PIEŅEMTIE TEKSTI
P6_TA(2005)0350
Sarunu sākšana ar Turciju
Eiropas Parlamenta rezolūcija par sarunu sākšanu ar Turciju
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā tā 2004. gada 15. decembra rezolūciju par Komisijas 2004. gada kārtējo ziņojumu un ieteikumu par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos (1), kā arī iepriekšējās rezolūcijas šajā jautājumā, kas pieņemtas laikā no 1987. gada 18. jūnija līdz 2004. gada 15. decembrim, |
|
— |
ņemot vērā tā 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par sieviešu lomu Turcijas sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē (2), |
|
— |
ņemot vērā Eiropadomes secinājumus, kas pieņemti 2004. gada 17. decembra sanāksmē, |
|
— |
ņemot vērā pamatnostādņu projektu attiecībā uz pievienošanās sarunu sākšanu ar Turciju, ko Komisija iesniedza 2005. gada 29. jūnijā, |
|
— |
ņemot vērā Eiropadomes lēmumus par pievienošanās sarunu sākšanu ar Turciju, |
|
— |
ņemot vērā tā 2004. gada 21. aprīļa rezolūciju par Kipru (3), |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu, |
|
A. |
tā kā Komisija ir secinājusi, ka Turcija ir pietiekami labi izpildījusi Kopenhāgenas politiskos kritērijus, un ir ieteikusi sākt pievienošanās sarunas; |
|
B. |
tā kā Eiropadome 2002. gadā nolēma, ka Eiropas Savienība nekavējoties sāks pievienošanās sarunas ar Turciju, ja tā ir izpildījusi Kopenhāgenas politiskos kritērijus; |
|
C. |
tā kā Eiropas Parlaments 2004. gada 15. decembrī izteica apsvērumu sākt pievienošanās sarunas, ja ir panākta vienošanās, ka sarunu pirmajā posmā prioritāte ir politisko kritēriju pilnīga īstenošana; tādējādi sarunu programma ministru līmenī sāksies ar politisko kritēriju izpildes novērtējumu, īpaši cilvēktiesību jomā un pamatbrīvību īstenošanā gan teorijā, gan praksē, tajā pašā laikā dodot iespēju sarunu programmai pievienot jaunas sarunu sadaļas; |
|
D. |
tā kā Eiropas Parlaments šajā sakarā, vienlaikus ņemot vērā Kipras grieķu kopienas demokrātisko vēlmi, izsaka nožēlu, ka Turcija nav spējusi panākt risinājumu, un aicina Turcijas iestādes saglabāt konstruktīvu nostāju Kipras jautājuma noregulēšanā, lai panāktu taisnīgu risinājumu, un sarunās par pamatu ņemt Annana plānu un principus, pēc kuriem ir izveidota ES, kā arī saskaņā ar attiecīgajām ANO rezolūcijām un īpašu grafiku savlaicīgi izvest savu karaspēku; tā kā tas ir izteicis pārliecību, ka šāda Turcijas karaspēka izvešana ir nepieciešams solis ceļā uz turpmāku saspīlējuma samazināšanu, dialoga noslēgšanu starp pusēm un gatavošanos ilgstošam risinājumam; tā kā tas ir aicinājis Turcijas valdību atzīt Kipras Republiku; tā kā tas ir vērsis Turcijas iestāžu uzmanību uz to, ka attiecīgās sarunas ir starpvaldību sarunas starp Turciju, no vienas puses, un ES 25 dalībvalstīm, no otras puses, tai skaitā Kipras Republikai esot vienai no dalībvalstīm; tā kā tas ir atzīmējis, ka sarunu sākšana acīmredzami nozīmē, ka Turcija atzīst Kipras Republiku; |
|
E. |
tā kā Eiropas Parlaments arī ir aicinājis Turcijas iestādes atcelt visus pastāvošos ierobežojumus, kas attiecas uz kuģiem, kuri peld ar Kipras karogu un ir iesaistīti tirdzniecībā, kas skar ES dalībvalsti; |
|
F. |
tā kā Eiropadome 2004. gada 17. decembrī secināja, ka Turcija ir pietiekami labi izpildījusi Kopenhāgenas kritērijus, lai pievienošanās sarunas sāktu 2005. gada 3. oktobrī ar nosacījumu, ka tā aktīvi darbosies, lai ieviestu konkrētos sešus tiesību aktus, un ka tā saskaņā ar savu apņemšanos parakstīs protokolu par Ankaras Nolīguma pielāgošanu, lai ņemtu vērā desmit jaunu dalībvalstu pievienošanos un to, ka Eiropas Savienībai jāievēro iepriekšējās saistības; |
|
G. |
tā kā 2005. gada 1. jūnijā Turcija ieviesa konkrētos sešus tiesību aktus, kas tai tika prasīts; |
|
H. |
tā kā 2005. gada 29. jūlijā Turcija parakstīja Protokolu par Ankaras Nolīguma pielāgošanu, lai ņemtu vērā desmit jaunu dalībvalstu pievienošanos, taču tajā pašā laikā papildus šim protokolam izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka šā protokola parakstīšana, ratificēšana un īstenošana nekādā veidā nenozīmē Kipras Republikas atzīšanu, kas paredzēta Protokolā; |
|
I. |
tā kā tajā pašā laikā Turcija turpina embargo attiecībā uz kuģiem, kas peld ar Kipras karogu, kā arī uz kuģiem, kuri pienāk no Kipras Republikas ostām, liedzot tiem pieeju Turcijas ostām, kā arī attiecībā uz Kipras lidmašīnām, liedzot tām pārlidojuma tiesības un tiesības nosēsties Turcijas lidostās; |
|
J. |
tā kā Turcijas iestādes nav arī vēl izpildījušas prasības attiecībā uz armēņu jautājumu, kuras Eiropas Parlaments izteica savā 1987. gada 18. jūnija rezolūcijā (4); |
|
K. |
tā kā demokrātiska un ekonomiski stabila Turcija būs liels ieguvums visai Eiropai; |
|
L. |
tā kā tikai ar apņēmīgu īstenošanu un ilgstošām reformām demonstrējot gatavību pieņemt ES vērtības, Turcija varēs nodrošināt reformu procesa neatgriezeniskumu un iegūt vajadzīgo ES sabiedriskās domas atbalstu; |
|
M. |
tā kā Eiropas Savienības spēja risināt paplašināšanās problēmas ir jāuzskata par priekšnoteikumu, par Kopenhāgenas kritēriju daļu, un tā kā tāpēc Eiropas Savienībai jāapliecina, ka tā spēj veikt politisku un institucionālu reformu, |
|
1. |
Norāda, ka Komisija un Padome uzskata, ka Turcija oficiāli ir izpildījusi pēdējos nosacījumus, lai pievienošanās sarunas sāktu 2005. gada 3. oktobrī, proti, ieviesusi konkrētos sešus tiesību aktus un saskaņā ar savu apņemšanos parakstījusi protokolu par Ankaras Nolīguma pielāgošanu, lai ņemtu vērā desmit jaunu dalībvalstu pievienošanos; uzskata, ka šie un pārējie punkti jāturpina īstenot; |
|
2. |
pauž patiesu nožēlu par to, ka Turcija ir radījusi nopietnas šaubas par savu gatavību pilnībā īstenot visus Protokola noteikumus, vienlaikus ar šo protokolu izplatot paziņojumu, kurā teikts, ka šā protokola parakstīšana, ratificēšana un īstenošana nekādā veidā nenozīmē Kipras Republikas atzīšanu, kas paredzēta Protokolā; atgādina Komisijai, ka tai jāiesniedz Parlamentam Turcijas valdības atbilde par to, vai vienpusējā deklarācija ir daļa no ratifikācijas procesa Turcijas parlamentā; |
|
3. |
uzsver, ka šī Turcijas vienpusējā deklarācija nav daļa no Protokola un tai nav nekāda juridiska spēka attiecībā uz Protokolā noteiktajiem Turcijas pienākumiem, kā arī to nebūtu jāsūta ratificēšanai uz Nacionālo Asambleju; |
|
4. |
atgādina Turcijai, ka tā neatkarīgi no Protokola ar spēkā esošajiem ierobežojumiem attiecībā uz kuģiem, kas peld ar Kipras karogu, kā arī uz kuģiem, kuri pienāk no Kipras Republikas ostām, liedzot tiem pieeju Turcijas ostām, kā arī attiecībā uz Kipras lidmašīnām, liedzot tām pārlidojuma tiesības un tiesības nosēsties Turcijas lidostās, lauž Ankaras Nolīgumu un ar to saistīto muitas savienību, jo šī prakse pārkāpj preču brīvu aprites principu; tāpēc aicina Turciju pilnībā īstenot visus Protokola noteikumus; |
|
5. |
aicina Turciju atzīt armēņu genocīdu; uzskata šo atzīšanu par priekšnoteikumu, lai Turcija pievienotos Eiropas Savienībai; |
|
6. |
aicina Komisiju līdz 2006. gada beigām veikt pielāgotā Ankaras Nolīguma īstenošanas pilnīgu izvērtējumu, un uzsver, ka nesekmīga šā nolīguma īstenošana nopietni ietekmēs sarunu procesu un pat var būt cēlonis sarunu procesa pārtraukšanai; tāpēc prasa, lai muitas savienības īstenošana būtu viena no pirmajām nodaļām, kas jāizskata pievienošanās sarunās 2006. gadā; |
|
7. |
ņemot vērā Kipras grieķu kopienas demokrātisko vēlmi, vēlreiz izsaka nožēlu, ka Turcija nav spējusi panākt risinājumu, un aicina Turcijas iestādes saglabāt konstruktīvu nostāju Kipras jautājuma noregulēšanā, lai panāktu taisnīgu risinājumu, un sarunās par pamatu ņemt Annana plānu un principus, pēc kuriem ir izveidota ES, kā arī saskaņā ar attiecīgajām ANO rezolūcijām un īpašu grafiku savlaicīgi izvest karaspēku; uzskata, ka šāda Turcijas karaspēka izvešana ir nepieciešams solis ceļā uz turpmāku saspīlējuma samazināšanu, dialoga noslēgšanu starp pusēm un gatavošanos ilgstošam risinājumam; atkārto savu aicinājumu visām ar Kipru saistītajām pusēm atsākt ANO vadītās sarunas par visaptverošu konflikta risinājumu; |
|
8. |
uzsver, ka ātra attiecību normalizēšana starp Turciju un visām ES dalībvalstīm, tostarp Kipras Republikas atzīšana no Turcijas puses, ir pievienošanās procesa nepieciešama sastāvdaļa. uzsver, ka Turcijai ir jāatzīst Kipras Republika bez jebkādām sarunām; aicina Turcijas varas iestādes normalizēt attiecības starp Turciju un visām ES dalībvalstīm un atzīt Kipras Republikas neatkarību cik vien ātri iespējams, kā arī uzsver, ka neveiksmei būs nopietnas sekas attiecībā uz sarunu procesu, un tā pat var novest pie sarunu procesa apturēšanas. |
|
9. |
aicina Padomi arī izpildīt solījumu izbeigt Kipras turku kopienas izolāciju; aicina Padomi pašreizējās Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā no jauna censties panākt vienošanos par finansiālās palīdzības pasākumu kopumu un tirdzniecības atvieglošanas noteikumiem attiecībā uz Kipras ziemeļu daļu, lai ES ievērotu pati savas saistības, kas attiecas uz Kipras turku kopienu. |
|
10. |
atzinīgi vērtē sešu nozīmīgu tiesību aktu pieņemšanu un stāšanos spēkā 2005. gada 1. jūnijā, kas ir nosacījums, saskaņā ar kuru Eiropadome 2004. gada decembrī paredzēja sarunu uzsākšanu. atzīmē, ka saglabājas bažas par atsevišķiem pieņemto tiesību aktu elementiem, un īpaši pauž bažas attiecībā uz prokuratūras sūdzībām par Orhan Pamuk, kuras pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju, un aicina Turcijas valdību nodrošināt uzskatu brīvību un līdz ar to grozīt Kriminālkodeksa 301. panta 1. punktu, kā arī pauž bažas par Turcijas Kriminālkodeksa 305. pantu, kas paredz kriminālatbildību par “darbībām, kas vērstas pret fundamentālām valsts interesēm” un noteikumiem, ar ko ievieš likumu par asociācijām, saglabājot vairākus ierobežojumus, tostarp nepieciešamību pēc iepriekšējas atļaujas ārvalstu finansējuma saņemšanai; norāda, ka saglabājas nopietnas bažas arī par nepietiekamu likumdošanas priekšlikumu apjomu attiecībā uz reliģisko kopienu darbību (likums par dibināšanu); |
|
11. |
prasa, lai sarunas atspoguļotu politiskās prioritātes, uz kurām savās daudzajās rezolūcijās atsaucās Eiropas Parlaments, aicinot Turciju pilnībā izpildīt politiskos kritērijus: iestāžu stabilitāti, kuras nodrošina demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un mazākuma tiesību aizsardzību un ievērošanu; tādēļ aicina pirms katras sarunu kārtas ministru līmenī sagatavot politisko kritēriju novērtējumu gan teorijā, gan praksē, izdarot pastāvīgu spiedienu uz Turcijas iestādēm, lai tās turpinātu nepieciešamās reformas; turklāt uzskata, ka jāizstrādā pilna programma, kurā būtu skaidri noteikti politisko kritēriju izpildes mērķi, grafiks un termiņi; |
|
12. |
aicina Padomi pilnībā ievērot visus sarunu svarīgākos elementus, kā noteikts 2004. gada 17. decembra Eiropadomes sanāksmes secinājumos; īpaši uzsver, ka sarunu kopīgais mērķis ir pievienošanās, ka šīs sarunas ir atklātas, un to rezultāts nevar tikt iepriekš paredzēts, ka, ņemot vērā visus Kopenhāgenas kritērijus, ja kandidātvalsts nevar pilnībā uzņemties visus dalības pienākumus, jānodrošina, lai attiecīgā kandidātvalsts tiktu maksimāli iesaistīta Eiropas struktūrās; |
|
13. |
saistībā ar to aicina Padomi un Komisiju katru gadu ziņot Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstu parlamentiem par Turcijas panākumiem politisko kritēriju izpildē un šajā ziņojumā iekļaut visus attiecīgajā gadā apstiprinātos spīdzināšanas gadījumus un Eiropas Savienības dalībvalstu pieņemto Turcijas patvēruma meklētāju skaitu; |
|
14. |
prasa, lai Komisija, tiklīdz sarunas par dažādām sadaļām ir sākušās, gadījumā, ja tiek būtiski pārkāpti brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību, mazākuma tiesību un tiesiskuma principi, pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību ierosina apturēt sarunas; |
|
15. |
atzīmē, ka ietekmi uz budžetu Turcijas pievienošanās gadījumā varēs pilnībā novērtēt tikai tad, kad saistībā ar finanšu perspektīvām no 2014. gada tiks noteikti finanšu sarunu parametri ar Turciju. |
|
16. |
uzsver, ka Komisijas ieteikumam pievienošanās līgumā apspriest garus pārejas periodus, īpašus režīmus tādās jomās kā struktūrpolitika un lauksaimniecība, un brīva darbaspēka kustības pastāvīga nodrošināšana nevajadzētu negatīvi ietekmēt Turcijas pūliņus saskaņot tiesību aktus; |
|
17. |
uzsver, ka sarunas uzsāks ilgstošu un savā būtībā atklātu procesu, kas iepriekš neparedz automātisku pievienošanos; tomēr uzsver, ka sarunu mērķis ir Turcijas līdzdalība ES, taču šā mērķa īstenošana ir atkarīga no abu pušu ieguldījuma; tādēļ pievienošanās nav automātisks sarunu rezultāts; |
|
18. |
uzsver, ka Nicas līgums nav pieņemams pamats turpmākiem lēmumiem par jebkādu jaunu dalībvalstu pievienošanos, un tādēļ prasa, lai saskaņā ar konstitucionālu procesu tiktu veiktas nepieciešamās reformas; |
|
19. |
atgādina, ka saskaņā ar 1993. gada Kopenhāgenas Eiropadomes secinājumiem Eiropas Savienības spēja uzņemt Turciju, saglabājot integrācijas tempu, ir būtisks gan ES, gan Turcijas vispārēju interešu apsvērums; atbalsta sarunu laikā Komisijas veikto uzraudzību attiecībā uz ES spēju uzņemt Turciju un tādēļ atgādina Komisijai par tās prasību, kas iekļauta Eiropas Parlamenta pēdējā 2004. gada 15. decembrī pieņemtajā rezolūcijā par Turcijas panākumiem ceļā uz pievienošanos, saņemt materiālus par 2005. gadā veikto ietekmes izpēti, kas sniegtu noderīgu informāciju par šo svarīgo aspektu; |
|
20. |
uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam un Turcijas valdībai un Parlamentam. |
(1) OV C 226 E, 15.9.2005., 189. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0287.
P6_TA(2005)0351
Kredītiestāžu darbības sākšana un veikšana ***I
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (KOM(2004)0486 — C6–0141/2004 — 2004/0155(COD))
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM (2004)0486)) (1), |
|
— |
ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 47. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza šo priekšlikumu Parlamentam (C6-0141/2004), |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0257/2005), |
|
1. |
apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; |
|
2. |
prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu; |
|
3. |
uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. |
(1) OV vēl nav publicēts.
P6_TC1-COD(2004)0155
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 28. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/…/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punkta pirmo un trešo teikumu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),
tā kā:
|
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (4) ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā tajā tiks veikti vēl citi grozījumi, skaidrības labad būtu lietderīgi to pārstrādāt. |
|
(2) |
Lai atvieglinātu kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, ir jānovērš visvairāk traucējošās atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, kuri paredz noteikumus, kas attiecas uz šīm iestādēm. |
|
(3) |
Šī direktīva ir būtisks instruments iekšējā tirgus izveidei kredītiestāžu jomā gan attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību, gan attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību. |
|
(4) |
Komisijas 1999. gada 11. maija Paziņojumā “Finanšu tirgu ietvara īstenošana — rīcības plāns” minēti daudzi mērķi, kas jāsasniedz, lai pilnīgotu finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Lisabonas Eiropadomes 2000. gada 23. un 24. marta sanāksmē noteica mērķi īstenot minēto rīcības plānu līdz 2005. gadam. Pārstrādāti noteikumi par pašu kapitālu ir būtisks rīcības plāna elements. |
|
(5) |
Kredītiestāžu koordinēšanas pasākumiem būtu jāattiecas uz visām šādām iestādēm gan nolūkā aizsargāt noguldījumus, gan nolūkā radīt tām vienādus konkurences apstākļus. Tomēr būtu atbilstīgi jāņem vērā objektīvās atšķirības to statūtos un mērķos, kā noteikts attiecīgo valstu tiesību aktos. |
|
(6) |
Tādēļ šo pasākumu piemērošanas jomai vajadzētu būt iespējami plašai, aptverot visas iestādes, kuru komercdarbība ir pieņemt no sabiedrības atmaksājamus naudas līdzekļus vai nu kā noguldījumus, vai kā citādi, piemēram, pastāvīgi emitējot obligācijas un citus līdzīgus vērtspapīrus, kā arī piešķirt kredītus uz sava rēķina. Būtu jāparedz izņēmumi attiecībā uz dažām kredītiestādēm, kam nevar piemērot šo direktīvu. Šīs direktīvas noteikumiem nevajadzētu skart tādu attiecīgās valsts tiesību aktu piemērošanu, kuri paredz īpašas papildu atļaujas, kas kredītiestādēm ļauj veikt īpašas darbības vai īpašas operācijas. |
|
(7) |
Ir lietderīgi īstenot vienīgi būtisko saskaņošanu, kas ir nepieciešama un pietiekama, lai nodrošinātu atļauju piešķiršanas un konsultatīvās uzraudzības sistēmu savstarpēju atzīšanu, padarot iespējamu vienotas visā Kopienā atzītas atļaujas piešķiršanu un izcelsmes dalībvalsts uzraudzības principa piemērošanu. Tādēļ prasība izstrādāt darbības programmu būtu jāuzskata vienīgi par faktoru, kas ļauj kompetentajām iestādēm pieņemt lēmumus, pamatojoties uz precīzāku informāciju, izmantojot objektīvus kritērijus. Tomēr vajadzētu būt iespējamai zināmai elastībai saistībā ar prasībām, kas attiecas uz kredītiestāžu juridisko formu banku nosaukumu aizsardzības jomā. |
|
(8) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus — proti, paredzēt noteikumus par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, kā arī to konsultatīvu uzraudzību — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka paredzētās darbības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. |
|
(9) |
Jāizvirza vienādas finanšu prasības kredītiestādēm, lai nodrošinātu vienādus aizsardzības pasākumus noguldītājiem un godīgas konkurences apstākļus līdzīgu grupu kredītiestādēm. Pirms turpmākas koordinācijas būtu jānosaka attiecīgi struktūru koeficienti, kas ļauj, sadarbojoties valstu iestādēm, saskaņā ar standartmetodēm novērtēt līdzīga tipa kredītiestāžu stāvokli. Šai procedūrai būtu jāpalīdz pakāpeniski tuvināt koeficientu sistēmas, ko izveidojušas un piemēro dalībvalstis. Tomēr jānošķir koeficienti, kas paredzēti, lai nodrošinātu nevainojamu kredītiestāžu vadību, un tie, kas izveidoti ekonomiskās un monetārās politikas nolūkā. |
|
(10) |
Savstarpējas atzīšanas princips un izcelsmes dalībvalsts kontroles princips nosaka, ka dalībvalstu kompetentās iestādes nedrīkst piešķirt atļauju vai tā ir jāatsauc, ja tādi faktori kā darbības programma, darbību veikšanas vieta vai faktiskā darbība skaidri rāda, ka kredītiestāde izvēlējusies kādas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tas plāno veikt vai veic lielāko daļu darbības. Ja šādu skaidru norāžu nav, bet banku grupas uzņēmumu aktīvu lielākā daļa atrodas citā dalībvalstī, kuras kompetentās iestādes veic konsolidēto uzraudzību, tad saskaņā ar 125. un 126. pantu konsolidētās uzraudzības kompetenci maina tikai ar minēto kompetento iestāžu piekrišanu. Tādas kredītiestādes atļaujai, kas ir juridiskā persona, jābūt piešķirtai dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese. Tādas kredītiestādes, galvenajam birojam, kura nav juridiska persona, jābūt dalībvalstī, kurā tai ir izsniegta atļauja. Turklāt dalībvalstīm jāprasa no kredītiestādēm, lai galvenais birojs vienmēr atrastos to izcelsmes valstī un lai tas tur faktiski darbotos. |
|
(11) |
Kompetentajām iestādēm nevajadzētu kādai kredītiestādei piešķirt vai saglabāt atļauju, kad starp minēto iestādi un citām fiziskām vai juridiskām personām ir tāda veida ciešas saiknes, kas liedz atbilstīgi īstenot to uzraudzības uzdevumu. Jau apstiprinātām kredītiestādēm ir jāpakļaujas kompetento iestāžu prasībām arī šajā sakarā. |
|
(12) |
Norāde par to, ka uzraudzības iestādes atbilstīgi pilda savus uzraudzības uzdevumus, attiecas uz konsolidētu uzraudzību, kas būtu jāīsteno attiecībā uz kādu kredītiestādi, kad Kopienas tiesību akti paredz šāda veida uzraudzību. Šādos gadījumos iestādēm, kurām iesniegts atļaujas pieteikums, būtu jāspēj konstatēt iestādes, kuru kompetencē ir veikt šīs kredītiestādes konsolidētu uzraudzību. |
|
(13) |
Šī direktīva dalībvalstīm un/vai kompetentajām iestādēm dod iespēju piemērot kapitāla prasības individuāli vai konsolidēti un nepiemērot individuāli gadījumos, kad tās uzskata par atbilstošu. Individuālā, konsolidēta un pārrobežu konsolidētā uzraudzība ir noderīgs kredītiestāžu pārraudzības līdzeklis. Šī direktīva kompetentajām iestādēm dod iespēju sniegt atbalstu pārrobežu iestādēm, atvieglinot to sadarbību. Jo īpaši kompetentajām iestādēm būtu jāturpina izmantot 42., 131. un 141. pants, lai koordinētu savu darbību un informācijas pieprasījumus. |
|
(14) |
Kredītiestādēm, kam atļaujas piešķirtas to izcelsmes dalībvalstīs, vajadzētu būt tiesīgām dažas vai visas I pielikumā uzskaitītās darbības veikt visā Kopienā, dibinot filiāles vai sniedzot pakalpojumus. |
|
(15) |
Dalībvalstis var noteikt arī stingrākus noteikumus nekā tie, kas paredzēti 9. panta 1. punkta pirmajā daļā, 9. panta 2. punktā un 12., 19. līdz 21., 44. līdz 52., 75. un 120. līdz 122. pantā, attiecībā uz kredītiestādēm, kam atļauju piešķīrušas šo dalībvalstu kompetentās iestādes. Tāpat dalībvalstis var prasīt, lai 123. pantu ievērotu individuāli vai kā citādi un lai 73. panta 2. punktā paredzēto subkonsolidāciju piemērotu arī citiem tās pašas grupas līmeņiem. |
|
(16) |
Ir pareizi savstarpēju atzīšanu attiecināt uz pielikumā uzskaitītajām darbībām, ko veic finanšu iestādes, kuras ir kredītiestāžu meitasuzņēmumi, ja uz šādiem meitasuzņēmumiem attiecas konsolidētā uzraudzība, ko īsteno attiecībā uz to mātesuzņēmumiem, un tās ievēro noteiktus stingrus nosacījumus. |
|
(17) |
Uzņēmēja dalībvalsts no iestādēm, kam kā kredītiestādēm nav piešķirta atļauja izcelsmes dalībvalstīs, un attiecībā uz darbībām, kas nav uzskaitītas I pielikumā, sakarā ar izmantojamām tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus drīkst prasīt, lai tiek ievēroti tās normatīvo aktu specifiskie noteikumi, ja, pirmkārt, šādi noteikumi ir saderīgi ar Kopienas tiesībām un paredzēti vispārējā labuma aizsardzībai, otrkārt, ja tādi paši noteikumi neattiecas uz šādām iestādēm vai šādām darbībām atbilstīgi izcelsmes dalībvalsts normatīvajiem aktiem. |
|
(18) |
Dalībvalstīm jāgādā, lai nekas netraucētu tāpat kā izcelsmes dalībvalstī veikt darbības, uz kurām attiecas savstarpējā atzīšana, ciktāl šīs darbības nav pretrunā noteikumiem, kas sargā vispārējo labumu uzņēmējā dalībvalstī. |
|
(19) |
Noteikumiem, kas reglamentē tādu kredītiestāžu filiāles, kuru galvenie biroji ir ārpus Kopienas, visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādiem. Svarīgi paredzēt, ka šie noteikumi nedrīkst būt izdevīgāki par noteikumiem, kas attiecas uz tādu iestāžu filiālēm, kuras atrodas dalībvalstīs. Kopiena var slēgt ar trešām valstīm līgumus, kas nodrošina to, ka piemēro tādus noteikumus, kuri šādām filiālēm nodrošina vienādus apstākļus visā tās teritorijā. Trešās valstīs apstiprinātu kredītiestāžu filiāles nevar brīvi sniegt pakalpojumus saskaņā ar Līguma 49. panta otro daļu vai izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kas nav tās, kur šīs filiāles ir reģistrētas. |
|
(20) |
Jānoslēdz savstarpēji nolīgumi starp Kopienu un trešām valstīm, lai ļautu praktiski īstenot konsolidētu uzraudzību tik lielā ģeogrāfiskā apgabalā, cik vien tas ir iespējams. |
|
(21) |
Par kredītiestādes finanšu stabilitāti un, jo īpaši, maksātspējas uzraudzību atbild tās izcelsmes dalībvalsts. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes atbild par filiāļu likviditātes un monetārās politikas uzraudzību. Tirgus riska uzraudzība jāveic, cieši sadarbojoties izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm. |
|
(22) |
Lai iekšējais banku pakalpojumu tirgus darbotos vienmērīgi, ir vajadzīgas ne vien tiesību normas, bet arī dalībvalstu kompetento iestāžu cieša un regulāra sadarbība, kā arī to piemērotās reglamentācijas un uzraudzības prakses konverģences būtiska uzlabošana. Lai to panāktu, individuālas kredītiestādes problēmu izskatīšanai un savstarpējai informācijas apmaiņai būtu notiek Eiropas Banku uzraudzības komitejā, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/5/EK (5). Šī savstarpējās informācijas procedūra jebkurā gadījumā nevar aizstāt divpusējo sadarbību. Nepārsniedzot savas kontroles pilnvaras, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm jābūt tiesīgām gan pēc pašu iniciatīvas ārkārtējā stāvoklī, gan pēc izcelsmes dalībvalsts iniciatīvas pārbaudīt, vai to teritorijā esošu kredītiestāžu darbība atbilst tiesību aktiem un pareizas vadības un grāmatvedības organizācijas principiem, un pietiekamai iekšējai kontrolei. |
|
(23) |
Jāļauj savā starpā apmainīties ar informāciju kompetentajām iestādēm un iestādēm vai struktūrām, kuras saskaņā ar savu uzdevumu palīdz nostiprināt finanšu sistēmas stabilitāti. Lai saglabātu nosūtītās informācijas slepenību, šīs informācijas adresātu sarakstam jāpaliek stingri ierobežotam. |
|
(24) |
Tādas darbības kā krāpšana un korporatīvi pārkāpumi pat tad, ja ir iesaistītas citas iestādes, kas nav kredītiestādes, var ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti, kā arī vienotību. Jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem šādos gadījumos ir atļauta informācijas apmaiņa. |
|
(25) |
Ja ir noteikts, ka informāciju var izpaust vienīgi tad, kad to nepārprotami atļāvušas kompetentās iestādes, vajadzības gadījumā šīs iestādes ir tiesīgas atļauju piešķirt, ja ir ievēroti stingri nosacījumi. |
|
(26) |
Informācijas apmaiņa būtu jāatļauj arī starp kompetentajām iestādēm, no vienas puses, un centrālajām bankām un citām struktūrām, kas pilda monetārām iestādēm līdzīgas funkcijas, un, vajadzības gadījumā, citām publiskām iestādēm, kas ir atbildīgas par norēķinu sistēmu uzraudzību, no otras puses. |
|
(27) |
Nolūkā stiprināt kredītiestāžu konsultatīvu uzraudzību un kredītiestāžu klientu aizsardzību, revidentiem vajadzētu būt pienākumam tūlīt informēt kompetentās iestādes, ja viņi, pildot savus uzdevumus, konstatējuši faktus, kas varētu nopietni iespaidot kādas kredītiestādes finanšu stāvokli vai vadības un grāmatvedības organizāciju. Šā paša iemesla dēļ dalībvalstīm būtu jāparedz, ka šo pienākumu piemēro visos gadījumos, kad revidents šādus faktus konstatē, pildot savu uzdevumu uzņēmumā, kam ir ciešas saiknes ar kādu kredītiestādi. Revidentu pienākums attiecīgos gadījumos darīt zināmus kompetentajām iestādēm tādus faktus un lēmumus par kādu kredītiestādi, kurus tie konstatē, pildot savu uzdevumu kādā uzņēmumā ārpus finanšu nozares, pats par sevi nedrīkstētu mainīt ne šajā uzņēmumā veicamā uzdevuma būtību, ne to, kā viņiem būtu jāveic savi uzdevumi šajā uzņēmumā. |
|
(28) |
Šī direktīva paredz, ka dažiem pašu kapitāla posteņiem kvalifikācijas kritēriji būtu jāprecizē, neskarot dalībvalstu iespēju piemērot stingrākus noteikumus. |
|
(29) |
Ņemot vērā to posteņu iezīmes, kas veido pašu kapitālu, šī direktīva nošķir, no vienas puses, posteņus, kas veido pamata pašu kapitālu, un, no otras puses, posteņus, kas veido papildu pašu kapitālu. |
|
(30) |
Lai atspoguļotu faktu, ka posteņi, kas veido papildu pašu kapitālu, savās iezīmēs atšķiras no posteņiem, kas veido pamata pašu kapitālu, pašu kapitālā iekļauto pirmo minēto posteņu summa nedrīkstētu pārsniegt pamata pašu kapitālu. Turklāt dažu posteņu summa iekļautajā papildu pašu kapitālā nedrīkstētu pārsniegt pusi no pamata pašu kapitāla. |
|
(31) |
Lai novērstu konkurences traucējumus, valsts kredītiestādes nedrīkst iekļaut pašu kapitālā dalībvalstu vai vietējo iestāžu piešķirtās garantijas. |
|
(32) |
Kredītiestāžu grupas konsolidētā pašu kapitāla apjomu uzraudzības vajadzībām jāaprēķina saskaņā ar šo direktīvu. |
|
(33) |
Konkrētajai grāmatvedības metodei, kas izmantojama, lai aprēķinātu pašu kapitālu, tā atbilstību kredītiestādes riskiem un, lai novērtētu riska koncentrāciju, jāņem vērā noteikumi Padomes Direktīvā 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (6), kurā ietverti daži pielāgojumi, kas skar Padomes Septīto direktīvu 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (7), vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (8), atkarībā no tā, kurš no minētajiem aktiem reglamentē kredītiestāžu grāmatvedību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. |
|
(34) |
Obligātajām kapitāla prasībām ir centrālā loma kredītiestāžu uzraudzībā un uzraudzības metožu savstarpējā atzīšanā. Šajā sakarā noteikumi par obligātajām kapitāla prasībām jāapsver kopsakarā ar citiem īpašiem instrumentiem, kas arī saskaņo kredītiestāžu uzraudzības pamata metodes. |
|
(35) |
Lai novērstu konkurences traucējumus un nostiprinātu banku sistēmu iekšējā tirgū, ir lietderīgi noteikt kopējas obligātās kapitāla prasības. |
|
(36) |
Lai nodrošinātu piemērotu maksātspēju, ir svarīgi noteikt tādas obligātās kapitāla prasības, kas aktīviem un ārpusbilances posteņiem riska pakāpi nosaka atkarībā no riska līmeņa. |
|
(37) |
Šajā sakarā Bāzeles Banku uzraudzības komiteja 2004. gada 26. jūnijā pieņēma vispārēju vienošanos par kapitāla aprēķināšanas starptautisko konverģenci un kapitāla prasībām. Šīs direktīvas noteikumi par obligātajām kredītiestāžu kapitāla prasībām, kā arī minimālās kapitāla prasības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/…/EK par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla pietiekamību (9) pilnīgi sakrīt ar Bāzeles vispārējās vienošanās noteikumiem. |
|
(38) |
Ir ļoti svarīgi ņemt vērā Kopienas kredītiestāžu dažādību, piedāvājot alternatīvas pieejas kredītrisku obligāto kapitāla prasību aprēķinam, paredzot dažādus riska jutīguma līmeņus un dažādas sarežģītības pakāpes. Paredzot iespēju lietot ārējos reitingus un kredītiestāžu pašu vērtējumu individuālo kredītrisku rādītājiem, ir panākts būtisks uzlabojums kredītrisku noteikumu riska jutīgumam un saprātīgai piesardzībai. Jāparedz piemēroti stimuli kredītiestādēm, lai tās vairāk lietotu pieejas, kas ir jutīgākas pret risku. Veicot vērtējumu, kas vajadzīgs, lai piemērotu šīs direktīvas pieeju kredītriskam, kredītiestādēm būs jāpielāgo savas datu apstrādes vajadzības savu klientu likumīgajām datu aizsardzības interesēm, kā to nosaka pastāvošie Kopienas tiesību akti par datu aizsardzību, vienlaikus uzlabojot kredītiestāžu kredītriska noteikšanas un pārvaldības procesus, lai izstrādātu tādas metodes kredītiestāžu tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla noteikšanai, kas atspoguļo atsevišķu kredītiestāžu procesu sarežģītības pakāpi. Datu apstrādei jāatbilst normām par personas datu nodošanu, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (10). Šajā sakarā jāuzskata, ka datu apstrāde saistībā ar riska darījumu noslēgšanu un to pārvaldību attiecībā pret klientiem ietver kredītriska pārvaldības un noteikšanas sistēmu izstrādi un apstiprināšanu. Tas kalpo ne tikai kredītiestāžu likumīgo interešu nodrošināšanai, bet arī šīs direktīvas mērķim — izmantot labākas riska noteikšanas un pārvaldības metodes, kā arī tās izmantot tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla nolūkiem. |
|
(39) |
Attiecībā gan uz ārējo, gan iestādes pašas novērtējumu vai iekšējo reitingu izmantošanu būtu jāņem vērā, ka pašlaik vienīgi pēdējos divus minētos sagatavo struktūra — pati finanšu iestāde, — uz ko attiecas Kopienas atļaujas izsniegšanas process. Ārējo vērtējumu gadījumā tiek izmantoti pakalpojumi, ko sniedz tā dēvētās atzītās reitinga aģentūras, uz kurām Kopienā pašlaik neattiecas nekāds atļauju izsniegšanas process. Ņemot vērā ārējo reitingu nozīmību saistībā ar kapitāla prasību aprēķināšanu saskaņā ar šo direktīvu, ir jāpārskata atbilstošs process reitingu aģentūru licencēšanai un uzraudzīšanai nākotnē. |
|
(40) |
Obligātajām kapitāla prasībām ir jābūt samērīgām ar riskiem, kam tās ir paredzētas. Prasībās īpaši jāņem vērā riska līmeņa samazinājums, ko rada liels skaits relatīvi maza apjoma riska darījumu. |
|
(41) |
Šīs direktīvas nosacījumi atbilst proporcionalitātes principam, jo īpaši ņemot vērā atšķirības starp dažādu kredītiestāžu lielumiem, veikto darījumu apjomiem un darbību spektru. Proporcionalitātes principa ievērošana nozīmē arī to, ka maza riska darījumu gadījumā pat atbilstīgi uz iekšējiem reitingiem balstītajai (IRB) metodei tiek atzītas vienkāršākās iespējamās reitinga procedūras. |
|
(42) |
Šīs direktīvas “attīstības būtība” dod iespēju kredītiestādēm izvēlēties starp trim dažādas sarežģītības pieejām. Lai jo īpaši mazajām kredītiestādēm ļautu izvēlēties uz IRB pieeju, kas ir visjūtīgākā pret risku, kompetentajām iestādēm visos atbilstīgajos gadījumos būtu jāīsteno 89. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts. Minētie noteikumi būtu jāsaprot tā, ka 86. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās riska darījumu kategorijas ietver visus riska darījumus, kuri tieši vai netieši tiem pielīdzināti visā šajā direktīvā. Vispārēji kompetentajām iestādēm attiecībā uz uzraudzības pārbaudes procesu būtu pret visām trim pieejām jāizturas vienādi, t. i., kredītiestādes, kas darbojas saskaņā ar standartizētās pieejas noteikumiem, tikai šā iemesla dēļ nedrīkstētu uzraudzīt stingrāk. |
|
(43) |
Jāpaplašina kredītriska mazināšanas metožu atzīšana tādu noteikumu sistēmā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu, ka maksātspēju neapdraud to nepietiekama atzīšana. Iespēju robežās gan standarta metodē, gan citās metodēs kredītrisku mazināšanai ir jāatzīst jau līdz šim attiecīgo dalībvalstu bankās pieņemtā drošība. |
|
(44) |
Lai nodrošinātu to, ka riski un riska samazinājums, ko rada kredītiestāžu darbības saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros un ieguldījumi, ir atbilstīgi atspoguļoti kredītiestāžu obligātajās kapitāla prasībās, ir nepieciešams iekļaut noteikumus, kas attiecībā uz šīm darbībām un ieguldījumiem paredz pieeju, kas ir jutīga pret risku un piesardzīgi saprātīga. |
|
(45) |
Operacionālais risks ir būtisks kredītiestāžu risks, kam nepieciešams pašu kapitāla segums. Ir ļoti svarīgi ņemt vērā Kopienas kredītiestāžu dažādību, piedāvājot alternatīvas pieejas operacionālā riska prasību aprēķināšanai, šajās pieejās paredzot dažādus riska jutīguma līmeņus un dažādas sarežģītības pakāpes. Būtu jāparedz piemēroti stimuli kredītiestādēm, lai tās vairāk lietotu pieejas, kas ir jutīgākas pret risku. Ņemot vērā jaunākos sasniegumus operacionālā riska aprēķināšanā un pārvaldīšanā, noteikumi būtu pastāvīgi jāpārskata un, attiecīgos gadījumos, jāatjaunina, tostarp attiecībā uz maksājumiem par dažādām darījumu līnijām un attiecībā uz riska mazināšanas metožu atzīšanu. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā vienkāršajās metodēs operacionālā riska kapitāla prasību aprēķināšanai tiek ņemta vērā apdrošināšana. |
|
(46) |
Lai nodrošinātu piemērotu maksātspēju tādām kredītiestādēm, kas ir grupas sastāvdaļa, ir svarīgi piemērot obligātās kapitāla prasības, pamatojoties uz grupas konsolidēto finanšu situāciju. Lai nodrošinātu to, ka pašu kapitāls ir pareizi sadalīts grupā un spēj nepieciešamības gadījumā nodrošināt aizsardzību ietaupījumiem, obligātās kapitāla prasības jāpiemēro atsevišķām grupas kredītiestādēm, ja vien šis mērķis netiek efektīvi sasniegts citādi. |
|
(47) |
Jāsaskaņo būtiskie noteikumi kredītiestāžu lielu riska darījumu uzraudzībai. Dalībvalstīm būtu arī turpmāk jāspēj pieņemt noteikumi, kas ir stingrāki par šajā direktīvā paredzētajiem. |
|
(48) |
Kredītiestāžu riska darījumu uzraudzībai un kontrolei jābūt kredītiestāžu uzraudzības sastāvdaļai. Tas ir tāpēc, ka pārmērīga riska darījumu koncentrācija vienam klientam vai saistītu klientu grupai var radīt nepieļaujamu zaudējuma risku. Var uzskatīt, ka šāds stāvoklis apdraud kredītiestādes maksātspēju. |
|
(49) |
Sakarā ar to, ka iekšējā banku tirgū kredītiestādes ir iesaistītas tiešā konkurencē, uzraudzības prasībām visā Kopienā vajadzētu būt vienādām. |
|
(50) |
Kaut arī ir pareizi lielo riska darījumu ierobežojumu noteikšanai riska darījumu definīciju atvasināt no definīcijas, kas paredzēta, lai noteiktu minimālā pašu kapitāla prasības kredītriskiem, nav lietderīgi principiāli atsaukties uz riska svērumiem vai riska pakāpēm. Šie riska svērumi un riska pakāpes ir paredzēti, lai noteiktu vispārēju maksātspējas prasību, kas sedz kredītiestāžu kredītrisku. Lai ierobežotu maksimālos zaudējumus, kādi kredītiestādei varētu rasties saistībā ar jebkuru atsevišķu klientu vai saistītu klientu grupu, ir lietderīgi pieņemt tādus noteikumus lielo riska darījumu noteikšanai, kuros ņem vērā riska darījuma nominālvērtību, nepiemērojot riska svērumus vai riska pakāpes. |
|
(51) |
Kaut arī būtu vēlams līdz turpmākai lielo riska darījumu noteikumu pārskatīšanai atļaut atzīt kredītriska mazināšanas efektu tāpat kā obligātajām kapitāla prasībām, lai mazinātu aprēķinu prasības, kredītriska mazināšanas noteikumi ir izstrādāti saistībā ar vispārējo diversificēto kredītrisku, ko rada riska darījumi ar lielāku skaitu darījumu partneru. Tāpēc, ja, ierobežojot lielos riska darījumus, tiek noteikta maksimālo zaudējumu robeža, kas varētu rasties saistībā ar atsevišķu klientu vai saistītu klientu grupu, šādu metožu atzīšanai nepieciešami vienlaicīgi uzraudzības aizsargājoši pasākumi. |
|
(52) |
Īpaša piesardzība vajadzīga gadījumos, kad kredītiestādei ir riska darījums ar tās mātesuzņēmumu vai ar citiem šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem. Kredītiestāžu riska darījumu pārvaldība būtu jāveic pilnīgi atsevišķi saskaņā ar pareizas banku pārvaldības principiem, neņemot vērā nekādus citus apsvērumus. Ja tādu personu ietekme, kam tieši vai netieši ir būtiska līdzdalība kredītiestādē, varētu kaitēt attiecīgās kredītiestādes pareizai un piesardzīgai pārvaldībai, kompetentajām iestādēm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai šādu stāvokli izbeigtu. Lielu riska darījumu jomā būtu jānosaka īpaši standarti, tostarp stingrāki ierobežojumi, kredītiestādes riska darījumiem savā grupā. Šādus standartus tomēr nevajag piemērot, ja mātesuzņēmums ir finanšu kontrolakciju sabiedrība vai kredītiestāde vai ja pārējie meitasuzņēmumi ir kredītiestādes, finanšu iestādes vai pakalpojumu palīguzņēmumi, ar nosacījumu, ka uz visiem šiem uzņēmumiem attiecas kredītiestādes konsolidēta uzraudzība. |
|
(53) |
Kredītiestādēm būtu jānodrošina, lai to rīcībā būtu iekšējais kapitāls, kas pēc kvantitātes, kvalitātes un sadales ir piemērots riskiem, kuriem kredītiestādes ir pakļautas vai varētu tikt pakļautas. Tāpēc kredītiestādēm būtu jāizstrādā stratēģijas un procedūras to iekšējā kapitāla novērtēšanai un uzturēšanai. |
|
(54) |
Kompetentās iestādes ir atbildīgas par to, lai kredītiestādēs būtu laba darba organizācija un pietiekams pašu kapitāls, ņemot vērā riskus, kuriem kredītiestādes ir pakļautas vai varētu tikt pakļautas. |
|
(55) |
Lai iekšējais banku pakalpojumu tirgus darbotos efektīvi, Eiropas Banku uzraudzības komitejai būtu jāveicina šīs direktīvas konsekventa piemērošana un uzraudzības prakses konverģence visā Kopienā un katru gadu jāziņo Kopienas iestādēm par panākto progresu. |
|
(56) |
Šā iemesla dēļ un nolūkā nodrošināt, ka Kopienas kredītiestādes, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, netiek nesamērīgi apgrūtinātas tāpēc, ka atsevišķu dalībvalstu atļauju piešķiršanas un uzraudzības iestādes turpina pildīt savus pienākumus, svarīgi ir būtiski uzlabot kompetento iestāžu sadarbību. Tāpēc būtu jāstiprina konsolidētās uzraudzības iestādes loma. Eiropas Banku uzraudzības komitejai būtu jāatbalsta un jāpaplašina šāda sadarbība. |
|
(57) |
Kredītiestāžu konsolidētai uzraudzībai jo īpaši jābūt vērstai uz kredītiestāžu noguldītāju aizsardzību un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu. |
|
(58) |
Lai konsolidēta uzraudzība būtu efektīva, tā jāpiemēro visām banku grupām, tostarp tām, kuru mātesuzņēmumi nav kredītiestādes. Kompetentajām iestādēm jābūt nepieciešamajiem juridiskajiem instrumentiem, lai īstenotu šādu uzraudzību. |
|
(59) |
Attiecībā uz grupām ar diversificētu darbību, kurās mātesuzņēmumi kontrolē vismaz vienu meitasuzņēmumu, kas ir kredītiestāde, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj izvērtēt šādā grupā ietilpstošas kredītiestādes finanšu stāvokli. Kompetentajām iestādēm vismaz vajadzētu būt līdzekļiem, lai no visiem grupas uzņēmumiem iegūtu informāciju, kas vajadzīga šo iestāžu funkciju veikšanai. Būtu jāizveido sadarbība starp iestādēm, kas ir atbildīgas par dažādu finanšu sektoru uzraudzību, attiecībā uz tādu uzņēmumu grupām, kuri veic dažādas finanšu darbības. Līdz turpmākai koordinācijai dalībvalstīm būtu jāspēj noteikt atbilstīgas konsolidācijas metodes, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi. |
|
(60) |
Dalībvalstīm jābūt tiesīgām atteikt vai atsaukt bankas atļauju gadījumos, kad tās uzskata, ka atsevišķas grupas struktūras ir nepiemērotas banku darbības veikšanai, jo īpaši tāpēc, ka šādas struktūras nevar efektīvi uzraudzīt. Šajā sakarā, lai nodrošinātu kredītiestāžu atbilstīgu un pareizu pārvaldību, kompetentajām iestādēm jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras. |
|
(61) |
Lai kāpinātu iekšējā banku pakalpojumu tirgus efektivitāti un lai Kopienas pilsoņiem nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni, nepieciešams nodrošināt, ka kompetentās iestādes publisko informāciju par šīs direktīvas īstenošanas veidiem tā, lai būtu iespējams izdarīt pamatotus salīdzinājumus. |
|
(62) |
Lai stiprinātu tirgus disciplīnu un mudinātu kredītiestādes uzlabot to tirgus stratēģiju, riska kontroli un iekšējās vadības organizāciju, kredītiestādēm jānodrošina atbilstoša publiska informācijas sniegšana. |
|
(63) |
Tādu problēmu risināšanai, kuras saistītas ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, kā arī citas direktīvas par kredītiestāžu darbību, vajadzīga kompetento iestāžu un Komisijas sadarbība, jo īpaši ja to veic ciešākas koordinācijas nolūkā. |
|
(64) |
Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11). |
|
(65) |
Eiropas Parlaments savā 2002. gada 5. februāra Rezolūcijā par finanšu pakalpojumus reglamentējošo tiesību aktu ieviešanu (12) pieprasīja, lai Eiropas Parlamentam un Padomei būtu vienlīdzīgas iespējas uzraudzīt to, kā Komisija īsteno savas izpildpilnvaras, lai tādējādi atspoguļotu Līguma 251. pantā paredzētās Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaras. Svinīgā paziņojumā, ko Komisijas priekšsēdētājs tajā pašā dienā sniedza Eiropas Parlamentā, Komisija atbalstīja šo prasību. 2002. gada 11. decembrī Komisija ierosināja grozījumus Lēmumā 1999/468/EK un pēc tam 2004. gada 22. aprīlī iesniedza grozītu priekšlikumu. Eiropas Parlaments neuzskata, ka šis priekšlikums nodrošina tā likumdošanas prerogatīvas. Eiropas Parlaments uzskata, ka Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai noteiktā termiņā izvērtēt Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras. Tādēļ ir lietderīgi ierobežot termiņu, kurā Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus. |
|
(66) |
Pēc grozījumu un īstenošanas pasākumu projekta pirmās nosūtīšanas Eiropas Parlamentam vajadzētu būt trīs mēnešiem to izskatīšanai un atzinuma sniegšanai. Tomēr steidzamos un attiecīgi pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējai šo termiņu saīsināt. Ja minētajā termiņā Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, Komisijai būtu jāpārskata grozījumu vai pasākumu projekts. |
|
(67) |
Lai novērstu traucējumus tirgus darbībā un nodrošinātu nepārtrauktību visiem pašu kapitāla līmeņiem, ir lietderīgi paredzēt īpašus pārejas pasākumus. |
|
(68) |
Ņemot vērā ar obligātajām kapitāla prasībām saistīto riska jutīgumu, ir vēlams regulāri sekot tam, vai tām ir būtisks ietekme uz ekonomisko ciklu. Komisija, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ierosinājumus, ziņo par šiem jautājumiem Eiropas Parlamentam un Padomei. |
|
(69) |
Būtu jāsaskaņo arī pasākumi, kas vajadzīgi likviditātes riska uzraudzībai. |
|
(70) |
Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā kā Kopienas tiesību vispārīgie principi. |
|
(71) |
Pienākums transponēt šo direktīvu valstu tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuros ir būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām. Pienākumu transponēt nemainītos noteikumus paredz iepriekšējās direktīvas. |
|
(72) |
Šī direktīva nedrīkstētu kavēt dalībvalstu pienākumu izpildi attiecībā uz termiņiem to direktīvu transponēšanai attiecīgo valstu tiesību aktos, kuras paredzētas XIII pielikuma B daļā. |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
I SADAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
1. Šī direktīva paredz noteikumus par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, kā arī par to uzraudzību.
2. Šīs direktīvas 39. pants un V sadaļas 4. nodaļas 1. iedaļa attiecas uz finanšu kontrolakciju sabiedrībām un jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām, kuru galvenais birojs ir Kopienā.
3. Iestādes, uz ko saskaņā ar 2. pantu pilnībā neattiecas šī direktīva, tomēr izņemot dalībvalstu centrālās bankas, 39. panta un V sadaļas 4. nodaļas 1. iedaļas vajadzībām uzskata par finanšu iestādēm.
2. pants
Šī direktīva neattiecas uz:
|
— |
dalībvalstu centrālajām bankām, |
|
— |
pasta nodaļu pārvedumu daļām, |
|
— |
Beļģijā — “Institut de Réescompte et de Garantie - Herdiscontering- en Waarborginstituut”, |
|
— |
Dānijā — “Dansk Eksportfinansieringsfond”,“Danmarks Skibskreditfond”,“Dansk Landbrugs Realkreditfond” un “KommuneKredit”, |
|
— |
Vācijā — “Kreditanstalt für Wiederaufbau”, uzņēmumiem, kuri saskaņā ar “Wohnungsgemeinnützigkeitsgesetz” ir atzīti par valsts mājokļu attīstības politikas struktūrām un faktiski neiesaistās banku darījumos, un uzņēmumiem, kuri saskaņā ar minēto likumu ir atzīti par bezpeļņas mājokļu attīstības uzņēmumiem, |
|
— |
Grieķijā — “Ταμείο Παρακαταθηκών και Δανείων” (Tamio Parakatathikon kai Danion), |
|
— |
Spānijā — “Instituto de Crédito Oficial”, |
|
— |
Francijā — “Caisse des dépôts et consignations”, |
|
— |
Īrijā — kredītapvienībām un kooperatīvajām sabiedrībām, |
|
— |
Itālijā — “Cassa depositi e prestiti”, |
|
— |
Latvijā — “krājaizdevu sabiedrības”, uzņēmumi, kas atbilstīgi Krājaizdevu sabiedrību likumam atzīti par kooperatīvajām sabiedrībām, kuras sniedz finanšu pakalpojumus vienīgi saviem biedriem, |
|
— |
Lietuvā — “kredito unijos”, kas nav “Centrinė kredito unija”, |
|
— |
Ungārijā — “Magyar Fejlesztési Bank Rt.” un “Magyar Export-Import Bank Rt.”, |
|
— |
Nīderlandē — “Netherlandse Investeringsbank voor Ontwikkelingslanden NV”, “NV Noordelijke Ontwikkelingsmaatschappij”, “NV Industriebank Limburgs Instituut voor Ontwikkeling en Financiering” un “Overijsselse Ontwikkelingsmaatschappij NV”, |
|
— |
Austrijā — uzņēmumiem, kas atzīti par valsts dzīvokļu celtniecības apvienībām, un “Österreichische Kontrollbank AG”, |
|
— |
Polijā — “Spóldzielcze Kasy Oszczędnościowo – Kredytowe” un “Bank Gospodarstwa Krajowego”, |
|
— |
Portugālē — “Caixas Económicas”, kas pastāvēja 1986. gada 1. janvārī, izņemot tās, kas reģistrētas kā akciju sabiedrības, un izņemot “Caixa Económica Montepio Geral”, |
|
— |
Somijā — “Teollisen yhteistyön rahasto Oy/Fonden för industriellt samarbete AB” un “Finnvera Oyj/Finnvera Abp”, |
|
— |
Zviedrijā — “Svenska Skeppshypotekskassan”, |
|
— |
Apvienotajā Karalistē — “National Savings Bank”, “Commonwealth Development Finance Company Ltd”, “Agricultural Mortgage Corporation Ltd”, “Scottish Agricultural Securities Corporation Ltd”, “Crown Agents for overseas governments and administrations”, “credit unions” un “municipal banks”. |
3. pants
1. Vienu vai vairākas kredītiestādes, kas darbojās vienā un tajā pašā dalībvalstī un kas 1977. gada 15. decembrī bija pastāvīgi saistītas ar kādu galveno iestādi, kura tās uzrauga un kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, var atbrīvot no prasībām, kas noteiktas 7. pantā un 11. panta 1. punktā, ja ne vēlāk kā 1979. gada 15. decembrī attiecīgās valsts tiesību akti paredzēja, ka:
|
a) |
galvenā iestāde un ar to saistītās iestādes ir solidāri atbildīgas par savām saistībām vai ka galvenā iestāde pilnībā garantē tās saistīto iestāžu saistības; |
|
b) |
galvenās iestādes un visu saistīto iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotam veselumam, pamatojoties uz konsolidētiem pārskatiem; un |
|
c) |
galvenās iestādes vadība ir pilnvarota dot rīkojumus saistīto iestāžu vadībai. |
Kredītiestādes, kas darbojas vietējā mērogā un kas pēc 1977. gada 15. decembra kļūst par iestādi, kura ir pastāvīgi saistīta ar kādu galveno iestādi šā punkta pirmās daļas nozīmē, var izmantot minētajā daļā paredzētās priekšrocības, ja tās ir tikai ar šo galveno iestādi saistītu iestāžu tīkla papildinājums.
Attiecībā uz kredītiestādēm, kas nav tādas kredītiestādes, kuras izveidotas reģionos, kas nesen atgūti no jūras, vai kuras radušās, sadaloties vai apvienojoties iestādēm, kas ir atkarīgas no galvenās iestādes vai tai pakļautas, Komisija var saskaņā ar 151. panta 2. punktā minēto procedūru paredzēt papildu noteikumus šā punkta otrās daļas piemērošanai, tostarp pirmajā daļā noteikto atbrīvojumu atsaukumu, ja tā atzīst, ka jaunu tādu iestāžu piesaistīšana, kurām šā punkta otrajā daļā noteiktie pasākumi rada priekšrocības, var negatīvi ietekmēt konkurenci.
2. Šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētajai kredītiestādei var nepiemērot arī 9. un 10. panta un V sadaļas 2. nodaļas 2., 3., 4., 5. un 6. iedaļas un 3. nodaļas noteikumus, ja — neatkarīgi no minēto noteikumu piemērojuma attiecīgajai galvenajai iestādei — uz šo galveno iestādi un tās saistītajām iestādēm minētie noteikumi attiecas kā uz vienotu veselumu.
Atbrīvojuma gadījumos 16., 23., 24. un 25. pantu, 26. panta 1. līdz 3. punktu un 28. līdz 37. pantu piemēro attiecīgajai galvenajai iestādei un tās saistītajām iestādēm kā vienotam veselumam.
4. pants
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
“kredītiestāde” ir:
|
|
2) |
“atļauja” ir jebkādas formas dokuments, ko izdod attiecīgās iestādes un kas dod tiesības veikt kredītiestādes uzņēmējdarbību; |
|
3) |
“filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas ir kredītiestādes juridiski atkarīga daļa un kur tieši veic visus vai dažus darījumus, kuri raksturīgi kredītiestāžu uzņēmējdarbībai; |
|
4) |
“kompetentas iestādes” ir valsts iestādes, kuras ar normatīvajiem aktiem ir pilnvarotas uzraudzīt kredītiestādes; |
|
5) |
“finanšu iestāde” ir uzņēmums, kurš nav kredītiestāde un kura galvenā darbība ir līdzdalības iegūšana vai viena vai vairākas no I pielikuma 2. līdz 12. punktā uzskaitītajām darbībām; |
|
6) |
“iestādes” V sadaļas 2. nodaļas 2. un 3. iedaļas nolūkos ir iestādes, kā tās definētas Direktīvas 2006/…/EK 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā; |
|
7) |
“izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kur kredītiestādei ir piešķirta atļauja saskaņā ar 6. līdz 9. pantu un 11. līdz 14. pantu; |
|
8) |
“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kur kredītiestādei ir filiāle vai kur tā sniedz pakalpojumus; |
|
9) |
“kontrole” ir mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma attiecības, kā tās definētas Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā, vai līdzīgas attiecības starp kādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu; |
|
10) |
“līdzdalība” 57. panta o) un p) punkta, 71. līdz 73. panta un V sadaļas 4. nodaļas nolūkos ir līdzdalība, kā tā definēta 17. panta pirmajā teikumā Padomes Ceturtajā direktīvā 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (14), vai fakts, ka kādā uzņēmumā tieši vai netieši pieder 20 % vai vairāk balsstiesību vai kapitāla; |
|
11) |
“būtiska līdzdalība” ir tāda tieša vai netieša līdzdalība uzņēmumā, kura ir 10 % vai vairāk no kapitāla vai balsstiesībām vai kura ļauj ievērojami ietekmēt attiecīgā uzņēmuma vadību; |
|
12) |
“mātesuzņēmums” ir:
|
|
13) |
“meitasuzņēmums” ir:
Visi meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi arī tiek uzskatīti par to sākotnējā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem; |
|
14) |
“mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde dalībvalstī” ir kredītiestāde, kuras meitasuzņēmums ir kredītiestāde vai finanšu iestāde vai kurai ir līdzdalība šādā iestādē, un kura pati nav meitasuzņēmums citai tajā pašā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei vai šajā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai; |
|
15) |
“mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī” ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas pati nav meitasuzņēmums kredītiestādei, kam piešķirta atļauja tajā pašā dalībvalstī, vai šajā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai; |
|
16) |
“ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde” ir mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde dalībvalstī un kas nav meitasuzņēmums citai kredītiestādei, kam piešķirta atļauja kādā dalībvalstī, vai jebkurā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai. |
|
17) |
“ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība un kas nav meitasuzņēmums kredītiestādei, kam atļauja piešķirta kādā dalībvalstī, vai jebkurā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai. |
|
18) |
“publiskas struktūras” ir nekomerciālas pārvaldes iestādes, kuras ir pakļautas centrālām valdībām, reģionu valdībām vai pašvaldībām, vai iestādēm, kas pēc kompetento iestāžu atzinuma pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās un vietējās iestādes, vai bezpeļņas uzņēmumi, kuri pieder centrālām valdībām un kuriem ir skaidri noteiktas garantijas, un tās var ietvert pašpārvaldes struktūras, ko reglamentē tiesību akti un kas ir valsts uzraudzībā; |
|
19) |
“finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir kredītiestāde, un kura nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK (15) 2. panta 15. punkta nozīmē; |
|
20) |
“jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu kontrolakciju sabiedrība, kredītiestāde vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punkta nozīmē, starp kuras meitasuzņēmumiem ir vismaz viena kredītiestāde; |
|
21) |
“pakalpojumu palīguzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenā darbība ir nekustamā īpašuma iegūšana īpašumā vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu vadība vai jebkāda cita līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku kredītiestāžu galveno darbību; |
|
22) |
“operacionālais risks” ir zaudējumu risks, ko rada nepiemērotas vai kļūdainas iekšējās procedūras, cilvēki un sistēmas vai ārēji notikumi, un tas ietver juridisku risku; |
|
23) |
“centrālās bankas” ietver arī Eiropas Centrālo banku, ja vien nav norādīts citādi; |
|
24) |
“pasliktināšanās risks” ir risks, ka debitora parāds var samazināties par naudas kredītu vai citā veidā piešķirto kredītu debitoram; |
|
25) |
“saistību nepildīšanas varbūtība” ir varbūtība, ka darījuma partneris nepildīs savas saistības gada laikā; |
|
26) |
“zaudējumi” V sadaļas 2. iedaļas 3. nodaļas izpratnē ir ekonomiski zaudējumi, tostarp faktisks vērtības zudums, un faktiskas tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar atgūstamo instrumentu; |
|
27) |
“zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā (LGD)” ir riska darījuma zaudējumu attiecība pret nenokārtajām saistībām uz brīdi, kad pārtraukta saistību izpilde; |
|
28) |
“konversijas koeficients” ir pagaidām neizmantotas saistību summas, kas tiks izsniegta un neatmaksāta saistību nepildīšanas brīdī, attiecība pret pagaidām neizmantotu saistību summu. Saistību summu nosaka ieteiktais limits, ja vien neieteiktais limits nav augstāks; |
|
29) |
“paredzamie zaudējumi (PZ)” V sadaļas 2. iedaļas 3. nodaļas izpratnē ir attiecība starp summu, kuras zaudējums riska darījumā ir paredzams gadījumā, ja darījuma partneris nepilda savas saistības, vai gadījumā, ja pasliktināšanās pārsniedz vienu gadu, un neatmaksātā parāda summu saistību nepildīšanas brīdī; |
|
30) |
“kredītriska mazināšana” ir metode, ko kredītiestāde izmanto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros ir iesaistīta kredītiestāde; |
|
31) |
“fondētā kredīta aizsardzība” ir kredītriska mazināšanas metode, kur kredītiestādes riska darījuma kredītriska samazinājums tiek panākts ar kredītiestādes tiesībām gadījumā, ja darījuma partneris nepilda savas saistības vai darījumu partneri skar citi norādīti kredīta notikumi, likvidēt, panākt nodošanu un vai atsavināšanu, vai paturēt noteiktus aktīvus, vai samazināt riska darījuma summu par summu, vai aizstāt to ar šādu summu, kas ir starpība starp riska darījuma summu un summu prasībai pret kredītiestādi; |
|
32) |
“nefondētā kredīta aizsardzība” ir riska mazināšanas metode, kur kredītiestādes riska darījuma kredītriska samazinājums tiek panākts, trešajai personai uzņemoties nomaksāt summu aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā vai citu norādītu kredīta notikumu gadījumos; |
|
33) |
“repo darījums” ir jebkurš darījums, ko regulē līgums, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/…/EK 3. panta 1. punkta m) apakšpunktu ir definēts kā “atpirkuma līgums” vai “atpakaļpirkuma līgums”; |
|
34) |
“vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums” ir jebkurš darījums, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/…/EK * 3. panta 1. punkta n) apakšpunktu ir definēts kā “vērtspapīru vai preču aizdevums” vai “vērtspapīru vai preču aizņēmums”; |
|
35) |
“naudai pielīdzināmais instruments” ir aizdevējas kredītiestādes izdots noguldījumu sertifikāts vai līdzīgs instruments; |
|
36) |
“pārvēršana vērtspapīros” ir darījums vai shēma, ar ko atsevišķos laidienos sadala kredītrisku, kurš saistīts ar riska darījumu vai ar riska darījumu portfeli, un kam ir šādas pazīmes:
|
|
37) |
“tradicionāla pārvēršana vērtspapīros” ir pārvēršana vērtspapīros, kas ietver vērtspapīros pārvēršamo riska darījumu ekonomisku nodošanu īpašam nolūkam izveidotai struktūrai, kura paredzēta pārvēršanas vērtspapīros nolūkiem un emitē vērtspapīrus. To veic, pārņemot no iniciatores kredītiestādes īpašuma tiesības uz vērtspapīros pārvēršamajiem riska darījumiem vai ar pakārtotu dalību. Emitētie vērtspapīri neuzliek maksājuma saistības iniciatorei kredītiestādei; |
|
38) |
“sintētiskā pārvēršana vērtspapīros” ir pārvēršana vērtspapīros, kurā laidieniem izmanto kredītu atvasinātos instrumentus vai galvojumus, un riska darījumu portfelis paliek iniciatores kredītiestādes bilancē; |
|
39) |
“laidiens” ir ar līgumu noteikts kredītriska segments, kas saistīts ar riska darījumu vai vairākiem riska darījumiem, kur pozīcija šajā segmentā satur lielāku vai mazāku kredīta zaudējumu risku nekā pozīcija ar tādu pašu summu citos segmentos, neņemot vērā kredīta aizsardzību, ko nodrošina trešās personas pozīciju turētājiem šajā segmentā vai citos segmentos; |
|
40) |
“pārvēršanas vērtspapīros pozīcija” ir riska darījums ar pārvēršanu vērtspapīros; |
|
41) |
“iniciators” ir:
|
|
42) |
“sponsors” ir kredītiestāde, kas nav iniciatore kredītiestāde un kas izveido un pārvalda ar aktīviem segtu vērtspapīru komercprogrammu vai citu pārvēršanas vērtspapīros shēmu, kur riska darījumi tiek iepirkti no trešām juridiskām personām; |
|
43) |
“kredīta kvalitātes uzlabošana” ir līguma noteikumi, ar kuriem uzlabo pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas kredīta kvalitāti, salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, tostarp arī tādus uzlabojumus, ko nodrošina pārvēršanas vērtspapīros jaunāki laidieni vai cita veida kredīta aizsardzība; |
|
44) |
“īpašam nolūkam izveidota struktūra, kas veic pārvēršanu vērtspapīros (SSPE)” ir trasta sabiedrība vai cita juridiska persona, kas nav kredītiestāde un kas ir izveidota, lai veiktu pārvēršanu vērtspapīros vai vairākus pārvēršanas vērtspapīros darījumus; tās darbība ir ierobežota ar šim mērķim piemērotajiem pasākumiem, tās struktūra nodrošina SSPE saistību nošķiršanu no iniciatores kredītiestādes saistībām; tās daļu turētājiem ir tiesības ieķīlāt vai mainīt šīs daļas bez ierobežojumiem; |
|
45) |
“saistītu klientu grupa” ir:
|
|
46) |
“ciešas saiknes” ir stāvoklis, kad starp divām vai vairāk fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv kāda no šīm saiknēm:
|
|
47) |
“atzītas biržas” ir kompetento iestāžu atzītas biržas, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
|
5. pants
Personām vai uzņēmumiem, kas nav kredītiestādes, dalībvalstis liedz pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no plašas sabiedrības.
Šā panta pirmā daļa neattiecas uz noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu, ko veic dalībvalstis, dalībvalstu reģionālās valdības vai pašvaldības, vai starptautiskās publiskās organizācijas, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir locekles, vai uz gadījumiem, kas nepārprotami paredzēti kādas valsts vai Kopienas tiesību aktos, ja uz šīm darbībām attiecas noteikumi un kontrole, kas paredz noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību un ko piemēro minētajos gadījumos.
II SADAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PIEKĻUVI KREDĪTIESTĀŽU DARBĪBAS SĀKŠANAI UN VEIKŠANAI
6. pants
Dalībvalstis prasa, lai kredītiestādes pirms darbības sākšanas saņemtu atļauju. Neskarot 7. līdz 12. pantu, dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz šādu atļauju piešķiršanu un paziņo tās Komisijai.
7. pants
Dalībvalstis prasa, lai kopā ar atļaujas pieteikumu iesniedz darbības programmu, kurā cita starpā izklāstīti paredzētās uzņēmējdarbības veidi un kredītiestādes organizatoriskā struktūra.
8. pants
Dalībvalstis nedrīkst prasīt, lai atļaujas pieteikumus izskatītu saskaņā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.
9. pants
1. Neskarot citus valsts tiesību aktos paredzētus vispārējus nosacījumus, kompetentās iestādes nepiešķir atļauju, ja kredītiestādei nav atsevišķa pašu kapitāla vai ja sākumkapitāls ir mazāks par 5 miljoniem euro.
“Sākumkapitāls” ir kapitāls un rezerves, kā noteikts 57. panta a) un b) punktā.
Dalībvalstis var paredzēt, ka kredītiestādes, kuras neatbilst nosacījumam par atsevišķu pašu kapitālu un kuras pastāvēja 1979. gada 15. decembrī, var turpināt savu uzņēmējdarbību. Tās var atbrīvot šādas kredītiestādes no pienākuma pildīt 11. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēto prasību.
2. Ievērojot turpmāk paredzētos nosacījumus, dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākumkapitāls ir mazāks par 1. punktā noteikto:
|
a) |
sākumkapitāls nav mazāks par 1 miljonu euro; |
|
b) |
attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai iemeslus, kāpēc tās izmanto šo iespēju; un |
|
c) |
14. pantā minētajā sarakstā īpaši atzīmē visu to kredītiestāžu nosaukumus, kurām nav 1. punktā noteiktā minimālā kapitāla. |
10. pants
1. Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par sākumkapitāla apjomu, kāds atļaujas piešķiršanas laikā prasīts saskaņā ar 9. pantu.
2. Dalībvalstis var paredzēt, ka darbību drīkst turpināt kredītiestādes, kuras jau pastāvēja 1993. gada 1. janvārī un kuru pašu kapitāls nesasniedz līmeni, kas attiecībā uz sākumkapitālu noteikts 9. pantā. Tādā gadījumā šo kredītiestāžu pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par lielāko apjomu, kāds sasniegts laikposmā no 1989. gada 22. decembra.
3. Ja tādas kredītiestādes kontroli, kura atbilst 2. punktā minētajai kategorijai, iegūst fiziskā vai juridiskā persona, kas nav persona, kura to kontrolēja iepriekš, šīs kredītiestādes pašu kapitāls saglabājas vismaz līmenī, kāds attiecībā uz sākumkapitālu norādīts 9. pantā.
4. Noteiktos īpašos apstākļos un ar kompetento iestāžu piekrišanu gadījumos, kad apvienojas divas vai vairāk kredītiestādes, kas atbilst 2. punktā minētajai kategorijai, apvienošanās iznākumā izveidotās kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par apvienoto kredītiestāžu pašu kapitāla summu apvienošanās laikā, kamēr nav sasniegti attiecīgie 9. pantā norādītie līmeņi.
5. Ja 1., 2. un 4. punktā minētajos gadījumos pašu kapitāls samazinās, kompetentās iestādes var, ja apstākļi to pamato, dot kredītiestādēm ierobežotu laiku, lai labotu stāvokli vai izbeigtu darbību.
11. pants
1. Kompetentās iestādes piešķir kredītiestādei atļauju vienīgi tad, ja kredītiestādes uzņēmējdarbību faktiski pārvalda vismaz divas personas.
Tās nepiešķir atļauju, ja šīm personām nav pietiekami labas reputācijas vai pietiekamas pieredzes šādu pienākumu veikšanai.
2. Visas dalībvalstis prasa, lai:
|
a) |
ikvienai kredītiestādei, kas ir juridiskā persona un kam saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir juridiskā adrese, galvenais birojs atrastos tajā pašā dalībvalstī, kur ir tās juridiskā adrese; un |
|
b) |
ikvienai citai kredītiestādei galvenie biroji atrastos dalībvalstī, kas tai piešķīrusi atļauju un kur tā faktiski darbojas. |
12. pants
1. Kompetentās iestādes nepiešķir atļauju sākt kredītiestādes darbību, ja vien nav informētas par tiešu vai netiešu akcionāru vai dalībnieku identitāti, fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir būtiska līdzdalība, un par šīs līdzdalības apjomu.
Šā panta kontekstā nosakot būtisku līdzdalību, ņem vērā balsstiesības, kas paredzētas 92. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (16).
2. Kompetentās iestādes nepiešķir atļauju, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt kredītiestādes pareizu un piesardzīgu vadību, tās nav pārliecinātas par akcionāru vai dalībnieku piemērotību.
3. Ja starp kredītiestādi un citām fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv ciešas saiknes, kompetentās iestādes atļauju piešķir vienīgi tad, ja šīs saiknes tām netraucē efektīvi īstenot uzraudzības funkcijas.
Tāpat kompetentās iestādes nepiešķir atļauju tad, ja kādas trešās valsts normatīvie un administratīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām kredītiestādei ir ciešas saiknes, vai šo normatīvo un administratīvo aktu piemērošanas grūtības traucē tām efektīvi īstenot uzraudzības funkcijas.
Kompetentās iestādes prasa, lai kredītiestādes tām sniegtu ziņas, kas vajadzīgas, lai nepārtraukti uzraudzītu atbilstību šajā punktā minētajiem nosacījumiem.
13. pants
Pieņemot lēmumu nepiešķirt atļauju, vienmēr sniedz pamatojumu, un pieteikuma iesniedzējam par to paziņo sešos mēnešos no pieteikuma saņemšanas vai, ja pieteikums nav pilnīgs, sešos mēnešos pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs ir nosūtījis informāciju, kas vajadzīga lēmuma pieņemšanai. Jebkurā gadījumā lēmumu pieņem 12 mēnešos no pieteikuma saņemšanas.
14. pants
Visas atļaujas dara zināmas Komisijai.
Visu to kredītiestāžu nosaukumus, kurām ir piešķirtas atļaujas, iekļauj sarakstā. Komisija šo sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un regulāri atjaunina.
15. pants
1. Pirms atļaujas piešķiršanas kredītiestādei kompetentā iestāde apspriežas ar otras attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja:
|
a) |
attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums kredītiestādei, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī; |
|
b) |
attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums tādas kredītiestādes mātesuzņēmumam, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī; vai |
|
c) |
attiecīgo kredītiestādi kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē kredītiestādi, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī. |
2. Pirms atļaujas piešķiršanas kredītiestādei kompetentā iestāde apspriežas ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par apdrošināšanas uzņēmumu vai ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, ja:
|
a) |
attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums apdrošināšanas uzņēmumam vai ieguldījumu sabiedrībai, kam atļauja piešķirta Kopienā; |
|
b) |
attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums tāda apdrošināšanas uzņēmuma vai tādas ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmumam, kam atļauja piešķirta Kopienā; vai |
|
c) |
attiecīgo kredītiestādi kontrolē tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kura kontrolē apdrošināšanas uzņēmumu vai ieguldījumu sabiedrību, kam atļauja piešķirta Kopienā. |
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās attiecīgās kompetentās iestādes jo īpaši savstarpēji apspriežas, izvērtējot akcionāru piemērotību un tās pašas grupas citas vienības vadībā iesaistīto vadītāju reputāciju un pieredzi. Tās apmainās ar visu informāciju attiecībā uz akcionāru piemērotību un vadītāju reputāciju un pieredzi, kas ir svarīga kā licences piešķiršanai, tā arī nolūkā pastāvīgi izvērtēt to, kā tiek ievērota atbilstība darbības nosacījumiem.
16. pants
Uzņēmējas dalībvalstis nevar prasīt atļauju vai dotāciju kapitālu citās dalībvalstīs atļautu kredītiestāžu filiālēm. Šādu filiāļu izveidi un uzraudzību veic saskaņā ar 22. un 25. pantu, 26. panta 1. līdz 3. punktu, 29. līdz 37. pantu un 40. pantu.
17. pants
1. Kompetentās iestādes var atsaukt kredītiestādei piešķirtu atļauju vienīgi tad, ja šāda iestāde:
|
a) |
12 mēnešos neizmanto atļauju, skaidri atsakās no tās vai ilgāk kā sešus mēnešus nav veikusi darījumus un ja attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku; |
|
b) |
ir ieguvusi atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot kādus citus nelikumīgus līdzekļus; |
|
c) |
vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta; |
|
d) |
vairs nenodrošina pietiekamu pašu kapitālu, vai arī vairs nevar paļauties, ka tā pildīs savus pienākumus pret kreditoriem, un, jo īpaši, tā vairs negarantē tai uzticēto aktīvu drošību; vai |
|
e) |
atbilst kādam no citiem gadījumiem, kuros attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu. |
2. Atļaujas atsaukšanu vienmēr pamato, un par to informē attiecīgās personas. Šādu atsaukšanu dara zināmu Komisijai.
18. pants
Neskarot nekādus uzņēmējas dalībvalsts noteikumus par vārda “banka”, “krājbanka” vai citu banku nosaukumu lietojumu, darbības veikšanas nolūkā kredītiestādes var visā Kopienā lietot to pašu nosaukumu, ko tās lieto dalībvalstī, kurā atrodas to galvenais birojs. Ja var rasties pārpratums, uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai skaidrības labad nosaukumu papildina ar paskaidrojošiem elementiem.
19. pants
1. Dalībvalstis prasa, lai ikviena persona, kas plāno tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību kādā kredītiestādē, par to vispirms informē kompetentās iestādes, darot zināmu šīs līdzdalības apjomu. Tāpat šādas personas informē kompetentās iestādes par to, vai tās plāno palielināt savu būtisko līdzdalību tiktāl, ka šīm personām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 33 % vai 50 %, vai tiktāl, ka kredītiestāde kļūtu par tās meitasuzņēmumu.
Neskarot 2. punktu, kompetentās iestādes trīs mēnešos no šā punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētā paziņojuma dienas var iebilst pret šādu plānu, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt kredītiestādes pareizu un piesardzīgu vadību, tās nav pārliecinātas par attiecīgās personas piemērotību. Ja tās neiebilst pret minēto plānu, tās var noteikt galīgo termiņu tā īstenošanai.
2. Ja persona, kas plāno iegādāties 1. punktā minēto līdzdalību, ir kredītiestāde, apdrošināšanas uzņēmums vai ieguldījumu sabiedrība, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, vai arī mātesuzņēmums kredītiestādei, apdrošināšanas uzņēmumam vai ieguldījumu sabiedrībai, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, vai arī fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē kredītiestādi, apdrošināšanas uzņēmumu vai ieguldījumu sabiedrību, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, un ja sakarā ar šo iegādi kredītiestāde, kur attiecīgā persona plāno iegādāties līdzdalību, kļūtu par meitasuzņēmumu vai būtu šīs personas kontrolē, par iegādes novērtējumu iepriekš apspriežas, kā paredzēts 15. pantā.
20. pants
Dalībvalstis prasa, lai ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kas plāno tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību kredītiestādē, par to vispirms informē kompetentās iestādes, darot zināmu savas paredzamās līdzdalības apjomu. Tāpat šāda persona informē kompetentās iestādes par to, vai tā plāno samazināt savu būtisko līdzdalību tiktāl, ka šai personai piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka par 20 %, 33 % vai 50 %, vai tiktāl, ka kredītiestāde vairs nebūtu tās meitasuzņēmums.
21. pants
1. Kredītiestādes informē kompetentās iestādes, līdzko uzzina par katru tādu līdzdalības iegūšanu vai atsavināšanu to kapitālā, kuras dēļ līdzdalība pārsniedz kādu no 19. panta 1. punktā un 20. pantā minētajām robežvērtībām vai kļūst mazāka par tām.
Tāpat tās vismaz reizi gadā dara kompetentajām iestādēm zināmus to akcionāru un dalībnieku vārdus, kuriem ir būtiska līdzdalība, un šīs līdzdalības apjomu, kā tas norādīts, piemēram, informācijā, ko sniedz gadskārtējā akcionāru un dalībnieku kopsapulcē vai saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz biržas sarakstos iekļautiem uzņēmumiem.
2. Dalībvalstis prasa, lai gadījumā, ja 19. panta 1. punktā minēto personu ietekme var kaitēt kredītiestādes pareizai un piesardzīgai vadībai, kompetentās iestādes veic piemērotus pasākumus, lai stāvokli labotu. Šādi pasākumi var būt pavēles, sankcijas pret direktoriem un vadītājiem vai attiecīgo akcionāru vai dalībnieku akcijām vai daļām atbilstīgo balsstiesību īstenošanas apturēšana.
Līdzīgus pasākumus piemēro fiziskām un juridiskām personām, kas neizpilda pienākumu iepriekš sniegt informāciju, kā noteikts 19. panta 1. punktā.
Ja līdzdalība iegūta, neievērojot kompetento iestāžu iebildumu, dalībvalstis neatkarīgi no citām pieņemamajām sankcijām paredz atbilstīgo balsstiesību īstenošanas apturēšanu, balsojuma anulēšanu vai iespēju to anulēt.
3. Nosakot šajā pantā minēto būtisko līdzdalību un citu līmeņu līdzdalību, ņem vērā balsstiesības, kas paredzētas Direktīvas 2001/34/EK 92. pantā.
22. pants
1. Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes prasa, lai katrai kredītiestādei būtu noturīgi pārvaldības pasākumi, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums, efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras.
2. Šā panta 1. punktā minētie pasākumi, procedūras un mehānismi ir visaptveroši un samērīgi ar kredītiestādes darbības raksturu, apjomu un sarežģītību. Ņem vērā V pielikumā noteiktos tehniskos kritērijus.
III SADAĻA
NOTEIKUMI PAR UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANAS BRĪVĪBU UN PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBU
1. iedaļa
Kredītiestādes
23. pants
Dalībvalstis nosaka, ka I pielikumā uzskaitītās darbības saskaņā ar 25. pantu, 26. panta 1. līdz 3. punktu, 28. panta 1. un 2. punktu un 29. līdz 37. pantu to teritorijā var — izveidojot filiāles vai sniedzot pakalpojumus — veikt ikviena kredītiestāde, kam atļauju piešķīrušas un ko uzrauga citas dalībvalsts kompetentās iestādes, ja atļauja aptver šādas darbības.
2. iedaļa
Finanšu iestādes
24. pants
1. Dalībvalstis nosaka, ka I pielikumā uzskaitītās darbības saskaņā ar 25. pantu, 26. panta 1. līdz 3. punktu, 28. panta 1. un 2. punktu un 29. līdz 37. pantu to teritorijā var — izveidojot filiāles vai sniedzot pakalpojumus — veikt ikviena citas dalībvalsts finanšu iestāde, kura ir kredītiestādes meitasuzņēmums vai divu vai vairāk kredītiestāžu kopīgs meitasuzņēmums, kuras dibināšanas dokumenti un statūti ļauj veikt šīs darbības un kura atbilst visiem šiem nosacījumiem:
|
b) |
mātesuzņēmumam vai mātesuzņēmumiem atļauja kā kredītiestādei piešķirta dalībvalstī, kuras tiesību akti reglamentē attiecīgo finanšu iestādi; |
|
b) |
attiecīgās darbības faktiski tiek veiktas tās pašas dalībvalsts teritorijā; |
|
c) |
mātesuzņēmumam vai mātesuzņēmumiem ir vismaz 90 % no balsstiesībām, kas nostiprinātas akcijās finanšu iestādes kapitālā; |
|
d) |
mātesuzņēmums vai mātesuzņēmumi ir kompetentajām iestādēm pierādījuši finanšu iestādes piesardzīgu vadību un ar attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu piekrišanu deklarējuši, ka tie solidāri garantē saistības, ko uzņēmusies attiecīgā finanšu iestāde; un |
|
e) |
saskaņā ar V sadaļas 4. nodaļas 1. iedaļu finanšu iestāde, jo īpaši attiecībā uz konkrētajām darbībām, ir iekļauta mātesuzņēmuma vai katra mātesuzņēmuma konsolidētajā uzraudzībā, jo īpaši attiecībā uz 75. pantā izklāstītajām minimālā pašu kapitāla prasībām lielu riska darījumu kontrolei un attiecībā uz 120. līdz 122. pantā paredzēto līdzdalības ierobežošanu. |
Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes pārbauda atbilstību šiem nosacījumiem un piešķir attiecīgajai finanšu iestādei atbilstības apliecību, ko iekļauj 25. un 28. pantā minētajā paziņojumā.
Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina finanšu iestādes uzraudzību saskaņā ar 10. panta 1. punktu, 19. līdz 22. pantu, 40. pantu, 42. līdz 52. pantu un 54. pantu.
2. Ja 1. punkta pirmajā daļā minēta finanšu iestāde vairs neizpilda kādu no piemērotajiem nosacījumiem, izcelsmes dalībvalsts to paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un tad darbībām, ko šī finanšu iestāde veic uzņēmējā dalībvalstī, piemēro attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktus.
3. Šā panta 1. un 2. punktu mutatis mutandis piemēro 1. punkta pirmajā daļā minēto finanšu iestāžu meitasuzņēmumiem.
3. iedaļa
Uzņēmējdarbības veikšanas tiesību īstenošana
25. pants
1. Kredītiestāde, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, par to paziņo savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
2. Dalībvalstis prasa, lai kredītiestādes, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, 1. punktā paredzētajā paziņojumā sniedz šādu informāciju:
|
a) |
dalībvalsts, kuras teritorijā tā plāno izveidot filiāli; |
|
b) |
darbības programma, kurā izklāstīti, inter alia, paredzētās uzņēmējdarbības veidi un filiāles organizatoriskā struktūra; |
|
c) |
adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var iegūt dokumentus; un |
|
d) |
to personu vārdi, kas būs atbildīgas par filiāles vadību. |
3. Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ņemot vērā paredzētās darbības, nav iemesla apšaubīt kredītiestādes vadības struktūras piemērotību vai finanšu stāvokli, tās trīs mēnešos pēc visas 2. punktā minētās informācijas saņemšanas šo informāciju dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un attiecīgi informē kredītiestādi.
Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes arī dara zināmu kredītiestādes pašu kapitāla apjomu kapitāla prasību apjomu, kā paredzēts 75. pantā.
Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, 24. pantā minētajos gadījumos izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes dara zināmu arī finanšu iestādes pašu kapitāla apjomu un tās kredītiestādes, kura ir attiecīgās kredītiestādes mātesuzņēmums, konsolidēto pašu kapitāla apjomu un konsolidētās kapitāla prasības, kā paredzēts 75. pantā.
4. Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes atsakās 2. punktā minēto informāciju darīt zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tās trīs mēnešos pēc visas informācijas saņemšanas paziņo attiecīgajai kredītiestādei šā atteikuma iemeslus.
Šis atteikums vai atbildes nesniegšana dod tiesības griezties izcelsmes dalībvalsts tiesā.
26. pants
1. Pirms kredītiestādes filiāle sāk darboties, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes divos mēnešos pēc 25. pantā minētās informācijas saņemšanas sagatavojas kredītiestādes pārraudzībai saskaņā ar 5. iedaļu un, vajadzības gadījumā, norāda nosacījumus, ar kuriem vispārējās interesēs šīs darbības veic uzņēmējā dalībvalstī.
2. Saņemot paziņojumu no uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai nesaņemot nekādu paziņojumu no šīm iestādēm, pēc 1. punktā paredzētā termiņa beigām var izveidot filiāli un sākt darbību.
3. Ja mainās kādi no datiem, ko paziņo saskaņā ar 25. panta 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, kredītiestāde par attiecīgajām pārmaiņām rakstiski paziņo izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz vienu mēnesi pirms to īstenošanas, lai izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes varētu pieņemt lēmumu saskaņā ar 25. pantu un lai uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes varētu pieņemt lēmumu par pārmaiņām saskaņā ar šā panta 1. punktu.
4. Attiecībā uz filiālēm, kuras saskaņā ar to uzņēmējās dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem darbību sākušas pirms 1993. gada 1. janvāra, uzskata, ka tām ir piemērota 25. pantā un šā panta 1. un 2. punktā paredzētā kārtība. No 1993. gada 1. janvāra uz tām attiecas šā panta 3. punkts, 23. un 43. pants, kā arī 2. un 5. iedaļa.
27. pants
Visas darījumu vietas, ko vienā dalībvalstī izveidojusi kredītiestāde, kuras galvenais birojs ir citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli.
4. iedaļa
Pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošana
28. pants
1. Visas kredītiestādes, kas vēlas pirmo reizi īstenot pakalpojumu sniegšanas brīvību, darbojoties citas dalībvalsts teritorijā, informē izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes par I pielikuma sarakstā uzskaitītajām darbībām, kuras tā paredzējusi veikt.
2. Viena mēneša laikā pēc 1. punktā paredzētā paziņojuma saņemšanas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes šo paziņojumu nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
3. Šis pants neietekmē tiesības, ko ieguvušas kredītiestādes, kuras sniedz pakalpojumus jau pirms 1993. gada 1. janvāra.
5. iedaļa
Uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvaras
29. pants
Uzņēmējas dalībvalstis var statistikas vajadzībām noteikt, ka visas kredītiestādes, kurām ir filiāles to teritorijā, regulāri ziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm par savu darbību tās teritorijā.
Pildot pienākumus, kurus tām nosaka 41. pants, uzņēmējas dalībvalstis drīkst noteikt, ka citu dalībvalstu kredītiestāžu filiāles sniedz tādas pašas ziņas, kādas šajā nolūkā sniedz pašmāju kredītiestādes.
30. pants
1. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka kredītiestāde, kurai tās teritorijā ir filiāle vai kura sniedz pakalpojumus tās teritorijā, neatbilst tiesību aktiem, kas šajā valstī pieņemti saskaņā šīs direktīvas noteikumiem saistībā ar uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvarām, tad minētās iestādes liek attiecīgajai kredītiestādei šo pārkāpuma stāvokli labot.
2. Ja attiecīgā kredītiestāde vajadzīgos pasākumus neveic, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes attiecīgi informē izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes.
Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, cik drīz vien iespējams, veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā kredītiestāde šo pārkāpuma stāvokli labo. Šo pasākumu būtību dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
3. Ja, neskatoties uz izcelsmes dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai tādēļ, ka šie pasākumi izrādās nepiemēroti vai nav veicami attiecīgajā dalībvalstī, kredītiestāde turpina pārkāpt 1. punktā minētos tiesību aktus, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī, tad uzņēmēja dalībvalsts, iepriekš informējusi izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, var veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu turpmākus pārkāpumus vai piemērotu sodus par tiem un, ciktāl vajadzīgs, liegtu šai kredītiestādei veikt jaunus darījumus uzņēmējas dalībvalsts teritorijā. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā ir iespējams kredītiestādēm izsniegt juridiskos dokumentus, kas vajadzīgi šādiem pasākumiem.
31. pants
Šīs direktīvas 29. un 30. pants neiespaido uzņēmēju dalībvalstu tiesības veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu to teritorijā izdarītos pārkāpumus, kas ir pretrunā ar tiesību aktiem, kurus tās pieņēmušas vispārējās interesēs, vai lai piemērotu sodus par tiem. Tas ietver iespēju liegt pārkāpējām kredītiestādēm veikt jaunus darījumus uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.
32. pants
Visus pasākumus, kas veikti atbilstīgi 30. panta 2. un 3. punktam vai 31. pantam un kas paredz sodus vai ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, atbilstīgi pamato un dara zināmus attiecīgajai kredītiestādei. Ikvienu šādu pasākumu ir tiesības pārsūdzēt tās dalībvalsts tiesā, kuras iestādes to veikušas.
33. pants
Pirms 30. pantā paredzētās procedūras īstenošanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ārkārtas gadījumos var veikt visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un citu to personu intereses, kam sniedz pakalpojumus. Par šādiem pasākumiem iespējami drīz informē Komisiju un pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.
Apspriedusies ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisija var nolemt, ka attiecīgajai dalībvalstij jāgroza vai jāatceļ šie pasākumi.
34. pants
Uzņēmējas dalībvalstis var īstenot pilnvaras, kas tām ir piešķirtas saskaņā ar šo direktīvu, veicot attiecīgus pasākumus, lai to teritorijā novērstu turpmākus pārkāpumus vai piemērotu sodus par tiem. Tas ietver iespēju liegt pārkāpējām kredītiestādēm veikt jaunus darījumus uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.
35. pants
Atļaujas atsaukšanas gadījumā informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, un tās veic attiecīgus pasākumus, lai liegtu pārkāpējai kredītiestādei veikt turpmākus darījumus uzņēmējas dalībvalsts teritorijā un aizsargātu noguldītāju intereses.
36. pants
Dalībvalstis dara Komisijai zināmu to gadījumu skaitu un veidu, kad ir bijis atteikums saskaņā ar 25. pantu un 26. panta 1. līdz 3. punktu vai kad ir veikti pasākumi saskaņā ar 30. panta 3. punktu.
37. pants
Šī iedaļa neliedz kredītiestādēm, kuru galvenais birojs ir kādā citā dalībvalstī, reklamēt uzņēmējā dalībvalstī savus pakalpojumus, izmantojot visus pieejamos saziņas līdzekļus, ņemot vērā jebkādus noteikumus, kas reglamentē šādas reklāmas formu un saturu un kas ir pieņemti vispārējās interesēs.
IV SADAĻA
ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM
1. iedaļa
Paziņošana par trešo valstu uzņēmumiem un nosacījumi piekļuvei šo valstu tirgiem
38. pants
1. Tādu kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenie biroji ir ārpus Kopienas, sākot vai veicot darbību, dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas rada labvēlīgāku režīmu par to, kādu piemēro to kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenie biroji ir Kopienā.
2. Kompetentās iestādes dara zināmas Komisijai un Eiropas Banku komitejai visas filiāļu atļaujas, kas piešķirtas kredītiestādēm, kuru galvenais birojs ir ārpus Kopienas.
3. Neskarot 1. punktu, Kopiena var ar nolīgumiem, ko noslēdz ar vienu vai vairākām trešām valstīm, vienoties piemērot noteikumus, kas piešķir vienādu režīmu visā Kopienas teritorijā tādu kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs ir ārpus Kopienas.
2. iedaļa
Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm konsolidētas uzraudzības jomā
39. pants
1. Pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus, lai apspriestu nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm par līdzekļiem konsolidētas uzraudzības īstenošanai attiecībā uz:
|
a) |
kredītiestādēm, kuru mātesuzņēmumu galvenais birojs ir kādā trešā valstī; vai |
|
b) |
trešā valstī esošām kredītiestādēm, kuru mātesuzņēmumu galvenais birojs atrodas Kopienā, neatkarīgi no tā, vai šie mātesuzņēmumi ir kredītiestādes vai finanšu kontrolakciju sabiedrības. |
2. Ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem jo īpaši cenšas nodrošināt, ka:
|
a) |
dalībvalstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu Kopienā esošu kredītiestāžu vai finanšu kontrolakciju sabiedrību konsolidētai uzraudzībai, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, kuru meitasuzņēmumi ir kredītiestādes vai finanšu iestādes, kas atrodas ārpus Kopienas, vai kurām ir līdzdalība šādās iestādēs; un |
|
b) |
trešo valstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu mātesuzņēmumu uzraudzībai, kuru galvenais birojs atrodas šo trešo valstu teritorijās un kuru meitasuzņēmumi ir kredītiestādes vai finanšu iestādes, kas atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai kuriem ir līdzdalība šādās iestādēs. |
3. Neskarot Līguma 300. panta 1. un 2. punktu, Komisija ar Eiropas Banku komitejas palīdzību izvērtē 1. punktā minēto sarunu rezultātus un radušos situāciju.
V SADAĻA
KONSULTATĪVĀS UZRAUDZĪBAS UN INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS PRINCIPI UN TEHNISKIE INSTRUMENTI
1. nodaļa
Konsultatīvās uzraudzības principi
1. iedaļa
Izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetence
40. pants
1. Neskarot šīs direktīvas noteikumus, kas paredz uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu atbildību, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par kredītiestādes uzraudzību, tostarp par to darbību uzraudzību, ko kredītiestāde veic saskaņā ar 23. un 24. pantu.
2. Šā panta 1. punkts neliedz veikt konsolidētu uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu.
41. pants
Līdz turpmākai koordinācijai uzņēmējas dalībvalstis sadarbībā ar izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm joprojām ir atbildīgas par kredītiestāžu filiāļu likviditātes uzraudzību.
Neskarot pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Monetārās sistēmas stiprināšanai, uzņēmējas dalībvalstis joprojām ir pilnībā atbildīgas par pasākumiem, ko veic, īstenojot to monetāro politiku.
Šādi pasākumi nedrīkst noteikt režīmu, kurš diskriminētu vai ierobežotu tādēļ, ka kādai kredītiestādei atļauja ir piešķirta citā dalībvalstī.
42. pants
Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai uzraudzītu tādu kredītiestāžu darbību, kuras ar filiāļu starpniecību darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās ir to galvenie biroji. Tās cita citai sniedz visu to informāciju par šādu kredītiestāžu vadību un īpašumtiesībām, kura var sekmēt to uzraudzību un izvērtējumu par to atļaušanas nosacījumiem, un visu informāciju, kas var atvieglināt šo iestāžu pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, noguldījumu garantijām, lielu riska darījumu ierobežošanu, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem.
43. pants
1. Uzņēmējas dalībvalstis nosaka, ka, ja kredītiestāde, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, ar filiāles starpniecību veic darbības tās teritorijā, tad izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, iepriekš informējot uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, var 42. pantā minētās informācijas pārbaudi uz vietas veikt pašas vai ar to personu starpniecību, ko tās šim nolūkam norīko.
2. Lai pārbaudītu filiāles, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var arī izmantot kādu no citām procedūrām, kas paredzētas 141. pantā.
3. Šā panta 1. un 2. punkts neiespaido uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu tiesības, pildot šajā direktīvā paredzētos pienākumus, veikt to teritorijā izveidotu filiāļu pārbaudes uz vietas.
2. iedaļa
Informācijas apmaiņa un dienesta noslēpums
44. pants
1. Dalībvalstis nosaka, ka visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs, kā arī revidentiem un ekspertiem, kas darbojas kompetento iestāžu uzdevumā, ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu.
Nekādu konfidenciālu informāciju, ko minētās personas var saņemt, pildot pienākumus, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nevar noteikt atsevišķas kredītiestādes, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesību akti.
Tomēr, ja kredītiestādi atzīst par bankrotējušu vai ja to likvidē ar tiesas lēmumu, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas mēģinājumos kredītiestādi glābt, var izpaust civillietās vai komerclietās.
2. Šā panta 1. punkts neliedz dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainīties ar informāciju saskaņā ar šo direktīvu un citām direktīvām, kas attiecas uz kredītiestādēm. Uz šo informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, kā norādīts 1. punktā.
45. pants
Kompetentās iestādes, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar 44. pantu, var to izmantot vienīgi savu uzdevumu izpildē un vienīgi šādiem mērķiem:
|
a) |
lai pārbaudītu, vai ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē kredītiestāžu darbības sākšanu, un lai atvieglinātu šādas darbības konsolidētu vai nekonsolidētu pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, lieliem riska darījumiem, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem; |
|
b) |
lai piemērotu sankcijas; |
|
c) |
administratīvā pārsūdzībā par kompetentās iestādes lēmumu; vai |
|
d) |
tiesas procesos, kurus sāk saskaņā ar 55. pantu vai īpašiem noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā vai citās direktīvās, kuras pieņemtas kredītiestāžu jomā. |
46. pants
Tādus sadarbības nolīgumus ar trešo valstu kompetentajām iestādēm vai ar trešo valstu iestādēm vai struktūrām, kas definētas 47. pantā un 48. panta 1. punktā, kuri paredz informācijas apmaiņu, dalībvalstis var slēgt vienīgi tad, ja uz izpausto informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas 44. panta 1. punktā minētajām. Šādu informācijas apmaiņu īsteno minēto iestāžu un struktūru uzraudzības uzdevuma veikšanas nolūkā.
Ja informācijas izcelsme ir kādā citā dalībvalstī, to nevar izpaust bez to kompetento iestāžu nepārprotamas piekrišanas, kuras sniegušas šo informāciju, un, attiecīgos gadījumos, vienīgi nolūkiem, kuriem šīs iestādes devušas savu piekrišanu.
47. pants
Šīs direktīvas 44. panta 1. punkts un 45. pants neliedz apmainīties ar informāciju kādā dalībvalstī, ja tajā ir divas vai vairāk kompetentās iestādes, vai dalībvalstu starpā, kā arī starp kompetentajām iestādēm un šādām iestādēm:
|
a) |
iestādēm, kas ir atbildīgas par citu finanšu organizāciju un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, un iestādēm, kas ir atbilstīgas par finanšu tirgu uzraudzību; |
|
b) |
struktūrām, kas iesaistītas kredītiestāžu likvidācijas un bankrota procedūrās un citās līdzīgās procedūrās; un |
|
c) |
personām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu pārskatu obligātajām revīzijām, |
veicot šo iestāžu vai struktūru uzraudzības uzdevumus.
Šīs direktīvas 44. panta 1. punkts un 45. pants neliedz izpaust struktūrām, kas vada noguldījumu kompensācijas shēmas, informāciju, kas ir vajadzīga to pienākumu izpildei.
Abos gadījumos uz saņemto informāciju attiecas 44. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi.
48. pants
1. Neskarot no 44. līdz 46. pantu, dalībvalstis var atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un šādām iestādēm:
|
a) |
iestādēm, kas pārrauga struktūras, kuras iesaistītas kredītiestāžu likvidācijas un bankrota procedūrās un citās līdzīgās procedūrās; un |
|
b) |
iestādēm, kas pārrauga personas, kuras veic apdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu sabiedrību un citu finanšu iestāžu pārskatu obligāto revīziju. |
Šādos gadījumos dalībvalstis prasa, lai būtu izpildīti vismaz šādi nosacījumi:
|
a) |
informācijai ir paredzēta šā punkta pirmajā daļā minētā uzraudzības uzdevuma izpildei; |
|
b) |
uz šādi saņemto informāciju attiecas 44. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi; un |
|
c) |
ja informācijas izcelsme ir kādā citā dalībvalstī, to nevar izpaust bez to kompetento iestāžu nepārprotamas piekrišanas, kuras sniegušas šo informāciju, un, attiecīgos gadījumos, vienīgi nolūkiem, kuriem šīs iestādes devušas savu piekrišanu. |
Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to iestāžu nosaukumus, kuras var saņemt informāciju saskaņā ar šo punktu.
2. Neskarot 44. līdz 46. pantu, nolūkā stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti, tostarp tās vienotību, dalībvalstis var atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un iestādēm vai struktūrām, kas saskaņā ar tiesību aktiem ir atbildīgas par tiesību aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu uzņēmējdarbības jomā.
Šādos gadījumos dalībvalstis prasa, lai būtu izpildīti vismaz šādi nosacījumi:
|
a) |
informācija ir paredzēta šā punkta pirmajā daļā minētā uzdevuma izpildei, |
|
b) |
uz šādi saņemto informāciju attiecas 44. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi; un |
|
c) |
ja informācijas izcelsme ir kādā citā dalībvalstī, to nevar izpaust bez to kompetento iestāžu nepārprotamas piekrišanas, kuras sniegušas šo informāciju, un, attiecīgos gadījumos, vienīgi nolūkiem, kuriem šīs iestādes devušas savu piekrišanu. |
Ja kādā dalībvalstī šā punkta pirmajā daļā minētajām iestādēm vai struktūrām pārkāpumu atklāšanas vai izmeklēšanas uzdevumu palīdz pildīt personas, kas šim nolūkam norīkotas, ņemot vērā viņu īpašo kompetenci, un kas nestrādā valsts sektorā, tad uz šādām personām var attiecināt šā punkta pirmajā daļā norādīto informācijas apmaiņu ar otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.
Lai īstenotu šā punkta trešo daļu, pirmajā daļā minētās iestādes vai struktūras paziņo kompetentajām iestādēm, kas sniegušas attiecīgo informāciju, to personu vārdus un tiešos pienākumus, kam tā jānosūta.
Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to iestāžu nosaukumus, kuras var saņemt informāciju saskaņā ar šo pantu.
Komisija sagatavo ziņojumu par šā panta noteikumu piemērošanu.
49. pants
Šī iedaļa neliedz kompetentai iestādei nosūtīt informāciju šādām iestādēm to uzdevumu veikšanai:
|
a) |
centrālajām bankām un citām struktūrām, kas pilda monetārām iestādēm līdzīgas funkcijas; un |
|
b) |
attiecīgos gadījumos, citām publiskām iestādēm, kas ir atbildīgas par norēķinu sistēmu pārraudzību. |
Šī iedaļa neliedz minētajām iestādēm vai struktūrām paziņot kompetentajām iestādēm tādu informāciju, kāda tām var būt vajadzīga 45. panta nolūkiem.
Uz šādi saņemto informāciju attiecas 44. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi.
50. pants
Neskarot 44. panta 1. punktu un 45. pantu, dalībvalstis atbilstīgi tiesību aktu noteikumiem var atļaut noteiktu informāciju izpaust citiem valsts pārvaldes departamentiem, kas ir atbildīgi par tiesību aktiem attiecībā uz kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu pakalpojumu un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, un inspektoriem, kas strādā minēto struktūrvienību interesēs.
Tomēr šādu informāciju drīkst izpaust vienīgi tad, ja tas vajadzīgs kontrolei.
51. pants
Dalībvalstis nosaka, ka informāciju, kas saņemta saskaņā ar 44. panta 2. punktu un 47. pantu, un informāciju, kas iegūta 43. panta 1. un 2. punktā minētajās pārbaudēs uz vietas, nekādā gadījumā nedrīkst izpaust 50. pantā minētajos gadījumos citādi, kā vien ar to kompetento iestāžu nepārprotamu piekrišanu, kuras šo informāciju sniegušas, vai ar tās dalībvalsts kompetento iestāžu nepārprotamu piekrišanu, kurā veikta attiecīgā pārbaude uz vietas.
52. pants
Šī iedaļa neliedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm 44. līdz 46. pantā minēto informāciju darīt zināmu klīringa iestādei vai citai līdzīgai iestādei, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir atzīta, lai kādam no valsts tirgiem sniegtu klīringa vai norēķinu pakalpojumus, ja minētās kompetentās iestādes uzskata, ka informācija ir jāpaziņo, lai nodrošinātu šo struktūru pareizu darbību sakarā ar tirgus dalībnieku saistību neizpildi vai iespējamu neizpildi. Uz šādi saņemto informāciju attiecas 44. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi.
Dalībvalstis tomēr nodrošina, ka saskaņā ar 44. panta 2. punktu saņemtu informāciju šajā pantā paredzētajā gadījumā nevar izpaust bez nepārprotamas to kompetento iestāžu piekrišanas, kas sniegušas attiecīgo informāciju.
3. iedaļa
Par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu juridisko pārraudzību atbildīgo personu pienākumi
53. pants
1. Dalībvalstis paredz vismaz to, ka katrai saskaņā ar Direktīvu 84/253/EEK (17) pilnvarotai personai, kas kādā kredītiestādē veic uzdevumu, kurš raksturots Direktīvas 78/660/EEK 51. pantā, Direktīvas 83/349/EEK 37. pantā vai Direktīvas 85/611/EEK (18) 31. pantā, vai kādu citu obligātu uzdevumu, ir pienākums tūlīt paziņot kompetentajām iestādēm visus faktus vai lēmumus attiecībā uz šo kredītiestādi, ko tā konstatējusi, veicot savu uzdevumu, un kas:
|
a) |
var būt tādu normatīvo un administratīvu aktu būtisks pārkāpums, kuri paredz atļaujas piešķiršanas nosacījumus vai īpaši reglamentē kredītiestāžu darbības veikšanu; |
|
b) |
var apdraudēt kredītiestādes darbības nepārtrauktību; vai |
|
c) |
var būt par iemeslu pārskatu apstiprināšanai vai atrunām. |
Dalībvalstis paredz vismaz to, ka minētai personai tāpat ir pienākums paziņot visus faktus vai lēmumus, ko tā, veicot šā punkta pirmajā daļā raksturoto uzdevumu, konstatējusi uzņēmumā, kuram ir no kontroles attiecībām izrietošas ciešas saiknes ar kredītiestādi, kurā šī persona veic attiecīgo uzdevumu.
2. Tas, ka Direktīvas 84/253/EEK nozīmē pilnvarotas personas godprātīgi paziņo kompetentajām iestādēm kādu 1. punktā minētu faktu vai lēmumu, nav līgumos vai normatīvos vai administratīvos aktos noteikta informācijas izpaušanas ierobežojuma pārkāpums un nerada šīm personām nekādu atbildību.
4. iedaļa
Pilnvaras piemērot sankcijas un tiesības griezties tiesās
54. pants
Neskarot atļaujas atsaukšanas procedūras un krimināltiesību normas, dalībvalstis paredz, ka to attiecīgās kompetentās iestādes var kredītiestādēm vai personām, kas faktiski kontrolē kredītiestādes darbību, par normatīvo vai administratīvo aktu pārkāpšanu saistībā ar to darbības uzraudzību vai veikšanu paredzēt vai piemērot sankcijas vai piemērot pasākumus, kas īpaši paredzēti, lai izbeigtu konstatētos pārkāpumus vai šādu pārkāpumu cēloņus.
55. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka par lēmumiem, ko attiecībā uz kādu kredītiestādi pieņem atbilstīgi normatīviem un administratīviem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, ir tiesības griezties tiesās. Tas attiecas arī uz gadījumu, ja sešos mēnešos pēc tā iesniegšanas nav pieņemts lēmums par atļaujas pieteikumu, kurā ir visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.
2. nodaļa
Konsultatīvās uzraudzības tehniskie instrumenti
1. iedaļa
Pašu kapitāls
56. pants
Ja dalībvalsts, īstenojot Kopienas tiesību aktus par darbojošos kredītiestāžu konsultatīvo uzraudzību, normatīvos vai administratīvos aktos paredz noteikumus, kuros lieto terminu “pašu kapitāls” vai atsaucas pašu kapitāla jēdzienu, tā šo terminu vai jēdzienu saskaņo ar 57. līdz 61. pantā un 63. līdz 66. pantā doto definīciju.
