1)

Vai Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 30. panta 2. punkts kopsakarā ar tā 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka uz otrajā normā minētajām personām personīgi attiecas līguma 31. panta 1. punkts, ja viņas visā pārejas periodā bez pārtraukuma bija kādas dalībvalsts valstspiederīgie un vienlaikus attiecībā uz tām bija piemērojami Apvienotās Karalistes tiesību akti, vai tomēr tā ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz līguma 30. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām personām 31. panta 1. punkts ir piemērojams tikai tikmēr, kamēr tās pārejas perioda beigās un/vai pēc tā beigām strādā Apvienotajā Karalistē kā nodarbinātas personas?

2)

Vai līguma 30. panta 2. punkts kopsakarā ar tā 30. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka uz otrajā tiesību normā minētajām personām attiecas līguma 31. panta 1. punkts, ja viņas kā Savienības pilsoņi visā pārejas periodā bez pārtraukuma ir dzīvojušas Apvienotajā Karalistē un vienlaikus visā pārejas periodā līdz tā beigām attiecībā uz viņām ir bijuši piemērojami vienas vienīgas dalībvalsts tiesību akti, vai tomēr tas ir jāinterpretē tādējādi, ka uz 30. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām personām neattiecas 31. panta 1. punkts, ja viņas pēc pārejas perioda beigām vairs nedzīvo Apvienotajā Karalistē?

3)

Ja no līguma 30. panta 2. punkta – kopsakarā ar tā 30. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu – interpretācijas izriet, ka šīs tiesību normas pamatlietas faktiskajos apstākļos nav piemērojamas, jo Savienības pilsonis pēc pārejas perioda beigām ir atstājis dzīvesvietu, vai tad līguma 30. panta 4. punkts kopsakarā ar tā 3. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka uz personu, kas dzīvo vai strādā uzņemošajā valstī vai darba vietas valstī, vairs neattiecas līguma 30. panta 1. punkts, ja ir izbeigtas viņas darba tiesiskās attiecības (kā darba ņēmējam) un līdz ar to viņa ir zaudējusi uzturēšanās tiesības un pēc pārejas perioda beigām ir atstājusi attiecīgi darba vietas valsti vai uzņemošo valsti, vai tomēr tie ir jāinterpretē tādējādi, ka 30. panta 4. punktā noteiktais ierobežojums attiecas uz uzturēšanās tiesībām un nodarbinātības tiesībām, kas tika īstenotas pēc pārejas perioda beigām, un nav nozīmīgi tas, kad šīs tiesības tika izbeigtas, ja pēc pārejas perioda beigām tās vēl pastāvēja?