—

atcelt 2022. gada 5. maija lēmumu, ar kuru prasītājs netika iekļauts konkursu EPSO/AD/380/19-AD7 un EPSO/AD/380/19-AD9 rezerves sarakstā;

—

atcelt 2022. gada 15. jūlija lēmumu, ar kuru tik noraidīts lūgums pārskatīt viņa neiekļaušanu konkursu EPSO/AD/380/19-AD7 un EPSO/AD/380/19-AD9 rezerves sarakstā;

—

atcelt iecēlējinstitūcijas 2023. gada 11. februāra lēmumu, kurš ir pieņemts netieši pēc EPSO neatbildēšanas četru mēnešu termiņā un ar kuru ir noraidīts 2022. gada 11. oktobra pieteikums Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 90. panta otrās daļas izpratnē;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Pirmais pamats ir par to tiesību normu pārkāpumu, ar kurām regulē valodu lietojuma režīmu Eiropas iestādēs. Rakstveida un mutvārdu pārbaudījumu norise no prasītāja dzimtās valodas atšķirīgā valodā (angļu un franču) esot liegusi pareizi novērtēt viņas kompetences, jo pārbaudījumu rezultāts bija atkarīgs arī no valodas zināšanu līmeņa. Turklāt no tā izrietēja arī Civildienesta noteikumu 27. panta pārkāpums.

—

Otrais pamats ir par vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principa pārkāpumu, kandidātu objektīva vērtējuma neesamību (Glantenay judikatūra) un Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. panta pirmās un trešās daļas pārkāpumu. Proti, daži no tiem esot atkārtojuši rakstveida pārbaudījumu, kuram bija daudz zemāka grūtības pakāpe.

Salīdzinājums starp kandidātiem pārbaudījuma norises laikā vērtēšanas centrā esot ticis sagrozīts, jo atlases komisija iepriekš neesot pārbaudījusi Talent Screener iekļauto paziņojumu patiesumu.

—

Trešais pamats ir par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu un par saistītā lietas pušu vienlīdzības principa pārkāpumu (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants), jo prasītājs pirms prasības celšanas nevarēja zināt pilnīgu pamatojumu viņa izslēgšanai no konkursa. Tas ietverot arī pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa pārkāpumu.

—

Ceturtais pamats ir par Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. panta piektās un sestās daļas pārkāpumu, jo atlases komisija neesot iekļāvusi rezerves sarakstā vismaz divas reizes vairāk kandidātu nekā aizpildāmo amatu skaits.

—

Piektais pamats ir par paziņojuma par konkursu, Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. panta pirmās daļas pārkāpumu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo AD7 pakāpes konkursā esot tikušas vērtētas arī kandidātu vadības spējas, bet šāds parametrs ir rezervēts tika AD9 pakāpes konkursiem.

—

Sestais pamats ir par to principu pārkāpumu, kas izriet no judikatūras lietā Di Prospero/Komisija, Civildienesta noteikumu 27. panta pārkāpumu, vienlīdzības principa pārkāpumu, jo paziņojumā par konkursu nebija ļauts piedalīties abos AD7 un AD9 konkursos, lai gan saskaņā ar to vairāki kandidāti, kuri bija pieteikušies uz AD9, automātiski tika pārcelti uz AD7 rezerves sarakstu.

—

Septītais pamats ir par vienlīdzības pret kandidātiem principa pārkāpumu un objektivitātes trūkumu vērtējumos, jo atlases komisijai esot trūcis stabilitātes, tā kā bija novērojamas atlases komisijas sastāva biežas izmaiņas un netika nodrošināta tās priekšsēdētāja “shadowing”.