57. pants
Kredītiestāžu nekonsolidētais pašu kapitāls, ņemot vērā 66. pantā noteiktos ierobežojumus, ietver šādus posteņus:
|
a) |
kapitālu Direktīvas 86/635/EEK 22. panta nozīmē tādā apjomā, kas ir apmaksāts, kā arī akciju emisijas uzcenojuma kontus, bet neietverot kumulatīvas priekšrocību akcijas; |
|
b) |
rezerves Direktīvas 86/635/EEK 23. panta nozīmē, kā arī peļņu un zaudējumus, kādi tie ir pēc gala aprēķiniem; |
|
c) |
banku darbības vispārējo riska darījumu līdzekļus Direktīvas 86/635/EEK 38. panta nozīmē; |
|
d) |
pārvērtēšanas rezerves Direktīvas 78/660/EEK 33. panta nozīmē; |
|
e) |
vērtības korekcijas Direktīvas 86/635/EEK 37. panta 2. punkta nozīmē; |
|
f) |
citus posteņus 63. panta nozīmē; |
|
g) |
kredītiestāžu, kas izveidotas kā kooperatīvās sabiedrības, biedru saistības un dažu tādu iestāžu, kas ir organizētas kā fondi, aizņēmēju solidārās saistības, kā minēts 64. panta 1. punktā; un |
|
h) |
noteikta termiņa kumulatīvās priekšrocību akcijas un subordinēto aizņēmumu kapitālu, kā minēts 64. panta 3. punktā. |
Saskaņā ar 66. pantu atskaita šādus posteņus:
|
i) |
kredītiestādei piederošās pašu akcijas to uzskaites vērtībā; |
|
j) |
nemateriālos aktīvus Direktīvas 86/635/EEK 4. panta (“aktīvi”) 9. punkta nozīmē; |
|
k) |
kārtējā finanšu gada faktiskos zaudējumus; |
|
l) |
tādu līdzdalību citās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas pārsniedz 10 % no šo iestāžu kapitāla; |
|
m) |
63. pantā un 64. panta 3. punktā minētos subordinētos prasījumus un instrumentus, kas kredītiestādei ir attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kurās tai ir līdzdalība, kas katrā atsevišķā gadījumā pārsniedz 10 % no šo iestāžu kapitāla; |
|
n) |
tādu līdzdalību citās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas ir mazāk nekā 10 % no to kapitāla, 63. pantā un 64. panta 3. punktā minētos subordinētos prasījumus un instrumentus, kas kredītiestādei ir attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas nav l) un m) punktā minētās iestādes, par šādas līdzdalības, subordinētu prasījumu un instrumentu kopējo summu, kura pārsniedz 10 % no minētās kredītiestādes pašu kapitāla, kas aprēķināts pirms l) līdz p) punktā paredzēto posteņu atskaitīšanas; |
|
o) |
līdzdalības 4. panta 10. punktā nozīmē, kas kredītiestādei ir:
|
|
p) |
katru no turpmāk minētajiem posteņiem, kas kredītiestādei ir attiecībā uz o) punktā definētajām struktūrām, kurās tai ir līdzdalība:
|
|
q) |
kredītiestādēm, kas riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 3. iedaļas 2. apakšiedaļu — VII pielikuma 1. daļas 36. punktā paredzētajos aprēķinos iegūtās negatīvās summas un paredzamo zaudējumu summa, kas aprēķināta saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 32. un 33. punktu; un |
|
r) |
pārvēršanas vērtspapīros pozīciju riska darījumu summa, kam ir 1 250 % riska svērums atbilstoši IX pielikuma 4. daļai un ko aprēķina pēc tajā norādītās metodes. |
Šā panta b) punkta vajadzībām dalībvalstis var atļaut iekļaut starpposma peļņu pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas vienīgi tad, ja šo peļņu pārbaudījušas personas, kas ir atbildīgas par finanšu pārskatu pārbaudi, un ja atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir pierādīts, ka šīs peļņas apjoms ir novērtēts saskaņā ar Direktīvā 86/635/EEK izklāstītajiem principiem un ka tas ir tīrais apjoms pēc jebkādu paredzamo maksājumu vai dividenžu atskaitīšanas.
Gadījumā, ja kredītiestāde ir iniciatore pārvēršanai vērtspapīros, tad tīro peļņu, kas gūta, kapitalizējot nākotnes ienākumus no vērtspapīros pārvērstajiem aktīviem un nodrošinot kredīta kvalitātes uzlabošanu pārvēršanas vērtspapīros pozīcijās, neietver b) punktā paredzētajā postenī.
58. pants
Ja akcijas citā kredītiestādē, finanšu iestādē, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumā vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībā tiek turētas īslaicīgi sakarā ar finansiālas palīdzības operāciju, kuras nolūks ir reorganizēt un glābt šo struktūru, kompetentā iestāde var atkāpties no noteikumiem par atskaitīšanu, kas minēti 57. panta l) līdz p) punktā.
59. pants
Kā alternatīvu 57. panta o) un p) punktā paredzēto posteņu atskaitīšanai dalībvalstis var atļaut savām kredītiestādēm mutatis mutandis piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma 1., 2. vai 3. metodi. Minēto 1. metodi (grāmatvedības konsolidācija) var piemērot vienīgi tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta par vienotās pārvaldes un iekšējās kontroles līmeni tajās struktūrās, kas tiktu iekļautas konsolidācijā. Izvēlēto metodi konsekventi piemēro ilgtermiņā.
60. pants
Dalībvalstis var paredzēt, ka pašu kapitāla individuālam aprēķinam kredītiestādēm, uz ko attiecas konsolidēta uzraudzība saskaņā ar 4. nodaļas 1. iedaļu vai papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK, nav jāatskaita 57. panta l) līdz p) punktā minētie posteņi, kas tām ir kredītiestādēs, finanšu iestādēs, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumos vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās, uz kurām attiecas konsolidētā uzraudzība vai papildu uzraudzība.
Šis noteikums attiecas uz visām piesardzības normām, kas ir saskaņotas ar Kopienas tiesību aktiem.
61. pants
Pašu kapitāla jēdziens, kā tas definēts 57. panta a) līdz h) punktā, ietver maksimālo posteņu un summu skaitu. Šo posteņu izmantošana un zemāku līmeņu noteikšana, kā arī to posteņu atskaitīšana, kas nav 57. panta i) līdz r) punktā minētie posteņi, paliek dalībvalstu izlemšanai.
Šīs direktīvas 57. panta a) līdz e) punktā minētie posteņi ir bez ierobežojumiem un nekavējoties pieejami kredītiestādei, lai segtu riskus vai zaudējumus, tiklīdz tādi rodas. No šīs summas atskaita visus nodokļu maksājumus, kas ir paredzami tās aprēķināšanas brīdī, vai arī šo summu pielāgo atbilstīgi tam, kā šie nodokļi to samazina līdz summai, pēc kuras šos posteņus var izmantot, lai segtu riskus vai zaudējumus.
62. pants
Dalībvalstis var ziņot Komisijai par konverģences panākumiem attiecībā uz pašu kapitāla kopējo definīciju. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2009. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par šīs iedaļas grozījumiem.
63. pants
1. Dalībvalstī izmantotā pašu kapitāla jēdzienā var ietvert citus posteņus ar noteikumu, ka — neatkarīgi no to juridiskā vai grāmatvedības nosaukuma — attiecīgajiem posteņiem ir šādas iezīmes:
|
a) |
tie ir brīvi pieejami kredītiestādei, lai segtu parastus banku operacionālos riskus, ja vēl nav noteikti ieņēmumu vai kapitāla zaudējumi; |
|
b) |
to esamība ir atspoguļota iekšējos uzskaites dokumentos; un |
|
c) |
to apjomu nosaka kredītiestādes vadība, pārbauda neatkarīgi revidenti, dara zināmu kompetentajām iestādēm un nodod to uzraudzībā. |
2. Kā citus posteņus var pieņemt arī beztermiņa vērtspapīrus un citus instrumentus, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
|
a) |
tos nedrīkst atmaksāt pēc turētāja iniciatīvas vai bez kompetentās iestādes iepriekšējas piekrišanas; |
|
b) |
parāda līgumā ir paredzēts, ka kredītiestādei ir iespēja atlikt parāda procentu maksājumu; |
|
c) |
aizdevēja prasījumi pret kredītiestādi ir pilnīgi subordinēti visu nesubordinēto kreditoru prasījumiem; |
|
d) |
dokumentos, kas reglamentē vērtspapīru emisiju, paredzēts tāds parāds un nesamaksātie procenti, lai segtu zaudējumus, vienlaikus saglabājot kredītiestādes spēju darboties; un |
|
e) |
ņem vērā tikai pilnīgi samaksātas summas. |
Šiem vērtspapīriem un citiem instrumentiem var pievienot kumulatīvās priekšrocību akcijas, kas nav 57. panta h) punktā minētās kumulatīvās priekšrocību akcijas.
3. Attiecībā uz kredītiestādēm, kas riska svērto vērtību aprēķina atbilstoši 3. iedaļas 2. apakšiedaļai, VII pielikuma 1. daļas 36. punktā paredzētajos aprēķinos iegūtās pozitīvās summas var pieņemt kā citus posteņus līdz 0,6 % no riska svērtās vērtības summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 2. apakšiedaļu. Attiecībā uz šīm kredītiestādēm vērtības korekcijas un uzkrājumus, kas ietverti VII pielikuma 1. daļas 36. punktā minētajā aprēķinā, un vērtības korekcijas un uzkrājumus riska darījumiem, kas minēti 57. panta e) punktā, pašu kapitālā iekļauj vienīgi saskaņā ar šo punktu. Šiem nolūkiem riska svērtās vērtības summās neiekļauj summas, kas aprēķinātas attiecībā uz pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām, kuru riska svērums ir 1 250 %.
64. pants
1. Ja kredītiestāde iz izveidota kā 57. panta g) punktā minētā kooperatīvā sabiedrība, tās biedru saistības veido šo kooperatīvo sabiedrību nepieprasīto kapitālu kopā ar šo kooperatīvo sabiedrību biedru juridiskajām saistībām veikt papildu neatmaksājamas iemaksas, ja kredītiestāde cieš zaudējumus, un šādā gadījumā ir iespējams šos maksājumus pieprasīt nekavējoties.
Ja kredītiestāde ir organizēta kā fonds, aizņēmēju solidārajām saistībām piemēro tos pašus noteikumus kā iepriekšminētajiem posteņiem.
Visus šos posteņus var iekļaut pašu kapitālā tiktāl, ciktāl atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem tos ieskaita šīs kategorijas iestāžu pašu kapitālā.
2. Publisko kredītiestāžu pašu kapitālā dalībvalstis neiekļauj garantijas, ko šīs dalībvalstis vai to pašvaldības piešķir šādām struktūrām.
3. Dalībvalstis vai kompetentās iestādes var pašu kapitālā iekļaut 57. panta h) punktā minētās noteikta termiņa kumulatīvās priekšrocību akcijas un tajā pašā punktā minēto subordinēto aizņēmuma kapitālu, ja pastāv saistošas vienošanās, saskaņā ar kurām kredītiestādes bankrota vai likvidācijas gadījumā tos ierindo pēc visu pārējo kreditoru prasījumiem un neatmaksā, kamēr nav atmaksāti visi pārējie šajā laikā nenokārtotie parādi.
Subordinētais aizņēmuma kapitāls atbilst šādiem papildu kritērijiem:
|
a) |
var ņemt vērā vienīgi pilnīgi apmaksātus līdzekļus; |
|
b) |
attiecīgo aizņēmumu sākotnējais termiņš ir vismaz pieci gadi, un pēc tam tos var atmaksāt; |
|
c) |
vismaz piecos gados pirms atmaksāšanas dienas pakāpeniski samazina subordinētā aizņēmuma kapitāla daļu, ko var iekļaut pašu kapitālā; un |
|
d) |
aizņēmuma līgumā nav noteikumu par to, ka īpašos apstākļos, izņemot kredītiestādes likvidāciju, parāds jāatmaksā pirms līgumā noteiktās atmaksāšanas dienas. |
Otrās daļas b) apakšpunkta mērķiem gadījumos, ja atmaksāšanas termiņš nav nenoteikts, attiecīgajiem aizņēmumiem jābūt atmaksājamiem vienīgi pēc pieprasījuma, ko iesniedz piecus gadus iepriekš, izņemot gadījumus, ja aizņēmumu vairs neuzskata par pašu kapitālu vai ja pirmstermiņa atmaksāšanai ir īpaši prasīta kompetento iestāžu iepriekšēja piekrišana. Kompetentās iestādes var piešķirt atļauju šādu aizņēmumu pirmstermiņa atmaksāšanai, ja pieprasījumu iesniedz pēc emitenta iniciatīvas un ja tas neietekmē attiecīgās kredītiestādes maksātspēju;
4. Kredītiestādes pašu kapitālā neiekļauj ne patiesās vērtības rezerves, kas saistītas ar guvumiem vai zaudējumiem no finanšu instrumentu naudas plūsmas riska ierobežošanas, kas novērtētas pēc amortizācijas izmaksām, ne arī jebkādus guvumus vai zaudējumus no to pasīviem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības un kas saistīti ar kredītiestādes kredītspējas izmaiņām.
65. pants
1. Ja jāveic konsolidēts aprēķins, tad konsolidētās summas, kas attiecas uz 57. pantā uzskaitītajiem posteņiem, izmanto saskaņā ar 4. nodaļas 1. iedaļā izklāstītajiem noteikumiem. Turklāt turpmāk norādītos posteņus, ja tie ir kredīta (“negatīvi”) posteņi, pašu kapitāla aprēķināšanai var uzskatīt par konsolidētajām rezervēm:
|
a) |
visas akcionāru vai dalībnieku mazākumam piederošās akcijas Direktīvas 83/349/EEK 21. panta nozīmē, ja izmanto vispārējas integrācijas metodi; |
|
b) |
pirmās konsolidācijas starpība Direktīvas 83/349/EEK 19., 30. un 31. panta nozīmē; |
|
c) |
pārvēršanas starpība, kas ir iekļauta konsolidētajās rezervēs saskaņā ar Direktīvas 86/635/EEK 39. panta 6. punktu; un |
|
d) |
jebkāda starpība, ko rada dažu līdzdalības procentu iekļaušana saskaņā ar Direktīvas 83/349/EEK 33. pantā aprakstīto metodi. |
2. Ja 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētie posteņi ir debeta (“pozitīvi”) posteņi, aprēķinot konsolidēto pašu kapitālu, tos atskaita.
66. pants
1. Uz 57. panta d) līdz h) punktā minētajiem posteņiem attiecas šādi ierobežojumi:
|
a) |
minētā panta d) līdz h) punkta posteņu kopsumma nevar pārsniegt 100 % no a) un b), un c) punkta posteņu summas, no kuras atņemta i) līdz k) punkta posteņu summa; un |
|
b) |
minētā panta g) līdz h) punkta posteņu kopsumma nevar pārsniegt 50 % no a) un b), un c) punkta posteņu summas, no kuras atņemta i) līdz k) punkta posteņu summa. |
2. Pēc šā panta 1. punktā noteikto ierobežojumu piemērošanas, vienu pusi no 57. panta l) līdz r) punkta posteņu summas atskaita no 57. panta a) līdz c) punkta posteņu kopsummas, no kuras atskaitīta i) līdz k) punkta posteņu kopsumma, un otru pusi atskaita no d) līdz h) punkta posteņu kopsummas. Ja puse no 57. panta l) līdz r) punkta posteņu kopsummas pārsniedz d) līdz h) punkta posteņu kopsummu, starpību atskaita no 57. panta a) līdz c) punkta posteņu kopsummas, no kuras atskaitīta i) līdz k) punkta posteņu kopsumma. Šīs direktīvas 57. panta r) punkta posteņus neatskaita, ja 75. panta nolūkiem tie ir iekļauti riska svērto vērtību aprēķinā, kā norādīts IX pielikuma 4. daļā.
3. Šīs nodaļas 5. un 6. iedaļas nolūkiem šīs iedaļas noteikumus lasa, neņemot vērā 57. panta q) un r) punktā minētos posteņus un 63. panta 3. punktu.
4. Kompetentās iestādes var kredītiestādēm atļaut pagaidu un izņēmuma apstākļos pārsniegt 1. punktā noteiktos ierobežojumus.
67. pants
Šajā iedaļā paredzēto nosacījumu ievērošanu pierāda atbilstīgi kompetentu iestāžu prasībām.
2. iedaļa
Noteikumi pret riskiem
1. apakšiedaļa
Piemērošanas pakāpe
68. pants
1. Kredītiestādes 22. un 75. pantā un 5. iedaļā noteiktās saistības ievēro individuāli.
2. Katra kredītiestāde, kas nav ne meitasuzņēmums dalībvalstī, kur tā ir saņēmusi atļauju un tiek uzraudzīta, ne mātesuzņēmums, un katra kredītiestāde, kas nav iekļauta konsolidācijā saskaņā ar 73. pantu, 120. un 123. pantā noteiktās saistības izpilda individuāli.
3. Katra kredītiestāde, kas nav ne mātesuzņēmums, ne meitasuzņēmums, un katra kredītiestāde, kas nav iekļauta konsolidācijā saskaņā ar 73. pantu, šīs sadaļas 5. nodaļā noteiktās saistības izpilda individuāli.
69. pants
1. Dalībvalstis var izvēlētie 68. panta 1. punktu nepiemērot jebkuram kredītiestādes meitasuzņēmumam, ja attiecīgajā dalībvalstī gan uz meitasuzņēmumu, gan kredītiestādi attiecas atļauju piešķiršana un uzraudzība un ja meitasuzņēmums ir iekļauts tās kredītiestādes konsolidētā uzraudzībā, kas ir mātesuzņēmums, un ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem:
|
a) |
nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātesuzņēmums varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksāšanu; |
|
b) |
vai nu mātesuzņēmums izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma piesardzīgu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojis, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmumu riski ir nebūtiski; |
|
c) |
mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, aprēķina un kontroles procedūras attiecas arī uz meitasuzņēmumu; un |
|
d) |
mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma akcijām, un/vai mātesuzņēmumam ir tiesības iecelt vai atcelt meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu vairākumu, kā aprakstīts 11. pantā. |
2. Dalībvalstis var īstenot šā panta 1. punktā minēto iespēju, ja mātesuzņēmums ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas izveidota tajā pašā dalībvalstī, kur kredītiestāde, ja uz to attiecas tāda pati uzraudzība kā uz kredītiestādēm un jo īpaši 71. panta 1. punktā noteiktie standarti.
3. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 68. panta 1. punktu mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde dalībvalstī, ja uz kredītiestādi attiecas atbilstīgās dalībvalsts atļaujas un uzraudzība un ja tā ir iekļauta konsolidētā uzraudzībā, un ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem:
|
a) |
nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību atmaksāšanai mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde dalībvalstī; |
|
b) |
uz mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestāde dalībvalstī, attiecas konsolidētajai uzraudzībai atbilstīgas riska novērtēšanas, aprēķina un kontroles procedūras. |
Kompetentā iestāde, kas piemēro šo punktu, informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.
4. Neskarot 144. panta vispārīgo raksturu, dalībvalstu kompetentā iestāde, kas īsteno šā panta 3. punktā paredzēto iespēju, saskaņā ar 144. pantā paredzēto kārtību publisko šādu informāciju:
|
a) |
kritērijus, pēc kuriem tās nosaka, ka nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību atmaksāšanai; |
|
b) |
uz cik mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes, attiecas 3. punktā paredzētās iespējas īstenošana un cik daudziem no tiem ir meitasuzņēmumi kādā trešā valstī; un |
|
c) |
par dalībvalsti kopumā:
|
70. pants
1. Ievērojot šā panta 2. un 4. punktu, kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde, iekļaut 68. panta 1. punktā paredzētajā prasības aprēķinā meitasuzņēmumus, kuri atbilst 69. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkta nosacījumiem un kuru būtiskie riska darījumi vai saistības ir pret šo mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestāde.
2. Šā panta 1. punktā paredzētās darbības atļauj vienīgi tad, ja mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, sniedz kompetentajai iestādei pilnīgu skaidrojumu par apstākļiem un pasākumiem, tostarp juridiskiem pasākumiem, kas nodrošina, ka nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai meitasuzņēmuma saistību savlaicīgai atmaksāšanai mātesuzņēmumam.
3. Ja kompetentā iestāde īsteno 1. punktā paredzēto iespēju, tā regulāri un ne retāk kā reizi gadā informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par 1. punkta piemērošanu un par 2. punktā minētajiem apstākļiem un pasākumiem. Ja meitasuzņēmums atrodas kādā trešā valstī, tad kompetentās iestādes to pašu informāciju sniedz arī šīs trešās valsts kompetentajām iestādēm.
4. Neskarot 144. panta vispārīgo raksturu, kompetentā iestāde, kas īsteno šā panta 1. punktā paredzēto iespēju, saskaņā ar 144. pantā paredzēto kārtību publisko šādu informāciju:
|
a) |
kritērijus, pēc kuriem tās nosaka, ka nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību atmaksāšanai; |
|
b) |
uz cik mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes, attiecas 1. punktā paredzētās iespējas īstenošana un cik daudziem no tiem ir meitasuzņēmumi kādā trešā valstī; un |
|
c) |
par dalībvalsti kopumā:
|
71. pants
1. Neskarot 68. līdz 70. pantu, mātesuzņēmumi, kas ir kredītiestādes dalībvalstī, pilda — tādā apjomā un veidā, kā noteikts 133. pantā — pienākumus, kas noteikti 75., 120. un 123. pantā un 5. iedaļā, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli.
2. Neskarot 68. līdz 70. pantu, kredītiestādes, kuras kontrolē mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, pilda — tādā apjomā un veidā, kā noteikts 133. pantā — pienākumus, kas noteikti 75., 120. un 123. pantā un 5. iedaļā, pamatojoties uz šīs finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.
Ja mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, kontrolē vairāk nekā vienu kredītiestādi, šā punkta pirmo daļu piemēro tikai kredītiestādei, uz kuru saskaņā ar 125. un 126. pantu attiecas konsolidēta uzraudzība.
72. pants
1. ES mātesuzņēmumi, kas ir kredītiestādes, pilda 5. nodaļā noteiktos pienākumus, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli.
ES mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestādes, būtiskie meitasuzņēmumi sniedz XII pielikuma 1. daļas 5. punktā norādīto informāciju, pamatojoties uz individuālo un subkonsolidēto stāvokli.
2. Kredītiestādes, kuras kontrolē ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, pilda 5. nodaļā noteiktos pienākumus, pamatojoties uz šīs finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.
ES mātesuzņēmumu, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, būtiskiem meitasuzņēmumi sniedz XII pielikuma 1. daļas 5. punktā norādīto informāciju, pamatojoties uz individuālo un subkonsolidēto stāvokli.
3. Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par konsolidētās uzraudzības veikšanu saskaņā ar 125. un 126. pantu, var nolemt šā panta 1. un 2. punktu pilnīgi vai daļēji nepiemērot kredītiestādēm, par kurām mātesuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ir sniedzis līdzvērtīgu konsolidētu informāciju.
73. pants
1. Dalībvalstis vai kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētas uzraudzības īstenošanu saskaņā ar 125. un 126. pantu, turpmāk norādītajos gadījumos var nolemt, ka nav nepieciešams konsolidācijā iekļaut kredītiestādi, finanšu iestādi vai pakalpojumu palīguzņēmumu, kurš ir meitasuzņēmums vai kurā ir līdzdalība:
|
a) |
ja attiecīgais uzņēmums atrodas kādā trešā valstī, kur pastāv juridiski šķēršļi nepieciešamās informācijas nodošanai; |
|
b) |
ja pēc kompetento iestāžu atzinuma attiecīgais uzņēmums ir nebūtisks, ņemot vērā kredītiestāžu pārraudzības mērķus, un — jebkurā gadījumā — ja attiecīgā uzņēmuma kopējā bilance ir mazāka par mazāko no šīm divām summām:
|
|
c) |
ja par konsolidētās uzraudzības īstenošanu atbildīgās kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgā uzņēmuma finanšu stāvokļa konsolidācija būtu neatbilstīga vai maldinoša no kredītiestāžu uzraudzības mērķu viedokļa. |
Ja gadījumos, kas minēti šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, iepriekšminētajiem kritērijiem atbilst vairāki uzņēmumi, tos tomēr iekļauj konsolidācijā, ciktāl kopā tie ir būtiski, ņemot vērā norādītos mērķus.
2. Kompetentās iestādes prasa, lai kredītiestādes, kas ir meitasuzņēmumi, 75., 120. un 123. pantā un šīs nodaļas 5. iedaļā paredzētās prasības piemēro subkonsolidēti, ja šīm kredītiestādēm vai mātesuzņēmumam, ja tā ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, trešā valstī ir meitasuzņēmumi, kas ir kredītiestādes, finanšu iestādes vai aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 5. punktā, vai ja tām ir līdzdalība šādos uzņēmumos.
3. Kompetentās iestādes prasa, lai mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, uz ko attiecas šī direktīva, 22. pantā noteiktās prasības izpilda konsolidēti vai subkonsolidēti, lai nodrošinātu, ka to pasākumi, procedūras un mehānismi ir konsekventi un labi integrēti un ka ir iespējams sagatavot visus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem.
2. iedaļa
Prasību aprēķināšana
74. pants
1. Ja vien nav noteikts citādi, aktīvus un ārpusbilances posteņus novērtē atbilstoši pārskatu sistēmai, kura uz kredītiestādi attiecas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 un Direktīvu 86/635/EEK.
2. Neskarot 68. līdz 72. pantā noteiktās prasības, aprēķinus, ar kuriem pārbauda, vai kredītiestāde izpilda 75. pantā noteiktos pienākumus, veic vismaz divas reizes gadā.
Kredītiestādes paziņo rezultātus un visus vajadzīgos aprēķinu datus kompetentajām iestādēm.
3. apakšiedaļa
Pašu kapitāla minimālais līmenis
75. pants
Neskarot 136. pantu, dalībvalstis prasa, lai kredītiestādes nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par turpmāk norādīto kapitāla prasību summu vai vienāds ar to:
|
a) |
kredītriskam un pasliktināšanās riskam attiecībā uz visiem darījumu veidiem, izņemot tirdzniecības portfeļa darījumus un nelikvīdos aktīvus, ja tos atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 13. panta 2. punkta d) apakšpunktu — 8 % no kredītiestādes riska darījumu svērtās vērtības kopsummas, kas aprēķināta saskaņā ar 3. iedaļu; |
|
b) |
attiecībā uz tirdzniecības portfeļa darījumiem pozīcijas riskam, norēķinu un darījumu partnera riskam un tiktāl, ciktāl ir atļauts pārsniegt 111. līdz 117. pantā noteiktos ierobežojumus, lieliem riska darījumiem, kas pārsniedz šos ierobežojumus — kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 18. pantu un V nodaļas 4. iedaļu; |
|
c) |
attiecībā uz visiem darījumu veidiem ārvalstu valūtas riskam un preču riskam — kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 18. pantu; un |
|
d) |
attiecībā uz visiem darījumu veidiem operacionālajam riskam — kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar 4. iedaļu. |
3. iedaļa
Minimālās pašu kapitāla prasības kredītriskam
76. pants
Kredītiestādes riska svērtās vērtības aprēķiniem 75. panta a) apakšpunkta nolūkiem piemēro standartizēto pieeju, kas aprakstīta 78. līdz 83. pantā, vai 84. līdz 89. pantā paredzēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, ja kompetentās iestādes to ir atļāvušas saskaņā ar 84. pantu.
77. pants
“Riska darījums” šajā iedaļā ir aktīvs vai ārpusbilances postenis.
1. apakšiedaļa
Standartizētā pieeja
78. pants
1. Ievērojot 2. punktu, aktīvu posteņa riska darījuma vērtība ir tā bilances vērtība un II pielikuma uzskaitīto ārpusbilances posteņu riska darījumu vērtība ir šāda procentuālā daļa no to vērtības: 100 %, ja tas ir pilna riska postenis, 50 %, ja tas ir vidēja riska postenis, 20 %, ja tas ir vidēja/zema riska postenis, 0 %, ja tas ir zema riska postenis. Pirmajā teikumā minētie ārpusbilances posteņi jāiedala riska kategorijās, kā tas norādīts II pielikumā. Gadījumā, ja kredītiestāde izmanto finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi saskaņā ar VIII pielikuma 3. daļu, kur riska darījums ir vērtspapīru vai preču pārdošana, iegrāmatošana vai aizdošana saskaņā ar repo darījumu vai saskaņā ar vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem, riska darījuma vērtība ir vērtspapīru vai preču vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 74. panta 1. punktu un ko paaugstina par no svārstīguma izrietošajām korekcijām, kas ir piemērotas šādiem vērtspapīriem vai precēm, kā noteikts VIII pielikuma 3. daļas 34. līdz 59. punktā.
2. IV pielikumā uzskaitīto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar III pielikumā norādītajām metodēm, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu ietekmi, ko ņem vērā šo metožu nolūkiem saskaņā ar III pielikumu. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgstoša norēķina darījumu un drošības iemaksu aizdevuma darījumu riska darījuma vērtību nosaka saskaņā ar III pielikumu vai VIII pielikumu.
3. Ja riska darījumam ir fondētā kredīta aizsardzība, šim postenim piemērojamo riska darījuma vērtību iespējams grozīt saskaņā ar 3. apakšiedaļu.
4. Neatkarīgi no 2. punkta nenomaksāto kredīta riska darījumu vērtību atbilstoši kompetento iestāžu noteiktajam ar centrālo darījuma partneri nosaka saskaņā ar III pielikuma 2. daļas 6. punktu, ar noteikumu, ka centrālā darījuma partnera darījumu partnera kredītriska darījumi ar visiem dalībniekiem to noteikumos ir pilnībā nodrošināti katru dienu.
79. pants
1. Katru riska darījumu attiecina uz vienu no zemāk minētajām riska darījumu kategorijām:
|
a) |
prasības vai iespējamās prasības pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām; |
|
b) |
prasības vai iespējamās prasības pret reģionu pašvaldībām vai vietējām iestādēm; |
|
c) |
prasības vai iespējamās prasības pret pārvaldes struktūrām un bezpeļņas uzņēmumiem; |
|
d) |
prasības vai iespējamās prasības pret daudzpusējām attīstības bankām; |
|
e) |
prasības vai iespējamās prasības pret starptautiskajām organizācijām; |
|
f) |
prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm; |
|
g) |
prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām; |
|
h) |
mazo darījumu prasības vai mazo darījumu iespējamās prasības; |
|
i) |
prasības vai iespējamās prasības, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu; |
|
j) |
kavētie riska darījumi; |
|
k) |
augsta riska kategorijas riska darījumi; |
|
l) |
prasības segto obligāciju veidā; |
|
m) |
pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas; |
|
n) |
īstermiņa prasības pret iestādēm un komercsabiedrībām; |
|
o) |
ieguldījumu fondu prasības; vai |
|
p) |
citi riska darījumi. |
2. Lai riska darījumu varētu ieskaitīt mazo riska darījumu kategorijā, kas minēta 1. punkta h) apakšpunktā, riska darījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:
|
a) |
riska darījuma partneris ir privātpersona vai privātpersonas, vai arī mazais vai vidējais uzņēmums; |
|
b) |
riska darījums ir viens no daudziem riska darījumu ar līdzīgām iezīmēm, kur ar šādiem aizdevumiem saistītie riski būtiski samazinās; vai |
|
c) |
kopējā summa, ko aizņēmējs klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā kredītiestādei, mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neskaitot prasījumus vai iespējamus prasījumus, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku, ciktāl tas zināms kredītiestādei, nepārsniedz 1 miljonu euro. Kredītiestāde veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu šādu informāciju. |
Vērtspapīrus nedrīkst iekļaut mazo riska darījumu kategorijā.
3. Mazo darījumu minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut mazo riska darījumu kategorijā.
80. pants
1. Lai aprēķinātu riska svērto vērtību, saskaņā ar VI pielikuma 1. daļu riska svērumu piemēro visiem riska darījumiem, izņemot tos, ko atskaita no pašu kapitāla. Riska svērumu piemēro, pamatojoties uz riska darījuma kategoriju, kurai pieder riska darījums, un tā kredīta kvalitātes pakāpi tādā apjomā, kā norādīts VI pielikuma 1. daļā. Kredīta kvalitāti var noteikt, atsaucoties uz ārējo kredītu novērtēšanas institūciju (“ĀKNI”) kredītu novērtējumiem atbilstīgi 81. līdz 83. pantam vai eksporta kredītu aģentūru kredītu novērtējumiem, kā aprakstīts VI pielikuma 1. daļā.
2. Lai piemērotu riska svērumu, kā minēts 1. punktā, riska darījuma vērtību reizina ar riska svērumu, kas noteikts vai aprēķināts saskaņā ar šo apakšiedaļu.
3. Lai aprēķinātu riska svērtās vērtības summas riska darījumiem ar iestādēm, dalībvalstis lemj par to, vai pieņemt metodi, kuras pamatā ir tās jurisdikcijas centrālās valdības kredītu kvalitāte, kurā ir reģistrēta iestāde, vai arī metodi, kuras pamatā ir darījumu partneres iestādes kredītu kvalitāte saskaņā ar VI pielikumu.
4. Neskarot 1. punktu, ja riska darījumam ir kredīta aizsardzība, šim postenim piemērojamo riska svērumu var grozīt saskaņā ar 3. apakšiedaļu.
5. Riska svērtās vērtības summas vērtspapīros pārvērstiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar 4. apakšiedaļu.
6. Riska darījumiem, kuru riska svērtās vērtības aprēķināšana nav citādi paredzēta šajā apakšiedaļā, piešķir 100 % riska svērumu.
7. Izņemot riska darījumus, kuri rada saistības, kas ir 57. panta a) līdz h) punktā minētie posteņi, kompetentās iestādes var šā panta 1. punkta prasības nepiemērot kredītiestādes riska darījumiem ar darījumu partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, meitasuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, ar kuru ir saistība Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
darījumu partneris ir iestāde vai finanšu kontrolakciju sabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai pakalpojumu palīguzņēmums, kam piemēro atbilstīgas piesardzības prasības; |
|
b) |
darījumu partneris ir pilnībā iekļauts tajā pašā konsolidācijā, kurā iekļauta attiecīgā kredītiestāde; |
|
c) |
darījumu partnerim piemēro tās pašas riska novērtēšanas, aprēķinu un kontroles procedūras, ko piemēro attiecīgajai kredītiestādei; |
|
d) |
darījumu partneris veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic attiecīgā kredītiestāde; un |
|
e) |
nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai darījumu partneris varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksāšanu attiecīgajai kredītiestādei. |
Šādos gadījumos piešķir 0 % riska svērumu.
8. Izņemot tādus riska darījumus, kas rada saistības, kuras izpaužas 57. panta a) līdz h) punktā minētajos posteņos, kompetentās iestādes var atbrīvot no šā panta 1. punkta prasībām riska darījumus ar pusēm, kas ir to pašu institucionālo aizsardzības shēmu locekles, pie kurām pieder aizdevumu izsniegusī kredītiestāde, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
prasības, kas izklāstītas 7. punkta a), d) un e) apakšpunktā; |
|
b) |
starp kredītiestādi un otru līgumslēdzēju pusi pastāv līgumiski un likumā paredzēti atbildības nodrošināšanas pasākumi, kas šīs iestādes aizsargā un jo īpaši nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai vajadzības gadījumā nepieļautu bankrotu (tālāk saukta par institucionālās aizsardzības shēmu); |
|
c) |
minētie pasākumi nodrošina, ka institucionālās aizsardzības shēma saskaņā ar tās saistībām spēs sniegt vajadzīgo atbalstu no līdzekļiem, kuri tai pieejami bez kavēšanās; |
|
d) |
minētās institucionālās aizsardzības shēmas rīcībā ir piemērotas un vienādi noteiktas sistēmas riska novērošanai un klasifikācijai, (kas sniedz visu individuālo locekļu riska situāciju un attiecīgās institucionālās aizsardzības shēmas pilnu pārskatu,) ar atbilstošām ietekmēšanas iespējām; šīs sistēmas atbilstoši novēro visus riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības, saskaņā ar VII pielikuma 4. daļas 44. punktu; |
|
e) |
institucionālās aizsardzības shēma veic sava riska vērtējumu, ko dara zināmu tās individuālajiem locekļiem; |
|
f) |
institucionālās aizsardzības shēma reizi gadā sastāda un publicē vai nu konsolidētu atskaiti, kas ietver bilanci, peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas ziņojumu un riska ziņojumu, kas attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā, vai ziņojumu, kas ietver kopsavilkuma bilanci, kopsavilkuma peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas ziņojumu un riska ziņojumu, kurš attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā; |
|
g) |
ja institucionālās aizsardzības shēmas locekļi vēlas izbeigt šādus pasākumus, tiem ir pienākums par to brīdināt vismaz 24 mēnešus iepriekš; |
|
h) |
vairākkārtēja to elementu izmantošana, ar ko drīkst aprēķināt pašu kapitālu (“multiplās saistības”), kā arī jebkāda neatbilstoša pašu kapitāla veidošana starp b) punktā minētās shēmas locekļiem nav pieļaujama; |
|
i) |
institucionālās aizsardzības shēma pamatojas uz tādu kredītiestāžu plašu dalību, kam pārsvarā ir viendabīgs darbības profils; un |
|
j) |
šā punkta d) apakšpunktā minēto sistēmu atbilstību regulāri apstiprina un novēro attiecīgās kompetentās iestādes. |
Šādos gadījumos piešķir 0 % riska svērumu.
81. pants
1. Lai saskaņā ar 80. pantu noteiktu riska darījuma riska svērumu, ārējos kredītu novērtējumus var izmantot vienīgi tad, ja kompetentās iestādes ĀKNI, kas tos sniedz, ir šim nolūkam atzinušas par piemērotu (turpmāk šajā apakšiedaļā — “piemērota ĀKNI”).
2. Kompetentās iestādes atzīst ĀKNI par piemērotu 80. panta nolūkiem vienīgi tad, ja tās atzīst, ka ĀKNI novērtējuma metodoloģijas atbilst objektivitātes, neatkarības, pastāvīgas pārskatīšanas un pārredzamības prasībām, un ka sagatavotie kredītu novērtējumi atbilst ticamības un pārredzamības prasībām. Šajā nolūkā kompetentās iestādes ņem vērā VI pielikuma 2. daļā izklāstītos tehniskos kritērijus.
3. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes ĀKNI ir atzinušas par piemērotu, citu dalībvalstu kompetentās iestādes var šo ĀKNI atzīt par piemērotu, neveicot savu izvērtēšanas procesu.
4. Kompetentās iestādes publisko skaidrojumu par atzīšanas procesu un piemēroto ĀKNI sarakstu.
82. pants
1. Kompetentās iestādes nosaka, ņemot vērā VI pielikuma 2. daļā noteiktos tehnisko kritērijus, kā piemēroto ĀKNI attiecīgos kredītu novērtējumus saistīt ar minētā pielikuma pirmajā daļā noteiktajām kredīta kvalitātes pakāpēm. Šai saistībai jābūt objektīvai un konsekventai.
2. Ja dalībvalsts kompetentās iestādes ir noteikušas 1. punktā minēto saistību, citu dalībvalstu kompetentās iestādes var atzīt šo saistību, neveicot savu novērtējumu.
83. pants
1. ĀKNI kredītu novērtējumu lietošanai kredītiestādes riska svērtās vērtības summas aprēķināšanai jābūt konsekventai un jāatbilst VI pielikuma 3. daļas noteikumiem. Kredītu novērtējumus nedrīkst izmantot selektīvi.
2. Kredītiestādes izmanto paredzētos kredītu novērtējumus. Tomēr tās var izmantot neparedzētus novērtējumus, ja attiecīgā kompetentā iestāde to atļauj.
2. apakšiedaļa
Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja
84. pants
1. Saskaņā ar šo apakšiedaļu kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm aprēķināt to riska svērtās vērtības summas, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu (IRB) pieeju. Katrai kredītiestādei šajā gadījumā jāpieprasa atsevišķa atļauja.
2. Atļauju dod tikai tādā gadījumā, ja kompetentā iestāde uzskata, ka kredītiestādes vadības un kredīta riska darījumu vērtēšanas sistēmas ir nevainojamas un tiek īstenotas godprātīgi, jo īpaši pārbaudot, vai tās atbilst šādiem standartiem saskaņā ar VII pielikuma 4. daļu:
|
a) |
kredītiestādes reitingu sistēmas sniedz pamatotu debitora un darījumu iezīmju novērtējumu, pamatotu riska diferencēšanu un precīzu un konsekventu riska kvantitatīvo novērtējumu; |
|
b) |
iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas un zaudējumu novērtējumiem, ko izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai, un ar tiem saistītajām sistēmām un procedūrām ir būtiska nozīme riska pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas procedūrās, kā arī kredītiestādes kredītu apstiprināšanas, iekšējās kapitāla sadales un korporatīvās vadības funkcijās; |
|
c) |
kredītiestādē ir kredītriska kontroles struktūra, kas ir atbildīga par tās reitingu sistēmām un ir atbilstīgi neatkarīga, un tās darbība netiek ietekmēta; |
|
d) |
kredītiestāde apkopo un uzglabā visus attiecīgos datus, lai efektīvi nodrošinātu tās kredītriska aprēķināšanas un pārvaldīšanas procedūras; un |
|
e) |
kredītiestāde dokumentē savas reitingu sistēmas un to uzbūves pamatojumu un apstiprina savas reitingu sistēmas. |
Ja ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, un tā meitasuzņēmumi vienoti izmanto IRB pieeju, kompetentās iestādes var atļaut VII pielikuma 4. daļā noteiktās minimālās prasības mātesuzņēmumam un tā meitasuzņēmumiem izpildīt kopīgi.
3. Kredītiestāde, kas vēlas izmantot IRB pieeju, pierāda, ka tā attiecīgajām IRB pieejas riska darījumu kategorijām izmanto reitingu sistēmas, kas kopumā atbilst VII pielikuma 4. daļā noteiktajām prasībām iekšējā riska aprēķināšanai un vadības nolūkiem, vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas par IRB pieejas izmantošanu.
4. Kredītiestāde, kas vēlas izmantot pašu vērtējumus LGD un/vai konversijas koeficientiem, pierāda, ka tā ir veikusi LGD un/vai konversijas koeficientu novērtēšanu un izmantojusi šos novērtējumus tādā veidā, ka tas kopumā atbilst obligātajām prasībām šo parametru pašu vērtējumu aprēķināšanai, kas noteiktas VII pielikuma 4. daļā, vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas par pašu vērtējumu izmantošanu LGD un/vai konversijas koeficientiem.
5. Ja kredītiestāde pārtrauc pildīt šajā apakšiedaļā noteiktās prasības, tā iesniedz kompetentajai iestādei plānu par savlaicīgu prasību izpildes atsākšanu vai pierāda, ka prasību nepildīšanai ir nebūtiska ietekme.
6. Ja ir paredzēts, ka IRB pieeju izmantos ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, un tā meitasuzņēmumi, dažādu juridisko personu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, kā paredzēts129. līdz 132. pantā.
85. pants
1. Neskarot 89. pantu, kredītiestādes un visi mātesuzņēmumi un to meitasuzņēmumi attiecībā uz visiem riska darījumiem īsteno IRB pieeju.
Ņemot vērā kompetento iestāžu apstiprinājumu, īstenošanu var veikt secīgi dažādām 86. pantā minētajām riska darījumu kategorijām vienā darbības vienībā, secīgi dažādās darbības vienībās vienā grupā vai nolūkā izmantot pašu LGD aplēses vai konversijas koeficientus, lai aprēķinātu riska svērumu riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, kā arī centrālajām valdībām un centrālajām bankām.
Mazo riska darījumu kategorijā, kas minēta 86. panta 1. punkta d) apakšpunktā, īstenošanu var veikt secīgi riska darījumu kategorijām, kurām atbilst dažādas korelācijas VII pielikuma 1. daļas 10. līdz 13. punktā.
2. Ieviešanu, kas minēta 1. punktā, veic pamatotā laika periodā, ko saskaņo ar kompetentajām iestādēm. Īstenošanu veic, stingri ievērojot nosacījumus, ko noteikušas kompetentās iestādes. Šos nosacījumus izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka 1. punktā paredzētie elastīgie noteikumi netiek izmantoti minimālo kapitāla prasību samazināšanai attiecībā uz šīm riska darījumu kategorijām vai biznesa struktūrvienībām, kurām vēl netiek piemērota IRB pieeja, vai attiecībā uz pašu vērtējumu izmantošanu LGD un/vai konversijas koeficientiem.
3. Kredītiestādes, kas izmanto IRB pieeju visām riska darījumu kategorijām, izmanto IRB pieeju arī kapitāla instrumentu riska darījumu kategorijai.
4. Ievērojot šā panta 1. līdz 3. punktu un 89. pantu, kredītiestādes, kas saskaņā ar 84. pantu ir saņēmušas atļauju izmantot IRB pieeju, nedrīkst atsākt 1. apakšiedaļas piemērošanu riska svērtās vērtības summu aprēķināšanai, izņemot gadījumus, kad tās spēj to atbilstīgi pamatot un ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju.
5. Ievērojot šā panta 1. un 2. punktu un 89. pantu, kredītiestādes, kas saskaņā ar 89. pantu ir saņēmušas atļauju izmantot pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientiem, nedrīkst atsākt 87. panta 8. punktā minēto LGD vērtību un konversijas koeficientu izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tās spēj to attiecīgi pamatot un ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju.
86. pants
1. Katru riska darījumu iedala vienā no šādām riska darījumu kategorijām:
|
a) |
prasības vai iespējamās prasības pret centrālajām valdībām un centrālajām bankām; |
|
b) |
prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm; |
|
c) |
prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām; |
|
d) |
mazo darījumu prasības vai mazo darījumu iespējamās prasības; |
|
e) |
kapitāla instrumentu prasības; |
|
f) |
pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas; vai |
|
g) |
citi aktīvi, kas nav kredītu saistības. |
2. Turpmāk norādītos riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām:
|
a) |
tādi riska darījumi ar reģionālajām valdībām, pašvaldībām vai publiskajām struktūrām, kurus saskaņā ar 1. apakšiedaļu uzskata par riska darījumiem ar centrālajām valdībām; un |
|
b) |
tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskajām organizācijām, kuru riska svērums saskaņā ar 1. apakšiedaļu ir 0 %. |
3. Turpmāk norādītos riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar iestādēm:
|
a) |
tādi riska darījumi ar reģionālajām valdībām un pašvaldībām, kurus saskaņā ar 1. apakšiedaļu neuzskata par riska darījumiem ar centrālajām valdībām; |
|
b) |
tādi riska darījumi ar publiskajām struktūrām, kurus saskaņā ar 1. apakšiedaļu uzskata par riska darījumiem ar iestādēm; un |
|
c) |
tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, kuru riska svērums saskaņā ar 1. apakšiedaļu nav 0 %. |
4. Lai riska darījumu varētu iedalīt mazo riska darījumu kategorijā, kas minēta 1. punkta d) apakšpunktā, riska darījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:
|
a) |
riska darījuma partneris ir privātpersona vai privātpersonas, vai arī mazais vai vidējais uzņēmums, ja pēdējā minētajā gadījumā kopējā summa, ko aizņēmējs klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā kredītiestādei, mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neskaitot prasījumus vai iespējamus prasījumus, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku, nepārsniedz 1 miljonu euro, ciktāl tas zināms kredītiestādei, kura veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu šādu informāciju; |
|
b) |
kredītiestādes riska pārvaldība attiecībā uz šādiem riska darījumiem ir konsekventa ilgtermiņā un notiek līdzīgā veidā; |
|
c) |
tie netiek pārvaldīti tik atsevišķi, kā riska darījumi uzņēmumu riska darījumu kategorijā; un |
|
d) |
katrs no tiem ir viens no daudziem līdzīgi pārvaldītiem riska darījumiem. |
Mazo darījumu minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut mazo riska darījumu kategorijā.
5. Šādus riska darījumus ieskaita kapitāla instrumentu riska darījumu kategorijā:
|
a) |
neparāda riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušu prasījumu pret emitenta aktīviem vai ieņēmumiem; un |
|
b) |
parāda riska darījumi, kas pēc saimnieciskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem. |
6. Uzņēmumu riska darījumu kategorijā kredītiestādes īpaši izdala kā specializētās kreditēšanas riska darījumus ar šādām iezīmēm:
|
a) |
riska darījums ir noslēgts ar juridisku personu, kas īpaši izveidota, lai finansētu un/vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem; |
|
b) |
līguma noteikumi piešķir aizdevējam būtisku kontroli pār aktīviem un to radītiem ieņēmumiem; un |
|
c) |
saistību atmaksas primārais avots ir finansēto aktīvu radītie ieņēmumi nevis plaša apjoma komercuzņēmuma neatkarīgā maksātspēja. |
7. Jebkuras kredīta saistības, kas nav iekļautas 1. punkta a), b) un d) līdz f) apakšpunktā minētajās riska darījumu kategorijās tiek iekļautas šā punkta c) apakšpunktā minētajā riska darījumu kategorijā.
8. Riska darījumu kategorijā, kas nav iekļauta 1. punkta g) apakšpunktā, iekļauj iznomāto īpašumu atlikušo vērtību, ja vien tas nav ietverts nomas riska darījumā, kā noteikts VII pielikuma 3. daļas 4. punktā.
9. Metodoloģijai, ko kredītiestādes izmanto riska darījumu iedalīšanai dažādās riska darījumu kategorijās jābūt atbilstīgai un ilgtermiņā konsekventai.
87. pants
1. Riska svērtās vērtības 86. panta 1. punkta a) līdz e) vai g) apakšpunktā minēto riska darījumu kredītriskam, ja vien tās neatskaita no pašu kapitāla, aprēķina saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 1. līdz 27. punktu.
2. Riska svērtās vērtības nopirkto pircēja parādu pasliktināšanās riskam aprēķina saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 26. punktu. Ja kredītiestādei attiecībā uz nopirktajiem pircēja parādiem pret nopirkto parādu pārdevēju ir pilna apjoma regresa prasījuma tiesības par to pasliktināšanās risku un saistību neizpildes risku, 87. un 88. panta noteikumi par nopirktajiem pircēja parādiem nav jāpiemēro. Tā vietā riska darījumu var uzskatīt par nodrošinātu riska darījumu.
3. Riska svērtās vērtības aprēķinus kredītriskam un pasliktināšanās riskam pamato ar attiecīgajiem parametriem, kas saistīti ar attiecīgo riska darījumu. Tie ietver PD, LGD, termiņu (M) un riska darījuma vērtību. Saskaņā ar VII pielikuma 2. daļu PD un LGD var ņemt vērā kopā vai atsevišķi.
4. Neatkarīgi no 3. punkta, riska svērtās vērtības summas aprēķinu kredītriskam visos riska darījumos, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta e) apakšpunkta riska darījumu kategorijai, veic saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 17. līdz 26. punktu, ja to atļauj kompetentās iestādes. Kompetentās iestādes atļauj kredītiestādei izmantot VII pielikuma 1. daļas 25. un 26. punktā paredzēto pieeju vienīgi tad, ja kredītiestāde izpilda VII pielikuma 4. daļas 115. līdz 123. punktā noteiktās obligātās prasības.
5. Neskarot šā panta 3. punktu, riska svērtās vērtības aprēķinu kredītriskam specializētās kreditēšanas riska darījumos var veikt saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 6. punktu. Kompetentās iestādes publicē pamatnostādnes, kā kredītiestādēm būtu jāpiešķir riska svērumi specializētās kreditēšanas riska darījumiem saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 6. punktu, un apstiprina kredītiestādēs izmantotās riska svēruma piešķiršanas metodoloģijas.
6. Riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, kredītiestādes nodrošina pašu vērtējumus PD saskaņā ar 84. pantu un VII pielikuma 4. daļu.
7. Riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, kredītiestādes nodrošina pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientiem saskaņā ar 84. pantu un VII pielikuma 4. daļu.
8. Riska darījumiem, kas pieder 86. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, kredītiestādes piemēro LGD vērtības, kas noteiktas VII pielikuma 2. daļas 8. punktā, un konversijas koeficientus, kas noteikti VII pielikuma 3. daļas 9. punkta a) līdz d) apakšpunktā.
9. Neskarot 8. punktu, visiem riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, kredītiestādes var atļaut izmantot pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientiem saskaņā ar 84. pantu un VII pielikuma 4. daļu.
10. Riska svērtās vērtības summas pārvēršanas vērtspapīros riska darījumiem un riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, aprēķina saskaņā ar 4. apakšiedaļu.
11. Ja riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (KIU) formā atbilst VI pielikuma 1. daļas 77. un 78. punkta kritērijiem un ja kredītiestādei ir zināmi visi KIU bāzes riska darījumi, kredītiestāde izskata visus šos bāzes riska darījumus, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības un paredzamos zaudējumus saskaņā ar šajā apakšiedaļā izklāstītajām metodēm.
Ja kredītiestāde neatbilst nosacījumiem, lai varētu izmantot šajā apakšiedaļā minētās metodes, riska svērtās vērtības un paredzamos zaudējumus aprēķina saskaņā ar šādām pieejām:
|
a) |
riska darījumiem, kas pieder 86. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, izmanto VII pielikuma 1. daļas 19. līdz 21. punktā izklāstīto pieeju. Ja šiem nolūkiem kredītiestāde nespēj izšķirt privāto kapitāla instrumentu, biržā tirgojamos un citus kapitāla instrumentu riska darījumus, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla instrumentu riska darījumiem; |
|
b) |
visiem pārējiem bāzes riska darījumiem izmanto 1. apakšiedaļā izklāstīto pieeju ar šādām izmaiņām:
|
12. Ja riska darījumi KIU formā neatbilst VI pielikuma 1. daļas 77. un 78. punkta kritērijiem un ja kredītiestādei nav zināmi visi KIU bāzes riska darījumi, kredītiestāde izskata visus šos bāzes riska darījumus, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības un paredzamos zaudējumus saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 19. līdz 21. punktā izklāstīto pieeju. Ja šiem nolūkiem kredītiestāde nespēj izšķirt privāto kapitāla instrumentu, biržā tirgojamos un citus kapitāla instrumentu riska darījumus, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla instrumentu riska darījumiem. Šiem nolūkiem riska darījumus, kas nav kapitāla instrumentu riska darījumi, iedala vienā no VII pielikuma 1. daļas 19. punktā minētajām kategorijām (privātie kapitāla instrumenti, biržā tirgojamie instrumenti un citi kapitāla instrumenti), un nezināmos riska darījumus iedala citu kapitāla instrumentu kategorijā.
Kā alternatīvu iepriekš aprakstītajai metodei kredītiestādes var pašas aprēķināt vai izmantot trešo personu aprēķinātās un paziņotās vidējām riska svērtās vērtības, kuru pamatā ir KIU bāzes riska darījumi, saskaņā ar šādām pieejām, ja tiek pietiekami nodrošināta aprēķinu un ziņojumu precizitāte:
|
a) |
riska darījumiem, kas pieder 86. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, izmanto VII pielikuma 1. daļas 19. līdz 21. punktā izklāstīto pieeju. Ja šiem nolūkiem kredītiestāde nespēj izšķirt privāto kapitāla instrumentu, biržā tirgojamos un citus kapitāla instrumentu riska darījumus, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla instrumentu riska darījumiem; vai |
|
b) |
visiem pārējiem bāzes riska darījumiem izmanto 1. apakšiedaļā izklāstīto pieeju ar šādām izmaiņām:
|
88. pants
1. Paredzamo zaudējumu summas riska darījumiem, kas iedalīti vienā no riska darījumu kategorijām, kas minētas 86. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktam, aprēķina atbilstoši metodēm, kas izklāstītas VII pielikuma 1. daļas 29. līdz 35. punktā.
2. Paredzamo zaudējumu summu aprēķins, ko veic atbilstoši VII pielikuma 1. daļas 29. līdz 35. punktam, balstās uz tiem pašiem ievades skaitļiem PD, LGD un riska darījuma vērtībai, kurus izmanto riska svērtās vērtības aprēķinam saskaņā ar 87. pantu. Riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības. kad kredītiestādes piemēro savus iekšējos LGD aprēķinus, EL atbilst visprecīzākajam kredītiestādes aprēķinam, ko tā pielieto paredzamo zaudējumu (ELBE) noteikšanai riska darījuma saistību neizpildes dēļ saskaņā ar VII pielikuma 4. daļas 80. punktu.
3. Paredzamo zaudējumu summas pārvēršanas vērtspapīros riska darījumiem aprēķina saskaņā ar 4. apakšiedaļu.
4. Paredzamo zaudējumu summa riska darījumiem, kas iedalīti 86. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajā riska darījumu kategorijā, ir nulle.
5. Paredzamo zaudējumu summas nopirkto pircēja parādu pasliktināšanās riskam aprēķina saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 35. punktu.
6. Paredzamo zaudējumu summas riska darījumiem, kas minēti 87. panta 11. un 12. punktā, aprēķina saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas VII pielikuma 1. daļas 29. līdz 35. punktā.
89. pants
1. Ja kompetentās iestādes to atļauj, kredītiestādes, kurām ir atļauts izmantot IRB pieeju riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu aprēķināšanai vienai vai vairākām riska darījumu kategorijām, var piemērot 1. apakšiedaļu šādos gadījumos:
|
a) |
riska darījumu kategorijai, kas minēta 86. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem kredītiestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša; |
|
b) |
riska darījumu kategorijai, kas minēta 86. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem kredītiestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša; |
|
c) |
riska darījumi nebūtiskās biznesa struktūrvienībās, kā arī riska darījumu kategorijas, kas pēc sava lieluma un riska profila ir nebūtiskas; |
|
d) |
riska darījumi ar izcelsmes dalībvalsts centrālajām valdībām un to reģionālajām valdībām, pašvaldībām un administratīvajām struktūrām, ja:
|
|
e) |
kredītiestādes riska darījumi ar darījumu partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, ja darījumu partneris ir iestāde vai finanšu kontrolakciju sabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai pakalpojumu palīguzņēmums, kuram piemēro atbilstīgas piesardzības prasības, vai uzņēmums, ar kuru ir saistība Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē, un riska darījumi starp kredītiestādēm, kas atbilst 80. panta 8. punktā izklāstītajām prasībām; |
|
f) |
kapitāla instrumentu riska darījumi ar struktūrām, kuru kredītsaistībām saskaņā ar 1. apakšiedaļu var piešķirt 0 % riska svērumu (tostarp valsts finansētās struktūras, kurām var piemērot nulles riska svērumu). |
|
g) |
kapitāla instrumentu riska darījumi, kas saistīti ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas nozaru veicināšanai, kur kredītiestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem un kur noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi kapitāla ieguldījumiem. Šis izņēmums ir ierobežots līdz 10 % no sākotnējā pašu kapitāla un pašu rezerves kapitāla kopsummas; |
|
h) |
riska darījumi saskaņā ar VI pielikuma 1. daļas 40. punktu, kas atbilst tajā izteiktajiem nosacījumiem; vai |
|
i) |
valsts un valsts pārapdrošinātas garantijas saskaņā ar VII pielikuma 2. daļas 19. punktu. |
Šis punkts neaizliedz citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm atļaut 1. apakšiedaļas noteikumu piemērošanu kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuriem šīs pieejas izmantošana jau ir atļauta citās dalībvalstīs.
2. Šā panta 1. punkta nolūkiem kredītiestādes kapitāla instrumentu riska darījumu kategoriju uzskata par nozīmīgu, ja to kopējā vērtība, atņemot kapitāla instrumentu riska darījumus, kas radušies saistībā ar 1. punkta g) apakšpunktā minētajām likumdošanas programmām, pārsniedz 10 % no kredītiestādes pašu kapitāla, salīdzinot ar iepriekšējā gada vidējo rādītāju. Ja šo kapitāla instrumentu riska darījumu skaits ir mazāks par 10, iepriekšminētais slieksnis ir 5 % no kredītiestādes pašu kapitāla.
3. apakšiedaļa
Kredītriska mazināšana
90. pants
Šīs apakšiedaļas nolūkiem “aizdevēja kredītiestāde” ir kredītiestāde, kurai ir attiecīgais riska darījums, neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav saistīts ar aizdevumu.
91. pants
Kredītiestādes, kas izmanto standartizēto pieeju saskaņā ar 78. līdz 83. pantu vai izmanto IRB pieeju saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, bet neizmanto pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientiem saskaņā ar 87. un 88. pantu, var atzīt kredītriska mazināšanu atbilstoši šai apakšiedaļai attiecībā uz riska svērtās vērtības aprēķināšanu 75. panta a) punkta nolūkiem vai attiecīgās paredzamo zaudējumu summas to aprēķinu nolūkiem, kas minēti 57. panta q) punktā un 63. panta 3. punktā.
92. pants
1. Metodēm, ko aizdevēja kredītiestāde izmanto kredīta aizsardzībai kopā ar veiktajiem pasākumiem un soļiem un ieviestajām procedūrām un darba kārtību, ir jābūt tādām, lai kredīta aizsardzības pasākumi būtu tiesiski un izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās.
2. Aizdevēja kredītiestāde veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu kredīta aizsardzības pasākumu efektivitāti un ņemtu vērā attiecīgos riskus.
3. Izmantojot fondēto kredīta aizsardzību, lai aktīvus varētu atzīt par atbilstošiem, tiem jābūt pietiekami likvīdiem, un to vērtībai laika gaitā jābūt pietiekami stabilai, lai nodrošinātu pietiekamu noteiktību attiecībā uz sasniegto kredīta aizsardzību, ņemot vērā pieeju, ko izmanto riska svērtās vērtības aprēķināšanai, un pieļaujamo atzīšanas līmeni. Atbilstība attiecas vienīgi uz VIII pielikuma 1. daļā noteiktajiem aktīviem.
4. Izmantojot fondēto kredīta aizsardzību, aizdevējai kredītiestādei ir tiesības savlaicīgi likvidēt vai paturēt aktīvus, kas nodrošina aizsardzību debitora saistību nepildīšanas, maksātnespējas vai bankrota gadījumā — vai citos kredīta notikumos, kas norādīti darījuma dokumentācijā, vajadzības gadījumā attiecinot šo noteikumu arī uz nodrošinājuma turētāju. Korelācijas pakāpe starp aizsardzībai paredzēto aktīvu vērtību un debitora kredīta kvalitāti nedrīkst būt pārāk augsta.
5. Izmantojot nefondēto kredīta aizsardzību, pusei, kas sniedz nodrošinājumu, lai to atzītu par atbilstošu, jābūt pietiekami uzticamai, un kredīta aizsardzības līgumam ir jābūt tiesiskam un izpildāmam visās attiecīgajās jurisdikcijās, lai nodrošinātu noteiktību attiecībā uz sasniegto kredīta aizsardzību, ņemot vērā riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes, un attiecībā uz pieļaujamo atzīšanas līmeni. Par piemērotiem atzīst tikai tos nodrošinājuma sniedzējus un aizsardzības nolīgumu veidus, kas paredzēti VIII pielikuma 1. daļā.
6. Jāizpilda VIII pielikuma 2. daļā paredzētās minimālās prasības.
93. pants
1. Ja ir izpildītas 92. panta prasības, riska svērtās vērtības aprēķinu un, vajadzības gadījumā, paredzamo zaudējumu aprēķinu iespējams grozīt atbilstoši VIII pielikuma 3. līdz 6. daļai.
2. Nevienam riska darījumam, attiecībā uz kuru ir panākta kredītriska mazināšana, nedrīkst būt augstāka riska svērtā vērtība vai paredzamo zaudējumu summa kā identiskam riska darījumam, kuram nav piemērota kredītriska mazināšana.
3. Ja riska svērtās vērtības aprēķinā jau ir ņemta vērā kredīta aizsardzība atbilstīgi 78. līdz 83. pantam vai atbilstīgi 84. līdz 89. pantam, kredīta aizsardzības aprēķinam vairs nav vajadzīgs apstiprinājums atbilstoši šai apakšiedaļai.
4. apakšiedaļa
Pārvēršana vērtspapīros
94. pants
Ja kredītiestāde izmanto 78. līdz 83. pantā aprakstīto standartizēto pieeju riska svērtās vērtības aprēķināšanai riska darījumu kategorijai, uz kuru atbilstoši 79. pantam būtu attiecināmi vērtspapīros pārvērstie riska darījumi, tā aprēķina riska svērto vērtību pozīcijai, kas saistīta ar pārvēršanu vērtspapīros, saskaņā ar IX pielikuma 4. daļas 1. līdz 36. punktu.
Visos citos gadījumos kredītiestāde aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar IX pielikuma 4. daļas 1. līdz 5. un 37. līdz 76. punktu.
95. pants
1. Ja būtisks kredītrisks, kas saistīts ar pārvēršanas vērtspapīros riska darījumiem, ir pārņemts no iniciatores kredītiestādes saskaņā ar IX pielikuma 2. daļu, šī kredītiestāde var:
|
a) |
tradicionālās pārvēršanas vērtspapīros gadījumā izslēgt no riska svērtās vērtības aprēķina vai, attiecīgajos gadījumos, paredzamo zaudējumu aprēķina riska darījumus, kas pakļauti pārvēršanai vērtspapīros; un |
|
b) |
sintētiskās pārvēršanas vērtspapīros gadījumā aprēķināt riska svērto vērtību un, attiecīgajos gadījumos, paredzamo zaudējumu summu pārvēršanas vērtspapīros riska darījumiem atbilstoši IX pielikuma 2. daļai. |
2. Ja tiek piemērots 1. punkts, iniciatore kredītiestāde aprēķina IX pielikumā paredzētās riska svērtās vērtības pozīcijām, kuras var būt ietvertas pārvēršanā vērtspapīros.
Ja iniciatore kredītiestāde nevar nodot būtisku kredītrisku saskaņā ar 1. punktu, tai nav jāaprēķina riska svērtā vērtība pozīcijām, kuras var būt ietvertas pārvēršanā vērtspapīros.
96. pants
1. Lai aprēķinātu riska svērto vērtību pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai, pozīcijas riska darījuma vērtībai piešķir riska svērumu saskaņā ar IX pielikumu, pamatojoties uz pozīcijas kredīta kvalitāti, ko var noteikt, atsaucoties uz ĀKNI kredīta novērtējumu, vai citādi, kā izklāstīts IX pielikumā.
2. Ja riska darījums notiek ar vairākiem pārvēršanas vērtspapīros laidieniem, riska darījumu katrā laidienā uzskata par atsevišķu pārvēršanas vērtspapīros pozīciju. Uzskata, ka pārvēršanas vērtspapīros pozīciju kredīta aizsardzības nodrošinātāji ir pārvēršanas vērtspapīros pozīciju turētāji. Pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas ietver arī pārvēršanas vērtspapīros riska darījumus ar procentu likmēm vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem.
3. Ja pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai izmanto fondēto vai nefondēto kredīta aizsardzību, šai pozīcijai piemērojamo riska pakāpi iespējams mainīt saskaņā ar 90. līdz 93. pantu saistībā ar IX pielikumu.
4. Piemērojot 57. panta r) punktu un 66. panta 2. punktu, riska svērto vērtību iekļauj kredītiestādes riska svērto vērtību kopsummā, kas aprēķināta 75. panta a) punkta nolūkiem.
97. pants
1. Lai saskaņā ar 96. pantu noteiktu riska svērumu pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai, ĀKNI kredītu novērtējumu var izmantot vienīgi tad, ja kompetentās iestādes ĀKNI ir šim nolūkam atzinušas par piemērotu (turpmāk — “piemērota ĀKNI”).
2. Kompetentās iestādes atzīst ĀKNI par piemērotu 1. punkta nolūkiem vienīgi tad, ja tās atzīst, ka ĀKNI atbilst 81. pantā noteiktajām prasībām, ņemot vērā VI pielikuma 2. daļā izklāstītos tehniskos kritērijus, un ka ĀKNI ir pierādījusi savu spēju strādāt pārvēršanas vērtspapīros jomā, un to apliecina sekmīga darbība tirgū.
3. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes ĀKNI ir atzinušas par piemērotu 1. punkta nolūkiem, citu dalībvalstu kompetentās iestādes var šo ĀKNI atzīt par piemērotu šiem nolūkiem, neveicot savu izvērtēšanas procesu.
4. Kompetentās iestādes publisko skaidrojumu par atzīšanas procesu un piemēroto ĀKNI sarakstu.
5. Lai to varētu izmantot 1. punkta nolūkiem, piemērotas ĀKNI kredīta novērtējumam jāatbilst ticamības un pārredzamības prasībām, kā tās izskaidrotas IX pielikuma 3. daļā.
98. pants
1. Lai riska svērumu piemērotu pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām, kompetentās iestādes nosaka, kurai no IX pielikumā izklāstītajām kredīta kvalitātes pakāpēm atbilst attiecīgie piemērotās ĀKNI kredītu novērtējumi. Šai atbilstības noteikšanai jābūt objektīvai un konsekventai.
2. Ja dalībvalsts kompetentās iestādes ir noteikušas atbilstību saskaņā ar 1. punktu, citu dalībvalstu kompetentās iestādes var atzīt šo atbilstību, neveicot savu atbilstības noteikšanu.
99. pants
ĀKNI kredītu novērtējumu lietošanai kredītiestādes riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 96. pantu jābūt konsekventai un jāatbilst IX pielikuma 3. daļas noteikumiem. Kredītu novērtējumus nedrīkst izmantot selektīvi.
100. pants
1. Ja notiek tādu atjaunojamu riska darījumu pārvēršana vērtspapīros, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, tad iniciatore kredītiestāde atbilstoši IX pielikumam aprēķina papildu riska svērto vērtību, ņemot vērā, ka kredītriska līmenis var palielināties priekšlaicīgas amortizācijas nosacījuma piemērošanas rezultātā.
2. Šiem nolūkiem “atjaunojams riska darījums” ir riska darījums, kur klientu atlikumu pārskatiem ir pieļaujamas svārstības, pamatojoties uz viņu lēmumu aizņemties un atmaksāt noteiktās robežās, un priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums ir līguma pants, kas, iestājoties noteiktiem gadījumiem, pieprasa, lai ieguldītāju pozīcijas tiktu atpirktas pirms emitēto vērtspapīru sākotnējā termiņa beigām.
101. pants
1. Iniciatore kredītiestāde, kas attiecībā uz pārvēršanu vērtspapīros aprēķinājusi riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar 95. pantu, vai sponsore kredītiestāde neatbalsta pārvēršanu vērtspapīros, kas pārsniedz tās līgumsaistības, lai mazinātu iespējamos vai faktiskos ieguldītāju zaudējumus.
2. Ja iniciatore kredītiestāde vai sponsore kredītiestāde neievēro 1. punkta noteikumus attiecībā uz pārvēršanu vērtspapīros, kompetentās iestādes pieprasa, lai tās rīcībā būtu vismaz tāds kapitāls par visiem pārvēršanas vērtspapīros riska darījumiem, it kā tiem nebūtu piemērota pārvēršana vērtspapīros. Kredītiestāde sniedz publisku informāciju par sniegto ārpuslīguma atbalstu un tā ietekmi uz pašu kapitāla prasībām.
4. iedaļa
Operacionālā riska minimālās pašu kapitāla prasības
102. pants
1. Kompetentās iestādes prasa, lai kredītiestādēm būtu pašu kapitāls operacionālā riska nodrošināšanai saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 103., 104. un 105. pantā.
2. Neskarot šā panta 4. punktu, kredītiestādes, kas izmanto 104. pantā izklāstīto pieeju, nedrīkst atsākt 103. pantā izklāstītās pieejas izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tās pierāda pamatotus iemeslus un kad to atļauj kompetentās iestādes.
3. Neskarot šā panta 4. punktu, kredītiestādes, kas izmanto 105. pantā izklāstīto pieeju, nedrīkst atsākt 103. vai 104. pantā izklāstīto pieeju izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tās pierāda pamatotus iemeslus un kad to atļauj kompetentās iestādes.
4. Kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm izmantot vairākas pieejas saskaņā ar X pielikuma 4. daļu.
103. pants
Izmantojot pamatrādītāja pieeju, operacionālā riska kapitāla prasība ir procentuālā daļa no atbilstīga rādītāja saskaņā ar X pielikuma 1. daļā izklāstītajiem parametriem.
104. pants
1. Izmantojot standartizēto pieeju, kredītiestādes iedala savas darbības vairākās darījumu līnijās, kā izklāstīts X pielikuma 2. daļā.
2. Katrai darījumu līnijai kredītiestādes aprēķina operacionālā riska kapitāla prasību kā procentuālo daļu no atbilstīga rādītāja saskaņā ar X pielikuma 1. daļā izklāstītajiem parametriem.
3. Attiecībā uz dažām darījumu līnijām kompetentās iestādes var, ievērojot konkrētus nosacījumus, saskaņā ar X pielikuma 2. daļas 5. līdz 11. punktu atļaut kredītiestādei izmantot citu atbilstīgu rādītāju, lai noteiktu operacionālā riska kapitāla prasību.
4. Izmantojot standartizēto pieeju, operacionālā riska kapitāla prasība ir visu atsevišķo darījumu līniju operacionālā riska kapitāla prasību summa.
5. Standartizētās pieejas parametri ir izklāstīti X pielikuma 2. daļā.
6. Lai kredītiestādes varētu izmantot standartizēto pieeju, tām jāatbilst X pielikuma 2. daļā izklāstītajiem kritērijiem.
105. pants
1. Kredītiestādes var izmantot uzlaboto rādītāju pieeju, kuras pamatā ir to iekšējās operacionālā riska aprēķina sistēmas, ja kompetentā iestāde nepārprotami atļauj attiecīgos modeļus izmantot pašu kapitāla prasības aprēķinam.
2. Kredītiestādes pierāda to attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ka tās atbilst X pielikuma 3. daļā izklāstītajiem kvalifikācijas kritērijiem.
3. Ja ir paredzēts, ka uzlaboto rādītāju pieeju izmantos ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi, dažādu juridisko personu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, kā paredzēts 129. līdz 132. pantā. Piemērošana ietver X pielikuma 3. daļā uzskaitītos elementus.
4. Ja ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi vienoti izmanto uzlaboto rādītāju pieeju, kompetentās iestādes var atļaut X pielikuma 3. daļā noteiktos kvalifikācijas kritērijus mātesuzņēmumam un tā meitasuzņēmumiem izpildīt kopīgi.
5. iedaļa
Lieli riska darījumi
106. pants
1. Šīs iedaļas nolūkiem “riska darījumi” ir visi 3. iedaļas 1. apakšiedaļā minētie aktīvi vai ārpusbilances posteņi, nepiemērojot tur noteiktos riska svērumus vai riska apjomus.
Riska darījumus no posteņiem, kas minēti IV pielikumā, aprēķina saskaņā ar kādu no III pielikumā izklāstītajām metodēm. Šīs iedaļas nolūkā piemēro III pielikuma 2. daļas 2. punktu.
Riska darījuma definīciju ar kompetento iestāžu piekrišanu var neattiecināt uz visiem elementiem, ko pilnībā sedz pašu kapitāls, ar noteikumu, ka šādu pašu kapitālu neiekļauj kredītiestādes pašu kapitālā 75. panta nolūkiem vai citu Kopienas tiesību aktos noteiktu uzraudzības koeficientu aprēķinā.
2. Riska darījumi nav:
|
a) |
darījumos ar ārzemju valūtu — riska darījumi, ko veic parastajā norēķinu kārtībā 48 stundās pēc maksājuma; vai |
|
b) |
vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas darījumos — riska darījumi, ko veic parastajā norēķinu kārtībā piecās darbadienās pēc maksājuma vai pēc vērtspapīru piegādes, atkarībā no tā, kas notiek agrāk. |
107. pants
Šīs iedaļas piemērošanas nolūkiem termins “kredītiestāde” ietver:
|
a) |
kredītiestādi, tostarp tās filiāles trešās valstīs; un |
|
b) |
jebkuru privātu vai valsts uzņēmumu, tostarp tā filiāles, kas atbilst “kredītiestādes” definīcijai un kam atļauja piešķirta trešā valstī. |
108. pants
Kredītiestādes riska darījumu ar kādu klientu vai saistītu klientu grupu uzskata par lielu riska darījumu, ja tā vērtība ir 10 % vai vairāk no tās pašu kapitāla.
109. pants
Kompetentās iestādes prasa, lai katrai kredītiestādei būtu pareiza vadības un grāmatvedības organizācija un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, lai noteiktu un uzskaitītu visus lielos riska darījumus un to turpmākās izmaiņas saskaņā ar šo direktīvu, kā arī lai pārraudzītu šos riska darījumus, ņemot vērā katras kredītiestādes politiku attiecībā uz riska darījumiem.
110. pants
1. Kredītiestāde ziņo kompetentajām iestādēm par katru lielu riska darījumu.
Dalībvalstis nosaka, ka ziņojumus tās sniedz, pēc saviem ieskatiem, saskaņā ar vienu no šīm divām metodēm:
|
a) |
vismaz reizi gadā ziņo par lieliem riska darījumiem, kā arī gada gaitā ziņo par visiem jauniem lieliem riska darījumiem un par visu esošo lielo riska darījumu palielināšanos par vismaz 20 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu; vai |
|
b) |
vismaz četras reizes gadā ziņo par visiem lieliem riska darījumiem. |
2. Izņemot kredītiestādes, kas aprakstītas 114. pantā par nodrošinājuma atzīšanu, aprēķinot riska darījumu vērtību 111. panta 1., 2. un 3. punkta nolūkiem, par riska darījumiem, kas ir atbrīvoti saskaņā ar 113. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktu un f) līdz h) apakšpunktu, nav jāziņo, kā noteikts šā panta 1. punktā, un šā panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto ziņošanas biežumu var samazināt līdz divām reizēm gadā attiecībā uz 113. panta 3. punkta e) un i) apakšpunktā, kā arī 115. un 116. pantā minētajiem riska darījumiem.
Ja kredītiestāde piemēro šo punktu, tai vismaz gadu pēc notikuma, uz ko pamatojas atbrīvojums, jāglabā dokumentācija par pamatojumu, lai kompetentās iestādes var konstatēt, vai atbrīvojums bijis pamatots.
3. Dalībvalstis var pieprasīt kredītiestādēm analizēt to riska darījumus ar nodrošinājuma devējiem attiecībā uz iespējamu koncentrāciju un, ja vajadzīgs, veikt pasākumus vai ziņot attiecīgajai kompetentajai iestādei par būtiskiem atklājumiem.
111. pants
1. Kredītiestāde nedrīkst veikt riska darījumu ar kādu klientu vai saistītu klientu grupu, ja šāda darījuma vērtība pārsniedz 25 % no tās pašu kapitāla.
2. Ja klients vai saistītu klientu grupa ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, un/vai viens vai vairāki šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi, tad 1. punktā minēto procentuālo daļu samazina līdz 20 %. Dalībvalstis tomēr var no 20 % ierobežojuma atbrīvot riska darījumus ar šādiem klientiem, ja tās nodrošina šādu riska darījumu īpašu pārraudzību, izmantojot citus pasākumus vai procedūras. Tās informē Eiropas Banku komiteju par šādu pasākumu vai procedūru saturu.
3. Kredītiestādes lielo riska darījumu kopapjoms nedrīkst pārsniegt 800 % no tās pašu kapitāla.
4. Kredītiestāde attiecībā uz tās riska darījumiem vienmēr ievēro 1., 2. un 3. punktā noteiktos ierobežojumus. Ja kādā izņēmuma gadījumā riska darījumi pārsniedz minētos ierobežojumus, par to tūlīt ziņo kompetentajām iestādēm, kuras — ja apstākļi to pamato — dot kredītiestādei ierobežotu laiku, lai panāktu atbilstību ierobežojumiem.
112. pants
1. Direktīvas 113. līdz 117. panta nolūkiem termins “garantija” ietver kredītu atvasinātos instrumentus, kas atzīti saskaņā ar 90. līdz 93. pantu un kas nav ar kredītu saistītas parādzīmes.
2. Ievērojot 3. punktu, gadījumos, kad saskaņā ar113. līdz 117. punktu var atļaut fondēto vai nefondēto kredīta aizsardzību, piemēro nosacījumu, ka ir izpildītas atbilstības prasības un citas obligātās prasības, kas 90. līdz 93. pantā noteiktas attiecībā uz riska svērtās vērtības aprēķināšanu saskaņā ar 78. līdz 83. pantu.
3. Ja kredītiestāde izmanto 114. panta 2. punktu, fondētas kredīta aizsardzības atzīšanai piemēro 84. līdz 89. pantā paredzētās attiecīgās prasības.
113. pants
1. Dalībvalstis var piemērot stingrākus ierobežojumus nekā 111. pantā noteiktie ierobežojumi.
2. Dalībvalstis var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no 111. panta 1., 2. un 3. punkta piemērošanas riska darījumus, ko kredītiestāde veic ar savu mātesuzņēmumu, citiem šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai saviem meitasuzņēmumiem, ja saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar kādā trešā valstī spēkā esošiem līdzvērtīgiem standartiem uz šiem uzņēmumiem attiecas konsolidētā uzraudzība, kas attiecas arī uz pašu kredītiestādi.
3. Dalībvalstis var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no 111. panta piemērošanas šādus riska darījumus:
|
a) |
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām un kam saskaņā ar 78. līdz 83. pantu bez nodrošinājuma būtu piešķirts 0 % riska svērums; |
|
b) |
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret starptautiskām organizācijām vai daudzpusējām attīstības bankām un kam saskaņā ar 78. līdz 83. pantu bez nodrošinājuma būtu piešķirts 0 % riska svērums; |
|
c) |
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi, kurus pilnībā garantē centrālās valdības, centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, daudzpusējās attīstības bankas vai publiskās struktūras, ja nenodrošinātiem prasījumiem pret struktūru, kas sniedz garantiju, saskaņā ar 78. līdz 83. pantu būtu piešķirts 0 % riska svērums; |
|
d) |
citus riska darījumus, kas ir attiecināmi uz centrālajām valdībām, centrālajām bankām, starptautiskām organizācijām, daudzpusējās attīstības bankām vai publiskām struktūrām vai ko tās garantē, ja nenodrošinātiem prasījumiem pret struktūru, uz ko ir attiecināms riska darījums vai kas to garantē, saskaņā ar 78. līdz 83. pantu būtu piešķirts 0 % riska svērums; |
|
e) |
aktīvu posteņus, kas ir tādi a) apakšpunktā neminēti prasījumi pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām vai citi riska darījumi ar tām, kuri ir denominēti un, attiecīgos gadījumos, finansēti aizņēmēju valstu valūtās; |
|
f) |
aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošina ar centrālo valdību vai centrālo banku, starptautisku organizāciju, daudzpusējo attīstības banku, dalībvalstu reģionālo valdību, pašvaldību vai publisko struktūru emitētiem parāda vērtspapīriem, kuru vērtspapīri ir tāds prasījums pret emitentu, kam saskaņā ar 78. līdz 83. pantu būtu piešķirts 0 % riska svērums; |
|
g) |
aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko atbilstīgi kompetentu iestāžu prasībām nodrošina ar skaidras naudas noguldījumiem aizdevējā kredītiestādē vai kādā kredītiestādē, kas ir aizdevējas iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums; |
|
h) |
aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko atbilstīgi kompetentu iestāžu prasībām nodrošina ar noguldījumu sertifikātiem, kurus izdod aizdevēja kredītiestāde vai kāda kredītiestāde, kas ir aizdevējas kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, un kuri glabājas kādā no tām; |
|
i) |
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret un citi riska darījumi ar iestādēm, ja to termiņš ir viens gads vai mazāk un ja tie nav šādu iestāžu pašu kapitāls; |
|
j) |
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret un citi riska darījumi ar iestādēm, kas nav kredītiestādes, bet kuras atbilst VI pielikuma 1. daļas 85. punkta nosacījumiem, ja to termiņš ir viens gads vai mazāk un ja tie ir nodrošināti atbilstīgi minētajam punktam; |
|
k) |
tirdzniecības vekseļus un citus līdzīgus vekseļus, kuru termiņš ir viens gads vai mazāk un kurus parakstījusi cita kredītiestāde; |
|
l) |
segtās obligācijas, kas definētas VI pielikuma 1. daļas 68. līdz 70. punktā; |
|
m) |
līdz turpmākai koordinācijai — līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās, kas minētas 122. panta 1. punktā, ja tā nepārsniedz 40 % no tās kredītiestādes pašu kapitāla, kura iegādājas šādu līdzdalību; |
|
n) |
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret reģionu kredītiestādēm vai centrālām kredītiestādēm, ar ko aizdevēja kredītiestāde ir saistīta tīklā saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētiem noteikumiem un kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir atbildīgas par skaidras naudas ieskaita operācijām tīklā; |
|
o) |
riska darījumus, ko atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošina ar vērtspapīriem, kuri nav f) apakšpunktā minētie vērtspapīri, |
|
p) |
aizdevumus, ko atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošina ar mājokļa hipotēkām vai ar daļām Somijas māju būves sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, un nomas darījumiem, saskaņā ar kuriem iznomātājs saglabā pilnas īpašumtiesības uz iznomāto mājokli, kamēr nomnieks nav izmantojis izpirkuma tiesības, visos gadījumos nepārsniedzot 50 % attiecīgā mājokļa vērtības. |
|
q) |
šādus darījumus, ja saskaņā ar 78. līdz 83. pantu tiem būtu piešķirts 50 % riska svērums, un tikai līdz 50 % no attiecīgā īpašuma vērtības:
Līdz 2011. gada 31. decembrim katras dalībvalsts kompetentās iestādes ii) punkta nolūkiem var atļaut kredītiestādēm atzīt 100 % no attiecīgā īpašuma vērtības. Minētā perioda beigās šo pieeju pārskata. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai, kā tās izmanto šos atvieglojumus. |
|
r) |
vidēja/zema riska ārpusbilances posteņus, kas ir minēti II pielikumā, — 50 % apjomā; |
|
s) |
ar kompetento iestāžu piekrišanu — garantijas, kas nav aizdevumu garantijas, kas pamatojas uz normatīviem aktiem un ko saviem dalībniekiem dod savstarpējo garantiju sabiedrības ar kredītiestādes statusu, to summai piemērojot 20 % riska svērumu; un |
|
t) |
II pielikumā minētos zema riska ārpusbilances posteņus apjomā, par kādu ar klientu vai saistītu klientu grupu ir panākta vienošanās, saskaņā ar kuru riska darījumus var veikt vienīgi tad, ja ir noskaidrots, ka tādējādi netiks pārsniegti ierobežojumi, kas jāpiemēro saskaņā ar 111. panta 1. līdz 3. punktu. |
Skaidra nauda, kas saņemta pēc kredītiestādes emitētas ar kredītrisku saistītas parādzīmes, un darījumu partnera aizdevumi vai ieguldījumi kredītiestādē vai no kredītiestādes, par kuriem noslēgts 90. līdz 93. pantā paredzētais bilances posteņu savstarpējas dzēšanas līgums, attiecināmi uz g) punkta darbības jomu.
Šā panta o) apakšpunkta nolūkos vērtspapīrus, ko izmanto kā nodrošinājumu, novērtē pēc tirgus cenas, to vērtība pārsniedz garantēto riska darījumu vērtību, un tie ir vai nu kotēti kādā biržā, vai arī faktiski tirgojami un tiek regulāri kotēti profesionālu mākleru tirgū, un — atbilstīgi kredītiestādes izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu prasībām — ļauj noteikt objektīvu cenu, lai vienmēr varētu pārbaudīt šo vērtspapīru virsvērtību. Prasītā virsvērtība ir 100 %. Tomēr tā ir 150 % akcijām un 50 % obligācijām, ko emitējušas iestādes, dalībvalstu reģionālās valdības vai vietējās varas iestādes, izņemot f) apakšpunktā paredzētās iestādes, un obligācijām, ko emitējušas daudzpusējas attīstības bankas, izņemot tās, kam saskaņā 78. līdz 83. pantu ir piešķirts 0 % riska svērums. Ja pastāv nesakritība starp riska darījuma termiņu un kredīta aizsardzības termiņu, nodrošinājums nav atzīstams. Vērtspapīri, kas tiek izmantoti kā nodrošinājumu, nevar veidot kredītiestādes pašu kapitālu.
Šā panta p) apakšpunkta nolūkos īpašuma vērtību aprēķina atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām, pamatojoties uz stingriem vērtēšanas standartiem, kas noteikti ar normatīviem un administratīviem aktiem. Vērtēšanu veic vismaz reizi gadā. Šajā p) apakšpunktā mājoklis ir mājoklis, kuru aizņēmējs apdzīvo vai izīrē vai aizņems vai izīrēs nākotnē.
Dalībvalstis informē Komisiju par izņēmumiem, kas piešķirti saskaņā ar s) apakšpunktu, lai nodrošinātu, ka nerodas konkurences traucējumi.
114. pants
1. Ievērojot 3. punktu, dalībvalstis var atļaut kredītiestādēm, kas izmanto finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi saskaņā ar 90. līdz 93. pantu, riska darījuma vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. līdz 3. punkta nolūkiem, kā alternatīvu 113. panta 3. punkta f), g), h) un o) apakšpunktā paredzētajiem pilnīgiem vai daļējiem izņēmumiem, izmantot vērtību, kas ir zemāka nekā riska darījuma vērtība, tomēr nav zemāka par kopējo pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību riska darījumiem ar klientu vai saistītu klientu grupu.
Šiem nolūkiem “pilnībā pielāgotā riska darījuma vērtība” ir vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 90. līdz 93. pantu, ievērojot kredītriska mazināšanu, no svārstībām izrietošās korekcijas un jebkura veida termiņu nesakritību (E*).
Ja šo punktu piemēro kredītiestādei, attiecīgajai kredītiestādei nepiemēro 113. panta 3. punkta f), g), h) un o) apakšpunktu.
2. Ievērojot 3. punktu, kredītiestādei, kurai ir atļauts izmantot pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientus riska darījumu kategorijai saskaņā ar 84. līdz 89. pantu un kura spēj izpildīt kompetento iestāžu prasības attiecībā uz savu riska darījumu finanšu nodrošinājumu ietekmes novērtēšanu atsevišķi no citiem LGD aspektiem, var atļaut piemērot šo ietekmi, aprēķinot riska darījumu vērtību 111. panta 1. līdz 3. punkta nolūkiem.
Kompetentajām iestādēm jāpārliecinās, ka kredītiestādes izstrādātie novērtējumi ir piemēroti riska darījuma vērtības samazināšanai, lai panāktu atbilstību 111. panta noteikumiem.
Ja kredītiestādei ir atļauts izmantot pašu vērtējumus finanšu nodrošinājuma ietekmei, kredītiestāde to dara saderīgi ar pieeju, ko izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai.
Kredītiestādēm, kurām ir atļauts izmantot pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientiem riska darījumu kategorijā saskaņā ar 84. līdz 89. pantu un kuras riska darījumu vērtības aprēķināšanai neizmanto pirmajā daļā minēto metodi, riska darījumu vērtības aprēķināšanai var atļaut izmantot 1. punktā paredzēto metodi vai 113. panta 3. punkta o) apakšpunktā paredzēto metodi. Kredītiestāde izmanto tikai vienu no šīm divām metodēm.
3. Kredītiestāde, kurai ir atļauts izmantot 1. un 2. punktā aprakstītās metodes riska darījumu vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. līdz 3. punkta nolūkiem, regulāri veic kredītrisku koncentrācijas stresa testus, tostarp attiecībā uz jebkāda pieņemtā nodrošinājuma realizējamo vērtību.
Regulārajos stresa testos ņem vērā riskus, ko rada iespējamās tirgus nosacījumu izmaiņas, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt kredītiestādes pašu kapitāla pietiekamību, un riskus, ko rada nodrošinājuma izmantošana stresa situācijās.
Kompetentās iestādes pārliecinās, ka kredītiestādes veiktie stresa testi ir piemēroti un atbilstīgi šādu risku novērtēšanai.
Gadījumā, ja šāds stresa tests uzrāda pieņemtā nodrošinājuma realizējamo vērtību, kas ir zemāka par vērtību, kura saskaņā ar, attiecīgi, 1. un 2. punktu tiktu atzīta par piemērotu, ir attiecīgi jāsamazina nodrošinājuma vērtība, ko var atzīt riska darījumu vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. līdz 3. punkta nolūkiem.
Šādas kredītiestādes savā koncentrācijas risku stratēģijā iekļauj:
|
a) |
darba kārtību un procedūras attiecībā uz riskiem, ko rada termiņu nesakritības starp riska darījumiem un jebkuru kredīta aizsardzību šiem riska darījumiem. |
|
b) |
darbības plāni un procedūras gadījumiem, kad stresa tests uzrāda nodrošinājuma realizējamo vērtību, kas ir zemāka nekā tā, ko ņem vērā saskaņā ar 1. un 2. punktu; un |
|
c) |
darba kārtību un procedūras attiecībā uz koncentrācijas risku, ko rada kredītriska mazināšanas metožu piemērošana, jo īpaši lieliem netiešiem kredītu riska darījumiem (piemēram, viena emitenta vērtspapīri, kas pieņemti kā nodrošinājums). |
4. Ja nodrošinājuma ietekme ir atzīta saskaņā ar 1. un 2. punktu, dalībvalstis var uzskatīt, ka jebkura riska darījuma segtā daļa ir darījums ar nodrošinājuma devēju, nevis klientu.
115. pants
1. Šīs direktīvas 111. panta 1. līdz 3. punkta mērķiem dalībvalstis var piešķirt 20 % riska svērumu aktīvu posteņiem, kas ir prasījumi pret dalībvalsts reģionālajām valdībām vai pašvaldībām, ja saskaņā ar 78. līdz 83. pantu šiem prasījumiem tiktu piešķirts 20 % riska svērums, un citiem riska darījumiem, kas ir veikti ar šādām iestādēm vai ko tās ir garantējušas, ja prasījumiem pret tām saskaņā ar 78. līdz 83. pantu tiek piešķirts 20 % riska svērums. Tomēr dalībvalstis var šo likmi samazināt līdz 0 % attiecībā uz aktīvu posteņiem, kas ir prasījumi pret dalībvalstu reģionālajām valdībām un pašvaldībām, ja saskaņā ar 78. līdz 83. pantu šiem prasījumiem tiktu piešķirts 0 %riska svērums, un citiem riska darījumiem, kas ir veikti ar šādām iestādēm vai ko tās ir garantējušas, ja prasījumiem pret tām saskaņā ar 78. līdz 83. pantu tiek piešķirts 0 % riska svērums.
2. Šīs direktīvas 111. panta 1. līdz 3. punkta mērķiem dalībvalstis var piešķirt 20 % riska svērumu aktīvu posteņiem, kas ir tādi prasījumi pret iestādēm un tādi citi tādi riska darījumi ar tām, kuru termiņš pārsniedz vienu gadu, bet nepārsniedz trīs gadus, kā arī 50 % riska svērumu aktīvu posteņiem, kas ir tādi prasījumi pret iestādēm, kuru termiņš pārsniedz trīs gadus, ja pēdējos minētos pārstāv kādas iestādes emitēti parāda instrumenti un ja šie parāda instrumenti pēc kompetento iestāžu atzinuma ir faktiski tirgojami profesionālu mākleru tirgū, un ja tos katru dienu kotē šajā tirgū, vai arī ja to emisiju apstiprinājušas kompetentās iestādes emitentes iestādes izcelsmes dalībvalstī. Šos posteņus nekādā gadījumā nevar iekļaut pašu kapitālā.
116. pants
Atkāpjoties no 113. panta 3. punkta i) apakšpunkta un 115. panta 2. punkta, dalībvalstis var piešķirt 20 % riska svērumu aktīvu posteņiem, kas ir prasījumi pret iestādēm un citi riska darījumi ar tām, neatkarīgi no to termiņa.
117. pants
1. Ja riska darījumu ar kādu klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas emitētiem vērtspapīriem saskaņā ar 113. panta 3. punkta o) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, dalībvalstis var:
|
a) |
uzskatīt, ka riska darījums ir ar garantijas sniedzēju, nevis klientu; vai |
|
b) |
uzskatīt, kas riska darījums ir ar trešo personu, nevis klientu, ja 113. panta 3. punkta o) apakšpunktā definēto riska darījumu garantē nodrošinājums saskaņā ar minētajā apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. |
2. Ja dalībvalstis izmanto 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto pieeju:
|
a) |
gadījumos, kad galvojums ir denominēts valūtā, kas nav riska darījuma denominācijas valūta, par nodrošinātu uzskatāmo riska darījuma summu aprēķina saskaņā ar VIII pielikumā paredzētajiem noteikumiem par valūtu nesakritību nefondētajai kredīta aizsardzībai; |
|
b) |
nesakritībai starp riska darījuma termiņu un kredīta aizsardzības termiņu piemēro VIII pielikumā paredzētos noteikumus par termiņu nesakritību; un |
|
c) |
daļēju nodrošinājumu var atzīt atbilstoši VIII pielikumā paredzētajiem noteikumiem. |
118. pants
Ja saskaņā ar 69. panta 1. punktu kredītiestādei vairs nepiemēro iespēju šajā iedaļā noteiktos pienākumus izpildīt individuāli vai subkonsolidēti vai ja mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes dalībvalstī, piemēro 70. pantu, ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu riska pietiekamu sadali attiecīgajā grupā.
119. pants
Komisija līdz 2007. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs iedaļas darbību, pievienojot piemērotus priekšlikumus.
6. iedaļa
Būtiska līdzdalība ārpus finanšu nozares
120. pants
1. Nevienai kredītiestādei nedrīkst būt būtiska līdzdalība, kas pārsniedz 15 % no tās pašu kapitāla, uzņēmumā, kas nav ne kredītiestāde, ne finanšu iestāde, ne uzņēmums, kurš veic darbības, kas tieši izriet no banku darbības vai nodrošina ar banku darbību saistītus pakalpojumus, piemēram, līzingu, faktoringu, kopīgu ieguldījumu fondu pārvaldību, datu apstrādes pakalpojumu pārvaldību, vai citu līdzīgu darbību.
2. Kredītiestādes būtiskas līdzdalības kopējais apjoms uzņēmumos, kas nav kredītiestādes, finanšu iestādes vai uzņēmumi, kuri veic darbības, tieši izriet no banku darbības vai nodrošina ar banku darbību saistītus pakalpojumus, piemēram, līzingu, faktoringu, kopīgu ieguldījumu fondu pārvaldību, datu apstrādes pakalpojumu pārvaldību, vai citu līdzīgu darbību, nedrīkst pārsniegt 60 % no kredītiestādes pašu kapitāla.
3. Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus drīkst pārsniegt vienīgi izņēmuma gadījumos. Šādos gadījumos kompetentās iestādes tomēr prasa, lai kredītiestāde vai nu palielina pašu kapitālu, vai veic citus līdzvērtīgus pasākumus.
121. pants
Akcijas, kas ir turējumā uz laiku sakarā ar finansiālās palīdzības operāciju vai sanācijas nolūkā vai sakarā ar vērtspapīru emisijas parakstīšanu, vai iestādes vārdā, bet uz citu rēķina, neuzskata par būtisku līdzdalību, aprēķinot 120. panta 1. un 2. punktā paredzētos ierobežojumus. Aprēķinā neiekļauj akcijas, kas nav ilgtermiņa ieguldījumi, kā tie definēti Direktīvas 86/635/EEK 35. panta 2. punktā.
122. pants
1. Dalībvalstis var 120. panta 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus nepiemērot attiecībā uz līdzdalību apdrošināšanas uzņēmumos, kā tie definēti Direktīvā 73/239/EEK un Direktīvā 2002/83/EK, vai pārapdrošināšanas uzņēmumos, kā tie definēti Direktīvā 98/78/EK.
2. Dalībvalstis drīkst noteikt, ka kompetentās iestādes nepiemēro 120. panta 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus, ja tās nosaka, ka summas, par kādām kredītiestādes būtiskā līdzdalība pārsniedz šos ierobežojumus, 100 % apjomā sedz ar pašu kapitālu un ka šo pašu kapitāla daļu neiekļauj 75. pantā paredzētajā aprēķinā. Ja ir pārsniegti abi 120. panta 1. un 2. punktā noteiktie ierobežojumi, summa, ko sedz ar pašu kapitālu, ir lielākā no pārsnieguma summām.
3. nodaļa
Kredītiestādes novērtēšanas process
123. pants
Kredītiestādes izveido pamatotas, efektīvas un pilnīgas stratēģijas un procedūras, lai pastāvīgi novērtētu un uzturētu iekšējā kapitāla summas, veidus un sadali, ko tās uzskata par tās uzskata par atbilstošām risku raksturam un līmenim esošajos vai paredzamos riska darījumos.
Šīm stratēģijām un procedūrām nepieciešama regulāra iekšēja pārskatīšana, lai nodrošinātu, ka tās paliek visaptverošas un proporcionālas attiecībā pret kredītiestādes darbību raksturu, apjomu un sarežģītību.
4. nodaļa
Uzraudzība un informācijas sniegšana, ko veic kompetentās iestādes
1. iedaļa
Uzraudzība
124. pants
1. Ņemot vērā XI pielikumā izklāstītos tehniskos kritērijus, kompetentās iestādes pārskata pasākumus, stratēģijas, procedūras un mehānismus, ko kredītiestādes ir ieviesušas, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un novērtē riskus, kuriem ir pakļautas vai varētu tikt pakļautas šīs kredītiestādes.
2. Šā panta 1. punktā minētajai pārskatīšanai un novērtējumam jāatbilst šīs direktīvas prasībām.
3. Pamatojoties uz 1. punktā minēto pārskatu un novērtējumu, kompetentās iestādes nosaka, vai kredītiestāžu īstenotie pasākumi, stratēģijas, procedūras un mehānismi un to rīcībā esošais pašu kapitāls nodrošina nevainojamu vadību un riska segumu.
4. Kompetentās iestādes nosaka 1. punktā minētā pārskata un novērtējuma biežumu un intensitāti, ņemot vērā attiecīgās kredītiestādes lielumu, darbību sistēmisko nozīmi, raksturu, apjomu un sarežģītību un ievēro proporcionalitātes principu. Pārskatu un novērtējumu atjaunina vismaz reizi gadā.
5. Kompetento iestāžu veiktais pārskats un novērtējums iekļauj kredītiestāžu riska darījumus, kas izriet no procentu likmes riska, ar tirdzniecības portfeli nesaistītajos darījumus. Kompetentās iestādes pieprasa, lai kredītiestādes veic attiecīgus pasākumus, ja šo kredītiestāžu ekonomiskā vērtība pazeminās par vairāk nekā 20 % no to pašu kapitāla pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu gadījumā; šo pasākumu apjomu nosaka kompetentās iestādes un tie nedrīkst būt atšķirīgi dažādām kredītiestādēm.
125. pants
1. Ja mātesuzņēmums ir mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde dalībvalstī, vai ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic kompetentās iestādes, kas šim mātesuzņēmumam izsniegušas atļauju saskaņā ar 6. pantu.
2. Ja kredītiestādes mātesuzņēmums ir mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, vai ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic kompetentās iestādes, kas šai kredītiestādei izsniegušas atļauju saskaņā ar 6. pantu.
126. pants
1. Ja kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta divās vai vairāk dalībvalstīs, mātesuzņēmums ir viens un tas pats mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, vai viens un tas pats ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic tās kredītiestādes kompetentās iestādes, kurai atļauja izsniegta dalībvalstī, kurā izveidota finanšu kontrolakciju sabiedrība.
Ja kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta divās vai vairāk dalībvalstīs, mātesuzņēmumi ir vairāk nekā viena finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galvenajiem birojiem dažādās dalībvalstīs, un ja katrā no šīm dalībvalstīm ir kredītiestāde, tad konsolidēto uzraudzību veic tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība.
2. Ja vairāk nekā vienai kredītiestādei, kam atļauja piešķirta Kopienā, mātesuzņēmums ir viena un tā pati finanšu kontrolakciju sabiedrība un ja nevienai no šīm kredītiestādēm nav piešķirta atļauja dalībvalstī, kurā izveidota finanšu kontrolakciju sabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju kredītiestādei ar lielāko bilances vērtību, kuru šīs direktīvas nolūkos uzskata par kredītiestādi, ko kontrolē ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība.
3. Atsevišķos gadījumus kompetentās iestādes var pēc savstarpējas vienošanās atteikties no 1. un 2. punktā minētajiem kritērijiem, ja to piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā attiecīgās kredītiestādes un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs, un norīkot citu kompetento iestādi konsolidētās uzraudzības veikšanai. Šajos gadījumos pirms lēmuma pieņemšanas kompetentās iestādes dod iespēju, attiecīgi, ES mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmumam, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai kredītiestādei ar lielāko bilances vērtību, izteikt savu viedokli par šo lēmumu.
4. Kompetentās iestādes paziņo Komisijai par jebkuru vienošanos, uz ko attiecas 3. punkts.
127. pants
1. Vajadzības gadījumā dalībvalstis paredz pasākumus, lai iekļautu finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidētajā uzraudzībā. Neskarot 135. panta noteikumus, finanšu kontrolakciju sabiedrības finanšu stāvokļa konsolidācija nekādā veidā nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm būtu individuāli jāuzrauga finanšu kontrolakciju sabiedrība.
2. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes konsolidētā uzraudzībā neietver kādas kredītiestādes meitasuzņēmumu saskaņā ar vienu no 73. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā atrodas šis kredītiestādes meitasuzņēmums, var lūgt mātesuzņēmumam informāciju, kas var tām atvieglot šīs kredītiestādes uzraudzību.
3. Dalībvalstis paredz, ka to kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētu uzraudzību, no kādas kredītiestādes vai finanšu kontrolakciju sabiedrības meitasuzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidētajā uzraudzībā, var prasīt 137. pantā minēto informāciju. Šādos gadījumos piemēro šajā pantā noteikto informācijas nodošanas un pārbaudes kārtību.
128. pants
Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, kas atbild par kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šādas iestādes darbotos koordinēti.
129. pants
1. Papildus pienākumiem, ko uzliek šī direktīva, kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par konsolidētās uzraudzības veikšanu attiecībā uz ES mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes, un kredītiestādēm, ko kontrolē ES mātesuzņēmumi, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, veic šādus uzdevumus:
|
a) |
tādas informācijas apkopošana vai izplatīšana, kas ir noderīga vai būtiska parastajās un ārkārtas situācijās; un |
|
b) |
uzraudzības darbību plānošana un koordinācija parastajās un ārkārtas situācijās, kā arī saistībā ar 124. pantā minētajām darbībām, sadarbojoties ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm. |
2. Attiecībā uz pieteikumiem 84. panta 1. punktā, 87. panta 9. punktā un 105. pantā, un III pielikuma 6. daļā minēto atļauju saņemšanai, kurus iesniedz ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi kopīgi, kompetentās iestādes sadarbojas, pilnībā apspriežoties, lai lemtu par pieprasītās atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu un lai paredzētu noteikumus un nosacījumus, ja tādi būtu, kuriem būtu jāattiecas uz šādu atļauju.
Šā punkta pirmajā daļā minētos iesniegumus iesniedz vienīgi 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm.
Kompetentās iestādes veic visus pasākumus, kas ir to kompetencē, lai sešos mēnešos panāktu kopīgu lēmumu attiecībā uz pieteikumu. Šo kopīgo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un 1. punktā minētā kompetentā iestāde to nosūta pieteikuma iesniedzējam.
Šā punkta trešajā daļā minētais termiņš sākas datumā, kad 1. punktā minētā kompetentā iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieteikumu. Šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde pilnīgo iesniegumu nekavējoties nosūta pārējām kompetentajām iestādēm.
Ja kompetentās iestādes sešos mēnešos nepieņem kopīgu lēmumu, 1. punktā minētā kompetentā iestāde pieņem pati savu lēmumu attiecībā uz pieteikumu. Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas izteiktas sešu mēnešu termiņā. Šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestādē lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam un pārējām kompetentajām iestādēm.
Šā punkta trešajā un piektajā daļā minētos lēmumus uzskata par galīgiem, un kompetentās iestādes tos piemēro attiecīgajās dalībvalstīs.
130. pants
1. Ja banku grupā rodas ārkārtas situācija, kas var apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties grupas uzņēmumiem, par konsolidēto uzraudzību atbildīgā kompetentā iestāde, ievērojot V daļas 1. nodaļas 2. iedaļu, pēc iespējas ātrāk brīdina par to 49. panta a) punktā un 50. pantā minētās iestādes. Šis pienākums attiecas uz visām kompetentajām iestādēm, kas īpašām grupām noteiktas 125. un 126. pantā, un uz kompetento iestādi, kas minēta 129. panta 1. punktā. Kompetentās iestādes pēc iespējas izmanto esošos informācijas kanālus.
2. Kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību, ja tai ir nepieciešama informācija, kas jau ir citas kompetentās iestādes rīcībā, vēršas pie šīs iestādes, kad vien tas ir iespējams, lai novērstu ziņojumu dublēšanu dažādām uzraudzībā iesaistītajām iestādēm.
131. pants
Lai izveidotu un veicinātu efektīvu uzraudzību, par konsolidēto uzraudzību atbildīgā iestāde un pārējās kompetentās iestādes izstrādā rakstiskus koordinācijas un sadarbības plānus.
Atbilstīgi šiem plāniem kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību, var uzticēt citus uzdevumus, un tajos var precizēt procedūras lēmumu pieņemšanai un sadarbībai ar citām kompetentajām iestādēm.
Kompetentās iestādes, kas atbild par atļaujas piešķiršanu tāda mātesuzņēmuma meitasuzņēmumam, kurš atrodas citā dalībvalstī, divpusējā nolīgumā var deleģēt savu atbildību par maksātspējas uzraudzību kompetentajām iestādēm, kas ir piešķīrušas atļauju mātesuzņēmumam un veic tā uzraudzību, tā, ka tās uzņemas atbildību par meitasuzņēmuma uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu. Komisiju informē par šādu nolīgumu esamību un to saturu. Tā šādu informāciju nosūta pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Eiropas Banku komitejai.
132. pants
1. Kompetentās iestādes cieši sadarbojas savā starpā. Tās sniedz vienai otrai jebkādu informāciju, kas ir būtiska vai noderīga pārējo iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo direktīvu. Šai sakarā kompetentās iestādes pēc pieprasījuma sniedz visu noderīgo informāciju un pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju.
Šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju uzskata par būtisku, ja tā varētu praktiski ietekmēt kredītiestādes vai finanšu iestādes finansiālās uzticamības vērtējumu citā dalībvalstī.
Jo īpaši kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par konsolidēto uzraudzību attiecībā uz ES mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes, un kredītiestādēm, ko kontrolē ES mātesuzņēmumi, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, sniedz visu noderīgo informāciju citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas veic šo mātesuzņēmumu meitasuzņēmumu uzraudzību. Nosakot noderīgās informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitasuzņēmumu nozīmību attiecīgo dalībvalstu finanšu sistēmā.
Pirmajā teikumā minētā būtiskā informācija, cita starpā, ietver šādu informāciju:
|
a) |
grupas struktūras identifikāciju visām galvenajām kredītiestādēm, kas ietilpst grupā, kā arī grupas kredītiestāžu kompetentās iestādes; |
|
b) |
informācijas ievākšanas procedūras no kredītiestādēm, kas ietilpst grupā, un šīs informācijas pārbaude; |
|
c) |
kredītiestādes vai citu grupas uzņēmumu nelabvēlīga attīstība, kas var nopietni ietekmēt kredītiestādes; un |
|
d) |
galvenās sankcijas un ārkārtas pasākumi, ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo direktīvu, tostarp papildu kapitāla maksājumu noteikšana atbilstoši 136. pantam un jebkādu ierobežojumu noteikšana uzlaboto rādītāju pieejas izmantošanai pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar 105. pantu. |
2. Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par uzraudzību attiecībā uz kredītiestādēm, kuras kontrolē ES mātesuzņēmumi, kas ir kredītiestādes, kad vien iespējams vēršas pie 129. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes, ja tām ir nepieciešama informācija par šajā direktīvā izklāstīto pieeju un metožu īstenošanu, kas jau varētu būt minētās kompetentās iestādes rīcībā.
3. Kompetentās iestādes pirms lēmumu pieņemšanas, ja šie lēmumi ir būtiski otras kompetentās iestādes uzraudzības uzdevumu veikšanai, apspriežas viena ar otru par šādiem jautājumiem:
|
a) |
izmaiņas akcionāru sastāvā un izmaiņas kredītiestādes grupas organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešams kompetento iestāžu apstiprinājums vai atļauja; un |
|
b) |
galvenās sankcijas un ārkārtas pasākumi, ko veic kompetentās iestādes, tostarp papildu kapitāla maksājumu noteikšana atbilstoši 136. pantam un jebkādu ierobežojumu noteikšana uzlaboto rādītāju pieejas izmantošanai pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar 105. pantu. |
Šā punkta b) apakšpunkta nolūkiem vienmēr jāapspriežas ar kompetento iestādi, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību.
