzinājumā ar 2015. gadu, esot acīmredzami kļūdaini, un tajos neesot ņemta vērā prasītāja rūpīgā pieeja viņam dotajiem uzdevumiem un sasniegtie rezultāti, neraugoties uz šiem sevišķi sarežģītajiem apstākļiem.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka novērtējuma intervijas nenotika netraucētā vidē, ka nav ievērotas tiesības tikt uzklausītam un ir pārkāpts iekšējo novērtēšanas noteikumu 6.2. pants, jo intervija ar pirmo novērtētāju un it īpaši intervija ar pēdējo novērtētāju neesot notikušas netraucētā vidē, kā paredzēts iekšējo noteikumu 6.2. pantā, un prasītājam neesot ļauts sniegt lietderīgus apsvērumus par novērtējuma ziņojumā iekļautajām negatīvajām piezīmēm. Turklāt pēc šīm intervijām ziņojums lielā mērā esot palicis bez izmaiņām.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots objektivitātes un neitralitātes princips un vardarbības novēršanas princips, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts un nav izpildīts rūpības pienākums, un ka ir notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana. Šajā ziņā prasītājs uzskata: tas, ka novērtējuma ziņojumā par 2016. gadu iekļautajās negatīvajās piezīmēs (vai negatīvas nozīmes piezīmēs) trūkst pietiekama, nozīmīga un argumentēta pamatojuma, prasītājam liek domāt, ka šis ziņojums nav sagatavots labticīgi, ka tam raksturīgs acīmredzams objektivitātes un neitralitātes trūkums un ka tas drīzāk ir izvērties par pēdējā novērtētāja rēķinu nokārtošanu ar pirmā novērtētāja palīdzību. Katrā novērtējuma punktā bez jebkāda iemesla esot pasliktināts vērtējums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, it īpaši ar 2015. gadu. Tas neietverot nevienu punktu ar pozitīvu vērtējumu. Lielākā daļa 2016. gadā sasniegto prasītāja rezultātu neesot veltīta nekāda vērība un ikviens paveiktais darbs esot ticis noliegts. Šis ziņojums liecinot par pilnvaru nepareizu izmantošanu, jo tā vienīgais mērķis esot kaitēt prasītājam ar sagrozītu īstenības atspoguļojumu attiecībā uz viņa sniegumu – acīmredzami novērtētājiem atvēlētās lielās novērtējuma brīvības aizsegā. Šai nesamērīgajai pieejai, proti, novērtēšanas sistēmas pārmērīgai izmantošanai, aizbildinoties ar lielo novērtējuma brīvību, ir tādas sekas, ka ir apgrūtināta prasītāja aizstāvība, jo viņš saskaras ar acīmredzami subjektīviem vērtējumiem, kuru pārbaudīšanas iespējas ir ierobežotas. Visbeidzot, atbildētājs neesot arī izpildījis savu rūpības pienākumu, jo prasītāja intereses acīmredzami neesot ņemtas vērā.