Tomēr kompetentā iestāde var nolemt atteikties no šādas apspriedes steidzamības gadījumos vai gadījumos, kad šāda apspriede varētu apdraudēt lēmuma efektivitāti. Šādos gadījumos kompetentā iestāde bez kavēšanās informē citas kompetentās iestādes.
133. pants
1. Kompetentajām iestādēm, kas atbild par konsolidētas uzraudzības veikšanu, uzraudzības nolūkā pieprasa visu kredītiestāžu un finanšu iestāžu, kas ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi, pilnu konsolidācija.
Tomēr kompetentās iestādes var pieprasīt tikai proporcionālu konsolidāciju, ja pēc to atzinuma tāda mātesuzņēmuma atbildība, kas tur kādu kapitāla daļu, aprobežojas ar šo kapitāla daļu, ņemot vērā citu akcionāru vai dalībnieku atbildību un to apmierinošo maksātspēju. Citu akcionāru un dalībnieku atbildību skaidri nosaka, vajadzības gadījumā ar oficiālām parakstītām saistībām.
Ja uzņēmumi ir saistīti atbilstīgi 12. panta 1. punktam Direktīvā 83/349/EEK, kompetentās iestādes nosaka to, kā veicama konsolidācija.
2. Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par konsolidēto uzraudzību, prasa, lai proporcionāli tiktu konsolidēta līdzdalība kredītiestādēs vai finanšu iestādēs, ko pārvalda kāds konsolidācijā iekļauts uzņēmums, kopā ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidācijā, ja šo uzņēmumu atbildību ierobežo to turētā līdzdalība.
3. Cita veida līdzdalības vai kapitāla saikņu gadījumos, kas nav minēti 1. un 2. punktā, kompetentajām iestādēm jānosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija. Cita starpā tās var pieļaut vai pieprasīt pielīdzināšanas metodes izmantojumu. Tomēr šī metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.
134. pants
1. Neskarot 133. pantu, kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija šādos gadījumos:
|
a) |
ja pēc kompetento iestāžu atzinuma kredītiestādei ir būtiska ietekme vienā vai vairākās kredītiestādēs vai finanšu iestādēs, bet tai nav līdzdalības vai citu kapitāla saikņu šajās iestādēs; un |
|
b) |
ja divām vai vairāk kredītiestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas nav vadība, kura izveidota saskaņā ar dibināšanas dokumentiem vai statūtiem. |
Kompetentās iestādes var jo īpaši atļaut vai prasīt Direktīvas 83/349/EEK 12. pantā paredzētās metodes izmantojumu. Tomēr minētā metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.
2. Ja konsolidētā uzraudzība ir prasīta saskaņā ar 125. un 126. pantu, pakalpojumu palīguzņēmumus un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, kā tās definētas Direktīvā 2002/87/EK, iekļauj konsolidācijā 133. pantā un šā panta 1. punktā noteiktajos gadījumos un saskaņā ar tur noteiktajām metodēm.
135. pants
Dalībvalstis prasa, lai personām, kas faktiski vada finanšu kontrolakciju sabiedrības, būtu pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze šo pienākumu veikšanai.
136. pants
1. Kompetentās iestādes pieprasa, lai katra kredītiestāde, kas nav izpildījuši šīs direktīvas prasības, savlaicīgi veiktu nepieciešamos pasākumus šādas situācijas novēršanai.
Šiem nolūkiem pasākumi, kurus var piemērot kompetentās iestādes, ietver:
|
a) |
noteikt kredītiestādei pienākumu turēt pašu kapitālu, kas pārsniedz 75. pantā paredzēto minimālo līmeni; |
|
b) |
pieprasīt nostiprināt pasākumus, procesus, mehānismus un stratēģijas, kas ieviestas 22. un 123. panta prasību izpildei; |
|
c) |
pieprasīt kredītiestādēm piemērot īpašu finansēšanas kārtību vai noteikt īpašu pieeju aktīviem saistībā ar pašu kapitāla prasībām; |
|
d) |
ierobežot vai sašaurināt kredītiestādes darījumus, operācijas vai iestāžu tīklu; un |
|
e) |
pieprasīt mazināt risku, kas saistīts ar kredītiestāžu darbībām, pakalpojumiem un sistēmām. |
Šo pasākumus pieņem, ievērojot V daļas 1. nodaļas 2. iedaļu.
2. Kompetentās iestādes nosaka īpašas pašu kapitāla prasības, kas pārsniedz 75. pantā noteikto minimālo līmeni, vismaz tām kredītiestādēm, kas neatbilst 22., 109. un 123. panta prasībām vai kam konstatēts negatīvs rezultāts attiecībā uz 124. panta 3. punktu, ja nav paredzams, ka citu pasākumu piemērošana pati par sevi pietiekami uzlabos plānus, procedūras, mehānismus un stratēģijas piemērotā termiņā.
137. pants
1. Līdz turpmākai konsolidācijas metožu koordinēšanai dalībvalstis paredz, ka, ja vienas vai vairāku kredītiestāžu mātesuzņēmums ir jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība, tad kompetentās iestādes, kas atbild par šo kredītiestāžu atļaušanu un uzraudzību, vai nu tieši vai caur meitasuzņēmumiem pieprasa, lai jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība un tās meitasuzņēmumi sniegtu jebkādu informāciju, kas ir būtiska kredītiestāžu — meitasuzņēmumu — uzraudzībai.
2. Dalībvalstis paredz, ka kompetentās iestādes var veikt pārbaudes uz vietas vai uzdot to veikšanu ārējiem inspektoriem, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām un to meitasuzņēmumiem. Ja jauktās darbības kontrolakciju sabiedrība vai kāds no tās meitasuzņēmumiem ir apdrošināšanas sabiedrība, tad var izmantot arī 140. panta 1. punktā noteikto kārtību. Ja jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība vai kāds no tās meitasuzņēmumiem atrodas kādā dalībvalstī, kas nav kredītiestādes — meitasuzņēmuma — atrašanās dalībvalsts, tad informācijas pārbaude uz vietas jāveic saskaņā ar 141. pantā noteikto kārtību.
138. pants
1. Neskarot V daļas 2. nodaļas 5. iedaļu, dalībvalstis nosaka, ka gadījumos, kad vienas vai vairāku kredītiestāžu mātesuzņēmums ir jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība, kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šo kredītiestāžu uzraudzību, vispārēji uzrauga darījumus, ko tās veic ar jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību un tās meitasuzņēmumiem.
2. Kompetentās iestādes liek kredītiestādēm ieviest piemērotas riska pārvaldīšanas procedūras un iekšējās kontroles mehānismus, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras, lai atbilstīgi noteiktu, novērtētu, novērotu un kontrolētu darījumus ar jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību, kas ir to mātesuzņēmums, un tās meitasuzņēmumiem. Kompetentās iestādes kredītiestādēm liek ziņot par visiem nozīmīgiem darījumiem ar šīm vienībām, izņemot gadījumus, kas minēti 110. pantā. Kompetentās iestādes kontrolē šīs procedūras un nozīmīgos darījumus.
Ja šie grupas iekšēji darījumi apdraud kredītiestādes finanšu stāvokli, par iestādes uzraudzību atbildīgā kompetentā iestāde veic atbilstīgus pasākumus.
139. pants
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nav nekādu juridisku šķēršļu, kas konsolidētajā uzraudzībā ietvertajiem uzņēmumiem, jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām un to meitasuzņēmumiem vai 127. panta 3. punktā minētajiem meitasuzņēmumiem neļauj saskaņā ar 124. līdz 138. pantu un šo pantu savstarpēji nodot informāciju, kas ir nozīmīga uzraudzībā.
2. Ja mātesuzņēmums un kāds no tā meitasuzņēmumiem, kas ir kredītiestāde, atrodas dažādās dalībvalstīs, katras dalībvalsts kompetentās iestādēs savstarpēji paziņo visu nozīmīgo informāciju, kas var ļaut vai palīdzēt veikt konsolidēto uzraudzību.
Ja mātesuzņēmuma atrašanās vietas dalībvalsts kompetentās iestādes pašas neveic konsolidētu uzraudzību saskaņā ar 125. un 126. pantu, tad par šādas uzraudzības veikšanu atbildīgās kompetentās iestādes var lūgt, lai pirmās minētās kompetentās iestādes pieprasa no mātesuzņēmuma jebkādu informāciju, kas varētu būt nozīmīga konsolidētajai uzraudzībai, un nosūta to atbildīgajām kompetentajām iestādēm.
3. Dalībvalstis atļauj to kompetentajām iestādēm savstarpēji nodot 2. punktā minēto informāciju, apzinoties, ka attiecībā uz finanšu kontrolakciju sabiedrībām, finanšu iestādēm vai pakalpojumu palīguzņēmumiem gadījumā informācijas vākšana vai glabāšana nekādā gadījumā nenozīmē to, ka kompetentajām iestādēm jāpilda uzraudzības funkcijas attiecībā uz pašām šīm iestādēm vai uzņēmumiem.
Tāpat dalībvalstis atļauj to kompetentajām iestādēm savstarpēji nodot 137. pantā minēto informāciju, apzinoties, ka informācijas vākšana vai glabāšana nekādā gadījumā nenozīmē, ka kompetentās iestādes veic uzraudzības funkcijas attiecībā uz jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību un tādiem tās meitasuzņēmumiem, kas nav kredītiestādes vai 127. panta 3. punktā minētie meitasuzņēmumi.
140. pants
1. Ja kredītiestāde, finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība kontrolē vienu vai vairākus meitasuzņēmumus, kas ir apdrošināšanas sabiedrības vai citi uzņēmumi, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga atļauja, tad kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar iestādēm, kuras pilda publisko tiesību uzdevumu uzraudzīt apdrošināšanas sabiedrības un citus ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumus. Neierobežojot attiecīgo iestāžu kompetenci, šīs iestādes savstarpēji sniedz jebkādu informāciju, kas var vienkāršot to uzdevumu un ļaut veikt uzraugāmo uzņēmumu darbības un finanšu stāvokļa pārraudzību.
2. Uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar konsolidēto uzraudzību, un jo īpaši uz jebkādu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas ir paredzēta šajā direktīvā, attiecas V sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā definētais dienesta noslēpums.
3. Kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidēto uzraudzību, izveido 71. panta 2. punktā minētos finanšu kontrolakciju sabiedrību sarakstus. Šos sarakstus iesniedz pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai.
141. pants
Ja, piemērojot šo direktīvu, kādas dalībvalsts kompetentās iestādes īpašos gadījumos vēlas pārbaudīt informāciju par kādu kredītiestādi, finanšu kontrolakciju sabiedrību, finanšu iestādi, pakalpojumu palīguzņēmumu, jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību, 137. pantā minētu meitasuzņēmumu vai 127. panta 3. punktā minētu meitasuzņēmumu, kas atrodas kādā citā dalībvalstī, tad tās lūdz šīs citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm veiktu šādu pārbaudi. Iestādes, kas saņem šādu lūgumu, atbilstīgi savai kompetencei reaģē uz to, pašas veicot pārbaudi vai ļaujot to veikt iestādēm, kas izteikušas šo lūgumu, vai ļaujot to veikt revidentam vai ekspertam. Kompetentā iestāde, kas lūgumu izteikusi, pēc savas vēlēšanās var piedalīties pārbaudē, ja tā pati pārbaudi neveic.
142. pants
Neskarot savas krimināltiesību normas, dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz finanšu kontrolakciju sabiedrībām un jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām vai to faktiskajiem vadītājiem, kas pārkāpj normatīvos un administratīvos aktus, kuri pieņemti, lai īstenotu 124. līdz 141. pantu un šo pantu, var piemērot sankcijas vai pasākumus, kas paredzēti šādu pārkāpumu vai to cēloņu novēršanai. Kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu minēto sankciju vai pasākumu vēlamo rezultātu, jo īpaši, ja kādas finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas darbības kontrolakciju sabiedrības atrašanās vieta nesakrīt ar galvenā biroja atrašanās vietu.
143. pants
1. Ja uz kredītiestādi, kuras mātesuzņēmums ir kredītiestāde vai finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju trešā valstī, neattiecas konsolidēta uzraudzība atbilstīgi 125. un 126. pantam, kompetentās iestādes pārbauda, vai uz kredītiestādi attiecas trešās valsts kompetentas iestādes konsolidēta uzraudzība, kas ir līdzvērtīga tai uzraudzībai, kuru paredz šajā direktīvā izstrādātie principi.
Pārbaudi pēc lūguma, ko iesniedzis mātesuzņēmums vai kāda regulēta vienība, kas ir saņēmusi licenci Kopienā, vai pēc savas ierosmes veic tā kompetentā iestāde, kura būtu atbildīga par konsolidēto uzraudzību, ja būtu piemērojams 3. punkts. Šī kompetentā iestāde apspriežas ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.
2. Komisija var pieprasīt, lai Eiropas Banku komiteja sniedz vispārējas pamatnostādnes attiecībā uz to, vai trešo valstu kompetento iestāžu konsolidētās uzraudzības režīms varētu sasniegt šajā nodaļā noteiktos konsolidētās uzraudzības mērķus attiecībā uz kredītiestādēm, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas trešā valstī. Komiteja pastāvīgi pārskata šīs pamatnostādnes un ievēro izmaiņas šo kompetento iestāžu veiktajā konsolidētās uzraudzības režīmā.
Kompetentā iestāde, kas veic 1. punkta pirmajā daļā paredzēto pārbaudi, ņem vērā minētās pamatnostādnes. Šim nolūkam kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar minēto komiteju.
3. Ja līdzvērtīgā uzraudzība nepastāv, dalībvalstis kredītiestādei pēc analoģijas piemēro šīs direktīvas noteikumus vai ļauj savām kompetentajām iestādēm piemērot citas piemērotas uzraudzības metodes, ar ko sasniedz kredītiestāžu konsolidētas uzraudzības mērķus.
Kompetentā iestāde, kas būtu atbildīga par konsolidēto uzraudzību, pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm apstiprina šīs uzraudzības metodes.
Kompetentās iestādes var, jo īpaši, noteikt, ka jāizveido finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju Kopienā, un piemērot noteikumus par konsolidētu uzraudzību šīs finanšu kontrolakciju sabiedrības stāvoklim kopumā.
Ar šīm uzraudzības metodēm sasniedz šajā nodaļā noteiktos konsolidētās uzraudzības mērķus, un par tām paziņo pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un Komisijai.
2. iedaļa
Informācijas sniegšana, ko veic kompetentās iestādes
144. pants
Kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:
|
a) |
likumu, noteikumu, administratīvo normu un vispārējo pamatnostādņu teksti, kas dalībvalstī ir pieņemti uzraudzības jomā; |
|
b) |
Kopienas tiesību aktos paredzēto iespēju un izvēļu īstenošanas veids; |
|
c) |
vispārējie kritēriji un metodes, ko tās izmanto 124. pantā minēto pārskatu un novērtējumu sagatavošanai; un |
|
d) |
apkopotie statistikas dati par uzraudzības sistēmas ieviešanas galvenajiem aspektiem katrā dalībvalstī, neskarot V daļas 1.nodaļas 2. iedaļas noteikumus. |
Pirmajā daļā paredzētajai informācijai jābūt pietiekamai, lai būtu iespējams pamatots salīdzinājums kompetento iestāžu īstenotajām pieejām dažādās dalībvalstīs. Informāciju publisko vienotā formātā un to regulāri atjaunina. Informācija ir pieejama elektroniskā formātā vienā piekļuves adresē.
5. nodaļa
Informācijas sniegšana, ko veic kredītiestādes
145. pants
1. Šīs direktīvas nolūkiem kredītiestādes publiski sniedz informāciju, kas paredzēta XII pielikuma 2. daļā, ievērojot 146. panta noteikumus.
2. Informāciju par XII pielikuma 3. daļā minētajiem instrumentiem un metodēm, ko kompetentās iestādes ir atzinušas saskaņā ar 2. nodaļas 3. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļu un 105. pantu, kredītiestādes publicē šajā pielikumā noteiktajā apjomā.
3. Kredītiestādes nosaka formālu kārtību 1. un 2. punktā izklāstīto informācijas sniegšanas prasību izpildei, kā arī kārtību, kādā veicams informācijas atbilstības novērtējums, tostarp tās pārbaudes un publicēšanas biežumu.
4. Kredītiestādēm, ja tām pieprasa, būtu jāpaskaidro savi reitingu lēmumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un citām juridiskām personām, kas vēlas saņemt aizdevumus, pēc pieprasījuma sniedzot rakstisku paskaidrojumu. Ja kāds šīs nozares uzņēmums šajā sakarā nav atbilstošs, jāveic valsts pasākumi. Paskaidrojuma administratīvajām izmaksām jābūt proporcionālām aizdevuma lielumam.
146. pants
1. Neatkarīgi no 145. panta, kredītiestāde var nesniegt informāciju par vienu vai vairākiem XII pielikuma 2. daļā uzskaitītajiem jautājumiem, ja šī informācija, ņemot vērā XII pielikuma 1. daļas 1. punkta kritērijus, nav uzskatāma par būtisku.
2. Neatkarīgi no 145. panta, kredītiestādes var nesniegt informāciju par vienu vai vairākiem XII pielikuma 2. un 3. daļā uzskaitītajiem jautājumiem, ja šie jautājumi ietver informāciju, kas, ņemot vērā XII pielikuma 1. daļas 2. un 3. punktu, uzskatāma par aizsargājamu vai konfidenciālu.
3. Izņēmuma gadījumos, kas minēti 2. punktā, attiecīgā kredītiestāde, sniedzot informāciju, norāda faktu, ka tās sniegtajā informācijā atsevišķi jautājumi nav izpausti, iemeslus informācijas neizpaušanai, kā arī publicē vispārīgākas ziņas par pieprasītās informācijas jautājumu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar XII pielikuma 1. daļas 2. un 3. punktā iekļautajiem kritērijiem informācija tiek klasificēta kā aizsargājama vai konfidenciāla.
147. pants
1. Kredītiestādes publicē informāciju, kas sniedzama saskaņā ar 145. pantu, vismaz vienu reizi gadā. Informāciju publicē, cik vien ātri tas ir iespējams.
2. Kredītiestādes nosaka, vai ņemot vērā XII pielikuma 1. daļas 4. punkta kritērijus, ir nepieciešamas biežākas publikācijas nekā noteikts 1. punktā.
148. pants
1. Kredītiestādes var pašas noteikt piemērotus informācijas nesējus, vietu un pārbaudes līdzekļus, lai efektīvi izpildītu 145. pantā noteiktās informācijas sniegšanas prasības. Visa sniegtā informācija publicējama vienā informācijas nesējā vai vietā, ciktāl tas ir iespējams.
2. Līdzvērtīgu informācijas sniegšanu, ko kredītiestādes veic atbilstoši grāmatvedības, biržas vai citām prasībām, var uzskatīt par 145. panta prasību izpildi. Ja informācija netiek sniegta finanšu pārskatos, kredītiestādes norāda, kur tā ir atrodama.
149. pants
Neatkarīgi no 146. līdz 148. panta prasībām, dalībvalstis pilnvaro kompetentās iestādes prasīt, lai kredītiestādes:
|
a) |
sniedz informāciju par vienu vai vairākiem jautājumiem, kas minēti XII pielikuma 2. un 3. daļā; |
|
b) |
publicē informāciju par vienu vai vairākiem jautājumiem biežāk nekā vienu reizi gadā, un noteikt šo publikāciju termiņus; |
|
c) |
izmanto īpašus informācijas nesējus un vietas tādas informācijas sniegšanai, kas nav finanšu pārskati; un |
|
d) |
izmanto īpašus pārbaudes līdzekļus tādas informācijas sniegšanai, kas nav iekļauta obligātajā revīzijā. |
VI SADAĻA
IZPILDES TIESĪBAS
150. pants
1. Neskarot priekšlikumu, ko Komisija iesniedz atbilstīgi 62. pantam, tehniskos pielāgojumus attiecībā uz pašu kapitālu pieņem saskaņā ar 151. panta 2. punktā minēto procedūru, ja tie attiecas uz:
|
a) |
definīciju skaidrojumiem, lai šīs direktīvas īstenošanā ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību; |
|
b) |
definīciju skaidrojumu, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu; |
|
c) |
definīcijās lietotās terminoloģijas saskaņošanu un definīciju izstrādi atbilstīgi turpmākiem aktiem par kredītiestādēm un jautājumiem, kas ar to saistīti; |
|
d) |
2. pantā dotā saraksta tehniskos pielāgojumus; |
|
e) |
9. pantā noteiktā sākumkapitāla apjoma grozījumu, ņemot vērā pārmaiņas ekonomikas un monetārajā jomā; |
|
f) |
23. un 24. pantā minētā un I pielikumā izklāstītā saraksta paplašināšanu vai tajā lietotās terminoloģijas labojumiem, ņemot vērā pārmaiņas finanšu tirgos; |
|
g) |
jomām, kurās kompetentajām iestādes apmainās ar informāciju, kā uzskaitīts 42. pantā; |
|
h) |
tehniskiem pielāgojumiem 56. līdz 67. pantā un 74. pantā, kas īstenoti grāmatvedības standartu attīstības vai prasību rezultātā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, vai ņemot vērā uzraudzības metožu konverģenci; |
|
i) |
79. un 86. pantā riska darījumu kategoriju saraksta grozījumiem, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību; |
|
j) |
summu, kas norādīta 79. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 86. panta 4. punkta a) apakšpunktā, VII pielikuma 1. daļas 5. punktā, kā arī VII pielikuma 2. daļas 15. punktā, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi; |
|
k) |
II un IV pielikuma ārpusbilances posteņu sarakstiem un klasifikāciju, un to noteikumiem, nosakot riska darījumu vērtību V sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļas nolūkiem; vai |
|
l) |
pielāgojumiem V līdz XII pielikuma noteikumos, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību un jo īpaši jaunus finanšu pakalpojumus vai izmaiņas grāmatvedības standartos vai prasībās, kur ņemti vērā Kopienas tiesību akti, vai ņemot vērā uzraudzības metožu konverģenci. |
2. Komisija var pieņemt šādus īstenošanas pasākumus saskaņā ar 151. panta 2. punktā minēto procedūru:
|
a) |
apjoma aprakstu pēkšņām un negaidītām procentu likmju izmaiņām, kas minētas 124. panta 5. punktā; |
|
b) |
75. pantā noteiktā minimālā pašu kapitāla līmeņa un/vai V daļas 2. nodaļas 3. iedaļā noteikto riska svērumu pagaidu samazinājumu, lai ņemtu vērā īpašus apstākļus; |
|
c) |
neskarot 119. pantā minēto ziņojumu, 114. panta 3. punktā, 113. un 115. pantā paredzēto atbrīvojumu precizēšanu; |
|
d) |
galveno aspektu aprakstu apkopoto statistikas datu publicēšanai saskaņā ar 144. panta 1. punkta d) apakšpunktu; vai |
|
e) |
aprakstu 144. pantā paredzētās informācijas formātam, uzbūvei, satura rādītājam un ikgadējās publikācijas datumam. |
3. Neviens no pieņemtajiem īstenošanas pasākumiem nedrīkst būtiski mainīt šīs direktīvas noteikumus.
4. Neskarot jau pieņemtos īstenošanas noteikumus, beidzoties divu gadu termiņam pēc šīs direktīvas pieņemšanas un, vēlākais, 2008. gada 1. aprīlī, pārtrauc piemērot tos šīs direktīvas noteikumus, kas paredz saskaņā ar 2. punktu pieņemt tehniskos noteikumus, grozījumus un lēmumus. Pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru var atjaunot attiecīgos noteikumus, un tālab minētās iestādes tos pārskata pirms termiņa beigām vai pirms šajā punktā minētā datuma, atkarībā no tā, kurš ir agrāk.
151. pants
1. Komisijai palīdz Eiropas Banku komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/10/EK (22).
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. pantā noteikto procedūru, ņemot vērā tā 7. panta 3. punktu un 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
VII SADAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
1. nodaļa
Pārejas noteikumi
152. pants
1. Kredītiestādes, kas riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, pirmajā, otrajā un trešajā divpadsmit mēnešu laikposmā pēc 2006. gada 31. decembra nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā panta 2., 3. un 4. punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām.
2. Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto uzlaboto rādītāju pieeju, kā noteikts 105. pantā, otrajā un trešajā divpadsmit mēnešu laikposmā pēc 2006. gada 31. decembra nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par 3. un 4. punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām.
3. Pirmajā divpadsmit mēnešu laikposmā, kas minēts 1. punktā, pašu kapitāls ir 95 % no kopējā minimālā pašu kapitāla, kuram attiecīgajā laikposmā vajadzētu būt kredītiestādes rīcībā saskaņā ar 4. pantu Padomes Direktīvā 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (23), kā minētā direktīva un Direktīva 2000/12/EK bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.
4. Otrajā divpadsmit mēnešu laikposmā, kas minēts 1. punktā, pašu kapitāls ir 90 % no kopējā minimālā pašu kapitāla, kuram attiecīgajā laikposmā vajadzētu būt kredītiestādes rīcībā saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK 4. pantu, kā minētā direktīva un Direktīva 2000/12/EK bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.
5. Trešajā divpadsmit mēnešu laikposmā, kas minēts 1. punktā, pašu kapitāls ir 80 % no kopējā minimālā pašu kapitāla, kuram attiecīgajā laikposmā vajadzētu būt kredītiestādes rīcībā saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK 4. pantu, kā minētā direktīva un Direktīva 2000/12/EK bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.
6. Atbilstība 1. līdz 4. punktā paredzētajām prasībām pamatojas uz pašu kapitāla apjomiem, kas pilnībā pielāgoti, lai atspoguļotu tās atšķirības pašu kapitāla aprēķināšanā saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK un Direktīvu 93/6/EEK, kā minētās direktīvas bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, un pašu kapitāla aprēķināšanā saskaņā ar šo direktīvu, kuras izriet no atsevišķu noteikumu piemērošanas paredzamiem zaudējumiem un neparedzamiem zaudējumiem saskaņā ar šīs direktīvas 84. līdz 89. pantu.
7. Šā panta 1. līdz 6. punkta nolūkos piemēro 68. līdz 73. pantu.
8. Līdz 2008. gada 1. janvārim kredītiestādes var uzskatīt, ka V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļas panti, kas nosaka standartizēto pieeju, ir aizstāti ar Direktīvas 2000/12/EK 42. līdz 46. pantu, kā tie bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.
9. Izmantojot 8. punktā minēto iespēju, uz Direktīvu 2000/12/EK attiecas šādi noteikumi:
|
a) |
piemēro minētās direktīvas noteikumus, kas norādīti šīs direktīvas 42. līdz 46. pantā, kā tie bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim; |
|
b) |
minētās direktīvas 42. panta 1. punktā nosauktā “vērtība, kam piemērots riska svērums” nozīmē “riska darījuma vērtību, kam piemērots riska svērums”; |
|
c) |
skaitļus, ko iegūst saskaņā ar minētās direktīvas 42. panta 2. punktu, uzskata par riska darījuma vērtību, kam piemērots riska svērums; |
|
d) |
“kredītu atvasinātos instrumentus” iekļauj minētās direktīvas II pielikumā pilna riska posteņu sarakstā; un |
|
e) |
minētās direktīvas 43. panta 3. punktā izklāstīto režīmu piemēro atvasinātajiem instrumentiem, kas uzskaitīti minētās direktīvas IV pielikumā, neatkarīgi no tā, vai tie ir bilances vai ārpusbilances posteņi, un skaitļus, ko iegūst saskaņā ar III pielikumā izklāstīto režīmu, uzskata par riska darījuma vērtību, kam piemērots riska svērums. |
10. Izmantojot 8. punktā minēto iespēju, uz riska darījumiem, kuriem izmanto standartizēto pieeju, attiecas šādi noteikumi:
|
a) |
attiecībā uz kredītriska mazināšanas atzīšanu nepiemēro V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas 3. apakšiedaļu; |
|
b) |
kompetentās iestādes var nepiemērot V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas 3. apakšiedaļu attiecībā uz pārvēršanu vērtspapīros. |
11. Izmantojot šā panta 8. punktā minēto iespēju, 75. panta d) apakšpunktā paredzēto operacionālā riska kapitāla prasību samazina par procentuālo daļu, kas ir attiecība starp to kredītiestādes riska darījumu vērtību, kuriem riska svērtā vērtība ir aprēķināta saskaņā ar 8. punktā minēto iespēju, un kredītiestādes riska darījumu kopējo vērtību.
12. Ja kredītiestāde riska svērto vērtību visiem riska darījumiem aprēķina, izmantojot šā panta 8. punktā minēto iespēju, tad attiecībā uz lieliem riska darījumiem var piemērot Direktīvas 2000/12/EK 48. līdz 50. pantu, kā tie bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.
13. Izmantojot šā panta 8. punktā minēto iespēju, atsauces uz šīs direktīvas 78. līdz 83. pantu uzskata par atsaucēm uz Direktīvas 2000/12/EK 42. līdz 46. pantu, kā tie bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.
14. Ja izmanto 8. punktā minēto iespēju, 123., 124., 145. un 149. pantu nepiemēro līdz minētajā punktā norādītajam datumam.
153. pants
Aprēķinot riska svērto vērtību riska darījumiem īpašuma līzinga darījumos attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām, kas atrodas to teritorijā un atbilst VI pielikuma 1. daļas 54. punktā izklāstītajiem kritērijiem, kompetentās iestādes var atļaut līdz 2012. gada 31. decembrim piešķirt 50 % riska svērumu, nepiemērojot VI pielikuma 1. daļas 55. un 56. punktu.
Līdz 2010. gada 31. decembrim kompetentās iestādes kavēto aizdevumu nodrošinātās daļas noteikšanai VI pielikuma nolūkiem var atzīt nodrošinājumu, kas nav piemērots nodrošinājums saskaņā ar 90. līdz 93. pantu.
Aprēķinot riska svērtās vērtības VI pielikuma 1. daļas 4. punkta nolūkiem, riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kas denominēti vai finansēti jebkuras dalībvalsts valūtā, līdz 2012. gada 31. decembrim piešķir to pašu riska svērumu, kurš tiktu piešķirts šādiem riska darījumiem, kas denominēti un finansēti attiecīgās dalībvalsts valūtā.
154. pants
1. Līdz 2011. gada 31. decembrim katras dalībvalsts kompetentās iestādes VI pielikuma 1. daļas 61. punkta vajadzībām var noteikt kavējuma dienu skaitu līdz 180 dienām VI pielikuma 1. daļas 12. līdz 17. un 41. līdz 43. punktā norādītajiem riska darījumiem ar darījuma partneri šīs dalībvalsts teritorijā, ja vietējie nosacījumi tam ir piemēroti. Dažādiem produktu veidiem dienu skaits var būt atšķirīgs.
Kompetentās iestādes, kas neizmanto pirmajā daļā minēto iespēju attiecībā uz riska darījumiem ar darījumu partneriem šo dalībvalstu teritorijā, var noteikt lielāku dienu skaitu riska darījumiem ar darījuma partneriem, kuri atrodas citu dalībvalstu teritorijā, kuru kompetentās iestādes ir izmantojušas šo iespēju. Dienu skaits nepārsniedz 90 dienas, kā arī to dienu skaitu, ko citas kompetentās iestādes ir noteikušas riska darījumiem ar šādiem darījuma partneriem to teritorijā.
2. Kredītiestādēm, kas pirms 2010. gada vēlas izmantot IRB pieeju, trīs gadu izmantošanas prasību, kura noteikta 84. panta 3. punktā, var saīsināt līdz laikposmam, kurš nav īsāks par vienu gadu, līdz 2009. gada 31. decembrim ar nosacījumu, ka to atļauj kompetentās iestādes.
3. Kredītiestādēm, kas vēlas izmantot pašu vērtējumu LGD un/vai konversijas koeficientiem, trīs gadu izmantošanas prasību, kura noteikta 84. panta 4. punktā, var samazināt līdz diviem gadiem līdz 2008. gada 31. decembrim.
4. Līdz 2012. gada 31. decembrim dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm turpināt piemērot Direktīvā 2000/12/EK 38. pantā noteikto kārtību, kā minētais pants bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, tām 57. panta o) punktā paredzētā veida līdzdalībām, kas iegūtas pirms … (24).
5. Līdz 2010. gada 31. decembrim riska svērtie vidējie LGD visiem mazajiem riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar mājokļiem un kuriem nav centrālo valdību galvojumu, nav mazāki par 10 %.
6. Līdz 2017. gada 31. decembrim dalībvalstu kompetentās iestādes var atbrīvot no IRB pieejas izmantošanas atsevišķus kapitāla instrumentu riska darījumus, kas kredītiestādēm un kredītiestāžu ES meitasuzņēmumiem šajā dalībvalstī ir 2007. gada 31. decembrī.
Atbrīvoto pozīciju aprēķina pēc daļu skaita 2007. gada 31. decembrī un jebkurām papildu daļām, kas rodas tieši no šīm līdzdalībām, ja vien tās nepalielina īpašuma tiesību proporcionālo daļu portfeļa sabiedrībā.
Ja iegāde palielina īpašuma tiesību proporcionālo daļu noteiktai līdzdalībai, līdzdalības pārsniedzošajai daļai nepiemēro šo atbrīvojumu. Šo atbrīvojumu nepiemēro arī līdzdalībai, kurai sākotnēji tas tika piemērots, taču šī līdzdalība tika pārdota un pēc tam atpirkta.
Kapitāla instrumentu riska darījumiem, uz kuriem attiecas šie pārejas noteikumi, piemēro kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļu.
7. Līdz 2011. gada 31. decembrim katras dalībvalsts kompetentās iestādes var noteikt uzņēmumu riska darījumiem kavējuma dienu skaitu, kuru to jurisdikcijā esošās kredītiestādes ievēro atbilstoši saistību nepildīšanas definīcijai, kas norādīta VII pielikuma 4. daļas 44. punktā, riska darījumiem ar šādiem darījumu partneriem, kas atrodas šajā dalībvalstī. Šis dienu skaits var būt no 90 līdz 180 dienām, ja vietējie nosacījumi tam ir piemēroti. Riska darījumiem ar tādiem darījumu partneriem, kas atrodas citu dalībvalstu teritorijās, kompetentās iestādes nosaka kavējuma dienu skaitu, kas nav lielāks par attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes noteikto.
155. pants
Līdz 2012. gada 31. decembrim dalībvalstis var piemērot 15 % procentuālo daļu darījumu līnijai “tirdzniecība” kredītiestādēm, kuru attiecīgais indikators tirdzniecības darījumu līnijā ir vismaz 50 % no attiecīgo indikatoru kopsummas visās darījumu līnijās saskaņā ar X pielikuma 2. daļas 1. līdz 7. punktu.
2. nodaļa
Nobeiguma noteikumi
156. pants
Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, kā arī ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ierosinājumus, periodiski pārrauga, vai šī direktīva kopumā vienlaikus ar Direktīvu 2006/…/EK būtiski ietekmē ekonomisko ciklu, un pēc šīs pārbaudes rezultātiem apsver, vai ir pamatoti veikt pasākumus, lai stāvokli labotu.
Pamatojoties uz šo analīzi un ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ierosinājumus, Komisija reizi divos gados sagatavo ziņojumu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem. Sagatavojot ziņojumu, atbilstīgi ņem vērā kredītņēmēju un kredītdevēju pušu ieguldījumu.
Komisija līdz 2012. gada 1. janvārim pārskata šīs direktīvas piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot visiem 68. līdz 73. panta, 80. panta 7. punkta, 80. panta 8. punkta un 129. panta aspektiem, un sagatavo par to ziņojumu, iesniedzot to Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.
157. pants
1. Līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 4., 22., 57., 61. līdz 64., 66., 68. līdz 106., 108., 110. līdz 115., 117. līdz 119., 123. līdz 127., 129. līdz 132., 133., 136., 144. līdz 149. un 152. līdz 155. pantam, un II, III un V līdz XII pielikumam. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu un minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
Neskarot 2. punktu, dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no 2007. gada 1. janvāra.
Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī norādi, ka pastāvošajos normatīvajos un administratīvajos aktos ietvertās atsauces uz direktīvām, kas atceltas ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces un norādes.
2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. Dalībvalstis no 2008. gada 1. janvāra, un ne agrāk, piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 87. panta 9. punktam un 105. pantam.
158. pants
1. Ar šo Direktīva 2000/12/EK, kā tā grozīta ar XIII pielikuma A daļā norādītajām direktīvām, tiek atcelta, neskarot dalībvalstu pienākumus saistībā ar XIII pielikuma B daļā direktīvu transponēšanas termiņiem.
2. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XIV pielikumā.
159. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
160. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
…, …
Eiropas Parlamenta vārdā
priekšsēdētājs
Padomes vārdā
priekšsēdētājs
(1) OV C 234, 22.9.2005., 8. lpp.
(2) OV C 52, 2.3.2005., 37. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Nostāja.
(4) OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/29/EK (OV L 70, 9.3.2006., 50. lpp.).
(5) OV L 3, 7.1.2004., 28. lpp.
(6) OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.).
(7) OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/51/EK.
(8) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.
(9) OV L …
(10) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(11) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(12) OV C 284 E, 21.11.2002., 115. lpp.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/46/EK (2000. gada 18. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību (OV L 275, 27.10.2000., 39. lpp.).
(14) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/51/EK.
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK un 93/22EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.
(16) OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.
(17) Padomes Astotā direktīva 84/253/EEK (1984. gada 10. aprīlis), kas attiecas uz personu apstiprināšanu grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju veikšanai (OV L 126, 12.5.1984., 20. lpp.).
(18) Padomes Direktīva 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.
(19) Padomes Pirmā direktīva 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/78/EK (1998. gada 27. oktobris) par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību (OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.
(22) OV L 3, 7.1.2004., 36. lpp.
(23) OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.
(24) Šīs direktīvas spēkā stāšanās datums.
I PIELIKUMS
DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS SAVSTARPĒJĀ ATZĪŠANA
|
1. |
Noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana |
|
2. |
Aizdevums, tostarp, inter alia: patēriņa kredīts, hipotekārais kredīts, faktorings ar vai bez regresa tiesībām, tirdzniecības darījumu finansēšana (tostarp eksporta bezregresa finansēšana). |
|
3. |
Finanšu noma |
|
4. |
Norēķina pakalpojumi |
|
5. |
Maksāšanas līdzekļu emisija un administrēšana (piem., kredītkartes, ceļojumu čeki un banku pārveduma vekseļi) |
|
6. |
Garantijas un saistības |
|
7. |
Darījumi uz pašu rēķina vai klientu rēķina ar:
|
|
8. |
Dalība vērtspapīru emisijā un ar šādu emisiju saistīto pakalpojumu sniegšana |
|
9. |
Uzņēmumu konsultēšana par kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem un padomi un pakalpojumi saistībā ar uzņēmējsabiedrību apvienošanu un uzņēmumu pirkšanu |
|
10. |
Starpniecība naudas tirgus darījumos |
|
11. |
Portfeļa pārvaldība un konsultācijas |
|
12. |
Vērtspapīru glabāšana un pārvaldīšana |
|
13. |
Kredītinformācijas pakalpojumi |
|
14. |
Glabāšanas pakalpojumi Uz pakalpojumiem un darbībām, kas paredzētas A un B iedaļā I pielikumā, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (1), ja tie attiecas uz minētās direktīvas I pielikuma C iedaļā paredzētajiem finanšu instrumentiem, attiecas savstarpēja atzīšana saskaņā ar šo direktīvu. |
II PIELIKUMS
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU KLASIFIKĀCIJA
Pilns risks:
|
— |
galvojumi, kas aizstāj kredītu, |
|
— |
kredītu atvasinātie instrumenti, |
|
— |
pieņemtie vekseļi, |
|
— |
indosamenti uz vekseļiem, uz kuriem nav citas kredītiestādes nosaukuma, |
|
— |
darījumi ar regresa tiesībām, |
|
— |
neatsaucami rezerves akreditīvi, kas aizstāj kredītu, |
|
— |
aktīvi, kas iegādāti saskaņā ar līgumiem par nākotnes pirkumu par tūlītēju samaksu, |
|
— |
līgumi par noguldījumu izvietošanu noteiktā datumā nākotnē ar noteiktu procentu likmi, |
|
— |
daļēji samaksāto akciju un vērtspapīru nesamaksātā daļa, |
|
— |
aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumi, kas definēti Direktīvas 86/635/EEK 12. panta 3. un 5. punktā, |
|
— |
pārējie pilna riska posteņi. |
Vidējs risks:
|
— |
izdoti un apstiprināti akreditīvi (skat. arī “par vidējo zemāks risks”), |
|
— |
garantijas un nodrošinājums (tostarp publisko pasūtījumu galvojums, izpildījuma nodrošinājums, muitas un nodokļu galvojumi) un galvojumi, kas neaizstāj kredītu, |
|
— |
neatsaucami rezerves akreditīvi, kas neaizstāj kredītu, |
|
— |
neizmantoti kredīti (kreditēšanas, vērtspapīru pirkuma, galvojuma vai akcepta kredītu līgumu saistības), kuru sākotnējais termiņš ir vairāk nekā viens gads, |
|
— |
parāda vērtspapīru izdošanas līdzekļi (NIF) un atjaunojami vērtspapīru laidiena sākotnējās parakstes līdzekļi nolūkā tos pārdot (RUF), un |
|
— |
pārējie vidēja riska posteņi, kas ir paziņoti Komisijai. |
Vidējs/zems risks:
|
— |
akreditīvi, kam par nodrošinājumu ir attiecīgās preces, un citas pašlikvidācijas operācijas, |
|
— |
izmantoti kredīti (kreditēšanas, vērtspapīru pirkuma, galvojuma vai pārvedu vekseļu saistības) ar sākotnējo termiņu, kas nav ilgāks par vai ir vienāds ar vienu gadu, kurus nevar atcelt jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas, vai kuri automātiski tiek atcelti, ja samazinās aizņēmēja kredītspēja, un |
|
— |
pārējie par vidējo zemāka riska posteņi, kas ir paziņoti Komisijai. |
Zems risks:
|
— |
izmantoti kredīti (kreditēšanas, vērtspapīru pirkuma, galvojuma vai pārvedu vekseļu saistības), kurus jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt, vai kuri automātiski tiek atcelti, ja samazinās aizņēmēja kredītspēja. Mazās kredītlīnijas var uzskatīt par atceļamām bez nosacījumiem, ja noteikumi atļauj kredītiestādēm atcelt tās pilnā apjomā, kas paredzēts ar tiesību aktos par klientu aizsardzību un ar tiem saistītajos tiesību aktos, un |
|
— |
pārējie zema riska posteņi, kas ir paziņoti Komisijai. |
III PIELIKUMS
NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO ATVASINĀTO INSTRUMENTU DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM, REPO DARĪJUMIEM, ATPIRKUMA LĪGUMIEM, VĒRTSPAPĪRU VAI PREČU AIZDEVUMIEM VAI AIZŅĒMUMIEM, ILGTERMIŅA NORĒĶINA DARBĪBĀM UN DROŠĪBAS DEPOZĪTA AIZDEVUMIEM
1. daļa: Definīcijas
Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:
Vispārīgi termini
|
1. |
“Darījuma partnera kredītrisks” (CCR) ir risks, ko darījuma partneris var neizpildīt pirms darījuma naudas plūsmas gala norēķina. |
|
2. |
“Centrālais darījumu partneris” ir juridiska persona, kas tiesiski pats ir starpnieks starp darījumu partneriem līgumiem, ko iztirgo vienā vai daudzos finanšu tirgos, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam. |
Darījumu veidi
|
3. |
“Ilgtermiņa norēķinu darījums” ir darījums, kurā darījuma partneris uzņemas piegādāt nodrošinājumu, preci vai ārvalstu valūtas apjomu pret skaidru naudu, citiem finanšu instrumentiem vai precēm, vai otrādi, norēķinu vai piegādes datumā, kas ir ar līgumu noteikts daudz īsāks nekā tirgus standarts par šo konkrēto darījumu un piecas darba dienas pēc datuma, kurā kredītiestāde iesaistās darījumā. |
|
4. |
“Peļņas aizdošanas darījums” ir darījums, kurā kredītiestāde pagarina kredītu attiecībā uz vērtspapīru pirkšanu, pārdošanu, glabāšanu vai tirgošanu. Peļņas aizdošanas darījums neietver citus kredītus, kas nodrošināti ar vērtspapīru nodrošinājumu. |
Savstarpēju prasījumu dzēšanas kopums, nodrošinājuma kopums un saistītie termini
|
5. |
“Savstarpēju prasījumu dzēšanas kopums” ir darījumu grupa ar vienu darījuma partneri, kas pakļauts tiesiski īstenojamai divpusēju savstarpēju prasījumu dzēšanas pieejas īstenošanai un kam ir atzīta savstarpēju prasījumu dzēšana saskaņā ar šā pielikuma 7. daļu un 90. līdz 93. punktu. Katrs darījums, kas nav pakļauts tiesiski īstenojamu divpusēju savstarpēju prasījumu dzēšanas pieejas īstenošanai, kas atzīta saskaņā ar šā pielikuma 7. daļu, tulkojams kā paša savstarpējo prasījumu ieskaita kopums šā pielikuma mērķim. |
|
6. |
“Riska pozīcija” ir riska skaitlis, kas piešķirts darījumam saskaņā ar Standarta metodi atbilstoši 5. daļai, kas seko iepriekš noteiktam algoritmam. |
|
7. |
“Nodrošinājuma kopums” ir riska pozīciju kopums no darījumiem vienā savstarpējo prasījumu ieskaita kopumā, kuram tikai viņu bilance ir atbilstoša, lai noteiktu riska darījuma vērtību saskaņā ar Standarta metodi atbilstoši 5. daļai. |
|
8. |
“Peļņas vienošanās” ir līgumiska vienošanās vai tādas vienošanās noteikumi, saskaņā ar kuru viens darījumu partneris sniedz nodrošinājumu otram darījumu partnerim, kad otrā darījuma partnera riska darījums pirmajam darījuma partnerim pārsniedz noteikto līmeni. |
|
9. |
“Peļņas slieksnis” ir lielākais riska darījumu apjoms, kas paliek nenomaksāts, kamēr vienai pusei ir tiesības pieprasīt nodrošinājumu. |
|
10. |
“Riska peļņas laikposms” ir laikposms kopš pēdējā nodrošinājuma, kas sedz savstarpēju prasījumu dzēšanas darījumu kopumu ar saistības nepildošo darījumu partneri, kamēr šis darījumu partneris ir izslēgts un radies tirgus risks no jauna nodrošināts. |
|
11. |
“Efektīvs maksājuma termiņš” saskaņā ar Iekšējā modeļa metodi savstarpēju prasījumu dzēšanas darījumu kopumam, kura termiņš ir garāks par vienu gadu, ir paredzamās riska darījuma summas koeficients darījumu procesā savstarpēju prasījumu dzēšanas darījumu kopumā, kas atskaitīts pēc atdošanas bezriska likmes un dalīts ar paredzamo riska darījumu summu par vienu gadu savstarpēju prasījumu dzēšanas darījumu kopumā, kas atskaitīts pēc apgrozījuma bezriska likmes. Šo efektīvo maksājumu termiņu var pielāgot, lai atspoguļotu pārinvestēšanas risku, aizvietojot paredzamo riska darījumu ar efektīvu paredzamo riska darījumu paredzamajā perspektīvā, īsākā par vienu gadu. |
|
12. |
“Dažādu produktu savstarpēju prasījumu ieskaits” ir dažādu produktu kategoriju darījumu iekļaušana vienā savstarpēju prasījumu dzēšanas darījumu kopumā saskaņā ar viena produkta savstarpēju prasījumu dzēšanas noteikumiem atbilstoši šim pielikumam. |
|
13. |
Šā pielikuma 5. daļas vajadzībām “pašreizējā tirgus vērtība” (CMV) ir darījumu portfeļu neto tirgus vērtība savstarpēju prasījumu dzēšanas kopumā ar darījumu partneri. Gan pozitīvas, gan negatīvas tirgus vērtības izmanto, lai aprēķinātu CMV. |
Sadalījumi
|
14. |
“Tirgus vērtību sadalījums” ir darījumu neto tirgus vērtības iespējamā sadalījuma prognoze savstarpēju prasījumu dzēšanas kopumā noteiktā datumā nākotnē (paredzamā perspektīva), nosakot šo darījumu īstenoto vērtību līdz pašreizējam brīdim. |
|
15. |
“Riska darījumu sadalījums” ir tirgus vērtības iespējamā sadalījuma prognoze, ko veido, nosakot prognožu piemērus no negatīvas neto tirgus vērtības, kas vienāda ar nulli. |
|
16. |
“Neitrāla riska sadalījums” ir tirgus vērtību vai riska darījumu sadalījums laikposmā nākotnē, kur sadalījumu aprēķina, izmantojot tirgus netiešās vērtības, piemēram, netiešās svārstības. |
|
17. |
“Faktiskais sadalījums” ir tirgus vērtību vai riska darījumu sadalījums laikposmā nākotnē, kur sadalījumu aprēķina, izmantojot vēsturiskas vai īstenotas vērtības, tādas kā svārstības, kas aprēķinātas, izmantojot pagātnes cenu vai likmju izmaiņas. |
Riska darījumu pasākumi un korekcijas
|
18. |
“Pašreizējais riska darījums” ir darījums, kas lielāks par nulli, vai darījuma tirgus vērtība vai arī darījumu portfeļa vērtība savstarpēju prasījumu dzēšanas kopumā ar darījuma partneri, kas pazustu līdz ar darījuma partnera saistību nepildīšanu, pieņemot, ka bankrota gadījumā neatjauno šo darījumu vērtību. |
|
19. |
“Maksimuma riska darījums” ir procentuāli augsts riska darījumu sadalījums jebkurā noteiktā datumā nākotnē pirms ilgākā termiņa darījumam savstarpēju prasījumu dzēšanas jomā beidzas termiņš. |
|
20. |
“Sagaidāmais riska darījums” (EE) ir vidējais riska darījumu sadalījums jebkurā noteiktā datumā nākotnē pirms ilgākā termiņa darījumam savstarpēju prasījumu dzēšanas jomā beidzas termiņš. |
|
21. |
“Efektīvs sagaidāmais riska darījums” (Efektīvs EE) noteiktā datumā ir maksimālais skaits sagaidāmo riska darījumu, kas tiek veikti attiecīgajā datumā vai pirms tam. Pārmaiņus to var definēt īpašā datumā kā lielāko no attiecīgajā datumā sagaidāmiem riska darījumiem vai kā efektīvāko riska darījumu, kas veikts iepriekšējā datumā. |
|
22. |
“Sagaidāmais pozitīvais riska darījums” (EPE) ir sagaidāmā riska darījuma ilgtermiņa vidējais svērtais riska darījumu laikā, kad svērumi ir proporcijas, ko katrs sagaidāmais riska darījums parāda pilnīgā laika intervālā. Aprēķinot minimālo kapitāla prasību skaitu, vidējais tiek ņemts par pirmo gadu vai, ja visu līgumu termiņi savstarpējo prasījumu ieskaita darījumu jomā ir īsāki par vienu gadu, tā savstarpējo prasījumu ieskaita darījumu līguma laikposmā. |
|
23. |
“Efektīvs sagaidāmais pozitīvais riska darījums” (efektīvais EPE) ir efektīva sagaidāmā riska darījuma ilgtermiņa vidējais svērtais pirmā gada laikā vai, ja visu līgumu termiņi savstarpējo prasījumu ieskaita darījumu jomā ir īsāki par vienu gadu, tā savstarpējo prasījumu ieskaita darījumu līguma laikposmā, kam ir visilgākais termiņš, kur vērtē proporciju, kādu ikviens sagaidāmais riska darījums atspoguļo visā laika intervālā. |
|
24. |
“Kredīta vērtēšanas korekcijas” ir darījumu partnera darījumu vidējā tirgus portfeļa vērtēšanas korekcijas. Šīs korekcijas atspoguļo kredītriska tirgus vērtību, kas rodas dēļ nespējas izpildīt līgumsaistības ar darījumu partneri. Šīs korekcijas var atspoguļot darījumu partnera kredītriska tirgus vērtību vai gan kredītiestādes, gan darījumu partnera kredītriska tirgus vērtību. |
|
25. |
“Vienpusējas kredīta vērtēšanas korekcijas” ir kredīta vērtēšanas korekcijas, kas atspoguļo darījumu partnera kredītriska tirgus vērtību kredītiestādei, bet neatspoguļo kredītiestādes kredītriska tirgus vērtību darījumu partnerim. |
Ar CCR saistītie riski
|
26. |
“Pārinvestēšanas risks” ir apjoms, pēc kura nosaka gaidāmo pozitīvā riska darījumu gadījumā, ja nākotnes darbības ar darījumu partneri uzskata par perspektīvām. Papildu riska darījums, ko rada šīs nākotnes darbības, nav ietverts EPE aprēķinos. |
|
27. |
“Vispārējs korelācijas risks” rodas gadījumos, kad darījumu partneru PD ir pozitīvi savstarpēji saistītas ar vispārējā tirgus riska faktoriem |
|
28. |
“Specifisks korelācijas risks” rodas gadījumos, kad riska darījums ar īpašu darījumu partneri ir pozitīvi savstarpēji saistīts ar darījumu partneru PD darījumu veida dēļ. Kredītiestādi uzskata par pakļautu specifiskam korelācijas riskam, ja nākotnē ieplānots liels skaits riska darījumu ar specifiskiem darījumu partneriem un liela ir arī darījumu partneru PD. |
2. daļa: Metodes izvēle
|
1. |
Saskaņā ar 1. līdz 7. punktu kredītiestādes nosaka riska darījuma vērtību IV pielikumā uzskaitītajiem līgumiem, izmantojot vienu no 3. līdz 6. daļā izklāstītajām metodēm. Kredītiestādēm, kuras neatbilst Direktīvas 2006/…/EK 18. panta 2. panta noteikumiem, nav atļauts izmantot 4. daļā izklāstīto metodi. Lai noteiktu riska darījuma vērtību IV pielikuma 3. punktā uzskaitītajiem līgumiem, kredītiestādēm nav atļauts izmantot 4. daļā izklāstīto metodi. Šā pielikuma 3. līdz 6. daļā izklāstīto metožu jaukta izmantošana patstāvīgi jāatļauj grupai, bet nav jāatļauj vienai juridiskai personai. 3. un 5. daļā izklāstīto metožu jauktu lietojumu vienai juridiskai personai atļauj tad, ja viena no metodēm ir lietota gadījumos, kas izklāstīti 5. daļas 19. punktā. |
|
2. |
Kredītiestādes ar kompetento iestāžu piekrišanu var noteikt riska darījuma vērtību:
izmantojot 6. daļā izklāstīto Iekšējā modeļa metodi. |
|
3. |
Ja kredītiestāde iegādājas kredītu atvasināto instrumentu aizsardzību pret netirdzniecības portfeļa risku vai CCR risku, tā var aprēķināt kapitāla prasības nodrošinājuma aktīvam saskaņā ar VIII pielikuma 3. daļas 83. līdz 92. punktam vai ar kompetento iestāžu piekrišanu, saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 4. punktu vai VII pielikuma 4. daļas 96. līdz 104. punktam. Šādos gadījumos CCR riska darījuma vērtība šiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem ir nulle. |
|
4. |
CCR riska darījuma vērtība no pārdotajiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumiem netirdzniecības portfelī, kur tos uzskata par kredīta aizsardzību, kuru nodrošina kredītsabiedrība un tiem paredzētas kapitāla prasības kredītriskam pilnā nacionālā apjomā, ir nulle. |
|
5. |
Ņemot vērā visas 3. līdz 6. punktā izklāstītās metodes, riska darījuma vērtība konkrētai līgumslēdzēja pusei ir vienāda ar riska darījumu vērtību summu, ko aprēķina šīs konkrētās puses katram dzēšanas kopumam. |
|
6. |
CCR nulles riska darījuma vērtību var piemērot atvasināto instrumentu līgumiem vai repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumiem, ilgtermiņa norēķinu darījumiem un drošības depozītu aizdevumu darījumiem, kurus nav nomaksājusi galvenā darījumu otrā puse un, kurus galvenā darījumu otrā puse nav noraidījusi. Tālāk, CCR nulles riska darījuma vērtību var piemērot galveno darījumu otro pušu kredīta riska darījumu vērtēšanai, kurš rodas no atvasināto instrumentu līgumiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumiem, ilgtermiņa norēķinu darījumiem un drošības depozītu aizdevumu darījumiem vai citiem riska veidiem, kā to nosaka kompetentas iestādes, tā, ka kredītiestādei ir nenokārtotas parādsaistības ar galveno darījumu otro pusi. Galvenajai darījumu otrai pusei CCR risks ar visiem darījumu dalībniekiem jābūt pilnībā nodrošinātiem pret risku ik dienu. |
|
7. |
Risku, kurš rodas no ilgtermiņa norēķinu darījumiem var noteikt, izmantojot jebkuru no 3. līdz 6. daļā izklāstītajām metodēm, neatkarīgi no metodēm, kuras izvēlētas, lai uzraudzītu atvasinātos ārpusbiržas finanšu instrumentus, repo darījumus vai vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumus un drošības depozītu aizdevumu darījumus. Aprēķinot kapitāla prasības ilgtermiņa norēķinu darījumiem, kredītiestādes, kas izmanto 84. līdz 89. pantā izklāstīto pieeju, var pastāvīgi un neatkarīgi no attiecīgo pozīciju materiāliskuma piešķirt riska svērumus saskaņā ar 78. līdz 83. pantā izklāstīto pieeju. |
|
8. |
Attiecībā uz 3. un 4. daļā izklāstītajām metodēm kompetentām iestādēm jānodrošina, lai vērā ņemamā dalībvalsts summa būtu atbilstošs kritērijs attiecībā pret risku līgumā. Ja, piemēram, līgums paredz reizināt naudas plūsmu, dalībvalsts summa jāpielāgo, lai ņemtu vērā reizināšanas sekas attiecībā uz līguma riska struktūru. |
3. daļa: Tirgus vērtības metode
a) posms: nosakot līgumiem CMV, visiem līgumiem iegūst faktiskās aizstāšanas izmaksas ar pozitīvām vērtībām.
b) posms: lai iegūtu iespējamā nākotnes kredītriska lielumu, izņemot vienas valūtas mijmaiņas darījumus ar “mainīgu/mainīgu” procentu likmi, kurām var aprēķināt vienīgi faktiskās aizstāšanas izmaksas, nosacītās pamatsummas vai pamatā esošās vērtības reizina ar 1. tabulā norādītajiem procentiem:
Lai aprēķinātu iespējamo nākotnes kredītrisku saskaņā ar b) posmu, kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm attiecībā uz līgumiem par precēm, kas nav zelts, šīs direktīvas IV pielikuma 3. punkta nozīmē piemērot 2. tabulā norādītos procentus, nevis 1. tabulā paredzētos procentus, ja iestādes izmanto izvēles tiesības, kas paredzētas Direktīvas 2006/…/EK IV pielikuma 21. punktā:
c) posms: pašreizējā aizstāšanas izmaksu summa un iespējamais nākotnes kredītrisks ir riska darījuma vērtība.
4. daļa: Sākotnējā riska metode
a) posms: katra finanšu instrumenta nosacīto pamatsummu reizina ar 3. tabulā norādītajiem procentiem:
b) posms: tā iegūtais sākotnējais risks ir riska darījuma vērtība.
5. daļa: Standartizētā metode
|
1. |
Standartizēto metodi (SM) var izmantot vienīgi atvasinātu ārpusbiržas instrumentu un ilgstošu norēķinu darījumos. Riska darījuma vērtību aprēķina katrai nodrošinājuma kopai atsevišķi. Ir jānovērtē nodrošinājuma tīkls. To nosaka šādi: riska darījuma vērtība =
kur CMV= darījumu portfeļa dzēšanas pašreizējā tirgus vērtība, kas izteikta ar darījumu partneru bruto nodrošinājumu. Ja
kur CMVi= i darījuma pašreizējā tirgus vērtība; CMC= dzēšanai noteiktās nodrošinājuma kopas pašreizējā tirgus vērtība, ja FOR-CE2006227LV.01023701.notes.0003.xml.jpgkur CMCl = l nodrošinājuma pašreizējā tirgus vērtība; i= apzīmētais darījumu indekss; l= apzīmētais nodrošinājuma indekss; j= apzīmētais riska ierobežošanas kategorijas indekss. Šī riska ierobežošanas kopa atbilst riska faktoriem, kuriem pretējas zīmes riska pozīcija var būt nodrošināta ar riska pozīciju, kuras novēršanas pasākumi pamatojas uz šo riska darījumu; RPTij= riska pozīcija no darījuma i, ņemot vērā riska ierobežošanas attiecību kopu j; RPTij= riska pozīcija, kas izriet no nodrošinājuma l, ņemot vērā riska ierobežošanas attiecību kopu j; CCRMj= CCR reizinātājs, kas dots 5. tabulā, ņemot vērā riska ierobežošanas kopu j; β= 1,4. No darījuma partnera saņemto nodrošinājumu apzīmē ar pozitīvu, bet darījuma partnerim piešķirtu nodrošinājumu apzīmē ar negatīvu zīmi. Nodrošinājums, ko nosaka šai metodei, ir saistāms ar nodrošinājumu, kas ir atbilstīgs saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK VIII pielikuma 1. daļas 11. punktu un II pielikuma 9. punktu. |
|
2. |
Ja atvasinātais ārpusbiržas finanšu lineāra riska profila darījums paredz finanšu instrumenta apmaiņu maksājumam, maksājuma daļa tiek noteikta kā maksājuma posms. Darījums, kas paredz maksājuma apmaiņu pret maksājumu, sastāv no diviem maksājuma posmiem. Maksājumi posmi sastāv no līgumiski pieņemta bruto maksājuma, iekļaujot darījuma pieņēmuma summu. Šādu aprēķinu nolūkā kredītiestādes var ignorēt riska procentu likmes maksājuma posmiem, līdz kuru termiņa beigām ir atlicis mazāk par gadu. Kredītiestādes darījumus, kas ietver divus maksājuma posmus, kuri noteikti vienā valūtā, tādi kā procentu likmju mijmaiņas līgumi, var noteikt kā vienotu darījumu. Pret maksājuma posmiem attiecas kā pret vienotu darījumu. |
|
3. |
Lineāra riska profila darījumi ar akcijām (tostarp akciju indeksiem), zeltu, citiem dārgmetāliem vai citām precēm finanšu pamatinstrumentus plāno pie riska pozīcijai atbilstošajām akcijām (vai akciju indeksiem) vai precēm (tostarp zeltam un citiem dārgmetāliem) un procentu likmes riska pozīcijas maksājumu posmam. Ja maksājuma posms ir noteikts ārvalstu valūtā, tas papildus tiek plānots kā riska pozīcija attiecīgajā valūtā. |
|
4. |
Darījumi ar lineāru riska profilu ar parādu kā finanšu pamatinstrumentu ir plānoti pie maksājumu posma procentu likmju parāda riska pozīcijām un citām procentu likmju riska pozīcijām. Darījumi ar lineāru riska profilu, kas paredz maksājuma apmaiņu pret maksājumu, iekļaujot ārvalstu valūtas maiņas sekmēšanu, tiek plānoti kā procenta likmes riska pozīcija katram maksājuma posmam. Ja parāda pamatinstrumenti ir noteikti ārvalstu valūtā, parāds riska pozīcijā tiek plānots šajā valūtā. Ja maksājuma posms ir noteikts ārvalstu valūtā, to arī plāno pie riska pozīcijas attiecīgajā valūtā. Riska darījuma vērtība, kas noteikta, pamatojoties uz ārvalstu apmaiņas darījumu, ir nulle. |
|
5. |
Riska pozīcijas apjoms no lineārā riska profila darījumiem ir efektīvo finanšu pamatinstrumentu (tostarp preču) nosacītā vērtība (tirgus cena, reizināta ar kvantitāti), ko kredītiestādes konvertē vietējā valūtā, izņemot parādus. |
|
6. |
Parādiem un maksājuma posmiem riska pozīcijas apjoms ir efektīvo nenokārtoto bruto maksājumu (tostarp nosacītais apjoms) nosacītā vērtība, kas konvertēta kredītiestādes vietējā valūtā un reizināta ar parāda vai maksājuma posma modificēto ilgumu. |
|
7. |
Neizpildīto kredītsaistību maiņas darījuma riska pozīcijas apjoms ir atsauces parāda nosacītās vērtības reizinājums ar atlikušo laiku līdz neizpildīto kredītsaistību maiņas darījuma termiņa beigām. |
|
8. |
Riska pozīcijas apjoms no ārpusbiržas atvasinājuma ar nelineāra riska profilu, ieskaitot iespējas un maiņas darījuma izvēli, ir vienlīdzīgs ar delta ekvivalentu efektīvo finanšu instrumentu nosacītai vērtībai, kas ir darījuma pamatā, izņemot gadījumus, kad pamatā ir parāda instruments. |
|
9. |
Nelineāra riska profila ārpusbiržas finansu instrumentu atvasinājuma ar maiņas darījumu izvēles iespējām, kam pamatā ir parāds vai maksājuma posms, riska pozīcijas apjoms ir vienlīdzīgs efektīvo finanšu instrumentu delta ekvivalentam vai maksājuma posma nosacītai vērtībai, reizināts ar attiecīgā parāda, maksājuma posma modificēto ilgumu. |
|
10. |
Riska pozīciju noteikšanai darījuma partnera dotais nodrošinājums jāuzskata par prasījumu pret darījuma partneri saskaņā ar atvasināto līgumu (garā pozīcija), kas ir spēkā, kaut arī nodrošinājums ir paredzēts kā saistība pret darījuma partneri (īsā pozīcija), kas ir spēkā. |
|
11. |
Kredītiestādes riska pozīcijas apjoma un zīmes noteikšanai var izmantot šādas formulas:
|
|
12. |
Riska pozīcijas grupē riska ierobežošanas kopās. Katrai riska ierobežošanas kopai aprēķina absolūto kopējo riska pozīciju summas vērtību apjomu. Šo summu uzrāda kā “neto riska pozīcija” un to sastāda:
pēc 1. punktā dotajām formulām. |
|
13. |
Procentu likmju riska pozīcijām no naudas depozītiem, kas saņemti no darījuma partnera kā nodrošinājums, no maksājuma posmiem un uz parādu pamata, uz kuriem saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK I pielikuma 1. tabulu attiecas 1,60 % vai mazāka kapitāla maksājumu prasība, pastāv sešas riska ierobežošanas kopas, kas noteiktas 4. tabulā. Riska ierobežošanas kopas ir definētas, kombinējot “termiņa” un “atsauces procentu likmju” kritērijus. 4. tabula
|
|
14. |
Procentu likmju riska pozīcijām, kam pamatā ir parādi vai maksājumu posmi ar procentu likmēm, kuru procentu likmes ir saistītas ar atsauces procentu likmēm, kas atspoguļo vispārējo procentu likmju līmeni tirgū, termiņa beigas atbilst laika intervālam līdz nākamajai procentu likmju koriģēšanai. Visos citos gadījumos tas ir pamatā esošā parāda atlikušais laiks vai maksājuma posma gadījumā — darījuma atlikušais laiks. |
|
15. |
Katram atsauces parāda emitentam ir viena riska ierobežošanas kopa, kam pamatā ir neizpildītā kredīta maiņas darījums. |
|
16. |
Procentu likmju riska pozīcijām no naudas depozītiem, kas ir nodoti darījuma partnerim kā nodrošinājums, kad šim darījuma partnerim nav nenokārtotas parāda saistības no zema specifiska riska un no pamatā esošiem parādiem, uz kuriem saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 1. pielikuma 1. tabulu attiecas 1,60 % vai mazāka kapitāla prasība, katram emitentam ir viena riska ierobežošanas kopa. Ja maksājuma posms līdzinās parādam, katram atsauces parāda emitentam ir viena riska ierobežošanas kopa. Kredītiestādes var tai pašai riska ierobežošanas kopai piešķirt riska pozīcijas, kas rodas no noteikta emitenta parādiem vai no tā paša emitenta atsauces parādiem, kas ir pielīdzināts maksājuma posmam vai kas ir neizpildīto kredītsaistību maiņas darījuma pamatā. |
|
17. |
Pamatā esošos finanšu instrumentus, kas nav parāda instrumenti, iekļauj vienā attiecīgajā riska ierobežošanas kopā vienīgi tad, ja tie ir identiski vai līdzīgi instrumenti. Visos citos gadījumos tos iekļauj atsevišķās riska ierobežošanas kopās. Instrumentu līdzību nosaka šādi:
|
|
18. |
CCR reizinātājs (CCRM) atsevišķām riska ierobežošanas kopu kategorijām ir dots 5. tabulā. 5. tabula
Pamatā esošos instrumentus no atvasinātajiem ārpusbiržas finanšu instrumentiem, kas uzrādīti 10. punkta 2. tabulā, iekļauj atsevišķās riska ierobežošanas kopās katrai pamatā esošo instrumentu grupai atsevišķi. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
19. |
Nelineāra riska profila darījumiem vai maksājumu posmiem un darījumiem ar parādiem, kuriem kredītiestāde nevar noteikt delta vai arī darījumu modificēto ilgumu ar instrumentu modeli, ko kompetenta varas iestāde ir atzinusi minimālā kapitāla prasībām tirgus riskam, kompetentas varas iestādes pārdomāti nosaka riska pozīciju apjomu un piemērojamo CCRMjs. Kā alternatīvu kompetentas varas iestādes var pieprasīt izmantot 3. nodaļā aprakstīto metodi. Dzēšana netiek atzīta: gadījumā ja riska darījuma vērtība jānosaka kā nodrošinājuma kopa, kas sastāv no atsevišķiem darījumiem. |
|
20. |
Kredītiestādes veic iekšējās procedūras, lai pirms darījuma iekļaušanas riska ierobežošanas kopā pārbaudītu darījuma segumu ar juridiski izpildāmu līgumisku vienošanos par savstarpēju prasījumu dzēšanu, kā noteikts 7. daļā. |
|
21. |
Kredītiestādēm, kas izmanto nodrošinājumu, lai atvieglotu CCR, jāveic iekšējās procedūras, lai pirms nodrošinājuma ietekmes atzīšanas aprēķinos noskaidrotu nodrošinājuma atbilstību pārliecinošiem tiesiskiem standartiem, kas noteikti VIII pielikumā. |
6. daļa: Iekšējā modeļa metode
|
1. |
Kredītiestādes, lai aprēķinātu riska darījumu vērtību darījumiem, kas minēti 2. daļas 2. punkta i) apakšpunktā, vai darījumiem, kas minēti 2. daļas 2. punkta ii), iii) un iv) apakšpunktā, vai darījumiem, kas minēti 2. daļas 2. punkta i) līdz iv) apakšpunktā, var izmantot iekšējā modeļa metodi (IMM), ko apstiprina kompetentas iestādes. Visos šajos gadījumos var pieskaitīt arī darījumus, kas minēti 2. daļas 2.v) punktā. Neatkarīgi no 2. daļas 1. punkta otrā apakšpunkta, kredītiestādes var izvēlēties nepiemērot šo metodi riska darījumiem, kas pēc izmēra un veida ir nesvarīgi. Lai piemērotu IMM, kredītiestāde atbilst šajā daļā izklāstītajām prasībām. |
|
2. |
IMM īstenošanu var veikt secīgi dažādu veidu darījumos, ko apstiprina kompetentās iestādes, un šā perioda laikā kredītiestāde var izmantot metodes, kas norādītas 3. vai 5. daļā. Neatkarīgi no šīs daļas turpinājuma, kredītiestādēm nebūs jāizmanto specifisks modeļa veids. |
|
3. |
Veicot atvasinātus ārpusbiržas finanšu darījumus un ilgstošus norēķinu darījumus, kam kredītiestāde nav saņēmusi apstiprinājumu izmantot IMM, kredītiestāde izmanto metodes, kas noteiktas 3. daļā vai 5. daļā. Abu šo metožu apvienota izmantošana grupai ir atļauta vienmēr. Abu šo metožu apvienota izmantošana juridiskai personai ir atļauta vienīgi tad, ja izmanto vienu no metodēm gadījumiem, kas noteikti 5. daļas 19. punktā. |
|
4. |
Kredītiestādes, kas ieguvušas atļauju izmanot IMM, nedrīkst atsākt metožu, kas noteiktas 3. daļā un 5. daļā, izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tās spēj to atbilstīgi pamatot un ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju. Ja kredītiestāde pārtrauc pildīt šajā daļā noteiktās prasības, tā iesniedz kompetentajai iestādei plānu par savlaicīgu prasību izpildes atsākšanu vai pierāda, ka prasību nepildīšanai nav būtiska ietekme. |
Riska darījuma vērtība
|
5. |
Riska darījuma vērtību novērtē savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumu līmenī. Izmantojot modeli, prognozē paredzamo izmaiņu sadali savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumu tirgus vērtībā, ko izskaidro ar pārmaiņām tirgus mainīgajos lielumos, piemēram, procentu likmēs, ārvalstu valūtas kursā. Pēc tam, izmantojot modeli, aprēķina riska darījuma vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumos visās dienās nākotnē, ņemot vērā izmaiņas tirgus mainīgajos lielumos. Drošības depozītu līgumslēdzējām pusēm modelis var arī noteikt nodrošinājuma darbību nākotnē. |
|
6. |
Kredītiestādes savu prognozēto izmaiņu sadalē savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumu tirgus vērtībā var iekļaut piemērotu finanšu nodrošinājumu kā noteikts Direktīvas 2006/…/EK VIII pielikuma 1. daļas 11. punktā un II pielikuma 9. punktā, ja nodrošinājums atbilst IMM kvantitātes, kvalitātes un datu prasībām. |
|
7. |
Riska darījuma vērtību aprēķina, pakalpojumu reizinot ar efektīvo EPE α reizes: Riska darījuma vērtība = α efektīvais EPE, kur: Alfa (α) ir 1,4, bet kompetentās iestādes var pieprasīt augstāku α, un efektīvo EPE aprēķina, novērtējot sagaidāmo riska darījumu kā vidējo risku dienai nākotnē t, kur vidējo rādītāju iegūst no iespējamām nākotnes vērtībām saistītajiem tirgus riska faktoriem. Modelis aprēķina EPE virknei dienu nākotnē t1, t2, t3… |
|
8. |
Efektīvo EE rekursīvi aprēķina šādi: Efektīvais sagaidāmais riska darījums tk = maks.(efektīvais EEtk-1; EEtk), kur: pašreizējais datums ir apzīmēts kā t0 un efektīvais EEt0 ir vienāds ar pašreizējo risku. |
|
9. |
Šai sakarā efektīvais EPE ir vidējais efektīvais EE pirmā gada laikā riskam nākotnē. Ja visi līgumi savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumos beidzas ātrāk kā pirms gada, sagaidāmais pozitīvais riska darījums ir vidējais sagaidāmais riska darījums, kamēr izbeidzas visi līgumi savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumos. Efektīvo sagaidāmo pozitīvo riska darījumu aprēķina kā vidējo svērto vērtību efektīvajam EE:
kur: svērtie rādījumi Δtk = tk - tk–1 pieļauj gadījumu, kad risku nākotnē aprēķina dienām bez vienāda laika intervāla. |
|
10. |
Sagaidāmā riska vai maksimuma riska darījuma līdzekļus aprēķina, pamatojoties uz risku sadali, kas izraisa iespējamu nestandarta risku sadali. |
|
11. |
Kredītiestādes var izmantot līdzekli, kas ir piesardzīgāks nekā α pareizināt ar efektīvo EPE katrai līgumslēdzējai pusei, ko aprēķina saskaņā ar augstāk norādīto vienādojumu. |
|
12. |
Neatkarīgi no 7. punkta, kompetentā iestādes var atļaut kredītiestādēm izmantot pašu aprēķinus α vietā ar zemāko vērtību 1,2, kurā α ir vienāds ar iekšējā kapitāla attiecību no CCR simulācijas starp līgumslēdzējām pusēm (skaitītājs) pret iekšējo kapitālu, kas balstīts uz EPE (saucējs). Saucējā lieto EPE kā fiksētu nesamaksātu summu. Kredītiestādes pierāda, ka to iekšējie α aprēķini atspoguļo skaitītāja materiāla avotos darījumu tirgus vērtību sadali vai līgumslēdzēju pušu darījumu portfeļus stohastiskajos aprēķinos. Iekšējos α aprēķinos ņem vērā portfeļu granularitāti. |
|
13. |
Kredītiestāde garantē, ka α skaitītāju un saucēju aprēķina sistemātiskā veidā, ņemot vērā modeļa metodoloģiju, parametru tehniskos datus un portfeļu sastāvu. Izmantoto nostādni balsta uz kredītiestādes iekšējā kapitāla nostādni, pamato ar dokumentiem, un to neatkarīgi apstiprina. Piedevām kredītiestādes izvērtē savus aprēķinus vismaz reizi ceturksnī vai biežāk, ja portfeļa sastāvs mainās laika gaitā. Kredītiestādes arī novērtē modeļa risku. |
|
14. |
Ja vajadzīgs, tirgus risku un kredītrisku vienotajā simulācijā izmantoto tirgus riska faktoru nepastāvība un korelācija jāpamato ar kredītriska faktoru, lai atspoguļotu iespējamo nepastāvības vai korelācijas pieaugumu ekonomikas lejupslīdē. |
|
15. |
Ja uz savstarpējo prasību dzēšanas gadījumiem attiecas drošības depozītu vienošanās, kredītiestādes izmanto vienu no šādiem EPE līdzekļiem:
|
Minimālās prasības EPE modeļiem
|
16. |
Kredītiestādes EPE modeļi atbilst darbības prasībām, kas izklāstītas 17. līdz 41. punktā. |
CCR vadība
|
17. |
Kredītiestādē atrodas kontroles struktūrvienība, kas atbild par tās CCR pārvaldības sistēmas izstrādi un īstenošanu, tostarp par modeļa sākotnējo un pastāvīgo apstiprināšanu. Šī struktūrvienība kontrolē ievades datu pareizību un izgatavo un analizē ziņojumus par kredītiestādes riska novērtēšanas modeļa rezultātiem, tostarp kontrolē attiecību starp riska darījumu līdzekļiem un kredīta un tirdzniecības ierobežojumiem. Šī struktūrvienība nav atkarīga no struktūrvienībām, kas atbild par riska darījumu izveidošanos, atjaunošanu vai pārdošanu un tā nav atkarīga no nepamatotas ietekmes; tai nodrošina piemērotu darbaspēku; tā ziņo tieši kredītiestādes galvenajai pārvaldei. Šīs struktūrvienības darbs ir cieši saistīts ar ikdienas riska darījumu pārvaldības procesu kredītiestādē. Tādejādi tās darba rezultāti ir kredītiestādes kredīta un vispārējā riska profila plānošanas, pārraudzības un kontrolēšanas procesa neatņemama sastāvdaļa. |
|
18. |
Kredītiestādē ir izstrādāta CCR pārvaldības politika, procesi un sistēmas, kas ir konceptuāli stabilas un ko īsteno integrēti. Stabilā CCR pārvaldībā ietilpst CCR identificēšana, novērtēšana, pārvaldība, apstiprināšana un iekšējā atskaite. |
|
19. |
Kredītiestādes riska pārvaldības politikā ņem vērā tirgus, likviditātes, kā arī juridiskos un operacionālos riskus, kas var būt saistīti ar CCR. Kredītiestāde nesāk darījumus ar darījumu partneri, nenovērtējot tā kredītspēju, un atbilstīgi ņem vērā norēķinu un pirmsnorēķinu risku. Šos riskus pārvalda tik visaptveroši, cik iespējams, darījumu partnera līmenī (summējot CCR riska darījumus ar citiem riska darījumiem) un visa uzņēmuma līmenī. |
|
20. |
Kredītiestādes valde un galvenā vadība aktīvi iesaistās CCR vadības procesā un to uzskata par uzņēmuma nozīmīgu aspektu, kam jāparedz ievērojami līdzekļi. Galveno vadību informē par izmantotā modeļa ierobežojumiem un pieņēmumiem, un kā tie ietekmē iznākuma ticamību. Galvenā vadība arī izvērtē tirgus vides neskaidrības un darbības jautājumus un ir informēta par atspoguļošanu modelī. |
|
21. |
Ikdienas sagatavotos ziņojumus par kredītiestādes riska gadījumiem, kas paredzēti CCR, izskata vadības līmenī ar pietiekamu galvenās pārvaldības un valdes pārstāvju klātbūtni, lai būtu iespējams samazināt individuālo kredīta pārvaldnieku vai mākleru vietas un samazināt kredītiestādes kopējos CCR riska gadījumus. |
|
22. |
Kredītiestādes CCR pārvaldības sistēmu lieto kopā ar iekšējiem kredīta un tirdzniecības ierobežojumiem. Kredīta un tirdzniecības ierobežojumi attiecas uz kredītiestādes riska novērtējuma modeli tādā veidā, kāds laika gaitā ir nemainīgs un ko labi saprot kredīta pārvaldnieki, mākleri un galvenā pārvaldība. |
|
23. |
Kredītiestādes CCR novērtējumā iekļauts ikdienas un dienas laikā izlietoto kredītlīniju novērtējums. Kredītiestāde novērtē pašreizējo riska darījumu bruto un neto nodrošinājumu. Portfeļa un līgumslēdzējas puses līmenī kredītiestāde aprēķina un pārrauga maksimālā riska darījumus vai potenciālus riska darījumus nākotnē tādā iespējamā intervālā, ko izvēlas kredītiestāde. Kredītiestāde ņem vērā lielas vai koncentrētas pozīcijas, tostarp pēc saistītās līgumslēdzējas puses grupas, pēc nozares, pēc tirgus, utt. |
|
24. |
Kredītiestādē ir izveidota pastāvīga un rūpīga stresa pārbaude uz vietas kā papildinājums CCR analīzei, kas balstīta uz ikdienas kredītiestādes riska novērtējuma modeļa rezultātiem. Šīs stresa pārbaudes iznākumus periodiski izskata galvenā pārvaldība un tos atspoguļo CCR politikā un ierobežojumos, ko noteikusi vadība un valde. Ja stresa pārbaudēs minētajos apstākļos atklāj kādu īpašu vājo vietu, veic tūlītējus pasākumus, lai šos riskus piemēroti vadītu. |
|
25. |
Kredītiestādē ir izveidota pastāvīga kārtība, lai nodrošinātu atbilstību CCR kontroles ierakstu pārvaldības sistēmu. Kredītiestādes CCR pārvaldības sistēma ir labi dokumentēta un sniedz izskaidrojumu empīriskajiem paņēmieniem, ko izmanto CCR novērtēšanā. |
|
26. |
Kredītiestāde regulāri veic neatkarīgu savas CCR pārvaldības sistēmas izvērtējumu, izmantojot savu iekšējās revīzijas procesu. Šajā izvērtējumā iekļauta uzņēmuma struktūrvienību, kas minētas 17. punktā, un neatkarīgas CCR vadības struktūrvienības darbības. Vispārēja CCR pārvaldības procesa izskatīšana notiek regulāros laika intervālos un kaut minimāli jo īpaši pievēršas:
|
Lietošanas pārbaude
|
27. |
Riska darījumu sadali, ko veido modelis, kas izmantots, lai aprēķinātu efektīvo sagaidāmo pozitīvo riska darījumu, cieši saskaņo ar ikdienas CCR pārvaldības procesu kredītiestādē. Modeļa rezultātiem attiecīgi ir liela nozīme kredīta apstiprināšanā, ikdienas CCR pārvaldībā, iekšējā kapitāla piešķiršanā un kredītiestādes korporatīvajā vadībā. |
|
28. |
Kredītiestādē veic izmantoto modeļu, kas veido riska darījumu sadali, kas paredzēta CCR, uzskaiti. Tādejādi kredītiestāde pierāda, ka tā izmanto modeli, lai aprēķinātu riska darījumu sadali, uz kura pamatots sagaidāmā pozitīvā riska darījuma aprēķins, kas visumā atbilst šajā daļā noteiktajām minimālajām prasībām, vismaz vienu gadu pirms to apstiprina kompetentas iestādes. |
|
29. |
Modelis, ko izmanto, lai veidotu riska darījumu sadali, kas paredzēta CCR ir daļa no CCR pārvaldības, kurā ietilpst CCR identificēšana, novērtēšana, pārvaldība, apstiprināšana un iekšējā atskaite. Tajā iekļauta arī kredītlīniju (apvienojot CCR riska darījumus ar citiem kredītriska darījumiem) izmantošanas novērtējums un iekšējā kapitāla piešķiršana. Kredītiestāde kopā ar EPE novērtēšanu un vadību novērtē un vada arī pašreizējos riska darījumus. Kur iespējams, kredītiestāde novērtē pašreizējo riska darījumu bruto un neto nodrošinājumu. Lietošanas pārbaude ir apmierinoša, ja kredītiestāde izmanto citus CCR līdzekļus, piemēram, maksimuma riska darījumu vai potenciālo riska darījumu nākotnē, pamatojoties uz riska darījumu sadali, ko veido tas pats modelis, ko izmanto, lai aprēķinātu EPE. |
|
30. |
Kredītiestādē ir sistēmas, kas nepieciešamības gadījumā ikdienas spēj novērtēt EE, ja vien tā kompetentajai iestādei pierāda, ka tās riska darījumi, kas paredzēti CCR, nodrošina aprēķinus ar lielāku laika intervālu. Kredītiestāde aprēķina EE kopā ar laika profilu prognozētajiem mērogiem, kas adekvāti atspoguļo laika struktūru naudas plūsmai nākotnē un līgumu termiņu tādā veidā, kas atbilst riska darījumu būtībai un sastāvam. |
|
31. |
Riska darījumus novērtē, pārrauga un kontrolē visā līgumu derīguma laikā savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumos (ne tikai viena gada mērogā). Kredītiestādē ir izveidotas procedūras, kas identificē un kontrolē līgumslēdzēju pušu riskus, kad riska darījumi pārkāpj viena gada mēroga robežas. Prognozētais pieaugums riska darījumos ir ieguldījums kredītiestādes iekšējā kapitāla modelī. |
Stresa pārbaude
|
32. |
Kredītiestādē ir ieviesti stabili stresa pārbaudes procesi, ko izmanto kapitāla piemērotības novērtēšanai CCR. Šos stresa līdzekļus salīdzina ar sagaidāmā pozitīvā riska darījuma līdzekļiem, un kredītiestāde tos izskata kā daļu no 123. pantā minētā procesa. Stresa pārbaudē ir iekļauta iespējamo notikumu identificēšana vai nākotnes izmaiņas ekonomiskajos apstākļos, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt kredītiestādes kredītriska darījumus, un novērtējumu kredītiestādes spējai izturēt šādas pārmaiņas. |
|
33. |
Kredītiestāde pārbauda uz stresu savu CCR riska darījumus, tostarp kopīgi uzsverot tirgus un kredītriska faktorus. CCR stresa pārbaudēs izskata koncentrācijas risku (vienai līgumslēdzējai pusei vai līgumslēdzēju pušu grupām), korelācijas risku tirgū un kredītrisku, kā arī risku, kas likvidējot līgumslēdzējas puses pozīciju, var mainīt tirgu. Stresa pārbaudēs izskata arī ietekmi uz kredītiestādes pozīciju šādās tirgus izmaiņās un saskaņo šo ietekmi ar CCR novērtējumu. |
Korelācijas risks
|
34. |
Kredītiestāde atbilstīgi izvērtē riska darījumus, kas ievērojamā līmenī paaugstina vispārējo korelācijas risku. |
|
35. |
Kredītiestādē ir procedūras, kas identificē, pārrauga un kontrolē specifiska korelācijas riska gadījumus, sākot ar darījuma uzsākšanu un turpinoties darījuma darbības laikā. |
Modelēšanas procesa integritāte
|
36. |
Modelis atspoguļo darījumu noteikumus un tehniskos datus savlaicīgā, pilnīgā un piesardzīgā veidā. Šādos noteikumos iekļauti vismaz līguma aptuvenās summas, termiņi, ieteicamie līdzekļi, drošības depozītu pasākumi, savstarpējo prasījumu ieskaita pasākumi. Noteikumus un tehniskos datus saglabā datu bāzē, kurā oficiāli un periodiski veic revīziju. Savstarpējo prasījumu ieskaita pasākumu atzīšanas procesam nepieciešams, lai juridiskie darbinieki apstiprinātu savstarpējo prasījumu ieskaita juridisko iespējamību, un datu ievadīšanu datu bāzē veiktu neatkarīga struktūrvienība. Darījumu noteikumu un tehnisko datu pārraidei uz modeli piemēro iekšējo revīziju un oficiālu saskaņošanas procesu, kas notiek starp modeļa un avota datu sistēmām, lai pastāvīgi apstiprinātu, ka darījumu noteikumus un tehniskos datus atspoguļo pareizi vai vismaz piesardzīgi gaidītā pozitīvā riskā. |
|
37. |
Modelī izmanto pašreizējos tirgus datus, lai aprēķinātu pašreizējos riska darījumus. Izmantojot vēsturiskos datus, lai novērtētu nepastāvības vai korelācijas, izmanto vēsturiskos datus no vismaz trīs gadiem, ko atjaunina reizi ceturksnī vai biežāk, ja tirgus stāvoklis atļauj. Dati ietver pilnu ekonomiskā stāvokļa diapazonu, piemēram, pilnu biznesa ciklu. No uzņēmuma neatkarīga struktūrvienība apstiprina biznesa struktūrvienības noteikto cenu. Datus iegūst neatkarīgā ceļā no darījumu līnijām, kas modelī iestrādātas savlaicīgā un pilnīgā veidā, un tos saglabā datu bāzē, kurā oficiāli un periodiski veic revīziju. Kredītiestādē ir arī labi izveidots datu saskaņošanas process, lai attīrītu datus no kļūdīgiem un/vai nepareiziem novērojumiem. Tiktāl, ciktāl modelis izmanto pilnvarotā iesniegtus tirgus datus, tostarp datus par jauniem pakalpojumiem, kuriem var nebūt pieejami vēsturiskie dati, iekšējā politika nosaka piemērotus pilnvarotos, un kredītiestāde empīriski pierāda, ka pārvaldnieks nodrošina piesardzīgu riska attēlojumu saskaņā ar neatgriezenisku tirgus stāvokli. Ja modelī iekļauta nodrošinājuma ietekme uz izmaiņām savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumu tirgus vērtībā, kredītiestādei ir piemēroti vēsturiskie dati, lai modelētu nodrošinājuma nepastāvību. |
|
38. |
Modelis ir pakļauts apstiprināšanas procesam. Process ir skaidri formulēts kredītiestādes politikā un procedūrās. Apstiprināšanas process nosaka vajadzīgās pārbaudes veidu, kas garantē modeļa saskaņotību un identificē apstākļus, kādos pārkāpj pieņēmumus un kuru rezultātā var rasties EPE nepareizs novērtējums. Apstiprināšanas procesā iekļauta modeļa daudzpusības izskatīšana. |
|
39. |
Kredītiestāde pārrauga piemērotus riskus un izveido procesus, lai noregulētu tās EPE novērtēšanu, kad šie riski kļūst nozīmīgi. Tas nozīmē šo:
|
|
40. |
Kredītiestādē ir iekšējās procedūras, kas apliecina, ka pirms darījuma iekļaušanas savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumos, darījumu aizsargā juridiski derīgs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas atbilst 7. daļā noteiktajām prasībām. |
|
41. |
Kredītiestādē, kas izmanto nodrošinājumu, lai atvieglotu savus CCR, ir iekšējās procedūras, kas apliecina, ka pirms nodrošinājuma ietekmes atzīšanas aprēķinos nodrošinājums atbilst VIII pielikumā noteiktajiem juridiskās skaidrības standartiem. Apstiprināšanas prasības EPE modeļiem |
|
42. |
Kredītiestādes EPE modeļi atbilst šādām apstiprināšanas prasībām:
Ja vēsturiska pārbaude norāda, ka modelis nav pietiekami precīzs, kompetenta iestāde atsauc modeļa apstiprināšanu vai veic nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina, ka modeli nekavējoties uzlabo. Tās var arī prasīt kredītiestādēm turēt papildu pašu kapitālu saskaņā ar 136. pantu. |
7. daļa: Savstarpējo prasījumu līgumiskais ieskaits (pārjaunojuma līgumi un citas vienošanās par savstarpējo prasījumu ieskaitu)
a) Klīringa veidi, ko kompetentās iestādes drīkst atzīt
Šajā daļā “līgumslēdzēja puse” ir subjekts (tostarp fiziskas personas), kam ir tiesības slēgt vienošanos par savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu un “vienošanās par savstarpējo prasījumu starppakalpojumu līgumisku ieskaitu” ir rakstīta divpusēja vienošanās starp kredītiestādi un līgumslēdzēja pusi, kas rada tikai vienu juridisko saistību, kura skar visas sākotnējās vienošanās un darījumus, kas pieder citām pakalpojumu kategorijām. Vienošanās par savstarpējo prasījumu starppakalpojumu līgumisku ieskaitu skar tikai savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas ir divpusējs.
Papildinot vienošanās par savstarpējo prasījumu starppakalpojumu līgumisku ieskaitu kontekstu, par citām pakalpojumu kategorijām uzskata:
|
i) |
repo darījumi, atpakaļpirkuma darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevumi vai aizņēmumi; |
|
ii) |
peļņas aizdevumu darījumi; un |
|
iii) |
IV pielikumā uzskaitītie līgumi. |
Kompetentās iestādes drīkst atzīt kā risku samazinošus sekojošus līgumiskus prasījumu ieskaita veidus:
|
i) |
divpusējus pārjaunojuma līgumus starp kredītiestādi un otru līgumslēdzēju pusi, saskaņā ar kuriem savstarpējās prasības un saistības tiek automātiski apvienotas tā, ka šis pārjaunojums nosaka tikai vienu neto summu katru reizi, kad pārjaunojumu piemēro, un tādējādi rada tikai vienu juridiski saistošu jaunu līgumu, kas atceļ iepriekšējos līgumus; |
|
ii) |
citas divpusējas vienošanās par savstarpējo prasījumu ieskaitu starp kredītiestādi un otru līgumslēdzēju pusi; un |
|
iii) |
kredītiestādes, kas saņēmušas apstiprinājumu no kompetentām iestādēm, vienojoties par savstarpējo prasījumu starppakalpojumu līgumisku ieskaitu, izmanto metodi, kas noteikta 6. daļā, veicot darījumus, uz ko attiecas šī metode. Savstarpējo prasību dzēšana darījumos, ko slēguši grupas locekļi, nav derīga kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkam. |
b) Atzīšanas nosacījumi
Kompetentās iestādes savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu var atzīt par risku mazinošu vienīgi ar šādiem nosacījumiem:
|
i) |
starp kredītiestādi un otru līgumslēdzēju pusi ir vajadzīga tāda vienošanās par savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu, kas rada tikai vienu juridisko saistību, kurš attiecībā uz visiem darījumiem, ko tā skar, darbojas tā, ka gadījumā, ja līgumslēdzēja puse pārtrauc darbību maksātnespējas, bankrota, likvidācijas vai citu līdzīgu apstākļu dēļ, kredītiestādei būtu prasījums vai saistības maksāt vienīgi to atsevišķo darījumu pozitīvo vai negatīvo neto summu, kurus skar attiecīgā vienošanās, novērtējot pēc tirgus cenas; |
|
ii) |
kredītiestādei jādara kompetentām iestādēm pieejami rakstiski un pamatoti juridiski atzinumi, no kuriem izriet, ka juridisku strīdu gadījumā saskaņā ar turpmāk norādītiem tiesību aktiem kompetentās tiesu un administratīvās iestādes i) punktā aprakstītajos gadījumos konstatētu, ka kredītiestādes prasījumi un saistības ir vienīgi neto summa, kā aprakstīts i) punktā, saskaņā ar:
|
|
iii) |
kredītiestādēm jābūt izstrādātām procedūrām, kā nodrošināt to, ka savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita tiesiskā spēkā esamība tiek pastāvīgi uzraudzīta, ņemot vērā attiecīgo tiesību aktu iespējamās izmaiņas; |
|
iv) |
kredītiestāde saglabā visu nepieciešamo dokumentāciju savos dokumentos; |
|
v) |
savstarpējo prasījumu ieskaita rezultāti tiek reģistrēti kredītiestādes katras līgumslēdzējas puses kopējo kredītrisku novērtējumā un, pamatojoties uz to, kredītiestāde kārto savus CCR; un |
|
vi) |
katrai līgumslēdzējai pusei apkopo kredītrisku, lai noteiktu vienu juridisku kredītrisku visos darījumos. Šo kopapjoma noteikšanu reģistrē kredīta ierobežojuma mērķos un iekšējā kapitāla mērķos. |
Kompetentajām iestādēm, vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar citām attiecīgām kompetentām iestādēm, jābūt pārliecinātām, ka savstarpējo prasījumu līgumiskais ieskaits tiesiski ir spēkā saskaņā ar katras attiecīgās jurisdikcijas tiesību aktiem. Ja kāda no kompetentajām iestādēm šajā sakarā nav pārliecināta, tad vienošanos par savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu neatzīst par risku mazinošu nevienai no līgumslēdzējām pusēm.
Kompetentās iestādes var pieņemt pamatotus juridiskus atzinumus, kas sagatavoti katram savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita veidam.
Par risku mazinošu nevar atzīt līgumu, kurā ir noteikums, kas atļauj maksātspējīgai līgumslēdzējai pusei veikt vienīgi ierobežotus maksājumus vai vispār neveikt maksājumus maksātnespējīgajam, pat ja maksātnespējīgais ir neto kreditors (atbrīvojuma klauzula).
Turklāt attiecībā uz vienošanos par savstarpējo prasījumu starppakalpojumu līgumisku ieskaitu ievēro šādus kritērijus:
|
a) |
neto summa, kas minēta šīs daļas b) punkta i) apakšpunktā, ir pozitīvo un negatīvo beigu vērtību neto summa visiem individuālajiem divpusējiem sākotnējām vienošanās gadījumiem un atsevišķo darījumu pozitīvo vai negatīvo neto summu, kurus skar attiecīgā vienošanās, novērtējot pēc tirgus cenas (“starpproduktu neto summas”); |
|
b) |
rakstiski un pamatoti juridiskie atzinumi, kas minēti šīs daļas b) punkta ii) apakšpunktā, attiecas uz derīgumu un īstenojamību visā vienošanās par savstarpējo prasījumu starppakalpojumu līgumisku ieskaitu saskaņā ar tā noteikumiem un jebkuras individuālas divpusējas vienošanās par savstarpējo prasījumu ieskaitu ietekmes uz materiālajiem nosacījumiem, ko skar individuālas divpusējas sākotnējās vienošanās. Juridisks atzinums vispārīgi atbilst dalībvalsts, kurā kredītiestādei ir izdota atļauja, juridiskās kopienas prasībām vai likuma memorandam, kas attiecas uz līdzīgiem jautājumiem pamatotā veidā; |
|
c) |
kredītiestāde veic procedūras saskaņā ar šīs daļas b) punkta iii) apakšpunktu, lai garantētu, ka visi darījumi, uz ko attiecas savstarpējo prasību dzēšanas gadījumā, ietverti juridiskā atzinumā; un |
|
d) |
ņemot vērā vienošanos par savstarpējo prasījumu starppakalpojumu līgumisku ieskaitu, kredītiestāde arī turpmāk atbilst divpusējās savstarpējo prasījumu ieskaita prasībām un 90. līdz 93. panta prasībām kredītriska mazināšanas piemērojamo metožu atzīšanai, ievērojot katru individuālu divpusējo sākotnējo vienošanos, kas to skar, un darījumu. |
c) Atzīšanas sekas
Savstarpējo prasījumu ieskaitu 5. un 6. daļas nolūkā atzīst, kā noteikts minētajās daļās.
i) Pārjaunojuma līgumi
Svērumu var attiecināt uz pārjaunojuma līgumos noteiktajām vienīgajām neto summām, nevis attiecīgajām bruto summām. Tā, piemērojot 3. daļu,
|
— |
A posms A posmā faktiskās aizstāšanas izmaksas, un |
|
— |
B posms B posmā nosacītās pamatsummas vai pamatā esošās vērtības |
var aprēķināt, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu. Piemērojot 4. daļu, a) posmā nosacīto pamatsummu var aprēķināt, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu, jāpiemēro 3. tabulā dotie procenti.
ii) Citas vienošanās par savstarpējo prasījumu ieskaitu
Piemērojot 3. daļu:
|
— |
posmā to līgumu faktiskās aizstāšanas izmaksas, uz kuriem attiecas vienošanās par savstarpējo prasījumu ieskaitu, var aprēķināt, ņemot vērā faktiskās hipotētiskās tīrās aizstāšanas izmaksas, kas izriet no attiecīgās vienošanās; kad dzēšana rada tīro saistību kredītiestādei, kas aprēķina tīrās aizstāšanas izmaksas, uzskata, ka faktiskās aizstāšanas izmaksas ir vienādas ar nulli; un |
|
— |
posmā rādītāju, kas izsaka varbūtējo nākotnes kredītrisku visiem līgumiem, kas iekļauti dzēšanas nolīgumā, var samazināt saskaņā ar šādu formulu: PCEred = 0,4 * PCEgross + 0,6 * NGR * PCEgross
|
||||||||||||||||||||
Varbūtējā nākotnes kredītriska aprēķinam saskaņā ar iepriekš doto formulu pilnīgi atbilstīgus līgumus, kas ir iekļauti ieskaita līgumā, var ņemt vērā kā vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kas ir vienāda ar tīrajiem ieņēmumiem. Pilnīgi atbilstīgi līgumi ir ārvalstu valūtas maiņas nākotnes līgumi vai līdzīgi līgumi, kuros nosacītā pamatsumma ir vienāda ar naudas plūsmu, ja to termiņš ir viens un tas pats datums un ja tie pilnīgi vai daļēji izteikti vienā un tajā pašā valūtā.
Piemērojot 4. daļu, a) posmā:
|
— |
pilnīgi atbilstīgus līgumus, kas iekļauti ieskaita līgumā, var ņemt vērā kā vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kas ir vienāda ar tīrajiem ieņēmumiem; nosacīto pamatsummu daudzumus reizina ar procentiem, kas doti 3. tabulā; un |
|
— |
visiem pārējiem līgumiem, uz ko attiecas vienošanās par savstarpējo prasījumu ieskaitu, piemērojamos procentus var samazināt, kā norādīts 6. tabulā: 6. tabula
|
(1) Līgumus, kas neatbilst šajā tabulā norādītajām piecām kategorijām, pielīdzina līgumiem par citām precēm, kas nav dārgmetāli. Līgumiem ar vairākām pamatsummas maiņām procenti jāreizina ar to atlikušo maksājumu skaitu, kuri vēl nav nokārtoti saskaņā ar līgumu.
(2) Līgumiem, kas paredz atlikušo kredītu nokārtošanu saskaņā ar norādītām maksājuma dienām un kam noteikumi tiek pielāgoti tā, ka līguma tirgus vērtība šajās norādītajās dienās ir nulle, atlikušais laiks līdz termiņa beigām ir vienāds ar laiku līdz dienai, kad tiks izdarīta nākošā pielāgošana.
(3) Procentu likmes līgumiem, kuri atbilst šiem kritērijiem un kuru laiks līdz termiņa beigām ir vairāk nekā viens gads, procents nav zemāks par 0,5 %.
(4) Procentu likmju līgumu gadījumā kredītiestādes var ar savu kompetento iestāžu piekrišanu izvēlēties vai nu sākotnējo, vai atlikušo termiņu.
(5) Procentu likmju līgumu gadījumā kredītiestādes var ar savu kompetento iestāžu piekrišanu izvēlēties vai nu sākotnējo, vai atlikušo termiņu.
IV PIELIKUMS
ATVASINĀTO INSTRUMENTU KLASIFIKĀCIJA
|
1. |
Procentu likmju līgumi:
|
|
2. |
Ārvalstu valūtas maiņas līgumi un līgumi par zeltu:
|
|
3. |
Pielikuma 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā un 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgi līgumi par citiem atsauces elementiem vai indeksiem. Tas ietver kā minimumu visus instrumentus, kas norādīti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 4. līdz 7., 9. un 10. punktā, ja nav iekļauti 1. un 2. punktā. |
V PIELIKUMS
RISKU ORGANIZĀCIJAS UN APSTRĀDES TEHNISKIE KRITĒRIJI
1. PĀRVALDĪBA
|
1. |
Pārvaldes iestāde, kas aprakstīta 11. pantā, nosaka kārtību attiecībā uz pienākumu nodalīšanu organizācijā un interešu konfliktu novēršanu. |
2. RISKU APSTRĀDE
|
2. |
Pārvaldes iestāde, kas aprakstīta 11. pantā, apstiprina un periodiski pārskata stratēģijas un politikas attiecībā uz to risku uzņemšanos, pārvaldību, uzraudzību un mazināšanu, kam pakļauta vai var būt pakļauta kredītiestāde, tostarp attiecībā uz riskiem, ko izraisa makroekonomikas vide, kurā tā darbojas, saistībā ar uzņēmējdarbības cikla statusu. |
3. KREDĪTA UN DARĪJUMU PARTNERA RISKS
|
3. |
Kredītu piešķiršana balstās uz drošiem un skaidri noteiktiem kritērijiem. Skaidri nosaka kredītu apstiprināšanas, grozīšanas, atjaunošanas un refinansēšanas kārtību. |
|
4. |
Kredītrisku saturošo portfeļu un riska darījumu pastāvīgo pārvaldību un uzraudzību, tostarp attiecībā uz problēmu kredītu identificēšanu un pārvaldīšanu un attiecībā uz adekvātu vērtības korekciju izdarīšanu un uzkrājumu veidošanu, veic ar efektīvām sistēmām. |
|
5. |
Kredītiestādes mērķa tirgiem un kopējai kredītu stratēģijai adekvāti piemēro kredītportfeļa diversifikāciju. |
4. ATLIKUŠAIS RISKS
|
6. |
Risku, ka atzītie kredītriska mazināšanas paņēmieni, ko izmanto kredītiestādes, izrādītos mazāk efektīvi, nekā iecerēts, izskata un kontrolē ar rakstisku kārtību un procedūru palīdzību. |
5. KONCENTRĀCIJAS RISKS
|
7. |
Koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem attiecībā uz darījumu partneriem, saistīto darījumu partneru grupām un darījumu partneriem tajā pašā tautsaimniecības nozarē, ģeogrāfiskajā apgabalā vai no tās pašas darbības vai izstrādājuma, kredītriska mazināšanas paņēmienu piemērošanas, un tostarp jo īpaši riskus, kas saistīti ar plašiem netiešiem kredītu riska darījumiem (piem., attiecībā uz vienu nodrošinājuma izdevēju), izskata un kontrolē, izmantojot rakstisku kārtību un procedūras. |
6. PĀRVĒRŠANAS VĒRTSPAPĪROS RISKI
|
8. |
Riskus, kas izriet no darījumiem, attiecībā uz kuriem kredītiestāde ir iniciators vai sponsors, izvērtē un izskata ar atbilstīgu kārtību un procedūru palīdzību, lai jo īpaši nodrošinātu to, ka darījuma ekonomiskā būtība tiek pilnībā atspoguļota lēmumos par riska novērtējumu un pārvaldību. |
|
9. |
Tādām kredītiestādēm, kas ir iniciatores darījumiem ar vairākkārtēju pārvēršanu vērtspapīros, kur iesaistīti priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumi, pastāv likviditātes plāni attiecībā uz plānveida un priekšlaicīgu amortizāciju. |
7. TIRGUS RISKI
|
10. |
Ievieš instrukcijas un procedūras, ar ko nosaka, kā mērāmi un vadāmi visi būtiskie tirgus risku avoti un izpausmes. |
8. PROCENTU LIKMES RISKS, KAS IZRIET NO DARBĪBĀM, KURAS NAV SAISTĪTAS AR TIRDZNIECĪBU
|
11. |
Ievieš sistēmas tāda riska novērtēšanai un pārvaldībai, kas izriet no iespējamām procentu likmes izmaiņām, ciktāl tās ietekmē kredītiestādes darbības, kas nav saistītas ar tirdzniecību. |
9. OPERACIONĀLAIS RISKS
|
12. |
Īsteno politiku un procedūras, lai novērtētu un pārvaldītu operacionālo risku, tostarp retus notikumus ar spēcīgu iedarbību. Neskarot 4. panta 22. punktā noteikto definīciju, kredītiestādes precizē, kas ir operacionālais risks šīs politikas un šo procedūru vajadzībām. |
|
13. |
Piemēro neparedzētu izdevumu un darbības nepārtrauktības plānus, lai nodrošinātu kredītiestādes spēju darboties nepārtraukti un ierobežot zaudējumus smagu darbības traucējumu gadījumā. |
10. LIKVIDITĀTES RISKS
|
14. |
Pastāv kārtība un procesi, ar kuru palīdzību regulāri un tālredzīgi nosaka un pārvalda neto finansējuma stāvokli un pieprasījumu. Tiek ņemti vērā alternatīvi scenāriji, un regulāri tiek pārskatīti pieņēmumi, uz ko balstās lēmumi attiecībā uz neto finansējuma stāvokli. |
|
15. |
Izmanto neparedzētu izdevumu plānus, lai pārvarētu likviditātes krīzes. |
VI PIELIKUMS
STANDARTIZĒTĀ PIEEJA
1. daļa — Riska svērums
1. RISKA DARĪJUMI AR CENTRĀLAJĀM VALDĪBĀM VAI CENTRĀLAJĀM BANKĀM
1.1. Apstrāde
|
1. |
Neskarot 2. līdz 7. punktu, riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām piešķir 100 % riska svērumu. |
|
2. |
Ņemot vērā 3. punktu, riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, par kuriem ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ĀKNI, riska svērumu piešķir saskaņā ar 1. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās piemēroto ĀKNI kredīta novērtējumus attiecinājušas uz kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas sešām pakāpēm. |
1. tabula
|
Kredīta kvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska svērums |
0 % |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
|
3. |
Riska darījumiem ar Eiropas Centrālo banku piemēro 0 % riska svērumu. |
1.2. Riska darījumi aizņēmēja valsts valūtā
|
4. |
Riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kas denominēti un finansēti centrālās valdības un centrālās bankas dalībvalsts valūtā, piešķir 0 % riska svērumu. |
|
5. |
Ja tādas trešās valsts kompetentās iestādes, kas piemēro tādus uzraudzības un reglamentējošos noteikumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Kopienā piemērotajiem noteikumiem, piešķir zemāku riska svērumu, nekā norādīts 1. līdz 2. punktā, darījumiem ar to centrālo valdību un centrālo banku, kas izteikti un finansēti vietējā valūtā, dalībvalstis var ļaut savām kredītiestādēm šādā pat veidā noteikt riska pakāpi šādiem riska darījumiem. |
1.3. Eksporta kredīta aģentūru kredīta novērtējumu izmantošana
|
6. |
Eksporta kredīta aģentūras kredīta novērtējumu kompetentās iestādes atzīst tad, ja atbilst kāds no šiem priekšnoteikumiem:
|
|
7. |
Riska darījumiem, kam riska svēruma noteikšanai ir atzīts kredīta novērtējums, ko veikusi eksporta kredīta aģentūra, piešķir riska svērumu saskaņā ar 2. tabulu. |
2. tabula
|
MEIP |
0 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|
Riska svērums |
0 % |
0 % |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
100 % |
150 % |
2. RISKA DARĪJUMI AR REĢIONĀLAJĀM VALDĪBĀM VAI PAŠVALDĪBĀM
|
8. |
Neskarot 9. līdz 11. punktu, riska darījumiem ar reģionālajām valdībām un pašvaldībām piešķir riska svērumu kā riska darījumiem ar iestādēm. Šī kārtība nav atkarīga no 80. panta 3. punktā minēto izvēles tiesību izmantošanas. Preferenciālais režīms īstermiņa riska darījumiem, kas norādīts 31., 32. un 37. punktā, netiek piemērots. |
|
9. |
Riska darījumus ar reģionālajām valdībām un pašvaldībām pielīdzina riska darījumiem ar to centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas, ja riska ziņā nepastāv atšķirības starp šādiem riska darījumiem, jo reģiona valdībām un pašvaldībām ir īpašas tiesības gūt ienākumus, un tāpēc, ka pastāv īpaša institucionāla kārtība, kuras uzdevums ir mazināt saistību neizpildes risku. Kompetentās iestādes sagatavo un publicē reģiona valdību un pašvaldību sarakstu, kurām veiks riska svērumu tādā pašā veidā kā centrālajai valdībai. |
|
10. |
Riska darījumi ar baznīcām un reliģiskām apvienībām, kas ir publisko tiesību subjekti, ciktāl tās iekasē nodevas saskaņā ar tiesību aktiem, kas tām piešķir šādas tiesības, ir pielīdzināmi riska darījumiem ar reģionālām valdībām un pašvaldībām, nepiemērojot 9. punktu. Šajā gadījumā 89. panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām atļauja piemērot V nodaļas 2. sadaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļu netiks atteikta. |
|
11. |
Ja kompetentās iestādes kādas trešās valsts jurisdikcijā, kas piemēro tādus uzraudzības un reglamentējošos noteikumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Kopienā piemērotajiem noteikumiem, riska darījumus ar reģiona pašvaldībām un vietējām iestādēm pielīdzina riska darījumiem ar savu centrālo valdību, tad dalībvalstis var atļaut savām kredītiestādēm tādā pat veidā piešķirt riska svērumu riska darījumiem ar šīm reģiona pašvaldībām un vietējām iestādēm. |
3. RISKA DARĪJUMI AR ADMINISTRATĪVĀM IESTĀDĒM UN BEZPEĻŅAS UZŅĒMUMIEM
3.1. Apstrāde
|
12. |
Neskarot 13. līdz 17. punkta noteikumus, riska darījumiem ar administratīvām iestādēm un bezpeļņas uzņēmumiem piešķir 100 % riska svērumu. |
3.2. Publiskās struktūras
|
13. |
Neskarot 14. līdz 17. punktu, riska darījumiem ar publiskajām struktūrām piemēro 100 % riska pakāpi. |
|
14. |
Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumus ar publiskajām struktūrām var uzskatīt par riska darījumiem ar iestādēm. Šīs iespējas īstenošana nav atkarīga no 80. panta 3. punktā paredzētās iespējas īstenošanas. Nepiemēro 31., 32. un 37. punktā paredzēto preferenciālo režīmu īstermiņa riska darījumiem. |
|
15. |
Izņēmuma gadījumos riska darījumus ar sabiedriskā sektora organizācijām var pielīdzināt riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā šīs organizācijas atrodas, ja pēc kompetento iestāžu ieskatiem šo riska darījumu riska pakāpes ir identiskas sakarā ar centrālās valdības dotu atbilstīgu galvojumu. |
|
16. |
Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes ir izmantojušas izvēles tiesības riska darījumus ar sabiedriskā sektora organizācijām pielīdzināt riska darījumiem ar iestādēm vai centrālo valdību, kuru jurisdikcijā tās atrodas, citas dalībvalsts kompetentās iestādes ļauj savām kredītiestādēm tādā pat veidā piešķirt riska svērumu riska darījumiem ar šīm sabiedriskā sektora organizācijām. |
|
17. |
Ja kompetentās iestādes kādas trešās valsts jurisdikcijā, kurā piemēro uzraudzības un reglamentējošos pasākumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Kopienā piemērotajiem pasākumiem, riska darījumus ar publiskajām struktūrām uzskata par riska darījumiem ar iestādēm, tad dalībvalstis var atļaut savām kredītiestādēm tāpat piemērot riska pakāpi riska darījumiem ar šādām publiskajām struktūrām. |
4. RISKA DARĪJUMI AR DAUDZPUSĒJĀM ATTĪSTĪBAS BANKĀM
4.1. Joma
|
18. |
Amerikas savstarpējo ieguldījumu korporācija, Melnās jūras valstu tirdzniecības un attīstības banka un Centrālamerikas Ekonomiskās integrācijas banka 78. līdz 83. panta nozīmē tiek uzskatītas par daudzpusējām attīstības bankām (MDB). |
4.2. Apstrāde
|
19. |
Neskarot 20. un 21. punkta noteikumus, riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm saskaņā ar 29. līdz 32. pantu. Preferenciālais režīms īstermiņa riska darījumiem, kas norādīts 31., 32. un 37. punktā, netiek piemērots. |
|
20. |
Riska darījumiem ar šādām daudzpusējām attīstības bankām piešķir 0 % riska svērumu:
|
|
21. |
Eiropas Investīciju fonda dalības kapitāla nesamaksātajai daļai piešķir 20 % riska svērumu. |
5. RISKA DARĪJUMI AR STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM
|
22. |
Riska darījumiem ar šādām starptautiskajām organizācijām piešķir 0 % riska svērumu:
|
6. RISKA DARĪJUMI AR IESTĀDĒM
6.1. Apstrāde
|
23. |
Nosakot riska svērumu riska darījumiem ar iestādēm, piemēro vienu no divām metodēm, kas aprakstītas 26. līdz 27. punktā un 29. līdz 32. punktā. |
|
24. |
Neskarot citus 23. līdz 39. punkta nosacījumus, riska darījumus ar finanšu iestādēm, kam atļauju devušas un kuras uzrauga par kredītiestāžu uzraudzību un licencēšanu atbildīgās kompetentās iestādes, un kas pakļautas kredītiestādēm piemērotajai uzticamības prasībām, vērtē tāpat kā iestāžu riska darījumus. |
6.2. Riska darījumu ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, riska svēruma zemākais slieksnis
|
25. |
Riska darījuma ar iestādi, kam nav piešķirts kredītreitings, riska svērums nedrīkst būt zemāks par riska svērumu, ko piešķir riska darījumiem ar tās centrālo valdību. |
6.2. Metode, kas balstās uz centrālajai valdībai piešķirto riska svērumu
|
26. |
Riska darījumiem ar iestādēm piešķir riska svērumu atbilstoši tai kredīta kvalitātes pakāpei, kas piešķirta centrālajai valdībai, kuras jurisdikcijā iestāde atrodas, saskaņā ar 3. tabulu. |
3. tabula
|
Kredīta kvalitātes pakāpe, kas piešķirta centrālajai valdībai |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska darījuma riska svērums |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
100 % |
150 % |
|
27. |
Riska darījumiem ar iestādēm, kas atrodas valstīs, kur centrālajai valdībai nav piešķirts kredītreitings, riska svērums nav lielāks par 100 %. |
|
28. |
Iestāžu riska darījumiem ar sākotnēji spēkā esošu trīs mēnešu vai īsāku termiņu var piemērot 20 % riska svērumu. |
6.4. Metode, kas balstās uz kredīta novērtējumu
|
29. |
Riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz trīs mēnešus, ar iestādēm, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piešķir riska svērumu saskaņā ar 4. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes piešķīrušas kredīta novērtējumus tiesīgām ārējās kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI) pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm. |
4. tabula
|
Kredīta kvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska svērums |
20 % |
50 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
|
30. |
Riska darījumiem ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, piešķir 50 % riska svērumu. |
|
31. |
Riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāks, ar iestādēm, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piešķir riska svērumu saskaņā ar 5. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes piešķīrušas kredīta novērtējumus piemērotām ārējās kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI) pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm. |
5. tabula
|
Kredīta kvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska svērums |
20 % |
20 % |
20 % |
50 % |
50 % |
150 % |
|
32. |
Riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāks, ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, piešķir 20 % riska svērumu. |
6.5. Saistība ar īstermiņa kredīta novērtējumiem
|
33. |
Ja riska darījumiem ar iestādēm piemēro metodi, kas noteikta 29. līdz 32. punktā, tad ir šāda saistība ar īpašajiem īstermiņa novērtējumiem. |
|
34. |
Ja nav īstermiņa riska darījuma novērtējuma, tad vispārējo preferenciālo režīmu īstermiņa riska darījumiem, kā norādīts 31. punktā, piemēro visiem riska darījumiem ar iestādēm, kuru atlikušais termiņš ir līdz trim mēnešiem. |
|
35. |
Ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piemērot labvēlīgāku vai vienādu riska svērumu ar to, kādu izmanto vispārējā preferenciālā režīmā īstermiņa riska darījumiem, kā norādīts 31. punktā, tad īstermiņa novērtējumu izmanto vienīgi attiecībā uz šo īpašo riska darījumu. Citiem īstermiņa riska darījumiem piemēro vispārējo preferenciālo režīmu īstermiņa darījumiem, kā norādīts 31. punktā. |
|
36. |
Ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piešķirt mazāk labvēlīgu riska svērumu par to, kādu izmanto vispārējā preferenciālā režīmā īstermiņa riska darījumiem, kā norādīts 31. punktā, tad vispārējais preferenciālais režīms īstermiņa riska darījumiem netiek izmantots un visiem īstermiņa prasījumiem bez reitinga piemēro tādu pašu riska svērumu, kādu paredz konkrētais īstermiņa novērtējums. |
6.6. Īstermiņa riska darījumi aizdevuma ņēmēja valsts valūtā
|
37. |
Riska darījumi iestādēm, kuru atlikušais termiņš ir 3 mēneši vai mazāk un kas pēc kompetentās iestādes ieskatiem ir izteikti un finansēti valsts valūtā, saskaņā ar abām 26. līdz 27. un 29. līdz 32. punktā aprakstītajām metodēm drīkst piemērot par vienu kategoriju zemāku riska svērumu, nekā preferenciālais riska svērums, kas aprakstīts 4. un 5. punktā un ko piemēro tās centrālajai valdībai |
|
38. |
Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš ir 3 mēneši vai mazāk un kas izteikti un finansēti aizdevuma ņēmēja valsts valūtā, nepiešķir riska svērumu, kas ir zemāks par 20 %. |
6.7. Ieguldījumi statūtkapitāla instrumentos
|
39. |
Ieguldījumiem akciju kapitāla vai statūtkapitāla instrumentos, ko emitējušas iestādes, piešķir 100 % riska svērumu, ja tie nav atskaitīti no pašu kapitāla. |
6.8. Obligātās rezerves, kas turamas saskaņā ar ECB noteikumiem
|
40. |
Ja riska darījums ar iestādi ir obligāto rezervju formā, kas kredītiestādei jātur saskaņā ar ECB vai dalībvalsts centrālās bankas noteikumiem, tad dalībvalstis var atļaut piešķirt tādu riska svērumu, ko piešķir šīs dalībvalsts centrālās bankas riska darījumiem, ja:
|
7. RISKA DARĪJUMI AR UZŅĒMUMIEM
7.1. Apstrāde
|
41. |
Riska darījumiem, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piešķir riska svērumu saskaņā ar šādu tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes piešķīrušas tiesīgās ārējās kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI) kredīta novērtējumus pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm. |
6. tabula
|
Kredīta kvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska svērums |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
150 % |
|
42. |
Riska darījumiem, kam nav pieejams šāds kredīta novērtējums, piešķir 100 % riska svērumu vai tās centrālās valdības riska svērumu, atkarībā no tā, kurš ir augstāks. |
8. MAZIE RISKA DARĪJUMI
|
43. |
Riska darījumiem, kas atbilst 79. panta 2. punktā uzskaitītajiem kritērijiem, piešķir 75 % riska svērumu. |
9. RISKA DARĪJUMI, KAS NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU
|
44. |
Neskarot 45. līdz 60. punktu, riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar nekustamo īpašumu, piešķir 100 % riska svērumu. |
9.1. Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku
|
45. |
Riska darījumiem vai to daļām, kas atbilstoši kompetento iestāžu prasībām ir pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa hipotēku, ko īpašnieks vai privāto investīciju sabiedrības gadījumā — patiesais īpašnieks aizņem vai izīrē, piešķir 35 % riska svērumu. |
|
46. |
Riska darījumiem, kas atbilstoši kompetento iestāžu prasībām ir pilnībā nodrošināti ar daļām Somijas māju būves sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, attiecībā uz mājokļa īpašumu, ko īpašnieks aizņem vai izīrē, piešķir 35 % riska svērumu. |
|
47. |
Riska darījumiem ar nomnieku īpašuma izpirkumnomas darījumos attiecībā uz dzīvojamo īpašumu, kad kredītiestāde ir iznomātājs un nomniekam ir izpirkuma iespēja, piešķir 35 % riska svērumu, ja kompetentās iestādes piekrīt, ka kredītiestādes riska darījums ir pilnībā nodrošināts ar tās tiesībām uz īpašumu. |
|
48. |
Kompetentās iestādes uzskata prasību 45. un 46. punkta nolūkiem par izpildītu vienīgi tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
|
|
49. |
Kompetentās iestādes var atbrīvot no nosacījuma, kas noteikts 48. punkta b) apakšpunktā, riska darījumus, kas pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa hipotēku, kurš atrodas to teritorijā, ja šādas rīcības pamatošanai tām ir pierādījumi, ka to teritorijā ir labi attīstīts un sens apdzīvojamā nekustamā īpašuma tirgus ar pietiekoši mazu zaudējumu daļu. |
|
50. |
Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes izmanto 49. punktā noteiktās izvēles tiesības, tad citas dalībvalsts kompetentās iestādes var savām kredītiestādēm ļaut šādiem riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar mājokļu hipotēkām, piešķirt 35 % riska svērumu. |
9.2. Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu
|
51. |
Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumiem vai jebkurai riska darījuma daļai, kas atbilstoši kompetento iestāžu prasībām ir pilnībā nodrošināti ar hipotēku uz birojiem vai citām komerciālām telpām, kas atrodas to teritorijā, var piešķirt 50 % riska svērumu. |
|
52. |
Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumiem, kas atbilstoši kompetento iestāžu prasībām ir pilnībā nodrošināti ar daļām Somijas māju būves sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām var piešķirt 50 % riska svērumu. |
|
53. |
Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma līzinga darījumiem attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām, kas atrodas to teritorijā, kurā kredītiestāde ir līzinga devējs un līzinga ņēmējam ir pirkuma tiesības, var piešķirt 50 % riska svērumu, ja kredītiestādes riska darījumu atbilstoši kompetento iestāžu prasībām pilnīgi nodrošina tās īpašumtiesības. |
|
54. |
Uz 51. līdz 53. punkta piemērošanu attiecas šādi nosacījumi:
|
|
55. |
50 % riska svērumu piešķir aizņēmuma daļai, kas nepārsniedz robežu, kura aprēķināta saskaņā ar kādu no šiem nosacījumiem:
|
|
56. |
100 % riska svērumu piešķir aizdevuma daļai, kas ir lielāka par 55. punktā noteiktajām robežām. |
|
57. |
Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes izmanto 51. līdz 53. punktā noteiktās izvēles tiesības, tad citas dalībvalsts kompetentās iestādes var savām kredītiestādēm ļaut piemērot šādiem riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar hipotēku uz komerciālo īpašumu, 50 % riska svērumu. |
|
58. |
Kompetentās iestādes var atbrīvot no nosacījuma, kas noteikts 54. punkta b) apakšpunktā, riska darījumus, kas pilnībā nodrošināti ar hipotēku uz komerciālo īpašumu, kurš atrodas to teritorijā, ja tām ir pierādījumi, ka to teritorijā ir labi attīstīts un sens komerciālā nekustamā īpašuma tirgus ar mazu zaudējumu daļu, kas nepārsniedz šādas robežas:
|
|
59. |
Ja konkrētajā gadā netiek ievērots kāds no 58. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, tad izbeidzas tiesības piemērot 58. punktu; kamēr kādā no turpmākajiem gadiem tiek izpildīti 55. punktā noteiktie ierobežojumi, piemērojams 54. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums. |
|
60. |
Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes izmanto 58. punktā noteiktās izvēles tiesības, tad citas dalībvalsts kompetentās iestādes var savām kredītiestādēm ļaut šādiem riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar hipotēku uz komerciālo īpašumu, piešķirt 50 % riska svērumu. |
10. KAVĒTIE RISKA DARĪJUMI
|
61. |
Neskarot 62. līdz 65. punkta noteikumus, tādu riska darījumu, kuru atmaksas termiņš ir kavēts vairāk par 90 dienām un kas pārsniedz kompetento iestāžu noteikto maksimālo apjomu, radot ievērojamu risku, nenodrošinātajai daļai piemēro šādus riska svērumus:
|
|
62. |
Nosakot kavētā darījuma nodrošināto daļu, par pieņemamiem nodrošinājumiem un galvojumiem uzskata tos, kas tiek atzīti par pieņemamiem kredītriska mazināšanai. |
|
63. |
Tomēr ja kavēto riska darījumu pilnībā sedz nodrošinājums, kas nav nodrošinājums, kurš ir pieņemams kredītriska mazināšanas nolūkos, pēc kompetento iestāžu ieskatiem var piešķirt 100 % riska svērumu, pamatojoties uz stingriem darbības kritērijiem, lai nodrošinātu labu nodrošinājuma kvalitāti, ja vērtības korekcijas sasniedz 15 % no riska darījuma vērtības pirms vērtības korekcijas atņemšanas. |
|
64. |
Riska darījumiem, kas norādīti 45. līdz 50. punktā, piešķir 100 % riska svērumu, ja to atmaksas termiņš ir kavēts vairāk par 90 dienām. Ja vērtības korekcijas nav mazākas par 20 % no riska darījuma vērtības pirms vērtības korekcijas atņemšanas, tad riska svērumu, ko piešķir riska darījuma atlikušajai daļai, var pēc kompetento iestāžu ieskatiem samazināt līdz 50 %. |
|
65. |
Riska darījumiem, kas norādīti 51. līdz 60. punktā, piešķir 100 % riska svērumu, ja to atmaksāšanas termiņš ir kavēts vairāk par 90 dienām. |
11. AUGSTĀ RISKA KATEGORIJĀ IEKĻAUTIE RISKA DARĪJUMI
|
66. |
Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši lielu risku, piemēram, ieguldījumiem riska kapitāla uzņēmumos un privātiem kapitālieguldījumiem, piemēro 150 % riska svērumu. |
|
67. |
Kompetentās iestādes var tādiem riska darījumiem, kuru maksājuma termiņš nav kavēts, kam saskaņā ar šo daļu tiek piemērots 150 % riska svērums un kam ir noteiktas vērtības korekcijas, atļaut piemērot šādu riska svērumu:
|
12. RISKA DARĪJUMI SEGTO OBLIGĀCIJU VEIDĀ
|
68. |
“Segtās obligācijas” ir obligācijas, kas definētas Direktīvas 85/611/EEK 22. panta 4. punktā un kas nodrošinātas ar kādu no šādiem atbilstīgajiem aktīviem:
Šim nolūkam “nodrošināts” attiecināms uz visiem gadījumiem, kad a) līdz f) apakšpunktā minētie aktīvi saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem paredzēti tikai un vienīgi obligāciju turētāja aizsardzībai pret zaudējumiem. Līdz 2010. gada 31. decembrim Francijas Fonds Communs de Créances vai citas saskaņā ar d) un e) apakšpunktu līdzvērtīgas vērtspapīru institūcijas izdotajām pirmajām daļām nepiemēro 20 % ierobežojumu, ja piemērota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija noteikusi, ka šīs pirmās daļas atbilst labākajai kredīta kvalitātes kategorijai, ko kredītu novērtēšanas institūcija ir piešķīrusi segtajām obligācijām. Pirms iepriekšminētā termiņa beigām šo atkāpi pārskata, un atkarībā no šīs pārbaudes rezultātiem Komisija var saskaņā ar 151. pantā 2. punktā minēto procedūru pagarināt šo termiņu, paredzot vai neparedzot noteikumu par turpmāku pārskatīšanu. Līdz 2010. gada 31. decembrim f) apakšpunktā norādīto 60 % likmi var aizstāt ar 70 % likmi. Pirms iepriekšminētā termiņa beigām šo atkāpi pārskata, un atkarībā no šīs pārbaudes rezultātiem Komisija var saskaņā ar 151. panta 2. punktā minēto procedūru pagarināt šo termiņu, paredzot vai neparedzot noteikumu par turpmāku pārskatīšanu. |
|
69. |
Attiecībā uz segto obligāciju nodrošināšanu ar nekustamo īpašumu kredītiestādēm jāatbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas VIII pielikuma 2. daļas 8. punktā, un novērtēšanas noteikumiem, kas noteikti VIII pielikuma 3. daļas 62. līdz 65. punktā. |
|
70. |
Neskarot 68. un 69. punktu, segtās obligācijas, kas atbilst definīcijai Direktīvas 85/611/EEK 22. panta 4. punktā un ko izdod līdz 2007. gada 31. decembrim, arī ir piemērotas preferenciālā režīma piemērošanai līdz to termiņam. |
|
71. |
Segtām obligācijām piešķir riska svērumu, balstoties uz riska svērumu, kas piešķirts augstāka ranga nenodrošinātiem riska darījumiem ar kredītiestādi, kura tās emitē. Pastāv šāda attiecība starp riska svērumiem:
|
13. RISKA DARĪJUMI, KAS PĀRSTĀV PĀRVĒRŠANAS VĒRTSPAPĪROS POZĪCIJAS
|
72. |
Riska svērtās vērtības pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām nosaka saskaņā ar 94. līdz 101. pantu. |
14. ĪSTERMIŅA RISKA DARĪJUMI AR IESTĀDĒM UN UZŅĒMUMIEM
|
73. |
Īstermiņa riska darījumiem ar iestādi vai uzņēmumu, par ko ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piešķir riska svērumu saskaņā ar 7. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes noteikušas kredīta novērtējumus tiesīgām ārējās kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI) pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm. |
7. tabula
|
Kredīta kvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska svērums |
20 % |
50 % |
100 % |
150 % |
150 % |
150 % |
15. RISKA DARĪJUMI IEGULDĪJUMU FONDU (CIU) VEIDĀ
|
74. |
Neskarot 75. līdz 81. punktu, riska darījumiem ieguldījumu fondu (CIU) veidā piemēro 100 % riska svērumu. |
|
75. |
Riska darījumiem, kas ir CIU un kam ir pieejams kredīta novērtējums, kuru veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piemēro riska svērumu saskaņā ar 8. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes piešķīrušas kredīta novērtējumus tiesīgām ārējās kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI) pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm. |
8. tabula
|
Kredīta kvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska svērums |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
150 % |
|
76. |
Ja kompetentās iestādes uzskata, ka kāda pozīcija CIU ir saistīta ar īpaši lieliem riskiem, tās prasa piemērot šai pozīcijai 150 % riska svērumu. |
|
77. |
Kredītiestādes var noteikt CIU riska svērumu, kā izklāstīts 79. līdz 81. punktā, ja ir ievēroti šādi atbilstības kritēriji:
|
|
78. |
Ja kompetentā iestāde kādu trešās valsts CIU apstiprina par atbilstošu, kā izklāstīts 77. punkta a) apakšpunktā, tad citas dalībvalsts kompetentā iestāde var izmantot šo atzīšanas faktu, pati neveicot novērtējumu. |
|
79. |
Ja kredītiestādei ir zināms par CIU pamatā esošiem riska darījumiem, tā var skatīt šos pamatā esošos riska darījumus, aprēķinot ieguldījumu fonda (CIU) vidējo riska svērumu saskaņā ar 78. līdz 83. punktā izklāstītajām metodēm. |
|
80. |
Ja kredītiestādei nav zināms par CIU pamatā esošiem riska darījumiem, tā var aprēķināt vidējo riska svērumu CIU saskaņā ar 78. līdz 83. punktā izklāstītajām metodēm pēc šādiem noteikumiem: tiek pieņemts, ka CIU vispirms veic ieguldījumus maksimāli pieļautajā apjomā riska darījumu kategorijās, kam noteiktas augstākās kapitāla prasības, un tālāk veic ieguldījumus lejupejošā secībā, līdz sasniegta maksimālā kopējā ieguldījumu robeža. |
|
81. |
Kredītiestādes var uzdot trešai personai saskaņā ar 79. līdz 80. punktā izklāstītajām metodēm aprēķināt un sniegt pārskatus par riska svērumu attiecībā uz CIU, ja ir adekvāti nodrošināta aprēķinu un pārskata pareizība. |
16. PĀRĒJIE RISKA DARĪJUMI
16.1. Apstrāde
|
82. |
Materiāliem aktīviem Direktīvas 86/635/EEK 4. panta 10. punkta nozīmē piešķir 100 % riska svērumu. |
|
83. |
Priekšsamaksai un uzkrātajiem ienākumiem, kurus kredītiestāde nevar attiecināt uz konkrētu darījuma partneri saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK, piešķir 100 % riska svērumu. |
|
84. |
Skaidras naudas posteņiem to iekasēšanas procesā piešķir 20 % riska svērumu. Kasē esošajai skaidrajai naudai un līdzvērtīgiem naudas posteņiem piešķir 0 % riska svērumu. |
|
85. |
Dalībvalstis var atļaut piešķirt 10 % riska svērumu riska darījumiem ar iestādēm, kas savās dalībvalstīs specializējas starpbanku un valsts parāda tirgos un kas pakļautas kompetento iestāžu ciešai uzraudzībai, ja minētie aktīvu posteņi ir atbilstīgi savu dalībvalstu kompetento iestāžu prasībām pilnīgi nodrošināti ar posteņiem, kam piešķir 0 % vai 20 % riska svērumu un ko kompetentās iestādes atzinušas par atbilstošu nodrošinājumu. |
|
86. |
Kapitāla turējumiem un citai līdzdalībai, izņemot tos, kas atskaitīti no pašu kapitāla, piešķir vismaz 100 % riska svērumu. |
|
87. |
Zeltam, kas atrodas pašu glabātuvēs vai ir nodots glabāšanā, ciktāl tas segts ar dārgmetālu saistībām, piešķir 0 % riska svērumu. |
|
88. |
Aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumu un nākotnes pirkumu par tūlītēju samaksu gadījumā piešķir konkrētajiem aktīviem atbilstīgos riska svērumus, bet nevis darījumu otras puses riska svērumus. |
|
89. |
Ja kredītiestāde nodrošina kredīta aizsardzību virknei riska darījumu ar nosacījumu, ka šajos riska darījumos n-tā saistību neizpilde ir slieksnis, kura sasniegšanas rezultātā jānotiek apmaksai, un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, tad piešķir 94. līdz 101. pantā paredzētos riska svērumus, ja produktam ir piemērotas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) ārējais kredītu novērtējums. Ja produktam nav tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) vērtējuma, tad produktu grozā iekļautajiem riska darījumiem, izņemot n-1 riska darījumu, riska svērumi tiek summēti līdz maksimāli pieļaujamajam apjomam 1 250 % un reizināti ar nominālo summu, ko nodrošina kredīta atvasinātais instruments, lai iegūtu riska svērto vērtību. Nosakot kopsummā neiekļaujamos n-1 riska darījumus, balstās uz pamata, ka katram no šiem riska darījumiem riska svērtā vērtība ir mazāka, nekā riska svērtā vērtība jebkuram no kopsummā iekļautajiem riska darījumiem. |
2. daļa — ĀKNI atzīšana un to kredīta novērtējumu samērošana
1. METODOLOĢIJA
1.1. Objektivitāte
|
1. |
Kompetentās iestādes pārliecinās par to, lai kredītu novērtējumu piešķiršanas metodoloģija būtu stingra, sistēmiska, pēctecīga un pakļauta izvērtēšanai, kas balstās uz senāku pieredzi. |
1.2. Neatkarība
|
2. |
Kompetentās iestādes pārliecinās par to, lai metodoloģija nebūtu pakļauta ārējām politiskām ietekmēm vai iegrožojumiem un lai uz to netiktu izdarīts ekonomiskais spiediens, kas varētu ietekmēt kredīta novērtēšanu. |
|
3. |
Kompetentās iestādes izvērtē ĀKNI metodoloģijas neatkarīgumu pēc tādiem faktoriem kā:
|
1.3. Pastāvīga pārskatīšana
|
4. |
Kompetentās iestādes pārliecinās, lai ĀKNI kredītu novērtējumi tiktu pastāvīgi pārskatīti un lai tie atbilstu finansiālo nosacījumu izmaiņām. Šādu pārskatīšanu veic pēc visiem nozīmīgajiem notikumiem un vismaz reizi gadā. |
|
5. |
Pirms atzīšanas kompetentās iestādes pārliecinās, ka katra tirgus segmenta novērtēšanas metodoloģija ir izveidota saskaņā ar, piemēram, šādiem standartiem:
|
|
6. |
Kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai ĀKNI tās nekavējoties informētu par visām būtiskajām izmaiņām metodoloģijā, ko tās izmanto kredītu novērtējumu piešķiršanai. |
1.4. Pārredzamība un atklātība
|
7. |
Kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, nodrošinot, lai tie metodoloģijas principi, ko ĀKNI izmanto savu kredīta novērtējumu veidošanai, būtu atklāti pieejami, kas ļauj visiem potenciālajiem lietotājiem spriest par to, vai tie ir piešķirti pamatoti. |
2. INDIVIDUĀLIE KREDĪTU NOVĒRTĒJUMI
2.1. Ticamība un atzīšana tirgū:
|
8. |
Kompetentās iestādes pārliecinās par to, ka ĀKNI individuālos kredītu novērtējumus šādu kredītu novērtējumu lietotāji tirgū atzīst par ticamiem un drošiem. |
|
9. |
Kompetentās iestādes vērtē ticamību saskaņā ar, piemēram, šādiem faktoriem:
|
2.2. Pārredzamība un atklātība
|
10. |
Kompetentās iestādes pārliecinās par to, lai individuālie kredītu novērtējumi būtu ar līdzvērtīgiem nosacījumiem pieejami vismaz jebkurai kredītiestādei, kam ir likumīgas intereses attiecībā uz šiem individuālajiem kredīta novērtējumiem. |
|
11. |
Kompetentās iestādes jo īpaši pārliecinās par to, lai individuālie kredīta novērtējumi būtu ārzemju personām pieejami ar līdzvērtīgiem nosacījumiem kā vietējām kredītiestādēm, kam ir likumīgas intereses attiecībā uz šiem individuālajiem kredīta novērtējumiem. |
3. “SAMĒROŠANA”
|
12. |
Lai diferencētu katrā kredīta novērtējumā izteiktās relatīvās riska pakāpes, kompetentās iestādes nosaka kvantitatīvos kritērijus, piemēram, ilgstošas saistību neizpildes procents saistībā ar visiem kredītiem, kam piešķirts viens un tas pats kredīta novērtējums. Ja kāda ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI) ir dibināta nesen vai ir apkopojusi pārskatu par datiem tikai īsā laikposmā, kompetentās iestādes pieprasa šādai ārējās kredītu novērtēšanas institūcijai (ĀKNI) sniegt vērtējumu par ilgstošas saistību nepildīšanas procentu saistībā ar visiem kredītiem, kam piešķirts viens un tas pats kredītu novērtējums. |
|
13. |
Lai diferencētu katrā kredīta novērtējumā izteiktās relatīvās riska pakāpes, kompetentās iestādes nosaka kvantitatīvos kritērijus, piemēram, ĀKNI aptverto emitentu kopums, ĀKNI piešķirto kredīta novērtējumu spektrs, katra kredīta novērtējuma nozīme un tas, kā šī ĀKNI definē saistību neizpildi. |
|
14. |
Kompetentās iestādes salīdzina saistību nepildīšanas procentus, kas iegūti par katru kādas ĀKNI kredīta novērtējumu, un salīdzina tos ar standartu, kas pieņemts, pamatojoties uz saistību nepildīšanas procentiem, kas iegūti par citām ĀKNI attiecībā uz emitentu kopu, kas pēc kompetentās iestādes uzskatiem pārstāv līdzvērtīgu kredītriska līmeni. |
|
15. |
Ja kompetentās iestādes uzskata, ka saistību nepildīšanas procenti, kas iegūti par kādas konkrētas ĀKNI kredītu novērtējumu, būtiski un regulāri pārsniedz standartu, kompetentās iestādes šīs ĀKNI kredītu novērtējumam piešķir augstāku kredīta kvalitātes pakāpi kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalā. |
|
16. |
Ja pēc tam, kad kompetentās iestādes palielināja kādas ĀKNI konkrētam kredīta novērtējumam piesaistīto riska pakāpi, šī ĀKNI parāda, ka saistību neizpildes procenti, kas konstatēti tās kredītu novērtējumam, vairs būtiski un regulāri nepārsniedz standartu, kompetentās iestādes var izlemt atjaunot sākotnējo kredīta kvalitātes pakāpi kredīta kvalitātes pakāpes novērtējuma skalā attiecībā uz ĀKNI kredītu novērtējumu. |
3. daļa — Ārējās kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) kredīta novērtējumu izmantošana riska svēruma noteikšanai
1. APSTRĀDE
|
1. |
Kredītiestāde var norīkot vienu vai vairākas tiesīgas ĀKNI, ko izmanto, lai noteiktu riska svērumus, kas piešķirami aktīvu un ārpusbilances posteņiem. |
|
2. |
Kredītiestādei, kas nolemj izmantot kredītu novērtējumus, ko veikusi tiesīga ĀKNI kādai noteiktai posteņu grupai, šie kredītu novērtējumi jālieto konsekventi attiecībā uz visiem šīs grupas riska darījumiem. |
|
3. |
Kredītiestādei, kas nolemj izmantot kredītu novērtējumus, ko veikusi tiesīga ĀKNI, tie jālieto nepārtraukti un konsekventi. |
|
4. |
Kredītiestāde var izmantot vienīgi tādus ĀKNI kredītu novērtējumus, kuros ņemtas vērā gan summas, kas attiecas uz kapitālu, gan tās, kas attiecas uz tam piesaistītajiem procentiem. |
|
5. |
Ja attiecībā uz posteni ar reitingu ir pieejams tikai viens kādas norīkotas ĀKNI novērtējums, šo novērtējumu izmanto, lai noteiktu attiecīgā posteņa riska svērumu. |
|
6. |
Ja ir pieejami divi norīkotu ĀKNI kredīta novērtējumi un abi atbilst atšķirīgiem riska svērumiem kādam postenim, kam piešķirts kredītreitings, tad piešķir augstāko riska svērumu. |
|
7. |
Ja ir pieejami vairāk nekā divi norīkotu ĀKNI kredīta novērtējumi kādam postenim, kam piešķirts kredītreitings, tad ņem divus tos novērtējumus, kas veido divus zemākos riska svērumus. Ja abi zemākie riska svērumi savstarpēji atšķiras, piešķir augstāko no šiem riska svērumiem. Ja abi zemākie riska svērumi ir vienādi, piešķir šo riska svērumu. |
2. EMITENTU UN KREDĪTA EMISIJU NOVĒRTĒJUMS
|
8. |
Ja pastāv kredīta novērtējums kādai konkrētai emisijas programmai vai kreditēšanas shēmai, kurā ietilpst postenis, kas veido riska darījumu, šo kredīta novērtējumu izmanto, lai noteiktu šim postenim piešķiramo riska svērumu. |
|
9. |
Ja nepastāv tieši piemērojams kredīta novērtējums kādam noteiktam postenim, bet pastāv kredīta novērtējums konkrētai emisijas programmai vai kreditēšanas shēmai, kurā neietilpst postenis, kas veido riska darījumu, vai pastāv vispārējs kredīta novērtējums attiecībā uz emitentu, tad izmanto šo kredīta novērtējumu, ja tas rezultātā uzrāda augstāku riska svērumu, nekā tas būtu pretējā gadījumā, vai ja tas rezultātā uzrāda zemāku riska svērumu un attiecīgais riska darījums visos aspektos ierindojas pēc ranga vienlīdzīgi vai augstāk attiecībā pret konkrēto emisijas programmu, kreditēšanas shēmu vai, attiecīgi, šā emitenta augstāka ranga nenodrošinātiem riska darījumiem. |
|
10. |
Šīs daļas 8. un 9. punkts netraucē piemērot 1. daļas 68. līdz 71. punktu. |
|
11. |
Kredīta novērtējumus emitentiem kādas korporatīvās grupas ietvaros nevar izmantot par kredīta novērtējumu attiecībā uz kādu citu emitentu tajā pašā korporatīvajā grupā. |
3. ILGTERMIŅA UN ĪSTERMIŅA KREDĪTA NOVĒRTĒJUMI
|
12. |
Īstermiņa kredīta novērtējumus var izmantot vienīgi attiecībā uz īstermiņa aktīvu un ārpusbilances posteņiem, kas veido riska darījumus ar iestādēm un uzņēmumiem. |
|
13. |
Jebkādu īstermiņa kredīta novērtējumu var piemērot vienīgi tam postenim, uz kuru šis īstermiņa kredīta novērtējums attiecas, un to neizmanto, lai iegūtu riska svērumus jebkādam citam postenim. |
|
14. |
Neskarot 13. punktu, ja īstermiņa kreditēšanas shēmai, kam ir kredītreitings, piešķir 150 % riska svērumu, tad visiem šā debitora nenodrošinātajiem riska darījumiem, kam nav kredītreitinga, gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, arī piešķir 150 % riska svērumu. |
|
15. |
Neskarot 13. punktu, ja īstermiņa kreditēšanas shēmai, kam ir kredītreitings, piešķir 50 % riska svērumu, tad nevienam īstermiņa riska darījumam, kam nav kredītreitinga, nepiešķir riska svērumu, kas būtu zemāks par 100 %. |
4. POSTEŅI VIETĒJĀ UN ĀRVALSTU VALŪTĀ
|
16. |
Kredīta novērtējumu, kas attiecas uz kādu posteni, kas izteikts debitora valsts valūtā, nevar izmantot, lai iegūtu riska svērumu citam tā paša debitora riska darījumam, kas izteikts ārvalstu valūtā. |
|
17. |
Neatkarīgi no 16. punkta noteikumiem, ja riska darījumu izraisa kredītiestādes dalība aizņēmumā, kuru veikusi kāda daudzpusējā attīstības banka, kuras priviliģēta kreditora statuss ir atzīts tirgū, kompetentās iestādes var atļaut riska svēruma noteikšanai izmantot debitora vietējās valūtas kredīta posteņa novērtējumu. |
VII PIELIKUMS
UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA
1. daļā — Riska svērtā vērtība un paredzamie zaudējumi
1. RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS APRĒĶINĀŠANA KREDĪTRISKAM
|
1. |
Ja nav noteikts citādi, ievadparametrus — PD, LGD un atmaksāšanas termiņa vērtību (M) nosaka, kā izklāstīts 2. daļā, un riska darījuma vērtību nosaka, kā izklāstīts 3. daļā. |
|
2. |
Katra riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina pēc šādām formulām: |
1.1. Riska svērtā vērtība riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām.
|
3. |
Saskaņā ar 5. līdz 9. punktu riska svērtās vērtības riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām aprēķina pēc šādām formulām: Korelācija (R) = 0,12 × (1 – EXP (– 50 * PD ))/(1 – EXP (– 50)) + 0,24 * [1 – (1 – EXP (– 50 * PD ))/(1 – EXP (– 50))] Atmaksāšanas termiņa faktors (b) = (0.11852 – 0.05478 * ln(PD))2 Riska svērums (RW) = (LGD * N[(1 – R) 0,5 * G(PD) + (R/(1 – )) 0,5 * G(0,999)] – PD * LGD * (1 – 1,5 * b) -1 * (1 + (M – 2,5) * b) * 12,5 * 1,06 N(x) apzīmē kumulatīvo distribūcijas funkciju standarta normālam nejaušam mainīgajam lielumam (t.i., iespējamību, ka normāls nejaušais mainīgais lielums ar vērtību “nulle” un dispersijas vērtību “viens” ir mazāks vai vienāds ar x). G (z) apzīmē apgriezto kumulatīvo distribūcijas funkciju standarta normālam nejaušam mainīgajam lielumam (t.i., rādītāju x, tā ka N (x) = z). Ja PD=0, tad RW: 0 Ja PD=1, piemēro šādi:
kur ELBE ir kredītiestādes pašas veikta iespējami precīza paredzamo zaudējumu aplēse no riska darījumiem, kur ir saistību neizpilde, saskaņā ar 4. daļas 80. punktu. Riska svērtā vērtība = RW * riska darījuma vērtība |
|
4. |
Riska svērtās vērtības aprēķinu katrai vērtībai, kas atbilst VIII pielikuma 1. daļas 29. punktā un VIII pielikuma 2. daļas 22. punktā noteiktajām prasībām, var pielāgot saskaņā ar šādu formulu: Riska svērtās vērtības aprēķins = RW * riska darījuma vērtība * (0,15 + 160*PDpp)] kur PDpp = PD no nodrošinājuma sniedzējiem RW aprēķina, izmantojot atbilstošu riska darījuma vērtības riska pakāpes formulu, kas noteikta 3. punktā, debitora PD un salīdzināmās tiešās vērtības LGD nodrošinājuma sniedzējam. Termiņa faktoru b) aprēķina, izmantojot zemāko nodrošinājuma sniedzēja PD un debitora PD. |
|
5. |
Attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem, kas ir tādas konsolidētās grupas daļa, kurā kopējais ikgadējais apgrozījums ir mazāks nekā 50 miljonu euro, kredītiestādes var izmantot šādu korelācijas formulu riska svēruma aprēķināšanai riska darījumiem ar uzņēmumiem. Šajā formulā ar S ir izteikts kopējais ikgadējais apgrozījums miljonos euro, kur 5 miljoni euro Korelācija (R) = 0,12 × (1 – EXP (– 50 * PD ))/(1 – EXP (– 50)) + 0,24 * [1 – (1 – EXP (– 50 * PD ))/(1 – EXP (– 50))]– 0,04 * (1 – ( S – 5)/45) Kredītiestādes aizstāj kopējo ikgadējo apgrozījumu ar konsolidētās grupas kopējiem aktīviem, ja kopējais ikgadējais apgrozījums nav nozīmīgs rādītājs attiecībā uz uzņēmuma lielumu un kopējie aktīvi ir nozīmīgāks rādītājs, nekā kopējais ikgadējais apgrozījums. |
|
6. |
Specializētiem aizdevuma riska darījumiem, attiecībā uz kuriem kredītiestāde nevar uzrādīt, ka tās saistību nepildīšanas varbūtības (PD) aprēķini atbilst 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām, tā šiem riska darījumiem piešķir riska svērumus saskaņā ar 1. tabulu. 1. tabula
Kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm parasti piešķirt labvēlīgu 50 % riska svērumus 1. kategorijas riska darījumiem un 70 % riska svērumu 2. kategorijas riska darījumiem, ja kredītiestādes sākotnējās izvietošanas rādītāji un citi riska rādītāji būtiski atbilst attiecīgajai kategorijai. Piešķirot riska svērumus specializētajiem aizņēmuma riska darījumiem, kredītiestādes ņem vērā šādus faktorus: finansiālie līdzekļi, politiskā un tiesību vide, darījuma un/vai aktīva īpašības, sponsora un attīstītāja iespējas, tostarp jebkāda ieņēmumu plūsma no valsts un privātā sektora partnerības, nodrošinājuma pakete. |
|
7. |
Attiecībā uz to nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem kredītiestādēm jāatbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas 4. daļas 104. līdz 108. punktā. Attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem, kas turklāt atbilst 12. punkta nosacījumiem, ja kādai kredītiestādei būtu pārmērīgi apgrūtinoši izmantot attiecībā uz šiem pircēju parādiem 4. daļā noteiktos riska kvantitatīvās noteikšanas standartus riska darījumiem ar uzņēmumiem, var izmantot 4. daļā noteiktos riska kvantitatīvās noteikšanas standartus mazajiem riska darījumiem. |
|
8. |
Attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem atmaksājamās pirkšanas atlaides, nodrošinājums vai daļēji galvojumi, kas nodrošina pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību pret pirmās kārtas zaudējumiem no saistību nepildīšanas, pasliktināšanās zaudējumiem, vai abiem zaudējumu veidiem, var skatīt kā pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas IRB pieejas pārvēršanas vērtspapīros ietvaros. |
|
9. |
Ja kredītiestāde nodrošina kredīta aizsardzību virknei riska darījumu ar nosacījumu, ka šajos riska darījumos n-tā saistību neizpilde ir slieksnis, kura sasniegšanas rezultātā jānotiek apmaksai, un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, tad piemēro 94. līdz 101. pantā paredzētos riska svērumus, ja kredīta produktam ir piemērotas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) ārējais kredītu novērtējums. Ja kredīta produktam nav tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) vērtējuma, tad kredīta produktu grozā iekļautajiem riska darījumiem, izņemot n-1 riska darījumu, riska svērumi tiek summēti, tā lai paredzamo zaudējumu summa reizinājumā ar 12,5 un riska svērtā vērtība nepārsniegtu nominālo summu, ko nodrošina kredīta atvasinātais instruments, reizinājumā ar 12,5. Nosakot kopsummā neiekļaujamos n-1 riska darījumus, balstās uz pamata, ka katram no šiem riska darījumiem riska svērtā vērtība ir mazāka, nekā riska svērtā vērtība jebkuram no kopsummā iekļautajiem riska darījumiem. |
1.2. Riska svērtā vērtība mazajiem riska darījumiem:
|
10. |
Saskaņā ar 12. līdz 13. punktu riska svērtās vērtības mazajiem riska darījumiem aprēķina pēc šādām formulām: Korelācija (R) = 0,03 × (1 – EXP (– 35 * PD ))/(1 – EXP (– 35)) + 0,16 * [1 –(1 – EXP (– 35 * PD))/(1 – EXP (– 35))] Riska svērums (RW): (LGD * N[(1 – R) 0,5 * G(PD) + (R/(1 – R)) 0,5 * G(0,999)] – PD * LGD) * 12,5 * 1,06 N(x) apzīmē kumulatīvo distribūcijas funkciju standarta normālam nejaušam mainīgajam lielumam (t.i., iespējamību, ka normāls nejaušais mainīgais lielums ar vērtību “nulle” un dispersijas vērtību “viens” ir mazāks vai vienāds ar x). G (z) apzīmē apgriezto kumulatīvo distribūcijas funkciju standarta normālam nejaušam mainīgajam lielumam (t.i., rādītāju x, tā ka N (x) = z). Ja PD=1 (riska darījums, kur ir saistību neizpilde), tad RW: Max {0,12.5*(LGD-ELBE )}; kur ELBE ir kredītiestādes pašas veikta iespējami precīza paredzamo zaudējumu aplēse no riska darījumiem, kur ir saistību neizpilde, saskaņā ar 4. daļas 80. punktu. Riska svērtā vērtība = RW * riska darījuma vērtība |
|
11. |
Riska svērtās vērtības aprēķinu katram darījumam mazos un vidējos uzņēmumos, kā noteikts 86. panta 4. punktā, kas atbilst VIII pielikuma 1. daļas 29. punktā un VIII pielikuma 2. daļas 22. punktā noteiktajām prasībām, var aprēķināt saskaņā ar 4. punktu. |
|
12. |
Mazajiem riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu, korelācija (R) 0,15 aizstāj skaitli, ko iegūst pēc 10. punktā sniegtās korelācijas formulas. |
|
13. |
Kvalificētiem atjaunojamiem mazajiem riska darījumiem, kas definēti a) līdz e) apakšpunktā, korelācija (R) 0,04 aizstāj skaitli, ko iegūst pēc 10. punktā sniegtās korelācijas formulas. Riska darījumus var uzskatīt par kvalificētiem atjaunojamiem mazajiem riska darījumiem, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
Atkāpjoties no b) apakšpunkta, ar algas kontu saistīta nodrošināta kredīta portfeļa gadījumā kompetentās iestādes var atkāpties no nosacījuma, ka riska darījumam jābūt nenodrošinātam. Šajā gadījumā šī nodrošinājuma palielinājumu neņem vērā, aprēķinot LGD. |
|
14. |
Lai pret nopirktajiem pircēju parādiem varētu būt mazo riska darījumu pieeja, tiem jāatbilst 4. daļas 105. līdz 109. punktā noteiktajām minimālajām prasībām un šādiem nosacījumiem:
|
|
15. |
Attiecībā uz nopirktajiem pircēju parādiem atmaksājamās pirkšanas atlaides, nodrošinājumus ķīlas veidā vai daļējās garantijas, kas nodrošina pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību pret zaudējumiem no saistību nepildīšanas, zaudējumiem no pasliktināšanās vai abiem zaudējumu veidiem, var uzskatīt par pirmās kārtas zaudējumu pozīcijām IRB pieejas pārvēršanas vērtspapīros ietvaros. |
|
16. |
Jauktu nopirkto mazo riska darījumu pircēju parādu portfeļu gadījumā, kad kredītiestādes nevar atdalīt ar nekustamo īpašumu nodrošinātus riska darījumus un kvalificētus atjaunojamus mazos riska darījumus no citiem mazajiem riska darījumiem, piemēro to mazā riska darījuma riska pakāpes funkciju, kas attiecībā uz minētajiem riska darījumiem veido vislielākās kapitāla prasības. |
1.3. Riska svērtā vērtība kapitāla instrumentu riska darījumiem:
|
17. |
Kredītiestāde var dažādiem portfeļiem piemērot dažādas pieejas, ja pati kredītiestāde iekšēji izmanto dažādas pieejas. Ja kredītiestāde izmanto dažādas pieejas, tad kredītiestāde pierāda kompetentajām iestādēm, ka izvēle tiek veikta konsekventi un to nenosaka patvaļīgi rīkojumi. |
|
18. |
Neskarot 17. punktu, kompetentās iestādes var atļaut attiecināt uz pakalpojumu palīguzņēmumiem kapitāla instrumentu riska darījumu riska svērto vērtību tāpat kā citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības. |
1.3.1. Vienkāršā riska svēruma pieeja
|
19. |
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina pēc šādas formulas: Riska svērums (RW) = 190 % privātā kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts. Riska svērums (RW) = 290 % biržā tirgotā kapitāla instrumentu riska darījumiem. Riska svērums (RW) = 370 % visiem pārējiem kapitāla instrumentu riska darījumiem. Riska svērtā vērtība = RW * riska darījuma vērtība |
|
20. |
Īsās naudas pozīcijas un atvasinātie instrumenti, kas nav ietverti tirdzniecības portfeļos, drīkst kompensēt garās pozīcijas tajos pašos individuālajos vērtspapīros, ja šie instrumenti tika īpaši paredzēti kā riska ierobežošana specifiskiem kapitāla instrumentu riska darījumiem un tie sniedz riska ierobežošanu vismaz vēl vienam gadam. Pārējās īsās pozīcijas uzskata par garajām pozīcijām, un piešķir attiecīgo riska svērumu katras pozīcijas absolūtajai vērtībai. Pozīciju termiņa nesakritības gadījumā lieto metodi, kas paredzēta riska darījumiem ar uzņēmumiem, kā izklāstīts VII pielikuma 2. daļas 16. punktā. |
|
21. |
Kredītiestādes var atzīt nefondēta kredīta aizsardzību kapitāla instrumentu riska darījumam saskaņā ar 90. līdz 93. pantā noteiktajām metodēm. |
1.3.2. Saistību nepildīšanas varbūtības un saistību nepildīšanas gadījumā radušos zaudējumu (PD/LGD) pieeja
|
22. |
Riska svērto vērtību aprēķina pēc 3. punktā norādītajām formulām. Ja kredītiestādēm nav pietiekošas informācijas, lai lietotu saistību nepildīšanas definīciju, kas sniegta 4. daļas 44. līdz 48. punktā, riska svērumiem piemēro koeficientu 1,5. |
|
23. |
Atsevišķo riska darījumu līmenī paredzamo zaudējumu summa reizinājumā ar 12,5 un riska svērtā vērtība kopā nedrīkst pārsniegt riska darījuma vērtību reizinājumā ar 12,5. |
|
24. |
Kredītiestādes var atzīt nefondēta kredīta aizsardzību kapitāla instrumentu riska darījumam saskaņā ar 90. līdz 93. pantā noteiktajām metodēm. Tam priekšnosacījums ir LGD 90 % riska darījumam ar riska ierobežošanas sniedzēju. Privātā kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, var lietot LGD 65 %. Šim nolūkam termiņš (M) ir 5 gadi. |
1.3.3. Uz iekšējiem modeļiem balstīta pieeja
|
25. |
Riska svērtā vērtība ir potenciālie zaudējumi kredītiestādes kapitāla instrumentu riska darījumiem, ko iegūst, izmantojot iekšējos riska vērtības modeļus pie 99 % uzticamības ar precizitāti līdz vienam ciparam (aiz komata) attiecībā uz starpību starp ceturkšņa ienākumiem un attiecīgu bezriska likmi, kas aprēķināta ilgstošā paraugu periodā, reizinājumā ar 12,5. Riska svērtā vērtība atsevišķu riska darījumu līmenī nav mazāka, nekā uz PD/LGD balstītajā pieejā prasīto minimālo riska svērto vērtību summa un atbilstošo paredzamo zaudējumu summa reizinājumā ar 12,5, kas aprēķināta balstoties uz PD vērtībām, kas iekļautas VII pielikuma 2. daļas 24. punkta a) apakšpunktā, un atbilstošajām LGD vērtām, kas iekļautas VII pielikuma 2. daļas 25. un 26. punktā. |
|
26. |
Kredītiestādes var atzīt nefondētu kredītu aizsardzību kapitāla instrumentu pozīcijai. |
1.4. Riska svērtā vērtība citiem aktīviem, kurus neveido kredītsaistības
|
27. |
Riska svērto vērtību aprēķina pēc šādas formulas: Riska svērtā vērtība = 100 % * riska darījuma vērtība, izņemot, ja riska darījums ir atlikusī vērtība, jo tādā gadījumā to jāparedz katram gadam un to aprēķina šādi: 1/t * 100 % * riska darījuma vērtība, kur t ir nomas līguma gadu skaits. |
2. RISKA SVĒRUMS NOPIRKTO PARĀDU PASLIKTINĀŠANĀS RISKAM
|
28. |
Riska svērto vērtību nopirkto korporatīvo un patēriņa riska darījumu parādu pasliktināšanās riskam: Riska svērumus aprēķina pēc 3. punktā norādītās formulas. Ievadparametrus PD (saistību nepildīšanas varbūtība) un LGD (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā) nosaka, kā izklāstīts 2. daļā, riska darījuma vērtību nosaka, kā izklāstīts 3. daļā, un M (atmaksāšanas termiņš) ir 1 gads. Ja kredītiestādes var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka pasliktināšanās risks nav būtisks, to var neņemt vērā. |
3. PAREDZAMO ZAUDĒJUMU SUMMU APRĒĶINĀŠANA
|
29. |
Ja nav noteikts citādi, ievadparametrus PD un LGD nosaka, kā izklāstīts 2. daļā, un riska darījuma vērtību nosaka, kā izklāstīts 3. daļā. |
|
30. |
Paredzamo zaudējumu summas riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un mazajiem riska darījumiem aprēķina pēc šādām formulām: Paredzamie zaudējumi (EL) = PD × LGD Paredzamo zaudējumu summa = EL × riska darījuma vērtība Riska darījumiem (PD=1), kuriem nav izpildītas saistības un kam kredītiestādes piemēro pašas savus LGD aprēķinus, EL ir ELBE, kredītiestādes labākais aprēķins paredzamajiem zaudējumiem tiem riska darījumiem, kuriem nav izpildītas saistības, saskaņā ar 4. daļas 80. punktu. Riska darījumiem, kam piemēro 1. daļas 4. punktā noteikto izmantošanu, EL ir 0. |
|
31. |
Specializētiem riska darījumiem, kur kredītiestādes izmanto 6. punktā izklāstītās metodes riska svērumu noteikšanai, EL vērtības piešķir saskaņā ar 2. tabulu. 2. tabula
Ja kompetentās iestādes ir atļāvušas kredītiestādei parasti piešķirt labvēlīgu 50 % riska svērumu 1. kategorijas riska darījumiem un 70 % riska svērumu 2. kategorijas riska darījumiem, EL vērtība 1. kategorijas riska darījumiem ir 0 % un 2. kategorijas riska darījumiem tā ir 0,4 %. |
|
32. |
Kapitāla instrumentu riska darījumiem, kam riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar 19. līdz 21. punktā izklāstītajām metodēm, paredzamo zaudējumu summas aprēķina pēc šādas formulas: Paredzamo zaudējumu summa = EL × riska darījuma vērtība EL vērtības ir šādas: Paredzamie zaudējumi (EL) = 0,8 % privātā kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts Paredzamie zaudējumi (EL) = 0,8 % biržā tirgotā kapitāla instrumentu riska darījumiem. Paredzamie zaudējumi (EL) = 2,4 % visiem pārējiem kapitāla instrumentu riska darījumiem. |
|
33. |
Kapitāla instrumentu riska darījumiem, kam riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar 22. līdz 24. punktā izklāstītajām metodēm, paredzamo zaudējumu summas aprēķina pēc šādas formulas: Paredzamie zaudējumi (EL) = PD × LGD un Paredzamo zaudējumu summa = EL × riska darījuma vērtība |
|
34. |
Kapitāla instrumentu riska darījumiem, kam riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar 25. līdz 26. punktā izklāstītajām metodēm, paredzamo zaudējumu summa ir 0 %. |
|
35. |
Riska svērto vērtību nopirkto pircēju parādu pasliktināšanās riskam aprēķina pēc šādas formulas: Paredzamie zaudējumi (EL) = PD × LGD un Paredzamo zaudējumu summa = EL × riska darījuma vērtība |
4. PAREDZAMO ZAUDĒJUMU SUMMU APSTRĀDE
|
36. |
Paredzamo zaudējumu summas, kas aprēķinātas saskaņā ar 30., 31. un 35. punktu, atņem no vērtības korekciju un ar šiem riska darījumiem saistīto rezervju summas. Atlaides bilances riska darījumiem, kuri nopirkti saistību neizpildes brīdī, saskaņā ar 3. daļas 1. punktu uzskata par vērtības korekcijām. Vērtspapīros pārvērsto riska darījumu paredzamo zaudējumu summas, vērtības korekcijas un ar šiem riska darījumiem saistītas rezerves šajā aprēķinā neietver. |
2. daļa — PD (saistību nepildīšanas varbūtība), LGD (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā) un termiņš
|
1. |
Lai aprēķinātu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas, kā noteikts 1. daļā, ievadparametrus — saistību nepildīšanas varbūtību (PD), zaudējumus, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā, (LGD) un atmaksāšanas termiņa vērtību (M) — kredītiestāde nosaka saskaņā ar 4. punktu, ievērojot šādus noteikumus. |
1. RISKA DARĪJUMI AR UZŅĒMUMIEM, IESTĀDĒM, CENTRĀLAJĀM VALDĪBĀM UN CENTRĀLAJĀM BANKĀM
1.1. PD (saistību nepildīšanas varbūtība)
|
2. |
Riska darījumam ar uzņēmumu vai iestādi PD ir vismaz 0,03 %. |
|
3. |
Ja attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem kredītiestāde nevar pierādīt, ka tās aprēķinātā PD atbilst minimālajām prasībām, kas izklāstītas 4. daļā, šiem riska darījumiem PD nosaka pēc šādām metodēm: augstāka ranga prasījumiem attiecībā uz nopirktiem korporatīviem pircēju parādiem PD ir kredītiestādes aprēķinātie EL, dalīti ar šo pircēju parādu LGD. Pakārtotiem prasījumiem attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem PD ir kredītiestādes aprēķinātie EL. Ja kredītiestāde drīkst izmantot pašas aprēķinātos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem un tā pašas aprēķinātos EL attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem var droši sadalīt PD un LGD, tad šī kredītiestāde var izmantot aprēķināto PD. |
|
4. |
Parādnieku, kas nepilda saistības, PD ir 100 %. |
|
5. |
Kredītiestādes var PD atzīt nefondētu kredīta aizsardzību saskaņā ar 90. līdz 93. pantu. Tomēr pasliktināšanās riskam kompetentās iestādes var atzīt par pieņemamiem nefondētās kredīta aizsardzības nodrošinātājus, kas nav VIII pielikuma 1. daļā norādītie. |
|
6. |
Kredītiestādes, kas izmanto pašu aprēķinātos LGD, var ņemt vērā nefondētu kredīta aizsardzību, koriģējot PD atbilstoši 10. punkta noteikumiem. |
|
7. |
Pasliktināšanās riskam attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem PD ir kredītiestādes aprēķinātie EL. Ja kredītiestāde drīkst izmantot pašas aprēķinātos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem un tā pašas aprēķinātos EL attiecībā uz nopirkto korporatīvo pircēju parādu pasliktināšanās risku var droši sadalīt PD un LGD, tad var izmantot aprēķināto PD. Kredītiestādes var atzīt nefondētu kredīta aizsardzību PD saskaņā ar 90. līdz 93. pantu. Kompetentās iestādes var atzīt par pieņemamiem nefondētās kredīta aizsardzības nodrošinātājus, kas nav VIII pielikuma 1. daļā norādītie. Kredītiestādes, kam atļauts izmantot pašas aprēķinātos LGD attiecībā uz nopirkto korporatīvo pircēju parādu pasliktināšanās risku, var atzīt nefondētu kredīta aizsardzību, pielāgojot PD saskaņā ar 10. punktu. |
1.2. LGD (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā)
|
8. |
Kredītiestādes lieto šādas LGD vērtības:
|
|
9. |
Neatkarīgi no 8. punkta noteikumiem, ja kredītiestāde drīkst izmantot pašas aprēķinātos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem un tā pašas aprēķinātos EL attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem var droši sadalīt PD un LGD, tad pasliktināšanās riskam un saistību nepildīšanas riskam šī kredītiestāde var izmantot nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem aprēķinātos LGD. |
|
10. |
Neskarot 8. punktu, ja kredītiestāde drīkst izmantot pašas aprēķinātos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, tad var atzīt nefondētu kredīta aizsardzību, koriģējot aprēķinātos PD un/vai LGD saskaņā ar 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām un ar kompetento iestāžu atļauju. Kredītiestāde nepiešķir garantētiem riska darījumiem koriģētus PD vai LGD, tā ka koriģētais riska svērums izrādītos zemāks, nekā riska svērums salīdzināmam tiešam riska darījumam ar garantētāju. |
|
11. |
Neatkarīgi no 8. un 10. panta, 1. daļas 4. punkta izpratnē salīdzināmā tiešā riska darījuma LGD nodrošinājuma sniedzējam ir jābūt vai nu ar LGD saistītam neierobežotu iespēju galvotājam vai neierobežotu iespēju debitoram atkarībā no tā, vai noteiktās darbības laikā gan galvotājs, gan debitors nepilda saistības attiecībā uz pieejamiem pierādījumiem un vai garantijas struktūras norāda, ka atlīdzināmais apjoms būtu atkarīgs attiecīgi no galvotāja vai debitora finansiālajiem apstākļiem. |
1.3. Termiņš
|
12. |
Saskaņā ar 13. punktu kredītiestādes tādiem riska darījumiem, kas izriet no repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem, piemēro termiņa (M) vērtību 0,5 gadi un visiem pārējiem riska darījumiem M 2,5 gadi. Kompetentās iestādes var pieprasīt visām to jurisdikcijā esošajām kredītiestādēm katram riska darījumam piemērot tādu M, kā noteikts 13. punktā. |
|
13. |
Tādas kredītiestādes, kas drīkst izmantot savus LGD un/vai konversijas koeficientus attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, katram no šiem riska darījumiem aprēķina M, kā noteikts a) līdz e) apakšpunktā un kā noteikts 14. līdz 16. punktā. Visos gadījumos M nepārsniedz 5 gadus:
|
|
14. |
Neatkarīgi no 13. punkta a), b), d) un e) apakšpunkta noteikumiem, M ir vismaz viena diena:
ar nosacījumu, ka dokumentācijai jāveic dienas pārbaudes un dienas atkārtotu novērtēšana, un ietver norādījumus, kas ļauj veikt tūlītēju likvidāciju vai nodrošinājuma pretprasību saistību nepildīšanas vai atkārtotas pārbaudes neveikšanas gadījumā. Turklāt citiem īstermiņa riska darījumiem, kurus norādījušas kompetentās iestādes, kas nav daļa no tās debitora pastāvīgās finansēšanas, M ir vismaz viena diena. Visos gadījumos veic īpašo apstākļu uzmanīga pārbaudi. |
|
15. |
Riska darījumiem ar uzņēmumiem, kas atrodas Kopienā, ar konsolidēto apgrozījumu un konsolidētajiem aktīviem mazākiem par 500 miljonu euro kredītiestādes var atļaut piemērot M, kā noteikts 12. punktā. Uzņēmumiem, kas investē galvenokārt nekustamajos īpašumos, kompetentās iestādes kopējo aktīvu vērtību var noteikt nevis 500 miljoni euro, bet 1 miljards euro. |
|
16. |
Termiņu nesakritību skata, kā noteikts 90. līdz 93. pantā. |
2. MAZIE RISKA DARĪJUMI
2.1. PD (saistību nepildīšanas varbūtība)
|
17. |
Riska darījuma PD ir vismaz 0,03 %. |
|
18. |
Debitoru PD vai obligāciju pieejas piemērošanas gadījumā tādu riska darījumu, attiecībā uz kuriem netiek pildītas saistības, PD ir 100 %. |
|
19. |
Pasliktināšanās riskam attiecībā uz nopirktajiem pircēju parādiem PD nosaka vienādu ar aprēķinātajiem EL attiecībā uz pasliktināšanās risku. Ja kredītiestāde EL, ko tā aprēķinājusi attiecībā uz nopirkto pircēju parādu pasliktināšanās risku, var droši sadalīt PD un LGD, tad var izmantot aprēķināto PD. |
|
20. |
Nefondētu kredītu aizsardzību var atzīt par pieņemamu, koriģējot PD, saskaņā ar 22. punktu. Ja kredītiestādes pasliktināšanās riska aprēķinam nepiemēro pašas savus LGD aprēķinus, jāievēro 90. līdz 93. pants; kompetentās iestādes šim nolūkam var atzīt par pieņemamiem nefondētās kredīta aizsardzības nodrošinātājus, kas nav VIII pielikuma 1. daļā norādītie. |
2.2 LGD (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā)
|
21. |
Kredītiestādes piemēro pašu aprēķinātus LGD saskaņā ar 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām un ar kompetento iestāžu atļauju. Nopirkto pircēju parādu pasliktināšanās riskam izmanto LGD vērtību 75 %. Ja kredītiestāde EL, ko tā aprēķinājusi attiecībā uz nopirkto pircēju parādu pasliktināšanās risku, var droši sadalīt PD un LGD, tad var izmantot aprēķināto LGD. |
|
22. |
Atsevišķam riska darījumam vai riska darījumu portfelim var atzīt par pieņemamu nefondētu kredītu aizsardzību, koriģējot aprēķinātos PD vai LGD saskaņā ar 4. daļas 99. līdz 104. punktā noteiktajām minimālajām prasībām un ar kompetento iestāžu atļauju. Kredītiestāde nepiešķir garantētiem riska darījumiem koriģētus PD vai LGD, tā ka koriģētais riska svērums izrādītos zemāks, nekā riska svērums salīdzināmam tiešam riska darījumam ar garantētāju. |
|
23. |
Neatkarīgi no 22. punkta, 1. daļas 11. punkta izpratnē salīdzināmā tiešā riska darījuma LGD nodrošinājuma sniedzējs ir vai nu ar LGD saistītam neierobežotu iespēju galvotājs vai neierobežotu iespēju debitors atkarībā no tā, vai noteiktās darbības laikā gan galvotājs, gan debitors nepilda saistības attiecībā uz pieejamiem pierādījumiem un vai garantijas struktūras norāda, ka atlīdzināmais apjoms būtu atkarīgs attiecīgi no galvotāja vai debitora finansiālajiem apstākļiem. |
3. KAPITĀLA INSTRUMENTU RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECINA PD/LGD METODI
3.1. PD (saistību nepildīšanas varbūtība)
|
24. |
PD nosaka saskaņā ar riska darījumiem ar uzņēmumiem paredzētajām metodēm. Piemēro šādas minimālās PD:
|
3.2. LGD (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā)
|
25. |
Privātā kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, var piemērot LGD 65 %. |
|
26. |
Visiem pārējiem riska darījumiem piemēro LGD 90 %. |
3.3. Termiņš
|
27. |
Visiem riska darījumiem piemēro termiņu (M) 5 gadi. |
3. daļa — Riska darījuma vērtība
1. RISKA DARĪJUMI AR UZŅĒMUMIEM, IESTĀDĒM, CENTRĀLAJĀM VALDĪBĀM UN CENTRĀLAJĀM BANKĀM UN MAZIE RISKA DARĪJUMI
|
1. |
Ja nav norādīts citādi, riska darījuma vērtību bilances posteņu riska darījumiem nosaka pirms vērtības korekciju atskaitīšanas. Šis noteikums attiecas arī uz aktīviem, kas iegādāti par tādu cenu, kas atšķiras no parāda summas. Nopirktajiem aktīviem starpību starp parāda summu un kredītiestādes bilancē iegrāmatoto neto vērtību apzīmē kā diskontu, ja parāda summa ir lielāka, un kā prēmiju, ja parāda summa ir mazāka. |
|
2. |
Ja kredītiestādes attiecībā uz repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem izmanto savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus, tad riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar 90. līdz 93. pantu. |
|
3. |
Aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējai dzēšanai kredītiestādes aprēķina riska darījumu vērtību, izmantojot 90. līdz 93. pantā noteiktās metodes. |
|
4. |
Riska darījuma vērtība nomai ir diskontētie obligātie nomas maksājumi. “Obligātie nomas maksājumi” ir maksājumi nomas periodā, kas tiek prasīti vai kurus var pieprasīt no nomnieka, un jebkāda darījuma izvēle (izvēle, kuras izpilde ir saprātīgi iespējama). Jebkāda garantēta atlikusī vērtība, kas atbilst VIII pielikuma 1. daļas 26. līdz 28. punkta nosacījumiem attiecībā uz aizsardzības sniedzēju piemērotību, ka arī obligātās prasības citu veidu garantiju atzīšanai, kuras aprakstītas VIII pielikuma 2. daļas 14. līdz 19. punktā, arī jāiekļauj obligātajos nomas maksājumos. |
|
5. |
Jebkuras IV pielikuma uzskaitītas pozīcijas gadījumā riska darījuma vērtību nosaka, izmantojot metodes, kas izklāstītas III pielikumā. |
|
6. |
Lai aprēķinātu nopirkto pircēju parādu riska svērto vērtību, riska darījumu vērtība ir nenokārtotā summa, no kuras atskaitītas kapitāla prasības attiecībā uz pasliktināšanās risku pirms kredītriska mazināšanas. |
|
7. |
Ja riska darījuma forma ir tādi vērtspapīri vai preces, kas pārdotas, iegrāmatotas vai aizdotas repo darījumos vai vērtspapīru vai preču aizdevumos vai aizņēmumos, riska darījuma vērtība ir vērtspapīru vai preču vērtība, kas noteikta saskaņā ar 74. pantu. Ja lieto VIII pielikuma 3. daļā noteikto finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi, riska darījuma vērtību palielina par šādiem vērtspapīriem vai precēm atbilstošu svārstību korekciju. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu, ilgtermiņa darījumu un ierobežotu aizdevumu riska darījumu vērtību var noteikti vai nu saskaņā ar III pielikumu, vai ar VIII pielikuma 3. daļas 12. līdz 21. punktu. |
|
8. |
Neatkarīgi no 7. punkta, kompetentās iestādes noteikušas, ka nesamaksāto kredīta riska darījumu vērtību ar galveno darījumu partneri nosaka saskaņā ar III pielikuma 2. daļas 6. punktu, ar nosacījumu, ka galvenā darījumu partnera kredīta riska darījumi ar visiem dalībniekiem visos pasākumos katru dienu ir pilnībā nodrošināti. |
|
9. |
Turpmāk uzskaitīto pozīciju riska darījuma vērtību aprēķina, piešķirtas, bet neizmantotas summas reizinot ar konversijas koeficientu. Kredītiestādes izmanto šādus konversijas koeficientus:
|
|
10. |
Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto mazāko no abiem konversijas koeficientiem, kas saistīti ar atsevišķo piešķīrumu. |
|
11. |
Visām ārpusbilances pozīcijām, izņemot tās, kas minētas 1. līdz 9. punktā, riska darījuma vērtība atbilst šādai procentuālai tā vērtības daļai:
Šā punkta nolūkā ārpusbilances pozīcijām piešķir riska kategorijas saskaņā ar II pielikumu. |
2. KAPITĀLA INSTRUMENTU RISKA DARĪJUMI
|
12. |
Riska darījumu vērtība ir finanšu pārskatos uzrādītā vērtība. Ir pieļaujams šādi novērtēt kapitāla instrumentu riska darījumu:
|
3. PĀRĒJIE AKTĪVI, KAS NEIZRIET NO KREDĪTSAISTĪBĀM
|
13. |
Riska darījumu vērtība pārējiem aktīviem, kas neizriet no kredītsaistībām, ir finanšu pārskatos uzrādītā vērtība. |
4. daļa — Minimālās prasības uz iekšējiem reitingiem balstītai pieejai (IRB)
1. REITINGU SISTĒMAS
|
1. |
“Reitingu sistēma” aptver visas tās metodes, procesus, pārbaudes, datu vākšanu un informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas palīdz novērtēt kredītrisku, grupēt riska darījumus kategorijās vai portfeļos (reitings) un kvantitatīvi noteikt saistību nepildīšanas un zaudējumu aplēses noteiktam riska darījuma veidam. |
|
2. |
Ja kredītiestāde izmanto vairākas reitingu sistēmas, pamatojumu kādas reitinga sistēmas piemērošanai attiecībā uz debitoru vai darījumu fiksē dokumentāli un piemēro tādā veidā, kas atbilstīgi atspoguļo riska līmeni. |
|
3. |
Grupēšanas kritērijus un procesus regulāri pārskata, lai noteiktu, vai tie joprojām atbilst attiecīgajam portfelim un ārējiem nosacījumiem. |
1.1. Reitingu sistēmu struktūra
|
4. |
Ja kredītiestāde izmanto riska rādītāju tiešas aplēses, tās var skatīt kā kategoriju rezultātus secīgā reitingu skalā. |
1.1.1. Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām
|
5. |
Reitinga sistēma ņem vērā debitora un darījuma riska rādītājus. |
|
6. |
Reitingu sistēmai ir debitoru reitingu skala, kas atspoguļo vienīgi debitora saistību neizpildes riska skaitlisko izteiksmi. Debitoru reitingu skalā paredz vismaz 7 kategorijas debitoriem, kam nav saistību neizpildes, un vienu — debitoriem, kas nepilda saistības. |
|
7. |
“Parādnieka kategorija” ir riska kategorija reitingu sistēmas debitoru reitinga skalā, kurā grupē debitorus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst PD aplēses. Kredītiestāde dokumentāli fiksē saistību starp debitoru kategorijām tā neizpildes riska līmeņa nozīmē, ko paredz katra kategorija, un kritērijiem, ko izmanto, lai atšķirtu minēto neizpildes riska līmeni. |
|
8. |
Kredītiestādēm, kuru portfeļi koncentrēti kādā noteiktā tirgus segmentā un neizpildes riska diapazonā, ir šajā diapazonā pietiekami daudz parādnieku kategoriju, lai novērstu parādnieku nevajadzīgu koncentrēšanu kādā noteiktā kategorijā. Ja pastāv būtiska koncentrēšanās kādā vienā kategorijā, tad jābūt pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem, ka parādnieku kategorija aptver pietiekami šauru PD joslu un ka visu šajā kategorijā sagrupēto debitoru neizpildes risks ietilpst minētajā joslā. |
|
9. |
Lai varētu kvalificēties tam, ka kapitāla prasības aprēķināšanai kompetentās iestādes atzīst pašu kredītiestāžu aprēķinātus LGD, reitingu sistēmā ir skaidra kreditēšanas reitingu skala, kas atspoguļo vienīgi ar LGD saistītus darījumu rādītājus. |
|
10. |
“Kreditēšanas kategorija” ir riska kategorija reitingu sistēmas kreditēšanas skalā, kurā grupē riska darījumus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst LGD aplēses. Kategorijas definīcija ietver sevī gan to, kā riska darījumus grupē kategorijās, gan to, kādus kritērijus lieto, lai kategorijās noteiktu riska pakāpi. |
|
11. |
Ja pastāv būtiska koncentrēšanās kādā vienā kreditēšanas kategorijā, tad jābūt pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem, ka kreditēšanas kategorija aptver pietiekami šauru LGD joslu un ka visu šajā kategorijā sagrupēto riska darījumu risks ietilpst minētajā joslā. |
|
12. |
Kredītiestādes, kas izmanto 1. daļas 6. punktā noteiktās metodes riska svēruma noteikšanai specializētiem aizdevuma riska darījumiem, ir atbrīvotas no prasības par debitoru reitingu skalu, kas atspoguļotu vienīgi debitora saistību neizpildes riska skaitlisko izteiksmi šiem riska darījumiem. Neatkarīgi no 6. punkta noteikumiem šīs iestādes šiem riska darījumiem paredz vismaz 4 kategorijas debitoriem, kam nav saistību neizpildes, un vismaz vienu kategoriju — debitoriem, kas nepilda saistības. |
1.1.2. Mazie riska darījumi
|
13. |
Reitinga sistēmas atspoguļo gan debitora risku, gan darījuma risku un aptver visus attiecīgos debitora un darījuma rādītājus. |
|
14. |
Riska diferencēšanas pakāpe nodrošina to, lai riska darījumu skaits kādā noteiktā kategorijā vai portfelī būtu pietiekams, kas ļauj skaidri kvantitatīvi noteikt un apstiprināt zaudējumu rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī. Riska darījumus un debitorus kategorijās vai portfeļos izkliedē tā, lai novērstu pārmērīgu koncentrēšanos. |
|
15. |
Kredītiestādes pierāda, ka process, kurā riska darījumus grupē kategorijās vai portfeļos, nodrošina skaidru riska diferencēšanu un pietiekoši viendabīgu riska darījumu grupēšanu un ļauj rūpīgi un konsekventi aplēst zaudējumu rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī. Attiecībā uz nopirktajiem pircēju parādiem grupēšana atspoguļo pārdevēja sākotnējās izvietošanas praksi un tā klientu daudzveidību. |
|
16. |
Kredītiestādes, grupējot riska darījumus kategorijās vai portfeļos, lemj par šādiem riska noteikšanas faktoriem:
|
1.2. Grupēšana kategorijās vai portfeļos
|
17. |
Kredītiestādei ir īpašas definīcijas, procesi un kritēriji, lai riska darījumus grupētu kategorijās vai portfeļos reitingu sistēmas ietvaros.
|
|
18. |
Kredītiestāde, grupējot debitorus un kredīta produktus kategorijās vai portfeļos, ņem vērā visu attiecīgo informāciju. Šāda informācija ir aktuāla un ļauj kredītiestādei prognozēt turpmāko riska darījuma gaitu. Jo mazāk informācijas ir kādai kredītiestādei, jo konservatīvāk tai jāveic riska darījumu grupēšana parādnieku un kreditēšanas kategorijās vai portfeļos. Ja kāda kredītiestāde, nosakot grupēšanu pēc iekšējā reitinga, kā pirmo faktoru izmanto ārējo novērtējumu, tad kredītiestāde nodrošina, ka tiek ņemta vērā pārējā attiecīgā informācija. |
1.3. Riska darījumu grupēšana
1.3.1. Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām
|
19. |
Kredīta apstiprināšanas procesā katru debitoru grupē kādā no parādnieku kategorijām. |
|
20. |
Tām kredītiestādēm, kam atļauts izmantot savus aprēķinātos LGD un/vai konversijas koeficientus, kredīta apstiprināšanas procesā katru riska darījumu grupē arī kreditēšanas kategorijā. |
|
21. |
Kredītiestādes, kas izmanto 1. panta 6. punktā noteiktās metodes, lai grupētu specializēto aizdevuma riska darījumu riska svērumus, katru no šiem riska darījumiem grupē kategorijā saskaņā 12. punkta noteikumiem. |
|
22. |
Katru atsevišķu juridisku personu, ar kuru kredītiestādei ir riska darījumi, novērtē atsevišķi. Kredītiestāde pierāda kompetentajai iestādei, ka tai ir piemērotas politikas attiecībā uz atsevišķiem klientiem — debitoriem un saistītu klientu grupām. |
|
23. |
Riska darījumus ar vienu un to pašu debitoru grupē vienā un tajā pašā parādnieku kategorijā, neraugoties uz atšķirībām starp katra atsevišķā darījuma īpašībām. Izņēmumi, kad viena un tā paša debitora atsevišķus riska darījumus atļauj grupēt vairākās kategorijās, ir šādi:
|
1.3.2. Mazie riska darījumi
|
24. |
Kredīta apstiprināšanas procesā katru riska darījumu grupē kādā no kategorijām vai portfeļiem. |
1.3.3. Atbrīvojumi no pienākuma ievērot ievadparametrus vai rezultātus
|
25. |
Attiecībā uz grupēšanu kategorijās un portfeļos kredītiestādes dokumentāli nosaka situācijas, kurās subjektīvs vērtējums drīkst ignorēt grupēšanas procesa ievadparametrus vai rezultātus, un personālu, kas atbild par šo ignorēšanas gadījumu apstiprināšanu. Kredītiestādes dokumentāli fiksē šos ignorēšanas gadījumus un personālu, kas par to atbild. Kredītiestādes analizē to riska darījumu gaitu, kuru grupēšana tikusi veikta, šādi ignorējot minētos ievadparametrus vai rezultātus. Šī analīze aptver to riska darījumu gaitu, kuru reitingu kāds darbinieks pieņēmis lēmumu ignorēt, un visu atbildīgo darbinieku uzskaiti. |
1.4. Grupēšanas procesa integritāte
1.4.1. Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām
|
26. |
Grupēšanu un periodisku grupēšanas pārskatīšanu veic vai apstiprina tāda neatkarīga persona, kas negūst tiešu labumu no lēmumiem par kredīta piešķiršanu. |
|
27. |
Kredītiestādes vismaz reizi gadā precizē iedalījumus grupās. Attiecībā uz tādiem debitoriem, kuru riska līmenis vērtējams kā augsts, un problemātiskiem riska darījumiem pārskatīšanu veic biežāk. Ja kredītiestāde saņem par debitoru vai riska darījumu būtisku informāciju, tā veic jaunu grupēšanu. |
|
28. |
Kredītiestādei ir efektīvs process attiecīgās informācijas iegūšanai un atjaunināšanai par tiem debitora rādītājiem, kas ietekmē PD, un par tiem darījumu rādītājiem, kas ietekmē LGD un/vai konversijas koeficientus. |
1.4.2. Mazie riska darījumi
|
29. |
Kredītiestāde vismaz reizi gadā precizē parādnieku un kreditēšanas grupēšanu vai, attiecīgi, pārskata zaudējumu rādītājus un kavējumu statusu katram konstatētā riska portfelim. Kredītiestāde arī vismaz reizi gadā reprezentatīvā paraugā pārskata atsevišķo riska darījumu statusu katrā portfelī, lai pārliecinātos, ka riska darījumus joprojām grupē pareizajā portfelī. |
1.5. Modeļu izmantošana
|
30. |
Ja kredītiestāde riska darījumu grupēšanai parādnieku vai riska darījumu kategorijās vai portfeļos izmanto statistiskos modeļus un citus mehāniskos modeļus, tad:
|
1.6. Reitingu sistēmu dokumentācija
|
31. |
Kredītiestādes dokumentē savu reitingu sistēmu uzbūvi un darbību. Dokumentācija atspoguļo atbilstību šajā daļā noteiktajām minimālajām prasībām un aptver jautājumus, kuri ietver portfeļu diferencēšanu, reitinga kritērijus, to personu atbildību, kas novērtē debitorus un riska darījumus, grupēšanas pārskatīšanas biežumu un reitinga procesa administratīvo pārraudzību. |
|
32. |
Kredītiestāde dokumentāli nosaka pamatojumu un analīzi, kas tām ļauj izvēlēties reitinga kritērijus. Kredītiestāde dokumentāli nosaka visas lielākās izmaiņas reitinga procesā, un šāda dokumentāla noteikšana palīdz identificēt izmaiņas, kas veiktas riska reitinga procesā pēc pēdējās pārskatīšanas, ko veikušas kompetentās iestādes. Dokumentāli nosaka arī reitingu grupēšanas organizāciju, kurā ietilpst reitingu grupēšanas process un iekšējās kontroles struktūra. |
|
33. |
Kredītiestādes dokumentāli fiksē specifiskās iekšēji lietotās saistību nepildīšanas un zaudējumu definīcijas un apliecina saskaņu ar šajā direktīvā noteiktajām definīcijām. |
|
34. |
Ja kredītiestāde reitinga procesā izmanto statistiskus modeļus, tad kredītiestāde dokumentāli nosaka savas metodoloģijas. Šie materiāli:
|
|
35. |
Ja izmanto modeli, kas iegūts no tāda trešās puses pārdevēja, kurš pretendē uz patentētu tehnoloģiju, tas nav pamatojums, lai atbrīvotu no dokumentālas noteikšanas vai jebkuras citas prasības attiecībā uz reitingu sistēmām. Kredītiestādes uzdevums ir pārliecināt kompetentās iestādes. |
1.7. Datu uzturēšana
|
36. |
Kredītiestādes vāc un uzglabā datus par savu iekšējo reitingu aspektiem, kā pieprasīts saskaņā ar 145. līdz 149. pantu. |
1.7.1. Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām
|
37. |
Kredītiestādes vāc un uzglabā šādus datus:
Kredītiestādes, kas neizmanto pašu aprēķinātus LGD un/vai konversijas koeficientus, vāc un uzglabā datus par salīdzinājumiem starp realizētiem LGD un vērtībām, kā noteikts 2. daļas 8. punktā, un starp realizētiem konversijas koeficientiem un vērtībām, kā noteikts 3. daļas 9. punktā. |
|
38. |
Kredītiestādes, kas izmanto savus aprēķinātos LGD un/vai konversijas koeficientus, vāc un uzglabā šādus datus:
|
1.7.2. Mazie riska darījumi
|
39. |
Kredītiestādes vāc un uzglabā šādus datus:
|
1.8. Stresa testi, ko izmanto, lai noteiktu kapitāla pietiekamību
|
40. |
Kredītiestādei ir atbilstīgi stresa pārbaudes procesi, ko izmanto, lai novērtētu tās kapitāla pietiekamību. Stresa pārbaude ietver sevī tādu ekonomisko nosacījumu iespējamo turpmāko izmaiņu notikumu identificēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt kredītiestādes kredīta riska darījumus, un novērtēšanu attiecībā uz kredītiestādes spēju izturēt šādas izmaiņas. |
|
41. |
Kredītiestāde regulāri veic kredītriska stresa testu, lai izvērtētu dažu īpašu nosacījumu ietekmi uz tās kopējām kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku. Testu izvēlas kredītiestāde, un šo izvēli var pārskatīt uzraudzības instances. Izvēlētais tests ir konstruktīvs un saprātīgi konservatīvs, un tajā ņem vērā vismaz nelielas lejupslīdes scenāriju ietekmi. Kredītiestādes stresa testa scenārija ietvaros izvērtē savu reitingu migrāciju. Portfeļi, kam veikti stresa testi, satur vairumu kredītiestādes visu riska darījumu. |
|
42. |
Kredītiestādes, kas izmanto 1. daļas 4. punktā noteikto procedūru, uzskata nodrošinājuma sniedzēju kredīta kvalitātes samazinājuma ietekmi par vienu no savu stresa testu galvenajiem aspektiem, jo īpaši tādu nodrošinājuma sniedzēju ietekmi, kuri neatbilst piemērotības kritērijiem. |
2. RISKA KVANTITATĪVĀ NOTEIKŠANA
|
43. |
Nosakot riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, kredītiestādes piemēro šādas prasības. |
2.1. Saistību neizpildes definīcija
|
44. |
Uzskata, ka attiecībā uz konkrētu parādnieku “saistību neizpilde” ir notikusi, ja ir noticis kāds no šādiem diviem notikumiem vai tie abi:
Pārtēriņa gadījumā kavējums sākas, tiklīdz parādnieks pārkāpj ieteicamo limitu, viņam iesaka limitu, kas ir mazāks, nekā neatmaksātās summas, vai viņš ir bez atļaujas izņēmis kredītu un pamatsumma ir būtiska. “Ieteicamais limits” nozīmē tādu limitu, kas darīts zināms parādniekam. Kavējuma dienas kredītkartēm sāk skaitīt no dienas, kad jāveic minimālais maksājums. Attiecībā uz mazajiem riska darījumiem un riska darījumiem ar publiskajām struktūrām (PS) kompetentās iestādes nosaka kavējuma dienas saskaņā ar 48. punktu. Gadījumā, kad riska darījumi ir ar uzņēmumiem, kompetentās iestādes var noteikt kavējuma dienas saskaņā ar 154. panta 7. punktu. Mazo riska darījumu gadījumā kredītiestādes var piemērot saistību neizpildes definīciju kreditēšanas līmenī. Jebkurā gadījumā riska darījumu uzskata par kavētu, ja tas pārsniedz kompetento iestāžu noteikto maksimālo apjomu un rada ievērojamu risku. |
|
45. |
Par varbūtēju nespēju samaksāt uzskatāmi šādi elementi:
|
|
46. |
Kredītiestādes, kas izmanto ārējus datus, kuri nesaskan ar saistību neizpildes definīciju, pierāda kompetentajām iestādēm, ka ir veiktas atbilstīgas korekcijas, lai panāktu to, ka tie ir plašā mērā līdzvērtīgi saistību neizpildes definīcijai. |
|
47. |
Ja kredītiestāde uzskata, ka uz riska darījumu, kam agrāk bijusi saistību neizpilde, vairs nav attiecināmi neizpildes gadījumam paredzētie mehānismi, kredītiestāde parādnieku vai kreditēšanu grupē tā, it kā uz tiem attiektos tāds riska darījums, kam nav bijusi neizpilde. Ja vēlāk tiek iedarbināts saistību neizpildes definīcijas piemērošanas mehānisms, tad uzskata, ka ir iestājusies cita saistību neizpilde. |
|
48. |
Mazo riska darījumu gadījumā un riska darījumu gadījumā ar valsts iestādēm katras dalībvalsts kompetentās iestādes nosaka precīzu kavējuma dienu skaitu, ko saskaņā ar 44. punktā noteikto saistību neizpildes definīciju ievēro visas to jurisdikcijā esošās kredītiestādes attiecībā uz riska darījumiem ar tādiem darījuma partneriem, kas atrodas šajā dalībvalstī. Konkrētais dienu skaits ir no 90 līdz 180 dienām, un tas var atšķirties pa produktu veidiem. Riska darījumiem ar tādiem darījuma partneriem, kas atrodas citu dalībvalstu teritorijā, kompetentās iestādes nosaka kavējuma dienu skaitu, kas nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes noteikto skaitu. |
2.2. Vispārējās prasības attiecībā uz aplēsēm
|
49. |
Kredītiestādes aplēses attiecībā uz riska parametriem PD, LGD, konversijas koeficientu un EL satur visus attiecīgos datus, informāciju un metodes. Veicot aplēses, izmanto gan senāku pieredzi, gan empīriskus pierādījumus, un tās netiek balstītas vienīgi uz vērtējošiem pieņēmumiem. Aplēses ir ticamas un saprātīgas, un tās balstās uz attiecīgo riska parametru būtiskiem noteikšanas faktoriem. Jo mazāk datu ir kādai kredītiestādei, jo konservatīvāk tai jāveic aplēses. |
|
50. |
Kredītiestādei jāspēj iedalīt savu zaudējumu pieredzi no saistību neizpildes biežuma, LGD, konversijas koeficienta vai zaudējumu aspekta, ja izmanto EL aplēses, pēc tiem faktoriem, ko tā uzskata par attiecīgo riska parametru noteikšanas faktoriem. Kredītiestāde pierāda, ka tās aplēses ir reprezentatīvas attiecībā uz ilgstošu pieredzi. |
|
51. |
Ņem vērā visas aizdevumu prakses vai piedziņas procesa izmaiņas 66., 71., 82., 86., 93. un 95. punktā minētajos novērošanas laikposmos. Kredītiestādes aplēses atspoguļo tehnikas sasniegumu ietekmi, jaunus datus un citu informāciju, kad tā kļūst pieejama. Savas aplēses kredītiestāde pārskata tad, kad atklājas jauna informācija, un to veic vismaz reizi gadā. |
|
52. |
Riska darījumu kopa, kas pārstāvēta aplēsēs izmantotajos datos, aizdevuma standarti, ko izmanto datu ieguvē, un citi attiecīgie rādītāji ir salīdzināmi ar tiem, kas piemīt kredītiestādes riska darījumiem un standartiem. Kredītiestāde arī pierāda, ka dati balstās uz tādiem saimnieciskajiem vai tirgus apstākļiem, kas atbilst esošajiem vai paredzamajiem apstākļiem. Kopparaugā ir pietiekošs skaits riska darījumu, un laikposms, ko izmanto kvantitatīvajai noteikšanai, ir pietiekošs, lai kredītiestādes varētu būt pārliecinātas par savu aplēšu precizitāti un ticamību. |
|
53. |
Attiecībā uz nopirktiem pircēju parādiem aplēses atspoguļo visu attiecīgo informāciju, kas kredītiestādei pieejama par pamatā esošo pircēju parādu kvalitāti, tostarp datus par līdzīgām paraugu grupām, ko sniedz pārdevējs, kredītiestāde, kura veic pirkumu, vai ārēji avoti. Kredītiestāde, kas veic iegādi, izvērtē attiecīgos datus, ko sniedz pārdevējs. |
|
54. |
Kredītiestāde aplēses veic ar drošības rezervi, kas saistīta ar sagaidāmo vērtējuma kļūdu intervālu. Ja metodes un dati nav tik apmierinoši un sagaidāmais kļūdu intervāls ir lielāks, arī drošības rezerve ir lielāka. |
|
55. |
Ja kredītiestāde riska svēruma aprēķināšanai un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas aplēses, to nosaka dokumentāli un tā pamatotību pierāda kompetentajai iestādei. |
|
56. |
Ja kredītiestādes var savām kompetentajām iestādēm pierādīt, ka datiem, kas savākti pirms šīs direktīvas īstenošanas, ir veiktas vajadzīgās korekcijas, lai panāktu, ka tie plašā mērā atbilst saistību nepildīšanas vai zaudējumu definīcijai, tad kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm zināmu elastīgumu, piemērojot datiem prasītos standartus. |
|
57. |
Ja kredītiestāde izmanto datus, kas ir apkopoti par kredītiestādēm, tā pierāda, ka:
|
|
58. |
Ja kredītiestāde izmanto datus, kas ir apkopoti par kredītiestādēm, tā joprojām ir atbildīga par savas reitinga sistēmas integritāti. Kredītiestāde pierāda kompetentajai iestādei, ka tā pati pietiekami labi izprot savu reitinga sistēmu, tostarp spēju efektīvi uzraudzīt un pārbaudīt reitinga procesu. |
2.2.1. Īpašās prasības attiecībā uz PD aplēsēm
Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām
|
59. |
Kredītiestādes aplēš PD pēc parādnieku kategorijām, ņemot ilga laikposma vidējos rādītājus par saistību neizpildes procentiem viena gada laikā. |
|
60. |
Attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem kredītiestādes var aplēst EL pēc parādnieku kategorijām, ņemot ilga laikposma vidējos rādītājus par realizētajiem saistību neizpildes procentiem viena gada laikā. |
|
61. |
Ja kredītiestāde ilga laikposma vidējās PD un LGD aplēses nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem iegūst no EL aplēsēm un atbilstīgām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu noteikšanas process atbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultāts ir saskaņā ar 73. punktā noteikto LGD jēdzienu. |
|
62. |
Kredītiestādes izmanto PD aplēšu metodes tikai kopā ar analīzi, kas sniedz apstiprinājumu. Kombinējot metožu rezultātus un izdarot korekcijas sakarā ar metožu un informācijas ierobežojumiem, kredītiestādes atzīst subjektīvā vērtējuma nozīmi. |
|
63. |
Ciktāl kredītiestāde izmanto iekšējās pieredzes datus par saistību neizpildi, lai aplēstu PD, tā savā analīze pierāda, ka aplēses atspoguļo sākotnējās izvietošanas standartus un jebkādas atšķirības tajā reitinga sistēmā, no kuras iegūti dati un esošā reitinga sistēma. Ja ir mainījušies sākotnējās izvietošanas standarti vai reitinga sistēmas, kredītiestāde veic PD aplēses ar lielāku drošības rezervi. |
|
64. |
Ciktāl kredītiestāde saista vai samēro savas iekšējās kategorijas ar skalu, ko izmanto ĀKNI vai līdzīgas organizācijas, un tad saistību neizpildes procentu, kas konstatēts ārējās organizācijas kategorijām, attiecina uz kredītiestādes kategorijām, samērošanai ir jābalstās uz iekšējo reitinga kritēriju salīdzināšanu ar tiem kritērijiem, ko izmanto ārējā organizācija, un uz iekšējo un ārējo reitingu salīdzināšanu visiem kopējiem debitoriem. Attiecībā uz samērošanas pieeju un pamatdatiem nepieļauj neobjektivitāti un nekonsekvenci. Ārējās organizācijas kritēriji, kas ir pamatā datiem, ko izmanto kvantitatīvajā noteikšanā, ir vērsti vienīgi uz saistību neizpildes risku un neatspoguļo darījuma rādītājus. Kredītiestādes analīze ietver sevī izmantoto saistību neizpildes definīciju salīdzināšanu saskaņā ar 44. līdz 48. punkta prasībām. Kredītiestāde dokumentāli nosaka samērošanas pamatu. |
|
65. |
Ciktāl kredītiestāde izmanto statistiskos saistību neizpildes prognozes modeļus, tā drīkst aplēst PD kā atsevišķo debitoru saistību nepildīšanas varbūtības vidējo aritmētisko kādā noteiktā kategorijā. Šim nolūkam kredītiestāde izmanto saistību nepildīšanas varbūtības modeļus atbilstoši 30. punktā noteiktajiem standartiem. |
|
66. |
Neatkarīgi no tā, vai kredītiestāde izmanto ārējos, iekšējos vai apkopoto datu avotus, vai visu trīs veidu apvienojumu, tās PD aplēsēm par pamatu izmantotā vēsturiskā apsekojuma perioda ilgums vismaz vienam avotam ir vismaz pieci gadi. Ja pieejamais apsekojuma periods jebkuram avotam ietver garāku periodu un šie dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu. Šis punkts attiecas arī uz PD/LGD pieeju kapitālam. Dalībvalstis var ļaut kredītiestādēm, kurām nav ļauts izmantot pašu aprēķinātos LGD vai konversijas koeficientus, ieviešot IRB pieeju, izmantot attiecīgos datus, kas attiecas uz divus gadus ilgu periodu. Aptvertais periods katru gadu palielinās par vienu gadu, līdz periods, uz kuru attiecas dati, ir pieci gadi. |
Mazie riska darījumi
|
67. |
Kredītiestādes aplēš PD pēc parādnieku kategorijām vai portfeļiem, ņemot ilga laikposma vidējos rādītājus par saistību neizpildes procentiem viena gada laikā. |
|
68. |
Neatkarīgi no 67. punkta PD aplēses var izrēķināt arī no realizētajiem zaudējumiem un attiecīgām LGD aplēsēm. |
|
69. |
Kredītiestādes iekšējos datus riska darījumu grupēšanai kategorijās vai portfeļos uzskata par primāro informācijas avotu, lai aplēstu zaudējumu rādītājus. Kvantitatīvajai noteikšanai kredītiestādes drīkst izmantot ārējos datus (tostarp apkopotos datus) vai statistiskos modeļus, ja var pierādīt ciešu saikni starp:
Nopirktajiem mazo riska darījumu pircēju parādiem kredītiestādes var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus. Par salīdzinājuma punktiem kredītiestādes izmanto visus attiecīgos datu avotus. |
|
70. |
Ja kredītiestāde ilga laikposma vidējās PD un LGD aplēses mazajiem riska darījumiem iegūst no kopīgo zaudējumu aplēsēm un atbilstīgām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu noteikšanas process atbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultāts ir saskaņā ar 73. punktā noteikto LGD jēdzienu. |
|
71. |
Neatkarīgi no tā, vai kredītiestāde izmanto ārējos, iekšējos vai apkopotus datu avotus, vai visu trīs veidu apvienojumu, tās zaudējumu rādītāju aplēsēm par pamatu izmantotā vēsturiskā apsekojuma perioda ilgums vismaz vienam avotam ir vismaz pieci gadi. Ja pieejamais apsekojuma periods jebkuram avotam ietver garāku periodu un šie dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu. Kredītiestādei nav jāpiešķir vienlīdzīga nozīme senākiem datiem, ja tā var pārliecināt kompetento iestādi, ka ar jaunākiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu procentus. Dalībvalstis var ļaut kredītiestādēm, ieviešot IRB pieeju, izmantot attiecīgos datus, kas attiecas uz divus gadus ilgu periodu. Aptvertais periods katru gadu palielinās par vienu gadu, līdz periods, uz kuru attiecas dati, ir piecus gadus garš. |
|
72. |
Kredītiestādes identificē un analizē visā riska darījuma laikā sagaidāmās riska parametru izmaiņas (sezonālas izmaiņas). |
2.2.2. Īpašās prasības attiecībā uz pašu veiktām LGD aplēsēm
|
73. |
Kredītiestādes aplēš LGD pēc kreditēšanas kategorijas vai portfeļa, balstoties uz vidējiem realizētajiem LGD pēc kreditēšanas kategorijas vai portfeļa, un izmanto visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos (saistību neizpildes vidējais svērtais lielums). |
|
74. |
Kredītiestādes izmanto LGD aplēses, kas ir piemērotas attiecībā uz ekonomikas lejupslīdi, ja tās ir konservatīvākas, nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs. Ciktāl ir sagaidāms, ka reitinga sistēma visu laiku sniegs realizētos LGD pastāvīgā līmenī pēc kategorijas vai portfeļa, kredītiestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs pēc kategorijas vai portfeļa, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu. |
|
75. |
Kredītiestādes ņem vērā to, ciktāl pastāv atkarība starp parādnieka risku un nodrošinājuma vai nodrošinājuma devēja risku. Gadījumos, kad atkarības pakāpe ir augsta, jārīkojas konservatīvi. |
|
76. |
Izvērtējot LGD, kredītiestāde rīkojas konservatīvi attiecībā uz valūtu nesakritību starp bāzes saistībām un nodrošinājumu. |
|
77. |
Ja LGD aplēsēs ņem vērā nodrošinājuma pastāvēšanu, šīs aplēses nebalstās uz nodrošinājuma paredzamo tirgus cenu vien. LGD aplēsēs ņem vērā ietekmi, kāda var būt, ja kredītiestādes nespēj steidzamā kārtā iegūt kontroli pār savu nodrošinājumu un to izmantot. |
|
78. |
Ciktāl LGD aprēķini ņem vērā nodrošinājumu, kredītiestādēm jānosaka nodrošinājuma, tiesiskās noteiktības un riska pārvaldības iekšējās prasības, kas parasti atbilst VIII pielikuma 2. daļā noteiktajām prasībām. |
|
79. |
Tādā apjomā un veidā, kādā kredītiestāde uzskata nodrošinājumu par līdzekli darījuma partnera kredītriska vērtības noteikšanai saskaņā ar III pielikuma 5. vai 6. daļu, LGD aplēsēs neņem vērā nevienu summu, ko paredzēts segt no nodrošinājuma. |
|
80. |
Attiecībā uz īpašajiem gadījumiem, kad riska darījumiem jau ir saistību neizpilde, kredītiestāde balstās uz iespējami precīzu sagaidāmo zaudējumu aplēšu kopsummu katram riska darījumam noteiktajos ekonomiskajos apstākļos un riska darījuma statusā un negaidītu papildu zaudējumu iespēju atgūšanas periodā. |
|
81. |
Ciktāl nesamaksātās kavējuma maksas ir tikušas kapitalizētas kredītiestādes peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tās summē pie kredītiestādes riska darījuma un zaudējuma aprēķiniem. |
Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām
|
82. |
LGD aplēses balstās uz vismaz piecu gadu datiem, šim periodam pagarinoties par vienu gadu katru gadu pēc ieviešanas, līdz sasniegti vismaz septiņi gadi, vismaz vienam datu avotam. Ja pieejamais apsekojuma periods jebkuram avotam ietver garāku periodu un šie dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu. |
Mazie riska darījumi
|
83. |
Neatkarīgi no 73. punkta LGD aplēses var izrēķināt no realizētajiem zaudējumiem un attiecīgām PD aplēsēm. |
|
84. |
Neatkarīgi no 88. punkta kredītiestādes var atspoguļot apjomus, ko turpmāk izņems, vai nu savos konversijas koeficientos, vai arī savās LGD aplēsēs. |
|
85. |
Nopirktajiem mazo riska darījumu pircēju parādiem kredītiestādes var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus, lai aplēstu LGD. |
|
86. |
LGD aplēses balstās uz vismaz piecu gadu datiem. Neatkarīgi no 73. punkta kredītiestādei nav jāpiešķir vienlīdzīga nozīme senākiem datiem, ja tā var pārliecināt kompetento iestādi, ka ar jaunākiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu procentus. Dalībvalstis var ļaut kredītiestādēm, ieviešot IRB pieeju, izmantot attiecīgos datus, kas attiecas uz divus gadus ilgu periodu. Aptvertais periods katru gadu palielinās par vienu gadu, līdz periods, uz kuru attiecas dati, ir piecus gadus garš. |
2.2.3. Īpašās prasības attiecībā uz pašu veiktām konversijas koeficienta aplēsēm
|
87. |
Kredītiestādes aplēš konversijas koeficientus pēc kreditēšanas kategorijas vai portfeļa, balstoties uz vidējiem realizētajiem konversijas koeficientiem pēc kreditēšanas kategorijas vai portfeļa, un izmanto visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos (saistību neizpildes vidējais svērtais lielums). |
|
88. |
Kredītiestādes izmanto konversijas koeficienta aplēses, kas ir piemērotas attiecībā uz ekonomikas lejupslīdi, ja tās ir konservatīvākas, nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs. Ciktāl ir sagaidāms, ka reitinga sistēma visu laiku sniegs realizētos konversijas koeficientus pastāvīgā līmenī pēc kategorijas vai portfeļa, kredītiestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs pēc kategorijas vai portfeļa, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu. |
|
89. |
Kredītiestāžu konversijas koeficientu aplēses atspoguļo iespēju parādniekam izņemt papildu apjomus līdz brīdim, kad iedarbojas saistību neizpildes notikuma mehānisms, un vēlāk. Ja var pamatoti prognozēt, ka starp saistību neizpildes biežumu un konversijas koeficienta lielumu būs izteikti pozitīva korelācija, tad konversijas koeficienta aplēses satur lielāku drošības rezervi. |
|
90. |
Uzsākot konversijas koeficientu aplēses, kredītiestādes ņem vērā savu īpašo kārtību un stratēģijas, kas pieņemtas attiecībā uz kontu pārraudzību un maksājumu apstrādi. Kredītiestādes arī ņem vērā savu spēju un gatavību novērst turpmāku apjomu izņemšanu apstākļos, kas ir tuvi saistību neizpildei, kā, piemēram, līguma nosacījumu pārkāpšana vai citi tehniski saistību neizpildes notikumi. |
|
91. |
Kredītiestādēm ir adekvātas sistēmas un procedūras, lai pārraudzītu kreditēšanas summas, neatmaksātās summas no piešķirtajām līnijām un nenomaksāto summu izmaiņas pēc parādniekiem un kategorijām. Kredītiestādei jāspēj katru dienu pārraudzīt atlikuma pārskatus. |
|
92. |
Ja kredītiestāde riska svēruma aprēķināšanai un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas konversijas koeficientu aplēses, to nosaka dokumentāli un tā pamatotību pierāda kompetentajai iestādei. |
Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām
|
93. |
Konversijas koeficienta aplēses balstās uz vismaz piecu gadu datiem, šim periodam pagarinoties par vienu gadu katru gadu pēc ieviešanas, līdz sasniegti vismaz septiņi gadi, vismaz vienam datu avotam. Ja pieejamais apsekojuma periods jebkuram avotam ietver garāku periodu un šie dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu. |
Mazie riska darījumi
|
94. |
Neatkarīgi no 89. punkta kredītiestādes var atspoguļot apjomus, ko turpmāk izņems, vai nu savos konversijas koeficientos, vai arī LGD aplēsēs. |
|
95. |
Konversijas koeficientu aplēses balstās uz vismaz piecu gadu datiem. Neatkarīgi no 87. punkta kredītiestādei nav jāpiešķir vienlīdzīga nozīme senākiem datiem, ja tā var pārliecināt kompetento iestādi, ka ar jaunākiem datiem iespējams labāk prognozēt kredītu izmantošanu. Dalībvalstis var ļaut kredītiestādēm, ieviešot IRB pieeju, izmantot attiecīgos datus, kas attiecas uz divus gadus ilgu periodu. Aptvertais periods katru gadu palielinās par vienu gadu, līdz periods, uz kuru attiecas dati, ir pieci gadi. |
2.2.4. Minimālās prasības galvojumu un kredīta atvasināto instrumentu ietekmes novērtēšanai
Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, ja izmanto savas LGD aplēses, un mazie riska darījumi.
|
96. |
Prasības, kas noteiktas 97. līdz 104. punktā, nepiemēro tādiem galvojumiem, ko nodrošina iestādes, centrālās valdības un centrālās bankas, ja kredītiestāde ir saņēmusi apstiprinājumu, kas ļauj piemērot 78. līdz 83. panta noteikumus riska darījumiem ar šādām organizācijām. Šādā gadījumā piemēro prasības, kas izvirzītas 90. līdz 93. pantā. |
|
97. |
Mazo riska darījumu gadījumā šīs prasības arī attiecas uz riska darījumu grupēšanu kategorijās vai portfeļos un uz PD aplēsēm. |
Piemēroti galvotāji un galvojumi
|
98. |
Kredītiestādēm ir skaidri noteikti kritēriji tiem galvotāju veidiem, ko tās atzīst riska svērtās vērtības riska darījumu apjomu aprēķināšanai. |
|
99. |
Atzītiem galvotājiem piemēro tos pašus noteikumus, kas 18. līdz 30. punktā izklāstīti attiecībā uz debitoriem. |
|
100. |
Galvojumu noformē rakstveidā, tas ir neatsaucams no galvotāja puses, tas ir spēkā līdz saistību pilnīgai apmierināšanai (galvojuma apjoma un satura ziņā), un to var likumīgi vērst pret galvotāju tajā jurisdikcijā, kur galvotājam atrodas aktīvi, pret kuriem var vērst piedziņu. Galvojumus, kas paredz nosacījumus, kuros galvotājam var nebūt izpildes pienākums (nosacīti galvojumi), var atzīt ar kompetentās iestādes piekrišanu. Kredītiestāde pierāda, ka piešķiršanas kritēriji adekvāti ņem vērā riska mazināšanas efekta jebkādu iespējamo pavājināšanos. |
Pielāgojumu kritēriji
|
101. |
Kredītiestādei ir skaidri noteikti kritēriji, lai pielāgotu kategorijas, portfeļus vai LGD aplēses un mazo riska darījumu un piemērotu nopirkto pircēju parādu gadījumā pielāgotu procesu, kurā riska darījumus grupē kategorijās vai portfeļos, lai tādējādi atspoguļotu galvojumu ietekmi, aprēķinot riska svērtās vērtības riska darījuma apjomus. Šie kritēriji atbilst 17. līdz 29. punktā noteiktajām minimālajām prasībām. |
|
102. |
Kritēriji ir ticami un saprātīgi. Tie paredz galvotāja spēju un gatavību pildīt savas galvojumā noteiktās saistības, iespējamo grafiku, pēc kāda galvotājs veiktu apmaksu, korelācijas pakāpi starp galvotāja spēju veikt galvojumā noteiktās saistības un parādnieka spēju atmaksāt aizdevumu un to, ciktāl parādniekam saglabājas atlikuma risks. |
Kredītu atvasinātie instrumenti
|
103. |
Šajā daļā noteiktās minimālās prasības attiecībā uz galvojumiem attiecas arī uz kredīta atvasinātajiem instrumentiem uz viena vārda. Attiecībā uz nesakritību starp bāzes saistībām un kredītu atvasinātā instrumenta atsauces saistībām vai saistībām, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir noticis kredīta notikums, ir spēkā VIII pielikuma 2. daļas 21. punktā noteiktās prasības. Mazo riska darījumu un piemērotu nopirkto pircēju parādu gadījumā šī daļa attiecas uz procesu, kurā riska darījumus grupē kategorijās vai portfeļos. |
|
104. |
Kritēriji paredz kredītu atvasinātā instrumenta izmaksāšanas struktūru un piesardzīgi izvērtē ietekmi, kāda tam ir uz parādu atgūšanas līmeni un grafiku. Kredītiestāde lemj par to, ciktāl saglabājas citi atlikuma riska veidi. |
2.2.5. Minimālās prasības nopirktajiem pircēju parādiem
Juridiskā noteiktība
|
105. |
Kreditēšanas struktūra nodrošina visos paredzētajos apstākļos kredītiestādes faktiskas īpašumtiesības un kontroli pār visiem naudas ienākumiem no pircēju parādiem. Ja parādnieks veic maksājumus tieši pārdevējam vai apkalpotājfirmai, kredītiestāde regulāri pārliecinās, vai maksājumi tiek nosūtīti pilnībā un līgumā noteiktajos termiņos. “Apkalpotājfirma” nozīmē organizāciju, kas katru dienu pārvalda nopirkto pircēju parādu portfeli vai pamatā esošos kredīta riska darījumus. Kredītiestādēm ir procedūras, lai pārliecinātos, ka īpašumtiesības uz pircēju parādiem un naudas ieņēmumiem ir aizsargātas pret kavējumiem sakarā ar bankrotu vai tiesisku apstrīdēšanu, kas varētu būtiski aizkavēt aizdevēja iespējas izmantot vai nodot citiem pircēju parādus vai saglabāt kontroli pār naudas ieņēmumiem. |
Uzraudzības sistēmu efektivitāte
|
106. |
Kredītiestāde uzrauga gan nopirkto debitoru parādu kvalitāti, gan pārdevēja un apkalpotājfirmas finanšu stāvokli. Jo īpaši:
|
Darbības sistēmu efektivitāte
|
107. |
Kredītiestādei ir sistēmas un procedūras, lai jau agrā posmā atklātu pārdevēja finanšu situācijas un nopirkto pircēju parādu kvalitātes pasliktināšanos un aktīvi reaģētu uz problēmām, kas radušās. Kredītiestādei jo īpaši ir skaidras un efektīvas politikas, procedūras un informācijas sistēmas, lai uzraudzītu līguma nosacījuma pārkāpumus, un skaidras un efektīvas politikas, lai ierosinātu uzsākt tiesvedību un rīkotos ar problemātiskajiem nopirktajiem pircēju parādiem. |
To sistēmu efektivitāte, ar kurām kontrolē nodrošinājumu, kredīta pieejamību un naudas līdzekļus
|
108. |
Kredītiestādei ir skaidras un efektīva kārtība un procedūras, kas nosaka nopirkto pircēju parādu, kredītu un naudas līdzekļu kontroli. Rakstiskas iekšējās politikas nosaka visus nopirkto pircēju parādu programmas būtiskos elementus, tostarp avansa daļas, piemērotu nodrošinājumu, vajadzīgo dokumentāciju, koncentrācijas limitus un veidu, ka jārīkojas ar ienākošiem naudas līdzekļiem. Šajos elementos ir atbilstīgi ņemti vērā visi attiecīgie un būtiskie faktori, tostarp pārdevēja un apkalpotājfirmas finanšu stāvoklis, riska koncentrācija, nopirkto pircēju parādu kvalitātes tendences un pārdevēja klientūra, un iekšējas sistēmas nodrošina, lai maksājumi avansā notiktu tikai pret noteikto nodrošinājumu un dokumentāciju. |
Atbilstība kredītiestādes iekšējai kārtībai un procedūrām
|
109. |
Kredītiestādei ir efektīvs iekšējais process, lai izvērtētu atbilstību visām iekšējām procedūrām un kārtībai. Process ietver kredītiestādes nopirkto pircēju parādu programmas visu kritisko fāžu regulāras pārbaudes, pārliecināšanos par pienākumu nodalīšanu, pirmkārt, starp pārdevēja un apkalpotājfirmas novērtēšanu un parādnieka novērtēšanu un, otrkārt, starp pārdevēja un apkalpotājfirmas novērtēšanu un pārdevēja un apkalpotājfirmas pārbaudi uz vietas, un operāciju zāles darbības izvērtēšanu, īpašu uzmanību pievēršot personāla kvalifikācijai, pieredzei, darbinieku skaitam un automatizētajām sistēmām. |
3. IEKŠĒJO APLĒŠU APSTIPRINĀŠANA
|
110. |
Kredītiestādēm ir stabilas sistēmas, lai apstiprinātu reitinga sistēmu, procesu un visu attiecīgo riska parametru aplēšu precizitāti un konsekvenci. Kredītiestāde pierāda kompetentajai iestādei, ka iekšējais apstiprināšanas process tai ļauj konsekventi un saprātīgi izvērtēt iekšējā reitinga un riska izvērtēšanas sistēmu darbību. |
|
111. |
Kredītiestādes regulāri salīdzina realizētos saistību nepildīšanas procentus ar aplēstajiem PD katrai kategorijai, un, ja realizētie saistību neizpildes procenti neiekļaujas šai kategorijai sagaidāmajā intervālā, kredītiestāde īpaši analizē novirzes iemeslus. Kredītiestādes, kas izmanto savus aplēstos LGD un/vai konversijas koeficientus, veic analoģisku analīzi arī šīm aplēsēm. Šādos salīdzinājumos izmanto senākus datus, kas aptver pēc iespējas ilgāku laikposmu. Kredītiestāde dokumentāli fiksē metodes un datus, kas izmantoti šādai salīdzināšanai. Šo analīzi un dokumentāciju atjaunina vismaz reizi gadā. |
|
112. |
Kredītiestādes arī izmanto kvantitatīvās apstiprināšanas instrumentus un salīdzināšanu ar attiecīgiem ārējo datu avotiem. Analīze balstās uz datiem, kas attiecas uz konkrēto portfeli, tiek regulāri atjaunināti un aptver attiecīgo novērošanas laikposmu. Kredītiestādes iekšējie novērtējumi attiecībā uz tās reitinga sistēmu darbību balstās uz pēc iespējas ilgāku laikposmu. |
|
113. |
Kvantitatīvajai apstiprināšanai metodes un datus izmanto visu laiku konsekventi. Aplēšu un apstiprināšanas metožu un datu izmaiņas (gan attiecībā uz datu avotiem, gan aptvertajiem laikposmiem) fiksē dokumentāli. |
|
114. |
Kredītiestādēm ir stabili iekšējie standarti tādam situācijām, kad realizētajiem PD, LGD, konversijas koeficientiem un kopējiem zaudējumiem, ja izmanto EL, novirzes no sagaidāmā rādītāja kļūst pietiekami nozīmīgas, lai apšaubītu aplēšu derīgumu. Šajos standartos ir ņemti vērā biznesa cikli un līdzīgs sistemātisks mainīgums saistību neizpildes pieredzē. Ja realizētās vērtības joprojām ir lielākas, nekā sagaidāmās vērtības, kredītiestādes pārskata aplēses, paaugstinot tās, lai atspoguļotu saistību neizpildes un zaudējumu pieredzi. |
4. RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS APRĒĶINĀŠANA KAPITĀLA INSTRUMENTU RISKA DARĪJUMIEM UZ IEKŠĒJIEM MODEĻIEM BALSTĪTAS PIEEJAS IETVAROS
4.1. Kapitāla prasība un riska kvantitatīvā noteikšana
|
115. |
Aprēķinot kapitāla prasības, kredītiestādes ievēro šādus standartus:
|
4.2. Riska pārvaldīšanas process un kontrole
|
116. |
Attiecība uz kapitāla prasībām paredzētu iekšējo modeļu izstrādāšanu un izmantošanu kredītiestādes nosaka politikas, procedūras un kontroli, lai nodrošinātu modeļa un modelēšanas procesa integritāti. Šajās kārtībā, procedūrās un kontrolē ietilpst:
|
4.3. Apstiprināšana un dokumentēšana
|
117. |
Kredītiestādēm ir stabila sistēma, lai apstiprinātu savu iekšējo modeļu un modelēšanas procesu precizitāti un konsekvenci. Dokumentāli nosaka visus iekšējo modeļu un modelēšanas procesa būtiskos elementus un apstiprināšanu. |
|
118. |
Kredītiestādes izmanto iekšējās apstiprināšanas procesus, lai konsekventi un saprātīgi izvērtētu savu iekšējo modeļu un procesu veiktspēju. |
|
119. |
Kvantitatīvajai apstiprināšanai metodes un datus izmanto visu laiku konsekventi. Aplēšu un apstiprināšanas metožu un datu izmaiņas (gan attiecībā uz datu avotiem, gan aptvertajiem laikposmiem) fiksē dokumentāli. |
|
120. |
Kredītiestādes regulāri salīdzina faktisko pašu kapitāla peļņu (kas aprēķināta, izmantojot realizētos un nerealizētos ieņēmumus un zaudējumus) ar modelētajām prognozēm. Šādos salīdzinājumos izmanto senākus datus, kas aptver pēc iespējas ilgāku laikposmu. Kredītiestāde dokumentāli fiksē metodes un datus, kas izmantoti šādai salīdzināšanai. Šo analīzi un dokumentāciju atjaunina vismaz reizi gadā. |
|
121. |
Kredītiestādes izmanto arī citus kvantitatīvās apstiprināšanas instrumentus un salīdzināšanu ar attiecīgiem ārējo datu avotiem. Analīze balstās uz datiem, kas attiecas uz konkrēto portfeli, tiek regulāri atjaunināti un aptver attiecīgo novērošanas laikposmu. Kredītiestādes iekšējie novērtējumi attiecībā uz tās modeļu veiktspēju balstās uz pēc iespējas ilgāku laikposmu. |
|
122. |
Kredītiestādēm ir stabili iekšējie standarti tādām situācijām, kur faktisko pašu kapitāla ieņēmumu salīdzinājums ar modelētajām prognozēm liek apšaubīt aplēšu vai pašu modeļu derīgumu. Šajos standartos ir ņemti vērā biznesa cikli un līdzīgs sistemātisks mainīgums pašu kapitāla ieņēmumiem. Visus iekšējo modeļu pielāgojumus, kas veikti modeļu pārskatīšanas rezultātā, nosaka dokumentāli, un tie ir saskaņā ar kredītiestādes modeļu pārskatīšanas standartiem. |
|
123. |
Iekšējo modeli un modelēšanas procesu nosaka dokumentāli, tostarp modelēšanā iesaistīto personu atbildību, modeļu apstiprināšanu un modeļu pārskatīšanas procesu. |
5. KORPORATĪVĀ VADĪBA UN UZRAUDZĪBA
5.1. Korporatīvā vadība
|
124. |
Visus reitinga un prognožu procesa nozīmīgos aspektus apstiprina 11. pantā raksturotā kredītiestādes vadības padome vai tās iecelta komiteja un augstākie vadītāji. Šīm personām ir vispārēja izpratne par kredītiestādes reitinga sistēmām, un tās detalizēti izprot ar tiem saistītos vadības ziņojumus. |
|
125. |
Augstākie vadītāji ziņo direktoru padomei vai 11. pantā raksturotās vadības padomes ieceltajai komitejai par būtiskām izmaiņām vai atkāpēm no noteiktās kārtības, kas būtiski ietekmēs kredītiestādes reitinga sistēmu darbību. |
|
126. |
Augstākajai vadībai ir laba izpratne par reitinga sistēmu uzbūvi un darbību. Augstākā vadība pastāvīgi pārliecinās par reitingu sistēmu pareizu darbību. Kredītriska kontroles vienības regulāri informē augstāko vadību par reitingu procesa veiktspēju, jomām, kur nepieciešami uzlabojumi, un agrāk atklāto trūkumu novēršanas gaitu. |
|
127. |
Uz iekšējiem reitingiem balstīta kredītiestādes kredītriska profila analīze ir būtiska daļa vadības ziņojumos šīm personām. Ziņošana ietver vismaz riska profilu pēc kategorijas, pārvietošanos pa kategorijām, attiecīgo parametru aplēses pēc kategorijām, kā arī realizēto saistību neizpildes procentu un — tiktāl, ciktāl izmanto savas aplēses — realizēto LGD un realizēto konversijas koeficientu salīdzinājumu ar prognozēm un stresa testu rezultātiem. Ziņošanas biežums ir atkarīgs no informācijas nozīmīguma un veida un saņēmēja hierarhijas pakāpes. |
5.2. Kredītriska kontrole
|
128. |
Kredītriska kontroles vienība nav atkarīga no personāla un vadītājiem, kas atbild par riska darījumu sākšanu vai atjaunošanu un ir tieši pakļauta augstākajai vadībai. Vienība ir atbildīga par reitinga sistēmu izveidošanu vai atlasi, to īstenošanu, uzraudzību un veiktspēju. Tā regulāri sagatavo un analizē ziņojumus par reitinga sistēmu rezultātiem. |
|
129. |
Kredītriska kontroles vienības (-u) atbildības jomas ietver:
|
|
130. |
Neatkarīgi no 129. punkta noteikumiem kredītiestādes, kas izmanto apkopotus datus saskaņā ar 57. un 58. punktu, var izmantot ārpakalpojumus šādiem uzdevumiem:
Kredītiestādes, kas izmanto šā punkta iespējas, pārliecinās, ka kompetentajām iestādēm ir piekļuve visai attiecīgajai informācijai no trešās personas, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību minimālajām prasībām, un ka kompetentās iestādes var veikt pārbaudes uz vietas tādā pašā apjomā, kā kredītiestādē. |
5.3. Iekšējā revīzija
|
131. |
Iekšējā revīzija vai cita līdzvērtīga neatkarīga revīzijas struktūra vismaz reizi gadā pārskata kredītiestādes reitinga sistēmas un to darbību, tostarp kredīta darbību un PD, LGD, EL un konversijas koeficientu aplēses. Pārskata joma ietver visu spēkā esošo minimālo prasību ievērošana. |
VIII PIELIKUMS
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANA
1. daļa — Piemērotība
|
1. |
Šajā daļā tiek noteikti pieņemamie kredītriska mazināšanas veidi 92. panta vajadzībām. |
|
2. |
Šajā pielikumā:
|
1. FONDĒTĀ KREDĪTA AIZSARDZĪBA
1.1. Bilances posteņu savstarpēja dzēšana
|
3. |
Var atzīt par pieņemamu bilances posteņu savstarpēju dzēšanu kredītiestādes un tās darījumu partnera savstarpējiem prasījumiem. |
|
4. |
Neskarot 5. punktu, pieņemamība aprobežojas ar kredītiestādes un tās darījumu partnera savstarpējiem naudas līdzekļu atlikumiem. Vienīgi aizdevējas kredītiestādes aizdevumiem un noguldījumiem var veikt riska svērtās vērtības un, attiecīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu summas modifikāciju bilances posteņu savstarpējas dzēšanas rezultātā. |
1.2. Bilances posteņu savstarpējās dzēšanas līgumi, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus
|
5. |
Kredītiestādēm, kas pieņem 3. daļā noteikto finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi, var atzīt efektu, kas izriet no bilances posteņu savstarpējās dzēšanas divpusējiem līgumiem, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus ar darījumu partneri. Neskarot Direktīvas 2006/…/EK II pielikumu, lai šādu līgumu ietvaros pieņemto nodrošinājumu un aizdotos vērtspapīrus vai preces varētu atzīt par pieņemamiem, tiem jāatbilst 7. līdz 11. punktā noteiktajām pieņemamības prasībām attiecībā uz nodrošinājumu. |
1.3. Nodrošinājums
|
6. |
Ja kredītriska mazināšanas metode balstās uz kredītiestādes tiesībām likvidēt vai paturēt aktīvus, tad pieņemamība ir atkarīga no tā, vai riska svērtās vērtības un, attiecīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, vai saskaņā ar 84. līdz 89. pantu. Papildus tam pieņemamība ir atkarīga no tā, vai lieto finanšu nodrošinājumu vienkāršo metodi, vai finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi, kas noteikta 3. daļā. Attiecībā uz repo darījumiem un vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem pieņemamība ir atkarīga arī no tā, vai darījums ir iegrāmatots ārpus tirdzniecības portfeļa vai tirdzniecības portfelī. |
1.3.1. Piemērotība jebkuras pieejas un metodes gadījumā
|
7. |
Šādus finanšu posteņus var atzīt par pieņemamu nodrošinājumu jebkuras pieejas un metodes gadījumā:
Šā punkta b) apakšpunkta nolūkos “parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas” ietver:
Šā punkta c) apakšpunkta nolūkos “parāda vērtspapīri, ko emitējušas iestādes” ietver:
|
|
8. |
Parāda vērtspapīrus, ko emitējušas iestādes, kuru vērtspapīriem nav tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējuma, var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja tie atbilst šādiem kritērijiem:
|
|
9. |
Ieguldījumu fondu daļas var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
Tas, ka kāds ieguldījumu fonds izmanto (vai var izmantot) atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, neliek šķēršļus tam, lai daļas šajā ieguldījumu fondā atzītu par piemērotām. |
|
10. |
Attiecībā uz 7. punkta b) līdz e) apakšpunktu, ja vērtspapīram ir divi piemērotu ĀKNI kredītu novērtējumi, lieto mazāk labvēlīgo novērtējumu. Gadījumos, ja vērtspapīram ir divi piemērotu ĀKNI kredītu novērtējumi, lieto divus labvēlīgākos novērtējumus. Ja divi labvēlīgākie kredītu novērtējumi atšķiras, no šiem diviem lieto mazāk labvēlīgu novērtējumu. |
1.3.2. Papildu piemērotība finanšu nodrošinājuma vispārējās metodes gadījumā
|
11. |
Papildus 7. līdz 10. punktā noteiktajam nodrošinājumam, ja kredītiestāde lieto 3. daļā noteikto finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi, šādus finanšu posteņus var atzīt par piemērotu nodrošinājumu:
Tas, ka kāds ieguldījumu fonds izmanto (vai var izmantot) atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, neliek šķēršļus tam, lai daļas šajā ieguldījumu fondā atzītu par piemērotām. |
1.3.3. Papildu piemērotība aprēķinu gadījumā saskaņā ar 84. līdz 89. pantu
|
12. |
Papildus augstāk minētajam nodrošinājumam piemēro 13. līdz 22. punkta noteikumus, ja kredītiestāde aprēķina riska svērtās vērtības un paredzamos zaudējumus saskaņā ar 84. līdz 89. pantā noteikto pieeju. |
a) Nekustamā īpašuma ķīla
|
13. |
Apdzīvojamo nekustamo īpašumu, ko aizņem vai aizņemsies, vai izīrē vai izīrēs īpašnieks vai privāto investīciju sabiedrības gadījumā — patiesais īpašnieks un komerciālo nekustamo īpašumu, t.i., birojus un citas komerciālas telpas var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
|
14. |
Kredītiestādes var arī atzīt par piemērotu nodrošinājumu daļas Somijas māju būves sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, attiecībā uz mājokļa īpašumu, ko īpašnieks aizņem vai aizņems vai izīrē, vai izīrēs, kā apdzīvojamā nekustamā īpašuma ķīlu, ja ir izpildīti šie nosacījumi. |
|
15. |
Kompetentās iestādes var arī atļaut savām kredītiestādēm atzīt par piemērotu nodrošinājumu daļas Somijas māju būves sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, kā komerciālā nekustamā īpašuma ķīlu, ja ir izpildīti šie nosacījumi. |
|
16. |
Kompetentās iestādes var atbrīvot to kredītiestādes no prasības izpildīt 13. punkta b) apakšpunkta nosacījumus attiecībā uz riska darījumiem, kas nodrošināti ar tādu apdzīvojamo nekustamo īpašumu, kurš atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, ja kompetentajām iestādēm ir pierādījumi, ka attiecīgais tirgus ir labi attīstīts un sen izveidojies ar pietiekoši mazu zaudējumu daļu šādas rīcības pamatošanai. Tas neliedz tādas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kur nepiemēro šo atbrīvojumu, atzīt par piemērotu tādu apdzīvojamo nekustamo īpašumu, kas citā dalībvalstī atzīts par piemērotu šāda atbrīvojuma kārtā. Dalībvalstis publiski dara zināmu šādu atbrīvojuma piemērošanu. |
|
17. |
Kompetentās iestādes var atbrīvot to kredītiestādes no prasības izpildīt 13. punkta b) apakšpunkta nosacījumus attiecībā uz tādu komerciālo nekustamo īpašumu, kurš atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, ja kompetentajām iestādēm ir pierādījumi, ka attiecīgais tirgus ir labi attīstīts un sen izveidojies un ka zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu, atbilst šādiem nosacījumiem:
|
|
18. |
Ja konkrētajā gadā netiek ievērots kāds no šiem nosacījumiem, tad tiesības piemērot šo režīmu izbeidzas līdz nosacījumu izpildei nākošajā gadā. |
|
19. |
Dalībvalsts kompetentās iestādes var atzīt par piemērotu tādu komerciālo nekustamo īpašumu, kas citā dalībvalstī atzīts par piemērotu nodrošinājumu atbrīvojuma kārtā saskaņā ar 17. punktu. |
b) Pircēju parādi
|
20. |
Kompetentās iestādes var atzīt par piemērotu nodrošinājumu pircēju parādu summas, kas izriet no tirdzniecības darījuma vai tādiem darījumiem, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz vienu gadu. Pie piemērotiem pircēju parādiem nepieder tādi, kas saistīti ar pārvēršanu vērtspapīros, pakārtotu līdzdalību, kredīta atvasinātajiem instrumentiem vai summām, ko ir parādā saistīti uzņēmumi. |
c) Citi lietiski nodrošinājumi
|
21. |
Kompetentās iestādes var atzīt par piemērotu nodrošinājumu materiālus objektus, kas nav 13. līdz 19. punktā norādītie objektu veidi, ja tās ir pārliecinājušās par to, ka:
|
d) Izpirkumnoma
|
22. |
Ievērojot 3. daļas 72. punkta noteikumus, ja ir ievērotas 2. daļas 11. punktā noteiktās prasības, ar riska darījumu apjomiem, kas izriet no tādiem darījumiem, kuros kredītiestāde nodod īpašumu izpirkumnomā trešajai personai, rīkojas tāpat kā ar aizdevumiem, kurus nodrošina ar tāda veida īpašumu, kā izpirkumnomā saņemtais īpašums. |
1.4. Cita fondētā kredīta aizsardzība
1.4.1. Trešās puses kredītiestādes kontos esoši naudas līdzekļi vai tās turēti naudai pielīdzināmie instrumenti.
|
23. |
Trešās puses kredītiestādes kontos esoši naudas līdzekļi vai tās turēti naudai pielīdzināmie instrumenti uz tāda līguma pamata, kas nav turējuma līgums, kurus ieķīlā aizdevējai kredītiestādei, var atzīt par piemērotu kredīta aizsardzību. |
1.4.2. Dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējai kredītiestādei
|
24. |
Dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējai kredītiestādei, var atzīt par piemērotu kredīta aizsardzību. |
1.4.3. Iestāžu instrumenti, ko atpērk pēc pieprasījuma
|
25. |
Trešās puses iestāžu emitētus instrumentus, ko šī iestāde atpirks pēc pieprasījuma, var atzīt par piemērotu kredīta aizsardzību. |
2. NEFONDĒTĀ KREDĪTA AIZSARDZĪBA
2.1. Aizsardzības devēja piemērotība jebkuras pieejas gadījumā
|
26. |
Par piemērotiem nefondētas kredīta aizsardzības devējiem var atzīt:
|
|
27. |
Ja riska svērtās vērtības un paredzamos zaudējumus aprēķina saskaņā ar 84. līdz 89. pantā noteikto pieeju, galvotājs var būt piemērots vienīgi tad, ja viņam ir kredītiestādes saskaņā ar VII pielikuma 4. daļas noteikumiem veikts iekšējs reitinga novērtējums. |
|
28. |
Atkāpjoties no 26. punkta noteikumiem, dalībvalstis var atzīt par piemērotiem nefondētas kredīta aizsardzības devējiem arī citas finanšu iestādes, ko apstiprina un uzrauga par kredītiestāžu apstiprināšanu un uzraudzību atbildīgās kompetentās iestādes, ievērojot piesardzības prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, ko piemēro attiecībā uz kredītiestādēm. |
2.2. Nodrošinājuma sniedzēja piemērotība pēc IRB pieejas, kas kvalificēts piemērošanai saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 4. punktu.
|
29. |
Iestādes, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumus un eksporta kredīta aģentūras, kas atbilst turpmāk paredzētajiem nosacījumiem, var atzīt par piemērotiem nefondētās kredīta aizsardzības sniedzējiem, dodot tiesības uz VII pielikuma 1. daļas 4. punkta piemērošanu:
Šā punkta nolūkiem eksporta kredītu aģentūru sniegtam kredīta nodrošinājumam nevar būt piemērota nekāda nepārprotami dota centrālās valdības atbalsta garantija. |
3. KREDĪTU ATVASINĀTO INSTRUMENTU VEIDI
|
30. |
Par piemērotiem var atzīt šādus kredītu atvasināto instrumentu veidus un instrumentus, kas var sastāvēt no šādiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem vai kas ir līdzīgi ekonomiskās izpausmes ziņā:
|
|
31. |
Ja kredītiestāde pērk kredīta aizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos tīros maksājumus iegrāmato kā tīro ienākumu, bet kompensācijai neiegrāmato aizsargātā aktīva vērtības pazemināšanos (vai nu samazinot patieso vērtību, vai papildinot rezerves), kredīta aizsardzība netiek atzīta par pieņemamu. |
3.1. Iekšējā riska ierobežošana
|
32. |
Ja kredītiestāde veic iekšējo riska ierobežošanu, izmantojot kredīta atvasināto instrumentu, t.i., ierobežo kredītrisku kādam riska darījumam ārpus tirdzniecības portfeļa ar tādu kredīta atvasināto instrumentu, kas ietverts tirdzniecības portfelī, tad šā pielikuma nozīmē aizsardzību var atzīt par pieņemamu vienīgi tad, ja uz tirdzniecības portfeli pārnesto kredītrisku pārnes uz kādu trešo personu vai personām. Šādos apstākļos, ciktāl šāda pārnešana atbilst šajā pielikuma noteiktajām prasībām attiecībā uz kredītriska mazināšanu, piemēro 3. līdz 6. daļā izklāstītos noteikumus par riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu aprēķināšanu, ja iegādājas nefondētu kredīta aizsardzību. |
2. daļa — Minimālās prasības
|
1. |
Kredītiestādei pārliecinoši jāpierāda kompetentajām iestādēm, ka tai ir atbilstīgs riska pārvaldības process, lai kontrolētu tādus riskus, kādi kredītiestādei var rasties sakarā ar kredītriska mazināšanas paņēmienu pielietošanu. |
|
2. |
Neatkarīgi no kredītriska mazināšanas, kas ņemta vērā, aprēķinot riska svērtās vērtības un, attiecīgā gadījumā, paredzamos zaudējumus, kredītiestādes turpina veikt pamatā esošā riska darījuma pilnīgu novērtēšanu un spēj pierādīt kompetentajām iestādēm šīs prasības izpildi. Repo darījumu un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu gadījumā par pamatā esošo riska darījumu vienīgi šā punkta nozīmē uzskata riska darījuma tīro summu. |
1. FONDĒTA KREDĪTA AIZSARDZĪBA
1.1. Bilances posteņu savstarpējās dzēšanas līgumi (izņemot savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus)
|
3. |
Bilances posteņu savstarpējās dzēšanas līgumus — izņemot savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus — var atzīt 90. līdz 93. panta nozīmē vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
1.2. Savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus
|
4. |
Savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus, var atzīt 90. līdz 93. panta nozīmē vienīgi tad, ja:
|
|
5. |
Tāpat jābūt izpildītām minimālajām prasībām finanšu nodrošinājuma atzīšanai atbilstoši 6. punktā noteiktajai finanšu nodrošinājuma vispārējai metodei. |
1.3. Finanšu nodrošinājums
1.3.1. Minimālās prasības finanšu nodrošinājuma atzīšanai jebkuras pieejas un metodes gadījumā
|
6. |
Finanšu nodrošinājumu un zeltu var atzīt vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.
|
1.3.2. Papildu minimālās prasības finanšu nodrošinājuma atzīšanai finanšu nodrošinājuma vienkāršās metodes gadījumā
|
7. |
Papildus 6. punktā noteiktajām prasībām, lai varētu atzīt finanšu nodrošinājumu atbilstoši finanšu nodrošinājuma vienkāršajai metodei, aizsardzības atlikuma termiņam jābūt vismaz tik pat ilgam, kā riska darījuma atlikuma termiņš. |
1.4. Minimālās prasības nekustamā īpašuma ķīlas atzīšanai
|
8. |
Nekustamā īpašuma ķīlu var atzīt vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.
|
1.5. Minimālās prasības pircēju parādu atzīšanai par nodrošinājumu
|
9. |
Pircēju parādus var atzīt par nodrošinājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
1.6. Minimālās prasības cita lietiskā nodrošinājuma atzīšanai
|
10. |
Citu lietisko nodrošinājumu var atzīt vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
1.7. Minimālās prasības, lai izpirkumnomas riska darījumus uzskatītu par nodrošinātiem
|
11. |
Lai riska darījumus, kas izriet no izpirkumnomas darījumiem, varētu uzskatīt par nodrošinātiem pēc izpirkumnomā nodotā īpašuma veida, jābūt ievērotiem šādiem nosacījumiem.
|
1.8. Minimālās prasības citas fondētās kredīta aizsardzības atzīšanai
1.8.1. Trešās puses kredītiestādes kontos esoši naudas līdzekļi vai tās turēti naudai pielīdzināmie instrumenti
|
12. |
Lai pret 1. daļas 23. punktā minēto aizsardzību varētu piemērot 3. daļas 79. punktā paredzētā pieeja, tai jāatbilst šādiem nosacījumiem:
|
1.8.2. Dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējai kredītiestādei.
|
13. |
Dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējai kredītiestādei, var atzīt vienīgi tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
|
2. NEFONDĒTA KREDĪTA AIZSARDZĪBA UN KREDĪTRISKAM PIESAISTĪTĀS PARĀDZĪMES
2.1. Prasības, kas ir kopīgas garantijām un kredīta atvasinātajiem instrumentiem
|
14. |
Ievērojot 16. punktu, kredīta aizsardzību, kas atvasināta no garantijas vai kredīta atvasinātā instrumenta, var atzīt vienīgi tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
|
2.1.1. Prasības attiecībā uz darbību
|
15. |
Kredītiestāde pierāda savai kompetentajai iestādei, ka tai ir sistēmas, lai pārvaldītu iespējamo riska koncentrēšanos, kas izriet no tā, ka kredītiestāde izmanto garantijas un kredīta atvasinātos instrumentus. Kredītiestādei jāspēj pierādīt, kā tās stratēģija attiecībā uz kredīta atvasināto instrumentu un garantiju izmantošanu mijiedarbojas ar tās kopējā riska profila pārvaldību. |
2.2. Valsts vai citas publiskā sektora atbalsta garantijas
|
16. |
Ja riska darījums ir aizsargāts ar garantiju, kam ir atbalsta garantija no tādas centrālās valdības vai centrālās bankas, reģionālās valdības vai pašvaldības, vai publiskās struktūras, prasījumus pret kuru saskaņā ar 78. līdz 83. pantu uzskata par prasījumiem pret to centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās izveidotas, no tādas daudzpusējās attīstības bankas, kam saskaņā ar vai pamatojoties uz 78. līdz 83. pantu piešķir 0 % riska pakāpi, vai no tādas publiskās struktūras, prasījumus pret kuru saskaņā ar 78. līdz 83. pantu uzskata par prasījumiem pret kredītiestādēm, tad riska darījumu var uzskatīt par darījumu, kas aizsargāts ar garantiju, kuru sniedz attiecīgā struktūra, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
|
17. |
punkta procedūra attiecināma arī uz riska darījumiem, kam atbalsta garantiju nav sniegušas šeit minētās juridiskās personas, ja riska darījuma atbalsta garantiju savukārt tieši garantē kāda no minētajām juridiskajām personām un ir izpildīti 16. punkta nosacījumi. |
2.3. Papildu prasības attiecībā uz garantijām
|
18. |
Garantijas var atzīt vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
|
19. |
Tādu garantiju gadījumā, kas dotas savstarpējo garantiju shēmu kontekstā, ko šim nolūkam atzīst kompetentās iestādes, vai ko nodrošina vai ka atbalsta garantiju sniedz vienības, kas minētas 16. punktā, tad prasības, kas noteiktas 18. panta a) apakšpunktā, uzskata par izpildītām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
|
2.4. Papildu prasības kredītu atvasinātajiem instrumentiem
|
20. |
Kredīta atvasinātos instrumentus var atzīt vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
|
21. |
Nesakritība starp bāzes saistībām un atsauces saistībām pēc kredīta atvasinātā instrumenta (t.i., saistības, ko izmanto, lai noteiktu naudas norēķinu vērtību vai izpildāmās saistības) vai starp bāzes saistībām un saistībām, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredīta notikums, ir atļaujama vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
2.5. Kvalifikācijas prasības piemērošanai saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 4. punktu.
|
22. |
Lai VII pielikuma 1. daļas 4. punktu varētu piemērot kredīta aizsardzībai, kas atvasināta no garantijas vai kredītu atvasinātā instrumenta, tai jāatbilst šādiem nosacījumiem:
|
3. daļa — Kredītriska mazināšanas efekta aprēķināšana
|
1. |
Ievērojot 4. līdz 6. daļas noteikumus, ja ir izpildīti 1. un 2. daļas noteikumi, var saskaņā ar šīs daļas noteikumiem mainīt kārtību, kādā aprēķina riska svērto vērtību 78. līdz 83. panta ietvaros un riska svērto vērtību un paredzamos zaudējumus 84. līdz 89. panta ietvaros. |
|
2. |
Ar skaidrās naudas līdzekļiem, vērtspapīriem vai precēm, ko iegādājas, aizņemas vai saņem repo darījumā vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumā, rīkojas kā ar nodrošinājumu. |
1. FONDĒTĀ KREDĪTA AIZSARDZĪBA
1.1. Ar kredītu saistītās parādzīmes.
|
3. |
Ieguldījumus kredītiestāžu izdotajās ar kredītu saistītajās parādzīmēs var uzskatīt par naudas ķīlu. |
1.2. Bilances posteņu savstarpēja dzēšana
|
4. |
Aizdevumi un noguldījumi aizdevējā kredītiestādē, kam piemēro bilances posteņu savstarpējo dzēšanu, ir uzskatāmi par naudas ķīlu. |
1.3. Savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, kas attiecas uz repo darījumiem/vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem un/vai citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem
1.3.1. Pilnībā pielāgotās riska darījuma vērtības aprēķināšana
a) Uzraugu noteikto svārstību korekciju pieejas vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieejas izmantošana
|
5. |
Atbilstoši 12. līdz 21. punktam, aprēķinot “pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību” (E*) riska darījumu apjomiem, kam piemēro atbilstošu savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kas attiecas uz repo darījumiem/vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem un/vai citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem, piemērojamās svārstību korekcijas aprēķina, izmantojot vai nu uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieeju, kā attiecībā uz finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi izklāstīts 30. līdz 61. punktā. Uz pašu vērtējuma pieejas izmantošanu attiecina tos pašus nosacījumus un prasības, kādus piemēro saskaņā ar finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi. |
|
6. |
Tīro pozīciju katram vērtspapīru vai preču veidam aprēķina, atņemot no saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu aizdoto, pārdoto vai piegādāto attiecīgā veida vērtspapīru vai preču kopējās vērtības saskaņā ar minēto līgumu aizņemto, nopirkto vai saņemto attiecīgā veida vērtspapīru vai preču kopējo vērtību. |
|
7. |
“Vērtspapīru veids” 6. punktā nozīmē vērtspapīrus, kurus izdod viena un tā pati juridiskā persona, kuriem ir tā pati emisijas diena, tas pats termiņš un uz kuriem attiecas tie paši noteikumi un tie paši likvidācijas periodi, kā norādīts no 34. līdz 59. punktā. |
|
8. |
Tīro pozīciju katrā valūtā, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma norēķinu valūta, aprēķina, no attiecīgajā valūtā izteikto vērtspapīru, kas aizdoti, pārdoti vai piegādāti saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kopējās vērtības, kas pievienota saskaņā ar minēto līgumu aizdotajai vai pārņemtajai naudas summai attiecīgajā valūtā, atņemot attiecīgajā valūtā izteikto vērtspapīru, kas aizņemti, nopirkti vai saņemti saskaņā ar šo līgumu, kopējo summu, kas pievienota saskaņā ar minēto līgumu aizņemtajai vai saņemtajai naudas summai attiecīgajā valūtā. |
|
9. |
Attiecīgajam vērtspapīru veidam vai naudas pozīcijai atbilstošo no svārstīguma izrietošo korekciju piemēro šā veida vērtspapīru pozitīvās vai negatīvās tīrās pozīcijas absolūtajai vērtībai. |
|
10. |
No svārstīguma izrietošo korekciju ārvalstu valūtu riskam (fx) piemēro tīrajai pozitīvajai vai negatīvajai pozīcijai katrā valūtā, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma norēķinu valūta. |
|
11. |
E* aprēķina ar šādu formulu: E* = max {0, [(Σ(E) - Σ(C)) + Σ(|tīrā pozīcija katram vērtspapīru veidam| × Hsec) + Σ|Efx| × Hfx)]} Ja riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 78.–83. pantu, E ir riska darījuma vērtība katram atsevišķam līgumā noteiktam riska darījumu apjomam, ko piemērotu, ja nebūtu kredīta aizsardzības. Ja riska svērtās vērtības un sagaidāmās zaudējumu vērtības aprēķina saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, E ir riska darījuma vērtība katram atsevišķam līgumā noteiktam riska darījumu apjomam, ko piemērotu, ja nebūtu kredīta aizsardzības. C ir vērtspapīru vai preču aizņēmuma, pirkuma vai saņemtā apjoma vērtība, vai naudas aizņēmuma vai saņemtā apjoma vērtība attiecībā uz katru šādu riska darījuma apjomu. Σ(E) ir visu līgumā paredzēto E summa. Σ(C) ir visu līgumā paredzēto C summa. Efx ir tīrā pozīcija (pozitīva vai negatīva) attiecīgā valūtā, kura nav līguma norēķinu valūta, ko aprēķina saskaņā ar 8. punktu. Hsec ir attiecīgam vērtspapīru veidam atbilstoša no svārstīguma izrietošā korekcija. Hfx ir no svārstīguma izrietoša korekcija ārvalstu valūtu riskam. E* ir pilnībā pielāgotā riska darījuma vērtība. |
b) Uz iekšējiem modeļiem balstītas pieejas izmantošana
|
12. |
Kā alternatīvu uzraugu noteikto svārstību korekciju pieejas vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieejas izmantošanai, aprēķinot pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību (E*), kas radusies, piemērojot atbilstošu savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kas attiecas uz repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un/vai citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem, kas nav darījumi ar atvasinātiem instrumentiem, kredītiestādēm var atļaut izmantot uz iekšējiem modeļiem balstītu pieeju, kurā ņemta vērā korelācijas ietekme starp vērtspapīru pozīcijām, uz kurām neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, ka arī attiecīgo instrumentu likviditāte. Šajā pieejā izmantotie iekšējie modeļi nodrošina aplēses par iespējamām izmaiņām nenodrošinātajā riska darījuma vērtībā (ΣE - ΣC). Ar kompetento iestāžu atļauju kredītiestādes var pielietot arī savus iekšējos modeļus ierobežotiem aizdevuma darījumiem, ja uz darījumiem attiecas divpusējs nolīgums par savstarpēju prasību un saistību kompensāciju saskaņā ar III pielikuma 7. daļā noteiktajām prasībām. |
|
13. |
Kredītiestāde var izvēlēties uz iekšējiem modeļiem balstītas pieejas izmantošanu neatkarīgi no izvēles, kuru tā izdarījusi starp 78. līdz 83. pantu un 84. līdz 89. pantu riska svērtās vērtības riska darījumu aprēķināšanai. Tomēr, ja kredītiestāde vēlas izmantot uz iekšējiem modeļiem balstītu pieeju, tai šī pieeja jāattiecina uz visiem darījuma partneriem un vērtspapīriem, izņemot nebūtiskus portfeļus, kam var izmantot uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieeju, ka izklāstīts 5. līdz 11. punktā. |
|
14. |
Uz iekšējiem modeļiem balstīta pieeja ir pieejama kredītiestādēm, kuras ir saņēmušas atzīšanu iekšējam riska pārvaldīšanas modelim saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK V pielikumu. |
|
15. |
Kredītiestādes, kuru uzraudzības iestādes nav atzinušas šāda modeļa izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 2006/…/EK, var iesniegt attiecīgām iestādēm pieprasījumu atzīt iekšēju riska pārvaldīšanas modeli 12. līdz 21. punkta nolūkā. |
|
16. |
Kompetentās iestādes piešķir atzīšanu vienīgi tad, ja kredītiestādes riska vadības sistēma attiecība uz to risku pārvaldību, kas rodas darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, ir konceptuāli nevainojama un to īsteno godprātīgi, un, jo īpaši, ja izpildīti šādi kvalitatīvie standarti:
|
|
17. |
Aprēķinot iespējamās izmaiņas vērtībā, ievēro šādu standartu minimumu:
|
|
18. |
Kompetentās iestādes pieprasa, lai iekšējais riska aprēķina modelis aptvertu pietiekamu skaitu riska faktoru, lai savukārt aptvertu visu faktisko cenas risku. |
|
19. |
Kompetentās iestādes var ļaut kredītiestādēm riska kategorijās un starp tām izmantot empīriskas korelācijas, ja tās atzīst, ka kredītiestādes korelāciju aprēķina sistēma ir nevainojama un to īsteno godprātīgi. |
|
20. |
Pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību (E*) kredītiestādēm, kuras izmanto iekšējo modeļu pieeju, aprēķina ar šādu formulu: E* = max {0, [(ΣE - ΣC) + ( iekšējo modeļu VaR rezultāts)]} Ja riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 78. līdz 83. panta, E ir riska darījuma vērtība katram atsevišķam līgumā noteiktam riska darījumu apjomam, ko piemērotu, ja nebūtu kredīta aizsardzības. Ja riska svērtās vērtības un sagaidāmās zaudējumu vērtības aprēķina saskaņā ar 84.–89. pantu, E ir riska darījuma vērtība katram atsevišķam līgumā noteiktam riska darījumu apjomam, ko piemērotu, ja nebūtu kredīta aizsardzības. C ir vērtspapīru vai preču aizņēmuma, pirkuma vai saņemtā apjoma pašreizējā vērtība, vai naudas aizņēmuma vai saņemtā apjoma vērtība attiecībā uz katru šādu riska darījumu apjomu. Σ(E) ir visu līgumā paredzēto E summa Σ(C) ir visu līgumā paredzēto C summa. |
|
21. |
Aprēķinot riska svērtās vērtības riska darījumus, izmantojot iekšējos modeļus, kredītiestādes izmanto iepriekšējās darba dienas modeļa rezultātu. |
1.3.2. Riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summu aprēķināšana repo darījumiem un/vai vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un/vai citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem, uz ko attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi
Standartizētā pieeja
|
22. |
E*, kuru aprēķina saskaņā ar 5. līdz 21. punktu, ņem par riska darījuma vērtību riska darījumu apjomam ar darījuma partneri, kā pamatā ir darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums 80. panta nolūkā. |
IRB pieeja
|
23. |
E*, kuru aprēķina saskaņā ar 5. līdz 21. punktu, ņem par riska darījuma vērtību riska darījumu apjomam ar darījuma partneri, kā pamatā ir darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums VII pielikuma nolūkā. |
1.4. Finanšu nodrošinājums
1.4.1. Finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode
|
24. |
Finanšu nodrošinājuma vienkārša metode ir pieejama vienīgi tad, ja riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 78. līdz 83. pantu. Kredītiestāde vienlaikus neizmanto gan finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, gan finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi. |
Novērtēšana
|
25. |
Atbilstoši šai metodei atzītam finanšu nodrošinājumam piešķir vērtību, kas ir vienāda ar tā tirgus vērtību, kura noteikta saskaņā ar 2. daļas 6. punktu. |
Riska svērtās vērtības aprēķināšana
|
26. |
Riska svērumu, kuru saskaņā ar 78. līdz 83. pantu piešķirtu, ja aizdevējam būtu tiešs riska darījums ar nodrošinājuma instrumentu, piemēro tām prasību daļām, kuras ir nodrošinātas ar atzītā nodrošinājuma tirgus vērtību. Nodrošinātās daļas riska svērums ir vismaz 20 %, izņemot gadījumus, kas noteikti 27. līdz 29. punktā. Riska darījumu apjoma atlikušajai daļai piešķir riska svērumu, ko saskaņā ar 78. līdz 83. pantu piešķirtu nenodrošinātam riska darījumu apjomam ar darījuma partneri. |
Repo darījumi un vērtspapīru aizdevumi vai aizņēmumi
|
27. |
0 % riska svērumu piešķir riska darījumu apjoma nodrošinātajai daļai, kā pamatā ir darījumi, kuri atbilst 59. un 60. punktā uzskaitītajiem kritērijiem. Ja darījuma partneris nav galvenais tirgus dalībnieks, piešķir 10 % riska svērumu. |
Darījumi ar ārpusbiržas (OTC) atvasinājumiem, uz ko attiecas ikdienas novērtējums pēc tirgus cenas
|
28. |
0 % riska svērumu atbilstoši nodrošinājuma pakāpei piešķir riska darījumu vērtībām, kuras saskaņā ar III pielikumu nosaka atvasinātajiem instrumentiem, kas uzskaitīti IV pielikuma un kam piemēro ik dienas novērtējumu pēc tirgus cenas, kuri nodrošināti ar naudu vai naudai pielīdzināmiem instrumentiem, ja nav valūtu nesakritības. 10 % riska svērumu līdz nodrošinājuma pakāpei piešķir tādu darījumu riska darījumu vērtībām, kuri nodrošināti ar centrālo valdību vai centrālo banku emitētiem parāda vērtspapīriem, kuriem saskaņā ar 78. līdz 83. pantu piešķirts 0 % riska svērums. Šā punkta nolūkiem “centrālo valdību vai centrālo banku emitēti parāda vērtspapīri” ietver:
|
Citi darījumi
|
29. |
0 % riska svērumu var piešķirt, ja riska darījumu apjoms un nodrošinājums ir izteikts tajā pašā valūtā un ja:
Šā punkta nolūkiem “centrālo valdību vai centrālo banku emitēti parāda vērtspapīri” ietver parāda vērtspapīrus, kas norādīti 28. punktā. |
1.4.2. Finanšu nodrošinājuma vispārējā metode
|
30. |
Novērtējot finanšu nodrošinājumu, lai piemērotu finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi, nodrošinājuma tirgus vērtībai piemēro “no svārstīguma izrietošas korekcijas”, kā izklāstīts tālāk 34. līdz 59. punktā, ņemot vērā cenas nestabilitāti. |
|
31. |
Ievērojot valūtu nesakritības novēršanu darījumos ar ārpusbiržas (OTC) atvasinājumiem, kā izklāstīts 32. punktā, ja nodrošinājums ir izteikts valūtā, kura atšķiras no valūtas, kurā ir izteikts atbilstošais riska darījumu apjoms, nodrošinājumam atbilstošajai no svārstīguma izrietošajai korekcijai pievieno korekciju, kura atspoguļo valūtas svārstīgumu, kā izklāstīts 34. līdz 59. punktā. |
|
32. |
Ja ir nesakritība starp nodrošinājuma valūtu un norēķinu valūtu, attiecībā uz darījumiem ar ārpusbiržas (OTC) atvasinājumiem, uz ko attiecas saskaņā ar III pielikumu kompetentu iestāžu atzīti savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, piemēro no svārstīguma izrietošu korekciju, kura atspoguļo valūtas svārstīgumu. Pat tad, ja darījumos, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, ir iesaistītas vairākas valūtas, piemēro tikai vienu no svārstīguma izrietošu korekciju. |
a) Koriģēto vērtību aprēķināšana
|
33. |
Nodrošinājuma no svārstīguma izrietoši koriģēto vērtību, kas ir jāņem vērā, aprēķina šādi visiem darījumiem, izņemot tos darījumus, uz kuriem attiecas atzīti savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, kuriem ir jāpiemēro 5. līdz 23. punktā izklāstītie noteikumi: CVA = C × (1-HC-HFX) Riska darījuma no svārstīguma izrietoši koriģēto vērtību, kas ir jāņem vērā, aprēķina šādi: EVA = E × (1+HE), un darījumiem ar ārpusbiržas (OTC) atvasinājumiem EVA = E. Riska darījuma pilnībā pielāgoto vērtību, kurā ņemts vērā gan svārstīgums, gan risku mazinoša ietekme, aprēķina šādi: E* = max {0, [EVA - CVAM]}, kur E ir riska darījuma vērtība, kāda būtu noteikta, attiecīgi, saskaņā ar 78. līdz 83. pantu vai 84. līdz 89. pantu, ja riska darījuma apjoms netiktu nodrošināts. Šim nolūkam kredītiestādēm, kas riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, riska darījuma vērtība II pielikumā minētajiem ārpusbilances posteņiem ir 100 % no to vērtības, nevis 78. panta 1. punktā minētās procentuālās daļas, un kredītiestādēm, kas riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, riska darījuma vērtību VII pielikuma 3. daļas 9. līdz 11. punktā uzskaitītajiem posteņiem aprēķina, izmantojot 100 % konversijas koeficientu, nevis minētajos punktos norādītos konversijas koeficientu vai procentuālās daļas. EVA ir no svārstīguma izrietoši pielāgotā riska darījuma vērtība. CVA ir no svārstīguma izrietoši pielāgotā nodrošinājuma vērtība. CVAM ir CVA, kas ir turpmāk pielāgota, novēršot jebkādu termiņu nesakritību saskaņā ar 4. daļas noteikumiem. HE ir no svārstīguma izrietoša korekcija, kas attiecināma uz riska darījumu apjomu (E), kuru aprēķina saskaņā ar 34. līdz 59. punktu. HC ir no svārstīguma izrietoša korekcija, kas attiecināma uz nodrošinājumu, kuru aprēķina saskaņā ar 34. līdz 59. punktu. HFX ir no svārstīguma izrietoša korekcija, kas attiecināma uz valūtu nesakritību, kuru aprēķina saskaņā ar 34.–59. punktu. E* ir riska darījuma pilnībā pielāgotā vērtība, kurā ņemts vērā gan svārstīgums, gan risku mazinoša ietekme. |
b) Piemērojamo no svārstīguma izrietošo korekciju aprēķināšana
|
34. |
No svārstīguma izrietošās korekcijas var aprēķināt divējādi: pēc uzraugu noteikto svārstību korekciju pieejas un pēc pašu vērtējuma svārstību korekciju pieejas (“pašu vērtējuma” pieejas). |
|
35. |
Kredītiestāde var izvēlēties izmantot uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju vai pašu vērtējuma pieeju neatkarīgi no izvēles, ko tā izdarījusi starp 78.–83. pantu un 84.–89. pantu riska svērtās vērtības aprēķināšanai. Tomēr, ja kredītiestādes vēlas izmantot pašu vērtējuma pieeju, tām šī pieeja ir jāattiecina uz visu instrumentu veidu diapazonu, izņemot nebūtiskus portfeļus, kam var izmantot uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju. Ja nodrošinājumu veido vairāki atzīti posteņi, no svārstīguma izrietošā korekcija ir |
, kur ai) Uzraugu noteiktās svārstību korekcijas
|
36. |
No svārstīguma izrietošās korekcijas, kas ir jāpiemēro saskaņā ar uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju (ievērojot pārvērtēšanu ik dienas), ir tādas, kā parādīts 1. līdz 4. tabulā. |
NO SVĀRSTĪBĀM IZRIETOŠĀS KOREKCIJAS
1. tabula
|
Kredīta kvalitātes pakāpe, ar kuru saistīts parāda vērtspapīra kredīta novērtējums |
Atlikušais termiņš |
No svārstībām izrietošās korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 1. daļas 7. punkta b) apakšpunktā aprakstītās juridiskās personas |
No svārstībām izrietošās korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 1. daļas 7. punkta c) un d) apakšpunktā aprakstītās juridiskās personas |
||||
|
|
|
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
|
1 |
> 1 gads |
0.707 |
0.5 |
0.354 |
1.414 |
1 |
0.707 |
|
|
> 1 ≤ 5 gadi |
2.828 |
2 |
1.414 |
5.657 |
4 |
2.828 |
|
|
> 5 gadi |
5.657 |
4 |
2.828 |
11.314 |
8 |
5.657 |
|
2-3 |
≤ 1 gads |
1.414 |
1 |
0.707 |
2.828 |
2 |
1.414 |
|
|
> 1 ≤ 5 gadi |
4.243 |
3 |
2.121 |
8.485 |
6 |
4.243 |
|
|
> 5 gadi |
8.485 |
6 |
4.243 |
16.971 |
12 |
8.485 |
|
4 |
≤ 1 gads |
21.213 |
15 |
10.607 |
N/A |
N/A |
N/A |
|
|
> 1 ≤ 5 gadi |
21.213 |
15 |
10.607 |
N/A |
N/A |
N/A |
|
|
> 5 gadi |
21.213 |
15 |
10.607 |
N/A |
N/A |
N/A |
2. tabula
|
Kredīta kvalitātes pakāpe, ar kuru saistīts īstermiņa parāda vērtspapīra kredīta novērtējums |
No svārstībām izrietošās korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 1. daļas 7. punkta b) apakšpunktā aprakstītās juridiskās personas ar īstermiņa kredīta novērtējumiem |
No svārstībām izrietošās korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 1. daļas 7. punkta c) un d) apakšpunktā aprakstītās juridiskās personas ar īstermiņa kredīta novērtējumiem |
||||
|
|
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
|
1 |
0,707 |
0,5 |
0,354 |
1,414 |
1 |
0,707 |
|
2-3 |
1,414 |
1 |
0,707 |
2,828 |
2 |
1,414 |
3. tabula
|
Citi nodrošinājuma vai riska darījumu veidi |
|||
|
|
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
|
Galvenā indeksa pašu kapitāls, galvenā indeksa konvertējamās obligācijas |
21.213 |
15 |
10.607 |
|
Cits pašu kapitāls vai konvertējamās obligācijas atzītas biržas sarakstā |
35.355 |
25 |
17.678 |
|
Nauda |
0 |
0 |
0 |
|
Zelts |
21.213 |
15 |
10.607 |
4. tabula
|
No svārstīguma izrietoša korekcija valūtu nesakritībai |
||
|
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
|
11,314 |
8 |
5,657 |
|
37. |
Likvidācijas periods nodrošinātiem aizdevumiem ir 20 darba dienas. Likvidācijas periods repo darījumiem (izņemot to, ciktāl šādi darījumi ietver preču vai garantēto tiesību attiecībā uz precēm nodošanu) un vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem ir 5 darba dienas. Likvidācijas periods citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem ir 10 darba dienas. |
|
38. |
Kredīta kvalitātes pakāpe, ar kuru ir saistīts parāda vērtspapīra kredīta novērtējums, 1. - 4. tabulā un 39. līdz 41. punktā ir kredīta kvalitātes pakāpe, kuru kompetentās iestādes nosaka kā saistāmu ar kredīta novērtējumu saskaņā ar 78. līdz 83. pantu. Šā punkta nolūkā piemēro arī 1. daļas 10. punktu. |
|
39. |
Neatbilstošiem vērtspapīriem vai precēm, kurus aizdod vai pārdod repo darījumos vai vērtspapīru vai preču aizdevumos vai aizņēmumos, no svārstīguma izrietošā korekcija ir tāda pati, kā ārpus oficiālā saraksta esošiem kapitāla vērtspapīriem atzītā biržā. |
|
40. |
Atbilstošām vienībām ieguldījumu fondos no svārstīguma izrietošā korekcija ir svērtā vidējā no svārstīguma izrietošā korekcija, kādu, ņemot vērā darījuma likvidācijas periodu, kā precizēts 38. punktā, piemērotu aktīviem, kuros fonds veic ieguldījumus. Ja kredītiestādei nav zināms, kādos aktīvos fonds veic ieguldījumus, no svārstīguma izrietošā korekcija ir visaugstākā, kādu piemērotu jebkāda veida aktīviem, kuros fondam ir tiesības veikt ieguldījumus. |
|
41. |
Iestāžu emitētiem parāda vērtspapīriem, kam nav piešķirts kredītreitings un kuri atbilst 1. daļas 8. punktā minētajiem piemērotības kritērijiem, no svārstīguma izrietošā korekcija ir tāda pati, kā vērtspapīriem, kurus emitē iestādes vai uzņēmumi ar ārējo kredīta novērtējumu, kas saistāms ar 2. vai 3. kvalitātes pakāpi. |
(ii) No svārstīguma izrietošo korekciju pašu novērtējums
|
42. |
Kompetentās iestādes atļauj iestādēm, kuras atbilst 47. līdz 56. punktā izklāstītajām prasībām, izmantot pašu novērtējumu, aprēķinot no svārstīguma izrietošās korekcijas, kas piemērojamas nodrošinājumam un riska darījumiem. |
|
43. |
Ja parāda vērtspapīriem ir atzītas ārējās kredītu novērtēšanas iestādes piešķirts kredīta novērtējums, kas ir līdzvērtīgs ieguldījumu pakāpei vai labāks, kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm aprēķināt no svārstīguma izrietošās korekcijas katrai vērtspapīru kategorijai. |
|
44. |
Nosakot attiecīgās kategorijas, kredītiestādes ņem vērā vērtspapīra emitenta veidu, vērtspapīru ārējo kredīta novērtējumu, to atlikušo termiņu un to mainīto termiņu. No svārstīguma izrietošajām korekcijām ir jāraksturo vērtspapīri, kurus kredītiestāde iekļāvusi attiecīgajā kategorijā. |
|
45. |
Parāda vērtspapīriem, kam ir atzītas ārējās kredītu novērtēšanas iestādes piešķirts kredīta novērtējums, kas ir līdzvērtīgs zemākam līmenim par ieguldījumu pakāpi, un citiem piemērotiem nodrošinājumiem no svārstīguma izrietošās korekcijas ir jāaprēķina katram postenim atsevišķi. |
|
46. |
Kredītiestādēm, kuras izmanto pašu novērtējuma pieeju, nodrošinājuma svārstīgums vai ārvalstu valūtu nesakritība ir jāaplēš, neņemot vērā nekādu korelāciju starp nenodrošināto riska darījumu, nodrošinājumu un/vai maiņas kursiem. |
Kvantitatīvie kritēriji
|
47. |
Aprēķinot no svārstīguma izrietošās korekcijas, izmanto pārskata datu 99 % uzticamību ar precizitāti līdz vienam ciparam (aiz komata). |
|
48. |
Likvidācijas periods nodrošinātiem aizdevumiem ir 20 darba dienas; repo darījumiem, izņemot to, ciktāl šādi darījumi ietver preču vai garantēto tiesību attiecībā uz precēm nodošanu, un vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem tas ir 5 darba dienas; un 10 darba dienas citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem. |
|
49. |
Kredītiestādes var izmantot no svārstīguma izrietošo korekciju skaitļus, kas aprēķināti īsākiem vai garākiem likvidācijas periodiem, kas ir aprēķināti, pamatojoties uz 48. punktā minēto likvidācijas periodu attiecīgajam darījuma veidam, izmantojot laika kvadrātsaknes formulu:
kur TM ir attiecīgais likvidācijas periods; HM ir no svārstīguma izrietošā korekcija TM; un HN ir no svārstīguma izrietošā korekcija, kuras pamatā ir likvidācijas periods TN. |
|
50. |
Kredītiestādes ņem vērā zemākas kvalitātes aktīvu nelikviditāti. Likvidācijas periodu pielāgo augšup gadījumos, kad ir šaubas par nodrošinājuma likviditāti. Tās arī konstatē, ja vēsturiskie dati norāda pārāk zemu iespējamo svārstīgumu, piemēram, piesaistītās valūtas gadījumā. Šādiem gadījumiem piemēro stresa scenāriju. |
|
51. |
Vēsturiskā apsekojuma periods (izlases periods) no svārstīguma izrietošo korekciju aprēķināšanai ir vismaz viens gads. Kredītiestādēm, kuras vēsturiskā apsekojuma periodam izmanto svērumu shēmu vai citas metodes, efektīvais apsekojuma periods ir vismaz viens gads (proti, atsevišķu apsekojumu vidējā svērtā laika aizture ir ne mazāk kā 6 mēneši). Kompetentās iestādes var arī pieprasīt kredītiestādei aprēķināt tās no svārstīguma izrietošās korekcijas, izmantojot īsāku apsekojuma periodu ja, pēc kompetento iestāžu ieskatiem, to attaisno nozīmīgs pacēlums cenas nestabilitātē. |
|
52. |
Kredītiestādes atjaunina savus datus vismaz reizi trijos mēnešos, kā arī pārvērtē tos ikreiz, kad tirgus cenas ir pakļautas būtiskām izmaiņām. Tas nozīmē, ka no svārstīguma izrietošās korekcijas aprēķina vismaz reizi trijos mēnešos. |
Kvalitatīvie kritēriji
|
53. |
Svārstīguma aplēses izmanto kredītiestādes ikdienas riska vadības procesā, tostarp saistībā ar tās iekšējiem riska darījumu apjoma ierobežojumiem. |
|
54. |
Ja likvidācijas periods, ko kredītiestāde izmanto savā ikdienas riska vadības procesā, ir garāks nekā šajā daļā noteikts attiecīgajam darījuma veidam, kredītiestādes no svārstīguma izrietošās korekcijas aprēķina augšupvērsti saskaņā ar 50. punktā norādīto laika kvadrātsaknes formulu. |
|
55. |
Kredītiestāde ir izveidojusi procedūras, lai uzraudzītu un nodrošinātu atbilstību iekšējai politikai, kas dokumentāri apstiprināta, un kontroli no svārstīguma izrietošo korekciju aplēšu sistēmas darbībai un šādu aplēšu iestrādāšanai tās riska vadības procesā. |
|
56. |
Kredītiestādes no svārstīguma izrietošo korekciju aplēšu sistēmas neatkarīgu pārskatu regulāri veic pašas kredītiestādes iekšējās revīzijas procesā. Vismaz reizi gadā tiek pārskatīta visa sistēma no svārstīguma izrietošo korekciju aprēķināšanai un šo aplēšu iestrādāšanai tās riska vadības procesā, un tajā aplūko vismaz šādus aspektus:
|
iii) No svārstīguma izrietošo korekciju augšupvērsts aprēķins
|
57. |
No svārstīguma izrietošās korekcijas, kas minētas 36. līdz 41. punktā, ir no svārstīguma izrietošās korekcijas, kuras ir jāpiemēro ikdienas pārvērtējumam. Līdzīgi, ja kredītiestāde izmanto no svārstīguma izrietošo korekciju pašu novērtējumu saskaņā ar 42. līdz 56. punktu, tās vispirms ir jāaprēķina, pamatojoties uz ikdienas pārvērtējumu. Ja pārvērtēšana notiek retāk nekā reizi dienā, piemēro lielākas no svārstīguma izrietošās korekcijas. Tās aprēķina, augšupvērsti aprēķinot no svārstīguma izrietošo korekciju ikdienas pārvērtējumu, izmantojot šādu laika kvadrātsaknes formulu:
kur H ir piemērojamā no svārstīguma izrietošā korekcija HM ir no svārstīguma izrietošā korekcija, ja notiek ikdienas pārvērtēšana NR ir faktiskais darba dienu skaits starp pārvērtēšanām TM ir likvidācijas periods attiecīgajam darījuma veidam. |
iv) Nosacījumi 0 % no svārstīguma izrietošās korekcijas piemērošanai
|
58. |
Saistībā ar repo darījumiem un vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem, ja kredītiestāde izmanto uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieeju un ja ir ievēroti a) līdz h) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi kredītiestādes var svārstīguma izrietošās korekcijas, ko aprēķina saskaņā ar 34.–57. punktu, vietā piemērot 0 % no svārstīguma izrietošo korekciju. Šī iespēja nav pieejama attiecībā uz kredītiestādēm, kuras izmanto iekšējo modeļu pieeju, kas minēta 12.–21. punktā.
|
|
59. |
Ja kompetenta iestāde atļauj piemērot 58. punktā izklāstīto režīmu repo darījumiem vai vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem ar vērtspapīriem, kurus emitējusi tās valsts valdība, tad citas kompetentās iestādes var izvēlēties atļaut to jurisdikcijā esošajām kredītiestādēm pieņemt tādu pašu pieeju tiem pašiem darījumiem. |
c) Riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana
Standartizētā pieeja
|
60. |
E*, ko aprēķina saskaņā ar 33. punktu, uzskata par riska darījuma vērtību 80. panta nolūkā. II pielikumā minēto ārpusbilances posteņu gadījumā E* ir vērtība, kam piemēro 78. panta 1. punktā minētās procentu likmes, lai noteiktu riska darījuma vērtību. |
IRB pieeja
|
61. |
LGD * (faktiskais LGD), ko aprēķina saskaņā ar šo punktu, uzskata par LGD VII pielikuma nolūkā. LGD* = LGD × (E*/E) kur LGD ir LGD, ko saskaņā ar 84. līdz 89. pantu piemērotu riska darījumam, ja riska darījums nebūtu nodrošināts, E ir riska darījuma vērtība, kas aprakstīta 33. punktā; E*, kas aprēķināts saskaņā ar 33. punktu. |
1.5. Cits piemērots nodrošinājums 84. līdz 89. pantam
1.5.1. Novērtēšana
a) Nekustamā īpašuma ķīla
|
62. |
Īpašumu tirgus vērtības apjomā vai zemāk novērtē neatkarīgs vērtētājs. Savukārt tajās dalībvalstīs, kuras normatīvajos aktos ir definējušas stingrus hipotekārās vērtības novērtēšanas kritērijus, neatkarīgs vērtētājs īpašumu var novērtēt hipotekārās vērtības apjomā vai zemāk. |
|
63. |
“Tirgus vērtība” ir novērtētā summa, par kādu īpašumu varētu apmainīt starp labprātīgu pārdevēju un labprātīgu pircēju novērtēšanas dienā nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā pēc attiecīga piedāvājuma, kur abas puses ir rīkojušās zinoši, piesardzīgi un bez piespiešanas. Tirgus vērtību dokumentē pārredzamā un skaidrā veidā. |
|
64. |
“Hipotekārā vērtība” ir īpašuma vērtība, kas noteikta, pietiekami novērtējot īpašuma pārdošanas iespējas nākotnē, ņemot vērā noturīgus ilgtermiņa aspektus, parastos un vietējos tirgus nosacījumus, īpašuma pašreizējo izmantojumu un citu tā iespējamu izmantojumu. Hipotekārās vērtības noteikšanā spekulatīvos elementus neņem vērā. Hipotekāro vērtību dokumentē pārredzamā un skaidrā veidā. |
|
65. |
Nodrošinājuma vērtība ir tirgus vērtība vai hipotekārā vērtība, kas ir attiecīgi samazināta, atspoguļojot 2. daļas 8. punktā prasītās uzraudzības rezultātus un ņemot vērā jebkādas prasības par īpašumu. |
b) Pircēju parādi
|
66. |
Pircēju parādu vērtība ir pircēju parādu summa. |
c) Citi fiziskie nodrošinājumi
|
67. |
Īpašumu novērtē pēc tā tirgus vērtības, proti, pēc novērtētās summas, par kādu īpašumu varētu apmainīt starp labprātīgu pārdevēju un labprātīgu pircēju novērtēšanas dienā nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā. |
1.5.2. Riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana
a) Vispārējs režīms
|
68. |
LGD*, ko aprēķina saskaņā ar 69. līdz 72. punktu, uzskata par LGD VII pielikuma nolūkā. |
|
69. |
Ja nodrošinājuma vērtības (C) attiecība pret riska darījuma vērtību (E) ir zemāka par C* sliekšņa līmeni (pieprasītais minimālā riska darījuma nodrošinājuma līmenis), kā noteikts 5. tabulā, LGD* ir LGD, kas VII pielikumā noteikts nenodrošinātiem riska darījumiem ar darījuma partneri. |
|
70. |
Ja nodrošinājuma vērtības attiecība pret riska darījuma vērtību pārsniedz otro, augstāko C** sliekšņa līmeni (proti, pieprasīto nodrošinājuma līmeni, lai pilnībā saņemtu LGD atzīšanu), kā noteikts 5. tabulā, LGD* ir tāds, kā noteikts 5. tabulā. |
|
71. |
Ja pieprasītais nodrošinājuma līmenis C** attiecībā uz nodrošinājumu kopumā nav sasniegts, riska darījumu uzskata par diviem riska darījumiem — to daļu, kurai ir sasniegts pieprasītais nodrošinājuma līmenis C**, un atlikušo daļu. |
|
72. |
Tālāk 5. tabulā ir norādīts piemērojamais LGD* un pieprasītie nodrošinājuma līmeņi riska darījumu nodrošinātajām daļām. 5. tabula LGD* augstāka ranga prasībām vai iespējamām prasībām
Izņēmuma kārtā kompetentās iestādes līdz 2012. gada 31. decembrim var, ievērojot 5. tabulā norādītos nodrošinājuma līmeņus:
Minētā perioda beigās šo izņēmumu pārskata. |
b) Alternatīvs režīms nekustamā īpašuma ķīlai
|
73. |
Ievērojot šā punkta un 75. punkta prasības un kā alternatīvu 68. līdz 72. punktā minētajam režīmam dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm piešķirt 50 % riska svērumu tai riska darījuma daļai, kura ir pilnībā nodrošināta ar mājokļa nekustamo īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ja tām ir pierādījumi, ka attiecīgie tirgi ir labi attīstīti un seni un ka zaudējumu daļas aizdevumiem, kuri nodrošināti attiecīgi ar apdzīvojamo nekustamo īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu, nepārsniedz šādas robežas:
|
|
74. |
Ja konkrētā gadā nav izpildīts kāds no 73. punkta nosacījumiem, tiesības izmantot šo režīmu izbeidzas līdz brīdim, kad nākamajā gadā šie nosacījumi ir izpildīti. |
|
75. |
Kompetentās iestādes, kuras neatļauj izmantot 73. punktā minēto režīmu, var atļaut kredītiestādēm piešķirt šajā režīmā pieļaujamo riska svērumu riska darījumiem, kuri nodrošināti attiecīgi ar mājokļa nekustamo īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu, kas atrodas to dalībvalstu teritorijā, kuru kompetentās iestādes atļauj izmantot šo režīmu, ar tiem pašiem nosacījumiem, kas ir spēkā noteiktajā dalībvalstī. |
1.6. Riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana jauktiem nodrošinājumu portfeļiem
|
76. |
Ja riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu vērtību aprēķina saskaņā ar 84.–89. pantu un riska darījums ir nodrošināts gan ar naudas ķīlu, gan ar citu piemērotu nodrošinājumu, LGD* (faktiskais LGD), ko uzskata par LGD VII pielikuma nolūkā, aprēķina, kā izklāstīts turpmāk. |
|
77. |
Kredītiestādei pieprasa sadalīt riska darījuma apjoma no svārstīguma izrietoši koriģēto vērtību (proti, vērtību, kuru iegūst, piemērojot no svārstīguma izrietošo korekciju, kā noteikts 33. punktā) daļās, ko katru sedz tikai viena veida nodrošinājums. Proti, kredītiestādei ir jāsadala riska darījuma apjoms, attiecīgi iegūstot daļu, kuru sedz piemērota finanšu nodrošinājums, daļu, kuru sedz pircēju parādi, daļas, kuras sedz apdzīvojamā nekustamā īpašuma ķīla un/vai komerciālā nekustamā īpašuma ķīla, daļu, kuru sedz citi piemēroti nodrošinājumi, un nenodrošināto daļu. |
|
78. |
LGD* katrai riska darījuma apjoma daļai aprēķina atsevišķi saskaņā ar attiecīgiem šā pielikuma noteikumiem. |
1.7. Cita fondētā kredīta aizsardzība
1.7.1. Noguldījumi trešo personu iestādēs
|
79. |
Ja ir izpildīti 2. daļas 12. punkta nosacījumi, kredīta aizsardzību, uz kuru attiecas 1. daļas 23. punkta noteikumi, var uzskatīt par trešās personas iestādes galvojumu. |
1.7.2. Aizdevējā kredītiestādē ieķīlātās dzīvības apdrošināšanas polises
|
80. |
Ja ir izpildīti 2. daļas 13. punkta nosacījumi, kredīta aizsardzību, uz kuru attiecas 1. daļas 24. punkta noteikumi, var uzskatīt par galvojumu, ko sniedz dzīvības apdrošināšanas sabiedrība. Atzītā kredīta aizsardzības vērtība ir dzīvības apdrošināšanas polises līguma laušanas gadījumā izmaksājamā summa. |
1.7.3. Pēc pieprasījuma atpirktie iestādes instrumenti
|
81. |
Instrumentus, kuri ir piemēroti saskaņā ar 1. daļas 25. punktu, uzskata par emitentiestādes galvojumu. |
|
82. |
Atzītā kredīta aizsardzības vērtība ir šāda:
|
2. NEFONDĒTĀ KREDĪTA AIZSARDZĪBA
2.1. Novērtēšana
|
83. |
Nefondētās kredīta aizsardzības vērtība (G) ir summa, ko aizsardzības nodrošinātājs ir apņēmies samaksāt, ja aizņēmējs nepilda saistības vai nemaksā, vai citu noteiktu kredīta notikumu gadījumā. Kredītu atvasināto instrumentu gadījumā, kuri kā kredīta notikums neietver tāda pamata noteikuma pārstrukturēšanu, kurā iekļauta pamatsummas, procentu vai maksu atlaišana vai termiņa pagarināšana, kā rezultātā rodas kredīta zaudējumu gadījums (piemēram, vērtības korekcija, vērtības korekcijas vai līdzīga debeta piemērošana peļņas un zaudējumu pārskatam).
|
|
84. |
Ja nefondēto kredīta aizsardzību izsaka valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir izteikts riska darījums (valūtu nesakritība), kredīta aizsardzības vērtību samazina, šādi piemērojot no svārstīguma izrietošo korekciju HFX: G* = G × (1-HFX) kur G ir kredīta aizsardzības nominālvērtība, G* ir G, kas ir pielāgots, novēršot jebkādu ārvalstu valūtas risku, un HFX ir no svārstīguma izrietošā korekcija, lai novērstu jebkādu valūtas nesakritību starp kredīta aizsardzību un atbilstošajām saistībām. Ja valūtu nesakritības nav, G* = G |
|
85. |
No svārstīguma izrietošās korekcijas jebkādas valūtu nesakritības novēršanai var aprēķināt, pamatojoties uz uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju vai pašu novērtējuma pieeju, kā minēts 34.- 57. punktā. |
2.2. Riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana
2.2.1. Daļēja aizsardzība — sadalīšana laidienos
|
86. |
Ja kredītiestāde pārvieto aizdevuma riska daļu vienā vai vairākos laidienos, piemēro 94. līdz 101. pantu. Būtiskuma kritērijus maksājumiem, zem kuriem zaudējumu gadījumā maksājumus neveic, uzskata par līdzvērtīgiem saglabātajām pirmās kārtas zaudējumu pozīcijām, ka arī uzskata, ka tie rada laidienos pārvietotu risku. |
2.2.2. Standartizētā pieeja
a) Pilna aizsardzība
|
87. |
Šā pielikuma 80. punkta nolūkā g ir riska svērums, ko piešķir riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību (GA), kur g ir riska svērums riska darījumiem ar aizsardzības nodrošinātāju, kā noteikts 78.–83. pantā; un GA ir G* vērtība, ko aprēķina saskaņā ar 84. punktu, kuru turpmāk pielāgo, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts 4. daļā. |
b) Daļēja aizsardzība — vienāds rangs
|
88. |
Ja aizsargātā summa ir mazāka nekā riska darījuma vērtība un aizsargātajai un neaizsargātajai daļai ir vienāds rangs, proti, kredītiestāde un aizsardzības nodrošinātājs zaudējumus dala proporcionāli, ir pieļaujams proporcionāls statūtkapitāla atvieglojums. Riska svērto vērtību 80. panta nolūkā aprēķina pēc šādas formulas: (E-GA) × r + GA × g kur E* ir riska darījuma vērtība; GA ir G* vērtība, ko aprēķina saskaņā ar 84. punktu, kuru turpmāk pielāgo, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts 4. daļā; r ir riska svērums riska darījumiem ar parādnieku, kā noteikts 78. līdz 83. pantā; un g ir riska svērums riska darījumiem ar aizsardzības nodrošinātāju, kā noteikts 78. līdz 83. pantā; |
c) Suverēni galvojumi
|
89. |
Kompetentās iestādes var attiecināt VI pielikuma 1. daļas 4. un 5. punktā paredzēto režīmu uz riska darījumiem vai riska darījumu daļām, kurām galvojumu sniedz centrālā valdība vai centrālā banka, ja garantija ir izteikta aizņēmēja vietējā valūtā un riska darījumu fondē šajā valūtā. |
2.2.3. IRB pieeja
Pilna aizsardzība / Daļēja aizsardzība — vienāds rangs
|
90. |
Riska darījuma nodrošinātajai daļai (pamatojoties uz kredīta aizsardzības pielāgoto vērtību GA), PD VII pielikuma 2. daļas nolūkā var būt aizsardzības nodrošinātāja PD vai PD starp aizņēmēja PD un galvotāja PD, ja uzskata, ka pilnīga aizstāšana nav garantēta. Pakārtotu riska darījumu un nepakārtotas nefondētās aizsardzības gadījumā LGD, kas piemērojams VII pielikuma 2. daļas nolūkā, var būt LGD, kas saistāms ar augstāka ranga prasībām. |
|
91. |
Jebkurai riska darījuma nenodrošinātai daļai PD ir aizņēmēja PD un LGD ir atbilstošā riska darījuma LGD. |
|
92. |
GA ir G* vērtība, ko aprēķina saskaņā ar 84. punktu, kuru turpmāk pielāgo, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts 4. daļā. |
4. daļa — Termiņu nesakritība
|
1. |
Riska svērtās vērtības aprēķināšanas nolūkā, ja kredīta aizsardzības atlikušais termiņš ir mazāks nekā aizsargātā riska darījuma termiņš, rodas termiņu nesakritība. Aizsardzību atlikušajam termiņam, kas ir mazāks nekā trīs mēneši, kuras termiņš ir mazāks nekā atbilstošā riska darījuma termiņš, neatzīst. |
|
2. |
Ja pastāv termiņu nesakritība, kredīta aizsardzību neatzīst, ja
|
1. TERMIŅA NOTEIKŠANA
|
3. |
Ievērojot 5 gadu maksimumu, riska darījuma faktiskais termiņš ir iespējami visilgākais atlikušais laiks līdz dienai, kad parādniekam saskaņā ar grafiku ir jāizpilda saistības. Ievērojot 4. punktu, kredīta aizsardzības termiņš ir laiks līdz iespējami agrākajai dienai, kurā aizsardzība var izbeigties vai to var pārtraukt. |
|
4. |
Ja ir iespēja pārtraukt aizsardzību, kas ir aizsardzības pret kredītrisku pārdevēja ziņā, par aizsardzības termiņu uzskata laiku līdz agrākajai dienai, kad šo iespēju var īstenot. Ja ir iespēja pārtraukt aizsardzību, kas ir aizsardzības pret kredītrisku pircēja ziņā, un vienošanās noteikumi, uzsākot aizsardzību, ietver pozitīvu stimulu kredītiestādei atsaukt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa, par aizsardzības termiņu uzskata laiku līdz agrākajai dienai, kad šo iespēju var īstenot; citādi uzskata, ka šāda iespēja neietekmē aizsardzības termiņu. |
|
5. |
Ja nenovērš kredīta atvasinātā instrumenta izbeigšanos līdz jebkāda atvieglinājuma perioda beigām, kas ir prasīts atbilstošo saistību nepildīšanas gadījumam, ja netiek veikti maksājumi, aizsardzības termiņu samazina par atvieglinājuma perioda ilgumu. |
2. AIZSARDZĪBAS NOVĒRTĒŠANA
2.1. Darījumi, kam piemēro fondēto kredīta aizsardzību — finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode
|
6. |
Ja pastāv nesakritība starp riska darījuma termiņu un kredīta aizsardzības termiņu, nodrošinājums nav atzīstams. |
2.2. Darījumi, kam piemēro fondēto kredīta aizsardzību — finanšu nodrošinājuma vispārējā metode
|
7. |
Kredīta aizsardzības termiņš un riska darījuma termiņš ir jāatspoguļo pielāgotajā nodrošinājuma vērtībā pēc šādas formulas: CVAM = CVA × (t-t*)/(T-t*) kur CVA ir nodrošinājuma no svārstīguma izrietoši pielāgotā vērtība, kas precizēta 3. daļas 33. punktā, vai riska darījuma apjoms, ja tas ir zemāks; t ir kredīta aizsardzības līdz termiņam atlikušo gadu skaits, ko aprēķina saskaņā ar 3.- 5. punktu, vai T vērtība, ja tā ir zemāka; T ir riska darījuma līdz termiņam atlikušo gadu skaits, ko aprēķina saskaņā ar 3.- 5. punktu, vai 5 gadi, ja tas ir mazāks rādītājs; un t* ir 0,25. Par CVAM uzskata CVA, kura ir turpmāk pielāgota, lai novērstu termiņu nesakritību un kura ir iekļaujama riska darījuma pilnībā pielāgotās vērtības (E*) aprēķina formula, kas minēta 3. daļas 33. punktā. |
2.3. Darījumi, kam piemēro nefondēto kredīta aizsardzību
|
8. |
Kredīta aizsardzības termiņš un riska darījuma termiņš ir jāatspoguļo pielāgotajā kredīta aizsardzības vērtībā pēc šādas formulas: GA = G* × (t-t*)/(T-t*) kur G* ir aizsardzības apjoms, kas pielāgots, lai novērstu jebkādu valūtu nesakritību GA ir G*, kas pielāgots, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību t ir kredīta aizsardzības līdz termiņam atlikušo gadu skaits, ko aprēķina saskaņā ar 3.- 5. punktu, vai T vērtība, ja tā ir zemāka; T ir riska darījuma līdz termiņam atlikušo gadu skaits, ko aprēķina saskaņā ar 3.- 5. punktu, vai 5 gadi, ja tas ir mazāks rādītājs; un t* ir 0,25. GA tad uzskata par aizsardzības vērtību 3. daļas 83.–92. punkta nolūkā. |
5. daļa — Kredītriska mazināšanas kombinācijas standartizētajā pieejā
|
1. |
Ja kredītiestādei, kura aprēķina riska svērtās vērtības saskaņā ar 78.–83. pantu, ir vairāk nekā viens kredītriska mazināšanas veids vienam riska darījumam (piemēram, kredītiestādei ir gan nodrošinājums, gan galvojums, kas sedz riska darījumu), kredītiestādei pieprasa sadalīt riska darījumu daļās, kuras sedz katra veida kredītriska mazināšanas instruments (piemēram, nodrošinājuma segtā daļa un galvojuma segtā daļa), un riska svērtā vērtība katrai daļai ir jāaprēķina atsevišķi saskaņā ar 78. līdz 83. panta un šā pielikuma noteikumiem. |
|
2. |
Ja kredīta aizsardzībai, ko nodrošina viens aizsardzības nodrošinātājs, ir dažādi termiņi, piemēro 1. punktā aprakstītajai līdzīgu pieeju. |
6. daļa — Kredītriska mazināšanas groza metodes
1. PIRMĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTA ATVASINĀJUMA INSTRUMENTI
|
1. |
Ja kredītiestāde saņem kredīta aizsardzību vairākiem riska darījumiem ar noteikumiem, ka pirmais saistību nepildīšanas gadījums riska darījumu starpā izraisa maksājumu un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, kredītiestāde var izmainīt riska svērtās vērtības aprēķināšanu un, attiecīgi, paredzamo zaudējumu summu riska darījumam, kas, ja nav kredīta aizsardzības, veidotu viszemāko riska svērto vērtību attiecīgi saskaņā ar 78. līdz 83. pantu vai 84. līdz 89. pantu atbilstoši šim pielikumam, bet vienīgi tad, ja riska darījuma vērtība ir zemāka nekā kredīta aizsardzības vērtība vai vienāda ar to. |
2. N SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTA ATVASINĀJUMA INSTRUMENTI
|
2. |
Ja n saistību nepildīšanas gadījums riska darījumu starpā izraisa maksājumu atbilstoši kredīta aizsardzībai, kredītiestāde, kura pērk šo aizsardzību, var atzīt šo aizsardzību tikai riska svērtās vērtības un, attiecīgi, paredzamās zaudējumu summas aprēķināšanai, ja aizsardzība ir tikusi iegūta arī saistību nepildīšanas gadījumiem no 1 līdz n – 1, vai tad, ja n – 1 saistību nepildīšanas gadījumi jau ir notikuši. Šādos gadījumos izmanto 1. punktā izklāstīto metodoloģiju pirmās saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinājuma instrumentiem, attiecīgi pielāgojot to n saistību nepildīšanas gadījuma produktiem. |
IX PIELIKUMS
PĀRVĒRŠANA VĒRTSPAPĪROS
1. daļa — Definīcijas IX pielikumam
|
1. |
Šajā pielikumā izmantotas šādas definīcijas:
|
2. daļa — Minimālās prasības būtiska kredītriska nodošanas atzīšanai un riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšanai pārvēršanas vērtspapīros riska darījumos
1. MINIMĀLĀS PRASĪBAS BŪTISKA KREDĪTRISKA NODOŠANAS ATZĪŠANAI TRADICIONĀLAJĀ PĀRVĒRŠANĀ VĒRTSPAPĪROS
|
1. |
Tradicionālās pārvēršanas vērtspapīros iniciatore kredītiestāde var izslēgt vērtspapīros pārvērstos riska darījumus no riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu summu aprēķiniem, ja trešām pusēm ir nodots būtisks kredītrisks saistībā ar vērtspapīros pārvērstajiem riska darījumiem un ja šī nodošana atbilst šādiem nosacījumiem:
|
2. MINIMĀLĀS PRASĪBAS BŪTISKA KREDĪTRISKA NODOŠANAS ATZĪŠANAI SINTĒTISKAJĀ PĀRVĒRŠANĀ VĒRTSPAPĪROS
|
2. |
Sintētiskās pārvēršanas vērtspapīros iniciatore kredītiestāde var aprēķināt riska svērtās vērtības un, attiecīgi, paredzamās zaudējumu summas vērtspapīros pārvērstajiem riska darījumiem saskaņā ar 3. un 4. punktu, ja trešām personām ir nodots būtisks kredītrisks, izmantojot fondēto vai nefondēto kredīta aizsardzību, un ja šī nodošana atbilst šādiem nosacījumiem:
|
3. INICIATORU KREDĪTIESTĀŽU VEIKTAIS RISKA SVĒRTO VĒRTĪBU APRĒĶINS SINTĒTISKAS PĀRVĒRŠANAS VĒRTSPAPĪROS PROCESĀ VĒRTSPAPĪROS PĀRVĒRSTAJIEM RISKA DARĪJUMIEM
|
3. |
Aprēķinot riska svērto vērtību vērtspapīros pārvērstajiem riska darījumiem, ja ir izpildīti 2. punkta nosacījumi, sintētiskās pārvēršanas vērtspapīros iniciatore kredītiestāde, ievērojot 5.-7. punktu, izmanto atbilstošās aprēķina metodes, kas norādītas 4. daļā, nevis tās, kas norādītas 78.-89. pantā. Kredītiestādēm, kuras riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar 84.-89. pantu, paredzamo zaudējumu summa šādiem riska darījumiem ir nulle. |
|
4. |
Skaidrības labad 3. punkts attiecas uz visu to riska darījumu portfeli, kas iekļauti pārvēršanā vērtspapīros. Ievērojot 5.-7. punktu, iniciatorei kredītiestādei pieprasa aprēķināt riska svērtās vērtības visiem laidieniem pārvēršanas vērtspapīros procesā atbilstoši 4. daļas noteikumiem, tostarp tiem, kuri ir saistīti ar kredītriska mazināšanu. Piemēram, ja laidienu nodod trešai pusei ar nefondētās kredīta aizsardzības palīdzību, minētās trešās puses riska svērumu piemēro laidienam, aprēķinot iniciatores kredītiestādes riska svērtās vērtības. |
3.1. Pieeja termiņu nesakritībai sintētiskajā pārvēršanā vērtspapīros
|
5. |
Lai aprēķinātu riska svērtās vērtības saskaņā ar 3. punktu, jebkādu termiņu nesakritību starp kredīta aizsardzību, ar kuras palīdzību panāk sadalīšanu laidienos, un vērtspapīros pārvērstos riska darījumus ņem vērā saskaņā ar 6.-7. punktu. |
|
6. |
Par vērtspapīros pārvērsto riska darījumu termiņu uzskata ilgāko termiņu jebkuram no šiem riska darījumiem, ievērojot piecu gadu maksimumu. Kredīta aizsardzības termiņu nosaka saskaņā ar VIII pielikumu. |
|
7. |
Iniciatore kredītiestāde ignorē jebkādu termiņu nesakritību, aprēķinot riska svērtās vērtības laidieniem, kurus 4. daļas ietvaros saista ar 1 250 % riska svērtās vērtības. Visiem citiem laidieniem piemēro VIII pielikumā izklāstīto termiņu nesakritības pieeju pēc šādas formulas: RW* ir [RW(SP) × (t-t*)/(T-t*)] + [RW(Ass) × (T-t)/(T-t*)] kur RW* ir riska svērtās vērtības 75. panta a) apakšpunkta nolūkā; RW(Ass) ir riska svērtās vērtības riska darījumiem, ja tie nav pārvērsti vērtspapīros ar proporcionālu aprēķinu; RW(SP) ir riska svērtās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu, ja termiņu nesakritība nav bijusi; T ir atbilstošo riska darījumu termiņš, kas izteikts gados; t ir kredīta aizsardzības termiņš, kas izteikts gados; un t* ir 0,25. |
3. daļa — Ārējie kredītu novērtējumi
1. PRASĪBAS ĀKNI KREDĪTU NOVĒRTĒJUMIEM
|
1. |
Lai piemērotas ĀKNI sniegtu kredīta novērtējumu varētu izmantot riska svērto vērtību aprēķināšanai saskaņā ar 4. daļu, tie atbilst šādiem nosacījumiem:
|
2. KREDĪTU NOVĒRTĒJUMU IZMANTOŠANA
|
2. |
Kredītiestāde var norīkot vienu vai vairākas piemērotas ĀKNI, kuru kredītu novērtējumus izmanto tās riska svērto vērtību aprēķināšanā saskaņā ar 94.-101. pantu (“norīkotā ĀKNI”). |
|
3. |
Saskaņā ar tālāk doto 5.-7. punktu kredītiestādei ir jāizmanto norīkotas ĀKNI sniegti kredītu novērtējumi atbilstoši tās pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām. |
|
4. |
Saskaņā ar 5. un 6. punktu kredītiestāde nedrīkst izmantot vienas ĀKNI kredītu novērtējumus pozīcijām dažos laidienos un citas ĀKNI kredītu novērtējumus — pozīcijām citos laidienos tajā pašā struktūrā, kam, iespējams, bet ne obligāti, kredīta reitingu piešķīrusi pirmā ĀKNI. |
|
5. |
Ja pozīcijai ir divu norīkotu ĀKNI kredītu novērtējumi, kredītiestāde izmanto mazāk labvēlīgo kredītu novērtējumu. |
|
6. |
Ja pozīcijai ir vairāk nekā divu norīkotu ĀKNI kredītu novērtējumi, izmanto divus labvēlīgākos kredītu novērtējumus. Ja divi labvēlīgākie novērtējumi ir atšķirīgi, izmanto mazāk labvēlīgo no abiem. |
|
7. |
Ja kredīta aizsardzību, kas ir piemērota saskaņā ar 90.-93. pantu, sniedz tieši SSPE un šī aizsardzība ir atspoguļota norīkotas ĀKNI veiktā pozīcijas kredītu novērtējumā, var izmantot ar šo kredītu novērtējumu saistīto riska svērto vērtību. Ja aizsardzība nav piemērota saskaņā ar 90.-93. pantu, kredītu novērtējums nav atzīts. Situācijā, kad kredīta aizsardzību sniedz nevis SSPE, bet tieši pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai, kredītu novērtējums nav atzīts. |
3. SAMĒROŠANA
|
8. |
Kompetentās iestādes nosaka, ar kuru 4. daļā minēto kredīta kvalitātes pakāpi ir saistāms katrs piemērotas ĀKNI kredītu novērtējums. Šādi kompetentās iestādes nošķir relatīvos riska svērumus, kas izteikti katrā novērtējumā. Tās aplūko kvantitatīvos faktorus, piemēram, saistību nepildīšanas un/vai zaudējumu procentus, un kvalitatīvos faktorus, piemēram, ĀKNI novērtēto darījumu diapazonu un kredītu novērtējuma nozīmi. |
|
9. |
Kompetentās iestādes cenšas nodrošināt to, ka pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām, kurām piemēro to pašu riska svērumu, pamatojoties uz piemērotu ĀKNI kredītu novērtējumu, piemēro līdzvērtīgas kredītriska pakāpes. Tas ietver izmaiņas kredīta kvalitātes pakāpes noteikšanā, ar ko attiecīgi saistāms īpašs kredīta novērtējums. |
4. daļa — Aprēķināšana
1. RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS APRĒĶINĀŠANA
|
1. |
Pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas riska svērtās vērtības aprēķināšanu 96. panta nolūkiem veic, piemērojot pozīcijas riska darījuma vērtībai attiecīgo riska svērumu, kā tas noteikts šajā daļā. |
|
2. |
Saskaņā ar 3. punktu:
|
|
3. |
Pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas riska darījuma vērtību, ko rada IV pielikumā uzskaitītie atvasinātie instrumenti, nosaka atbilstoši III pielikumam. |
|
4. |
Ja pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai piemēro fondēto kredīta aizsardzību, šīs pozīcijas riska darījuma vērtību iespējams mainīt atbilstoši VIII pielikumam un tajā noteiktajām prasībām, kā tālāk noteikts šajā pielikumā. |
|
5. |
Ja kredītiestādei ir divas vai vairākas pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, kas pārklājas, tiek prasīts, lai tādā mērā, kā tās pārklājas, iekļautu riska svērtās vērtības aprēķinā tikai to pozīciju vai pozīcijas daļu, kas rada augstāko riska svērto vērtību. Šā punkta nolūkā “pārklāšanās” nozīmē to, ka pozīcijas pilnīgi vai daļēji atspoguļo riska darījumus ar vienu un to pašu risku tā, ka pārklāšanās apjomā tās var uzskatīt par vienu riska darījumu. |
2. RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS APRĒĶINĀŠANA SASKAŅĀ AR STANDARTIZĒTO PIEEJU
|
6. |
Saskaņā ar 9. punktu pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, kurai piešķirts reitings, riska svērto vērtību aprēķina, piemērojot riska darījumu vērtībai attiecīgās kredīta kvalitātes pakāpes riska svērumu, kas atbilst kompetento iestāžu kredīta novērtējumam saskaņā ar 98. pantu, kā noteikts 1. un 2. tabulā. |
1. tabula
Pozīcijas, kurām nav īstermiņa kredīta novērtējumu
|
Kredīta kvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 un zemāka |
|
Riska svērums |
20 % |
50 % |
100 % |
350 % |
1 250 % |
2. tabula
Pozīcijas ar īstermiņa kredīta novērtējumiem
|
Kredīta kvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
Visi citi kredīta novērtējumi |
|
Riska svērums |
20 % |
50 % |
100 % |
1 250 % |
|
7. |
Saskaņā ar 10. līdz 16. punktu pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai bez reitinga riska svērto vērtību aprēķina, piemērojot 1 250 % riska svērumu. |
2.1. Iniciatores kredītiestādes un sponsores kredītiestādes
|
8. |
Iniciatorei kredītiestādei vai sponsorei kredītiestādei riska svērtās vērtības, kas aprēķinātas, ņemot vērā to pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, var ierobežot līdz riska svērtās vērtības summām, ko aprēķina vērtspapīros pārvēršamajiem riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu pārvērsti vērtspapīros, pieņemot, ka 150 % riska svērums tiek piemērots visiem kavētajiem riska darījumiem un posteņiem, kas ietilpst vērtspapīros pārvēršamo riska darījumu “augstā riska kategorijā”. |
2.2. Pozīcijas bez reitinga
|
9. |
Kredītiestāde, kurai ir pārvēršanas vērtspapīros pozīcija bez reitinga, var piemērot 10. punktā noteikto metodi šīs pozīcijas riska svērtās vērtības aprēķināšanai, pieņemot, ka riska darījumu portfeļa sastāvs vienmēr ir zināms. |
|
10. |
Kredītiestāde var piešķirt vidējo svērto riska svērumu, kas saskaņā ar 78. līdz 83. pantu tiktu piešķirts vērtspapīros pārvēršamiem riska darījumiem kredītiestādēs, kas tur riska darījumus, reizinot šo svērumu ar koncentrācijas koeficientu. Šis koncentrācijas koeficients ir vienāds ar visu laidienu nominālvērtību summu, ko dala ar nominālvērtību summu visiem laidieniem, kas ir zemākas kārtas vai tās pašas kārtas ar laidienu, kurā ir šī pozīcija, ieskaitot arī šo laidienu. Aprēķinātais riska svērums nedrīkst būt augstāks par 1 250 % vai zemāks par jebkuru riska svērumu, ko piešķir augstākam laidienam ar reitingu. Ja kredītiestāde nevar noteikt riska svērumus, kas būtu piešķirami vērtspapīros pārvēršamiem riska darījumiem saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, tā šai pozīcijai piešķir 1 250 % riska svērumu. |
2.3. Pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas otrās kārtas zaudējumu laidienā vai labākā laidienā ABCP (Asset backed commercial paper — “ar aktīviem segti īstermiņa tirdzniecības vekseļi”) programmā
|
11. |
Ja ir iespējama izdevīgāka attieksme, izmantojot 13. līdz 15. panta noteikumus attiecībā uz vienošanos par likviditātes nodrošināšanu, kredītiestāde var piemērot pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām, kas atbilst 12. punkta nosacījumiem, riska svērumu, kurš ir lielāks par i) 100 % vai ii) augstāko no riska svērumiem, ko kredītiestāde, kurai ir riska darījumi, varētu piemērot jebkuram no vērtspapīros pārvēršamiem riska darījumiem atbilstoši 78. līdz 83. pantam. |
|
12. |
Lai varētu izmantot 11. punkta noteikumus, pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai ir jābūt:
|
2.4. Vienošanās par likviditātes nodrošinājumiem bez reitinga
2.4.1. Piemērotās likviditātes nodrošināšana
|
13. |
Ja ir izpildīti turpmāk izklāstītie nosacījumi, vienošanās par likviditātes nodrošināšanu riska darījuma vērtības noteikšanai iespējams piemērot konversijas koeficientu 20 % no nominālās summas likviditātes nodrošinājumam, kura sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk, savukārt konversijas koeficientu, kas ir 50 % no nominālās summas, iespējams piemērot likviditātes nodrošinājumam, kura sākotnējais termiņš ir ilgāks par vienu gadu:
Piemērojamais riska svērums ir augstākais riska svērums, ko kredītiestāde, kurā ir riska darījumi, var piemērot jebkuram vērtspapīros pārvēršamam riska darījumam saskaņā ar 78. līdz 83. pantu. |
2.4.2. Likviditātes nodrošinājumi, kurus iespējams izmantot tikai tādā gadījumā, ja iestājas vispārēji tirgus darbības traucējumi
|
14. |
Lai noteiktu likviditātes nodrošinājuma riska darījuma vērtību, iespējams piemērot 0 % konversijas koeficientu, ja likviditātes nodrošinājumu var izmantot, vienīgi iestājoties vispārējiem tirgus darbības traucējumiem (t.i., ja vairāk nekā viens speciālā mērķa uzņēmums dažādos darījumos nespēj atjaunot komerciālos vērtspapīrus pēc to termiņa beigām un šī nespēja nav radusies speciālā mērķa uzņēmuma kredītu kvalitātes pasliktināšanās vai vērtspapīros pārvērsto riska darījumu kredīta kvalitātes pasliktināšanās), ja izpildīti 13. punktā izklāstītie nosacījumi. |
2.4.3. Vienošanās par naudas aizdošanu
|
15. |
Lai noteiktu likviditātes nodrošinājuma riska darījuma vērtību, iespējams piemērot 0 % konversijas koeficientu, ja likviditātes nodrošinājums ir bez nosacījumiem atsaucams, pieņemot, ka tiek izpildīti 13. punkta nosacījumi, un likviditātes nodrošinājuma atmaksāšanai ir priekšroka attiecībā pret citiem prasījumiem saistībā ar vērtspapīros pārvēršamu riska darījumu naudas plūsmām. |
2.5. Papildu kapitāla prasības atjaunojamu riska darījumu pārvēršanai vērtspapīros ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem
|
16. |
Papildus riska svērtajai vērtībai, kas aprēķināta kredītiestādes pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām, iniciatore kredītiestāde aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar metodi, kas izklāstīta 17. līdz 33. punktā, ja tā pārdod atjaunojamus riska darījumus pārvēršanai vērtspapīros, kas satur priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu. |
|
17. |
Kredītiestāde aprēķina riska svērto vērtību attiecībā uz iniciatora interesēm un ieguldītāja interesēm. |
|
18. |
Pārvēršanas vērtspapīros struktūrām, kurās ietverti gan atjaunojami darījumi, gan neatjaunojami darījumi, iniciatore kredītiestāde piemēro 19. līdz 31. punktā izklāstīto metodi tai bāzes portfeļa daļai, kurā ir atjaunojami riska darījumi. |
|
19. |
Šīs daļas 16. līdz 31. punkta nolūkiem “iniciatora intereses” ir riska darījuma vērtība, ko sastāda pārvēršanai vērtspapīros pārdoto izmantoto summu portfeļa nosacītā daļa, kuras proporcija attiecībā pret kopējo portfeļa summu, kas pārdota struktūrai, nosaka proporciju naudas plūsmai, ko rada pamatsummas un procentu iekasēšana un citas saistītās summas, kas pārvēršanā vērtspapīros nav izmantojamas maksājumiem pārvēršanas vērtspapīros pozīciju turētājiem. Lai tās atzītu par iniciatora interesēm, tām nav jābūt pakārtotām ieguldītāja interesēm. “Ieguldītāja intereses” ir riska darījuma vērtība, ko sastāda izmantoto summu portfeļa atlikusī nosacītā daļa. |
|
20. |
Iniciatores kredītiestādes riska darījums, kas saistīts ar tās tiesībām attiecībā uz iniciatora interesēm, nav uzskatāms par pārvēršanas vērtspapīros pozīciju, bet gan par proporcionālu riska darījumu daļu no vērtspapīros pārvēršamiem riska darījumiem tā, it kā tos nepārvērstu vērtspapīros. |
2.5.1. Izņēmumi priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumam
|
21. |
No 16. punktā noteiktās kapitāla prasības ir atbrīvoti šādu pārvēršanas vērtspapīros veidu iniciatori:
|
2.5.2. Maksimālā kapitāla prasība
|
22. |
Iniciatorei kredītiestādei, kurai jāpilda 16. punktā noteiktā kapitāla prasība, kopējā summa riska svērtajai vērtībai attiecībā uz tās pozīcijām ieguldītāju interesēs un riska svērtajai vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar 16. punktu, nedrīkst būt lielāka kā:
|
|
23. |
Tīrās peļņas atskaitījumus, ja tādi ir, kas rodas no nākamo ienākumu kapitalizācijas, kura tiek pieprasīta saskaņā ar 57. pantu, neiekļauj maksimālajā summā, kas norādīta 22. punktā. |
2.5.3. Riska svērtās vērtības aprēķināšana
|
24. |
Riska svērto vērtību, kas aprēķināma saskaņā ar 16. punktu, nosaka, reizinot ieguldītāju interešu summu ar piemērotu konversijas koeficientu, kā tas norādīts 26. līdz 33. punktā, un ar vidējo svērto riska pakāpi, kas būtu piemērojama vērtspapīros pārvēršamiem riska darījumiem, ja tie nebūtu pārvērsti vērtspapīros. |
|
25. |
Priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums uzskatāms par “kontrolētu”, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
|
26. |
Bez saistību uzņemšanās un bez nosacījumiem un iepriekšēja brīdinājuma atsaucamo mazo riska darījumu pārvēršanu vērtspapīros ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kur priekšlaicīgu amortizāciju izraisa starpības pārsniegums, kas ir nokrities zemāk par noteiktu līmeni, kredītiestādēm jāsalīdzina triju mēnešu vidējais starpības pārsnieguma līmenis ar starpības pārsnieguma līmeņiem, starp kuriem būtu jāatrodas starpības pārsniegumam. |
|
27. |
Ja pārvēršana vērtspapīros nepieprasa starpības pārsnieguma atrašanos noteiktā līmenī, par atsauces līmeni uzskata tādu, kas ir par 4,5 procentu punktiem augstāks nekā starpības pārsnieguma līmenis, kas izraisa priekšlaicīgu amortizāciju. |
|
28. |
Piemērojamo konversijas koeficientu nosaka, vadoties pēc aktuālā triju mēnešu vidējā starpības pārsnieguma līmeņa saskaņā ar 3. tabulu. |
3. tabula
|
|
Pārvēršana vērtspapīros ar kontrolētu priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu |
Pārvēršana vērtspapīros ar nekontrolētu priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu |
|
3 mēnešu vidējais starpības pārsniegums |
Konversijas koeficients |
Konversijas koeficients |
|
Virs A līmeņa |
0 % |
0 % |
|
A līmenis |
1 % |
5 % |
|
B līmenis |
2 % |
15 % |
|
C līmenis |
10 % |
50 % |
|
D līmenis |
20 % |
100 % |
|
E līmenis |
40 % |
100 % |
|
29. |
3. tabulā “A līmenis” nozīmē starpības pārsniegumu, kas ir mazāks par 133,33 % no starpības pārsnieguma atsauces līmeņa, taču ne mazāks par 100 % no šā atsauces līmeņa; “B līmenis” nozīmē starpības pārsniegumu, kas ir mazāks par 100 % no starpības pārsnieguma atsauces līmeņa, taču ne mazāks par 75 % no šā atsauces līmeņa; “C līmenis” nozīmē starpības pārsniegumu, kas ir mazāks par 75 % no starpības pārsnieguma atsauces līmeni, taču ne mazāks par 50 % no šā atsauces līmeņa; “D līmenis” nozīmē starpības pārsniegumu, kas ir mazāks par 50 % no starpības pārsnieguma atsauces līmeņa, taču ne mazāks par 25 % no šā atsauces līmeņa; un “E līmenis” nozīmē starpības pārsniegumu, kas ir mazāks nekā 25 % no starpības pārsnieguma atsauces līmeņa. |
|
30. |
Bez saistību uzņemšanās un bez nosacījumiem un iepriekšēja brīdinājuma atsaucamo mazo riska darījumu pārvēršanai vērtspapīros ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kur priekšlaicīgu amortizāciju izraisa kāds cits kvantitatīvais rādītājs, nevis starpības pārsniegums, kas ir nokrities zemāk par 3 mēnešu vidējo līmeni, kompetentās iestādes var piemērot režīmu, kas ir līdzīgs režīmam, ar kuru nosaka norādīto pārrēķina vērtību saskaņā ar 26. līdz 29. punktu. |
|
31. |
Ja kompetentā iestāde kādā gadījumā, kad notiek pārvēršana vērtspapīros, vēlas piemērot 30. punktā noteikto procedūru, tā vispirms informē par to visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes. Pirms kompetentā iestāde drīkst iekļaut šo procedūru vispārējā stratēģijā, ko tā piemēro pārvēršanai vērtspapīros ar iepriekš aprakstītajiem priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem, tā konsultējas ar visu pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ņem vērā viņu izteiktos atzinumus. Kompetentā iestāde publisko izteiktos atzinumus un piemēroto procedūru. |
|
32. |
Visām citām atjaunojamu riska darījumu pārvēršanām vērtspapīros ar kontrolētu priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu piemēro konversijas koeficientu 90 %. |
|
33. |
Visām citām atjaunojamu riska darījumu pārvēršanām vērtspapīros ar nekontrolētu priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu piemēro konversijas koeficientu 100 %. |
2.6. Kredītriska mazināšanas atzīšana pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām
|
34. |
Ja pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai ir iegūta kredīta aizsardzība, riska svērtās vērtības aprēķinu iespējams mainīt saskaņā ar VIII pielikumu. |
2.7. Riska svērtās vērtības mazināšana
|
35. |
Kā paredzēts 66. panta 2. punktā, attiecībā uz pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām, kurām piešķir 1 250 % riska svērumu, kredītiestādes var, kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai savos riska svērtās vērtības aprēķinos, atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību. Šiem nolūkiem riska darījuma vērtības aprēķinā var ņemt vērā pieļaujamo fondēto kredīta aizsardzību tādā veidā, kā tas atbilst 34. punktam. |
|
36. |
Ja kredītiestāde izmanto 35. punktā paredzēto alternatīvu, summu, kas ir 12,5 reizes lielāka par summu, atskaitītu saskaņā ar šo punktu, 8. punkta nolūkiem atskaita no summas, kas 8. punktā minēta kā maksimālā riska svērtā vērtība, ko jāaprēķina šeit norādītajām kredītiestādēm. |
3. RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS APRĒĶINĀŠANA ATBILSTĪGI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI
3.1. Metožu hierarhija
|
37. |
Pārvēršanas vērtspapīros pozīciju riska svērto vērtību 96. panta nolūkiem aprēķina saskaņā ar 38. līdz 74. punktu. |
|
38. |
Pozīcijai ar reitingu vai pozīcijai, kurai piemēro iespējamo reitingu, riska svērto vērtību aprēķina, izmantojot 46. līdz 51. punktā izklāstīto uz reitingiem balstīto metodi. |
|
39. |
Pozīcijai bez reitinga izmanto 52. līdz 54. punktā izklāstīto uzraudzības formulas metodi, izņemot gadījumus, kuros atļauts izmantot iekšējās novērtēšanas pieeju, kā tas noteikts 43. un 44. punktā. |
|
40. |
Kredītiestāde, kura nav iniciatore kredītiestāde vai sponsore kredītiestāde, uzraudzības formulas metodi var izmantot tikai ar kompetento iestāžu atļauju. |
|
41. |
Ja iniciatore kredītiestāde vai sponsore kredītiestāde nespēj aprēķināt Kirb un nav saņēmusi atļauju izmantot iekšējās novērtēšanas pieeju ABCP programmu pozīcijām, un attiecībā uz citām kredītiestādēm, kur tās nav saņēmušas atļauju izmantot uzraudzības formulas metodi, vai attiecībā uz ABCP programmu pozīcijām - iekšējās novērtēšanas pieeju, tad pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām bez reitinga, kurām nav iespējams izmantot iespējamo reitingu, piešķir 1 250 % riska svērumu. |
3.1.1. Iespējamo reitingu lietošana
|
42. |
Ja ir izpildītas turpmāk norādītās prasības attiecībā uz darbību, iestāde pozīcijai bez reitinga piešķir iespējamo kredīta novērtējumu, kas ir ekvivalents kredīta novērtējumam tām pozīcijām ar reitingu (“atsauces pozīcijas”), kuras ir visaugstākās pozīcijas, kas ir visos aspektos pakārtotas attiecīgajai pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai bez reitinga:
|
3.1.2. “Iekšējās novērtēšanas pieeja” ABCP programmu pozīcijām
|
43. |
Ja to atļauj kompetentās iestādes un ir izpildīti zemāk minētie nosacījumi, kredītiestāde ar ABCP programmas pozīcijām bez reitinga var piešķirt atvasinātu reitingu, kā tas noteikts 44. punktā:
Kompetentās iestādes var atcelt prasību padarīt ĀKNI novērtēšanas metodoloģiju, ja tās uzskata, ka konkrētas pārvēršanas vērtspapīros īpatnības — piemēram, tās unikālā struktūra - ir tādas, ka tām vēl nav publiski pieejamas ĀKNI novērtēšanas metodoloģijas. |
|
44. |
Pozīcijas bez reitinga kredītiestāde ieskaita vienā no reitingu kategorijām, kas aprakstītas 43. punktā. Pozīcijai tiek piešķirts atvasināts reitings, kas atbilst kredīta novērtējumam, kurš atbilst šai reitingu kategorijai, kā noteikts 43. punktā. Ja šis atvasinātais reitings, uzsākot pārvēršanu vērtspapīros, ir atbilstošs investīciju kategorijai vai augstāks, tas ir pielīdzināms piemērotam kredīta novērtējumam, ko sniegusi tiesīga ĀKNI riska svērtās vērtības aprēķinu nolūkiem. |
3.2. Maksimālā riska svērtā vērtība
|
45. |
Iniciatore kredītiestāde, sponsore kredītiestāde vai citas kredītiestādes, kas var aprēķināt KIRB, var pārvēršanas vērtspapīros pozīciju aprēķināto riska svērto vērtību ierobežot līdz tādai, kas saskaņā ar 75. panta a) apakšpunktu radītu kapitāla prasību, kas vienāda ar 8 % no riska svērtās vērtības, kas rastos, ja vērtspapīros pārvēršamie aktīvi netiktu pārvērsti vērtspapīros un būtu iekļauti kredītiestādes bilancē kopā ar paredzamajiem zaudējumiem no šiem riska darījumiem. |
3.3. Uz reitingiem balstītā metode
|
46. |
Atbilstoši uz reitingiem balstītajai metodei riska svērto vērtību pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai ar reitingu aprēķina, riska darījumu vērtībai piemērojot attiecīgās kredīta kvalitātes pakāpes riska svērumu, kas atbilst kompetento iestāžu kredīta novērtējumam saskaņā ar 98. pantu, kā tas noteikts turpmāk 4. un 5. tabulā, un reizinātu ar 1,06. |
4. tabula
Pozīcijas, kurām nav kredīta īstermiņa novērtējuma
|
Kredīta kvalitātes pakāpe (CQS) |
Riska svērums |
||
|
|
A |
B |
C |
|
CQS 1 |
7 % |
12 % |
20 % |
|
CQS 2 |
8 % |
15 % |
25 % |
|
CQS 3 |
10 % |
18 % |
35 % |
|
CQS 4 |
12 % |
20 % |
35 % |
|
CQS 5 |
20 % |
35 % |
35 % |
|
CQS 6 |
35 % |
50 % |
50 % |
|
CQS 7 |
60 % |
75 % |
75 % |
|
CQS 8 |
100 % |
100 % |
100 % |
|
CQS 9 |
250 % |
250 % |
250 % |
|
CQS 10 |
425 % |
425 % |
425 % |
|
CQS 11 |
650 % |
650 % |
650 % |
|
Zem CQS 11 |
1 250 % |
1 250 % |
1 250 % |
5. tabula
Pozīcijas ar īstermiņa kredīta novērtējumiem
|
Kredīta kvalitātes pakāpe (CQS) |
Riska svērums |
||
|
|
A |
B |
C |
|
CQS 1 |
7 % |
12 % |
20 % |
|
CQS 2 |
12 % |
20 % |
35 % |
|
CQS 3 |
60 % |
75 % |
75 % |
|
Visi citi kredīta novērtējumi |
1 250 % |
1 250 % |
1 250 % |
|
47. |
Saskaņā ar 48. un 49. punktu riska svērumus katras tabulas A slejā piemēro tad, ja pozīcija ir vecākajā pārvēršanas vērtspapīros laidienā. Lai noteiktu, kurš laidiens ir vecākais, nav nepieciešams ņemt vērā summas, kas pienākas par procentu likmju vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, maksājamām komisijas maksām vai citiem līdzīgiem maksājumiem. |
|
48. |
6 % riska svērumu var piešķirt pozīcijai vecākajā vērtspapīru laidienā, ja šis laidiens jebkurā aspektā ir vecāks par jebkuru citu vērtspapīru laidienu, kura pozīcijām saskaņā ar 46. punktu piešķirts 7 % riska svērums, ja:
|
|
49. |
Riska svērumus katras tabulas C slejā piemēro tad, ja pozīcija ir pārvēršanā vērtspapīros, kurā vērtspapīros pārvēršamo riska darījumu faktiskais skaits ir mazāks par seši. Aprēķinot riska darījumu faktisko skaitu, vairākus vērtspapīros pārvēršamos riska darījumus ar vienu debitoru uzskata par vienu riska darījumu. Riska darījumu faktisko skaitu aprēķina kā:
kur EADi ir riska darījumu vērtību summa visiem riska darījumiem ar i debitoru. Atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros (vērtspapīros pārvērsto riska darījumu pārvēršana vērtspapīros) gadījumā kredītiestāde izskata vērtspapīros pārvēršamo riska darījumu skaitu portfelī, nevis bāzes riska darījumu skaitu sākotnējos portfeļos, no kurienes cēlušies vērtspapīros pārvēršamie bāzes riska darījumi. Ja ir pieejama portfeļa daļa, kas ir saistīta ar lielāko riska darījumu (C1) kredītiestāde var aprēķinā N kā 1/C1. |
|
50. |
Riska svērumus B slejā piešķir visām citām pozīcijām. |
|
51. |
Kredītriska mazināšanu pārvēršanas vērtspapīros pozīcijās iespējams atzīt atbilstoši 60. līdz 62. punktam. |
3.4. Uzraudzības formulas metode
|
52. |
Ievērojot 58. un 59. punktu, uzraudzības formulas metode paredz, ka riska svērums pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai ir lielākais no diviem lielumiem - 7 % vai riska svērums, kas piemērojams saskaņā ar 53. punktu. |
|
53. |
Saskaņā ar 58. un 59. punktu riska darījuma summai piemērojamais riska svērums ir 12,5 x (S[L+T] – S[L])/T kur
kur
τ = 1 000, un un ω = 20. Šajos vienādojumos Beta [x; a, b] attiecas uz kumulatīvo beta sadalījumu ar parametriem a un b, kurus novērtē attiecībā pret x. T (laidiena apjoms, kurā atrodas pozīcija) aprēķina kā a) laidiena nominālās summas attiecību pret b) riska darījumu vērtības summu vērtspapīros pārvēršamajiem riska darījumiem. T aprēķināšanas nolūkiem IV pielikumā uzskaitīto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtība gadījumos, kad esošās aizstāšanas izmaksas nav pozitīvs lielums, ir potenciāls nākotnes kredītriska darījums, ko aprēķina saskaņā ar III pielikumu. Kirbr ir attiecība a) Kirb pret b) b) riska darījumu vērtību summa vērtspapīros pārvēršamajiem riska darījumiem. Kirbr izsaka decimālā formā (piemēram, Kirb, kas ir vienāds 15 % no portfeļa izsaka kā Kirbr 0,15). L (kredīta kvalitātes uzlabošanas līmenis) aprēķina kā visu to laidienu nominālās summas attiecību, kuri ir pakārtoti laidienam, kurā atrodas pozīcija, attiecību pret riska darījumu vērtību summu vērtspapīros pārvēršamajiem riska darījumiem. Kapitalizētos nākotnes ieņēmumus neiekļauj L aprēķinā. Aprēķinot kredīta kvalitātes uzlabošanas līmeni, summas, kas jāsaņem no darījumu partneriem saistībā ar IV pielikumā uzskaitītajiem atvasinātajiem instrumentiem un kas attiecībā pret minēto laidienu ietilpst attiecināmas uz jaunāku laidienu, iespējams aprēķināt pēc to esošajām aizstāšanas izmaksām (bez potenciālajiem nākotnes riska darījumiem). N ir riska darījumu faktiskais skaits, kas aprēķināts saskaņā ar 49. punktu. ELGD jeb riska darījuma vidējos svērtos zaudējumus, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā, aprēķina šādi:
kur LGDi ir vidējais LGD visiem riska darījumiem ar i debitoru, ja LGD nosaka saskaņā ar 84. līdz 89. pantu. Atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros gadījumā pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām piemēro 100 % LGD. Ja saistību nepildīšanas risku un pasliktināšanās risku iegādātajiem pircēju parādiem vienā pārvēršanā vērtspapīros izskata apkopotā veidā (t.i., viena rezerve vai nodrošinājums ir pieejams abu veidu zaudējumu segšanai), LGDi ievadi sastāda kā vidējo svērto LGD kredītriskam un 75 % LGD pasliktināšanās riskam. Svērumi ir atsevišķs kapitāla nodrošinājums attiecīgi kredītriskam un pasliktināšanās riskam. Vienkāršota ievade Ja riska darījuma vērtība lielākajam vērtspapīros pārvēršamajam riska darījumam, C1, nav lielāka par 3 % no riska darījumu vērtību summas vērtspapīros pārvēršamajiem riska darījumiem, uzraudzības formulas metodes nolūkiem kredītiestāde var noteikt LGD = 50 % un N kā vienādu ar
vai N=1/ C 1 . Cm ir riska darījumu vērtību summas lielākajiem “m” riska darījumiem attiecība pret riska darījumu vērtību summu vērtspapīros pārvēršamajiem riska darījumiem. Lielumam “m” līmeni var noteikt kredītiestāde. Pārvēršanai vērtspapīros, kurā ietverti mazie riska darījumi, kompetentās iestādes var atļaut uzraudzības formulas metodes izmantošanu, lietojot vienkāršojumus: h = 0 un v = 0. |
|
54. |
Kredītriska mazināšanu pārvēršanas vērtspapīros pozīcijās iespējams atzīt atbilstoši 60., 61. un 63. līdz 67. punktam. |
3.5. Vienošanās par likviditātes nodrošināšanu
|
55. |
56. līdz 59. punktu piemēro, lai noteiktu riska darījumu vērtību pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai bez reitinga, kas ir noteiktu veidu vienošanās par likviditātes nodrošināšanu. |
3.5.1. Likviditātes nodrošinājumi, kas ir pieejami tikai vispārēju tirgus darbības traucējumu gadījumā
|
56. |
Likviditātes nodrošinājuma, ko iespējams izmantot tikai vispārīgu tirgus darbības traucējumu gadījumā un kas atbilst 13. punkta nosacījumiem “piemērotas likviditātes nodrošināšanai”, nominālajai summai var piemērot 20 % konversijas koeficientu. |
3.5.2. Vienošanās par naudas aizdošanu
|
57. |
Likviditātes nodrošinājuma, kas atbilst 15. punkta nosacījumiem, nominālajai summai iespējams piemērot konversijas koeficientu 0 %. |
3.5.3. Izņēmuma gadījumi, kad nav iespējams aprēķināt Kirb.
|
58. |
Ja kredītiestādei no praktiskā viedokļa nav izdevīgi aprēķināt riska svērto vērtību riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu pārvērsti vērtspapīros, kredītiestāde izņēmuma gadījumos ar kompetento iestāžu atļauju uz noteiktu laiku var piemērot 59. punktā izklāstīto metodi riska svērtās vērtības aprēķināšanai pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām bez reitinga likviditātes nodrošinājuma veidā, ja likviditātes nodrošinājums atbilst 13. punktā minētajiem “atzīta likviditātes nodrošinājuma” nosacījumiem vai 56. punkta noteikumiem. |
|
59. |
Augstāko riska svērumu, kas tiktu piemērots saskaņā ar 78. līdz 83. pantu jebkuram vērtspapīros pārvēršamam riska darījumam tā, it kā tie nebūtu pārvērsti vērtspapīros, var piemērot pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai, ko pārstāv likviditātes nodrošinājums. Lai noteiktu pozīcijas riska darījuma vērtību, var piemērot 50 % konversijas koeficientu likviditātes nodrošinājuma nominālajai summai, ja vienošanās sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk. Ja likviditātes nodrošinājums atbilst 56. punkta nosacījumiem, iespējams piemērot 20 % konversijas koeficientu. Citos gadījumos piemēro 100 % konversijas koeficientu. |
3.6. Kredītriska mazināšanas atzīšana pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām
3.6.1. Fondētā kredītu aizsardzība
|
60. |
Piemērota fondētā aizsardzība tiek ierobežota līdz tādai, kas ir piemērota riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, kā tas noteikts 90. līdz 93. pantā, un tās atzīšana ir saistāma ar attiecīgo minimālo prasību izpildi, kas noteiktas minētajos pantos. |
3.6.2. Nefondētā aizsardzība
|
61. |
Piemērota nefondētā aizsardzība un nefondētās aizsardzības sniedzēji ir tikai tādi, kas ir piemēroti saskaņā ar 90. līdz 93. pantu, un to atzīšana ir saistāma ar attiecīgo minimālo prasību izpildi, kas noteiktas šajos pantos. |
3.6.3. Kapitāla prasību aprēķināšana pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām ar kredītriska mazināšanu.
Uz reitingiem balstītā metode
|
62. |
Ja riska svērto vērtību aprēķina, izmantojot uz reitingiem balstīto pieeju, riska darījumu vērtību un/vai riska svērto vērtību pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai, kurai ir iegūta kredīta aizsardzība, var grozīt saskaņā ar VIII pielikuma noteikumiem, ciktāl tie attiecas uz riska svērtās vērtības aprēķināšanu saskaņā ar 78. līdz 83. pantu. |
Uzraudzības formulas metode — pilna aizsardzība
|
63. |
Ja riska svērto vērtību aprēķina, izmantojot uzraudzības formulas metodi, kredītiestāde nosaka pozīcijas “faktisko riska pakāpi”. Kredītiestāde to nosaka, dalot pozīcijas riska svērto vērtību ar pozīcijas riska darījuma vērtību un rezultātu reizinot ar 100. |
|
64. |
Fondētās kredīta aizsardzības gadījumā pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas riska svērto vērtību aprēķina, reizinot pozīcijas riska darījuma summu, kas koriģēta atbilstoši fondētajai kredīta aizsardzībai (E*, kas aprēķināts saskaņā ar 90. līdz 93. pantu, riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, pieņemot, ka pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas summa ir E) ar faktisko riska pakāpi. |
|
65. |
Nefondētas kredīta aizsardzības gadījumā pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas riska svērto vērtību aprēķina, reizinot GA (aizsardzības summa, kas koriģēta atbilstoši valūtas nesakritībai un termiņu nesakritībai saskaņā ar VIII pielikuma noteikumiem) ar aizsardzības sniedzēja riska svērumu; un pieskaitot rezultātu summai, kas iegūta, reizinot pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas summu, no kuras atņemts GA, ar faktisko riska svērumu. |
Uzraudzības formulas metode — daļēja aizsardzība
|
66. |
Ja kredītriska mazināšana sedz “pirmās kārtas zaudējumus” vai proporcionālus zaudējumus pārvēršanas vērtspapīros pozīcijā, kredītiestāde var piemērot 63. līdz 65. punktu. |
|
67. |
Citos gadījumos kredītiestāde uzskata pārvēršanas vērtspapīros pozīciju par divām vai vairākām pozīcijām, nesegto daļu uzskatot par pozīciju ar zemāko kredīta kvalitāti. Lai aprēķinātu riska svērto vērtību šai pozīcijai, piemēro 52. līdz 54. punkta noteikumus, pieņemot, ka fondētās aizsardzības gadījumā “T” koriģē atbilstoši e*; un nefondētās aizsardzības gadījumā — atbilstoši –g, kur e* apzīmē E* attiecību pret kopējo nosacīto bāzes portfeļa vērtību, kur E* ir pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas koriģētā riska darījuma summa, kas aprēķināta atbilstoši VIII pielikuma noteikumiem, kā tos piemēro riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, pieņemot, ka pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas summa ir E; un g ir kredīta aizsardzības nominālās summas (kas ir koriģēta atbilstoši valūtas nesakritībai un termiņu nesakritībai saskaņā ar VIII pielikuma noteikumiem) attiecība pret riska darījumu summām pārvēršanas vērtspapīros riska darījumos. Nefondētās kredīta aizsardzības gadījumā aizsardzības sniedzēja riska svērumu piemēro tai pozīcijas daļai, ko neietver “T” koriģētā vērtība. |
3.7. Papildu kapitāla prasības atjaunojamu riska darījumu pārvēršanai vērtspapīros ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem
|
68. |
Papildus riska svērtajai vērtībai, kas aprēķināta kredītiestādes pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām, iniciatorei kredītiestādei prasa aprēķināt riska svērto vērtību saskaņā ar metodoloģiju, kas izklāstīta 16. līdz 33. punktā, ja tā pārdod atjaunojamus riska darījumus pārvēršanai vērtspapīros ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu. |
|
69. |
Šā pielikuma 68. punkta nolūkā 70. un 71. punkts aizstāj, attiecīgi, 19. un 20. punktu. |
|
70. |
Šo noteikumu nolūkiem “iniciatora intereses” ir summa, ko veido:
Lai tās atzītu par iniciatora interesēm, tām nav jābūt pakārtotām ieguldītāja interesēm. “Ieguldītāja intereses” ir izmantoto summu, kas nav attiecināmas uz a) apakšpunktu, portfeļa nosacītās daļas riska darījuma vērtība plus riska darījuma vērtība tai kredītlīniju neizmantoto summu portfeļa daļai, kuras izmantotās summas ir pārdotas pārvēršanai vērtspapīros, un kas nav attiecināma uz b) apakšpunktu. |
|
71. |
Iniciatores kredītiestādes riska darījums, kas saistīts ar tās tiesībām attiecībā uz iniciatora interešu daļu, kas aprakstīta 70. punkta a) apakšpunktā, nav uzskatāms par pārvēršanas vērtspapīros pozīciju, bet gan par proporcionālu riska darījumu ar pārvēršanai vērtspapīros izmantoto summu riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu pārvērsti vērtspapīros, par summu, kas ir vienāda ar 70. punkta a) apakšpunktā aprakstīto. Tiek uzskatīts arī, ka iniciatorei kredītiestādei ir proporcionāls riska darījums ar kredītlīniju neizmantotajām summām, kuru izmantotās summas ir pārdotas pārvēršanai vērtspapīros, par summu, kas ir vienāda ar 70. punkta b) apakšpunktā aprakstīto. |
3.8. Riska svērtās vērtības mazināšana
|
72. |
Pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, kurai piešķir 1 250 % riska svērumu, riska svērto vērtību var samazināt par summu, kas ir 12,5 reizes lielāka par jebkuru summu vērtības korekcijai, ko kredītiestāde ir izmantojusi attiecībā uz vērtspapīros pārvēršamiem riska darījumiem. Tādā apjomā, kā vērtības korekcijas ir ņemtas vērā šim nolūkam, tās neņem vērā to aprēķinu nolūkiem, kas norādīti VII pielikuma 1. daļas 36. punktā. |
|
73. |
Pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas riska svērto vērtību var samazināt par summu, kas ir 12,5 reizes lielāka par jebkuru summu vērtības korekcijai, ko kredītiestāde ir izmantojusi attiecībā uz šo pozīciju. |
|
74. |
Kā paredz 66. panta 2. punkts, attiecībā uz pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām, kurām piešķir 1 250 % riska svērumu, kredītiestādes var, kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai savos riska svērtās vērtības aprēķinos, atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību. |
|
75. |
Šā panta 74. punktā
|
|
76. |
Ja kredītiestāde izmanto 74. punktā paredzēto alternatīvu, summu, kas ir 12,5 reizes lielāka par summu, atskaitītu saskaņā ar šo punktu, 45. punkta nolūkiem atskaita no summas, kas šajā 45. punktā minēta kā maksimālā riska svērtā vērtība, ko jāaprēķina šeit norādītajām kredītiestādēm. |
X PIELIKUMS
OPERACIONĀLAIS RISKS
1. daļa — Pamatrādītāja pieeja
1. KAPITĀLA PRASĪBA
|
1. |
Atbilstoši pamatrādītāja pieejai operacionālā riska kapitāla prasība ir vienāda ar 15 % no 2. līdz 9. punktā definētā attiecīgā rādītāja. |
2. INDIKATORS
|
2. |
Attiecīgais indikators ir procentu tīro ieņēmumu un no procentiem neatkarīgo tīro ieņēmumu vidējā summa trīs gados. |
|
3. |
Vidējo summu par trim gadiem aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem trīs divpadsmit mēnešu novērojumiem finanšu gada beigās. Ja nav pieejami pārbaudīti rādītāji, iespējams izmantot darījumu prognozes. |
|
4. |
Ja kādā no minētajiem novērojumiem tīro procentu ieņēmumu un no procentiem neatkarīgo tīro ieņēmumu summa ir negatīva vai vienāda ar nulli, šo rādītāju neņem vērā, aprēķinot vidējo summu par trijiem gadiem. Attiecīgo indikatoru aprēķina kā pozitīvo rādītāju summu, ko dala ar pozitīvo rādītāju skaitu. |
2.1. Kredītiestādes, kuru darbību regulē Direktīva 86/635/EEK
|
5. |
Pamatojoties uz kredītiestāžu peļņas un zaudējumu pārskata grāmatvedības posteņiem saskaņā ar Direktīvas 86/635/EEK 27. pantu, attiecīgo indikatoru aprēķina kā 1. tabulā uzskaitīto elementu summu. Katru elementu summē kā pozitīvu vai negatīvu. |
|
6. |
Šiem elementiem var būt vajadzīgas korekcijas, lai ņemtu vērā 7. un 8. punktā noteiktās prasības. 1. tabula
|
2.1.1. Prasības.
|
7. |
Rādītāju aprēķina pirms rezervju un pamatdarbības izdevumu atskaitīšanas. Pamatdarbības izdevumos iekļauj maksu par ārējiem pakalpojumiem, ko sniegušas trešās puses, kas nav kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, vai tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kas ir arī kredītiestādes mātesuzņēmums. Izdevumi par trešo pušu sniegtiem pakalpojumiem var samazināt attiecīgo rādītāju, ja izdevumus radījis uzņēmums, kas pakļauts uzraudzībai saskaņā ar šo direktīvu. |
|
8. |
Atbilstīgā rādītāja aprēķināšanā neizmanto šādus elementus:
Ja tirdzniecības posteņu pārvērtēšana ir daļa no peļņas un zaudējumu pārskata, to var iekļaut aprēķinā. Ja piemēro Direktīvas 86/635/EEK 36. panta 2. punktu, peļņas un zaudējumu pārskatā iegrāmatotā pārvērtēšana jāiekļauj aprēķinā. |
2.2. Kredītiestādes, kuru darbību regulē atšķirīgas grāmatvedības sistēmas
|
9. |
Ja kredītiestāžu darbību regulē grāmatvedības sistēmas, kas ir atšķirīgas no Direktīvā 86/635/EK noteiktajām, tās aprēķina attiecīgo rādītāju, pamatojoties uz datiem, kas vislabāk atbilst 2. līdz 8. punktā izklāstītajai definīcijai. |
2. daļa — Standartizētā pieeja
1. KAPITĀLA PRASĪBA
|
1. |
Atbilstoši standartizētajai pieejai operacionālā riska kapitāla prasība ir 3 gadu vidējā vērtība attiecīgajiem rādītājiem, kam piemērots riska svērums un ko katru gadu aprēķina visām 2. tabulā minētajām darījumu līnijām. Tādu negatīvu operacionālā riska kapitāla prasību kādā darījumu līnijā, kura radusies no attiecīgā rādītāja, katru gadu var pārrēķināt attiecībā uz visu kopumu. Tomēr, ja visu darījumu līniju kopējās kapitāla izmaksas attiecīgajā gadā ir negatīvas, tad šim gadam vidējā vērtība ir nulle. |
|
2. |
Vidējo summu par trim gadiem aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem trīs divpadsmit mēnešu novērojumiem finanšu gada beigās. Ja nav pieejami pārbaudīti rādītāji, iespējams izmantot darījumu prognozes. 2. tabula
|
|
3. |
Kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādei operacionālā riska kapitāla prasību aprēķināt, izmantojot alternatīvu standartizēto pieeju, kā izklāstīts 5. līdz 11. punktā. |
2. DARĪJUMU LĪNIJU SAMĒROŠANAS PRINCIPI
|
4. |
Kredītiestādēm jāizstrādā un jādokumentē standartizētā sistēmā īpaša kārtība un kritēriji esošo darījumu līniju un galveno darbību rādītāju samērošanai. Šie kritēriji vajadzības gadījumā jāpārskata un jāpielāgo jauniem vai mainīgiem darījumiem un riskiem. Darījumu līniju samērošanas principi ir šādi:
|
3. ALTERNATĪVI RĀDĪTĀJI DAŽĀM DARĪJUMU LĪNIJĀM
3.1. Veidi
|
5. |
Kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādei izmantot alternatīvu atbilstīgu rādītāju darījumu līnijām: mazie banku darījumi un komercbanku darījumi. |
|
6. |
Šīm darījumu līnijām attiecīgais rādītājs ir izlīdzināts ienākumu rādītājs, kas ir vienāds ar triju gadu vidējo no kopējās aizdevumu un avansu nominālās summas, kas reizināta ar 0,035. |
|
7. |
Mazo banku darījumu un/vai komercbanku darījumu līnijās aizdevumi un avansi ietver kopējās izmantotās summas no atbilstīgiem kredītu portfeļiem: Komercbanku darījumu līnijā iekļauj arī vērtspapīrus, kas nav iekļauti tirdzniecības portfelī. |
3.2. Nosacījumi
|
8. |
Atļauju izmantot alternatīvos atbilstīgos rādītājus piešķir, ja ir izpildīti 9. līdz 11. punkta nosacījumi. |
3.2.1. Vispārīgi nosacījumi
|
9. |
Kredītiestāde izpilda 12. punktā noteiktos atbilstības kritērijus. |
3.2.2. Īpašie nosacījumi mazajiem banku darījumiem un komercbanku darījumiem
|
10. |
Kredītiestāde galvenokārt darbojas mazo banku darījumu jomā un/vai komercbanku darījumu jomā, kas veido vismaz 90 % no tās ienākumiem. |
|
11. |
Kredītiestāde var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka būtiska daļa no tās mazo darījumu un/vai komercbanku darījumu aktivitātēm ir aizdevumi ar augstu PD un ka alternatīvā standartizētā pieeja ir labāks pamats operacionālā riska novērtēšanai. |
4. ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI
|
12. |
Papildus vispārējiem riska pārvaldības standartiem, kas noteikti 22. pantā un V pielikumā, kredītiestādēm jāatbilst turpmāk uzskaitītajiem atbilstības kritērijiem. Atbilstību šiem kritērijiem nosaka, ņemot vērā kredītiestādes darbības apjomu un daudzveidību, un proporcionalitātes principu.
|
3. daļa — Uzlaboto rādītāju pieejas
1. ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI
|
1. |
Lai kredītiestādes būtu tiesīgas izmantot uzlaboto rādītāju pieeju, tām jāpierāda, ka tās ir izpildījušas turpmāk uzskaitītos atbilstības kritērijus papildus vispārējiem riska pārvaldīšanas standartiem, kas noteikti 22. pantā un V pielikumā. |
1.1. Kvalitatīvie standarti
|
2. |
Kredītiestādes iekšējā operacionālā riska aprēķina sistēma ir cieši integrēta ikdienas riska pārvaldības procesos. |
|
3. |
Kredītiestādē jābūt neatkarīgai riska pārvaldības struktūrai operacionālajam riskam. |
|
4. |
Ir jābūt regulāriem ziņojumiem par operacionālajiem riskiem un zaudējumu pieredzi. Kredītiestādei ir procedūras piemērotas koriģējošas darbības veikšanai. |
|
5. |
Kredītiestādes riska pārvaldības sistēmai ir jābūt labi dokumentētai. Kredītiestādei jāizstrādā kārtība, lai nodrošinātu noteikumu izpildi, un jāparedz kārtībā, kā rīkoties, ja tie netiek izpildīti. |
|
6. |
Operacionālā riska pārvaldības procesus un aprēķina sistēmas regulāri pārskata iekšējie un/vai ārējie revidenti. |
|
7. |
Kompetento iestāžu apstiprinājums operacionālā riska aprēķina sistēmām ietver šādus elementus:
|
1.2. Kvantitatīvie standarti
1.2.1. Process
|
8. |
Kredītiestādes aprēķina savas kapitāla prasības, ietverot paredzamos un neparedzamos zaudējumus, ja vien tās nevar pierādīt, ka paredzamie zaudējumi ir attiecīgi nodrošināti ar to iekšējo darījumu praksi. Operacionālā riska aprēķinam jāietver notikumi ar mazu varbūtību, kuriem potenciāli var būt nopietnas sekas, sasniedzot piesardzības standartu, kas ir pielīdzināms 99,9 % uzticamībai viena gada laikā. |
|
9. |
Kredītiestādes operacionālā riska aprēķina sistēmai jāietver noteikti pamatelementi, lai sasniegtu 8. punktā noteikto piesardzības standartu. Šiem elementiem jāiekļauj iekšējo datu, ārējo datu, scenārija analīzes, faktoru, kas atspoguļo darījumu vidi, un iekšējās kontroles sistēmu lietošana, kā izklāstīts 13. līdz 24. punktā. Kredītiestādei nepieciešama labi dokumentēta pieeja šo četru elementu proporcionālam lietojumam tās vispārējā operacionālā riska aprēķina sistēmā. |
|
10. |
Riska aprēķina sistēmā ietver galvenos riska izraisītājus, kas ietekmē paredzamo zaudējumu līknes veidu. |
|
11. |
Operacionālā riska zaudējumu korelācijas attiecībā pret atsevišķām operacionālā riska aplēsēm var atzīt vienīgi tad, ja kredītiestādes var kompetentajām iestādēm pierādīt, ka to sistēmas korelāciju aprēķināšanai ir piesardzīgas, tiek īstenotas konsekventi un tajās ir ņemta vērā nenoteiktība, kas raksturīga šādiem korelācijas aprēķiniem, jo īpaši stresa periodos. Kredītiestādei jāapstiprina korelācijas pieņēmumi, izmantojot piemērotas kvantitatīvas un kvalitatīvas metodes. |
|
12. |
Riska aprēķina sistēmai jābūt iekšēji konsekventai, un tajā jāizvairās no vairākkārtīgas kvalitatīvo vērtējumu vai riska mazināšanas tehniku lietošanas, kas jau ir atzītas citās kapitāla pietiekamības sistēmas jomā. |
1.2.2. Iekšējie dati
|
13. |
Iekšēji veiktu operacionālā riska aprēķinu pamatā ir minimālais vēsturiska apsekojuma periods, kas ir pieci gadi. Kredītiestādei pirmo reizi sākot izmantot uzlaboto rādītāju pieeju, ir pieļaujams izmantot trīs gadu vēsturiskā apsekojuma periodu. |
|
14. |
Kredītiestādēm jāspēj savus iekšējos vēsturiskos datus par zaudējumiem samērot ar darījumu līnijām, kas definētas 2. daļā, un uz notikumu veidiem, kas definēti 5. daļā, un pēc pieprasījuma iesniegt šos datus kompetentajām iestādēm. Jābūt dokumentētiem objektīviem kritērijiem zaudējumu attiecināšanai uz noteiktām darījumu līnijām un notikumu veidiem. Operacionālā riska zaudējumi, kas ir saistīti ar kredītrisku un kas vēsturiski ir iekļauti iekšējās kredītriska datu bāzēs, jāreģistrē operacionālā riska datu bāzēs un jāidentificē atsevišķi. Šādiem zaudējumiem nepiemēro operacionālā riska nodrošinājumu, kamēr vien minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkos tos turpina uzskatīt par kredītriskiem. Operacionālā riska zaudējumus, kas ir saistīti ar tirgus riskiem, iekļauj operacionālā riska kapitāla prasības jomā. |
|
15. |
Kredītiestādes iekšējiem zaudējumu datiem jābūt visaptverošiem, lai tie ietvertu visas būtiskās darbības un riska darījumus no visām attiecīgajām apakšsistēmām un ģeogrāfiskajām vietām. Kredītiestādēm jāspēj pamatot, ka jebkuras neiekļautās darbības vai riska darījumi, atsevišķi un kopā, būtiski. Jādefinē atbilstoši minimālie zaudējumu sliekšņi, lai apkopotu iekšējos datus par zaudējumiem. |
|
16. |
Papildus informācijai par bruto zaudējumu summām, kredītiestādes apkopo informāciju par notikuma datumu, bruto zaudējumu summu atgūšanu un aprakstošu informāciju par zaudējumu gadījuma izraisītājiem vai cēloņiem. |
|
17. |
Jābūt īpašiem kritērijiem datu klasifikācijai zaudējumiem, kas rodas no gadījuma ar centralizētu funkciju vai darbību, kas aptver vairāk nekā vienu darījumu līniju, kā arī no vairākiem saistītiem gadījumiem laika gaitā. |
|
18. |
Kredītiestādēm jābūt dokumentētām procedūrām vēsturisko zaudējumu datu pastāvīgās relevances novērtēšanai, ieskaitot tās situācijas, kurās iespējama lēmumu ignorēšana, mērogošana vai citi pielāgojumi, kādā apjomā tas iespējams un kurš ir tiesīgs pieņemt šādus lēmumus. |
1.2.3. Ārējie dati
|
19. |
Kredītiestādes operacionālā riska aprēķina sistēmā izmanto attiecīgus ārējos datus, jo īpaši tad, ja ir pamats uzskatīt, ka kredītiestādei ir neregulāru, tomēr potenciāli nopietnu, zaudējumu risks. Kredītiestādei jābūt sistemātiskam procesam, lai noteiktu situācijas, attiecībā uz kurām jāizmanto ārējie dati, un metodoloģijām datu iekļaušanai tās aprēķina sistēmā. Ārējo datu izmantošanas nosacījumi un prakse regulāri jāpārskata un jādokumentē, un tos periodiski neatkarīgi pārbauda. |
1.2.4. Scenārija analīze
|
20. |
Kredītiestāde izmanto ekspertu atzinumu scenārija analīzi saistībā ar ārējiem datiem, lai novērtētu tās riska darījumus, kur iespējami reti notikumi ar spēcīgu iedarbību. Laika gaitā šādi novērtējumi jāapstiprina un atkārtoti jāizvērtē, veicot salīdzinājumu ar faktisko zaudējumu pieredzi, lai pārbaudītu to pamatotību. |
1.2.5. Darījumu vides un iekšējās kontroles faktori
|
21. |
Kredītiestādes visa uzņēmuma līmeņa riska novērtēšanas metodoloģijā jāietver darījumu vides un iekšējās kontroles galvenie faktori, kas var mainīt tās operacionālā riska profilu. |
|
22. |
Katra faktora izvēle jāpamato kā nozīmīgs riska izraisītājs, pamatojoties uz pieredzi un ņemot vērā ekspertu spriedumus attiecīgajās darījumu jomās. |
|
23. |
Riska aprēķinu sensitivitātei attiecībā pret faktoru izmaiņām un dažādu faktoru relatīvai nozīmei ir jābūt labi pamatotai. Papildus tam, ka tiek ņemtas vērā riska izmaiņas, ko rada riska kontroles uzlabojumi, sistēmā jāietver potenciālais riska pieaugums, ko rada lielāka darījumu sarežģītība vai palielināts darījumu apjoms. |
|
24. |
Šī sistēma jādokumentē un regulāri jāpakļauj neatkarīgai pārbaudei kredītiestādē un kompetentajās iestādēs. Laika gaitā process un tā rezultāti ir jāapstiprina un atkārtoti jānovērtē, salīdzinot ar iekšējiem datiem par faktisko zaudējumu pieredzi un attiecīgiem ārējiem datiem. |
2. APDROŠINĀŠANAS IETEKME UN CITI KREDĪTRISKA NODOŠANAS MEHĀNISMI
|
25. |
Kredītiestādēm jāņem vērā apdrošināšanas ietekme, ja apdrošināšana atbilst 26. līdz 29. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un citiem kredītriska nodošanas mehānismiem, ar ko kredītiestāde var parādīt kompetentajām iestādēm, ka sasniegts ievērojams kredītriska mazinājuma efekts, kas apmierina šīs kompetentās iestādes. |
|
26. |
Pakalpojuma sniedzējam ir atļauja veikt apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu un pakalpojumu sniedzējam ir piemērots ĀKNI minimālais prasību maksātspējas reitings, ko atzinusi kompetentā iestāde un kas ir saistīts ar 3. vai augstāku kredīta kvalitātes pakāpi saskaņā ar riska darījumu riska svēruma noteikumiem 78. līdz 83. pantā. |
|
27. |
Apdrošināšanas un kredītiestāžu apdrošināšanas shēma atbilst šādiem nosacījumiem:
|
|
28. |
Apdrošināšanas atzīšanas metodoloģija ietver šādus elementus apdrošināšanas summas diskontu vai pazemināšanas korekciju formā:
|
|
29. |
Kapitāla samazinājums, ko rada apdrošināšanas atzīšana, nepārsniedz 20 % no operacionālā riska kapitāla prasības pirms riska mazināšanas metožu atzīšanas. |
3. IESNIEGUMS PAR UZLABOTO RĀDĪTĀJU PIEEJAS IZMANTOŠANU VISĀ GRUPĀ
|
30. |
Ja ir paredzēts, ka uzlaboto rādītāju pieeju izmantos ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi, iesniegumā jāiekļauj apraksts par metodoloģiju, ko izmanto operacionālā riska kapitāla sadalījumam starp dažādām grupas vienībām. |
|
31. |
Iesniegumā norāda, vai un kādus diversifikācijas efektus paredzēts ņemt vērā riska aprēķina sistēmā. |
4. daļa — Dažādu metodoloģiju kombinētā izmantošana
1. UZLABOTO RĀDĪTĀJU PIEEJAS IZMANTOŠANA KOPĀ AR CITĀM PIEEJĀM
|
1. |
Kredītiestāde var izmantot uzlaboto rādītāju pieeju kopā ar pamatrādītāja pieeju vai standartizēto pieeju, ņemot vērā šādus nosacījumus:
|
|
2. |
Atsevišķos gadījumos kompetentā iestāde var piemērot šādus papildus nosacījumus:
|
2. PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJAS UN STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS KOMBINĒTA IZMANTOŠANA
|
3. |
Kredītiestāde var izmantot vienlaicīgi pamatrādītāja pieeju un standartizēto pieeju tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pēdējā laikā ir iegūta jauna darījumu joma, kurā var būt nepieciešams pārejas periods standartizētās pieejas ieviešanai. |
|
4. |
Pamatrādītāja pieejas un standartizētās pieejas kombinētā izmantošana saistāma ar nosacījumu, ka kredītiestāde apņemas ieviest standartizēto pieeju saskaņā ar grafiku, kas saskaņots ar kompetentajām iestādēm. |
5. daļa — zaudējumu gadījumu veidu klasifikācija
3. tabula
|
Gadījuma kategorija |
Definīcija |
|
Iekšējā krāpšana |
Zaudējumi, kas saistīti ar tāda veida darbībām, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai normatīvo aktu vai uzņēmuma kārtības apiešanu, izņemot diskriminācijas vai kultūratšķirību gadījumus, kurās iesaistīta vismaz viena (iekšējā) puse |
|
Ārējā krāpšana |
Zaudējumi, kas saistīti ar tāda veida darbībām, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai likuma apiešana, ko veic trešā puse |
|
Darba attiecību prakse un darba drošība |
Zaudējumi, kas rodas no darbībām, kas neatbilst tiesību aktiem vai nolīgumiem, kas regulē darba attiecības, veselības aizsardzību vai drošību, no maksājumiem par prasībām saistībā ar personu traumām vai diskriminācijas un kultūratšķirību gadījumiem |
|
Klienti, produkti un darījumu prakse |
Zaudējumi, kas rodas no nejaušas vai nolaidīgas profesionālo pienākumu neizpildes attiecībā uz īpašiem klientiem (tostarp uzticamības un piemērotības prasību neizpildes) vai no produkta rakstura vai uzbūves |
|
Fizisko aktīvu zaudējumi |
Zaudējumi, kas rodas no fizisko aktīvu zaudējumiem vai bojājumiem dabas katastrofās vai citos gadījumos |
|
Darījumu pārtraukšana un sistēmu kļūmes |
Zaudējumi, kas rodas no darījumu pārtraukšanas vai sistēmu kļūmēm |
|
Izpilde, piegāde un procesu vadība |
Zaudējumi no kļūmēm darījumu apstrādē vai procesu vadībā attiecībās ar tirdzniecības darījumu partneriem vai piegādātājiem |
XI PIELIKUMS
TEHNISKIE KRITĒRIJI KOMPETENTO IESTĀŽU VEIKTAJAI PĀRSKATĪŠANAI UN NOVĒRTĒŠANAI
|
1. |
Papildus kredītriskiem, tirgus riskiem un operacionālajiem riskiem, pārskatīšana un novērtēšana, ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar 124. pantu, ietver:
|
|
2. |
Kompetentās iestādes uzrauga, vai kredītiestāde ir sniegusi netiešu atbalstu pārvēršanai vērtspapīros. Ja kredītiestāde ir sniegusi netiešu atbalstu vairāk nekā vienā gadījumā, kompetentā iestāde veic atbilstošus pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu to, ka kredītiestāde izpildīs pieaugošās prasības par nākotnē sniedzamo atbalstu tās pārvēršanām vērtspapīros, un tādējādi nenotiks ievērojama riska nodošana. |
|
3. |
Ar mērķi noteikt 124. panta 3. punktā minēto saistību kompetentās iestādes izvērtē, vai vērtības korekcijas un nosacījumi attiecībā uz pozīcijām/portfeļiem tirdzniecības portfelī, kā izklāstīts Direktīvas 2006/…/EK VII pielikuma B daļā, atļauj kredītiestādēm normālos tirgus apstākļos pārdot vai izvairīties no tā pozīcijām īsā laika periodā bez materiālu zaudējumu radīšanas. |
XII PIELIKUMS
INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS TEHNISKIE KRITĒRIJI
1. daļa — Vispārējie kritēriji
|
1. |
Informāciju uzskata par būtisku informācijas sniegšanai, ja tās izlaišana vai nepareizs izklāsts var mainīt vai ietekmēt lietotāja, kurš izmanto šo informāciju ekonomiska lēmuma pieņemšanai, vērtējumu vai lēmumu. |
|
2. |
Informāciju uzskata par kredītiestādes īpašumu, ja šīs informācijas izpaušana sabiedrībai var vājināt tās konkurētspēju. Tā var iekļaut informāciju par produktiem vai sistēmām, kas, ja tā kļūtu zināma konkurentiem, varētu par padarīt kredītiestādes ieguldījumus mazāk vērtīgus. |
|
3. |
Informāciju uzskata par konfidenciālu, ja pastāv saistības attiecībās ar klientiem vai citiem darījumu partneriem, kas kredītiestādei uzliek konfidencialitātes pienākumu. |
|
4. |
Kompetentās iestādes pieprasa kredītiestādēm novērtēt nepieciešamību publicēt atsevišķu vai visu informāciju biežāk nekā reizi gadā, ņemot vērā to darījumu būtiskās iezīmes, tādas kā operāciju apjoms, operāciju dažādība, darbība dažādās valstīs, darbība dažādās finanšu nozarēs un dalība starptautiskajos finanšu tirgos un maksājumu, norēķinu un ieskaita sistēmās. Šajā informācijā īpaša uzmanība jāpievērš iespējamai vajadzībai biežāk sniegt informāciju, kas noteikta 2. daļas 3. punkta b) un e) apakšpunktā un 4. punkta b) līdz e) apakšpunktā, un informāciju par riska darījumiem un citiem posteņiem, kuriem ir raksturīgas straujas izmaiņas. |
|
5. |
Informācijas sniegšanas prasību, kas noteikta 2. daļas 3. un 4. punktā, izpilda saskaņā ar 72. panta 1. un 2. punktu. |
2. daļa — Vispārīgas prasības
|
1. |
Kredītiestādes riska pārvaldīšanas mērķi un kārtība jādara zināma par katru atsevišķo riska kategoriju, tostarp par riskiem, kas minēti 1. līdz 14. punktā. Publicējamā informācijā ietilpst:
|
|
2. |
Attiecībā uz šīs direktīvas prasību piemērošanas jomu jāsniedz šāda informācija:
|
|
3. |
Kredītiestādes attiecībā uz pašu kapitālu dara publiski zināmu šādu informāciju:
|
|
4. |
Par to, kā kredītiestāde izpilda 75. pantā un 123. pantā noteiktās prasības, jāsniedz šāda informācija:
|
|
5. |
Šādu informāciju atklāj attiecībā uz kredītiestādes darījuma partnera kredītriska apjomu atbilstoši III pielikuma 1. daļai:
|
|
6. |
Attiecībā uz kredītiestādes riska darījumiem ar kredītrisku un pasliktināšanās risku jāsniedz šāda informācija:
Vērtību korekcijas un atgūtie līdzekļi, kas uzskaitīti tieši peļņas un zaudējumu aprēķinā, jānorāda atsevišķi. |
|
7. |
Kredītiestādes, kuras riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, par visām riska darījumu kategorijām, kas norādītas 79. pantā, sniedz šādu informāciju:
|
|
8. |
Kredītiestādes, kas aprēķina riska svērtās vērtības atbilstoši VII pielikuma 1. daļas 6. punktam vai atbilstoši 19. līdz 21. punktam, publicē informāciju par riska darījumiem, kas iedalīti katrā kategorijā, kura minēta 1. tabulas 6. punkta, vai katrā riska pakāpē, kas minēta 19. līdz 21. punktā. |
|
9. |
Kredītiestādes, kas aprēķina savas kapitāla prasības saskaņā ar 75. panta b) un c) apakšpunktu, publicē šīs prasības atsevišķi katram riskam, kas minēts šajos noteikumos. |
|
10. |
Visas kredītiestādes, kas savas kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK V pielikumu, publicē šādu informāciju:
|
|
11. |
Kredītiestādes attiecībā uz operacionālo risku publisko šādu informāciju:
|
|
12. |
Attiecībā uz kapitāla instrumentu riska darījumiem, kas nav iekļauti tirdzniecības portfelī, kredītiestādes publicē šādu informāciju:
|
|
13. |
Attiecībā uz procentu likmju riska darījumiem pozīcijās, kas nav iekļautas tirdzniecības portfelī, kredītiestādes publicē šādu informāciju:
|
|
14. |
Kredītiestādes, kas riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 94. līdz 101. pantu, publicē šādu informāciju:
|
3. daļa — Atbilstošās prasības īpašu instrumentu un metožu izmantošanai
|
1. |
Kredītiestādes, kas aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, publicē šādu informāciju:
Šā punkta c) apakšpunkta nolūkiem aprakstā iekļauj riska darījumu veidus, kas iekļauti riska darījumu kategorijā, definīcijas, metodes un datus PD aprēķināšanai un apstiprināšanai un, ja nepieciešams, LGD un konversijas koeficientus, tostarp pieņēmumus, ko izmanto šo mainīgo lielumu aprēķināšanai, kā arī aprakstu par būtiskām atkāpēm no saistību nepildīšanas definīcijas, kas noteikta VII pielikuma 4. daļas 44. līdz 48. punktā, tostarp par plašākiem segmentiem, ko skar šādas atkāpes. |
|
2. |
Kredītiestādes, kas piemēro riska mazināšanas metodes, publicē šādu informāciju:
|
|
3. |
Kredītiestādes, kas operacionālā riska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto 105. pantā izklāstīto pieeju, publisko apkopojumu par apdrošināšanas izmantošanu riska mazināšanas nolūkā. |
XIII PIELIKUMS
A DAĻA — ATCELTĀS DIREKTĪVAS AR TO VĒLĀKIEM GROZĪJUMIEM (kā minēts 158. pantā)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/28/EK (2000. gada 18. septembris), ar ko groza Direktīvu 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK
|
|
Vienīgi 29. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 29. panta 2. punkts, 29. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts, 29. panta 5. punkts, 29. panta 6. punkts, 29. panta 7. punkts, 29. panta 8. punkts, 29. panta 9. punkts, 29. panta 10. punkts, 29. panta 11. punkts. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK, un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK
|
|
Vienīgi 68. pants. |
Komisijas Direktīva 2004/69/EK (2004. gada 27. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK groza attiecībā uz “daudzpusējo attīstības banku” definīciju
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/1/EK (2005. gada 9. marts), ar ko groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK un 93/6/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai izveidotu finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru
|
|
Vienīgi 3. pants. |
NEATCELTIE GROZĪJUMI
|
|
2003. gada Pievienošanās akts |
B DAĻA — TRANSPONĒŠANAS TERMIŅI (kā minēts 158. pantā)
|
Direktīva |
|
Transponēšanas termiņš |
|
Direktīva 2000/12/EK |
|
— |
|
Direktīva 2000/28/EK |
|
27.4.2002. |
|
Direktīva 2002/87/EK |
|
11.8.2004. |
|
Direktīva 2004/39/EK |
|
Nav pieejams |
|
Direktīva 2004/69/EK |
|
30.6.2004. |
|
Direktīva 2005/1/EK |
|
13.5.2005. |
XIV PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
|
Šajā direktīvā |
Direktīva 2000/12/EK |
Direktīva 2000/28/EK |
Direktīva 2002/87/EK |
Direktīva 2004/39/EK |
Direktīva 2005/1/EK |
|
1. pants |
2. panta 1. un 2. punkts |
|
|
|
|
|
2. pants |
2. panta 3. punkts Pievienošanās akts |
|
|
|
|
|
2. pants |
2. panta 4. punkts |
|
|
|
|
|
3. pants |
2. panta 5. un 6. punkts |
|
|
|
|
|
3. panta 1. punkta trešā daļa |
|
|
|
|
3. panta 2. punkts |
|
4. panta 1. punkts |
1. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
4. panta 2. līdz 5. punkts |
|
1. panta 2. līdz 5. punkts |
|
|
|
|
4. panta 7. līdz 9. punkts |
|
1. panta 6. līdz 8. punkts |
|
|
|
|
4. panta 10. punkts |
|
|
29. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 11. līdz 14. punkts |
1. panta 10., 12. un 13. punkts |
|
|
|
|
|
4. panta 21. un 22. punkts |
|
|
29. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 23. punkts |
1. panta 23. punkts |
|
|
|
|
|
4. panta 45. līdz 47. punkts |
1. panta 25. līdz 27. punkts |
|
|
|
|
|
5. pants |
|
|
|
|
|
|
6. pants |
4. pants |
|
|
|
|
|
7. pants |
8. pants |
|
|
|
|
|
8. pants |
9. pants |
|
|
|
|
|
9. panta 1. punkts |
5. panta 1. un 1. panta 11. punkts |
|
|
|
|
|
9. panta 2. punkts |
5. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
10. pants |
5. panta 3. līdz 7. punkts |
|
|
|
|
|
11. pants |
6. pants |
|
|
|
|
|
12. pants |
7. pants |
|
|
|
|
|
13. pants |
10. pants |
|
|
|
|
|
14. pants |
11. pants |
|
|
|
|
|
15. panta 1. punkts |
12. pants |
|
|
|
|
|
15. panta 2. un 3. punkts |
|
|
29. panta 2. punkts |
|
|
|
16. pants |
13. pants |
|
|
|
|
|
17. pants |
14. pants |
|
|
|
|
|
18. pants |
15. pants |
|
|
|
|
|
19. panta 1. punkts |
16. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
19. panta 2. punkts |
|
|
29. panta 3 punkts |
|
|
|
20. pants |
16. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
21. pants |
16. panta 4. līdz 6. punkts |
|
|
|
|
|
22. pants |
17. pants |
|
|
|
|
|
23. pants |
18. pants |
|
|
|
|
|
24. panta 1. punkts |
19. panta 1. līdz 3. punkts |
|
|
|
|
|
24. panta 2. punkts |
19. panta 6. punkts |
|
|
|
|
|
24. panta 3. punkts |
19. panta 4. punkts |
|
|
|
|
|
25. panta 1. līdz 3. punkts |
20. panta 1. līdz 3. punkts, pirmā un otrā daļa |
|
|
|
|
|
25. panta 3. punkts |
19. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
25. panta 4. punkts |
20. panta 3. punkta trešā daļa |
|
|
|
|
|
26. pants |
20. panta 4. līdz 7. punkts |
|
|
|
|
|
27. pants |
1. panta 3. punkta otrais teikums |
|
|
|
|
|
28. pants |
21. pants |
|
|
|
|
|
29. pants |
22. pants |
|
|
|
|
|
30. pants |
22. panta 2. līdz 4. punkts |
|
|
|
|
|
31. pants |
22. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
32. pants |
22. panta 6. punkts |
|
|
|
|
|
33. pants |
22. panta 7. punkts |
|
|
|
|
|
34. pants |
22. panta 8. punkts |
|
|
|
|
|
35. pants |
22. panta 9. punkts |
|
|
|
|
|
36. pants |
22. panta 10. punkts |
|
|
|
|
|
37. pants |
22. panta 11. punkts |
|
|
|
|
|
38. pants |
24. pants |
|
|
|
|
|
39. panta 1. un 2. punkts |
25. pants |
|
|
|
|
|
39. panta 3. punkts |
|
|
|
|
3. panta 8. punkts |
|
40. pants |
26. pants |
|
|
|
|
|
41. pants |
27. pants |
|
|
|
|
|
42. pants |
28. pants |
|
|
|
|
|
43. pants |
29. pants |
|
|
|
|
|
44. pants |
30. panta 1. līdz 3. punkts |
|
|
|
|
|
45. pants |
30. panta 4. punkts |
|
|
|
|
|
46. pants |
30. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
47. pants |
30. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
48. pants |
30. panta 6. un 7. punkts |
|
|
|
|
|
49. pants |
30. panta 8. punkts |
|
|
|
|
|
50. pants |
30. panta 9. punkta pirmā un otrā daļa |
|
|
|
|
|
51. pants |
30. panta 9. punkta trešā daļa |
|
|
|
|
|
52. pants |
30. panta 10. punkts |
|
|
|
|
|
53. pants |
31. pants |
|
|
|
|
|
54. pants |
32. pants |
|
|
|
|
|
55. pants |
33. pants |
|
|
|
|
|
56. pants |
34. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
57. pants |
34. panta 2. punkta pirmā daļa; 34. panta 2. punkta 2) apakšpunkta otrais teikums |
|
29. panta 4. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
58. pants |
|
|
29. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
59. pants |
|
|
29. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
60. pants |
|
|
29. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
61. pants |
34. panta 3. un 4. punkts |
|
|
|
|
|
63. pants |
35. pants |
|
|
|
|
|
64. pants |
36. pants |
|
|
|
|
|
65. pants |
37. pants |
|
|
|
|
|
66. panta 1. un 2. punkts |
38. panta 1. un 2. punkts |
|
|
|
|
|
67. pants |
39. pants |
|
|
|
|
|
73. pants |
52. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
106. pants |
1. panta 24. punkts |
|
|
|
|
|
107. pants |
1. panta 1. punkta trešā daļa |
|
|
|
|
|
108. pants |
48. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
109. pants |
48. panta 4. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
|
110. pants |
48. panta 2. līdz 4. punkts, otrā daļa |
|
|
|
|
|
111. pants |
49. panta 1. līdz 5. punkts |
|
|
|
|
|
113. pants |
49. panta 4., 6. un 7. punkts |
|
|
|
|
|
115. pants |
49. panta 8. un 9. punkts |
|
|
|
|
|
116. pants |
49. panta 10. punkts |
|
|
|
|
|
117. pants |
49. panta 11. punkts |
|
|
|
|
|
118. pants |
50. pants |
|
|
|
|
|
120. pants |
51. panta 1., 2. un 5. punkts |
|
|
|
|
|
121. pants |
51. panta 4. punkts |
|
|
|
|
|
122. panta 1. un 2. punkts |
51. panta 6. punkts |
|
29. panta 5. punkts |
|
|
|
125. pants |
53. panta 1. un 2. punkts |
|
|
|
|
|
126. pants |
53. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
128. pants |
53. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
133. panta 1. punkts |
54. panta 1. punkts |
|
29. panta 7. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
133. panta 2. un 3. punkts |
54. panta 2. un 3. punkts |
|
|
|
|
|
134. panta 1. punkts |
54. panta 4. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
|
134. panta 2. punkts |
54. panta 4. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
135. pants |
|
|
29. panta 8. punkts |
|
|
|
137. pants |
55. pants |
|
|
|
|
|
138. pants |
|
|
29. panta 9. punkts |
|
|
|
139. pants |
56. panta 1. līdz 3. punkts |
|
|
|
|
|
140. pants |
56. panta 4. līdz 6. punkts |
|
|
|
|
|
141. pants |
56. panta 7. punkts |
|
29. panta 10. punkts |
|
|
|
142. pants |
56. panta 8. punkts |
|
|
|
|
|
143. pants |
|
|
29. panta 11. punkts |
|
3. panta 10. punkts |
|
150. pants |
60. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
151. pants |
60. panta 2. punkts |
|
|
|
3. panta 10. punkts |
|
158. pants |
67. pants |
|
|
|
|
|
159. pants |
68. pants |
|
|
|
|
|
160. pants |
69. pants |
|
|
|
|
|
I pielikuma 1. līdz 14. punkts, izņemot pēdējo daļu |
I pielikums |
|
|
|
|
|
I pielikuma pēdējā daļa |
|
|
|
68. pants |
|
|
II pielikums |
II pielikums |
|
|
|
|
|
III pielikums |
III pielikums |
|
|
|
|
|
IV pielikums |
IV pielikums |
|
|
|
|
P6_TA(2005)0352
Ieguldījumu sabiedrība un kredītiestāžu kapitāla pietiekamība ***I
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārstrādā Padomes 1993. gada 15. marta Direktīvu 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (KOM(2004)0486 — C6-0144/2004 — 2004/0159(COD))
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM (2004)0486)) (1), |
|
— |
ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 47. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0144/2004), |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0257/2005), |
|
1. |
apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; |
|
2. |
prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu; |
|
3. |
uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. |
(1) OV vēl nav publicēts.
P6_TC1–COD(2004)0159
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 28. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/…/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (pārstrādāta versija)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),
apspriedusies ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),
tā kā:
|
(1) |
Padomes Direktīva 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (4) ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā tajā tiks veikti vēl citi grozījumi, skaidrības dēļ ir vēlams to pārstrādāt. |
|
(2) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (5), viens no mērķiem ir ļaut ieguldījumu sabiedrībām, kuras saņēmušas atļaujas no kompetentām mītnes dalībvalstu iestādēm un kuras pārrauga kompetentās iestādes, brīvi veidot filiāles un sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs. Minētā direktīva paredz arī saskaņot noteikumus, kas reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbības atļaušanu un nodarbošanos ar uzņēmējdarbību. |
|
(3) |
Direktīva 2004/39/EK tomēr nenosaka kopīgus standartus ieguldījumu sabiedrību pašu kapitālam, tāpat kā tā nenosaka ne šādu sabiedrību sākumkapitāla lielumu, ne vienotu uzraudzības sistēmu riskiem, kam pakļautas šīs sabiedrības. |
|
(4) |
Ir lietderīgi īstenot vienīgi būtisko saskaņošanu, kas ir nepieciešama un pietiekama, lai nodrošinātu atļauju piešķiršanas un konsultatīvās uzraudzības sistēmu savstarpēju atzīšanu; lai sasniegtu savstarpēju atzīšanu iekšējā finanšu tirgus struktūrā, ir jānosaka pasākumi, lai koordinētu ieguldījumu sabiedrību pašu kapitāla noteikšanu, to sākumkapitāla lieluma izveidi un kopējas sistēmas izveidi, lai uzraudzītu riskus, kam pakļautas ieguldījumu sabiedrības. |
|
(5) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi — proti, paredzēt ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm piemērojamas kapitāla pietiekamības prasības, to aprēķināšanas noteikumus un to konsultatīvas uzraudzības noteikumus — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs direktīvas mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. |
|
(6) |
Ir lietderīgi noteikt dažādu sākumkapitāla lielumu atkarībā no to darbību loka, kuru veikšanai ieguldījumu sabiedrības ir saņēmušas atļauju. |
|
(7) |
Būtu jāļauj esošajām ieguldījumu sabiedrībām ar noteiktiem nosacījumiem turpināt uzņēmējdarbību pat tad, ja to sākumkapitāla lielums neatbilst minimālajam lielumam, kas noteikts jaunām ieguldījumu sabiedrībām. |
|
(8) |
Dalībvalstīm būtu jāspēj noteikt stingrākus noteikumus nekā tie, kas paredzēti šajā direktīvā. |
|
(9) |
Lai iekšējais tirgus darbotos vienmērīgi, ir vajadzīgas ne vien tiesību normas, bet arī dalībvalstu kompetento iestāžu cieša un regulāra sadarbība, kā arī to piemērotās reglamentācijas un uzraudzības prakses konverģences būtiska uzlabošana. |
|
(10) |
Komisijas 1999. gada 11. maija Paziņojumā “Finanšu tirgus ietvara īstenošana — rīcības plāns” minēti daudzi mērķi, kas jāsasniedz, lai pilnīgotu finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Lisabonas Eiropadomes 2000. gada 23. un 24. marta sanāksmē noteica mērķi īstenot minēto rīcības plānu līdz 2005. gadam. Pārstrādāti noteikumi par pašu kapitālu ir būtisks rīcības plāna elements. |
|
(11) |
Tā kā ieguldījumu sabiedrības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbību sastopas ar tiem pašiem riskiem kā kredītiestādes, ir lietderīgi arī ieguldījumu sabiedrībām piemērot attiecīgos noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/…/EK (… gada …) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (6). |
|
(12) |
Ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestāžu (turpmāk kopā “iestādes”) pašu kapitāls var kalpot to zaudējumu līdzsvarošanai, kam neatbilst pietiekams ienākumu apjoms, lai nodrošinātu iestāžu nepārtrauktu darbību un aizsargātu ieguldītājus. Pašu kapitāls ir arī būtisks kritērijs kompetentajām iestādēm, jo īpaši, lai novērtētu kredītiestāžu maksātspēju, kā arī citiem piesardzības mērķiem. Turklāt iestādes iekšējā tirgū iesaistās tiešā konkurencē cita ar citu. Tādēļ, lai stiprinātu Kopienas finanšu sistēmu un novērstu konkurences traucējumus, ir nepieciešams noteikt pašu kapitāla kopējus pamatstandartus. |
|
(13) |
Iepriekš 12. apsvērumā minētajiem mērķiem ir lietderīgi par pamatu izmantot Direktīvā 2006/…/EK (7) paredzēto pašu kapitāla definīciju un paredzēt īpašus papildu noteikumus, kuros ņem vērā ar tirgus risku saistīto kapitāla prasību dažādo apjomu. |
|
(14) |
Attiecībā uz kredītiestādēm vienoti uzraudzības un kontroles standarti dažādu veidu riskiem jau ir noteikti Direktīvā 2000/12/EK. |
|
(15) |
Šajā sakarā noteikumi par obligātām kapitāla prasībām ir jāapsver kopsakarā ar citiem īpašiem instrumentiem, kas saskaņo arī iestāžu uzraudzības pamata metodes. |
|
(16) |
Ir jāattīsta vienoti standarti tirgus riskiem, kam pakļautas kredītiestādes, un jāparedz papildu sistēma, lai uzraudzītu riskus, kam pakļautas iestādes, jo īpaši tirgus riskus un vēl jo vairāk pozīcijas riskus, otras puses/norēķinu risku un ārvalstu valūtas riskus. |
|
(17) |
Ir jāizstrādā “tirdzniecības grāmatas” jēdziens, kurā ietvertas tās vērtspapīru un citu finanšu instrumentu pozīcijas, kas domātas tirdzniecībai un galvenokārt pakļautas tirgus riskiem un riska darījumiem attiecībā uz dažiem finanšu pakalpojumiem, kurus sniedz klientiem. |
|
(18) |
Lai samazinātu administratīvo slogu iestādēm, kuru tirdzniecības grāmatas darījumi ir niecīgi gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, šīm iestādēm būtu jāvar piemērot Direktīvu 2006/…/EK, nevis šīs direktīvas I un II pielikumā paredzētās prasības. |
|
(19) |
Ir svarīgi, lai norēķinu/piegādes risku kontrole ņemtu vērā pastāvošās sistēmas, kas piedāvā atbilstīgu aizsardzību, mazinot šos riskus. |
|
(20) |
Iestādēm jebkurā gadījumā ir jāpilda šīs direktīvas prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku segumu savā uzņēmējdarbībā kopumā. Tām pozīcijām, kas izteiktas savstarpēji cieši saistītās valūtās, būtu jānosaka zemākas kapitāla prasības, kas ir vai nu statistiski apstiprinātas, vai arī izriet no saistošiem starpvaldību nolīgumiem. |
|
(21) |
Kapitāla prasības preču tirgotājiem, tostarp tirgotājiem, uz kuriem šobrīd neattiecas Direktīvas 2004/39/EK prasības, vajadzības gadījumā pārbauda reizē ar iepriekšminēto izņēmumu, kā paredzēts minētās direktīvas 65. panta 3. punktā. |
|
(22) |
Gāzes un elektroenerģijas tirgu liberalizācija ir nozīmīgs Kopienas mērķis gan no saimnieciskā, gan politiskā viedokļa. Tādēļ šo tirgu dalībniekiem piemērotajām prasībām attiecībā uz pašu kapitālu un pārējiem uzticamības noteikumiem ir jābūt samērīgiem; liberalizācijas īstenošanu turpmāk nedrīkstētu nepamatoti aizkavēt šo prasību dēļ. Liberalizācijas mērķis jo īpaši jāņem vērā, īstenojot 21. apsvērumā minētās pārbaudes. |
|
(23) |
Pastāvoša iekšēja sistēma procentu likmju riska uzraudzībai un kontrolei visai iestāžu uzņēmējdarbībai ir sevišķi svarīga, lai šādu risku samazinātu. Tāpēc kompetentajām iestādēm šādas sistēmas būtu jāpārrauga. |
|
(24) |
Tā kā Direktīva 2006/…/EK neparedz vienotus noteikumus lielu riska darījumu uzraudzībai un kontrolei, kas pakļauti galvenokārt tirgus riskiem, ir lietderīgi paredzēt šādus noteikumus. |
|
(25) |
Darbības risks ir būtisks iestāžu risks, kam nepieciešams pašu kapitāla segums. Ir ļoti svarīgi ņemt vērā iestāžu dažādību Eiropas Savienībā, piedāvājot alternatīvas pieejas. |
|
(26) |
Direktīva 2006/…/EK nosaka konsolidēšanas principu. Tā neparedz vienotus noteikumus tādu finanšu iestāžu konsolidēšanai, kas iesaistītas darbībās, kuras pakļautas galvenokārt tirgus riskam. |
|
(27) |
Lai nodrošinātu atbilstošu iestāžu maksātspēju grupas ietvaros, ir būtiski, lai obligātās kapitāla prasības tiktu piemērotas, pamatojoties uz grupas konsolidēto finanšu stāvokli. Lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstošu sadalījumu grupā un nepieciešamības gadījumā spētu aizsargāt ieguldījumus, obligātās kapitāla prasības attiecībā uz atsevišķām iestādēm ir jāpiemēro vienas grupas ietvaros, izņemot gadījumus, ja šis mērķis ir efektīvi sasniedzams kādā citā veidā. |
|
(28) |
Direktīva 2006/…/EK neattiecas uz grupām, kurās ir viena vai vairākas ieguldījumu sabiedrības, bet nav kredītiestāžu. Tādēļ būtu jāparedz kopēja sistēma, lai ieviestu ieguldījumu sabiedrību konsolidētu uzraudzību. |
|
(29) |
Iestādēm būtu jānodrošina iekšējais kapitāls, kas atkarībā no riskiem, kam tās ir vai varētu tikt pakļautas, ir atbilstošs apjoma, kvalitātes un sadalījuma ziņā. Tādēļ iestādēm būtu nepieciešama stratēģija un procedūras, lai novērtētu un uzturētu iekšējo kapitāla pietiekamību. |
|
(30) |
Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē iestāžu pašu kapitāla pietiekamība, ņemot vērā riskus, kam tās ir pakļautas. |
|
(31) |
Lai iekšējais banku pakalpojumu tirgus darbotos efektīvi, Eiropas Banku uzraudzības komitejai būtu jāveicina šīs direktīvas konsekventa piemērošana un uzraudzības prakses konverģencē visā Kopienā un katru gadu jāziņo Kopienas iestādēm par panākto progresu. |
|
(32) |
Lai kāpinātu iekšējā banku pakalpojumu tirgus efektivitāti, ir svarīgi paredzēt, ka vajadzētu būt būtiski uzlabotai konverģencei saskaņoto Kopienas tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā. |
|
(33) |
Šā iemesla dēļ un nolūkā nodrošināt, ka Kopienas iestādes, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, netiek nesamērīgi apgrūtinātas tāpēc, ka atsevišķu dalībvalstu atļauju piešķiršanas un uzraudzības iestādes turpina pildīt savus pienākumus, svarīgi ir būtiski uzlabot kompetento iestāžu sadarbību. Tāpēc būtu jāstiprina konsolidētās uzraudzības iestādes loma. |
|
(34) |
Lai kāpinātu iekšējā banku pakalpojumu tirgus efektivitāti un lai Savienības pilsoņiem nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni, nepieciešams nodrošināt, ka kompetentās iestādes publisko informāciju par šīs direktīvas īstenošanas veidiem tā, lai būtu iespējams izdarīt pamatotus salīdzinājumus. |
|
(35) |
Lai stiprinātu tirgus disciplīnu un mudinātu iestādes uzlabot to tirgus stratēģiju, riska kontroli un iekšējās vadības organizāciju, iestādēm jānodrošina atbilstoša publiska informācijas sniegšana. |
|
(36) |
Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8). |
|
(37) |
Eiropas Parlaments savā 2002. gada 5. februāra Rezolūcijā par finanšu pakalpojumus reglamentējošo tiesību aktu ieviešanu (9) pieprasīja, lai Eiropas Parlamentam un Padomei būtu vienlīdzīgas iespējas uzraudzīt to, kā Komisija īsteno savas izpildpilnvaras, lai tādējādi atspoguļotu Līguma 251. pantā paredzētās Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaras. Svinīgā paziņojumā, ko Komisijas priekšsēdētājs tajā pašā dienā sniedza Eiropas Parlamentā, Komisija atbalstīja šo prasību. 2002. gada 11. decembrī Komisija ierosināja grozījumus Lēmumā 1999/468/EK un pēc tam 2004. gada 22. aprīlī iesniedza grozītu priekšlikumu. Eiropas Parlaments neuzskata, ka šis priekšlikums nodrošina tā likumdošanas prerogatīvas. Eiropas Parlaments uzskata, ka Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai noteiktā termiņā izvērtēt Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras. Tādēļ ir lietderīgi ierobežot termiņu, kurā Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus. |
|
(38) |
Pēc grozījumu un īstenošanas pasākumu projekta pirmās nosūtīšanas Eiropas Parlamentam vajadzētu būt trīs mēnešiem to izskatīšanai un atzinuma sniegšanai. Tomēr steidzamos un attiecīgi pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējai šo termiņu saīsināt. Ja minētajā termiņā Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, Komisijai būtu jāpārskata grozījumu vai pasākumu projekts. |
|
(39) |
Lai novērstu traucējumus tirgus darbībā un nodrošinātu nepārtrauktību visiem pašu kapitāla līmeņiem, ir lietderīgi paredzēt īpašus pārejas pasākumus. |
|
(40) |
Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā kā Kopienas tiesību vispārīgie principi. |
|
(41) |
Pienākums transponēt šo direktīvu valstu tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuros ir būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām. Pienākumu transponēt nemainītos noteikumus paredz iepriekšējās direktīvās. |
|
(42) |
Šī direktīva nedrīkstētu kavēt dalībvalstu pienākumu izpildi attiecībā uz termiņiem to direktīvu transponēšanai attiecīgo valstu tiesību aktos, kuras paredzētas VIII pielikuma B daļā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
I NODAĻA
PRIEKŠMETS, JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. iedaļa
Priekšmets, joma un definīcijas
1. pants
1. Šajā direktīvā paredzētas ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm piemērojamās kapitāla pietiekamības prasības, to aprēķināšanas noteikumi un to konsultatīvas uzraudzības noteikumi. Dalībvalstis šīs direktīvas prasības piemēro ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, kas definētas 3. pantā.
2. Dalībvalstis var paredzēt papildu vai stingrākas prasības ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, kuru darbību tā ir atļāvusi.
2. pants
1. Ievērojot šīs direktīvas 18., 20., 22. līdz 32., 34. un 39. pantu, Direktīvas 2006/…/EK 68. līdz 73. pants mutatis mutandis attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām. Piemērojot Direktīvas 2006/…/EK 70. līdz 72. pantu ieguldījumu sabiedrībām, visas atsauces uz mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestāde dalībvalstī, uzskata par atsaucēm uz mātesuzņēmumu, kas ir ieguldījumu sabiedrība dalībvalstī, un visas atsauces uz ES mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestāde, uzskata par atsaucēm uz ES mātesuzņēmumu, kas ieguldījumu sabiedrība.
Ja kredītiestādes mātesuzņēmums ir ieguldījumu sabiedrība dalībvalstī, tad konsolidētās prasības saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 71. līdz 73. pantu attiecas vienīgi uz šo mātesuzņēmumu, kas ir ieguldījumu sabiedrība.
Ja ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmums ir kredītiestāde dalībvalstī, tad konsolidētās prasības saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 71. līdz 73. pantu attiecas vienīgi uz šo mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestāde.
Ja finanšu kontrolakciju sabiedrības meitasuzņēmumi ir gan kredītiestāde, gan ieguldījumu sabiedrība, tad uz kredītiestādi attiecas prasības finanšu kontrolakciju sabiedrībai, pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli.
2. Ja grupā, uz kuru attiecas 1. punkts, nav nevienas kredītiestādes, Direktīvu 2006/…/EK piemēro, ievērojot šādus noteikumus:
|
a) |
visas atsauces uz kredītiestādēm uzskata par atsaucēm uz ieguldījumu sabiedrībām, |
|
b) |
Direktīvas 2006/…/EK 125. un 140. panta 2. punkta visas atsauces uz citiem šīs direktīvas pantiem uzskata par atsaucēm uz Direktīvu 2004/39/EK; |
|
c) |
Direktīvas 2006/…/EK 39. panta 3. punkta mērķiem atsauces uz Eiropas Banku komiteju uzskata par atsaucēm uz Padomi un Komisiju; |
|
d) |
atkāpjoties no Direktīvas 2006/…/EK 140. panta 1. punkta, ja grupā nav nevienas kredītiestādes, šā panta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Ja ieguldījumu sabiedrība, finanšu pārvaldītāja sabiedrība vai jaukta kontrolakciju sabiedrība kontrolē vienu vai vairākus meitasuzņēmumus, kas ir apdrošināšanas sabiedrības, tad kompetentās iestādes un iestādes, kurām uzticēts publisks pienākums uzraudzīt apdrošināšanas uzņēmumus, cieši sadarbojas.” |
2. iedaļa
Definīcijas
3. pants
1. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“kredītiestādes” ir kredītiestādes, kā tās definētas Direktīvas 2006/…/EK 4. panta 1. punktā; |
|
b) |
“ieguldījumu sabiedrības” ir iestādes, kā tās definētas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punktā, uz ko attiecas minētajā direktīvā noteiktās prasības, izņemot:
|
|
c) |
“iestādes” ir kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības; |
|
d) |
“atzītas trešo valstu ieguldījumu sabiedrības” ir sabiedrības, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
|
|
e) |
“finanšu instrumenti” ir jebkura veida līgumi, kas vienai pusei rada finanšu aktīvu, bet otrai pusei finanšu pasīvu vai kapitāla instrumentu; |
|
f) |
“mātesuzņēmums, kas ir ieguldījumu sabiedrība dalībvalstī” ir ieguldījumu sabiedrība, kuras meitasuzņēmums ir iestāde, vai finanšu iestāde, vai kurai ir līdzdalība vienā vai vairākās šādās iestādēs, un kura pati nav meitasuzņēmums citai iestādei, kam atļauja piešķirta tajā pašā dalībvalstī, vai šajā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai; |
|
g) |
“ES mātesuzņēmums, kas ir ieguldījumu sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas ir ieguldījumu sabiedrība dalībvalstī un kas nav meitasuzņēmums kredītiestādei, kam atļauja piešķirta kādā dalībvalstī, vai finanšu kontrolakciju sabiedrībai, kas izveidota kādā dalībvalstī; |
|
h) |
“ārpusbiržas atvasināti instrumenti (OTC)” ir posteņi, uz ko attiecas saraksts Direktīvas 2006/…/EK IV pielikumā un kas nav posteņi, kuriem saskaņā ar minētās direktīvas III pielikuma 2. daļas 6. punktu piešķirts nulles riska svērums; |
|
i) |
“regulēts tirgus” ir tirgus, kā tas definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 14. punktā; |
|
j) |
“konvertējams vērtspapīrs” ir vērtspapīrs, kuru pēc tā turētāja vēlēšanās var apmainīt pret citu vērtspapīru; |
|
k) |
“garantija” ir vērtspapīrs, kas dod turētājam tiesības pirkt pamatdokumentu par noteiktu cenu līdz garantijas derīguma termiņa beigu dienai vai beigu dienā un ko nokārto, piegādājot pašu pamatdokumentu, vai ar skaidras naudas norēķinu; |
|
l) |
“krājumu finansējums” ir pozīcijas, kur reāli krājumi ir uz noteiktu termiņu pārdoti un finansējuma izmaksas ir iesaldētas līdz termiņpārdošanas dienai; |
|
m) |
“atpirkuma līgums” un “atpakaļpirkuma līgums” ir visi līgumi, ar kuriem iestāde vai tās darījumu otra puse nodod vērtspapīrus vai preces, vai garantētas tiesības attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem vai precēm, ja šo garantiju dod atzīta birža, kas attiecībā uz attiecīgiem vērtspapīriem vai precēm ir šo tiesību turētāja, un attiecīgais līgums liedz iestādei nodot vai ieķīlāt konkrēto vērtspapīru vai preci vairāk nekā vienai darījuma pusei vienlaicīgi, ievērojot saistību atpirkt tos — vai tādus pašus aizstātus vērtspapīrus vai preces — par noteiktu cenu noteiktā dienā nākotnē, vai dienā, ko noteiks persona, kas nodod īpašuma tiesības; tas ir atpirkuma līgums iestādei, kas pārdod vērtspapīrus, un atpakaļpirkuma līgums iestādei, kas tos pērk; |
|
n) |
“vērtspapīru vai preču aizdevums” un “vērtspapīru vai preču aizņēmums” ir visi darījumi, kur iestāde vai tās darījuma otra puse nodod vērtspapīrus vai preces pret atbilstīgu nodrošinājumu, ievērojot aizdevuma ņēmēja saistību atdot atpakaļ ekvivalentus vērtspapīrus vai preces kādā datumā nākotnē vai tad, kad to prasa aizdevuma devējs; šāds darījums ir vērtspapīru vai preču aizdevums iestādei, kura nodod vērtspapīrus vai preces, un vērtspapīru vai preču aizņēmums iestādei, kurai tos nodod; |
|
o) |
“ieskaita dalībnieks” ir biržas vai ieskaita iestādes dalībnieks, kas ir tiešās līgumattiecībās ar galveno darījumu otru pusi (tirgus garantētājs); |
|
p) |
“vietējā sabiedrība” ir sabiedrība, kas slēdz darījumus uz savu rēķinu standartizētu vai iespēju līgumu tirgos vai citos atvasināto instrumentu vai naudas tirgos ar vienīgo mērķi nodrošināt pozīcijas atvasināto instrumentu tirgos, vai, kas slēdz darījumus uz citu locekļu rēķina, šajos tirgos, un ko garantē tie paši tirgus ieskaita dalībnieki, pie kam atbildību par šādu sabiedrību slēgto līgumu izpildi uzņemas to pašu tirgu ieskaita dalībnieki; |
|
q) |
“delta koeficients” ir plānotā izmaiņa iespēju līguma cenā kā nelielas izmaiņas attiecībā pret tā instrumenta cenu, kas ir pamatā šim iespēju līgumam; |
|
r) |
“pašu kapitāls” ir pašu kapitāls, kā tas definēts Direktīvā 2006/…/EK; un |
|
s) |
“kapitāls” ir pašu kapitāls. |
Konsolidētas uzraudzības piemērošanas nolūkiem termins “ieguldījumu sabiedrība” ietver trešo valstu ieguldījumu sabiedrības.
Pirmās daļas e) apakšpunkta nolūkā finanšu instrumenti ietver primāros finanšu instrumentus vai naudas instrumentus, un atvasinātos finanšu instrumentus, kuru vērtību aprēķina pēc pamata finanšu instrumenta cenas, likmes vai indeksa, vai pēc kādas citas bāzes aktīva, un ietver vismaz tos instrumentus, kas norādīti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā.
2. Termini “mātesuzņēmums”, “meitasuzņēmums”, “aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums” un “finanšu iestāde” ietver uzņēmumus, kas definēti Direktīvas 2006/…/EK 4. pantā.
Termini “finanšu kontrolakciju sabiedrība”, “mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī”, “ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība” un “pakalpojumu palīguzņēmums” ietver uzņēmumus, kas definēti Direktīvas 2006/…/EK 4. pantā, turklāt visas atsauces uz kredītiestādēm uzskata par atsaucēm uz iestādēm.
3. Direktīvas 2006/…/EK piemērošanas nolūkā attiecībā uz grupām, uz kurām attiecas 2. panta 1. punkts un kuras neietver nevienu kredītiestādi, piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt ieguldījumu sabiedrības vai citas finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir ieguldījumu sabiedrība, un kura nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (10); |
|
b) |
“jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu kontrolakciju sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK nozīmē, starp kuras meitasuzņēmumiem ir vismaz viena ieguldījumu sabiedrība; |
|
c) |
“kompetentās iestādes” ir valsts iestādes, kuras ar normatīvajiem aktiem ir pilnvarotas uzraudzīt ieguldījumu sabiedrības. |
II NODAĻA
SĀKUMKAPITĀLS
4. pants
Šajā direktīvā “sākumkapitāls” sastāv no pozīcijām, kas noteiktas Direktīvas 2006/…/EK 57. panta a) un b) punktā.
5. pants
1. Ieguldījumu sabiedrībām, kas neveic nekādus darījumus ar finanšu instrumentiem uz sava rēķina vai neveic finanšu instrumentu emisiju tirgū uz uzņēmuma saistību pamata, bet kuras turējumā klientu naudu un/vai vērtspapīri un kas sniedz vienu vai vairākus no šiem pakalpojumiem, jābūt sākumkapitālam 125 000 euro apjomā:
|
a) |
ieguldītāju rīkojumu pieņemšana un pārsūtīšana attiecībā uz finanšu instrumentiem; |
|
b) |
ieguldītāju rīkojumu izpilde attiecībā uz finanšu instrumentiem; vai |
|
c) |
atsevišķu ieguldījumu portfeļu pārvaldība finanšu instrumentos. |
2. Kompetentās iestādes drīkst ļaut ieguldījumu sabiedrībai, kura izpilda ieguldītāju rīkojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, turēt šādus instrumentus uz sava rēķina, ja izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
šādu pozīciju cēlonis ir vienīgi sabiedrības nespēja precīzi izpildīt ieguldītāju rīkojumus; |
|
b) |
šādu pozīciju kopējā tirgus vērtība nepārsniedz 15 % no sabiedrības sākumkapitāla; |
|
c) |
sabiedrība izpilda 18., 20. un 28. pantā noteiktās prasības; |
|
d) |
šādām pozīcijām ir gadījuma un pagaidu raksturs un minētā darījuma veikšanai atvēlētais laiks ir stingri ierobežots. |
Pozīciju, kas nav ietvertas tirdzniecības grāmatā, turēšanu finanšu instrumentos, lai ieguldītu pašu kapitālu, neuzskata par darījumu saistība ar šā panta 1. punktā noteiktajiem pakalpojumiem vai 3. punkta nolūkos.
3. Dalībvalstis var samazināt 1. punktā minēto summu līdz 50 000 euro, ja sabiedrībai nav atļauts turēt klientu naudu vai vērtspapīrus, slēgt darījumus uz sava rēķina vai veikt emisiju tirgū uz sabiedrības saistību pamata.
6. pants
Vietējām sabiedrībām jābūt sākumkapitālam 50 000 euro apjomā, ciktāl tās izmanto uzņēmējdarbības vai pakalpojumu sniegšanas brīvību kā noteikts ar Direktīvas 2004/39/EK 31. vai 32. pantu.
7. pants
Ieguldījumu sabiedrību, kas minētas 3. panta b) punkta iii) apakšpunktā, segumam jābūt izteiktam šādi:
|
a) |
sākumkapitālam 50 000 euro apjomā; |
|
b) |
profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kura attiecas uz visu Kopienas teritoriju, vai kādai citai salīdzināmai garantijai attiecībā uz atbildību, kas rodas profesionālās nolaidības dēļ, un kura ir vismaz 1 000 000 euro par katru prasību un kopumā 1 500 000 euro gadā par visām prasībām; |
|
c) |
tāda veida sākumkapitāla un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apvienojumam, kas garantē nodrošinājuma līmeni, kurš līdzvērtīgs a) vai b) punktā minētajam nodrošinājuma līmenim. |
Šā panta pirmajā daļā minētās summas regulāri pārskata Komisija, lai ņemtu vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā, ko publicē Eurostat, atbilstoši korekcijām, kas izdarītas saskaņā ar 4. panta 7. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību (11), brīdī, kad šīs korekcijas izdarītas.
8. pants
Ja 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētā ieguldījumu sabiedrība ir arī reģistrēta saskaņā ar Direktīvu 2002/92/EK, tā izpilda prasības, kas noteiktas minētās direktīvas 4. panta 3. punktā, un turklāt tai ir jābūt:
|
a) |
sākumkapitālam 25 000 euro apjomā; |
|
b) |
profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kura attiecas uz visu Kopienas teritoriju, vai kādai citai salīdzināmai garantijai attiecībā uz atbildību, kas rodas profesionālās nolaidības dēļ, un kura ir vismaz 500 000 euro par katru prasību un kopumā 750 000 euro gadā par visām prasībām; vai |
|
c) |
tāda veida sākumkapitāla un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apvienojumam, kas garantē nodrošinājuma līmeni, kurš līdzvērtīgs a) vai b) punktā minētajam nodrošinājuma līmenim. |
9. pants
Visu pārējo ieguldījumu sabiedrību, kuras nav minētas 5. līdz 8. pantā, sākumkapitāls ir 730 000 euro.
10. pants
1. Atkāpjoties no 5. panta 1. un 3. punkta, 6. un 9. panta, dalībvalstis var turpināt atļaut to ieguldījumu sabiedrību un sabiedrību, kas minētas 6. pantā, darbību, kas pastāvējušas pirms 1995. gada 31. decembra un kuru pašu kapitāls ir mazāks par sākumkapitāla līmeni, kas noteikts 5. panta 1. un 3. punktā, 6. un 9. pantā.
Šādu sabiedrību pašu kapitāla līmenis nedrīkst būt zemāks par augstāko atskaites līmeni, ko aprēķina pēc šajā direktīvā paredzētā paziņošanas datuma. Šis atskaites līmenis ir pašu kapitāla ikdienas caurmēra līmenis, kas aprēķināts par sešiem mēnešiem pirms aprēķinu dienas. To aprēķina ik pa sešiem mēnešiem attiecībā uz iepriekšējo periodu.
2. Ja sabiedrības, uz kuru attiecas 1. punkts, kontroli pārņem fiziska vai juridiska persona, kas nav tā, kas to kontrolējusi iepriekš, šīs sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz tādā līmenī, kā noteikts 5. panta 1. un 3. punktā, 6. un 9. pantā, izņemot pirmo reizi pēc 1995. gada 31.decembra, nododot īpašuma tiesības mantošanas kārtībā, un saskaņā ar kompetentu iestāžu apstiprinājumu uz laiku, kas nav ilgāks par 10 gadiem pēc tiesību nodošanas.
3. Noteiktos īpašos apstākļos un ar kompetento iestāžu apstiprinājumu divu vai vairāku ieguldījumu sabiedrību un/vai sabiedrību, uz kurām attiecas 6. pants, apvienošanās gadījumā tās iznākumā radušās sabiedrības pašu kapitālam tomēr nav jāsasniedz līmenis, kas noteikts 5. panta 1. un 3. punktā, 6. un 9. pantā. Tomēr, ja nav sasniegts līmenis, kas noteikts 5. panta 1. un 3. punktā, 6. un 9. pantā, jaunās sabiedrības pašu kapitāla līmenis nekad nedrīkst būt zemāks par apvienojušos sabiedrību kopējo pašu kapitālu apvienošanās brīdī.
4. Ieguldījumu sabiedrību un sabiedrību, uz kurām attiecas 6. pants, pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par līmeni, kāds noteikts 5. panta 1. un 3. punktā, 6. un 9. pantā un šī panta 1. un 3. punktā.
Ja ieguldījumu sabiedrību pašu kapitāls samazinās zem šā līmeņa, kompetentās iestādes var, ja apstākļi to pamato, dot šādām sabiedrībām ierobežotu laiku, lai labotu stāvokli vai izbeigtu darbību.
III NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS
11. pants
1. Iestādes tirdzniecības portfelī ir iekļautas visu finanšu instrumentu pozīcijas un preces, kuras tur, lai tirgotos vai lai nodrošinātu citus tirdzniecības portfeļa elementus; tām jābūt brīvām no ierobežojošiem nosacījumiem attiecībā uz to tirgusspēju vai arī ar spēju tikt nodrošinātām.
2. Pozīcijas, kuras tur, lai tirgotos, ir tās pozīcijas, kuras apzināti tiek uzglabātas īstermiņa tālākai pārdošanai un/vai ar nolūku iegūt peļņu no esošās vai paredzētās īstermiņa cenu starpības starp pirkšanas un pārdošanas cenām, vai no citām cenu vai procentu likmju atšķirībām. Termins “pozīcijas” iekļauj īpašuma pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus veidošanas rezultātā.
3. Vēlme tirgoties ir jāpierāda ar stratēģijām, darbības plāniem un procedūrām, ko izveidojusi iestāde, lai saskaņā ar VII pielikuma A daļu pārvaldītu pozīciju vai portfeli.
4. Lai pārvaldītu savu tirdzniecības portfeli atbilstoši VII pielikuma B un D daļai, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles.
5. Iekšējos nodrošinājumus var iekļaut tirdzniecības portfelī; šādā gadījumā piemēro VII pielikuma C daļu.
IV NODAĻA
PAŠU KAPITĀLS
12. pants
“Sākotnējais pašu kapitāls” ir Direktīvas 2006/…/EK 57. panta a) līdz c) punkta summa, no kuras atņemta i) līdz k) punkta summa.
Komisija līdz 2009. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei atbilstošu priekšlikumu par šīs nodaļas grozījumiem.
13. pants
1. Ievērojot šā panta 2. līdz 5. punktu, kā arī 14. līdz 17. pantus, ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu pašu kapitālu nosaka saskaņā ar Direktīvu 2006/…/EK.
Turklāt, šī punkta pirmā daļa attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām, kam nav viena no juridiskajām formām, kas minētas 1. panta 1. punktā Padomes Ceturtajā direktīvā 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (12).
2. Atkāpjoties no 1. punkta kompetentās iestādes var atļaut tām iestādēm, kam jāizpilda kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 21., no 28. līdz 32. pantiem, ka arī I, un III līdz VI pielikumu, vienīgi šim mērķim izmantot alternatīvu pašu kapitāla noteikšanu. Neviena pašu kapitāla daļa, ko izmanto šim nolūkam, nevar tikt vienlaicīgi izmantota, lai izpildītu citas kapitāla prasības.
Šī alternatīvā noteikšana ir to posteņu summa, kas norādīti turpmākajos a) līdz c) apakšpunktos, atņemot d) apakšpunktā norādīto posteni; un pēdējā posteņa atskaitījumu atstājot kompetentu iestāžu ziņā:
|
a) |
pašu kapitāls, kā tas noteikts Direktīvā 2006/…/EK, atskaitot tikai minētās direktīvas 57. panta l) līdz p) punktu tām ieguldījumu sabiedrībām, kurām prasa atskaitīt no a) līdz c) posteņu kopsummas šīs daļas d) posteni; |
|
b) |
iestādes neto tirdzniecības portfeļa ienākumi no paredzamiem maksājumiem vai dividendēm, atskaitot neto zaudējumus citā tās uzņēmējdarbībā ar nosacījumu, ka neviena no šīm summām nav jau iekļauta šīs daļas a) postenī saskaņā Direktīvas 2006/…/EK 57. panta b) vai k) punktam; un |
|
c) |
subordinēta aizņēmuma kapitāls un/vai šā panta 5. punktā minētie posteņi, ievērojot nosacījumus, kas noteikti šā panta 3. un 4. punktā, kā arī 14. pantā; |
|
d) |
nelikvīdi aktīvi, kā paredzēts 15. pantā. |
3. Šā panta 2. punkta otrās daļas c) apakšpunktā minētajam subordinētajam aizņēmuma kapitālam jābūt vismaz divu gadu sākuma termiņam. To apmaksā pilnībā, un aizņēmuma līgumā nevar būt neviena punkta, kas nosaka, ka noteiktos apstākļos, izņemot iestādes likvidāciju, parāds būs jāatmaksā pirms nolīgtā atmaksas datuma, ja vien atmaksu neapstiprina kompetentas iestādes. Nevar tikt atmaksāts ne pamatkapitāls, ne procenti šādam subordinētajam aizņēmuma kapitālam, ja šāds atmaksājums nozīmētu to, konkrētās iestādes pašas kapitāls kopumā ir mazāks par 100 % no šādas iestādes kopējām normām.
Turklāt iestāde dara kompetentām iestādēm zināmus visus atmaksājumus šādam subordinētajam aizņēmuma kapitālam, tiklīdz tās pašas kapitāls ir mazāks par 120 % no tās kopējām kapitāla normām.
4. Iepriekš 2. punkta otrās daļas c) apakšpunktā minētais subordinētais aizņēmuma kapitāls nedrīkst pārsniegt 150 % maksimumu no sākotnējā pašu kapitāla, kas paredzēts, lai izpildītu prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 21. pantu un 28. līdz 32. pantu, kā arī I līdz VI pielikumu, un drīkst sasniegt šo maksimumu tikai īpašos gadījumos, kas kompetentajām iestādēm ir pieņemami.
5. Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm aizstāt 2. punkta otrās daļas c) apakšpunktā minēto subordinēto aizņēmuma kapitālu ar Direktīvas 2006/…/EK 57. panta d) līdz h) punktam.
14. pants
1. Kompetentās iestādes var atļaut ieguldījumu sabiedrībām pārsniegt 13. panta 4. punktā paredzētos griestus subordinētām aizņēmuma kapitālam, ja tās atzīst, ka tas ir piesardzīgi adekvāts, un ar nosacījumu, ka šāda subordinēta aizņēmuma kapitāla summa un 13. panta 5. punktā minētie posteņi nepārsniedz 200 % no sākotnējā pašu kapitāla, kas ir paredzēts, lai izpildītu prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 21. pantu un 28. līdz 32. pantu, kā arī I pielikumu un III līdz VI pielikumu, vai 250 % no tās pašas summas, ja, aprēķinot pašu kapitālu, ieguldījuma sabiedrības atskaita 13. panta 2. punkta d) posteni.
2. Kompetentās iestādes var atļaut pārsniegt kredītiestādēm 13. panta 4. punktā paredzētos griestus subordinētām aizņēmuma kapitālam, ja tās atzīst, ka tas ir piesardzīgi adekvāts, un ar nosacījumu, ka šāda subordinēta aizņēmuma kapitāls un Direktīvas 2006/…/EK 57. panta d) līdz h) punkts nepārsniedz 250 % no sākotnējā pašu kapitāla, kas ir paredzēts, lai izpildītu prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 28. līdz 32. pantu, kā arī I pielikumu un III līdz VI pielikumu.
15. pants
Nelikvīdos aktīvos, kas minēti 13. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunktā, ietilpst:
|
a) |
materiālie fiksēti aktīvi, izņemot to daļu, kādā zemi un ēkas var attiecināt uz aizdevumu, kuru tie nodrošina; |
|
b) |
līdzdalība kredītiestādēs un finanšu iestādēs, tostarp pakārtotas prasības tām, ko var iekļaut šo iestāžu pašu kapitālā, ja vien tās nav atskaitītas saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 57. panta l) līdz p) punktu vai saskaņā ar šīs direktīvas 16. panta d) apakšpunktu; |
|
c) |
līdzdalība un citi ieguldījumi, kas nav viegli pārdodami, uzņēmumos, kuri nav kredītiestādes vai finanšu iestādes; |
|
d) |
iztrūkumi meitasuzņēmumos; |
|
e) |
depozīti, izņemot tos, kurus 90 dienu laikā iespējams atmaksāt, kā arī izņemot maksājumus, kas saistīti ar normētajiem nākotnes vai iespēju līgumiem; |
|
f) |
aizdevumi un citas summas, kas pienākas, izņemot tos, kuri jāsamaksā 90 dienu laikā; |
|
g) |
reāli krājumi, ja vien uz tiem jau neattiecas kapitāla pietiekamības prasības, kas ir vismaz tikpat stingras kā tās, kas paredzētas 18. un 20. pantā. |
b) apakšpunkta nozīmē, ja kredītiestāde vai finanšu iestāde akcijas tur uz laiku finanšu palīdzības nolūkā, lai reorganizētu vai glābtu šo iestādi, kompetentas iestādes var atteikties no šā noteikuma piemērošanas. Tās var arī atteikties no tā attiecībā uz tām akcijām, kas ir iekļautas ieguldījumu sabiedrības tirdzniecības portfelī.
16. pants
Ieguldījumu sabiedrības, kas ir iekļautas grupā, kurai ir piešķirts saistību atbrīvojums saskaņā ar 22. pantu, pašu kapitālu aprēķina saskaņā ar 13. līdz 15. pantu, ievērojot, ka:
|
a) |
atskaita nelikvīdos aktīvus, kas minēti 13. panta 2. punkta d) apakšpunktā; |
|
b) |
13. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais izņēmums neattiecas uz tām sastāvdaļām, kas minētas Direktīvas 2006/…/EK 57. panta l) līdz p) punktā, kuras ieguldījumu sabiedrība tur attiecībā uz uzņēmumiem, kuri ieļauti konsolidācijā, kā noteikts šīs direktīvas 2. panta 1. punktā; |
|
c) |
ierobežojumus, kas minēti Direktīvas 2006/…/EK 66. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, aprēķina ar atsauci uz sākotnējo pašu kapitālu, atņemot minētās direktīvas 57. panta l) līdz p) punkta sastāvdaļas, kas minētas minētā panta b) punktā un kas ir minēto uzņēmumu sākotnējā pašu kapitāla sastāvdaļas; un |
|
d) |
Direktīvas 2006/…/EK 57. panta l) līdz p) punkta sastāvdaļas, kas minētas šā panta c) apakšpunktā, atskaita no sākotnējā pašu kapitāla, nevis no visu to posteņu kopsummas, kas noteikti minētās direktīvas 66. panta 2. punktā, jo īpaši šīs direktīvas 13. panta 4. un 5. punkta un 14. panta vajadzībām. |
17. pants
1. Ja šīs direktīvas II pielikuma mērķiem iestāde riska svērto vērtību aprēķina saskaņā Direktīvas 2006/…/EK 84. līdz 89. pantu, tad saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK VII pielikuma 1. daļas 4. punktu uz aprēķiniem attiecas šādi noteikumi:
|
a) |
vērtības korekcijas, ko veic, lai ņemtu vērā darījumu partnera kredīta kvalitāti, var iekļaut vērtību korekciju un uzkrājumu kopsummā, kas ir izveidota II pielikumā norādītajiem riskiem; un |
|
b) |
ņemot vērā kompetento iestāžu apstiprinājumu, ja darījumu partnera kredītrisks, novērtējot pozīciju tirdzniecības portfelī, ir atbilstoši ņemts vērā, paredzamie zaudējumi attiecībā uz darījuma partnera risku ir nulle. |
a) apakšpunkta nozīmē šādām iestādēm minētās vērtību korekcijas neiekļauj nekādos citos pašu resursos, kā tikai tajos, kas ir saskaņā ar šo daļu.
2. Šā panta mērķiem piemēro Direktīvas 2006/…/EK 153. un 154. pantu.
V NODAĻA
1. iedaļa
Noteikumi pret riskiem
18. pants
1. Iestādēm ir pašu kapitāls, kas vienmēr ir lielāks vai vienāds ar šādu pozīciju summu:
|
a) |
kapitāla prasības, ko to tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbībai aprēķina saskaņā ar metodēm un veidiem, kas izklāstīti 28. līdz 32. pantā un I, II un VI pielikumā, vajadzības gadījumā V pielikumā; un |
|
b) |
kapitāla prasības, ko visai to uzņēmējdarbībai aprēķina saskaņā ar metodēm un veidiem, kas izklāstīti III un IV pielikumā un vajadzības gadījumā V pielikumā. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm aprēķināt kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbībai saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 75. panta a) punktu un šīs direktīvas II pielikuma 6., 7. un 9. punktu, ja tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbība atbilst šādām prasībām:
|
a) |
šāda tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbība parasti nepārsniedz 5 % no to kopējās uzņēmējdarbības; |
|
b) |
to tirdzniecības portfeļa kopējās pozīcijas parasti nepārsniedz 15 miljonus euro; |
|
c) |
šādu iestāžu tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbība nekad nepārsniedz 6 % no to kopējās uzņēmējdarbības un to tirdzniecības portfeļa kopējās pozīcijas nekad nepārsniedz 20 miljonus euro. |
3. Lai aprēķinātu tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbības attiecību pret kopējo uzņēmējdarbības apjomu 2 punkta a) un c) apakšpunkta vajadzībām, kompetentās iestādes var izmantot vai nu kopējo bilances un ārpusbilances operāciju apjomu, peļņas un zaudējumu pārskatu, attiecīgās iestādes pašu kapitālu vai visu šo kritēriju kopumu. Kad bilances un ārpusbilances darījumu apjoms ir novērtēts, parāda instrumentu vērtību nosaka pēc to tirgus cenām vai pamatvērtības, pašu kapitāla vērtību — pēc tā tirgus cenas, un atvasinājumu vērtību — saskaņā ar to pamatojuma instrumentu nominālo vai tirgus vērtību. Garās un īsās pozīcijas summē neatkarīgi no to zīmes.
4. Ja kāda iestāde ilgāku laiku pārsniedz vienu vai abus ierobežojumus, kas paredzēti 2. punkta a) un b) apakšpunktā, vai vienu vai abus ierobežojumus, kas paredzēti 2. punkta c) apakšpunkts, tai attiecībā uz savas tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbības darījumiem ir jāizpilda 1. punkta a) apakšpunkta prasības un par to jāziņo kompetentajai iestādei.
19. pants
1. Saskaņā ar I pielikuma 14. punktu parāda vērtspapīriem, ko izdevušas I pielikuma 1. tabulā minētās iestādes, pēc dalībvalsts ieskatiem var noteikt 0 % svērumu, ja šie parāda vērtspapīri izteikti un finansēti vietējā valūtā.
2. Atkāpjoties no I pielikuma 13. un 14. punkta, dalībvalstis var noteikt īpaša riska prasības visām obligācijām, uz kurām attiecas Direktīvas 2006/…/EK VI pielikuma 1. sadaļas 68. līdz 70. punkts, kas vienādi ar konkrētā riska prasībām, ko piemēro kvalificētiem posteņiem, kuriem ir tāds pats atlikušais termiņš, kā šādai obligācijai, ko samazina atbilstīgi minētās direktīvas VI pielikuma 1. sadaļas 72. punktā dotajiem procentiem.
3. Ja atbilstoši I pielikuma 52. punktam kompetentā iestāde apstiprina kādu trešās valsts kopīgu ieguldījumu sabiedrība (CIU) par piemērotu, citas dalībvalsts kompetentā iestāde var izmantot šo apstiprinājumu, neveicot savu novērtējumu.
20. pants
1. Atbilstīgi šīs direktīvas šā panta 2., 3. un 4. punktam un 34. pantam, Direktīvas 2006/…/EK 75. panta prasības attiecas ieguldījumu sabiedrībām.
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut tām ieguldījumu sabiedrībām, kurām nav piešķirta atļauja sniegt Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma B iedaļas 3. un 6. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus, uzrādīt pašu kapitālu, kas ir lielāks vai vienāds ar vismaz vienu no šeit zemāk minētajām summām:
|
a) |
kapitāla prasību summu, kas atbilst Direktīvas 2006/…/EK 75. panta a) līdz c) punktam; |
|
b) |
šīs direktīvas 21. pantā paredzēto summu. |
3. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut tām ieguldījumu sabiedrībām, kuras, lai gan tur sākumkapitālu, kā tas norādīts 9. pantā, tomēr ierindojas turpmāk nosauktajās kategorijās, uzrādīt pašu kapitālu, kas ir lielāks vai vienāds ar summu, ko veido kapitāla prasība, kuru aprēķina saskaņā ar prasībām, kas paredzētas Direktīvas 2006/…/EK 75. panta a) līdz c) punktā, un summa, kas noteikta šīs direktīvas 21. pantā:
|
a) |
ieguldījumu sabiedrības, kas uz pašu rēķina veic tikai darījumus, izpildot vai veicot klienta pasūtījumu, vai ar mērķi iekļūt mijieskaita un norēķinu sistēmā vai atzītā biržā, ja tās darbojas aģentūras statusā vai izpilda klienta pasūtījumu; |
|
b) |
ieguldījumu sabiedrības:
|
4. Visi pārējie noteikumi, attiecībā uz darbības risku, kas ir izklāstīti Direktīvas 2006/…/EK V pielikumā, joprojām attiecas uz 2. un 3. punktā minētajām ieguldījumu sabiedrībām.
5. Šīs direktīvas 21. pantu piemēro vienīgi tām ieguldījumu sabiedrībām, kam piemēro šā panta 2. vai 3. punktu vai 46. pantu, minētajos pantos noteiktajā veidā.
21. pants
Ieguldījumu sabiedrībām prasa uzturēt pašu kapitālu, kas ir vienāds ar ceturto daļu no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem.
Kompetentas iestādes var pielāgot šo prasību, ja kopš iepriekšējā gada sabiedrības uzņēmējdarbībā ir būtiskas pārmaiņas.
Ja sabiedrība nav pabeigusi gada uzņēmējdarbību, skaitot no tā sākuma dienas, prasības ir ceturtā daļa no fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem, kas ir noteikti uzņēmējdarbības plānā, ja vien kompetentās iestādes neprasa šā plāna pielāgojumu.
2. iedaļa
Konsolidēta prasību piemērošana
22. pants
1. Kompetentās iestādes, kuras veic vai pilnvarotas veikt konsolidētu uzraudzību grupām, uz kurām attiecas 2. pants, atsevišķos gadījumos var atbrīvot no konsolidētas kapitāla prasību piemērošanas ar nosacījumu, ka:
|
a) |
katra šādas grupas ES ieguldījumu sabiedrība izmanto 16. pantā sniegto pašu kapitāla aprēķinu; |
|
b) |
uz visām šādas grupas ieguldījumu sabiedrībām attiecas 20. panta 2. un 3. punkts; |
|
c) |
katra šādas grupas ES ieguldījumu sabiedrība individuāli atbilst 18. un 20. panta prasībām un vienlaicīgi atskaita no pašu kapitāla jebkuras iespējamās saistības par labu ieguldījumu sabiedrībām, finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem, pakalpojumu palīguzņēmumiem, kurus pretējā gadījumā konsolidētu; un |
|
d) |
jebkura finanšu kontrolakciju sabiedrība, kura ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas ir mātesuzņēmums dalībvalstī, kādai šādas grupas ieguldījumu sabiedrībai, tur vismaz tik daudz pašu kapitālu, kas šeit definēts kā Direktīvas 2006/…/EK 57. panta a) līdz h) punkta summa, kā summa, kas atbilst pilnai jebkuras līdzdalības, pakārtotu prasījumu un instrumentu, kas norādīti minētās direktīvas 57. pantā, uzskaites vērtībai, attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, finanšu iestādēm aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām, pakalpojumu palīguzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu, un kopējais neparedzēto izdevumu saistības apjoms par labu ieguldījumu sabiedrībām, finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām, pakalpojumu palīguzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu; |
Ja pirmās daļas nosacījumi ir izpildīti, katrai ES ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir sistēma, lai grupas ietvaros uzraudzītu un kontrolētu visu finanšu līdzdalības sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, finanšu iestāžu, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu un pakalpojumu palīguzņēmumu kapitāla avotus un finansējumu.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes drīkst ļaut finanšu līdzdalības sabiedrībām, kuras ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, kas ir mātesuzņēmumi dalībvalstī, kādai šādas grupas ieguldījumu brokeru sabiedrībai, izmantot vērtību, kas ir zemāka, par 1. punkta d) apakšpunktā aprēķināto, bet ne zemāka par 18. un 20. pantā individuāli uzlikto summu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem, pakalpojumu palīguzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu un kopējais neparedzēto izdevumu saistības apjoms ieguldījumu brokeru sabiedrībām, par labu finanšu iestādēm aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem, pakalpojumu palīguzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu. Šajā punktā trešo valstu ieguldījumu sabiedrību, finanšu institūciju, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu, pakalpojumu palīguzņēmumu kapitāla prasība ir nosacīta kapitāla prasība.
23. pants
Kompetentajām iestādēm jāprasa, lai grupā esošās ieguldījumu sabiedrības, kuras atbrīvotas no saistībām saskaņā ar 22 punkta noteikumiem, ziņotu par šiem riskiem, ieskaitot riskus, kas saistīti ar to kapitāla struktūru, avotiem un finansējumu, kas varētu apdraudēt to finansiālo stāvokli. Ja kompetentās iestādes pēc tam uzskata, ka šo ieguldījumu sabiedrību finansiālais stāvoklis nav pietiekami aizsargāts, tās pieprasa šīm sabiedrībām veikt pasākumus, vajadzības gadījumā arī ierobežojot kapitāla nodošanu no šādām sabiedrībām grupas dalībniekiem.
Ja kompetentās iestādes neizpilda pienākumu veikt konsolidētu uzraudzību, kas noteikta 22. pantā tām jāveic citi piemēroti pasākumi, lai uzraudzītu visas grupas risku, proti, riska darījumus, ieskaitot visus uzņēmumus, kuri neatrodas dalībvalstī.
Ja kompetentās iestādes nepiemēro konsolidētas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 22. pantā, individuāli piemēro prasības, kas noteiktas Direktīvas 2006/…/EK 123. pantā un V nodaļas 5. iedaļā, un, attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību, individuāli piemēro minētās direktīvas 124. pantu.
24. pants
1. Atkāpjoties no 2. panta 2. punkta, kompetentās iestādes var atbrīvot ieguldījumu sabiedrības no minētajā pantā konsolidētās kapitāla prasības ar nosacījumu, ka visas šīs grupas ieguldījumu sabiedrības pieder pie ieguldījumu sabiedrībām, kas minētas 20. panta 2. punktā, un grupā nav iekļautas kredītiestādes.
2. Ja šā panta pirmās daļas prasības ir izpildītas, ieguldījumu sabiedrības, kas ir mātesuzņēmumi dalībvalstī, uzrāda konsolidēts pašu kapitālu tādā apjomā, kas vienmēr ir lielāks vai vienāds ar augstāko no šādām divām summām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz minētā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu stāvokli, un ievērojot šīs nodaļas 3. iedaļu:
|
a) |
kapitāla prasību summa, kas ietverta Direktīvas 2006/…/EK 75. panta a) līdz c) punktā; un |
|
b) |
šīs direktīvas 21. pantā noteiktā summa. |
3. Ja šā panta pirmās daļas prasības ir izpildītas, finanšu kontrolakciju sabiedrības kontrolētai ieguldījumu sabiedrībai jāuzrāda konsolidētais pašu kapitāls tādā apjomā, kas atbilst vai ir lielāks par lielāko no abām turpmāk minētajām summām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, un atbilst šīs nodaļas 3. iedaļai:
|
a) |
Direktīvas 2006/…/EK 75. panta a) līdz c) punktā minēto pašu kapitāla prasību summa; un |
|
b) |
šīs direktīvas 21. pantā minētā summa. |
25. pants
Atkāpjoties no 2. panta 2. punkta, kompetentās iestādes var atbrīvot ieguldījumu sabiedrības no minētajā pantā noteiktās konsolidētās kapitāla prasības, ar nosacījumu, ka visas šīs grupas ieguldījumu sabiedrības pieder pie ieguldījumu sabiedrībām, kas minētas 20. panta 2. un 3. punktā, un grupā nav iekļautas kredītiestādes.
Ja šā panta pirmās daļas prasības ir izpildītas, ieguldījumu sabiedrībai, kas ir mātesuzņēmums kādā dalībvalstī, uzrāda konsolidētu pašu kapitālu tādā apjomā, kas vienmēr ir lielāks vai vienāds par prasību summu, kas iegūta, summējot Direktīvas 2006/…/EK 75. panta a) līdz c) punkta prasības un šīs direktīvas 21. pantā paredzēto summu; turklāt aprēķinus veic, pamatojoties uz ieguldījumu sabiedrības, kas ir mātesuzņēmums, konsolidēto finanšu stāvokli un ievērojot šīs nodaļas 3. iedaļu.
Ja šā panta pirmās daļas prasības ir izpildītas, finanšu kontrolakciju sabiedrības kontrolēta ieguldījumu sabiedrība uzrāda konsolidētu pašu kapitālu tādā apjomā, kas vienmēr ir lielāks vai vienāds par prasību summu, kas iegūta, summējot Direktīvas 2006/…/EK 75. panta a) līdz c) punkta prasības un šīs direktīvas 21. pantā paredzēto summu; turklāt aprēķinus veic, pamatojoties uz finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli un ievērojot šīs nodaļas 3. iedaļu.
3. iedaļa
Konsolidētu prasību aprēķināšana
26. pants
1. Ja 22. punktā paredzētais atbrīvojums netiek izmantots, kompetentās iestādes tālab, lai aprēķinātu I un V pielikumā norādītās kapitāla normas un konsolidētos riska darījumus klientiem, kas noteikti 28. līdz 32. pantā un VI pielikumā, var atļaut, ka pozīcijas vienas iestādes tirdzniecības portfelī kompensē pozīcijas citas iestādes tirdzniecības portfelī saskaņā ar 28. līdz 32. pantu un I, V un VI pielikuma noteikumiem.
Turklāt kompetentās iestādes var atļaut, ka vienas iestādes ārvalstu valūtas pozīcijas kompensē citas iestādes valūtas pozīcijas saskaņā ar III un/vai V pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Tās var arī atļaut, lai vienas iestādes preču pozīcijas kompensē citas iestādes preču pozīcijas saskaņā ar IV un/vai V pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
2. Kompetentās iestādes var atļaut trešās valstīs izvietotu uzņēmumu tirdzniecības portfeļu un ārvalstu valūtu vai preču pozīciju kompensēšanu, ja vienlaicīgi tiek izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
šādi uzņēmumi ir atļauti trešā valstī un vai nu atbilst definīcijai par kredītiestādēm, kas izklāstīta Direktīvas 2006/…/EK 4. panta 1. punktā, vai arī ir atzītas trešās valsts ieguldījumu sabiedrības; |
|
b) |
šādi uzņēmumi individuāli izpilda noteikumus par kapitāla pietiekamību, kas līdzīgi šajā direktīvā noteiktajiem; un |
|
c) |
attiecīgajās trešās valstīs nav noteikumu, kas varētu būtiski ietekmēt līdzekļu nodošanu grupas iekšienē. |
3. Kompetentās iestādes var arī atļaut. 1. punktā noteikto kompensēšanu iestāžu starpā grupas iekšienē, ko atļāvusi attiecīgā dalībvalsts, ar nosacījumu, ka:
|
a) |
grupā ir pietiekama kapitāla piešķiršana; |
|
b) |
pārvaldes, juridiskā vai līgumu sistēma, kurā iestādes darbojas, nodrošina savstarpēju finansiālu atbalstu grupas iekšienē. |
4. Tāpat kompetentās iestādes var atļaut 1. punktā noteikto kompensāciju starp iestādēm grupas iekšienē, kas atbilst 3. punkta nosacījumiem, un iestādē, kas ietilpst tajā pašā grupā un ir atļauta citā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka šai iestādei ir jāpilda kapitāla pietiekamības prasības, ko individuāli uzliek 18., 20. un 28. pants.
27. pants
1. Aprēķinot konsolidēto pašu kapitālu, pamatojoties uz kopsavilkumu, piemēro Direktīvas 2006/…/EK 65. pantu.
2. Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par konsolidētu uzraudzību, var atzīt par derīgām noteiktas pašu kapitāla definīcijas, kas saskaņā ar IV sadaļu ir piemērojamas iestādēm, veicot to konsolidētā pašu kapitāla aprēķināšanu.
4. iedaļa
Lielu riska darījumu uzraudzība un kontrole
28. pants
1. Iestādes uzrauga un kontrolē savus riska darījumus saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 106. līdz 118. pantu.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, iestādes, kas kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbībai aprēķina saskaņā ar I un II pielikumu un vajadzības gadījumā ar šīs direktīvas V pielikumu, uzrauga un kontrolē savus riska darījumus saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 106. līdz 118. pantu, ievērojot šīs direktīvas 29. līdz 32. pantā noteiktos grozījumus.
3. Komisija līdz 2007. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs nodaļas piemērošanu, pievienojot atbilstošus priekšlikumus.
29. pants
1. Riska darījumus ar atsevišķiem klientiem, kas ir tirdzniecības portfelī, aprēķina, summējot šādus posteņus:
|
a) |
iestādes garo pozīciju pārpalikumu, ja tas ir pozitīvs, pār īsajām pozīcijām visos attiecīgā klienta emitētajos finanšu instrumentos ar visu dažādo instrumentu neto pozīciju aprēķina saskaņā ar I pielikumā noteiktajām metodēm; |
|
b) |
neto riska darījumi, ja paraksta (garantē) parādu vai pašu kapitāla dokumentu; |
|
c) |
riska darījumi, kas radušies ar attiecīgo klientu noslēgto tādu darījumu, vienošanos un līgumu dēļ, kas minēti II pielikumā; šādus riska darījumus aprēķina tā, kā noteikts minētajā pielikumā, lai aprēķinātu riska darījumu vērtību. |
Šā punkta b) apakšpunkta mērķiem, neto riska darījumus aprēķina, atskaitot tās parakstītās pozīcijas, uz kurām parakstījušās vai kuras otrreiz parakstījušas trešās personas uz formālu līgumu pamata, ko mazina I pielikuma 41. punktā noteiktie faktori.
Šā punkta b) apakšpunkta mērķiem, līdz tālākai saskaņošanai kompetentās iestādes prasa, lai iestādes izveidotu sistēmas, kas uzraudzītu un kontrolētu parakstītos riska darījumus laikā no brīža, kad sākas saistības, līdz pirmajai darba dienai, ņemot vērā attiecīgajos tirgos pastāvošā riska veidu.
Šā punkta c) apakšpunkta mērķiem Direktīvas 2006/…/EK 84. līdz 89. pantu neiekļauj šīs direktīvas II pielikuma6. punkta atsaucē.
2. Tirdzniecības portfelī savienotu klientu grupu riska darījumus aprēķina, summējot grupas atsevišķu klientu riska darījumus, kā aprēķināts 1. punktā.
30. pants
1. Kopējos riska darījumus atsevišķiem klientiem vai savienotu klientu grupām aprēķina, summējot riska darījumus, kas rodas tirdzniecības portfelī, un pozīcijas, kas rodas ārpus tirdzniecības portfeļa, ņemot vērā Direktīvas 2006/…/EK 112. līdz 117. pantu.
Lai aprēķinātu riska darījumus, ko veic ārpus tirdzniecības portfeļa, iestādes ņem riska darījumu, kas rodas no aktīviem, kurus atskaita no pašu kapitāla kā nulli, pamatojoties uz 13. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunktu.
2. Par iestāžu kopējiem riska darījumiem atsevišķiem klientiem un saistītu klientu grupām, ko aprēķina saskaņā ar 4. punktu, ziņo saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 110. pantu.
Izņemot repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, liela riska darījumu aprēķināšanai atsevišķiem klientiem un saistītu klientu grupām ziņojuma sniegšanas mērķiem neiekļauj kredītrisku samazināšanas atzīšanu.
3. Atsevišķa klienta vai saistītu klientu grupu riska darījumu summu ierobežo saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 111. līdz 117. pantu.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentās iestādes var atļaut aktīvus, kurus veido prasības un citi riska darījumi pret atzītām trešo valstu ieguldījumu sabiedrībām, atzītām mijieskaita iestādēm un finanšu instrumentu biržām, kas ir pakļautas tādam pašam regulējumam, kas ir noteikts Direktīvas 2006/…/EK 113. panta 3. punkta i) apakšpunktā, 115. panta 2. punktā un 116. pantā.
31. pants
Kompetentās iestādes var atļaut pārsniegt ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2006/…/EK 111. līdz 117. pantā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
|
a) |
ārpus tirdzniecības portfeļa klienta vai attiecīgās klientu grupas riska darījumi nepārsniedz ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2006/…/EK 111. līdz 117. pantā un kas aprēķināti attiecībā uz pašu kapitālu, kā noteikts minētajā direktīvā, tā, ka atlikums rodas vienīgi tirdzniecības portfelī; |
|
b) |
iestāde atbilst papildu kapitāla prasībām, pārsniedzot ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2006/…/EK 111. panta 1. un 2. punktā, kas aprēķināti saskaņā ar minētās direktīvas VI pielikumu; |
|
c) |
ja kopš brīža, kad pārsniegums parādījies, pagājušas ne vairāk kā 10 dienas, klientu vai attiecīgo saistītu klientu grupu tirdzniecības portfeļu riska darījumi nedrīkst pārsniegt 500 % no iestādes pašu kapitāla; |
|
d) |
visi pārsniegumi, kas pastāv ilgāk par 10 dienām, kopumā nedrīkst pārsniegt 600 % no iestādes pašu kapitāla; |
|
e) |
iestādes reizi trijos mēnešos ziņo kompetentajām iestādēm par visiem gadījumiem, kad iepriekšējos trijos mēnešos pārsniegti Direktīvas 2006/…/EK 111. panta 1. un 2. punktā noteiktie ierobežojumi. |
Attiecībā uz e) apakšpunktu, visos gadījumos, kad pārsniegti ierobežojumi, ziņo par pārsnieguma apjomu un attiecīgā klienta vārdu.
32. pants
1. Kompetentās iestādes nosaka procedūras, lai novērstu to, ka iestādes tīši izvairās no papildu kapitāla prasībām, kurus pretējā gadījumā tās piemērotu riska darījumiem, kas pārsniedz ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2006/…/EK 111. panta 1. un 2. punktā, ja šīs pozīcijas ir uzturētas ilgāk par 10 dienām, uz laiku minētas pozīcijas pārsūtot citai sabiedrībai neatkarīgi no tā, vai tā pieder tai pašai grupai vai ne, un/vai veicot mākslīgus darījumus, lai pozīciju uz 10 dienām izslēgtu un radītu jaunu riska darījumu.
Kompetentās iestādes dara zināmas Padomei un Komisijai šīs procedūras.
Iestādes uztur sistēmas, kas nodrošina, ka par visiem pirmajā daļā minētajiem pārsūtījumiem tūlīt tiek ziņots kompetentajām iestādēm.
2. Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm, kurām ļauts izmantot citu pašu kapitāla noteikšanu saskaņā ar 13. panta 2. punktu, izmantot šo noteikšanu 30. panta 2. un 3. punkta un 31. panta vajadzībām ar nosacījumu, ka attiecīgajām iestādēm turklāt pieprasa izpildīt pienākumu, ko uzliek Direktīvas 2006/…/EK 110. līdz 117. pants attiecībā uz riska darījumiem, kuri rodas, izmantojot pašu kapitālu ārpus tirdzniecības portfeļiem, kā noteikts minētajā direktīvā.
5. iedaļa
Pozīciju vērtību noteikšana ziņošanai
33. pants
1. Visas tirdzniecības portfeļa pozīcijas ir pakļautas piesardzīgas novērtēšanas noteikumiem, kā tas norādīts VII pielikuma B daļā. Šie noteikumi prasa, lai iestādes nodrošinātu to, ka vērtības, kas izmantotas katrai atsevišķai tirdzniecības portfeļa pozīcijai, atbilstoši atspoguļo pašreizējo tirgus vērtību. Šai vērtībai jābūt ar zināmu noteiktības pakāpi, ņemot vērā tirdzniecības portfeļa pozīciju dinamisko raksturu, saprātīgas piesardzības prasības un kapitāla prasību lietošanas veidu un mērķi attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām.
2. Vismaz reizi dienā tirdzniecības portfeļa pozīcijas novērtē no jauna.
3. Ja nav brīvi pieejamu tirgus cenu, kompetentās iestādes var atbrīvot no prasības, ko paredz 1. un 2. punkts, un prasīt, lai vērtības noteikšanai iestādes izmantotu alternatīvas metodes, ar nosacījumu, ka šīs metodes ir pietiekami pārdomātas un kompetento iestāžu apstiprinātas.
6. iedaļa
Riska vadība un kapitāla novērtējums
34. pants
Kompetentās iestādes prasa, lai katra ieguldījumu sabiedrība ievēro Direktīvas 2004/39/EK 13. panta prasības un Direktīvas 2006/…/EK 22. un 123. panta prasības, ņemot vērā minētās direktīvas 68. līdz 73. panta nosacījumus attiecībā uz piemērojamības pakāpēm.
7. iedaļa
Prasība sniegt ziņojumus
35. pants
1. Dalībvalstis prasa, lai ieguldījumu sabiedrības un kredītiestādes to mītnes dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniegtu visas ziņas, kas vajadzīgas, lai novērtētu to atbilstību noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstis arī nodrošina, ka iestāžu iekšējais kontroles mehānisms un administratīvā un grāmatvedības procedūra vienmēr ļauj pārbaudīt iestāžu atbilstību šiem noteikumiem.
2. Ieguldījumu sabiedrības ziņo kompetentajām iestādēm tā, kā pēdējās nosaka, vismaz reizi mēnesī, ja tās ir sabiedrības, uz kurām attiecas 9. pants, vismaz reizi trīs mēnešos, ja tās ir sabiedrības, uz kurām attiecas 5. panta 1. punkts, un vismaz reizi sešos mēnešos, ja tās ir sabiedrības, uz kurām attiecas 5. panta 3. punkts.
3. Neskarot 2. punktu, ieguldījumu sabiedrībām, uz kurām attiecas 5. panta 1. un 9. punkts, vienoti vai daļēji vienoti sniedz ziņas tikai reizi sešos mēnešos.
4. Kredītiestādēm ir pienākums ziņot veidā, kā to noteikušas kompetentās iestādes un tik bieži, cik to paredz Direktīva 2006/…/EK .
5. Kompetentās iestādes uzliek iestādēm pienākumu tūlīt ziņot par visiem gadījumiem, kuros to darījumu partneri atpirkuma un atpakaļpirkuma līgumos vai vērtspapīru un preču aizdevuma un vērtspapīru vai preču aizņēmuma darījumos nepilda savus pienākumus.
VI NODAĻA
1. iedaļa
Kompetentās iestādes
36. pants
1. Dalībvalstis nosaka valsts iestādes, kuras ir kompetentas, lai veiktu pienākumus, ko paredz šī direktīva. Par to tās informē Komisiju, norādot visu pienākumu sadalījumu.
2. Kompetentās iestādes ir publiskas iestādes vai iestādes, ko valstu tiesību akti vai publiskās iestādes oficiāli atzīst par piederīgu pie uzraudzības sistēmas, kas darbojas attiecīgajā dalībvalstī.
3. Kompetentās iestādes piešķir visas to uzdevumu veikšanai vajadzīgās pilnvaras, jo īpaši tirdzniecības portfeļu struktūras pārraudzīšanu.
2. iedaļa
Uzraudzība
37. pants
1. Direktīvas 2006/…/EK V daļas 4. iedaļu mutatis mutandis piemēro ieguldījumu sabiedrību uzraudzībai saskaņā ar šādiem noteikumiem:
|
a) |
atsauces uz Direktīvas 2006/…/EK 6. pantu uzskata par atsaucēm uz Direktīvas 2004/39/EK 5. pantu; |
|
b) |
atsauces uz Direktīvas 2006/…/EK 22. un 123. pantu uzskata par atsaucēm uz šīs direktīvas 34. pantu; un |
|
c) |
atsauces uz Direktīvas 2006/…/EK 44. līdz 52. pantu uzskata par atsaucēm uz Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. pantu; |
Ja ES mātesuzņēmumam, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi ir gan kredītiestādes, gan ieguldījumu sabiedrības, iestāžu uzraudzībai piemēro Direktīvas 2006/…/EK V daļas 4. iedaļu, atsauces uz kredītiestādēm uzskatot par atsaucēm uz iestādēm.
2. Direktīvas 2006/…/EK 129. panta 2. punktu piemēro arī iestāžu iekšējo modeļu atzīšanai saskaņā ar šīs direktīvas V pielikumu, ja pieteikumu iesniedz ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmums vai ES mātesuzņēmums, kas ir ieguldījumu sabiedrība, un tā meitasuzņēmumi, vai kopīgi kāda ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi.
Pirmajā apakšpunktā minētā atzīšanas perioda ilgums ir seši mēneši.
38. pants
1. Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, pildot pienākumus, ko paredz šī direktīva, jo īpaši ja ieguldījumu pakalpojumus sniedz kā pakalpojumus vai veidojot filiāles.
Kompetentās iestādes pēc pieprasījuma sniedz viena otrai visas ziņas, kas varētu veicināt iestāžu kapitāla pietiekamības uzraudzību, jo īpaši par pārbaudēm, vai tās atbilst šīs direktīvā noteikumiem.
2. Uz jebkādu šajā direktīvā paredzētu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm attiecas šādi pienākumi glabāt dienesta noslēpumu:
|
a) |
attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām — pienākumi, ko uzliek Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. pants; un |
|
b) |
attiecībā uz kredītiestādēm — pienākumi, ko uzliek Direktīvas 2006/…/EK 44. līdz 52. pants. |
VII NODAĻA
INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA
39. pants
Uz ieguldījumu sabiedrībām attiecas prasības, kas izklāstītas Direktīvas 2006/…/EK V sadaļas 5. nodaļā.
VIII NODAĻA
1. iedaļa
40. pants
Lai aprēķinātu minimālās kapitāla prasības darījuma partnera riskam saskaņā ar šo direktīvu un lai aprēķinātu minimālās kapitāla prasības kredītriskam saskaņā ar Direktīvu 2006/…/EK, un neskarot minētās direktīvas III pielikuma 2. daļas 6. punktu, riska darījumus ar atzītām trešo valstu ieguldījumu sabiedrībām un riska darījumus ar atzītām mijieskaita iestādēm un biržām uzskata par riska darījumiem ar iestādēm.
2. iedaļa
Izpildes pilnvaras
41. pants
1. Komisija saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto procedūru lemj par tehniskiem pielāgojumiem attiecībā uz šādām jomām:
|
a) |
3. pantā paredzēto definīciju skaidrojumu, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu; |
|
b) |
3. pantā paredzēto definīciju skaidrojumu, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību; |
|
c) |
pielāgojumiem sākumkapitāla summām, kas noteiktas 5. līdz 9. pantā, un 18. panta 2. punktā minētai summai, lai ņemtu vērā attīstību ekonomikas un monetārajā jomā; |
|
d) |
pielāgojumiem ieguldījumu sabiedrību kategorijām, kas paredzētas 20 panta 2. un 3. punktā, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību; |
|
e) |
21. pantā paredzētās prasības skaidrojumu, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu; |
|
f) |
definīcijās lietotās terminoloģijas saskaņošanu un definīciju atbilstīgi turpmākiem aktiem par kredītiestādēm un jautājumiem, kas ar to saistīti; |
|
g) |
I līdz VII pielikumā paredzēto tehnisko noteikumu pielāgojumiem, kas izriet no attīstības finanšu tirgu, riska aprēķinu un grāmatvedības standartu un prasību jomā, kur ņemti vērā Kopienas tiesību akti, vai uzraudzības metožu konverģence; |
|
h) |
tehniskiem pielāgojumiem, lai ņemtu vērā Direktīvas 2004/39/EK 65. panta 3. punktā minētās pārskatīšanas rezultātus. |
2. Neviens no ieviestajiem īstenošanas pasākumiem nedrīkst būtiski mainīt šīs direktīvas noteikumus.
42. pants
1. Komisijai palīdz Eiropas Banku komiteja, kas izveidota ar Komisijas 2003. gada 5. novembra Lēmumu 2004/10/EK (turpmāk “Komiteja”).
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. pantu, ņemot vērā tā 7. panta 3. punktu un 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Neskarot jau pieņemtos īstenošanas noteikumus, beidzoties divu gadu termiņam pēc šīs direktīvas pieņemšanas un, vēlākais, 2008. gada 1. aprīlī, pārtrauc piemērot tos šīs direktīvas noteikumus, kas paredz saskaņā ar 2. punktu pieņemt tehniskos noteikumus, grozījumus un lēmumus. Pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome var saskaņā ar Līguma 251.pantā noteikto procedūru var atjaunot attiecīgos noteikumus, un tālab minētās iestādes to pārskata pirms termiņa beigām vai pirms šajā punktā minētā datuma, atkarībā no tā, kurš ir agrāk.
4. Komiteja pieņem savu reglamentu.
3. iedaļa
Pārejas noteikumi
43. pants
Saskaņā ar šīs direktīvas 2. pantu un V nodaļas 2. un 3. iedaļu Direktīvas 2006/…/EK 152. panta 1. līdz 7. punkts attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām, kuras šīs direktīvas II pielikuma nolūkiem riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 84. līdz 89. pantu vai kuras darbības riska kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto uzlaboto rādītāju pieeju, kas noteikta minētās direktīvas 105. pantā.
44. pants
Līdz 2012. gada 31. decembrim dalībvalstis var piemērot 15 % procentuālo daļu darījumu līnijai “tirdzniecība” ieguldījumu sabiedrībām, kuru attiecīgais indikators tirdzniecības darījumu līnijā ir vismaz 50 % no attiecīgo indikatoru kopsummas visās darījumu līnijās, kurus aprēķina saskaņā ar šīs direktīvas 20. pantu un Direktīvas 2006/…/EK X pielikuma 2. daļas 1. līdz 4. punktu.
45. pants
1. Kompetentās iestādes var atļaut ieguldījumu sabiedrībām pārsniegt limitus, kas attiecībā uz lieliem riska darījumiem noteikti Direktīvas 2006/…/EK 111. pantā. Ieguldījumu sabiedrībām nav jāiekļauj visus pārsniegumus savos to kapitāla prasību aprēķinos, kas pārsniedz šādus limitus saskaņā ar minētās direktīvas 75. panta b) punktu. Šo iespēju var izmantot līdz 2010. gada 31. decembrim vai datumam, kad stājas spēkā jebkādas izmaiņas, kas izriet no lielu riska darījumu regulējuma saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 119. pantu, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk. Lai šo iespēju izmantotu, izpilda šādus nosacījumus:
|
a) |
ieguldījumu sabiedrība sniedz finanšu pakalpojumus vai īsteno ar ieguldījumiem saistītas darbības, kas attiecas uz Direktīvas 2004/39 EK I pielikuma C daļas 5., 6., 7., 9. un 10. punktā minētajiem finanšu instrumentiem; |
|
b) |
ieguldījumu sabiedrība nesniedz šādus ar ieguldījumiem saistītus pakalpojumus vai neīsteno šādas ar ieguldījumiem saistītas darbības mazo klientu vārdā vai viņu interesēs; |
|
c) |
šā punkta ievaddaļā minēto limitu pārsniegšana ir saistīta ar riska darījumiem, kas rodas no līgumiem, kas ir finanšu instrumenti saskaņā ar a) apakšpunkta nosacījumiem, un attiecas uz precēm vai pamataktīviem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK (MiFD) I pielikuma C sadaļas 10. punktu, turklāt ir aprēķināti saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK III un IV pielikumu, vai arī saistībā ar riska darījumiem, kas rodas no līgumiem par preču piegādi vai emisijas tiesībām; |
|
d) |
ieguldījumu sabiedrībai ir dokumentēta riska darījumu koncentrācijas radītu risku pārvaldības un jo īpaši kontroles un ierobežošanas stratēģija. Ieguldījumu sabiedrības uzņēmums nekavējoties informē kompetentās iestādes par šo stratēģiju un par visām būtiskajām šīs stratēģijas izmaiņām. Ieguldījumu sabiedrība īsteno vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu nepārtrauktu aizdevuma ņēmēju kredītspējas uzraudzību atkarībā no viņu nozīmes attiecībā uz koncentrācijas risku. Ievērojot šos piesardzības pasākumus, ieguldījumu sabiedrībai jāspēj atbilstīgi un pietiekami savlaicīgi reaģēt uz kredītspējas pasliktināšanos. |
2. Ja ieguldījumu sabiedrība pārsniedz iekšējos ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu, tā nekavējoties informē kompetento iestādi par šā pārsnieguma veidu un apjomu, un par darījuma partneri.
46. pants
Atkāpjoties no 20. panta 1 punkta, līdz 2011. gada 31. decembrim kompetentās iestādes, atkarībā no konkrētā gadījuma, var izvēlēties nepiemērot kapitāla prasības saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 75. panta d) punktu attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, uz ko neattiecina 20. panta 2. un 3 punktu, kuru tirdzniecības portfeļa kopējie posteņi nekad nav pārsnieguši 50 miljonus euro un kuru atbilstīgais darbinieku skaits finanšu gada laikā nav pārsniedzis 100.
Tā vietā šādām ieguldījumu sabiedrībām minimālā kapitāla prasība ir vismaz mazākais no šādiem lielumiem:
|
a) |
Direktīvas 2006/…/EK 75. panta d) punktā noteiktās kapitāla prasības; un |
|
b) |
12/88 daļas no augstākās summas no šādām summām:
|
Ja piemēro b) punktu, vismaz reizi gadā piemēro pakāpenisku pieaugumu.
Piemērojot šo atkāpi, kapitāla prasību vispārējais līmenis ieguldījumu sabiedrībai nedrīkst samazināties, salīdzinot ar prasībām uz 2006. gada 31. decembri, ja vien šāds samazinājums nav saprātīgi attaisnojams ar ieguldījumu sabiedrības darījumu apjoma samazinājumu.
47. pants
Līdz 2009. gada 31. decembrim vai kādam agrākam datumam, ko atsevišķos gadījumos noteikušas kompetentās iestādes, iestādes, kas saņēmušas atzinumu par īpašu riska modeli līdz 2007. gada 1. janvārim saskaņā ar V pielikuma 1. punktu šim atzinumam var izmantot Direktīvas 93/6/EEK V pielikuma 4. līdz 8. punktu, kā tā bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.
48. pants
1. Šīs direktīvas un Direktīvas 2006/…/EK noteikumus par kapitāla prasībām nepiemēro ieguldījumu sabiedrībām, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai ar finanšu instrumentiem saistītas darbības saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C daļas 5., 6., 7., 9. un 10. punktu un kurām 2006. gada 31. decembrī nepiemēroja Direktīvu 93/22/EEK (13). Šo atbrīvojumu var izmantot līdz 2010. gada 31. decembrim vai līdz datumam, kad stājas spēkā jebkādas izmaiņas saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks.
2. Pamatojoties uz sabiedrisko apspriešanos un ņemot vērā pārrunas ar kompetentajām iestādēm, Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei kā daļu no Direktīvas 2004/39/EK 65. panta 3. punktā prasītā pārskata attiecībā uz:
|
a) |
piemērotu režīmu tādu ieguldījumu sabiedrību apdomīgai uzraudzībai, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai darbības, kas saistītas ar atvasinātām precēm vai atvasinātiem līgumiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C daļas 5., 6, 7., 9. un 10. punktu; un |
|
b) |
vajadzību pēc Direktīvas 2004/39/EK labojumiem, lai izveidotu vēl vienu ieguldījumu sabiedrību kategoriju, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai ar finanšu instrumentiem saistītas darbības saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C daļas 5., 6., 7., 9. un 10. punktu attiecībā uz energoresursu piegādēm (tostarp elektrības, ogļu, gāzes un naftas produktu piegādes). |
3. Pamatojoties uz 2. punktā minēto ziņojumu, Komisija var iesniegt priekšlikumus par šīs direktīvas un Direktīvas 2006/…/EK grozījumiem.
4. iedaļa
Nobeiguma noteikumi
49. pants
1. Līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 2., 3., 11., 13., 17., 18., 19., 20., 22., 23., 24., 25., 29., 30., 33., 34., 35., 37., 39., 40., 41., 43., 44., 50. pantam, un I, II, III, V, VII pielikumam. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu un minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
Dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no 2007. gada 1. janvāra.
Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī norādi, ka pastāvošajos normatīvajos un administratīvajos aktos ietvertās atsauces uz direktīvām, kas atceltas ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.
2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu normatīvo un administratīvo aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
50. pants
1. Direktīvas 2006/…/EK 152. panta 8. līdz 14. punktu mutatis mutandis piemēro šai direktīvai, ja izpildīti turpmāk norādītie noteikumi, ko piemēro, īstenojot Direktīvas 2006/…/EK 152. panta 7. punktā minētās izvēles tiesības:
|
a) |
atsauces uz Direktīvu 2006/…/EK šīs direktīvas II pielikuma 7. punktā uzskata par atsaucēm uz Direktīvu 2000/12/EK, kā tā bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim; un |
|
b) |
šīs direktīvas II pielikuma 4. punktu piemēro, kā tas bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim. |
2. Direktīvas 2006/…/EK 157. panta 3. punktu mutatis mutandis piemēro šīs direktīvas 18. un 20. panta mērķiem.
51. pants
Komisija līdz 2011. gada 1. janvārim pārskata šīs direktīvas piemērošanu sagatavo par to ziņojumu, iesniedzot to Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.
52. pants
Ar šo Direktīva 93/6/EEK, kā tā grozīta ar VIII pielikuma A daļā uzskaitītajām direktīvām, tiek atcelta, neskarot dalībvalstu pienākumus saistībā ar VIII pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanas termiņiem.
Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IX pielikumā.
53. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
54. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
…, …
Eiropas Parlamenta vārdā
priekšsēdētājs
Padomes vārdā
priekšsēdētājs
(1) OV C 234, 22.9.2005., 8. lpp.
(2) OV C 52, 2.3.2005., 37. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Nostāja.
(4) OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).
(5) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
(6) OV L …
(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(8) OV C 284 E, 21.11.2002., 115. lpp.
(9) OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK
(10) OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.
(11) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp., Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.).
(12) OV L 3, 7.1. 2004., 36.lpp.
(13) Padomes Direktīva 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā (OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK.
I PIELIKUMS
KAPITĀLA PRASĪBAS APRĒĶINĀŠANA POZĪCIJAS RISKAM
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
Ieskaits
|
1. |
Iestādes garo (īso) pozīciju pārsvars pār īsajām (garajām) pozīcijām tajā pašā kapitālā, parādos un konvertējamu vērtspapīru emisijās un vienādos termiņa līgumos, iespēju līgumos, galvojumos un nosegtos galvojumos ir šīs iestādes tīrā pozīcija visos šajos atšķirīgajos instrumentos. Aprēķinot tīro pozīciju, kompetentās valsts iestādes atļauj pozīcijas atvasinātajos instrumentos uzskatīt, kā noteikts 4. līdz 7. punktā, par pozīcijām segtajā (vai iedomātajā) vērtspapīrā vai vērtspapīros. Pašas iestādes parāda dokumentus neņem vērā, aprēķinot konkrēto risku saskaņā ar 14. punktu. |
|
2. |
Nedrīkst atļaut saldo aprēķinu starp konvertējošo un kompensējošo pozīciju dokumentā, kas to sedz, ja vien kompetentās iestādes nepieņem pieeju, saskaņā ar kuru tiek ņemta vērā iespēja, ka dažus konvertējamus vērtspapīrus konvertē ar aprēķinu vai arī nosaka kapitāla pietiekamības normas, lai segtu visus zaudējumus, ko varētu izraisīt konvertēšana. |
|
3. |
Visas tīrās pozīcijas, neatkarīgi no to pazīmēm, katru dienu pirms summēšanas jākonvertē iestādes pārskata valūtā pēc dominējošā dienas valūtas maiņas kursa. |
Īpaši instrumenti
|
4. |
Procentu termiņa darījumus, iepriekšējas (termiņa) likmes darījumus (FRA) un termiņa saistības par parāda dokumentu pirkšanu vai pārdošanu uzskata par garo un īso pozīciju apvienojumu. Tādējādi garās procentu termiņa darījumu pozīcijas uzskata par apvienotu aizņēmumu, kura termiņš sākas termiņa līguma piegādes dienā, un par aktīvu turēšanu, kuras termiņš līdzinās instrumenta vai iedomātās pozīcijas termiņam, kas pamato attiecīgo termiņa līgumu. Līdzīgi pārdotu FRA līgumu uzskata par garo pozīciju, kuras termiņš atbilst norēķinu dienai, kurai pieskaitīts līguma termiņš, un īso pozīciju, kuras termiņš atbilst norēķinu dienai. Gan aizņēmumu, gan aktīvu turēšana iekļauj 1. tabulas pirmajā kategorijā, kas minēta 14. punktā, lai aprēķinātu kapitālu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātos pret procentu termiņa darījumu un FRA risku. Termiņa saistības pirkt parāda dokumentus uzskata par aizņēmuma, kura termiņš sākas piegādes dienā, un garo (tūlītēju) pozīciju apvienojumu pašā parāda dokumentā. Aizņēmumu iekļauj 1. tabulas pirmajā kategorijā 14. punktā, konkrētā riska dēļ, parāda dokumentu iekļauj tās pašas tabulas tajā ailē, kas tam ir piemērota. Kompetentās iestādes var atļaut biržā tirgojamiem termiņa līgumiem kapitāla prasības, kas ir vienādas ar normatīvu, ko prasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas ir saistīts ar termiņa līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar standartizēta nākotnes darījuma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā. Kompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības šajā punktā minētā tipa ārpusbiržas (OTC) atvasinājumu līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar atvasinājuma līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā līguma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā. Šīs direktīvas I pielikuma 4. punktā “garā pozīcija” ir pozīcija, kurā kāda iestāde ir noteikusi procentu likmi, kuru tā saņems kādreiz nākotnē, un “īsā pozīcija” ir pozīcija, kurā tā noteikusi procentu likmi, ko tā izmaksās kādreiz nākotnē; |
|
5. |
Procentu likmju izvēles, parāda dokumentus, pašu kapitālu, pašu kapitāla rādītājus, finanšu termiņa līgumus, apmaiņu un ārvalstu valūtas uzskata par pozīcijām, ja to vērtība atbilst seguma dokumenta summai, uz kuru iespēju līgums attiecas, kuru šā pielikuma nolūkos reizina ar tā delta koeficientu. Pēdējās var tikt aprēķinātas pret visām kompensējošām pozīcijām, kas attiecas uz identiskiem seguma vērtspapīriem vai atvasinājumiem. Izmanto attiecīgās biržas delta koeficientu, ko aprēķina kompetentas iestādes vai, ja tas nav pieejams, kā arī ārpusbiržas iespēju līgumos, delta koeficientu, ko aprēķina pati iestāde, ja kompetentā iestāde atzīst, ka iestādes izmantotais modelis ir pamatots. Tomēr kompetentās iestādes var noteikt, ka iestādes pašas aprēķina to delta koeficientus, izmantojot metodoloģiju, ko nosaka kompetentās iestādes. Pārējais risks, izņemot delta koeficientu, kas ir saistīts ar izvēli līgumiem, ir nodrošināts. Kompetentās iestādes var atļaut, ka kapitāla pietiekamības prasības biržās termiņa darījumiem atbilst normatīvam, kuru pieprasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tiek sniegts ar termiņu saistīts riska precīzs aprēķins, un tas ir vismaz vienāds ar iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā. Kompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības ārpusbiržas iespēju līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar attiecīgu iespēju līgumu un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta turpmāk šajā pielikumā vai, piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā. Bez tam tās var atļaut iegādāta biržā tirgojama vai ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla prasības, kas ir vienādas ar tā pamatojuma instrumenta kapitāla prasībām, ar nosacījumu, ka tie nepārsniedz iespēju līguma tirgus vērtību. Rakstīta ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla normatīvus nosaka atbilstīgi instrumentam, kas to pamato (sedz). |
|
6. |
Ar parāda instrumentu un akciju garantijām rīkojas tāpat kā ar iespēju līgumiem saskaņā ar 5. punktu. |
|
7. |
Apmaiņu procentu likmju riska nolūkiem novērtē tāpat kā bilances instrumentus. Tādējādi uzskata, ka procentu likmes apmaiņā, kurā iestāde saņem mainīgas procentu likmes un maksā noteiktas procentu likmes, līdzinās garajai pozīcijai mainīgas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst laikam līdz nākošajai procentu likmes noteikšanai, kā arī īsajai pozīcijai noteiktas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst paša apmaiņas darījuma termiņam. |
A. Rīcība attiecībā pret aizsardzības pārdevēju
|
8. |
Aprēķinot tirgus riska kapitāla prasību pusei, kura uzņemas kredītrisku (“nodrošinājuma devējs”), ja nav norādīts citādi, izmanto atvasinātā kredīta līguma nosacīto summu. Aprēķinot specifiskā riska nodrošinājumu, izņemot kopējās peļņas mijmaiņas darījumiem, finansiālo saistību termiņa vietā ir piemērojams kredītu atvasinātā instrumenta līguma termiņš. Pozīcijas nosaka šādi:
|
B. Rīcība attiecībā pret aizsardzības pircēju
Pusei, kas pārņem kredītrisku, (“aizsardzības pret kredītrisku pircējs”) pozīcijas ir noteiktas kā aizsardzības pret kredītrisku pārdevēja spoguļattēls, izņemot kredītriskam piesaistīto parādzīmi (kas attiecībā uz emitentu nerada īso pozīciju). Ja kādā noteiktā laika posmā rodas pirkšanas iespējas līgums apvienojumā ar uzkrāšanu, tad šis laika posms tiek uzskatīts par aizsardzības termiņu. N-to saistību nepildīšanas gadījumā attiecībā uz kredītu atvasināto instrumentu, aizsardzības pret kredītrisku pircējiem ir atļauts pārrēķināt specifiskā riska n-1 bāzes aktīvus (t.i., n-1 ar viszemāko specifiskā riska apgrūtinājumu).
|
9. |
Iestādes, kas tirgū nosaka un uztur atvasināto instrumentu procentu likmes risku saskaņā ar 4. līdz 7. punktu, pamatojoties uz diskontētu naudas plūsmu, tomēr var izmantot jutīguma modeļus, lai aprēķinātu iepriekš minētās pozīcijas, un var tos izmantot visām obligācijām, kas dzēstas to termiņa laikā, nevis veicot vienu galīgo pamatsummas atmaksu. Gan modeli, gan tā izmantošanu iestādei jāapstiprina kompetentā iestādē. Šiem modeļiem jārada pozīcijas, kuras ir tikpat jutīgas pret izmaiņām procentu likmēs kā naudas plūsma, kas tās pamato. Šo jutīgumu jānovērtē ar atsauci uz parauga likmju neatkarīgām kustībām ienākumu līknē, lai katrā termiņa intervālā, kas noteikts 20 punktā minētajā 2. tabulā, būtu vismaz viens jutīguma punkts. Pozīcijas iekļauj kapitāla pietiekamības prasību aprēķinos saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 17.līdz 32. punktā. |
|
10. |
Iestādes, kuras neizmanto 9. punktā minētos modeļus, ar kompetento iestāžu atļauju var uzskatīt par pilnīgi kompensējošām visas atvasināto instrumentu pozīcijas, kas minētas 4. līdz 7. punktā un atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:
|
|
11. |
Vērtspapīru vai garantētu tiesību atdevējs attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem atpirkuma līgumā un vērtspapīru aizdevējs vērtspapīru aizdevumā šos vērtspapīrus iekļauj kapitāla prasību aprēķinā saskaņā ar šo pielikumu, ar nosacījumu, ka šādi vērtspapīri atbilst kritērijiem, kas noteikti 11. pantā. |
Konkrēti un vispārīgi riski
|
12. |
Tirgojama parāda dokumenta vai pašu kapitāla (vai parāda vai pašu kapitāla atvasinājuma) pozīcijas risku sadala divās daļās, lai aprēķinātu kapitālu, kas pret to vajadzīgs. Pirmā ir pozīcijas konkrētā riska daļa - risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas attiecīgajā instrumentā tā emitenta dēļ, vai, atvasinājuma gadījumā, to pamatseguma instrumenta emitenta dēļ. Otrā daļa ir pozīcijas vispārējais risks - risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas instrumentā procentu likmju līmeņa maiņu dēļ (ja tas ir tirgojams parāda dokuments vai parāda atvasinājums), vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ (ja tas ir pašu kapitāls vai kapitāla atvasinājums), kas nav saistīts ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm. |
TIRGOJAMI PARĀDA DOKUMENTI
|
13. |
Neto pozīcijas klasificē pēc valūtas, kādā tās izteiktas, un katrā valūtā atsevišķi aprēķina vispārējā un konkrētā riska kapitāla pietiekamības prasības normu. |
Konkrētais risks
|
14. |
Iestāde savas neto pozīcijas norāda tirdzniecības portfelī, kas ir aprēķinātas saskaņā ar 1. punktu, 1. tabulas atbilstošajās iedaļās, pamatojoties uz to emitenta/debitora iekšējo vai ārējo kredīta novērtējumu un atlikušo termiņu, un reizinot tos ar minētajā tabulā norādītajiem svērumiem. Svērtās pozīcijas saskaita, (neatkarīgi no tā, vai tās ir garas vai īsas), lai aprēķinātu specifiskā riska kapitāla prasību. 1. tabula
Iestādēm, kas piemēro noteikumus par riska darījumu riska svērumu saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK 84. līdz 89. pantu, lai kvalificētos kredīta kvalitātes pakāpei, riska darījuma debitoram piemēro iekšzemes nodokļus ar PD, kas ir vienādi ar vai zemāki par tiem, kas saistīti ar atbilstošo kredīta kvalitātes pakāpi atbilstīgi noteikumiem par riska darījuma riska svērumu attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem saskaņā ar minētās direktīvas 78. līdz 83. pantu. Instrumenti, ko emitējuši nekvalificēti emitenti, saņem īpašu riska kapitāla samazinājumu 8 % vai 12 % saskaņā ar 1. tabulu. Kompetentās iestādes var iestādēm pieprasīt šādiem instrumentiem piemērot augstāku īpaša riska maksājumu un/vai nepieļaut to ieskaitīšanu tādu iemeslu dēļ kā vispārējā tirgus riska pakāpes definēšanas starp šādiem instrumentiem un jebkuriem citiem parāda instrumentiem. Pārvēršanas vērtspapīros riska darījumi, uz ko attiektos uz atskaitījumu piemērošana, kā izklāstīts Direktīvas 2006/…/EK 66. panta 2. punktā, vai kam būtu 1 250 % riska svērums, kā izklāstīts minētās direktīvas IX pielikuma 4. daļā, piemēro kapitāla samazinājumu, kas nav mazāks par to, kas noteikts saskaņā ar minētajiem noteikumiem. Nenorādītās likvidācijas iespējas ir saskaņotas ar kapitāla samazinājumu, kas ir ne mazāks par Direktīvas 2006/…/EK IX pielikuma 4. daļā norādīto. |
|
15. |
Šā pielikuma 14. punkta vajadzībām kvalificētajos posteņos ietilpst:
Parāda dokumentu vērtēšanas metodes jāpārbauda kompetentām iestādēm, kas atceļ iestādes doto vērtējumu, ja uzskata, ka attiecīgie dokumenti pakļauti pārāk augstam specifiskam riskam un tādēļ nevar būt kvalificējami posteņi; |
|
16. |
Kompetentajām iestādēm jāprasa, lai iestādes piemērotu maksimālu svērumu, kas parādīts 1. tabulā 14. punktā, attiecībā uz instrumentiem, kuriem ir paaugstināta riska pakāpe emitenta nepietiekamas maksātspējas dēļ. |
Vispārējais risks
a) Pamatojoties uz termiņu
|
17. |
Procedūrai, ar kuru aprēķina kapitāla pietiekamības normas pret vispārēju risku, ir divas pamatfāzes. Pirmkārt, visas pozīcijas sver saskaņā ar to termiņu (kā paskaidrots 18. punktā), lai aprēķinātu kapitāla summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātos pret to. Otrkārt, jāņem vērā, ka šīs prasības var samazināt, ja vienā termiņa intervālā atrodas svērta pozīcija kopā ar pretēju svērtu pozīciju. Prasību samazināšana pieļaujama arī tad, ja pretēji svērtas pozīcijas atrodas dažādos termiņa intervālos, šīs samazināšanas apjoms ir atkarīgs gan no tā, vai divas pozīcijas iekļaujas vienā zonā, gan arī no tā, kādās zonās tās iekļaujas. Pavisam ir trīs zonas (termiņa intervālu grupas). |
|
18. |
Iestāde savas neto pozīcijas ievieto 2. tabulas attiecīgajos termiņa intervālos 2. vai 3. slejā, 20. punktā. Tas jādara, pamatojoties uz atlikušo termiņu gadījumā, ja tie ir noteiktas procentu likmes dokumenti, un pamatojoties uz laiku, kamēr nosaka nākamo procentu likmi, ja tie ir dokumenti, kuru procentu likme pirms beigu termiņa mainās. Iestāde šķiro parāda dokumentus, kuru kupons ir 3 % vai vairāk, un dokumentus, kuru kupons ir mazāk par 3 %, un tādējādi ievieto tos 2. tabulas 2. vai 3. slejā. Pēc tam tā katru no tiem reizina ar attiecīgā termiņa intervāla svērumu, kas atrodas 2. tabulas 4. slejā. |
|
19. |
Pēc tam iestādes summē svērtās garās pozīcijas un svērtās īsās pozīcijas katrā termiņa intervālā. Garo pozīciju summa, kas ir saskaņota ar īso pozīciju summu konkrētā termiņa intervālā, ir saskaņotas svērtās pozīcijas šajā intervālā, kamēr pārējās garās vai īsās pozīcijas ir tā paša intervāla nesaskaņotās svērtās pozīcijas. Tad aprēķina visu intervālu saskaņoto svērto pozīciju kopsummu. |
|
20. |
Iestāde aprēķina nesaskaņoto svērto garo pozīciju kopsummu intervāliem, kas iekļauti visās 2. tabulas zonās, lai atvasinātu katras zonas nesaskaņoto svērto garo pozīciju. Arī nesaskaņotu svērtu īso pozīciju summu visos intervālos attiecīgajā zonā summē, lai minētajai zonai aprēķinātu nesaskaņotu svērto īso pozīciju. Minētās zonas nesaskaņotās svērtās garās pozīcijas daļa, kas saskaņota ar tās pašas zonas nesaskaņotu svērto īso pozīciju, ir minētās zonas svērtā pozīcija. Zonas nesaskaņotās garās vai nesaskaņotās īsās pozīcijas daļa, ko nevar šādi saskaņot, ir šīs zonas nesaskaņotā svērtā pozīcija. 2. tabula
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
21. |
Nesaskaņotas svērtās garās (īsās) pozīcijas apjoms pirmajā zonā, kas saskaņota ar nesaskaņotu svērto īso (garo) pozīciju otrajā zonā pēc tam tiek aprēķināts. To 25. punktā dēvē par saskaņotu svērtu pozīciju starp pirmo un otro zonu. To pašu aprēķinu veic attiecībā uz nesaskaņotas svērtās pozīcijas atlikušo daļu otrajā zonā un nesaskaņotu svērtu pozīciju trešajā zonā, lai aprēķinātu saskaņotu svērto pozīciju starp otro un trešo zonu. |
|
22. |
Iestāde pēc savas vēlēšanās var pretēji mainīt 21. punkta noteikto kārtību, lai aprēķinātu saskaņoto svērto pozīciju starp otro un trešo zonu, pirms šo pozīciju aprēķina starp pirmo un otro zonu. |
|
23. |
Atlikušo nesaskaņotas svērtās pozīcijas daļu pirmajā zonā saskaņo ar trešajā zonā atlikušo pēc pēdējās saskaņošanas ar otro zonu, lai iegūtu saskaņotu svērto pozīciju starp pirmo un trešo zonu. |
|
24. |
Pozīcijas, kas paliek pāri pēc trim atsevišķiem saskaņošanas aprēķiniem 21., 22. un 23. punktā, summē. |
|
25. |
Iestādes kapitāla pietiekamības normas aprēķina, summējot:
|
b) Pamatojoties uz ilgumu (noilgumu)
|
26. |
Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm vispārēji vai individuāli izmantot tirgojamu parāda dokumentu vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina sistēmu, kas atspoguļo ilgumu, tās sistēmas vietā, kas noteikta 17. līdz 25. punktā, ar nosacījumu, ka šī iestāde to dara konsekventi. |
|
27. |
Lietojot šādu sistēmu, kas minēta 26. punktā, iestādei jāizmanto katra noteiktas likmes parāda dokumenta tirgus vērtība un tad jāaprēķina ienākums, ko var gūt līdz termiņa beigām, kas šim dokumentam ir piemērotā diskonta likme. Mainīgas likmes dokumentiem iestāde ņem katra dokumenta tirgus vērtību un tad aprēķina tā ienākumu, pieņemot, ka pamatsumma ir pietiekama tad, kad nākamo reizi var mainīt procentu likmi. |
|
28. |
Iestāde pēc tam aprēķina katra parāda dokumenta mainīto termiņu, pamatojoties uz šādu formulu: mainītais termiņš = ((ilgums(D))/(1 + r)), kur:
kur
|
|
29. |
Iestāde katru parāda dokumentu iedala attiecīgajā 3. tabulas zonā. To veic, pamatojoties uz katra dokumenta mainītu termiņu. 3. tabula
|
|
30. |
Iestāde pēc tam katram dokumentam aprēķina pozīciju, kas svērta, pamatojoties uz tās ilgumu, reizinot tā tirgus cenu ar tā mainīto termiņu un ar pieņemtās procentu likmes izmaiņām instrumentam ar šādi mainītu termiņu (sk. 3. tabulas 3. sleju). |
|
31. |
Iestāde katrai zonai aprēķina garās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu, un īsās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu. Pirmo apjoms, kas katrā zonā saskaņotas ar pēdējo, ir attiecīgās zonas pozīcija, kas svērta, pamatojoties uz tās ilgumu. Iestāde pēc tam katrai zonai aprēķina nesaskaņotās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu. Tā ievēro procedūru, kas noteikta nesaskaņotām svērtām pozīcijām 21. līdz 24. punktā. |
|
32. |
Iestādes kapitāla pietiekamības normas aprēķina, summējot:
|
KAPITĀLS
|
33. |
Iestādes summē tās neto garās pozīcijas un visas neto īsās pozīcijas saskaņā ar 1. punktu. Divu skaitļu summa veido tās kopējo bruto pozīciju. To starpība veido tās kopējo neto pozīciju. |
Konkrētais risks
|
34. |
Iestāde skaita kopā visas garās neto pozīcijas un visas īsās neto pozīcijas saskaņa ar 1. punktu. Tā reizina kopējo bruto pozīciju ar 4 %, lai sarēķinātu tās kapitāla prasību attiecībā pret konkrētu risku. |
|
35. |
Atkāpjoties no 34. punkta, kompetentās iestādes 4 % vietā var atļaut 2 % kapitāla pietiekamības normu pret konkrēto risku tiem iestādes pašu kapitāla portfeļiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
Apakšpunkta c) nozīmē, kompetentās iestādes var atļaut atsevišķas pozīcijas, kuru vērtība ir līdz 10 %, ar nosacījumu, ka šādu pozīciju kopējā vērtība nepārsniedz 50 % portfeļa vērtības. |
Vispārējais risks
|
36. |
Iestādes kapitāla pietiekamības prasības pret vispārēju risku ir tās kopējā neto pozīcija, kas reizināta ar 8 %. |
Akciju indeksa termiņa darījumi
|
37. |
Akciju indeksa termiņa darījumus ar delta koeficentu svērtās izvēles ekvivalentus, akciju indeksa termiņa darījumus un akciju indeksus, turpmāk kopā sauktus par “akciju indeksa termiņa darījumiem”, var sadalīt pozīcijās visā tajos ietilpstošajā pašu kapitālā. Šīs pozīcijas var uzskatīt par seguma pozīcijām minētajā pašu kapitālā un var kompensēt pret pretējām pozīcijām pašu kapitālā, ko tās sedz, ja to apstiprina kompetentās iestādes. |
|
38. |
Kompetentās iestādes nodrošina, ka visām iestādēm, kas kompensējušas savas pozīcijas vienā vai vairākos pašu kapitālos, ko veido akciju indeksa termiņa darījumi pret vienu vai vairākām pozīcijām pašā akciju indeksa termiņa darījumā, ir pietiekams kapitāla daudzums, lai segtu zaudējumu risku, kas rodas, ja termiņa darījumu vērtība pilnībā neveidojas vienādi ar to veidojošā pašu kapitāla vērtību; tām tāpat jānodrošina pietiekams kapitāla daudzums, ja kāda iestāde uztur pretējās pozīcijas akciju indeksa termiņa darījumos, kuriem atšķiras termiņi, sastāvs vai abi šie faktori kopā. |
|
39. |
Atkāpjoties no 37. un 38. punkta, akciju indeksa termiņa darījumiem, kurus tirgo biržā un kuri pēc kompetento iestāžu atzinuma pārstāv stipri atšķirīgus indeksus, jāpiesaista kapitāla pietiekamības prasības 8 % apjomā pret vispārēju risku, taču kapitāla pietiekamības prasības nav jāpiesaista pret konkrētu risku. Šādus akciju indeksa termiņa darījumus iekļauj, aprēķinot kopējo neto pozīciju, kas minēta 33. punktā, bet neņem vērā, aprēķinot kopējo bruto pozīciju, kas minēta tajā pašā punktā. |
|
40. |
Ja akciju indeksa termiņa darījumus nesadala seguma pozīcijās, tos uzskata par atsevišķu pašu kapitālu. Konkrēto risku šim atsevišķajam pašu kapitālam var neņemt vērā, ja minēto akciju indeksa termiņa darījumu tirgo biržā un pēc kompetento iestāžu atzinuma tas pārstāv ļoti daudzveidīgu indeksu. |
PARAKSTĪŠANĀS
|
41. |
Ja parakstīšanas (garantēšanas) gadījumā notiek parāda un pašu kapitāla parakstīšana (garantēšana), kompetentās iestādes var ļaut iestādei izmantot šādu procedūru, lai aprēķinātu sava kapitāla normas. Pirmkārt, jāaprēķina neto pozīcija, atskaitot parakstītās pozīcijas, uz kurām parakstījušās vai kuras otrreiz parakstījušas trešās puses uz formālu līgumu pamata. Otrkārt, jāsamazina neto pozīcijas pēc 4. tabulas samazināšanas faktoriem. 4. tabula
Nulles darba diena ir tā darba diena, kurā iestādei bez nosacījumiem jāpieņem zināms vērtspapīru apjoms par norunātu cenu. Treškārt, jāaprēķina kapitāla pietiekamības prasības, izmantojot samazinātas parakstīšanas pozīcijas. Kompetentās iestādes nodrošina to, ka iestādei ir pietiekams kapitāla daudzums pret zaudējuma risku, kas pastāv starp laiku, kad sākas saistības, un pirmo darba dienu. |
SPECIFISKA RISKA KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJĀM, KAS NODROŠINĀTAS AR KREDĪTU ATVASINĀTAJIEM INSTRUMENTIEM
|
42. |
Saskaņā ar principiem, kas noteikti 43. līdz 46. punktā, aizsardzība, ko sniedz kredītu atvasinātie instrumenti, ir atzīta. |
|
43. |
Pilnīgu atļauju dod tādos gadījumos, ja abu pozīcijas pušu vērtība vienmēr pārvietojas pretējā virzienā un visumā vienmērīgi. Tas notiek šādos gadījumos:
Šādos gadījumos specifiskā riska kapitāla prasību nedrīkst izmantot nevienā no pozīcijām. |
|
44. |
Ja abu pozīciju pušu vērtība vienmēr pārvietojas pretējā virzienā un pastāv precīza atbilsme starp noteikto saistību, noteiktās saistības termiņu un kredītu atvasinātā instrumenta termiņu un pamata risku valūtas termiņu, piemēro 80 % mijieskaitu. Bez tam, kredīta atvasinātā instrumenta līguma pamatprincipi nedrīkst izraisīt kredīta atvasinātā instrumenta cenu svārstību būtisku atšķiršanos no naudas pozīcijas cenu svārstībām. Tādā pat mērā kā šis darījums pārnes risku, piemēro 80 % specifiskā riska savstarpējo ieskaiti, tai darījuma pusei, kurai ir lielākas kapitāla prasības, savukārt specifiskā riska prasības otrajā pusē ir nulle. |
|
45. |
Daļēju atbrīvojumu dod tādos gadījumos, ja abu pozīciju pušu vērtība vienmēr pārvietojas pretējā virzienā: Tas notiek šādos gadījumos:
Katrā no šiem gadījumiem, tā vietā lai summētu ar specifisko risku kapitāla prasībām saistītās pašu kapitāla prasības katrā darījumu pusē, piemēro tikai augstāko no abām kapitāla prasībām. |
|
46. |
Visos pārējos gadījumos, uz ko neattiecas 43. līdz 45. punkts, abām pozīciju pusēm pārbauda specifiskā riska kapitāla prasības. |
KOPĒJO IEGULDĪJUMU UZŅĒMUMU PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA TIRDZNIECĪBAS GRĀMATĀ
|
47. |
Kapitāla prasības CIU pozīcijām, kas atbilst 11. pantā norādītajiem nosacījumiem par tirdzniecības portfeļa kapitāla prasības noteikšanu, aprēķina saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas no 48. līdz 56. punktam. |
|
48. |
Neierobežojot citus šīs nodaļas noteikumus, CIU pozīcijām piemēro pozīcijas riska (konkrētā un vispārīgā) paša kapitāla prasību 32 %. Neierobežojot noteikumus, kas izklāstīti III pielikuma 2.1. punkta ceturtajā daļā vai V pielikuma 12. punkta sestajā daļā (preču risks) kopā ar III pielikuma 2.1. punkta ceturto daļu, kuros izmantota šajos punktos paredzētā modificētā zelta apstrāde, CIU pozīcijas ir atkarīgas no pozīcijas riska kapitāla prasības (konkrētās un vispārīgās) un valūtas maiņas likmes riska, kas ir ne lielāks kā 40 %. |
|
49. |
Iestādes var noteikt pašu kapitāla prasību CIU pozīcijām, kas atbilst 51. punktā noteiktajiem kritērijiem, izmantojot no 53. līdz 56. punktam izklāstītās metodes. |
|
50. |
Ja vien nav norādīts citādi, nav atļauts ieskaits starp CIU bāzes ieguldījumiem un citām institūcijām piederošām pozīcijām. |
VISPĀRĪGIE KRITĒRIJI
|
51. |
Vispārīgie atbilstības kritēriji 53. līdz 56. punktos paredzēto metožu izmantošanai attiecībā uz CIU, ko izdevušas iestādes, kas atrodas Kopienas pārraudzībā vai ir reģistrētas Kopienā, ir šādi:
|
|
52. |
Trešo valstu CIU ir atļauti, ja izpildīti 51. punkta a) līdz e) apakšpunkta noteikumi un, ja par iestādi atbildīgā kompetentā iestāde ir devusi atļauju. |
īpašas metodes
|
53. |
Ja iestādei ir zināms par CIU ikdienas bāzes ieguldījumiem, iestāde var izskatīt šos bāzes ieguldījumus, lai aprēķinātu pozīcijas riska (vispārējā un konkrētā) kapitāla prasību šīm pozīcijām, atbilstīgi metodēm, kas izklāstītas šajā pielikumā vai, ja ir dota atļauja, atbilstīgi metodēm, kas izklāstītas V pielikumā. Saskaņā ar šo pieeju CIU pozīcijas uzskata par pozīcijām CIU bāzes ieguldījumos. Ieskaits starp CIU bāzes ieguldījumiem un citām iestādei piederošām pozīcijām ir atļauts, ja vien iestādei ir pietiekams daudzums vienību, lai atļautu izpirkšanu/radīšanu apmaiņā pret bāzes ieguldījumiem. |
|
54. |
Iestāde var aprēķināt CIU pozīcijas riska (vispārējā un konkrētā) kapitāla prasību, atbilstīgi šajā pielikumā izklāstītajām metodēm, vai, ja ir dota atļauja, atbilstīgi metodēm, kas izklāstītas V pielikumā, pieņemtajām pozīcijām, kas pārstāv tās, kas ir nepieciešamas, lai reproducētu ārēji radīta indeksa vai fiksētā akciju groza vai parāda vērtspapīru, kas minēti a) punktā, sastāvu un darbību, ja ievēroti šādi nosacījumi:
|
|
55. |
Ja iestādei nav zināms par CIU ikdienas bāzes ieguldījumiem, iestāde var aprēķināt pozīcijas riska kapitāla prasību (vispārējo un konkrēto) atbilstīgi šajā pielikumā izklāstītajām metodēm, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
|
|
56. |
Iestādes var paļauties uz trešo personu attiecībā uz aprēķinu un ziņojumu sniegšanu par pozīcijas riska (vispārējā un konkrētā) kapitāla prasībām, CIU pozīcijām, uz kurām attiecas šā pielikuma 53. un 55. punktā minētās metodes, ar nosacījumu, ka aprēķinu un ziņojuma pareizība ir atbilstoši nodrošināta. |
II PIELIKUMS
KAPITĀLA PRASĪBU APRĒĶINĀŠANA NORĒĶINU UN OTRAS PUSES KREDĪTRISKAM
NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS
|
1. |
Attiecībā uz darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtots norēķins attiecībā uz parāda instrumentiem, akcijām, ārvalstu valūtām un precēm (izņemot atpirkuma un atpakaļpirkuma līgumus un vērtspapīru vai preču aizdevumu, un vērtspapīru vai preču aizņēmumu), iestādei jāaprēķina cenas atšķirība, kam tā ir pakļauta. Šī ir atšķirība starp konkrētā parāda instrumenta, akcijas, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu radīt iestādei zaudējumu. Šo starpību reizina ar attiecīgu 1. tabulas A slejas faktoru, lai aprēķinātu savu kapitāla normu. 1. tabula
|
BRĪVĀS PIEGĀDES
|
2. |
Iestādei jātur pašu kapitāls, kā tas noteikts 2. tabulā, ja:
2. tabula: Rīcība ar kapitālu attiecība uz brīvām piegādēm
|
|
3. |
Piemērojot riska svērumu brīvās piegādes darījumiem, kas veikti saskaņā ar 2. tabulas 3. sleju, iestādes, izmantojot pieeju, kas noteikta Direktīvas 2006/…/EK 84. līdz 89. pantā, var piešķirt PD darījumu partneriem, kuriem viņiem nav citu tirdzniecības portfeļa darījumu, pamatojoties uz darījumu partneru ārējām likmēm. Iestādes, kas izmanto pašu LGD kalkulācijas, var piemērot LGD, kas noteikts Direktīvas 2006/…/EK VII pielikuma 2. daļas 8. punktā, brīvajiem piegādes darījumiem, ko veic saskaņā ar 2. tabulas 3. sleju, nodrošinot, ka to piemēro visiem šāda veida darījumiem. Iestādes, kas izmanto pieeju, kas noteikta Direktīvas 2006/…/EK 84. līdz 89. pantā, kā alternatīvu var piemērot riska svērumus, kā tas noteikts minētās direktīvas 78. līdz 83. pantā, nodrošinot, ka tos piemēro visiem šāda veida darījumiem vai var piešķirt 100 % riska svērumu visiem šāda veida darījumiem. Ja pozitīva darījuma apjoms, veicot piegādi, nav materiāls, iestādes šiem darījumiem var piešķirt 100 % riska svērumu. |
|
4. |
Plašu bojājumu gadījumā norēķinu vai muitas sistēmā, kompetentās iestādes var atteikties no kapitāla prasībām, ko aprēķina, kā tas noteikts 1. un 2. punktā līdz brīdim, kad situācija tiek nostabilizēta. Šajā gadījumā darījumu partneru nespēju veikt tirdzniecības darījumu neuzskata par kredītriska saistību nepildīšanu. |
OTRAS PUSES KREDĪTRISKS (OPKR)
|
5. |
Iestādes prasa turēt kapitālu pret OPKR, ja tas rodas no riskiem, kuriem ir šāds iemesls:
|
|
6. |
Ievērojot 7. līdz 10. punktu, šādu risku riska vērtību un riska svērto vērtību, aprēķina saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas noteikumiem, pie kam atsauces uz “kredītiestādēm” šajā iedaļā, interpretē kā atsauces uz “iestādēm”, atsauces uz “mātes kredītiestādēm” interpretē kā atsauces uz “mātes iestādēm” atbilstoši interpretējot saistīto terminoloģiju. |
|
7. |
Šā pielikuma 6. punkta vajadzībām: Uzskata, ka Direktīvas 2006/…/EK IV pielikums ir grozīts, ietverot Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C daļas 8. punktu; Uzskata, ka Direktīvas 2006/…/EK III pielikums ir grozīts, pēc 1. tabulas zemsvītras piezīmēm iekļaujot šādu tekstu: Lai iegūtu varbūtējā nākotnes kredītriska skaitli, kopējās peļņas mijmaiņas darījuma gadījumā, kredīta atvasināto instrumentu un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma atvasināto instrumentu, instrumenta nominālsummu reizina ar šādiem procentiem:
Tomēr, gadījumā ar kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu, iestādei, kuras riski rodas no mijmaiņas un atspoguļo garo pozīciju attiecībā uz posteni, kas ir tā pamatā, ir atļauts varbūtējam nākotnes kredītriskam izmantot 0 %, ja kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgums ir atkarīgs no iestādes slēgšanas maksātnespējas dēļ, risks, kas rodas no mijmaiņas atbilst pamatpozīcijas īsajai pozīcijai, pat ja pamatpozīcija nav atkritusi. Ja kredīta atvasinātais instruments sniedz aizsardzību saistībā ar “n-to saistību nepildīšanas gadījumu” bāzes saistību virknē, augstāk norādītos procentu skaitļus nosaka saistībā ar n-to zemāko, noteikto kredīta kvalitāti, ko savukārt nosaka, nosakot vai tā, ja tai ir pakļauta iestāde, ir kvalificēts postenis I pielikuma nozīmē. |
|
8. |
Šā pielikuma 6. punkta vajadzībām, aprēķinot riska svērto vērtību, iestādēm nav atļauts izmantot finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, kas izklāstīta Direktīvas 2006/…/EK VIII pielikuma 3. sadaļas 24. līdz 29. punktā, lai atzītu finanšu nodrošinājuma ietekmi. |
|
9. |
Šā pielikuma 6. punkta vajadzībām pārdošanas ar atpirkšanu darījumus un vērtspapīrus vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumus, kas iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, visus finanšu instrumentus un preces, kas ir piemērotas iekļaušanai tirdzniecības portfelī, var uzskatīt par piemērotu nodrošinājumu. Riskiem, kas radušies ārpusbiržas atvasināto instrumentu dēļ un ir iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, tās preces, kas ir piemērotas iekļaušanai tirdzniecības portfelī, var uzskatīt par piemērotu nodrošinājumu. Lai aprēķinātu no svārstīguma izrietošas korekcijas, ja finanšu instrumenti vai preces, kas saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK VIII pielikumu nav uzskatāmas par piemērotām, ir aizdotas, pārdotas vai nodrošinātas, vai aizņemtas, pirktas vai saņemtas ar nodrošinājumu vai citādi ar šāda darījuma starpniecību, pie tam iestāde piemēro uzraudzības svārstību korekciju pieeju, kas paredzēta minētās direktīvas VIII pielikuma 3. daļā, ar šādiem instrumentiem un precēm rīkojas tāpat kā ar blakusindeksa akcijām no atzītas biržas saraksta. Ja iestādes izmanto uz pašu aplēsēm balstītu no svārstīguma izrietošo korekciju metodi saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK VIII pielikuma 3. daļu attiecībā uz finanšu instrumentiem vai precēm, kas saskaņā ar minētās direktīvas VIII pielikumu nav uzskatāmas par piemērotām, tad no svārstīguma izrietošās korekcijas aprēķina atsevišķi. Ja iestādes izmanto ar iekšējiem modeļiem pamatotu pieeju, kas definēta Direktīvas 2006/…/EK VIII pielikuma 3. daļā, tad tās var piemērot šo pieeju arī tirdzniecības portfelī. |
|
10. |
Šā pielikuma 6. punkta vajadzībām saistībā ar vispārējo nolīgumu par savstarpējo prasījumu dzēšanas atzīšanu, attiecībā uz pārdošanu ar atpirkšanu un/vai vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumiem un/vai citiem tirgus nosacītiem darījumiem ar kapitālu, ieskaits starp tirdzniecības portfeļa pozīcijām un pozīcijām ārpus tirdzniecības portfeļa, tiks atzīts vienīgi tad, ja ieskaitītie darījumi atbilst turpmāk norādītiem nosacījumiem:
|
|
11. |
Ja kredītu atvasinātais instruments, kas iekļauts tirdzniecības portfelī, veido daļu no iekšējā riska ierobežošana darījuma un kredīta aizsardzība saskaņā ar Direktīvas 2006/…/EK ir atzīta, uzskata, ka nepastāv darījuma partnera risks, kura iemesls ir kredītu atvasinātais instruments. |
|
12. |
Kapitāla prasība ir 8 % no kopējās riska svērtās vērtības. |
III PIELIKUMS
KAPITĀLA PRASĪBU APRĒĶINĀŠANA ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM
|
1. |
Ja iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīciju un neto zelta pozīciju summa, ko aprēķina saskaņā ar 2. punktā izklāstīto procedūru, pārsniedz 2 % no tās kopējā pašu kapitāla, tad, lai aprēķinātu tās pašu kapitāla normatīvus attiecībā uz ārvalstu valūtas risku, to reizina ar 8 % tās neto ārvalstu valūtas pozīcijas un tās neto zelta pozīcijas summu. |
|
2. |
Izmanto divu pakāpju aprēķinu ārvalstu valūtas riska kapitāla prasībai. |
|
2.1. |
Pirmkārt, aprēķina iestādes neto atklāto pozīciju visās valūtās (ieskaitot pārskata valūtu) un zeltā. Šī neto atklātā pozīcija sastāv no šādu elementu summas (pozitīvu vai negatīvu):
Visas pozīcijas, ko iestāde ir apzināti pieņēmusi, lai nodrošinātos pret negatīvām sekām, ko rada maiņas kurss tās kapitāla proporcijai, var izslēgt no neto valūtas risku aprēķina. Šādām pozīcijām jābūt netirgojamām vai strukturālām, un, lai tās izslēgtu, visām izmaiņām to izslēguma noteikumos vajag kompetento iestāžu piekrišanu. To pašu režīmu, ievērojot tos pašus nosacījumus kā iepriekš, var piemērot iestādes pozīcijām, kas attiecas uz posteņiem, kas ir jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu. Lai veiktu pirmajā daļā minētos aprēķinus attiecībā uz CIU, ņem vērā CIU aktuālās ārvalstu valūtas pozīcijas. Ziņojumu sniegšanā par CIU ārvalstu valūtas pozīcijām, iestādes var paļauties uz trešo personu, ja ir atbilstoši nodrošināta šā ziņojuma pareizība. Ja iestādei nav zināmas CIU ārvalstu valūtas pozīcijas, pieņem, ka CIU līdz CIU pilnvarā atļautai maksimālajai robežai ārvalstu valūtā, un iestādes, aprēķinot savu kapitāla prasību ārvalstu valūtas riskam, tirdzniecības portfeļa pozīcijām, ņem vērā maksimālo netiešo risku, ko tās var uzņemties, izmantojot sviras efektu ar CIU pozīciju starpniecību. To panāk proporcionāli palielinot CIU pozīciju līdz maksimālajam riskam bāzes ieguldījumu posteņos, kas izriet no šīs ieguldījumu pilnvaras. CIU pieņemto pozīciju ārvalstu valūtā uzskata par atsevišķu valūtu, tāpat kā ieguldījumus zeltā, ievērojot pārveidojumu, ka, ja iespējams virzīt CIU ieguldījumu, kopējo garo pozīciju var pieskaitīt kopējai garajai atvērtai ārvalstu valūtas pozīcijai un kopējo īso pozīciju var pieskaitīt kopējai īsajai atvērtajai ārzemju valūtas pozīcijai. Šādu pozīciju starpā ieskaits netiks atļauts pirms aprēķinu veikšanas. Kompetentās iestādes pēc saviem ieskatiem var ļaut iestādēm izmantot neto pašreizējo vērtību, aprēķinot neto atklāto pozīciju visās valūtās un zeltā. |
|
2.2. |
Otrkārt, visu valūtu neto īsās un garās pozīcijas, izņemot pārskata valūtu un neto garās vai īsās pozīcijas zeltā, konvertē pārskata valūtā atbilstoši dienas kursam. Lielākā no kopsummām ir iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīcija. |
|
3. |
Šā pielikuma nolūkiem, atkāpjoties no 1. punkta, un līdz turpmākai koordinācijai kompetentās iestādes var noteikt vai ļaut iestādēm izmantot šādas procedūras. |
|
3.1. |
Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm paredzēt zemākas kapitāla prasības pret pozīcijām cieši savstarpēji saistītās valūtās, kas ir zemākas par tām, kas izriet no 1. un 2. punkta piemērošanas. Kompetentas iestādes var uzskatīt valūtu pāri par cieši saistītu tikai tad, ja zaudējuma iespējai, kas aprēķināta uz pēdējo trīs vai piecu gadu dienas kursu datu pamata, attiecībā uz vienādām vai pretējām pozīcijām šajās valūtās turpmākās 10 darba dienās, kas ir 4 % no konkrētās saskaņotās pozīcijas vērtības vai mazāk (vērtība noteikta pārskata valūtā), ir vismaz 99 %, ja izmanto trīs gadu pārskata periodu, vai 95 %, ja izmanto piecu gadu pārskata periodu. Pašu kapitāla prasības saskaņotām pozīcijām divās cieši saistītās valūtās ir 4 %, ko reizina ar saskaņotās pozīcijas vērtību. Kapitāla prasības nesaskaņotām pozīcijām cieši saistītās valūtās un visām pozīcijām citās valūtās ir 8 %, kas reizināti ar lielāko no neto īso vai neto garo pozīciju summas šajās valūtās, pirms tam atskaitot saskaņotās pozīcijas cieši saistītas valūtās. |
|
3.2. |
Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm no jebkuras no 1., 2., un 3. punkta 1. apakšpunkta aprakstītajām metodēm, ko tās piemēro, izslēgt pozīcijas jebkurā valūtā, kura pakļauta juridiski saistošam starpvaldību nolīgumam ierobežot to atšķirības, attiecībā uz citām valūtām, ko aptver tas pats nolīgums. Iestādes aprēķina to saskaņotās pozīcijas šajās valūtās un attiecina uz tām kapitāla pietiekamības prasības tā, lai maksimāli pieļaujamā atšķirība, kas noteikta konkrētā starpvaldību nolīgumā attiecībā uz aplūkojamo valūtu, nebūtu zemāka par pusi. Ar nesaskaņotām pozīcijām šajās valūtas rīkojas tāpat kā ar citām valūtām. Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentās iestādes var ļaut kapitāla pietiekamības prasības saskaņotām pozīcijām to dalībvalstu valūtās, kas piedalās ekonomikas un monetārās savienības otrajā posmā, aprēķināt, reizinot šādu saskaņotu pozīciju vērtību ar 1,6 %. |
|
4. |
Neto pozīcijas saliktās valūtās var sadalīt sastāva valūtās saskaņā ar spēkā esošajām kvotām. |
IV PIELIKUMS
PREČU RISKA KAPITĀLA PRASĪBU APRĒĶINĀŠANA
|
1. |
Visas preču vai preču atvasinājumu pozīcijas jāizsaka mērījumu standartvienībās. Katrai precei tūlītējo cenu izsaka pārskata valūtā. |
|
2. |
Zelta vai zelta atvasinājumu pozīcijas uzskata par tādām, kas pakļautas ārvalstu valūtas riskam, un, lai aprēķinātu tirgus risku, ar tām rīkojas attiecīgi saskaņā ar III vai V pielikumu. |
|
3. |
Šā pielikuma vajadzībām pozīcijas, kas ir tikai krājumu finansējums, var izslēgt tikai no preču riska aprēķina. |
|
4. |
Procentu likmes un ārvalstu valūtas risku, uz ko neattiecas šā pielikuma pārējie noteikumi, iekļauj tirgojamu parāda instrumentu vispārējā riska aprēķinā un ārvalstu valūtas riska aprēķinā. |
|
5. |
Ja īsā pozīcija pazeminās pret garo pozīciju, iestādes aizsargājas arī pret likviditātes deficīta risku, kas var būt dažos tirgos. |
|
6. |
Saskaņā ar 19. punktu lielums, par kuru iestādes garās (īsās) pozīcijas pārsniedz tās īsās (garās) pozīcijas attiecībā uz to pašu preci un tās pašas preces standartizētiem līgumiem, iespēju līgumiem un garantijām, ir tās neto pozīcija katrai precei. Kompetentās iestādes ļauj ar atvasinātu instrumentu pozīcijām rīkoties kā ar preces pamatpozīcijām, kā noteikts 8., 9. un 10. punktā. |
|
7. |
Kompetentās iestādes šādas pozīcijas var uzskatīt par tās pašas preces pozīcijām:
|
Īpaši instrumenti
|
8. |
Preču standartizētu nākotnes līgumu un termiņa saistības pirkt vai pārdot atsevišķas preces iekļauj mērījumu sistēmā kā nosacītus lielumus standarta mērvienībās un nosaka termiņu ar atsauci uz beigu datumu. Kompetentās iestādes var atļaut biržā tirgojamiem termiņa līgumiem kapitāla prasības, kas ir vienādas ar normatīvu, ko prasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas ir saistīts ar termiņa līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar standartizēta nākotnes darījuma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā. Kompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības šajā punktā minētā tipa ārpusbiržas (OTC) atvasinājumu līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar atvasinājuma līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā līguma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā. |
|
9. |
Preču apmaiņas, kur darījumam no vienas puses ir fiksēta cena un no otras puses - pašreizējā tirgus cena, ievieto termiņa sadalījumā, kā tas paredzēts no 13. līdz 18. punktam, kā pozīciju virkni, kas ir vienādas ar līguma domāto apmēru, kur viena pozīcija atbilst katram maksājumam apmaiņā un ir ievietota termiņa sadalījumā, ko nosaka 1. tabula pie 13. punkta. Pozīcijas ir garās pozīcijas, ja iestāde maksā fiksētu cenu un saņem mainīgu cenu, un īsās pozīcijas, ja iestāde saņem fiksētu cenu un maksā mainīgu cenu. Par preču apmaiņām, kur darījuma objekti ir dažādas preces, jāziņo attiecīgā pārskata sadaļā par termiņu sadalījumu. |
|
10. |
Ar preču vai preču atvasinājumu iespēju līgumiem rīkojas tā, it kā tie būtu pozīcijas, kuru vērtība ir vienāda ar tā pamatdokumenta vērtību, uz ko iespēju līgums attiecas, kas šā pielikuma mērķiem ir reizināta ar tā delta koeficientu. Pēdējās pozīcijas var tikt kompensētas pret visām kompensējošām pozīcijām, kas ir identiskas pamata precēm vai preces atvasinājumiem. Izmanto attiecīgās biržas delta koeficientu, ko aprēķina kompetentās iestādes vai, ja neviena no minētajām nav pieejama vai ārpusbiržas iespēju līgumiem, delta koeficientu, ko aprēķina pati iestāde, ja kompetentā iestāde atzīst, ka modelis, ko izmanto iestāde, ir pamatots. Tomēr kompetentās iestādes var noteikt, ka iestādes pašas aprēķina to delta koeficientus, izmantojot metodoloģiju, ko nosaka kompetentās iestādes. Pārējais risks, izņemot delta koeficientu, kas ir saistīts ar izvēli līgumiem, ir nodrošināts. Kompetentās iestādes var atļaut rakstītiem biržā tirgojamiem iespēju līgumiem kapitāla prasības, kas ir vienādas ar normatīviem, ko prasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas ir saistīts ar iespēju līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta turpmāk šajā pielikumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā. Kompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības ārpusbiržas iespēju līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar attiecīgu iespēju līgumu un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta turpmāk šajā pielikumā vai, piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā. Bez tam tās var atļaut iegādāta biržā tirgojama ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla prasības, kas ir vienādas ar tā pamatdokumenta kapitāla prasībām, ar nosacījumu, ka tie nepārsniedz iespēju līguma tirgus vērtību. Rakstīta ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla prasības nosaka attiecībā uz preci, kas ir tā pamatā. |
|
11. |
Ar garantijām attiecībā uz precēm rīkojas tāpat, kā ar preču iespēju līgumiem kas minēti 10. punktā. |
|
12. |
Persona, kas nodod preces vai garantētas tiesības, kas attiecas uz preču īpašumtiesībām atpirkuma līgumā, un persona, kas aizdod preces preču aizdevuma līgumā, iekļauj šādas preces tā kapitāla normatīvu aprēķinā saskaņā ar šo pielikumu. |
a) Termiņa sadalījums
|
13. |
Katrai precei attiecīgās iestādes izmanto atsevišķu termiņa sadalījuma izkārtojumu saskaņā ar 1. tabulu. Visas šīs preces pozīcijas un visas pozīcijas, ko uzskata par tās pašas preces pozīcijām saskaņā ar 7. punktu, ievieto attiecīgos termiņa intervālos. Fiziskus krājumus ievieto pirmajā termiņu intervālā. |
1. tabula
|
Termiņa intervāls (1) |
Izplatīšanas likme (%) (2) |
|
0 ≤ 1 mēnesi |
1,50 |
|
> 1 ≤ 3 mēnešiem |
1,50 |
|
> 3 ≤ 6 mēnešiem |
1,50 |
|
> 6 ≤ 12 mēnešiem |
1,50 |
|
> 1 ≤ 2 gadi |
1,50 |
|
> 2 ≤ 3 gadi |
1,50 |
|
> 3 gadiem |
1,50 |
|
14. |
Kompetentās iestādes var ļaut kompensēt pozīcijas, kas ir tās pašas preces pozīcijas, vai ko tās saskaņā ar 7. punktu uzskata par tādām, un ievietot tās attiecīgā termiņa intervālā, pamatojoties uz neto pamata vērtību, ja:
|
|
15. |
Iestāde pēc tam summē garās pozīcijas un īsās pozīcijas katrā termiņa intervālā. Garās (īsās) pozīcijas, kas ir saskaņotas ar īsām (garām) pozīcijām konkrētā termiņa intervālā, ir šā intervāla saskaņotās pozīcijas, bet pārējās garās vai īsās pozīcijas ir tā paša intervāla nesaskaņotās pozīcijas. |
|
16. |
Konkrētā termiņa intervāla nesaskaņotās garās (īsās) pozīcijas daļa, kas ir saskaņota ar nākamā termiņa intervāla nesaskaņoto īso (garo) pozīciju ir starp diviem termiņa intervāliem saskaņota pozīcija. Nesaskaņotās garās vai nesaskaņotās īsās pozīcijas daļa, ko nevar šādi saskaņot, ir nesaskaņotā pozīcija. |
|
17. |
Iestādes kapitāla normatīvus katrai precei aprēķina, pamatojoties uz attiecīgu termiņa sadalījumu summējot:
|
|
18. |
Iestādes kopējos preču riska kapitāla normatīvus aprēķina, summējot kapitāla normatīvus, ko aprēķina katrai precei saskaņā ar 17. punktu. |
b) Vienkāršotā pieeja
|
19. |
Iestādes kapitāla normatīvus katrai precei aprēķina, summējot:
|
|
20. |
Iestādes kopējos preču riska kapitāla normatīvus aprēķina, summējot kapitāla normatīvus, ko aprēķina katrai precei saskaņā ar 19. punktu. |
c) Paplašināts termiņa sadalījums
|
21. |
Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm ievērot minimālās izplatīšanas, piedāvājuma un atklātās (tiešās) likmes, kas ir norādītas tabulā turpmāk (2. tabula), nevis tās, kas norādītas 13., 14., 17. un 18. punktā, ar nosacījumu, ka iestādes pēc to kompetento iestāžu atzinuma:
|
2. tabula
|
|
Dārgmetāli, (izņemot zeltu) |
Parastie metāli |
Lauksaimniecības produkti (mīkstie) |
Citas preces, tostarp enerģija |
|
Izplatīšanas likme % |
1,0 |
1,2 |
1,5 |
1,5 |
|
Izplatīšanas likme % |
0,3 |
0,5 |
0,6 |
0,6 |
|
Turēšanas likme % |
8 |
10 |
12 |
15 |
V PIELIKUMS
IEKŠĒJO MODEĻU IZMANTOŠANA KAPITĀLA PRASĪBU APRĒĶINĀŠANAI
|
1. |
Kompetentās iestādes iestādēm var, ievērojot šajā pielikumā noteiktos nosacījumus, ļaut aprēķināt kapitāla prasības pozīciju riskam, ārvalstu valūtas riskam un/vai preču riskam, izmantojot iekšējos riska vadības modeļus, kas aizstāj I, III un IV pielikumā aprakstītās metodes vai kopā ar tām. Katrā atsevišķā gadījumā vajag, lai kompetentās iestādes noteikti atzītu modeļu izmantojumu uzraudzīta kapitāla nolūkiem. |
|
2. |
Kompetentās iestādes piešķir atzīšanu tikai tad, ja iestādes riska pārvaldības sistēma ir konceptuāli nevainojama un to īsteno godprātīgi, un, jo īpaši, ja izpildīti šādi kvalitātes standarti:
Pārskats, kas minēts šā punkta pirmās daļas h) apakšpunktā, aptvers gan darījumu tirdzniecības struktūrvienību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbības. Vismaz reizi gadā iestādei jāveic tās kopējā riska vadības procesa pārskats. Pārskatā tiks izvērtēta:
|
|
3. |
Iestādēm ir procesi, lai nodrošinātu, ka to iekšējos modeļus atbilstoši apstiprina kvalificētas puses, kas ir neatkarīgas no izstrādes procesa, lai nodrošinātu, kas tās ir konceptuāli atbilstošas un adekvāti risina visus materiālas dabas riskus. Šo apstiprināšanu veic pēc tam, kad iekšējais modelis ir sākotnēji izstrādāts un kad iekšējam modelim ir veiktas jebkāda veida ievērojamas izmaiņas. Apstiprināšanu veic arī periodiski, bet īpaši gadījumos, ja ir bijušas jebkādas ievērojamas strukturālas izmaiņas tirgū vai izmaiņas portfeļa sastāvā, kas iekšējo modeli var padarīt neatbilstošu. Tā kā tehnika un pieredze attīstās, iestādēm šie uzlabojumi ir noderīgi. Iekšējā modeļa apstiprināšanu neierobežo attiecībā uz pretpārbaudēm, bet to skaitā, kā minimums, ir šādas darbības:
|
|
4. |
Veicot pretpārbaudes programmu, iestāde uzrauga tās modeļa precizitāti un darbību. Pretpārbaudei jānodrošina katrai darba dienai vienas dienas riska vērtības aprēķina salīdzinājums, ko nosaka iestādes vērtība, ko nosaka ar modeli portfeļa darba dienas beigu attiecībai pret vienas dienas izmaiņām portfeļa vērtībā, nākamās darbadienas beigās. Kompetentās iestādes pārbauda iestādes spēju veikt pretpārbaudi gan faktiskām, gan iespējamām izmaiņām portfeļa vērtībā. Portfeļa vērtības iespējamo izmaiņu pretpārbaudē salīdzina portfeļa vērtību dienas beigās un nākamās dienas beigās, pieņemot nemainīgas pozīcijas. Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes veiktu attiecīgus pasākumus, lai uzlabotu to pretpārbaudes programmu, ja uzskata to par nepilnīgu. Kompetentās iestādes var pieprasīt iestādēm veikt pretpārbaudes vai nu uz iespējamu (izmantojot portfeļa vērtības iespējamo izmaiņu, kas būtu iespējama dienas beigās un nākamās dienas beigās, pieņemot nemainīgas pozīcijas), vai faktisku apgrozību (izslēdzot maksu, komisijas un tīro procentu ienākumus) iznākumu, vai abas minētās darbības. |
|
5. |
Lai aprēķinātu kapitāla normatīvus konkrētam riskam, kas saistīts ar tirgojamām parāda un pašu kapitāla pozīcijām, kompetentās iestādes var atzīt iekšējo modeļu izmantošanu, ja papildus atbilstībai nosacījumiem šā pielikuma turpinājumā iekšējais modelis, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
Iestādei jāatbilst arī šādiem nosacījumiem:
Turklāt tehnikai un paraugpraksēm attīstoties, iestādes pašas gūs labumu no šīs attīstības. Turklāt iestādei jābūt metodei, kā tās kapitāla prasību aprēķinā ietvert tās tirdzniecības portfeļa pozīciju saistību nepildīšanas risku, kam ir pieaugums salīdzinājumā ar saistību nepildīšanas risku, kas ir ietverts VaR mērījumā, kā norādīts šī punkta iepriekšējās prasībās. Lai izvairītos no dubultas skaitīšanas, iestāde, aprēķinot papildus saistību nepildīšanas risku, var ņemt vērā to, cik lielā mērā saistību nepildīšanas risks jau ietverts VaR mērījumā, it īpaši riska pozīcijām, ko varētu aizvērt un aizvērtu 10 dienās pēc nelabvēlīgu tirgus nosacījumu iestāšanās vai citām norādēm par pasliktināšanos kredītu vidē. Ja iestāde savu papildu saistību nepildīšanas risku aprēķina, izmantojot papildus risku, tās rīcībā jābūt metodikai mērīšanas pamatošanai. Iestādei jāparāda, ka tās pieeja atbilst drošības standartiem, kas salīdzināmi ar pieeju, kura izklāstīta Direktīvas 2006/…/EK 84. līdz 89. pantā, pieļaujot nemainīgu riska līmeni, un pielāgota, ja tas ir piemēroti, lai atspoguļotu likviditāti, koncentrācijas, cenu fiksēšanu un neobligātumu. Iestādei, kas neietver papildu saistību nepildīšanas risku, izmantojot iekšēji izstrādātu pieeju, jāaprēķina papildu izdevumi, izmantojot pieeju, kura ir konsekventa vai nu ar Direktīvas 2006/…/EK 78. līdz 83. pantā izklāstīto pieeju, vai ar minētās direktīvas 84. līdz 89. pantā izklāstīto pieeju. Attiecībā uz riska darījumiem ar skaidru naudu vai sintētisko pārvēršanu vērtspapīros, kas būtu pakļauti Direktīvas 2006/…/EK 66. panta 2. punktā izklāstītajai atskaitīšanai vai kam būtu piešķirams 1 250 % riska svērums, kā izklāstīts minētās direktīvas IX pielikuma 4. daļā, šīs pozīcijas pakļauj kapitāla maksājumam, kurš nav mazāks par šajā kārtībā norādīto. Iestādes, kuras piedalās šajos riska darījumos, var rīkoties citādi, ja tās kompetentajām iestādēm papildus tirdzniecības nodomam var parādīt, ka pastāv likvīds divvirzienu tirgus riska darījumiem saistība ar pārvēršanu vērtspapīros, vai, sintētisko pārvēršanu vērtspapīros gadījumā, pamatojas tikai uz kredīta atvasinātajiem instrumentiem, riska darījumiem saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros pašiem vai visiem riska komponentiem, no kuriem tie sastāv. Šīs iedaļas nolūkiem divvirzienu tirgus pastāv tur, kur ir neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cena ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu vai pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas kotācijas var noteikt vienas dienas laikā un nokārtot par šādu cenu salīdzinoši īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības tradīcijām. Lai iestāde varētu piemērot atšķirīgu pieeju, tai jābūt pietiekamiem tirgus datiem, lai nodrošinātu, ka tā pilnībā novērtē šo riska darījumu koncentrēto saistību nepildīšanas risku savā iekšējā pieejā papildu saistību nepildīšanas riska mērīšanai saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem standartiem. |
|
6. |
Iestādes, kas izmanto iekšējos modeļus, kas nav atzīti saskaņā ar 4. punktu, ir pakļautas atsevišķiem konkrēta riska kapitāla maksājumiem, ko aprēķina tā, kā paredz I pielikums. |
|
7. |
Saskaņā ar 9. punkta b) apakšpunktu pašas iestādes aprēķinus palielina ar reizinājuma koeficientu vismaz 3. |
|
8. |
Reizinājuma koeficientu palielina ar plusa koeficientu starp 0 un 1 saskaņā ar 1. tabulu, atkarībā no noviržu skaita pēdējās 250 darba dienās, kā konstatēts iestādes pretpārbaudē. Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes aprēķinātu novirzes saskaņā ar portfeļa vērtības faktisko vai iespējamo izmaiņu pretpārbaudi. Novirze ir vienas dienas izmaiņas portfeļa vērtībā, kas pārsniedz attiecīgo vienas dienas riska novērtējumu, ko aprēķina, izmantojot iestādes modeli. Lai noteiktu plusa koeficientu, noviržu skaitu izvērtē vismaz reizi ceturksnī. 1. tabula
Kompetentās iestādes drīkst atsevišķos gadījumos sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem neievērot prasību palielināt reizinājuma koeficientu ar plusa koeficientu saskaņā ar 1. tabulu, ja iestāde kompetentām iestādēm ir pārliecinoši pierādījusi, ka šāds palielinājums nav vajadzīgs un ka modelis pamatā ir pareizs. Ja daudzās novirzes norāda uz to, ka modelis nav pietiekami precīzs, kompetentās iestādes atsauc modeļa atzīšanu vai uzliek izpildīt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu modeļa attiecīgu uzlabošanu. Lai ļautu kompetentajām iestādēm uzraudzīt plusa koeficienta atbilstību tā pieaugumā, iestādes tūlīt un nekādā gadījumā vēlāk kā piecās darbadienās dara kompetentām iestādēm zināmas novirzes, kas izriet no to pretpārbaudes programmām un kas saskaņā ar iepriekš doto tabulu paredz plusa koeficienta palielinājumu. |
|
9. |
Visām iestādēm jāizpilda kapitāla normatīvi, kas pārrēķināti kā augstākais no:
|
|
10. |
Aprēķinot riska vērtības mērījumu, ievēro šādu standartu minimumu:
|
|
11. |
Kompetentās iestādes prasa, lai modelis precīzi aptvertu visu reālās cenas risku attiecībā uz iespēju darījumiem vai līdzīgām pozīcijām un to, lai jebkurš risks, uz ko modelis neattiecas, tiktu attiecīgi nodrošināts ar pašu kapitālu. |
|
12. |
Riska mērīšanas modelis aptver pietiekamu skaitu riska faktoru atkarībā no iestādes darbības līmeņa attiecīgos tirgos un jo īpaši. Procentu likmes risks Iekšējā modelī iekļauj riska faktoru kopumu, kas atbilst katras valūtas procentu likmēm, kurās iestādei ir bilances vai ārpusbilances pozīcijas, ko ietekmē procentu likme. Iestādes modelē ienākumu līknes, izmantojot kādu no vispārpieņemtām metodēm. Procentu likmju riskam galvenajās valūtās un tirgos ienākumu līkni sadala vismaz sešos termiņa segmentos, lai aptvertu likmju nestabilitātes atšķirības visā ienākumu līknē. Riska mērīšanas sistēmai jāaptver arī risks, ko nosaka dažādu ienākuma līkņu dinamika, kas nav pilnīgi savstarpēji saistīta. Valūtas maiņas likmes risks Riska mērīšanas sistēmā iekļauj riska faktorus, kas atbilst zeltam un atsevišķām ārvalstu valūtām, kurās denominētas iestādes pozīcijas. CIU aktuālās ārvalstu valūtas pozīcijas CIU tiks ņemtas vērā. Ziņojumu sniegšanā par CIU ārvalstu valūtas pozīcijām, iestādes var paļauties uz trešo personu, ja ir atbilstoši nodrošināta šā ziņojuma pareizība. Ja iestādei nav zināmas CIU ārvalstu valūtas pozīcijas. Šī pozīcija būtu jāsadala un jāizmanto saskaņā ar III pielikuma 2.1. punktu. Kapitāla risks Riska mērīšanas sistēmā izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katram no kapitāla tirgiem, kuros iestādei ir nozīmīgas pozīcijas. Preču risks Riska mērīšanas sistēmā izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katrai precei, kurā iestādei ir nozīmīgas pozīcijas. Iekšējam modelim jāaptver risks, ko rada līdzīgu, bet ne vienādu preču korelējoša dinamika, kas nav pilnīgi saistīta, un atvērtība termiņa cenu izmaiņām, ko rada termiņa nesakritības. Tā arī ņem vērā tirgus īpatnības, jo īpaši piegādes datumus un tirgotājiem paredzēto iespēju izslēgt pozīcijas. |
|
13. |
Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm riska kategorijās un starp tām izmantot empīriskas korelācijas, ja tās atzīst, ka iestādes korelāciju aprēķina sistēma ir nevainojama un to īsteno godprātīgi. |
VI PIELIKUMS
LIELA RISKA DARĪJUMU KAPITĀLA PRASĪBU APRĒĶINĀŠANA
|
1. |
Pārsniegumu, kas minēts 31. panta b) punktā, aprēķina, izvēloties tos komponentus klienta vai attiecīgās klientu grupas kopējos tirdzniecības riska darījumos, kas piesaista augstākās konkrētā riska prasības pielikumā un/vai prasības II pielikumā, kuru summa vienāda ar pārsnieguma summu, kas minēta 31. panta a) punktā; |
|
2. |
Ja pārsniegums nepastāv ilgāk par 10 dienām, papildu kapitāla prasības šiem komponentiem ir 200 % no normatīva, kas minēts iepriekšējā teikumā. |
|
3. |
Desmit dienas pēc tam, kad pārsniegums parādījies, tā komponentus, ko izvēlas saskaņā ar iepriekšminētajiem kritērijiem, ieraksta tabulā attiecīgajā 1. slejas rindā konkrētā riska prasību augošā secībā, kas minēti I pielikumā un/vai II pielikumā. Kapitāla pietiekamības prasības, kas vienādas ar I pielikumā minētā īpašā riska normatīvu un/vai II pielikumā minēto prasību summu šiem komponentiem, kas reizināta ar attiecīgo faktoru 1. tabulas. |
1. tabula
|
Pārsniegums (pamatojoties uz pašu kapitāla procentiem) |
Faktori |
|
Līdz 40 % |
200 % |
|
No 40 % līdz 60 % |
300 % |
|
No 60 % līdz 80 % |
400 % |
|
No 80 % līdz 100 % |
500 % |
|
No 100 % līdz 250 % |
600 % |
|
Virs 250 % |
900 % |
VII PIELIKUMS
TIRDZNIECĪBA
A daļa — Tirdzniecības nodoms
|
1. |
Pozīcijas/portfeļi, kuras uzglabā, lai tirgotos, atbilst šādām prasībām:
|
B daļa — Sistēmas un kontroles
|
1. |
Lai nodrošinātu piesardzīgas un ticamas vērtību aplēses, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles. |
|
2. |
Sistēmās un kontrolēs ietilpst vismaz šādi elementi:
Ziņojumu sniegšanas kārtībai jāsniedzas līdz pat atbildīgajam padomes izpilddirektoram. |
Piesardzīgas novērtēšanas metodes
|
3. |
Novērtēšana pēc tirgus cenas ir vismaz viens no pozīciju ikdienas novērtējumiem, kas balstās uz brīvi pieejamu, no neitrāliem avotiem iegūtu, noslēguma cenu. Piemēram, apmaiņas cenas, datorā atrodamās vērtspapīru cenas vai vairāku neatkarīgu, cienījamu mākleru noteiktās cenas. |
|
4. |
Novērtējot pēc tirgus cenas, jāizmanto piesardzīgākā pieprasījuma/piedāvājuma daļa, izņemot gadījumus, kad iestāde ir nozīmīgs tirgus līderis kādā noteiktā finanšu instrumenta vai preču jomā un noslēgšana ir iespējama ar vidējo tirgus cenu. |
|
5. |
Ja novērtēšana pēc tirgus cenas nav iespējama, iestādei jāveic savu pozīciju/portfeļu pārvērtēšana, izmantojot modeli, pirms tā uzsāk tirdzniecības portfeļa kapitāla prasības noteikšanu. Pārvērtēšanu, izmantojot modeli, definē kā jebkuru pārvērtēšanu, ko veido tirgus vērtība, kas kalpo par kritēriju, ir ekstrapolēta vai citādi aprēķināta pēc tirgus sākotnējām izmaksām. |
|
6. |
Veicot pārvērtēšanu, izmantojot modeli ir jāievēro šādas prasības:
d) apakšpunkta nolūkā, modeli izveido vai apstiprina neatkarīgi no darījumu biroja. To izmēģina neatkarīgi. Tajā ietilpst matemātisko aprēķinu novērtējums, pieņēmumi un programmatūras izmantošana. |
|
7. |
Neatkarīgai cenu pārbaudei ir jānotiek papildus ikdienas novērtēšanai pēc tirgus cenas vai izmantojot modeli. Tas ir process kurā regulāri pārbauda tirgus cenu vai modeļa parametru precizitāti un neatkarību. Ja ikdienas novērtēšanu pēc tirgus cenas var veikt komercaģents, tirgus cenu un modeļa parametru pārbaude jāveic no tirdzniecības neatkarīgai vienībai vismaz reizi mēnesī (vai arī biežāk, atkarībā no tirdzniecības/realizācijas rakstura). Ja nav pieejami neatkarīgi cenu noteikšanas avoti, vai arī ja tie ir subjektīvāki, atbilstoši ir tādi piesardzīgi pasākumi, kā vērtības korekcijas. |
Vērtības korekcijas vai rezerves
|
8. |
Lai ņemtu vērā vērtības korekcijas/rezerves, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles. |
Vispārējie standarti
|
9. |
Kompetentās iestādes pieprasa formāli ņemt vērā šādas vērtību korekcijas/rezerves: nesaņemto kredītu ienākumu/ izdevumu starpību, pozīcijas aizvēršanas vai likvidācijas izdevumus, operacionālo risku, pirmstermiņa izbeigšanu, ieguldījumu un finansējumu izmaksas, paredzamos administratīvos izdevumus un, vajadzības gadījumā, modeļa riskus. |
Mazāk likvīdu pozīciju standarti
|
10. |
Mazāk likvīdas pozīcijas var rasties gan tirgus notikumu, gan ar iestādi saistītu situāciju dēļ, piem., koncentrētu pozīciju un/vai likumā noteiktu prasību zaudējušu pozīciju dēļ. |
|
11. |
Nosakot vai mazāk likvīdu pozīciju rezerves korekcijas ir nepieciešamas, iestādēm jāapsver vairāki faktori. Šajos faktoros ietilpst laika daudzums, kas būtu nepieciešams, lai nosegtu pozīcijā pozīcijas/riskus, pieprasījuma/piedāvājuma spektra nestabilitāte un vidējais lielums, tirgus kotāciju pieejamība (tirgus līderu skaits un identitāte) un tirdzniecības apjomu nestabilitāte un vidējais lielums, tirgus koncentrācijas, pozīciju novecošana, cik lielā mērā vērtēšana pamatojas uz modeļa izmantošanu, un citu modeļa risku ietekme. |
|
12. |
Izmantojot trešo personu pārvērtēšanu, izmantojot modeli, iestādēm jāapsver vai izmantot vērtības korekciju. Papildus, iestādēm jāapsver vajadzība veidot rezerves mazāk likvīdām pozīcijām un regulāri jāpārbauda to nepārtrauktā lietderība. |
|
13. |
Ja vērtību korekcijas/rezerves izraisa kārtējā finanšu gada faktiskos zaudējumus, tie ir jāatskaita no iestādes sākotnējā pašu kapitāla, atbilstoši Direktīvas 2006/…/EK 57. panta k) punktam. |
|
14. |
Cita pelņa/zaudējumi, kas radušies vērtības korekcijas/rezerves rezultātā, jāiekļauj “neto tirdzniecības portfeļa ienākumos”, kas minēta 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un ir jāpieskaita/jāatņem pašu rezerves kapitālam, kas saskaņā ar šādiem noteikumiem paredzēts, lai segtu tirgus risku. |
|
15. |
Vērtības korekcijas/rezerves, kas pārsniedz tās, kas veiktas saskaņā ar grāmatvedības pamatnoteikumiem, kuriem iestāde ir pakļauta, jāizskata saskaņā ar 13. punktu, ja tās ir iemesls būtiskiem zaudējumiem, vai saskaņā ar 14. punktu citos gadījumos. |
C daļa — Iekšējā riska ierobežošana
|
1. |
Iekšējā riska ierobežošana, ir pozīcija, kas būtiski vai pilnībā kompensē tirdzniecības portfelī neietvertu pozīciju vai pozīciju grupu riska elementu. Pozīcijas, kas radušās iekšējā riska ierobežošanas rezultātā, ir piemērotas tirdzniecības portfeļa kapitāla prasības noteikšanai, ar nosacījumu, ka tās tiek uzglabātas tirgošanās nolūkos un ir ievēroti A un B daļā noteiktie vispārīgie kritēriji attiecībā uz piesardzīgu novērtēšanu un nolūku tirgoties. Īpaši:
Uzraudzība ir jānodrošina ar attiecīgu metožu palīdzību. |
|
2. |
1. punktā minētā apstrāde neskar kapitāla prasību, kas piemērojama iekšējā riska ierobežošanas ārpus tirdzniecības portfeļa pozīciju pusei. |
|
3. |
Neskarot 1. un 2. punktu, ja iestāde nodrošina ārpus tirdzniecības portfeļa esošu kredīta riska darījumu, izmantojot kredīta atvasināto instrumentu, kas reģistrēts tās tirdzniecības portfelī (izmantojot iekšējo nodrošinājumu), ārpus tirdzniecības portfeļa esošais riska darījums netiek uzskatīts par nodrošinātu kapitāla pietiekamības vajadzībām, ja vien iestāde no piemērota trešās puses aizsardzības piegādātāja nepērk kredīta atvasināto instrumentu, kas atbilst Direktīvas 2006/…/EK VIII pielikuma 2. daļas 19. punktā izklāstītajām prasībām attiecībā uz ārpus tirdzniecības portfeļa esošiem riska darījumiem. Tur, kur ir pirkta šāda trešās puses aizsardzība un ir atzīts, ka tā ir ārpus tirdzniecības grāmatas esoša riska darījuma nodrošinājums kapitāla prasību aprēķina vajadzībām, ne iekšējā, ne ārējā kredīta atvasinātā instrumenta nodrošinājums netiek iekļauts tirdzniecības grāmatā kapitāla prasību aprēķina vajadzībām. |
D daļa — Iekļaušana tirdzniecības portfelī
|
1. |
Iestādēm jābūt skaidri noteiktai politikai un procedūrām, lai noteiktu, kuras pozīcijas iekļaut tirdzniecības portfelī kapitāla prasību aprēķina vajadzībām, kas atbilst 11. pantā izklāstītajiem kritērijiem un ņem vērā iestādes risku pārvaldības iespējas un praksi. Atbilstība šai politikai un procedūrām pilnībā jādokumentē un jāpakļauj periodiskai iekšējai revīzijai. |
|
2. |
jābūt skaidri noteiktai politikai un procedūrām vispārējai tirdzniecības portfeļa pārvaldībai. Kā minimums šai politikai un procedūrām jāapskata:
|
|
3. |
Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm apstrādāt pozīcijas, kas ir turējumi tirdzniecības portfelī, kā izklāstīts Direktīvas 2006/…/EK 57. panta l), m) un n) punktā, kā pašu kapitāla vai parāda instrumentus, kā tas ir piemēroti, ja iestāde parāda, ka tā ir aktīvs tirgus veidotājs šajās pozīcijās. Šajā gadījumā iestādei jābūt pienācīgām sistēmām un kontrolēm pār prasībām atbilstošu pašu fondu instrumentu tirdzniecību. |
|
4. |
Ar tirdzniecību saistītos repo darījumus, ko iestāde ieskaita ārpustirdzniecības portfelī, var iekļaut tirdzniecības portfelī kapitāla prasību vajadzībām, ja vien tiek iekļauti visi šādi repo darījumi. Šim nolūkam kā repo darījumus, kas saistīti ar tirdzniecību, definē tos, kas atbilst 11. panta 2. daļas un VII pielikuma A daļas prasībām, un abas to puses ir vai nu skaidra nauda, vai tirdzniecības portfelī iekļaujami vērtspapīri. Neatkarīgi no tā, kur tie ir reģistrēti, visi repo darījumi pakļauti ārpustirdzniecības portfeļa pretējās puses novērtējumam. |
VIII PIELIKUMS
ATCELTĀS DIREKTĪVAS
A DAĻA
ATCELTĀS DIREKTĪVAS AR TO VĒLĀKIEM GROZĪJUMIEM
(kā minēts 52. pantā)
Padomes Direktīva 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/31/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/33/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko groza Padomes Direktīvas 77/780/EEK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu 12. pantu, Padomes Direktīvas 89/647/EEK par kredītiestāžu maksātspējas koeficientu 2., 5., 6., 7., 8. pantu, kā arī II un III pielikumu, un Padomes Direktīvas 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību 2. pantu un II pielikumu
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK
Vienīgi 26. pants.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK, un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK
Vienīgi 67. pants.
B DAĻA
TRANSPONĒŠANAS TERMIŅI
(kā minēts 52. pantā)
|
Direktīva |
|
Transponēšanas termiņš |
|
Padomes Direktīva 93/6/EEK |
|
1.7.1995. |
|
Direktīva 98/31/EK |
|
21.7.2000. |
|
Direktīva 98/33/EK |
|
21.7.2000. |
|
Direktīva 2002/87/EK |
|
11.8.2004. |
|
Direktīva 2004/39/EK |
|
Vēl nav pieejams |
|
Direktīva 2005/1/EK |
|
13.5.2005. |
IX PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
|
Šī direktīva |
Direktīva 93/6/EEK |
Direktīva 98/31/EK |
Direktīva 98/33/EK |
Direktīva 2002/87/EK |
Direktīva 2004/39/EK |
|
1. panta 1. punkta pirmais teikums |
|
|
|
|
|
|
1. panta 1.punkta otrais teikums un 2. punkts |
1. pants |
|
|
|
|
|
2. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
2. panta 2. punkts |
7. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
3. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
2. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
3. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
2. panta 2. punkts |
|
|
|
67. panta 1. punkts |
|
3. panta 1. punkta c) līdz e) apakšpunkts |
2. panta 3. līdz 5. punkts |
|
|
|
|
|
3. panta 1. punkta f) un g) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
3. panta 1. punkta h) apakšpunkts |
2. panta 10. punkts |
|
|
|
|
|
3. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
2. panta 11. punkts |
|
3. panta 1. punkts |
|
|
|
3. panta 1. punkta j) apakšpunkts |
2. panta 14. punkts |
|
|
|
|
|
3. panta 1. punkta k) un l) apakšpunkts |
2. panta 15. un 16. punkts |
1. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
3. panta 1. punkta m) apakšpunkts |
2. panta 17. punkts |
1. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
3. panta 1. punkta n) apakšpunkts |
2. panta 18. punkts |
1. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
|
|
|
3. panta 1. punkta o) līdz g) apakšpunkts |
2. panta no 19. līdz 21. punkts |
|
|
|
|
|
3. panta 1. punkta r) apakšpunkts |
2. panta 23. punkts |
|
|
|
|
|
3. panta 1. punkta s) apakšpunkts |
2. panta 26. punkts |
|
|
|
|
|
3. panta 2. punkts |
2. panta 7. un 8. punkts |
|
|
|
|
|
3. panta 3. punkta a) un, b) apakšpunkts |
7. panta 3. punkts |
|
|
26. pants |
|
|
3. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
7. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
4. pants |
2. panta 24. punkts |
|
|
|
|
|
5. pants |
3. panta 1. un 2. punkts |
|
|
|
|
|
6. pants |
3. panta 4. punkts |
|
|
|
67. panta 2. punkts |
|
7. pants |
3. panta 4.a punkts |
|
|
|
67. panta 3. punkts |
|
8. pants |
3. panta 4.b punkts |
|
|
|
67. panta 3. punkts |
|
9. pants |
3. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
10. pants |
3. panta 5. līdz 8. punkts |
|
|
|
|
|
11. pants |
2. panta 6. punkts |
|
|
|
|
|
12. panta pirmā daļa |
2. panta 25. punkts |
|
|
|
|
|
12. panta otrā daļa |
|
|
|
|
|
|
13. panta 1. punkta pirmā daļa |
V pielikuma 1. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
|
13. panta 1. punkta otrā daļa un 2. līdz 5. punkts |
V pielikuma 1. punkta otrā daļa un no3. panta 1. punkta otrā daļa un no 2. līdz 5. punkts |
1. panta 7. punkts un IV pielikuma a) un b) apakšpunkti |
|
|
|
|
14. pants |
V pielikuma 6. un 7. punkts |
4. pielikuma c) apakšpunkts |
|
|
|
|
15. pants |
V pielikuma 8. punkts |
|
|
|
|
|
16. pants |
V pielikuma 9. punkts |
|
|
|
|
|
17. pants |
|
|
|
|
|
|
18. panta 1. punkta pirmā daļa |
4. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
|
18. panta 1. punkta a) un, b) apakšpunkts |
4. panta 1.punkta i) un ii) apakšpunkts |
1. panta 2. punkts |
|
|
|
|
18. panta no 2. līdz 4. punktam |
4. panta 6. līdz 8. punkts |
|
|
|
|
|
19. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
19. panta 2. punkts |
11. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
19. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
20. pants |
|
|
|
|
|
|
21. pants |
IV pielikums |
|
|
|
|
|
22. pants |
|
|
|
|
|
|
23. panta pirmā un otrā daļa |
7. panta 5. un 6. punkts |
|
|
|
|
|
23. panta trešā daļa |
|
|
|
|
|
|
24. pants |
|
|
|
|
|
|
25. pants |
|
|
|
|
|
|
26. panta 1. punkts |
7. panta 10. punkts |
1. panta 4. punkts |
|
|
|
|
26. panta no 2. līdz 4. punktam |
7. panta 11. līdz 13. punkts |
|
|
|
|
|
27. pants |
7. panta 14. un 15. punkts |
|
|
|
|
|
28. panta 1. punkts |
5. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
28. panta 2. punkts |
5. panta 2. punkts |
1. panta 3. punkts |
|
|
|
|
28. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
29. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts un nākamās divas daļas |
VI pielikuma 2. punkts |
|
|
|
|
|
29. panta 1. punkta pēdējā daļa |
|
|
|
|
|
|
29. panta 2. punkts |
VI pielikuma 3. punkts |
|
|
|
|
|
30. panta 1. punkts un 2. punkta pirmā daļa |
VI pielikuma 4. un 5. punkts |
|
|
|
|
|
30. panta 2. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
|
30. panta 3. un 4. punkts |
VI pielikuma 6. un 7. punkts |
|
|
|
|
|
31. pants |
VI pielikuma 8. punkta 1. apakšpunkts, 2. apakšpunkta pirmais teikums, 3. līdz 5. apakšpunkts |
|
|
|
|
|
32. pants |
VI pielikuma 9. un 10. punkts |
|
|
|
|
|
33. panta 1. un 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
33. panta 3. punkts |
6. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
34. pants |
|
|
|
|
|
|
35. panta 1. līdz 4. punkts |
8. panta 1. līdz 4. punkts |
|
|
|
|
|
35. panta 5. punkts |
8. panta 5. punkta pirmais teikums |
1. panta 5. punkts |
|
|
|
|
36. pants |
9. panta 1. līdz 3. punkts |
|
|
|
|
|
37. pants |
|
|
|
|
|
|
38. pants |
9. panta 4. punkts |
|
|
|
|
|
39. pants |
|
|
|
|
|
|
40. pants |
2. panta 9. punkts |
|
|
|
|
|
41. pants |
|
|
|
|
|
|
42. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts |
10. panta pirmais, otrais un trešais ievilkums |
|
|
|
|
|
42. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
42. panta 1. punkta l) un f) apakšpunkts |
10. panta ceturtais ievilkums |
|
|
|
|
|
42. panta 1. punkta g) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
43. pants |
|
|
|
|
|
|
44. pants |
|
|
|
|
|
|
45. pants |
|
|
|
|
|
|
46. pants |
12. pants |
|
|
|
|
|
47. pants |
|
|
|
|
|
|
48. pants |
|
|
|
|
|
|
49. pants |
|
|
|
|
|
|
50. pants |
15. pants |
|
|
|
|
|
I pielikuma no 1. līdz 4. punkts |
I pielikuma 1. līdz 4. punkts |
|
|
|
|
|
I pielikuma 4. punkta pēdējā daļa |
2. panta 22. punkts |
|
|
|
|
|
I pielikuma 5. līdz 7. punkts |
I pielikuma 5. līdz 7. punkts |
|
|
|
|
|
I pielikuma 8. punkts |
|
|
|
|
|
|
I pielikuma 9. līdz 11. punkts |
I pielikuma 8. līdz 10. punkts |
|
|
|
|
|
I pielikuma 12. līdz 14. punkts |
I pielikuma 12. līdz 14. punkts |
|
|
|
|
|
I pielikuma 15. un 16. punkts |
2. panta 12. punkts |
|
|
|
|
|
I pielikuma 17. līdz 41. punkts |
I pielikuma 15. līdz 39. punkts |
|
|
|
|
|
I pielikuma 42. līdz 56. punkts |
|
|
|
|
|
|
II pielikuma 1. un 2. punkts |
II pielikuma 1. un 2. punkts |
|
|
|
|
|
II pielikuma 3. līdz 11. punkts |
|
|
|
|
|
|
III pielikuma 1. punkts |
III pielikuma 1. punkta pirmā daļa |
1. panta 7. punkts un III pielikuma a) apakšpunkts |
|
|
|
|
III pielikuma 2. punkts |
III pielikuma 2. punkts |
|
|
|
|
|
III pielikuma 2.1. punkta pirmā līdz trešā daļa |
III pielikuma 3.1. punkts |
1. panta 7. punkts un III pielikuma b) punkts |
|
|
|
|
III pielikuma 2.1. punkta ceturtā daļa |
|
|
|
|
|
|
III pielikuma 2.1. punkta piektā daļa |
III pielikuma 3.2. punkts |
1. panta 7. punkts un III pielikuma b) punkts |
|
|
|
|
III pielikuma 2.2 daļa, 3. punkts, 3.punkta 1. daļa |
III pielikuma 4. līdz 6. punkts |
1. panta 7. punkts un III pielikuma c) punkts |
|
|
|
|
III pielikuma 3.2. punkts |
III pielikuma 8. punkts |
|
|
|
|
|
III pielikuma 4. punkts |
III pielikuma 11. punkts |
|
|
|
|
|
IV pielikuma no 1. līdz 20. punktam |
VII pielikuma 1. līdz 20. punkts |
1. panta 7. punkts un V pielikums |
|
|
|
|
IV pielikuma 21. punkts |
11.a pants |
1. panta 6. punkts |
|
|
|
|
V pielikuma 1. līdz 12. punkts, trešā daļa |
VIII pielikuma 1. līdz 13. punkts, ii) apakšpunkts |
1. panta 7. punkts un V pielikums |
|
|
|
|
V pielikuma 12. punkta ceturtā daļa |
|
|
|
|
|
|
V pielikuma 12. punkta piektā daļa līdz 13. punkts |
VIII pielikuma 13. punkta iii) apakšpunkts līdz 14. punkts |
1. panta 7. punkts un V pielikums |
|
|
|
|
VI pielikums |
VI pielikuma 8. punkta 2. apakšpunkts sākot no pirmā teikuma |
|
|
|
|
|
VII pielikums |
|
|
|
|
|
|
VIII pielikums |
|
|
|
|
|
|
IX pielikums |
|
|
|
|
|
P6_TA(2005)0353
Gada pārskatu un konsolidēto pārskatu tiesību aktos noteiktā revīzija ***I
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu tiesību aktos noteikto revīziju un grozījumiem Padomes Direktīvās 78/660/EEK un 83/349/EEK (KOM(2004)0177 — C6-0005/2004 — 2004/0065(COD))
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0177) (1), |
|
— |
ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0005/2004), |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A6-0224/2005), |
|
1. |
apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; |
|
2. |
prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu; |
|
3. |
uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. |
(1) OV vēl nav publicēts.
P6_TC1–COD(2004)0065
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 28. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/…/EK, par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu tiesību aktos noteikto revīziju un grozījumiem Padomes Direktīvās 78/660/EEK un 83/349/EEK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā (2),
tā kā:
|
(1) |
Pašreiz Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtā direktīva 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (3), Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītā direktīva 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (4), Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (5) un Padomes 1991. gada 19. decembra Direktīva 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (6) nosaka, ka gada pārskatus vai konsolidētos pārskatus revidē viena vai vairākas personas, kuras ir tiesīgas veikt šādu revīziju. |
|
(2) |
Apstiprināšanas nosacījumi tām personām, kuras ir atbildīgas par tiesību aktos noteiktās revīzijas veikšanu ir noteikti Padomes 1984. gada 10. aprīļa Astotajā direktīvā 84/253/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz personu apstiprināšanu grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju veikšanai (7). |
|
(3) |
Kopienā trūkst saskaņota pieeja attiecībā uz tiesību aktos noteikto revīziju, Komisija ierosināja tās 1998. gada paziņojumā “Tiesību aktos noteiktā revīzija Eiropas Savienībā — turpmākā rīcība” (8) izveidot Revīzijas komiteju, lai ciešā sadarbībā ar grāmatvedības speciālistiem un dalībvalstīm izstrādātu turpmākās rīcības plānu. |
|
(4) |
Pamatojoties uz šīs komitejas darbu, Komisija 2000. gada novembrī izdeva ieteikumu “Kvalitātes nodrošināšanas minimālās prasības apstiprinātajiem revidentiem ES” (9) un 2002. gada maijā ieteikumu “Apstiprināto revidentu neatkarība ES - pamatprincipi” (10). |
|
(5) |
Šīs direktīvas mērķis ir tiesību aktos noteiktās revīzijas prasību saskaņošana augstā, kaut arī ne pilnīgā, līmenī. Dalībvalsts, kurā veic tiesību aktos noteikto revīziju, var izvirzīt stingrākas prasības, ja vien šīs direktīvas tekstā nav noteikts citādi. |
|
(6) |
Pamatojoties uz šo direktīvu, apstiprināto revidentu kvalifikāciju grāmatvedībā uzskata par līdzvērtīgu. Līdz ar to dalībvalstis turpmāk vairs nedrīkst uzstāt, ka revīzijas uzņēmumā balsošanas tiesību vairākumam jāpieder dalībvalsts apstiprinātiem revidentiem vai revīzijas uzņēmuma administratīvās vai pārvaldes struktūras locekļu vairākumam jābūt apstiprinātam dalībvalstī. |
|
(7) |
Lai veiktu tiesību aktos noteikto revīziju, izvirzītas atbilstošu zināšanu prasības tādās jomās kā uzņēmējdarbības tiesības, nodokļu likumi un sociālo tiesību akti. Pirms apstiprina revidentu no citas dalībvalsts, jāpārbauda vai apstiprinātajam revidentam ir šīs zināšanas. |
|
(8) |
Lai aizsargātu trešās puses, visiem apstiprinātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem jābūt reģistrētiem reģistrā, kas ir pieejams sabiedrībai un kurā atrodama pamatinformācija par apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu. |
|
(9) |
Apstiprinātajiem revidentiem stingri jāievēro augstākie ētikas standarti. Līdz ar to uz revidentiem jāattiecina profesionālā ētika. Tā ietver vismaz revidentu darbību sabiedrības interesēs, viņu godprātību un objektivitāti, kā arī profesionālo kompetenci un pienācīgu rūpību. Apstiprināto revidentu darbība sabiedrības interesēs nozīmē to, ka lielākā daļa sabiedrības un institūcijas paļaujas uz apstiprināto revidentu darba kvalitāti. Laba revīzijas kvalitāte sekmē pareizu tirgus darbību, palielinot finanšu pārskatu godīgumu un efektivitāti. Kā standartu minimumu Komisija var noteikt profesionālās ētikas nodrošināšanas pasākumus. Tos nosakot, var ņemt vērā Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) Ētikas kodeksa principus. |
|
(10) |
Ir būtiski, lai apstiprinātie revidenti un revīzijas uzņēmumi ievērotu savu klientu privātumu. Līdz ar to viņiem stingri jāievēro noteikumi par konfidencialitāti un dienesta slepenību, tomēr netraucējot pienācīgā veidā ieviest šīs direktīvas noteikumus . Šie konfidencialitātes noteikumi ir jāievēro arī jebkuram apstiprinātam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kas vairs nav iesaistīti attiecīgās revīzijas veikšanā. |
|
(11) |
Veicot tiesību aktos noteikto revīziju, apstiprinātiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem jābūt neatkarīgiem. Tie var informēt revidējamo vienību par revīzijā konstatētajiem jautājumiem, taču tiem jāatturas ietekmēt revidējamās vienības iekšējos lēmumus. Ja izveidojas situācija, kurā apdraudētība viņu neatkarībai arī pēc draudu mazināšanas pasākumu piemērošanas ir pārāk augsta, tiem jāatsakās vai jāatturas no revīzijas veikšanas. Slēdziens par to, ka pastāv attiecības, kas apdraud revidenta neatkarību, var atšķirties atkarībā no tā, vai attiecības pastāv starp revidentu un revidējamo uzņēmumu vai starp tīklu un revidējamo uzņēmumu. Ja dalībvalsts noteikumos ir noteikts, ka kooperatīvai organizācijai 2. panta 14. punkta nozīmē vai līdzīgai vienībai, kas minēta Direktīvas 86/635/EEK 45. pantā, jābūt bezpeļņas revīzijas struktūras dalībniecei vai tas ir atļauts, tad objektīva, saprātīga un informēta puse neizdara slēdzienu, ka uz līdzdalību balstītas attiecības apdraud apstiprinātā revidenta neatkarību, ar noteikumu, ka tad, ja šāda revīzijas struktūra veic tiesību aktos noteikto revīziju vienam no saviem dalībniekiem, uz revidentiem un tām personām, kuras sava stāvokļa dēļ var izdarīt spiedienu uz tiesību aktos noteiktās revīzijas procesu, attiecina neatkarības principus. Draudi apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarībai, piemēram, ir tiešas vai netiešas finansiālas intereses revidētajā uzņēmumā un ar revīziju nesaistītu papildu pakalpojumu sniegšana. Arī no viena revidēta uzņēmuma saņemtās atlīdzības apmērs un/vai atlīdzības struktūra var radīt draudus apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarībai. Drošības pasākumi, kurus var piemērot šo draudu mazināšanai vai novēršanai, ietver aizliegumus, ierobežojumus un cita veida politiku un procedūras, kā arī informācijas atklāšanas prasības. Apstiprinātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem jāatsakās no jebkuru ar revīziju nesaistītu papildu pakalpojumu veikšanas, ja tas apdraud viņu neatkarību. Kā standartu minimumu Komisija var noteikt neatkarības nodrošināšanas pasākumus. Tos nosakot, Komisija var ņemt vērā Komisijas 2002. gada 16. maija Ieteikumā “Apstiprināto revidentu neatkarība ES - pamatprincipi” minētos principus. Lai noteiktu revidentu neatkarību, ir skaidri jādefinē jēdziens “tīkls”, kurā darbojas revidenti. Līdz ar to ir jāņem vērā vairāki apstākļi, kā, piemēram, gadījumos, kad struktūru var uzskatīt par tīklu, jo tās darbība paredz peļņas vai izmaksu dalīšanu, ko var arī pierādīt, ja apstiprinātajiem revidentiem un/vai revīzijas uzņēmumiem ir kopīgi un pastāvīgi revīzijas klienti. Kritēriji tīkla esamības pierādīšanai jānosaka un jāizvērtē, pamatojoties uz visiem zināmajiem faktiskajiem apstākļiem, piemēram, kopīgiem un pastāvīgiem klientiem . |
|
(12) |
Pašrevīzijas vai paša intereses gadījumos, kad jānodrošina apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarība, dalībvalstij, nevis apstiprinātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, jāizlemj, vai apstiprinātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, ņemot vērā to klientūru, jāatsakās vai jāatturas no revīzijas veikšanas. Tomēr nevajadzētu nonākt līdz situācijai, kad dalībvalstu vispārējs pienākums ir atturēt apstiprinātos revidentus vai revīzijas uzņēmumus sniegt ar revīziju nesaistītus pakalpojumus saviem revīzijas klientiem. Lai noteiktu, vai nolūkā aizsargāt apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarību revidents vai revīzijas uzņēmums būtu jāattur no tiesību aktos noteiktās veikšanas paša interešu vai pašrevīzijas dēļ, jāņem vērā, vai revidējamais sabiedriskas nozīmes uzņēmums ir vai nav laidis apgrozībā pārvedamos vērtspapīrus, kuru tirdzniecība regulētajā tirgū atļauta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem (11) 4. panta 1. punktam. |
|
(13) |
Ir svarīgi konsekventi nodrošināt Kopienas tiesību aktos paredzēto revīziju augstu kvalitāti. Tādējādi visas tiesību aktos noteiktās revīzijas jāveic saskaņa ar starptautiskajiem revīzijas standartiem. Šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12) un, pienācīgi ievērojot Parlamentam iesniegto Komisijas 2002. gada 5. februāra deklarāciju par finanšu pakalpojumus regulējošo tiesību aktu īstenošanu. Revīziju tehniskā komiteja vai grupa palīdz Komisijai novērtēt starptautisko revīzijas standartu tehnisko atbilstību un šajā procesā iesaista arī dalībvalstu uzraudzības iestāžu sistēmu. Lai sasniegtu maksimālu saskaņotības pakāpi, dalībvalstis drīkst piemērot papildu valsts revīzijas procedūras vai prasības tikai gadījumā, ja tās izriet no konkrētām valsts tiesiskām prasībām attiecībā uz gada vai konsolidēto pārskatu tiesību aktos noteikto revīzijas jomu, un ja šīs prasības nav ietvertas pieņemtajos starptautiskās revīzijas standartos. Dalībvalstis var saglabāt šīs papildu revīzijas procedūras līdz brīdim, kad uz revīzijas procedūrām vai prasībām attiecas vēlāk pieņemti starptautiskie revīzijas standarti. Tomēr ja pieņemtie starptautiskie revīzijas standarti ietver revīzijas procedūras, kuru izpilde var izraisīt īpašas juridiskas pretrunas ar tiem valsts tiesību aktiem, kas izriet no īpašām valsts prasībām tiesību aktos noteiktās revīzijas jomā, dalībvalstis laikposmā, kamēr pastāv šīs juridiskās pretrunas, var izņemt neatbilstošo starptautisko revīzijas standart u daļu, piemērojot 26. panta 3. punktā minētos pasākumus. Jebkādam dalībvalstu papildinājumam vai izņēmumam ir būtiski jāpalielina uzņēmumu gada pārskatu ticamība un jādarbojas sabiedrības interesēs. Iepriekš minētais norāda, ka, piemēram, dalībvalstis var pieprasīt uzraudzības padomei papildu revīzijas ziņojumu vai ieviest citas ziņojumu un revīzijas prasības, kas balstās uz valsts noteikumiem par uzņēmumu vadību. |
|
(14) |
Lai Komisija starptautisko revīzijas standartu apstiprinātu piemērošanai Kopienā, nepieciešams, lai šis standarts ir starptautiski vispāratzīts, un lai tā izstrādē — atklātā un caurskatāmā procedūrā — būtu iesaistījušās visas ieinteresētās puses, kā arī lai tas veicinātu gada pārskatu un konsolidēto pārskatu ticamību un atbilstu Eiropas sabiedrības interesēm. Starptautiskās revīzijas prakses nostādnes kā standarta sastāvdaļas pieņemšanas nepieciešamība katrā atsevišķā gadījumā jānovērtē atbilstīgi komitoloģijas procedūrai. Komisija nodrošina, ka pirms pieņemšanas procesa uzsākšanas tiek veikta pārbaude, lai noskaidrotu, vai ir sasniegta atbilstība šīm prasībām, un pārbaudes rezultātus nosūta Revīzijas regulatīvās komitejas locekļiem. |
|
(15) |
Attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, ir svarīgi noteikt stingras atbildības robežas starp apstiprinātajiem revidentiem, kas revidē koncerna uzņēmumus. Līdz ar to koncerna revidentam jābūt pilnībā atbildīgam par revīzijas ziņojumu. |
|
(16) |
Lai palielinātu to uzņēmumu savstarpējo salīdzināmību, kuri piemēro vienus un tos pašus grāmatvedības standartus, un lai vairotu sabiedrības uzticību revīzijām, Komisija var pieņemt kopēju revīzijas ziņojumu par gada pārskatu vai konsolidēto pārskatu revīziju, kas sagatavots, pamatojoties uz apstiprinātiem starptautiskiem grāmatvedības standartiem , kamēr atbilstošs šāda ziņojuma standarts nav pieņemts Kopienas līmenī . |
|
(17) |
Regulāras pārbaudes ir labs veids kā panākt tiesību aktos noteiktās revīzijas nemainīgi augstu kvalitāti. Tādējādi uz apstiprinātiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem jāattiecina kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas darbojas neatkarīgi no apstiprināto revidentu un revīzijas uzņēmumu pārbaudēm. Lai piemērotu 29. panta noteikumus par kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, dalībvalstis var noteikt, ka gadījumā, ja atsevišķiem revidentiem ir kopīga kvalitātes nodrošināšanas politika, vienīgās prasības, kas jāņem vērā, ir tās, kuras piemēro revīzijas uzņēmumiem. Dalībvalstis var organizēt kvalitātes nodrošināšanas sistēmu tādā veidā, ka katram revidentam piemēro kvalitātes nodrošināšanas pārbaudi vismaz reizi 6 gados. Šādā gadījumā kvalitātes nodrošināšanas sistēmas finansēšanai ir jābūt neatkarīgai no nevēlamas ietekmes. Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt izpildes pasākumus attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmu organizēšanu un to finansēšanu, gadījumos, kad sabiedrības uzticība kvalitātes nodrošināšanas sistēmai ir ievērojami mazinājusies. Par valsts pārraudzības sistēmu atbildīgajām dalībvalstu iestādēm jācenšas atrast saskaņotu pieeju, veicot kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, lai iesaistītajām pusēm neradītu nevajadzīgu apgrūtinājumu. |
|
(18) |
Izmeklēšana un atbilstošas sankcijas novērš iespēju nepareizi veikt tiesību aktos noteikto revīziju un uzlabo revīzijas darbu. |
|
(19) |
Dalībvalstīm, balstoties uz valsts iekšējo kontroli, jāievieš efektīva apstiprināto revidentu un revīzijas uzņēmumu valsts pārraudzības sistēma. Noteikumiem, kas reglamentē valsts pārraudzību, jāsekmē efektīva Kopienas līmeņa sadarbība starp dalībvalstu pārraudzības dienestiem. Valsts pārraudzības sistēmu jāvada nepraktizējošiem revidentiem, kas ir kompetenti ar tiesību aktos noteiktās revīzijas jomās. Dalībvalstis tomēr var atļaut nelielai daļai praktizējošu revidentu iesaistīties valsts pārraudzības sistēmas vadībā. Šie nepraktizējošie revidenti var būt speciālisti, kas nekad nav bijuši saistīti ar revidenta profesiju, kā arī bijušie praktizējošie revidenti, kuri pārstājuši strādāt profesijā. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji jāsadarbojas, kad vien tas ir nepieciešams, lai veiktu dalībvalsts apstiprināto revidentu un revīzijas uzņēmumu pārraudzību. Šāda sadarbība var būt būtiska, lai Kopienā nodrošinātu tiesību aktos noteiktās revīzijas nemainīgi augstu kvalitāti. Tā kā ir jānodrošina efektīva sadarbība un koordinēšana starp dalībvalstu norādītajām kompetentajām iestādēm Kopienas līmenī, vienas atbildīgās struktūras norādīšana sadarbības nodrošināšanai nedrīkst ierobežot katras atsevišķas iestādes spēju tieši sadarboties ar citām dalībvalstu kompetentajām iestādēm. |
|
(20) |
Lai nodrošinātu atbilstību 32. panta 3. punktam (valsts pārraudzības principi), nepraktizējošu revidentu uzskata par kompetentu jomās, kas saistītas ar valsts tiesību aktos noteikto revīziju, viņa līdzšinējo profesionālo iemaņu dēļ vai arī tādēļ, ka viņam ir zināšanas vismaz vienā no 8. pantā uzskaitītajām jomām. |
|
(21) |
Apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu izraugās revidējamās vienības akcionāru vai dalībnieku pilnsapulcē. Lai aizsargātu revidenta neatkarību, ir svarīgi, ka revidenta atlaišana ir iespējama tikai tad, ja ir pamatoti iemesli un ja šie iemesli tiek paziņoti varas iestādei vai iestādēm, kas ir atbildīgas par valsts pārraudzību. |
|
(22) |
Tā kā sabiedriskas nozīmes uzņēmumiem ir lielāka atpazīstamība un ekonomiskā nozīme, tādēļ jāpiemēro stingrākas prasības attiecībā uz šo uzņēmumu gada vai konsolidēto pārskatu valsts tiesību aktos noteikto revīziju. |
|
(23) |
Revīzijas komitejas un efektīva iekšējās kontroles sistēma mazina finanšu, operatīvos un neatbilstības riskus, kā arī uzlabo finanšu pārskatu kvalitāti. Dalībvalstis var ņemt vērā Komisijas 2005. gada 15. februāra Ieteikumu par biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru bez izpildpilnvarām vai padomes locekļu un (direktoru) padomes komiteju lomu (13) , kas nosaka revīzijas komiteju izveidošanu un darbību. Dalībvalstis var noteikt, ka tās pilnvaras, kas piešķirtas revīzijas komitejai vai struktūrai, kura veic līdzvērtīgas funkcijas, var īstenot administratīvā vai pārvaldes struktūra. |
|
(24) |
Ņemot vērā revīzijas komitejas pienākumus, saskaņā ar 41. pantu apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums nekādā veidā nav pakļauts komitejai. |
|
(25) |
Dalībvalstis var arī nolemt atbrīvot no prasības par revīzijas komitejas izveidošanu sabiedriskas nozīmes uzņēmumus, kas ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuru pārvedamo vērtspapīru tirdzniecība ir atļauta regulētajā tirgū. Šī iespēja paredz, ka gadījumos, ja kolektīvo ieguldījumu uzņēmums darbojas tikai kā līdzekļu uzkrājējs, ne vienmēr ir nepieciešams revīzijas komitejas darbs. Finanšu pārskatu sagatavošana un ar to saistītie riski nav salīdzināmi ar tiem, kas pastāv citos sabiedriskas nozīmes uzņēmumos. Turklāt pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) un to pārvaldes sabiedrības darbojas stingri reglamentētā vidē, un uz tiem attiecas īpaši pārvaldes mehānismi, tādi kā depozitoru veiktās pārbaudes. Tos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kuru darbība nav saskaņota ar Direktīvu 85/611/EEK (14) , bet uz kuriem attiecas līdzvērtīgi šajā direktīvā noteiktie drošības pasākumi, dalībvalstis šajā konkrētajā gadījumā ir tiesīgas uzskatīt par ES saskaņotas darbības kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem. |
|
(26) |
Lai palielinātu sabiedriskas nozīmes uzņēmumu apstiprināto revidentu neatkarību, galvenais(-ie) revīzijas partneris(-i), kas veic šādu uzņēmumu revīziju, mainās rotācijas kārtībā. Lai organizētu šādu rotāciju, dalībvalstīm jāpieprasa tā(to) galvenā(-o) revīzijas partnera(-u) maiņa, kas veic revidējamās vienības revīziju, atļaujot revīzijas uzņēmumam, ar kuru galvenais(-ie) revīzijas partneris(-i) ir saistīts(-i), turpināt apstiprinātā revidenta darbu šādā vienībā. Ja dalībvalstis uzskata par nepieciešamu, nosprausto mērķu sasniegšanai tās var arī pieprasīt revīzijas uzņēmuma maiņu, neierobežojot šīs direktīvas 42. panta 2. punktā minētos noteikumus. |
|
(27) |
Kapitāla tirgu savstarpējā saistība uzsver nepieciešamību arī nodrošināt trešo valsu revidentu augstu darba kvalitāti saistībā ar Kopienas kapitāla tirgu. Tādēļ attiecīgajiem revidentiem jābūt reģistrētiem, lai uz viņiem varētu attiecināt kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, kā arī izmeklēšanas un sankciju sistēmu. Uz savstarpīguma pamata var būt izņēmuma gadījumi, kas pakļauti atbilstības pārbaudei, ko veic Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm. Jebkurā gadījumā, uzņēmumu, kurš saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktu ir laidis apgrozībā pārvedamos vērtspapīrus regulētajā tirgū, vienmēr pārbauda revidents, kurš ir reģistrēts dalībvalstī vai arī kura darbību pārrauga tās trešās valsts kompetentās iestādes, no kuras ir revidents, ja Komisija vai dalībvalsts ir atzinusi, ka šī trešā valsts darbojas atbilstoši ES prasībām uzraudzības principu, kvalitātes novērtēšanas sistēmu un izmeklēšanas un sankciju sistēmu jomā, un ja šī vienošanās ir abpusēja. Ja dalībvalsts trešās valsts kvalitātes novērtēšanas sistēmu uzskata par atbilstošu, tas nenozīmē, ka citai dalībvalstij jāpiekrīt šādam valsts atbilstības novērtējumam vai arī tā var negaidīt Komisijas lēmumu. |
|
(28) |
Ņemot vērā starptautisko koncernu revīzijas sarežģītību, ir nepieciešama laba sadarbība starp dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm. Tādēļ dalībvalstīm jānodrošina, lai ar vietējo kompetento iestāžu palīdzību trešo valstu kompetentajām iestādēm ir pieejami revīzijas darba dokumenti un citi materiāli. Lai aizsargātu attiecīgo pušu tiesības un vienlaicīgi veicinātu pieeju šiem dokumentiem un materiāliem, dalībvalstīm saskaņā ar vietējo kompetento iestāžu vienošanos jābūt tiesīgām piešķirt tiešu pieeju trešo valstu kompetentajām iestādēm. Viens no būtiskākajiem kritērijiem pieejas piešķiršanā ir trešo valstu kompetento iestāžu atbilstība Komisijas noteiktajām prasībām. Kamēr Komisija nav pieņēmusi šādu lēmumu, šo atbilstību var novērtēt dalībvalstis, neierobežojot Komisijas lēmumu. |
|
(29) |
Direktīvas 36. un 47. pantā minētajai informācijas nodošanai atklātībā jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu trešajām valstīm, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (15). |
|
(30) |
Šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību un, ievērojot Parlamentā iesniegto Komisijas 2002. gada 5. februāra deklarāciju par finanšu pakalpojumu jomas tiesību aktu īstenošanu. Šī mērķa īstenošanai jāizveido komiteju, kas palīdzētu Komisijai. |
|
(31) |
Pēc grozījumu un īstenošanas pasākumu projekta pirmās iesniegšanas Eiropas Parlamentam ir trīs mēneši laika to izskatīt un sniegt savu atzinumu. Tomēr steidzamos un pienācīgi pamatotos gadījumos jābūt iespējai noteikt īsāku termiņu. Ja Parlaments šajā termiņā pieņem rezolūciju, Komisija vēlreiz izskata grozījumu vai pasākumu projektu. |
|
(32) |
Šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamie pasākumi ir vispārēji pasākumi Lēmuma 1999/468/EK 2. panta izpratnē, un tie jāievieš saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas minēta šī lēmuma 5. pantā. |
|
(33) |
Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteiktajiem subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem tie šajā direktīvā paredzētie pasākumi, kas nosaka vienotu starptautisko revīzijas standartu piemērošanu, izglītības prasību pārskatīšanu, profesionālās ētikas standartu noteikšanu un dalībvalstu kompetento iestāžu un šo iestāžu, kā arī trešo valstu iestāžu tehniskās sadarbības īstenošanu, ir nepieciešami, lai panāktu tiesību aktos noteiktās revīzijas turpmākās kvalitātes uzlabošanu un saskaņošanu Kopienā un veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm un trešajām valstīm, tādējādi stiprinot uzticību tiesību aktos noteiktajai revīzijai. |
|
(34) |
Lai veicinātu lielāku apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma un revidējamās vienības savstarpējās saistības pārredzamību, Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK jāgroza tā, lai noteiktu revīzijas maksas un ar revīziju nesaistīto pakalpojumu maksas norādīšanu gada pārskatu un konsolidēto pārskatu pielikumos. |
|
(35) |
Direktīva 84/253/EEK jāatceļ, jo tā nenosaka visaptverošus faktorus, kas nodrošinātu atbilstīgu revīzijas infrastruktūru, ieskaitot valsts pārraudzību, disciplinārās sistēmas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un tā neparedz īpašus noteikumus attiecībā uz regulatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešajām valstīm. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, tomēr ir nepieciešams skaidri norādīt, ka tos apstiprinātos revidentus un revīzijas uzņēmumus, kuri ir apstiprināti ar Direktīvu 84/253/EEK, uzskata par apstiprinātiem ar šo direktīvu. |
|
(36) |
Apstiprinātie revidenti un revīzijas uzņēmumi ir atbildīgi par pienācīgu sava darba veikšanu un tādējādi ir tiesiski atbildīgi par nolaidības dēļ radušos finansiālo kaitējumu. Tomēr revidentu un revīzijas uzņēmumu iespēju apdrošināt profesionālās darbības civiltiesisko atbildību var ietekmēt tas, vai viņu finansiālā atbildība ir neierobežota. Komisija no savas puses gatavojas izskatīt šos jautājumus, ņemot vērā to, ka atbildības režīmi dalībvalstīs var ievērojami atšķirties. |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
I NODAĻA
PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Šī direktīva paredz noteikumus attiecībā uz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu tiesību aktos noteikto revīziju .
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
“tiesību aktos noteiktā revīzija” ir gada pārskatu vai konsolidēto pārskatu revīzija, ciktāl to paredz Kopienas tiesības ; |
|
2) |
“apstiprināts revidents” ir fiziska persona, ko saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem ir apstiprinājušas dalībvalsts kompetentās iestādes, lai veiktu tiesību aktos noteiktās revīzijas; |
|
3) |
“revīzijas uzņēmums” ir juridiska persona vai jebkurš cits uzņēmums, neatkarīgi no tā juridiskās formas, ko saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem ir apstiprinājušas dalībvalsts kompetentās iestādes tiesību aktos noteiktās revīzijas veikšanai; |
|
4) |
“trešās valsts revīzijas vienība” ir struktūra, neatkarīgi no tās juridiskās formas, kas veic trešā valstī reģistrēta uzņēmuma gada pārskatu un konsolidēto pārskatu revīzijas; |
|
5) |
“trešās valsts revidents” ir fiziska persona, kas veic trešā valstī reģistrēta uzņēmuma gada pārskatu un konsolidēto pārskatu revīzijas; |
|
6) |
“koncerna revidents” ir apstiprināts(i) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) , kas veic konsolidēto pārskatu tiesību aktos noteikto revīziju; |
|
7) |
“tīkls” ir lielāka mēroga struktūra:
|
|
8) |
“revīzijas uzņēmuma saistītais uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, neatkarīgi no tā juridiskās formas, ko ar revīzijas uzņēmumu saista kopīgas īpašumtiesības, kontrole vai pārvaldība; |
|
9) |
“revīzijas ziņojums” ir ziņojums, kas minēts Direktīvas 78/660/EEK 51a panta un Direktīvas 83/349/EEK 37. pantā, ko sagatavojis apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums; |
|
10) |
“kompetentās iestādes” ir tiesību aktos noteiktās iestādes vai organizācijas, kuru pārziņā ir apstiprināto revidentu un revīzijas uzņēmumu regulēšanu un/vai pārraudzība vai ar to saistītie īpašie aspekti; atsauce uz “kompetento iestādi” konkrētā pantā nozīmē atsauci uz iestādi vai organizāciju(-ām), kuras ir atbildīgas par attiecīgajā pantā minētajām darbībām; |
|
11) |
“starptautiskie revīzijas standarti” ir starptautisko revīzijas standartu (ISA) kopums un ar tiem saistītās nostādnes un standarti, ciktāl šie dokumenti attiecināmi uz tiesību aktos noteikto revīziju; |
|
12) |
“starptautiskie grāmatvedības standarti” ir starptautisko grāmatvedības standartu (IAS) kopums, Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (IFRS) un saistītās standartu interpretācijas (SIC-IFRIC interpretācijas), šo standartu turpmākie grozījumi un saistītās interpretācijas, turpmākie standarti un saistītās interpretācijas, ko izdevusi vai pieņēmusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB); |
|
13) |
“sabiedriskas nozīmes uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru darbību nosaka dalībvalsts tiesību akti un kuru pārvedamos vērtspapīrus Padomes Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta izpratnē drīkst tirgot jebkuras dalībvalsts regulētajā tirgū, kredītiestādes Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvas 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (16) 1. panta 1. punkta izpratnē, kā arī apdrošināšanas uzņēmumi saskaņā ar Direktīvas 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem 2. panta 1. punktu. Dalībvalstis par sabiedriskas nozīmes uzņēmumiem var izraudzīties arī citas struktūras, piemēram, uzņēmumus, kam ir svarīga valstiska nozīme to uzņēmējdarbības rakstura, uzņēmuma apjoma vai darbinieku skaita dēļ; |
|
14) |
“kooperatīvā organizācija” ir Eiropas kooperatīvā sabiedrība saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulas (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem (17) 1. pantu vai jebkura cita kooperatīvā organizācija, kurā saskaņā ar Kopienas tiesībām jāveic tiesību aktos noteiktā revīzija, piemēram, kredītiestādes Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 1. punkta izpratnē un apdrošināšanas uzņēmumi saskaņā ar Direktīvas 91/674/EEK 2. panta 1. punktu; |
|
15) |
“nepraktizējošs revidents” ir jebkura fiziska persona, kura vismaz trīs gadus pirms iesaistīšanās valsts uzraudzības sistēmas vadībā nav veikusi tiesību aktos noteiktās revīzijas, tai nav bijušas balsstiesības revīzijas uzņēmumā, tā nav bijusi revīzijas uzņēmuma administratīvās vai pārvaldes struktūras locekle, kā arī nav strādājusi revīzijas uzņēmumā vai kā citādi bijusi saistīta ar revīzijas uzņēmumu; |
|
16) |
“galvenais(-ie) revīzijas partneris(-i)” ir:
|
II NODAĻA
APSTIPRINĀŠANA, TĀLĀKIZGLĪTĪBA UN SAVSTARPĒJĀ ATZĪŠANA
3. pants
Apstiprināto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšana
1. Tiesību aktos noteiktās revīzijas veic tikai apstiprināti revidenti vai revīzijas uzņēmumi, ko apstiprinājusi dalībvalsts, kurā veic tiesību aktos noteikto revīziju.
2. Katra dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par apstiprināto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu.
Kompetentās iestādes var būt profesionālās asociācijas, ja tās darbību kontrolē šajā direktīvā noteiktā valsts pārraudzības sistēma.
3. Neierobežojot 11. pantu, dalībvalstu kompetentās iestādes par apstiprinātiem revidentiem drīkst izraudzīties tikai tās fiziskās personas, kuras atbilst vismaz 4. pantā un no 6. līdz 10. pantam minētajiem nosacījumiem.
4. Dalībvalstu kompetentās iestādes par revīzijas uzņēmumiem drīkst apstiprināt tikai tos uzņēmumus, kuri atbilst no a) līdz d) apakšpunktam minētajiem nosacījumiem. Tikai saistībā ar c) apakšpunktu dalībvalstis drīkst izvirzīt papildu nosacījumus, kuriem jābūt samērīgiem ar sasniedzamo mērķi, un tie nedrīkst pārsniegt šā mērķa sasniegšanai nepieciešamos nosacījumus.
|
a) |
fiziskām personām, kas revīzijas uzņēmuma vārdā veic tiesību aktos noteiktās revīzijas, jāatbilst vismaz tiem nosacījumiem, kas noteikti 4. pantā un no 6. līdz 12. pantam, un kā apstiprināti revidenti tās jāapstiprina attiecīgajā dalībvalstī; |
|
b) |
balsošanas tiesību vairākumam jābūt jebkurā dalībvalstī apstiprinātiem revīzijas uzņēmumiem vai fiziskām personām, kas atbilst vismaz tiem nosacījumiem, kuri ir paredzēti 4. pantā un no 6. līdz 12. pantam; dalībvalstis var noteikt, ka arī šādas fiziskās personas katrā dalībvalstī ir jāapstiprina . Atbilstīgi Direktīvas 86/635/EEK 45. pantam tiesību aktos noteiktās revīzijas veikšanai kooperatīvos un līdzīgos uzņēmumos, dalībvalstis attiecībā uz balsstiesībām var piemērot citus īpašus noteikumus; |
|
c) |
uzņēmumā administratīvās vai pārvaldes struktūras locekļu vairākumam līdz 75 % no maksimālā skaita ir jābūt jebkurā dalībvalstī apstiprinātiem revīzijas uzņēmumiem vai fiziskām personām, kas atbilst vismaz tiem nosacījumiem, kuri ir paredzēti 4. pantā un no 6. līdz 12. pantam; dalībvalstis var noteikt, ka arī šādas fiziskās personas katrā dalībvalstī ir jāapstiprin a. Ja šādā struktūrā nav vairāk ka divi locekļi, vienam no locekļiem jāatbilst vismaz šajā punktā minētajiem nosacījumiem; |
|
d) |
uzņēmums atbilst 4. pantā noteiktajiem nosacījumiem. |
4. pants
Laba reputācija
Dalībvalstu kompetentās iestādes drīkst piešķirt apstiprinājumu tikai fiziskām personām vai uzņēmumiem ar labu reputāciju .
5. pants
Apstiprinājuma atsaukšana
1. Apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma apstiprinājumu atsauc, ja ir nopietni kompromitēta šīs personas vai uzņēmuma labā reputācija. Dalībvalstis tomēr var noteikt samērīgu papildu laiku labas reputācijas nosacījumu izpildei.
2. Revīzijas uzņēmuma apstiprinājumu atsauc, ja vairs netiek pildīts kāds no 3. panta 4. daļas b) un c) apakšpunktā izvirzītajiem nosacījumiem. Tomēr dalībvalstis var papildus dot samērīgu laiku šo nosacījumu izpildei.
3. Ja apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma apstiprinājums kāda iemesla dēļ ir atsaukts, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā apstiprinājums ir atsaukts, dara zināmu šo faktu un atsaukšanas iemeslus attiecīgajām dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums un ziņas par tiem arī ir apstiprinātas, un kas ir reģistrēta iepriekšējā dalībvalsts reģistrā saskaņā ar 15. panta 3. punktu.
6. pants
Izglītības kvalifikācijas
Neierobežojot 11. pantu, tiesību aktos noteiktās revīzijas veikšanai var apstiprināt tikai tādu fizisku personu, kura ir ieguvusi pirmsuniversitātes vai līdzvērtīga līmeņa izglītību, apguvusi teorētisko nodarbību kursu, pabeigusi praktiskās apmācības un nokārtojusi attiecīgās dalībvalsts rīkotu vai atzītu profesionālās sagatavotības pārbaudi universitātes gala pārbaudījumu vai līdzvērtīgā līmenī.
7. pants
Profesionālās sagatavotības pārbaude
Šīs direktīvas 6. pantā minētā profesionālā sagatavotība garantē nepieciešamo teorētisko zināšanu līmeni jomās, kas saistītas ar tiesību aktos noteikto revīziju un spēju šīs zināšanas pielietot praksē. Šai pārbaudei vismaz daļēji jābūt rakstveidā.
8. pants
Teorētisko zināšanu tests
1. Pārbaudē ietvertais teorētisko zināšanu tests aptver šādas jomas:
|
a) |
vispārējās uzskaites teorija un principi; |
|
b) |
tiesiskās prasības un standarti attiecībā uz gada un konsolidēto pārskatu sagatavošanu; |
|
c) |
starptautiskie grāmatvedības standarti; |
|
d) |
finanšu analīze; |
|
e) |
izmaksu un vadības uzskaite; |
|
f) |
riska pārvaldība un iekšējā kontrole; |
|
g) |
revīzija un profesionālās prasmes; |
|
h) |
tiesiskās prasības un profesionālie standarti attiecībā uz tiesību aktos noteikto revīziju un apstiprinātajiem revidentiem; |
|
i) |
starptautiskie revīzijas standarti ; |
|
j) |
profesionālā ētika un neatkarība. |
2. Pārbaudē, ciktāl tās attiecas uz revīziju, ietver arī vismaz šādas jomas:
|
a) |
uzņēmējdarbības tiesības un korporatīvās vadības tiesiskais regulējums; |
|
b) |
likumi par maksātnespēju un līdzīgām procedūrām; |
|
c) |
nodokļu tiesību akti; |
|
d) |
civiltiesības un komerctiesības; |
|
e) |
sociālās nodrošināšanas likumi un darba tiesības; |
|
f) |
informācijas tehnoloģija un datorsistēmas; |
|
g) |
uzņēmējdarbības, vispārējā un finanšu ekonomika; |
|
h) |
matemātika un statistika; |
|
i) |
uzņēmumu finanšu vadības pamatprincipi. |
3. Komisija saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto procedūru var sastādīt teorētisko zināšanu pārbaudē iekļaujamo jomu sarakstu, kas minēts 1. punktā. Komisija, pieņemot šos īstenošanas pasākumus, ņem vērā jaunākās tendences revīzijas veikšanā un revidenta profesijā.
9. pants
Atkāpes
1. Atkāpjoties no 7. un 8. panta, dalībvalsts var noteikt, ka personu, kura nokārtojusi universitātes vai līdzvērtīgu pārbaudījumu, vai kurai ir universitātes grāds vai līdzvērtīga kvalifikācija vienā vai vairākās 8. pantā minētajās jomās, var atbrīvot no teorētisko zināšanu testa tajās jomās, uz kurām attiecas šis grāds vai pārbaudījums.
2. Atkāpjoties no 7. panta, dalībvalsts var noteikt, ka universitātes grāda vai līdzvērtīgas kvalifikācijas īpašnieku vienā vai vairākās 8. pantā minētajās jomās var atbrīvot no testa par teorētisko zināšanu pielietošanu praksē, ja persona ir apguvusi praktisko apmācību kursu šajās jomās, ko apliecina valstī atzīts pārbaudījums vai diploms.
10. pants
Praktiskā apmācība
1. Lai nodrošinātu spēju teorētiskās zināšanas pielietot praksē — šo zināšanu tests ir iekļauts pārbaudē — praktikantam jāpabeidz vismaz trīs gadu praktiskās apmācības kurss, tostarp tādās jomās kā gada pārskatu, konsolidēto pārskatu vai līdzīgu finanšu pārskatu revīzija. Vismaz divām trešdaļām no šāda praktisko apmācību kursa jābūt pabeigtām tāda apstiprināta revidenta vai revīzijas uzņēmuma vadībā, kurš ir apstiprināts jebkurā dalībvalstī.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka visas apmācības vada personas, kuras sniedz pienācīgas garantijas par savām spējām praktiskās apmācības sniegšanā .
11. pants
Ilgtermiņa praktiskās pieredzes laikā iegūtā kvalifikācija
Dalībvalstis par apstiprināto revidentu var apstiprināt personu, kura neatbilst 6. panta nosacījumiem, ja persona var pierādīt, ka tai ir:
|
a) |
piecpadsmit gadus ilga profesionālās darbības pieredze, kuras laikā iegūta pietiekama pieredze finanšu, tiesību un grāmatvedības jomā, un tā nokārtojusi profesionālās sagatavotības pārbaudījumu, kas minēts 7. pantā, vai |
|
b) |
septiņus gadus ilga profesionālās darbības pieredze šajās jomās, un papildus šī persona ir pabeigusi praktiskās apmācības kursu, kas minēts 10. pantā, un tā ir nokārtojusi profesionālās sagatavotības pārbaudījumu, kas minēts 7. pantā. |
12. pants
Praktiskās apmācības un teorētisko nodarbību apvienojums
1. Dalībvalstis var noteikt, ka 8. pantā minēto jomu teorētisko nodarbību periodus pieskaita 11. pantā minētajam profesionālās darbības periodam, ja šādas nodarbības apliecina valsts atzīts pārbaudījums. Šīm nodarbībām jābūt vismaz vienu gadu ilgām un tās nevar samazināt profesionālās darbības periodu par vairāk nekā četriem gadiem.
2. Profesionālās darbības periods, kā arī praktiskās apmācības laiks, nedrīkst būt īsāks par teorētisko nodarbību un praktiskās apmācības kursu, kas noteikts 10. pantā.
13. pants
Talākizglītība
Dalībvalstis nodrošina, ka apstiprinātie revidenti piedalās attiecīgās tālākizglītības programmās, lai uzturētu pienācīgu teorētisko zināšanu, kā arī profesionālo prasmju un vērtību līmeni un, ka tālākizglītošanās prasību neievērošanas gadījumā var piemērot 30. pantā minētās sankcijas.
14. pants
Citu dalībvalstu apstiprināto revidentu apstiprināšana
Dalībvalstu kompetentās iestādes nosaka apstiprināto revidentu apstiprināšanas procedūras attiecībā uz citās dalībvalstīs apstiprinātiem revidentiem. Šīs procedūras nepārsniedz prasību nokārtot profesionalitātes pārbaudi saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/48/EEK (18) 4. pantu. Profesionalitātes pārbaude, ko veic kādā no valodām, kuras lietošana ir saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī piemērojamiem valodas likumiem, ietver apstiprinātā revidenta zināšanu pārbaudi šīs dalībvalsts tiesību aktu un noteikumu jomā, ciktāl tā skar tiesību aktos noteikto revīziju.
III NODAĻA
REĢISTRĀCIJA
15. pants
Publiskais reģistrs
1. Dalībvalstis nodrošina, ka apstiprinātie revidenti un revīzijas uzņēmumi saskaņā ar 16. un 17. pantu ir reģistrēti publiskajā reģistrā. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis drīkst nepiemērot šajā pantā. un 16. pantā paredzētos noteikumus attiecībā uz informācijas nodošanu atklātībā tikai tiktāl, cik tas nepieciešams, lai novērstu būtiskus, nopietnus draudus jebkuras personas drošībai.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka katrs apstiprinātais revidents un revīzijas uzņēmums ar individuālu numuru ir identificēts publiskajā reģistrā. Reģistrācijas informāciju reģistrā uzglabā elektroniskā veidā un tai jābūt sabiedrībai pieejamai.
3. Publiskajā reģistrā ietver arī to kompetento iestāžu nosaukumus un adreses, kuras atbild par 3. pantā minēto apstiprināšanu, 29. pantā minēto kvalitātes nodrošināšanu, 30. pantā minēto izmeklēšanu un sankciju piemērošanu attiecībā uz apstiprinātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kā arī 32. pantā minēto valsts pārraudzību.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka reģistrs ir pilnībā funkcionētspējīgs ne vēlāk kā … (19).
16. pants
Apstiprināto revidentu reģistrācija
1. Attiecībā uz apstiprinātajiem revidentiem publiskajā reģistrā jāiekļauj vismaz šāda informācija:
|
a) |
nosaukums, adrese un reģistrācijas numurs; |
|
b) |
ja nepieciešams, tā revīzijas uzņēmuma nosaukums, adrese, tīmekļa vietne un reģistrācijas numurs , kurā apstiprinātais revidents ir nodarbināts vai kurā revidents ir asociētais partneris, vai kā citādi ar to saistīts ; |
|
c) |
visi pārējie reģistrācijas dati, ar ko revidents reģistrēts kā apstiprinātais revidents citu dalībvalstu kompetentajās iestādēs un kā revidents trešo valstu kompetentajās iestādēs, tostarp attiecīgās reģistrācijas iestādes(-žu) nosaukums(-i) un, attiecīgā gadījumā, reģistrācijas numurs(-i). |
2. Trešo valstu revidenti, kas reģistrēti saskaņā ar 45. pantu, reģistrā kā tādi tiek skaidri norādīti un nevis kā apstiprinātie revidenti.
17. pants
Revīzijas uzņēmumu reģistrācija
1. Attiecībā uz revīzijas uzņēmumiem publiskajā reģistrā jāiekļauj vismaz šāda informācija:
|
a) |
nosaukums, adrese un reģistrācijas numurs; |
|
b) |
juridiskā forma; |
|
c) |
kontaktinformācija, galvenā kontaktpersona un, ja nepieciešams, interneta adrese; |
|
d) |
visu dalībvalstī esošo biroju adreses; |
|
e) |
visu to apstiprināto revidentu vārdi un reģistrācijas numuri, kuri nodarbināti revīzijas uzņēmumā vai ir tā asociētie partneri, vai kā citādi saistīti ar šo uzņēmumu; |
|
f) |
visu īpašnieku un akcionāru vārdi un biroju adreses; |
|
g) |
administratīvās vai pārvaldes struktūras visu locekļu vārdi un biroju adreses; |
|
h) |
ja nepieciešams, piederība tīklam, kā arī saraksts ar dalības uzņēmumu un saistīto uzņēmumu nosaukumiem un adresēm, vai norāde uz vietu, kur šāda informācija ir sabiedrībai pieejama; |
|
i) |
visi pārējie reģistrācijas dati, ar ko tie reģistrēti kā revīzijas uzņēmumi citu dalībvalstu kompetentajās iestādēs un kā revīzijas vienības trešās valstīs, tostarp reģistrācijas iestādes(-žu) nosaukums (-i) un, attiecīgā gadījumā, reģistrācijas numurs(-i). |
2. Trešo valstu revīzijas vienības, kas reģistrētas saskaņā ar 45. pantu, reģistrā kā tādas tiek skaidri norādītas, nevis kā revīzijas uzņēmumi.
18. pants
Reģistrācijas informācijas atjaunināšana
Dalībvalstis nodrošina, ka apstiprinātie revidenti un revīzijas uzņēmumi bez nepamatotas kavēšanās par jebkurām publiskā reģistra izmaiņām paziņo kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par publisko reģistru. Pēc paziņošanas reģistru atjaunina bez nepamatotas kavēšanās.
19. pants
Atbildība par reģistrācijas informāciju
Informāciju , ko sniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu, ar parakstu apliecina apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums. Ja kompetentā iestāde nosaka, ka informācija jāsniedz elektroniski, to var izdarīt , piemēram, ar elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīvas 1999/93/EK (20) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu 2. panta 1. punkta nozīmē.
20. pants
Valoda
1. Publiskajā reģistrā ievadītajai informācijai jābūt vienā no valodām, kuras lietošana noteikta ar attiecīgajā dalībvalstī piemērojamiem valodas likumiem.
2. Dalībvalstis papildus var atļaut ievadīt publiskajā reģistrā informāciju jebkurā no oficiālajām Kopienas valodām. Dalībvalstis var pieprasīt tulkotās informācijas apstiprinājumu.
Visos gadījumos attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka reģistrā ir norādīts vai tulkojums ir vai nav apstiprināts.
IV NODAĻA
PROFESIONĀLĀ ĒTIKA, DIENESTA NOSLĒPUMS UN NEATKARĪBA
21. pants
Profesionālā ētika
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visi apstiprinātie revidenti un revīzijas uzņēmumi ievēro profesionālās ētikas principus. Tie ietver vismaz revidentu darbu sabiedrības labā, viņu godprātību un objektivitāti, profesionālo kompetenci un pienācīgu rūpību.
2. Lai nodrošinātu ticību revidentu darbam un vienotu 1. punkta piemērošanu, Komisija var saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto procedūru pieņemt profesionālās ētikas principu īstenošanas pasākumus .
22. pants
Neatkarība un objektivitāte
1. Tiesību aktos noteiktās revīzijas laikā dalībvalstīm jānodrošina, ka apstiprinātais revidents un/vai revīzijas uzņēmums ir neatkarīgs no revidējamās vienības un nav saistīts ar lēmumu pieņemšanu revidējamā vienībā .
2. Dalībvalstis nodrošina, ka apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums neveic tiesību aktos noteikto revīziju, ja apstiprinātajam revidentam, revīzijas uzņēmumam vai to tīklam, tostarp attiecībā uz tādu papildu pakalpojumu sniegšanu, kas nav revīzijas pakalpojumi, un revidējamai vienībai ir tiešas vai netiešas finansiālas, uzņēmējdarbības, nodarbinātības vai citas attiecības, ņemot vērā kuras objektīva, saprātīga un informēta trešā persona varētu secināt, ka apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarība ir apšaubāma. Ja apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarību ietekmē tādi draudi kā pašrevīzija, savu interešu aizstāvība, propaganda, pazīšanās, kā arī aizbildnība vai iebaidīšana, apstiprinātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam jāpiemēro drošības pasākumi šo draudu mazināšanai. Ja draudi ir nopietnāki nekā piemērotie drošības pasākumi un apdraud neatkarību, apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums tiesību aktos noteikto revīziju neveic.
Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz sabiedriskas nozīmes uzņēmumu tiesību aktos noteikto revīziju apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums attiecīgā gadījumā, lai saglabātu savu neatkarību, pašrevīzijas vai savu interešu aizstāvības sakarā neveic tiesību aktos noteikto revīziju.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums revīzijas darba dokumentos atzīmē visus būtiskus draudus tā neatkarībai, kā arī pielietotos aizsardzības pasākumus šo draudu novēršanai.
4. Lai nodrošinātu ticību revidentu darbam un vienotu 1. un 2. punkta piemērošanu, Komisija var saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto procedūru pieņemt uz noteiktiem principiem balstītus īstenošanas pasākumus attiecībā uz:
|
a) |
3. punktā minētajiem draudiem un aizsardzības pasākumiem; |
|
b) |
situācijām, kurās 3. punktā minēto draudu nozīmība ir tāda, ka apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarība ir apdraudēta; |
|
c) |
2. punkta otrajā daļā minētajiem pašrevīzijas un savu interešu aizstāvības gadījumiem, kuros var vai nedrīkst veikt tiesību aktos noteikto revīziju. |
23. pants
Konfidencialitāte un dienesta noslēpums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visu apstiprinātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam tiesību aktos noteiktās revīzijas laikā pieejamo informāciju un dokumentus aizsargā atbilstoši noteikumi par konfidencialitāti un dienesta noslēpumu.
2. Konfidencialitātes un dienesta noslēpuma noteikumi, kas attiecas uz apstiprinātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem, nedrīkst kavēt šīs direktīvas noteikumu īstenošanu.
3. Ja apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu aizstāj ar citu apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, iepriekšējais apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums dara nākamajam apstiprinātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam pieejamu visu attiecīgo informāciju par revidējamo vienību.
4. Uz apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, kas ir pārtraucis konkrētu revīzijas darbu, vai iepriekšējo apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu minētā revīzijas darba sakarā joprojām attiecas 1. un 2. punkta noteikumi.
24. pants
Apstiprināto revidentu neatkarība un objektivitāte, veicot tiesību aktos noteikto revīziju revīzijas uzņēmumu vārdā
Dalībvalstis nodrošina, ka revīzijas uzņēmuma īpašnieki vai akcionāri, kā arī šāda uzņēmuma administratīvo, pārvaldes un uzraudzības struktūru locekļi vai saistītais uzņēmums, nekādā veidā neiejaucas tiesību aktos noteiktās revīzijas darbā, kas apdraud tā apstiprinātā revidenta neatkarību un objektivitāti, kurš veic tiesību aktos noteikto revīziju revīzijas uzņēmuma vārdā.
25. pants
Revīzijas maksas
Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv atbilstoši noteikumi, kas nodrošina, ka tiesību aktos noteikto revīziju maksas :
|
a) |
neietekmē vai nenosaka revidētajai vienībai sniegtie papildu pakalpojumi; |
|
b) |
nav balstītas uz jebkāda veida neparedzētiem izdevumiem. |
V NODAĻA
REVĪZIJAS STANDARTI UN REVĪZIJAS ZIŅOJUMI
26. pants
Revīzijas standarti
1. Dalībvalstis prasa, lai apstiprinātie revidenti un revīzijas uzņēmumi veic tiesību aktos noteikto revīziju saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto procedūru. Dalībvalstis var piemērot vietējos valsts revīzijas standartus tik ilgi, kamēr Komisija nav pieņēmusi starptautiskus revīzijas standartus, kas reglamentē to pašu jomu. Pieņemtos starptautiskos revīzijas standartus pilnā apmērā publicē visās Kopienas oficiālajās valodās “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
2. Komisija var saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto procedūru lemt par starptautisku revīzijas standartu piemērojamību Kopienā. Komisija tikai tādā gadījumā pieņem starptautiskus revīzijas standartus piemērošanai Kopienā, ja tie:
|
a) |
ir starptautiski vispāratzīti un izstrādāti atbilstošā procesā, atklātā un pārredzamā procedūrā; un |
|
b) |
veicina augsta līmeņa ticamību gada vai konsolidētajiem pārskatiem un to kvalitāti saskaņā ar Direktīvas 78/660/EEK 2. panta 3. punktā un Direktīvas 83/349/EEK 16. panta 3. punktā izklāstītajiem principiem ; un |
|
c) |
atbilst Eiropas sabiedrības interesēm. |
3. Dalībvalstis var paredzēt revīzijas procedūras vai prasības papildus 1. punktā minētajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem vai, izņēmuma gadījumos paredzot atkāpes no tiem, tikai tad, ja šādas procedūras vai prasības izriet no specifiskām valsts tiesību prasībām attiecībā uz tiesību aktos noteiktās revīzijas apmēru. Dalībvalstis nodrošina, ka šīs revīzijas procedūras vai prasības atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunkta noteikumiem un pirms to pieņemšanas dara tās zināmas Komisijai un dalībvalstīm. Izņēmuma gadījumos, kad paredz atkāpes no starptautiskiem revīzijas standartiem, dalībvalstis paziņo savas īpašās valsts tiesību aktos noteiktās prasības un to pamatojumu Komisijai un pārējām dalībvalstīm vismaz sešus mēnešus pirms to pieņemšanas vai, ja šādas prasības jau pastāv starptautisko revīzijas standartu pieņemšanas laikā, vēlākais trīs mēnešus pēc attiecīgo starptautisko revīzijas standartu pieņemšanas.
4. Dalībvalstis var paredzēt papildu prasības attiecībā uz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu tiesību aktos noteikto revīziju divus gadus pēc tam, kad ir pagājis 53. panta 1. punktā minētais pārņemšanas periods.
27. pants
Tiesību aktos noteiktā konsolidēto pārskatu revīzija
Dalībvalstis nodrošina, ka, veicot tiesību aktos noteikto koncerna konsolidēto pārskatu revīziju:
|
a) |
koncerna revidents uzņemas pilnu atbildību par revīzijas ziņojumu saistībā ar konsolidētajiem pārskatiem; |
|
b) |
koncerna revidents veic pārbaudi un koncerna revīzijas vajadzībām saglabā savus pārskata dokumentus par trešās valsts revidenta(-u), apstiprinātā revidenta(-u), trešās valsts revīzijas vienības(-u) vai revīzijas uzņēmuma(-u) veikto revīzijas darbu. Koncerna revidenta saglabātajiem dokumentiem jābūt tādiem, lai attiecīgā kompetentā iestāde varētu pienācīgi pārbaudīt koncerna revidenta darbu; |
|
c) |
ja kādai uzņēmumu grupas daļai revīziju veic trešās valsts revidents(-i) vai revīzijas vienība(-as), kam nav 47. pantā minētā sadarbības līguma, koncerna revidents ir atbildīgs par trešās valsts revidenta(-u) vai revīzijas vienības(-u) veiktā revīzijas darba dokumentu, tostarp darba dokumentu attiecībā uz koncerna revīziju, atbilstošu piegādi valsts uzraudzības iestādēm pēc to pieprasījuma. Lai nodrošinātu šādu piegādi, koncerna revidents saglabā šādu dokumentu kopijas vai arī vienojas ar trešās valsts revidentu(-iem) vai revīzijas vienību(-ām) par atbilstošu un neierobežotu pieeju šai informācijai pēc pieprasījuma, vai arī rīkojas citā atbilstošā veidā. Ja juridiski vai citādi šķēršļi kavē revīzijas darba dokumentu nogādāšanu koncerna revidentam no trešās valsts, koncerna revidenta saglabātajiem dokumentiem pievieno apliecinājumu, ka revidents(-e) ir veicis atbilstošās procedūras, lai iegūtu pieeju revīzijas dokumentiem, un tādu šķēršļu sakarā, kas nav saistīti ar valsts tiesību aktiem, apliecinājumu par šādu šķēršļu esamību. |
28. pants
Revīzijas ziņojumi
1. Revīzijas uzņēmumam veicot tiesību aktos noteikto revīziju, revīzijas ziņojumu paraksta apstiprinātais revidents(-i), kas minēto revīziju veic revīzijas uzņēmuma vārdā. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var noteikt, ka šo parakstu nav jāizpauž atklātībai, ja šāda datu izpaušana varētu nenovēršami un nopietni apdraudēt kādas personas drošību. Katrā ziņā iesaistītās(-o) personas(-u) vārdam jābūt zināmam attiecīgajām kompetentajām iestādēm.
2. Neatkarīgi no Direktīvas 78/660/EEK 51a. panta 1. punkta un, ja Komisija nav pieņēmusi vienotu gada pārskatu un konsolidēto pārskatu revīzijas ziņojuma standartu saskaņā ar 26. panta 1. punktu, Komisija , lai palielinātu sabiedrības uzticību revīzijai, var saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto procedūru pieņemt vienotu revīzijas ziņojumu standartu attiecībā uz gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, kas izstrādāti saskaņā ar apstiprinātiem starptautiskiem grāmatvedības standartiem.
VI NODAĻA
KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA
29. pants
Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visiem apstiprinātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas atbilst vismaz šādiem kritērijiem:
|
a) |
kvalitātes nodrošināšanas sistēmai jābūt veidotai tā, ka tā ir neatkarīga no pārbaudāmajiem apstiprinātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem un ir pakļauta valsts pārraudzībai, kā aprakstīts VIII nodaļā; |
|
b) |
kvalitātes uzraudzības sistēmai paredzētajam finansējumam jābūt stabilam un bez iespējas apstiprinātiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem to ietekmēt; |
|
c) |
kvalitātes nodrošināšanas sistēmai ir jāparedz atbilstoši resursi; |
|
d) |
personām, kas veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, ir jābūt atbilstošai profesionālajai izglītībai un pieredzei tiesību aktos noteikto revīziju veikšanā un finanšu pārskatu sagatavošanā, kā arī izgājušām īpašu apmācību par kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm; |
|
e) |
pārbaužu veicēji īpašu kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu veikšanai jāizraugās saskaņā ar objektīvu procedūru, kas paredzēta, lai nodrošinātu to, ka pārbaužu veicēju un pārbaudāmo apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu starpā nav interešu konflikta; |
|
f) |
kvalitātes nodrošināšanas pārbaudē un atlasītu revīzijas dokumentu atbilstošā pārbaudē ir jāiekļauj novērtējums par revīzijas uzņēmuma atbilstību attiecīgiem revīzijas standartiem un neatkarības prasībām , par izlietoto līdzekļu apjomu un izmantošanas veidu, par iekasētajām revīzijas maksām un iekšējo kvalitātes kontroles sistēmu; |
|
g) |
beidzot kvalitātes nodrošināšanas pārbaudi, jāsagatavo ziņojums, kurā iekļauti galvenie secinājumi par veikto pārbaudi; |
|
h) |
kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes jāveic vismaz reizi sešos gados; |
|
i) |
kopējie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas rezultāti jāpublicē ik gadus; |
|
j) |
apstiprinātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam pieņemamā laika posmā jāievēro kvalitātes pārbaudes veicēju ieteikumi. |
Ja pirmās daļas j) apakšpunktā minētos ieteikumus neievēro, apstiprinātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam vajadzības gadījumā piemēro disciplināru atbildību vai sankcijas, kā minēts 30. pantā.
2. Komisija saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt izpildes pasākumus , lai sekmētu sabiedrības uzticību revīzijas darbam un nodrošinātu vienotu 1. punkta a), b) un e) līdz j) apakšpunkta piemērošanu.
VII NODAĻA
IZMEKLĒŠANA UN SANKCIJAS
30. pants
Izmeklēšanas un sankciju sistēmas
1. Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviestas efektīvas izmeklēšanas un sankciju sistēmas, lai konstatētu, labotu un novērstu tiesību aktos noteiktās revīzijas neatbilstošu veikšanu.
2. Neskarot dalībvalstu civiltiesiskās atbildības sistēmu, dalībvalstis paredz efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas apstiprinātiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, ja tie tiesību aktos noteikto revīziju nav veikuši saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka par veiktajiem pasākumiem vai sankcijām, ko piemēro apstiprinātiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem, atbilstošā veidā informē sabiedrību. Sankcijās jāietver arī iespēja anulēt apstiprinājumu.
31. pants
Revidentu atbildība
Komisija pirms 2006. gada beigām iesniedz ziņojumu par to, kā pašreiz spēkā esošie valstu noteikumi par atbildību saistībā ar tiesību aktos noteiktās revīzijas veikšanu ietekmē Eiropas kapitāla tirgus un apstiprināto revidentu un revīzijas uzņēmumu apdrošināšanas nosacījumus, ziņojumā iekļaujot objektīvu analīzi par finansiālās atbildības ierobežojumiem. Komisija attiecīgā gadījumā organizē sabiedrisko apspriešanu. Ņemot vērā šo ziņojumu, Komisija, ja tā uzskata to par vajadzīgu, iesniedz dalībvalstīm ieteikumus.
VIII NODAĻA
VALSTS PĀRRAUDZĪBA UN REGLAMENTĒJOŠI NOTEIKUMI DALĪBVALSTĪS
32. pants
Valsts pārraudzības principi
1. Dalībvalstis izveido efektīvu valsts pārraudzības sistēmu attiecībā uz apstiprinātu revidentu un revīzijas uzņēmumu darbu, ņemot vērā 2. līdz 7. punktā noteiktos principus.
2. Visiem apstiprinātiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem piemēro valsts pārraudzību.
3. Valsts pārraudzības sistēmu jāvada nepraktizējošiem revidentiem, kas ir kompetenti jomās, kuras saistītas ar tiesību aktos noteikto revīziju. Dalībvalstis tomēr var atļaut nelielai daļai praktizējošu revidentu iesaistīties valsts pārraudzības sistēmas vadībā. To personu atlase, kas būs iesaistītas valsts pārraudzības sistēmas vadībā , jāveic neatkarīgā un atklātā izvirzīšanas procedūrā.
4. Valsts pārraudzības sistēmai ir jābūt galīgajai atbildībai par šādu darbību uzraudzību:
|
a) |
apstiprināto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšana un reģistrācija; |
|
b) |
revīzijas uzņēmumu un revīzijas ētikas un iekšējas kvalitātes kontroles standartu pieņemšana un |
|
c) |
tālākizglītības process, kvalitātes nodrošināšana un izmeklēšanas un disciplinārās sistēmas. |
5. Valsts pārraudzības sistēmas īstenotājiem ir jābūt tiesībām vajadzības gadījumā veikt izmeklēšanu attiecībā uz apstiprinātiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem un tiesībām veikt attiecīgus pasākumus.
6. Valsts uzraudzības sistēmai jābūt pārskatāmai. Tas ietver ikgadējo darba programmu un darbības pārskatu publicēšanu.
7. Valsts uzraudzības sistēma ir atbilstoši jāfinansē. Kvalitātes uzraudzības sistēmai paredzētajam finansējumam jābūt stabilam un apstiprinātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi to nevar ietekmēt.
33. pants
Valsts pārraudzības sistēmu sadarbība Kopienas mērogā
Dalībvalstis nodrošina, ka valsts uzraudzības sistēmu reglamentējoši dokumenti sekmē efektīvu uzraudzības sadarbību dalībvalstu vidū Kopienas mērogā. Šai nolūkā dalībvalstis nosaka iestādi, kas ir īpaši atbildīga par sadarbības nodrošināšanu .
34. pants
Dalībvalstu reglamentējošo noteikumu savstarpēja atzīšana
1. Dalībvalstu reglamentējošajos noteikumos ievēro mītnes valsts regulējuma un tās dalībvalsts pārraudzības principu, kurā apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums ir apstiprināts un kurā ir revidējamās vienības juridiskā adrese.
2. Attiecībā uz konsolidēto pārskatu tiesību aktos noteikto revīziju dalībvalsts, kas pieprasa veikt minēto revīziju, nedrīkst apstiprinātam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kas veic tiesību aktos noteikto revīziju citā dalībvalstī reģistrētam meitasuzņēmumam, paredzēt papildu prasības šīs revīzijas veikšanā attiecībā uz reģistrāciju, kvalitātes nodrošināšanas pārbaudi, revīzijas standartiem un ētikas un neatkarības principiem.
3. Attiecībā uz uzņēmumu, kura vērtspapīrus tirgo regulētā tirgū citā dalībvalstī, kurā attiecīgajam uzņēmumam nav juridiskās adreses, dalībvalsts, kurā vērtspapīrus tirgo, nedrīkst apstiprinātam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kas veic attiecīgā uzņēmuma gada vai konsolidēto pārskatu tiesību aktos noteikto revīziju, noteikt papildu prasības minētās revīzijas veikšanā attiecībā uz reģistrāciju, kvalitātes nodrošināšanas pārbaudi, revīzijas standartiem un ētikas un neatkarības principiem.
35. pants
Kompetento iestāžu izvirzīšana
1. Dalībvalstis izvirza vienu vai vairākas kompetentās iestādes šajā direktīvā paredzēto pienākumu veikšanai. Dalībvalstis paziņo Komisijai par izvirzītajām iestādēm.
2. Kompetento iestāžu darbība būtu jāorganizē tā, lai izvairītos no interešu konfliktiem.
36. pants
Dienesta noslēpums un dalībvalstu reglamentētā sadarbība
1. Dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par revidentu apstiprināšanu, reģistrāciju, kvalitātes nodrošināšanu, kontroli un sankciju piemērošanu, vajadzības gadījumā sadarbojas, lai veiktu attiecīgos šajā direktīvā paredzētos pienākumus. Dalībvalsts kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par revidentu apstiprināšanu, reģistrāciju, kvalitātes nodrošināšanu, kontroli un sankciju piemērošanu, sniedz palīdzību kompetentajām iestādēm , kas atrodas citās dalībvalstīs . Kompetentās iestādes jo īpaši apmainās ar informāciju un sadarbojas izmeklēšanas darbībās, kas saistītas ar tiesību aktos noteikto revīziju veikšanu .
2. Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām, kuras strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs. Informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums, nedrīkst izpaust nevienai citai personai vai iestādei, izņemot gadījumus, kad to paredz attiecīgās dalībvalsts normatīvie un administratīvie akti.
3. Noteikumi, kas paredzēti 2. punktā, nekavē kompetentās iestādes apmainīties ar konfidenciālu informāciju. Uz informāciju, kas sniegta šādā apmaiņas ceļā, attiecas dienesta noslēpuma saistības, ko piemēro kompetento iestāžu darbiniekiem un bijušajiem darbiniekiem.
4. Kompetentās iestādes pēc pieprasījuma un bez liekas vilcināšanās sniedz visu pieprasīto informāciju 1. punktā minētajām vajadzībām. Kompetentās iestādes, saņemot šāda veida pieprasījumu, attiecīgā gadījumā bez liekas vilcināšanās veic vajadzīgos pasākumus, lai savāktu pieprasīto informāciju. Ja kompetentā iestāde, kurai nosūtīts pieprasījums, nevar nekavējoties sniegt pieprasīto informāciju, tā informē kompetento iestādi, kas iesniegusi pieprasījumu, par radušās situācijas iemesliem. Uz šādi sniegtu informāciju attiecas dienesta noslēpuma saistības, ko piemēro to kompetento iestāžu darbiniekiem un bijušajiem darbiniekiem, kurās informācija saņemta.
Kompetentās iestādes var atteikties atbildēt uz informācijas pieprasījumu, ja:
|
a) |
šādas informācijas nodošana varētu nelabvēlīgi ietekmēt tās valsts suverenitāti, drošību vai sabiedrisko kārtību, kura saņēmusi informācijas pieprasījumu, vai būt pretrunā ar valsts drošības noteikumiem vai |
|
b) |
tās valsts iestādes, kura saņēmusi informācijas pieprasījumu, jau ir uzsākušas tiesvedību attiecībā uz tām pašām darbībām un pret tiem pašiem apstiprinātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, vai |
|
c) |
tās valsts kompetentās iestādes, kura saņēmusi informācijas pieprasījumu, jau ir pasludinājušas galīgo spriedumu šīm personām attiecībā uz tām pašām darbībām. |
Neskarot saistības, kas tiesvedībā attiecas uz iestādēm, kuras saņem informāciju atbilstoši 1. punktam, tās šo informāciju var izmantot tikai savu pienākumu veikšanai saskaņā ar šīs direktīvas darbības jomu un administratīvo tiesvedību vai tiesvedību, kas ir tieši saistīta ar šo funkciju izpildi.
5. Ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka citas dalībvalsts teritorijā veic vai ir veiktas darbības, kas ir pretrunā ar šīs direktīvas noteikumiem, tā par to iespējami atbilstošā veidā paziņo minētās citas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Šī otras dalībvalsts kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus. Tā paziņo informāciju sniegušajai kompetentajai iestādei šo pasākumu iznākumu un, cik vien iespējams, informē to par būtiskiem faktiem izmeklēšanas gaitā.
6. Vienas dalībvalsts kompetentā iestāde var arī pieprasīt, lai izmeklēšanu citas dalībvalsts teritorijā veic šīs citas dalībvalsts kompetentā iestāde.
Tā var arī pieprasīt, lai daļai tās personāla ļauj līdz ar minētās citas dalībvalsts kompetentās iestādes personālu piedalīties izmeklēšanas gaitā.
Izmeklēšanu visā tās garumā uzrauga dalībvalsts, kuras teritorijā izmeklēšanu veic.
Kompetentās iestādes var atteikties rīkoties atbilstoši pieprasījumam veikt izmeklēšanu, kā paredzēts šā punkta pirmajā daļā, vai pieprasījumam ļaut citas dalībvalsts kompetentās iestādes personālam piedalīties to veiktā izmeklēšanā, kā paredzēts šā punkta otrajā daļā, ja šāda izmeklēšana var nelabvēlīgi ietekmēt tās valsts suverenitāti, drošību vai sabiedrisko kārtību, kura saņēmusi pieprasījumu, vai ja tās valsts iestādes, kura saņēmusi pieprasījumu, jau ir uzsākušas tiesvedību attiecībā uz tām pašām darbībām un pret tām pašām personām, vai ja tās valsts kompetentās iestādes, kura saņēmusi pieprasījumu, jau ir pasludinājušas galīgo spriedumu šādām personām to pašu darbību sakarā.
7. Lai sekmētu kompetento iestāžu sadarbību, Komisija saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt izpildes pasākumus attiecībā uz informācijas apmaiņas procedūrām un pārrobežu izmeklēšanas kārtību, kas paredzēta 2. līdz 4. punktā.
IX NODAĻA
IECELŠANA, ATSTĀDINĀŠANA UN SAZIŅA
37. pants
Apstiprināto revidentu un revīzijas uzņēmumu iecelšana
1. Apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu ieceļ revidējamās vienības akcionāru vai biedru pilnsapulcē .
2. Dalībvalstis drīkst pieļaut alternatīvu kārtību vai vienošanās attiecībā uz apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma apstiprināšanu, ja vien šāda kārtība vai vienošanās ir izstrādāta tā, lai nodrošināta apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarību no revidējamās vienības pārvaldes vai vadības struktūras locekļiem, kas ir izpildvaras locekļi.
38. pants
Apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu atstādināšana un atkāpšanās
1. Dalībvalstis nodrošina, ka apstiprinātos revidentus vai revīzijas uzņēmumus var atstādināt tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls; viedokļu atšķirības par grāmatvedības metodēm vai revīzijas procedūrām nav uzskatāmas par pamatotu atstādināšanas iemeslu.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka revidējamā vienība un apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums informē iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par valsts uzraudzību, par revidenta vai revīzijas uzņēmuma atstādināšanu vai atkāpšanos tā apstiprinājuma termiņā , sniedzot atbilstošu skaidrojumu par attiecīgajiem iemesliem.
39. pants
Noteikumu piemērošana ārpussaraksta sabiedrisko interešu organizācijām
Dalībvalstis var nepiemērot sabiedriskas nozīmes uzņēmumiem, kuri nav laiduši apgrozībā pārvedamus vērtspapīrus, ko atļauts tirgot regulētā tirgū Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta nozīmē, un to apstiprinātajam revidentam(-iem) vai revīzijas uzņēmumam(-iem) vienu vai vairākas šajā nodaļā paredzētās prasības.
X NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI TIESĪBU AKTOS NOTEIKTAJAI REVĪZIJAI SABIEDRISKAS NOZĪMES UZŅĒMUMOS
40. pants
Ziņojums par pārredzamību
1. Dalībvalstis nodrošina, ka apstiprinātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi, kas veic tiesību aktos noteikto revīziju(-as) sabiedriskas nozīmes uzņēmumos, trīs mēnešus pirms katra finanšu gada beigām publicē savā tīmekļa vietnē ikgadējo ziņojumu par pārredzamību, kurā iekļauta vismaz šāda informācija:
|
a) |
juridiskās struktūras un īpašumtiesību apraksts; |
|
b) |
ja revīzijas uzņēmums ir uzņēmumu tīkla daļa, šā tīkla apraksts un tā tiesiskais un strukturālais regulējums; |
|
c) |
revīzijas uzņēmuma vadības struktūras apraksts ; |
|
d) |
revīzijas uzņēmuma iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas apraksts un administratīvas vai pārvaldes iestādes izziņa par uzņēmuma darbības efektivitāti; |
|
e) |
norāde uz laiku, kad pēdējo reizi veikta 29. pantā minētā kvalitātes nodrošināšanas pārbaude; |
|
f) |
to sabiedriskas nozīmes uzņēmumu saraksts, kuros revīzijas uzņēmums pēdējā gada laikā veicis tiesību aktos noteikto revīziju; |
|
g) |
paziņojums par revīzijas uzņēmuma neatkarības nodrošināšanas praksi, kas arī liecina, ka ir veikta iekšējā pārbaude par atbilstību neatkarības nodrošināšanas principiem; |
|
h) |
paziņojums par revīzijas uzņēmuma politiku attiecībā uz apstiprināto revidentu 13. pantā minēto tālākizglītības procesu; |
|
i) |
informācija par finansēm, kas liecina par uzņēmuma nozīmību, piemēram, kopējais apgrozījums, kas sadalīts atbilstoši maksām par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu tiesību aktos noteikto revīziju un maksām par citiem nodrošinājuma pakalpojumiem, konsultācijām nodokļu jautājumos un citiem ar revīziju nesaistītiem pakalpojumiem; |
|
j) |
informācija par partneru atalgojuma pamatu. |
Dalībvalstis var izņēmuma gadījumos nepiemērot f) apakšpunktā minēto prasību, ciktāl vajadzīgs, lai mazinātu nenovēršamus un būtiskus draudus kādas personas drošībai.
2. Ziņojumus par pārredzamību atkarībā no apstākļiem paraksta apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums. To , piemēram, var izdarīt ar elektronisku parakstu Direktīvas 1999/93/EK 2. panta 1 . punkta nozīmē.
41. pants
Revīzijas komiteja
1. Sabiedriskas nozīmes uzņēmumos ir revīzijas komiteja. Dalībvalstis nosaka, vai revīzijas komiteju jāveido pārvaldes struktūras locekļiem, kas nav izpildvaras locekļi, un/ vai uzraudzības struktūras locekļiem, un/vai locekļiem, kurus iecēlusi revidējamās vienības akcionāru pilnsapulce. Vismaz viens revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs un ar zināšanām grāmatvedībā un/vai revīzijā.
Dalībvalstis var ļaut, lai sabiedriskas nozīmes uzņēmumos, kas atbilst Direktīvas 2003/71/EK (21) 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta kritērijiem, revīzijas komitejai piešķirtās pilnvaras var īstenot administratīvā vai pārvaldes struktūra, ar nosacījumu, ka tad, ja šādas struktūras priekšsēdētājs ir izpildvaras loceklis, viņš vai viņa nepilda revīzijas komitejas priekšsēdētāja pienākumus.
2. Neskarot administratīvās, pārvaldes vai uzraudzības struktūras locekļu atbildību vai citu to locekļu atbildību, kurus iecēlusi revidējamās vienības akcionāru kopsapulce, revīzijas komiteja cita starpā veic šādas funkcijas:
|
a) |
uzrauga finanšu pārskatu sagatavošanas procesu; |
|
b) |
uzrauga uzņēmuma iekšējās kontroles, vajadzības gadījumā iekšējās revīzijas un riska pārvaldības sistēmas efektivitāti; |
|
c) |
uzrauga gada pārskatu un konsolidēto pārskatu tiesību aktos noteikto revīziju; |
|
d) |
pārbauda un uzrauga apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarību un jo īpaši papildu pakalpojumu sniegšanu revidējamai vienībai ; |
3. Sabiedriskas nozīmes uzņēmumos administratīvās struktūras vai uzraudzības padomes ierosinājuma iecelt amatā apstiprinātu revidentu vai revīzijas uzņēmumu pamatā ir revīzijas komitejas ieteikums.
4. Apstiprinātam revidentam vai revīzijas uzņēmumam ir jāziņo revīzijas komitejai par tiesību aktos noteiktajā revīzijā konstatētajiem svarīgākajiem jautājumiem, jo īpaši par iekšējās kontroles būtiskām nepilnībām saistībā ar finanšu pārskatu sagatavošanas procesu.
5. Dalībvalstis var atļaut vai nolemt, ka 1. līdz 4. punkta noteikumi neattiecas uz sabiedriskas nozīmes uzņēmumiem, kuros ir revīzijas komitejai līdzīga struktūra, kas izveidota un darbojas saskaņā ar tajā dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem, kurā revidējamā vienība ir reģistrēta. Šādā gadījumā šī vienība dara zināmu, kura struktūra veic šīs funkcijas un kā tā ir veidota.
6. Dalībvalstis var paredzēt atkāpi no pienākuma izveidot revīzijas komiteju:
|
a) |
sabiedriskas nozīmes uzņēmumos, kas ir meitasuzņēmumi, kā definēts Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā, ja uzņēmums kopumā atbilst 1. līdz 4. punkta prasībām; |
|
b) |
sabiedriskas nozīmes uzņēmumos, kas ir kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 2. punkta nozīmē; dalībvalstis var arī atbrīvot no šī pienākuma tādus sabiedriskas nozīmes uzņēmumus, kuru vienīgais mērķis ir publiski iegūta kapitāla kolektīva ieguldīšana, kuri darbojas pēc riska sadalīšanas principa un kuri necenšas iegūt juridisku vai vadības kontroli pār savu pamatieguldījumu veicējiem, ja vien šos kolektīvu ieguldījumu uzņēmumus ir apstiprinājušas un pārrauga kompetentās iestādes un ja tiem ir depozitārijs, kurš veic funkcijas, kas līdzvērtīgas Direktīvā 85/611/EEK noteiktajām; |
|
c) |
sabiedriskas nozīmes uzņēmumos, kuri nodarbojas tikai ar tādu uz aktīviem balstītu vērtspapīru emitēšanu, kas definēti 2. panta 5. punktā Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 809/2004, ar ko īsteno Direktīvu 2003/71/EK (22) ; šādos gadījumos dalībvalstis prasa attiecīgajai revidējamai vienībai atklāti izskaidrot iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka tai nav jāizveido revīzijas komiteja vai ka kāda administratīva vai pārraudzības iestāde nav jāpilnvaro veikt šajā vienībā revīzijas komitejas funkcijas; |
|
d) |
kredītiestādēs Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 1. punkta nozīmē, kuru akcijas neļauj laist apgrozībā dalībvalstu regulētā tirgū Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta nozīmē un kuras pastāvīgi un atkārtoti ir emitējušas tikai parāda vērtspapīrus, ar nosacījumu, ka kopējā visu šādu parāda vērtspapīru nominālvērtība nepārsniedz 100 000 000 euro un ka tie nav publicējuši prospektu saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK. |
42. pants
Neatkarība
1. Papildus 22 . un 24. pantā izklāstītajiem noteikumiem dalībvalstis nodrošina, ka apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas sabiedriskas nozīmes uzņēmumos veic tiesību aktos noteikto revīziju :
|
a) |
katru gadu revīzijas komitejai rakstveidā apstiprina savu neatkarību no revidējamā sabiedriskas nozīmes uzņēmuma; |
|
b) |
katru gadu revīzijas komitejai ziņo par jebkādiem papildu pakalpojumiem, kas sniegti revidējamajai vienībai, un |
|
c) |
apspriež ar revīzijas komiteju draudus, kas vērsti pret apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarību, kā arī drošības pasākumus, kas veikti, lai šos draudus novērstu, kā to dokumentējis apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums saskaņā ar 22. panta 3. punktu; |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka galvenais revīzijas partneris, kas ir atbildīgs par tiesību aktos noteiktās revīzijas veikšanu, maksimālais laika posms šajā amatā ir septiņi gadi no apstiprināšanas datuma un minimālais laika posms, kad tam ir atkal atļauts piedalīties revidējamās vienības revīzijā , ir divi gadi.
3. Apstiprinātais revidents vai galvenais revīzijas partneris, kas veic tiesību aktos noteikto revīziju revīzijas uzņēmuma vārdā, nedrīkst ieņemt svarīgu pārvaldības amatu revidējamā vienībā, pirms nav pagājuši vismaz divi gadi kopš viņa(-s) kā apstiprināta revidenta(-es) vai galvenā(-s) revīzijas partnera(-es) atkāpšanās no darba revīzijā.
43. pants
Kvalitātes nodrošināšana
Attiecībā uz apstiprinātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas veic sabiedriskas nozīmes uzņēmumu tiesību aktos noteikto revīziju, 29. pantā minētā kvalitātes pārbaude ir jāveic vismaz reizi trīs gados .
XI NODAĻA
STARPTAUTISKIE ASPEKTI
44. pants
Trešo valstu revidentu apstiprināšana
1. Dalībvalsts kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var par apstiprināto revidentu apstiprināt trešās valsts revidentu , ja minētā persona ir sniegusi pierādījumus , ka viņš vai viņa atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 4. un 6. līdz 13. pantā.
2. Dalībvalsts kompetentās iestādes pirms apstiprinājuma piešķiršanas trešās valsts revidentam, kurš atbilst 1. punkta prasībām, piemēro 14. pantā minētās prasības.
45. pants
Trešo valstu revidentu un revīzijas vienību reģistrācija un uzraudzība
1. Dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar 15. līdz 17. pantu reģistrē visus trešo valstu revidentus un revīzijas vienības , kas iesniedz revīzijas ziņojumu par tāda ārpus Kopienas reģistrēta uzņēmuma gada un konsolidētajiem pārskatiem, kura pārvedami vērtspapīri ir laisti apgrozībā attiecīgās dalībvalsts regulētā tirgū Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta nozīmē , izņemot gadījumus, kad uzņēmums emitē tikai parāda vērtspapīrus, kurus ļauj laist apgrozībā dalībvalsts regulētā tirgū Direktīvas 2004/109/EK (23) (pārredzamība) 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē un kuru vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro vai, ja parāda vērtspapīrus novērtē citā valūtā, emitēšanas dienā ir līdzvērtīga vismaz 50 000 euro.
2. Piemēro 18. un 19. panta noteikumus.
3. Dalībvalstis iekļauj reģistrētos trešo valstu revidentus un revīzijas uzņēmumus savā pārraudzības sistēmā, kvalitātes nodrošināšanas sistēmā, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas sistēmā. Dalībvalstis var atbrīvot trešās valstīs reģistrētus revidentus un revīzijas vienības no savas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas piemērošanas tiem, ja kāda cita dalībvalsts vai trešās valsts kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas atzīta par līdzvērtīgu saskaņā ar 46. pantu, pēdējo trīs gadu laikā jau ir veikusi minētā trešās valsts revidenta vai revīzijas vienības kvalitātes pārbaudi.
4. Neskarot 46. pantu, revīzijas ziņojumiem par 1. punktā minētajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, ko sagatavojuši trešo valstu revidenti vai revīzijas uzņēmumi , kuri nav reģistrēti attiecīgajā dalībvalstī, nav likumīga spēka šajā dalībvalstī.
5. Dalībvalstis var reģistrēt trešo valstu revīzijas uzņēmumus tikai gadījumā, ja:
|
a) |
tie atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 3. panta 3. punktā minētajām prasībām; |
|
b) |
trešās valsts revīzijas vienības administratīvās vai pārvaldes struktūras locekļu vairākums atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 4. līdz 10. pantā minētajām prasībām; |
|
c) |
trešās valsts revidents, kas veic revīziju trešās valsts revīzijas vienības vārdā, atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 4. līdz 10. punktā minētajām prasībām; |
|
d) |
1. punktā minētās gada pārskatu vai konsolidēto pārskatu revīzijas veic saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem, kā minēts 26. pantā, kā arī saskaņā ar 22., 24. un 25. pantā minētajām prasībām vai līdzvērtīgiem standartiem un prasībām ; |
|
e) |
tie publicē savā tīmekļa vietnē ziņojumu par pārredzamību, kurā ietverta 40. pantā minētā informācija , vai tie atbilst līdzvērtīgām informācijas izpaušanas prasībām . |
6. Lai nodrošinātu vienotu 5. punkta d) apakšpunkta piemērošanu, šajā apakšpunktā minēto atbilstību novērtē Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, un Komisija par to lemj saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto procedūru. Ja no Komisijas nav saņemts šāds lēmums, dalībvalstis var novērtēt 1. punktā minēto atbilstību, kamēr par to nav pieņēmusi lēmumu Komisija.
46. pants
Atkāpes līdzvērtīgu prasību gadījumā
1. Dalībvalstis var, savstarpēji vienojoties, nepiemērot vai pārveidot 45. panta 1. un 3. punktā minētās prasības tikai tad, ja uz konkrētajām trešās valsts revīzijas vienībām vai trešās valsts revidentiem attiecas trešās valsts pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas sistēmas, kas atbilst 29., 30. un 31. pantā minētajām prasībām .
2. Lai nodrošinātu vienotu 1. punkta piemērošanu, šajā punktā minēto atbilstību novērtē Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, un Komisija par to lemj saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto procedūru. Dalībvalstis var novērtēt 1. punktā minēto atbilstību vai paļauties uz citu dalībvalstu vērtējumiem, kamēr Komisija nav pieņēmusi kādu lēmumu. Ja Komisija nolemj, ka 1. punktā minētā atbilstības prasība nav ievērota, tā var atļaut attiecīgajām revīzijas vienībām atbilstošā pārejas periodā turpināt veikt revīziju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts prasībām.
3. Dalībvalstis paziņo Komisijai:
|
a) |
savu 2. punktā minētās atbilstības novērtējumu; un |
|
b) |
pamatojoties uz 1. punktu, galvenos sadarbības elementus ar trešo valstu valsts pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmām. |
47. pants
Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm
1. Dalībvalstis var ļaut nodot trešās valsts kompetentajām iestādēm revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus, kas ir to apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, ar nosacījumu, ka:
|
a) |
šie revīzijas darba dokumenti vai citi dokumenti attiecas uz tādu uzņēmumu revīziju, kas attiecīgajā trešā valstī ir laiduši apgrozībā vērtspapīrus vai kas veido daļu no koncerna, kurš attiecīgajā trešā valstī izdod tiesību aktos noteiktos konsolidētos pārskatus; |
|
b) |
šādu nodošanu veic caur attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm, kuras to nodod minētās trešās valsts kompetentajām iestādēm un pēc to pieprasījuma; |
|
c) |
attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes atbilst prasībām, kas saskaņā ar 3. punktu ir atzītas par atbilstošām; |
|
d) |
attiecīgās kompetentās iestādes ir vienojušās par sadarbības noteikumiem uz savstarpīguma pamata; |
|
e) |
personas datu nodošana trešai valstij notiek saskaņā ar IV sadaļu Direktīvā 95/46/EK. |
2. Sadarbības noteikumi, kas minēti 1. punkta d) apakšpunktā, nodrošina, ka:
|
a) |
kompetentās iestādes sniedz revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu pieprasījuma pamatojumu; |
|
b) |
uz personām, kas nodarbinātas vai kādreiz bijušas nodarbinātas tās trešās valsts kompetentajās iestādēs, kuras saņem attiecīgo informāciju, attiecas dienesta noslēpuma saistības; |
|
c) |
attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes drīkst izmantot revīzijas darba dokumentus un citus saņemtos dokumentus tikai to savu valsts pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas un izmeklēšanas darbību veikšanai, kas atbilst prasībām, kuras līdzvērtīgas 29., 30. un 32. pantā noteiktajām; |
|
d) |
var atteikt atbildēt uz trešās valsts kompetentās iestādes pieprasījumu sniegt apstiprinātu revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošus revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus, ja šo darba dokumentu vai citu dokumentu sniegšana var nelabvēlīgi ietekmēt Kopienas vai attiecīgās dalībvalsts suverenitāti, drošību vai sabiedrisko kartību vai ja attiecīgās dalībvalsts iestādes jau ir uzsākušas tiesvedību attiecībā uz tām pašām darbībām un pret tām pašām personām. |
3. Par atbilstību, kas minēta 1. punkta c) apakšpunktā, jālemj Komisijai saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto procedūru , lai veicinātu kompetento iestāžu sadarbību . Atbilstības novērtējumu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un tā pamatā ir 36. panta prasības vai pēc būtības līdzvērtīgi darbības rezultāti. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Komisijas lēmumam.
4. Izņēmuma gadījumos un, atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var ļaut to apstiprinātiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem nodot revīzijas darba dokumentus un citus dokumentus tieši trešās valsts kompetentajām iestādēm, ar nosacījumu, ka:
|
a) |
šīs trešās valsts kompetentās iestādes ir uzsākušas izmeklēšanu; |
|
b) |
šāda dokumentu nodošana nav pretrunā ar saistībām, kas apstiprinātiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem jāievēro attiecībā uz revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu nodošanu savas valsts kompetentajai iestādei; |
|
c) |
ir noteikumi, kuros reglamentēta sadarbība ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm un saskaņā ar kuriem dalībvalsts kompetentās iestādes savukārt var tieši piekļūt minētās trešās valsts revīzijas uzņēmumu revīzijas darba dokumentiem un citiem dokumentiem; |
|
d) |
pieprasījuma iesniedzēja trešās valsts kompetentā iestāde iepriekš informē attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi par apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, uz ko attiecas tiešais informācijas pieprasījums, norādot iemeslus; |
|
e) |
ir ievēroti 2. punktā minētie nosacījumi. |
5. Komisija var saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto procedūru precizēt 4. punktā minētos izņēmuma gadījumus, lai veicinātu kompetento iestāžu sadarbību un nodrošinātu vienotu attiecīgā punkta piemērošanu.
6. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus 1. un 4. punktā minētos sadarbības noteikumus.
XII NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
48. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz revīziju reglamentējoša komiteja (še turpmāk “Komiteja”), kurā darbojas dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs(-a) ir Komisijas pārstāvis(-e).
2. Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantā noteikto regulatīvo procedūru, ievērojot tās 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais laika posms ir trīs mēneši.
3. Neskarot jau pieņemtos īstenošanas pasākumus un neņemot vērā 26. panta noteikumus, pēc tam, kad ir pagājuši divi gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas un vēlākais 2008. gada 1. aprīlī, atliek to direktīvas noteikumu piemērošanu, kuros saskaņā ar 2. punktu paredzēts pieņemt tehniskos noteikumus, grozījumus un lēmumus. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlaments un Padome var atjaunot attiecīgos noteikumus atbilstīgi Līguma 251. pantā noteiktajai procedūrai, un šajā nolūkā abas iestādes pārskata tos pirms iepriekšminētā termiņa beigām vai datuma.
4. Komiteja apstiprina savu reglamentu.
49. pants
Direktīvas 78/660/EEK un Direktīvas 83/349/EEK grozījumi
1. Direktīvu 78/660/EEK groza šādi:
|
a) |
tās 43. panta 1. daļā iekļauj šādu punktu:
|
|
b) |
direktīvas 44. panta 1. punktu aizvieto ar šādu: “1. Dalībvalstis var ļaut 11. pantā minētajiem uzņēmumiem sagatavot saīsinātu pārskatu pielikumu, nesniedzot 43. panta 1. punkta 5. līdz 12. apakšpunktā, 14. apakšpunkta a) daļā un 15. apakšpunktā norādīto informāciju. Tomēr pielikumā ir jāatklāj 43. panta 1. punkta 6. apakšpunktā noteiktā informācija par visiem attiecīgajiem jautājumiem.” |
|
c) |
direktīvas 45. panta 2. punktu aizvieto ar šādu: “2. Šī panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas arī uz 43. panta 1. punkta 8) apakšpunktā noteikto informāciju. Dalībvalstis var atļaut 27. pantā minētajiem uzņēmumiem nesniegt 43. panta 1. punkta 8) apakšpunktā noteikto informāciju. Dalībvalstis var arī atļaut 27. pantā minētajiem uzņēmumiem nesniegt 43. panta 1. punkta 15) apakšpunktā noteikto informāciju, ja šādu informāciju sniedz valsts pārraudzības sistēmai, kura minēta [Astotās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas] 32. pantā, pēc šīs pārraudzības sistēmas pieprasījuma.” |
2. Direktīvas 83/349/EEK 34. pantā iekļauj šādu punktu:
|
“16) |
atsevišķi norādītas attiecīgā finanšu gadā saņemtās kopējās maksas, ko apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums pieprasījis par konsolidēto pārskatu tiesību aktos noteikto revīziju, kopējās maksas, kas pieprasītas par citiem nodrošinājuma pakalpojumiem, kopējās maksas par konsultācijām nodokļu jomā un kopējās maksas, kas pieprasītas par citiem ar revīziju nesaistītiem pakalpojumiem.” |
50. pants
Direktīvas 84/253/EEK atcelšana
Direktīva 84/253/EEK vairs nav spēkā no 54. pantā norādītās dienas. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.
51. pants
Pārejas noteikums
Uzskata, ka apstiprinātie revidenti un revīzijas uzņēmumi, ko dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinājušas saskaņā ar Direktīvas 84/253/EEK noteikumiem, pirms stājušies spēkā 53. panta 1. punkta noteikumi, ir apstiprināti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.
52. pants
Obligātā saskaņošana
Dalībvalstis, kas pieprasa veikt tiesību aktos noteikto revīziju, drīkst paredzēt stingrākas prasības, ja vien šīs direktīvas tekstā nav norādīts citādi.
53. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis … (24) pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis par to nekavējoties paziņo Komisijai.
2. Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.
3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tos savu svarīgāko tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
54. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
55. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
…, …
Eiropas Parlamenta vārdā
priekšsēdētājs
Padomes vārdā
priekšsēdētājs
(1) OV C 157, 28.6.2005., 115. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra nostāja.
(3) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.; Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.).
(4) OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.; Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/51/EK.
(5) OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.; Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/51/EK.
(6) OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.; Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/51/EK.
(7) OV L 126, 12.5.1984., 20. lpp.
(8) OV C 143, 8.5.1998., 12. lpp.
(9) OV L 91, 31.3.2001., 91. lpp.
(10) OV L 191, 19.7.2002., 22. lpp.
(11) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
(12) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(13) OV L 52, 25.2.2005., 51. lpp.
(14) Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīva 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) ( OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).
(15) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(16) OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.
(17) OV L 207, 18.8.2003., 1. lpp.
(18) Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir vismaz par trīs gadu profesionālo izglītību ( OV L 19, 24.1.1989., 16. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/19/EK (OV L 206, 31.7.2001., 1. lpp.).
(19) 3 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(20) OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību ( OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).
(22) OJ L 149, 30.4.2004, 1. lpp.
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū ( OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
(24) 24 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
P6_TA(2005)0354
Kopienas dzelzceļu attīstība ***I
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu Nr. 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļu attīstību (KOM(2004)0139 — C6-0001/2004 — 2004/0047(COD))
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0139) (1), |
|
— |
pamatojoties uz EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0001/2004), |
|
— |
pamatojoties uz Reglamenta 51. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6–0143/2005), |
|
1. |
apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; |
|
2. |
prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu; |
|
3. |
uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. |
(1) “Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēts.
P6_TC1-COD(2004)0047
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 28. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/…/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļu attīstību un ar ko groza Direktīvu 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (3),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (4),
tā kā:
|
(1) |
Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (5) pieņēma, lai veicinātu Kopienas dzelzceļa pielāgošanu vienotā tirgus prasībām un palielinātu tā efektivitāti. |
|
(2) |
Baltajā grāmatā “Eiropas transporta politika 2010. gadam — laiks izlemt” (6) Komisija paziņoja par nodomu turpināt attīstīt iekšējo dzelzceļa pakalpojumu tirgu, ierosinot atvērt starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgu. |
|
(3) |
Eiropas Parlaments 2003. gada 23. oktobrī pieņēma grozījumus (7), aicinot no 2008. gada 1. janvāra atvērt konkurencei visu dalībvalstu un starptautisko pasažieru dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgu. Komisija šajā sakarā paziņoja, ka tā plāno iesniegt īpašu priekšlikumu, kas atbilstu spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz pakalpojumu iepirkuma līgumiem, kā arī pasažieru tiesību aizsardzības pasākumiem, izmantojot starptautiskos pakalpojumus. |
|
(4) |
Šobrīd starptautisko dzelzceļa pārvadājumu kopaina ir ļoti pretrunīga. Tālsatiksmes pakalpojumu (vilcienu nakts reisu) nodrošinātāji ir nonākuši grūtībās un, lai mazinātu zaudējumus, dzelzceļa uzņēmumi ir slēguši vairākus dzelzceļa maršrutus. Tai pašā laikā starptautisko ātrgaitas satiksmes pakalpojumu tirgus ir būtiski paplašinājies un tā attīstība strauji turpināsies, dubultojot pārvadājumu apjomu pēc starpsavienojumu nodrošināšanas ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļa tīklu 2010. gadā. Tomēr abos gadījumos pastāv spēcīga konkurence ar zemo cenu aviosabiedrībām un ir būtiski stimulēt jaunas iniciatīvas, veicinot konkurenci starp dzelzceļa uzņēmumiem. |
|
(5) |
Pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus atvēršana nebūtu iespējama bez detalizētiem noteikumiem par pieeju infrastruktūrai, ievērojamiem panākumiem savstarpējās savietojamības jomā un bez stingra dzelzceļa satiksmes drošības regulējuma dalībvalstu un Eiropas līmenī. Tagad visi šie priekšnoteikumi ir nodrošināti, pārņemot Direktīvas 2001/12/EK (8) 2001/13/EK, (9) 2001/14/EK (10) un 2004/49/EK (11). Jaunā noteiktā institucionālā sistēma ir jānodrošina līdz tam pašam datumam, kurš ir ierosināts pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tīklu atvēršanai. Tā kā šie ES tiesību pamatakti ir jāpārņem dalībvalstu tiesībās vēlākais 2006. gadā , pasažieru starptautisko pārvadājumu tīklus jāatver līdz 2008. gadam, bet attiecībā uz visiem pārējiem pasažieru pārvadājumu veidiem — līdz 2012. gadam . |
|
(6) |
Dalībvalstis var lemt par piekļuves tiesību piešķiršanu starptautiskiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un uzņēmumu grupējumiem gan attiecībā uz iekšzemes, gan starptautiskiem pārvadājumiem pirms noteiktā termiņa. Šo tiesību izmantošanu var uz laiku ierobežot attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai to tieši vai netieši kontrolējamiem uzņēmumiem, kuriem piešķirta licence tajās dalībvalstīs, kurās ir spēkā atbilstoši nosacījumi piekļuvei dzelzceļa infrastruktūrai. |
|
(7) |
Dzelzceļa pārvadājumu maršruti bez starppieturām ir ļoti maz. Ja maršruts ir ar starppieturām, ir būtiski atļaut jaunajiem tirgus dalībniekiem uzņemt un izlaist pasažierus maršruta laikā, lai nodrošinātu, ka šādām darbībām ir reāls rentabilitātes slieksnis un lai izvairītos no potenciālo konkurentu nokļūšanas nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar esošajiem pārvadātājiem, kuriem ir tiesības uzņemt un izlaist pasažierus maršruta laikā. |
|
(8) |
Padomes 1969. gada 26. jūnija Regula (EEK) Nr. 1191/69 par dalībvalstu darbību tādu pienākumu sakarā, kuri izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena, kas attiecas uz pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (12), paredzēja iespēju, ka dalībvalstis un vietējās pašvaldību iestādes izsludina konkursu par pārvadājumu pakalpojumu līgumiem, pamatojoties uz vispārējas ekonomiskas nozīmes saistībām. Šajos līgumos var iekļaut ekskluzīvas tiesības sniegt noteiktus pakalpojumus. Tādēļ ir jānodrošina, lai šīs regulas noteikumi atbilst pasažieru pārvadājumu pakalpojumu brīvas konkurences pamatprincipam. 2000. gada 26. jūlijā Komisija iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dalībvalstu pasākumiem saistībā ar prasībām sabiedriskajiem pakalpojumiem un publisko pasūtījumu piešķiršanu attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (13), ar kuru ir jāaizstāj Regula (EEK) Nr. 1191/69. Šis priekšlikums jo īpaši paredz regulētas konkurences sistēmas ieviešanu vispārējas ekonomiskas nozīmes līgumu piešķiršanai. Eiropas Parlaments par to jau ir sniedzis savu atzinumu 2001. gada 14. novembrī pirmajā lasījumā (14) . Tomēr Padome līdz šim vēl nav pieņēmusi kopējo nostāju, un tādējādi likumdošanas procedūru nevarēja turpināt. |
|
(9) |
Lai izveidotu specializētas infrastruktūras, piemēram, ātrgaitas dzelzceļa līnijas, dzelzceļa uzņēmumiem ir vajadzīga plānošanas un juridiskā noteiktība, kas atbilstu apjomīgo ilgtermiņa ieguldījumu nozīmīgumam. Tādēļ šiem uzņēmumiem ir jārada priekšnoteikumi pamata vienošanos slēgšanai parasti uz 10 gadiem Tādēļ atbilstoši ir jāgroza Direktīva 2001/14/EK. |
|
(10) |
Šīs direktīvas piemērošana ir jānovērtē, pamatojoties uz Komisijas sagatavotiem diviem ziņojumiem , kuri ir jāiesniedz divus gadus pēc pasažieru starptautisko , respektīvi iekšzemes, pārvadājumu pakalpojumu tirgus atvēršanas datumiem. Šajos ziņojumos jāiekļauj Komisijas pirmais novērtējums par to, kā pirmā un otrā dzelzceļa pakete ietekmē sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes standartus, kā arī nodarbināto sociālos standartus un standartus vides jomā. Pirmais ziņojums ar tīklu atvēršanas ietekmes novērtējumu saistībā ar iekšzemes pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem jāiesniedz līdz 2005. gada 31. decembrim. |
|
(11) |
Ierosinātās rīcības mērķi, proti, Kopienas dzelzceļa attīstību, nevar pienācīgi sasniegt, ja dalībvalstīm pašām ir jānodrošina taisnīgi un nediskriminējoši apstākļi pieejai infrastruktūrai, rēķinoties ar acīmredzamo starptautisko mērogu kādā darbojas nozīmīgas dzelzceļa tīklu struktūras. Tā kā ir nepieciešama koordinēta starptautiska rīcība, šo mērķi var vieglāk sasniegt Kopienas līmenī un Komisija var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šī mērķa sasniegšanai. |
|
(12) |
Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Direktīvas 91/440/EEK un 2001/14/EK — |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvā 91/440/EEK izdara šādus grozījumus.
|
1) |
Direktīvas 3. panta ceturto ievilkumu svītro. |
|
2) |
Aiz 3. panta piektā ievilkuma iekļauj šādu tekstu:
|
|
3) |
Direktīvas 5. panta 3. punktu svītro. |
|
4) |
Direktīvas 8. panta 1. punkta vārdkopu “un starptautiskie uzņēmumu grupējumi” svītro. |
|
5) |
Direktīvas 10. panta 1. punktu svītro. |
|
6) |
Grozījumi Nr. 1, 3, 4 un 5 stājas spēkā no 2008. gada 1. janvāra . |
|
7) |
Direktīvas 10. pantā iekļauj šādus 3. punkta a), b), c) un d) apakšpunktus: “3a. Dzelzceļa uzņēmumiem, uz kuriem attiecas 2. pants, attiecībā uz pasažieru starptautisko pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu veikšanu vēlākais līdz 2008. gada 1. janvārim, bet attiecībā uz visu citu veidu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu — vēlākais līdz 2012. gada 1. janvārim ar taisnīgiem nosacījumiem piešķir piekļuvi infrastruktūrai. Sniedzot pasažieru starptautiskos pārvadājumu pakalpojumus, dzelzceļa uzņēmumiem ir tiesības uzņemt un izlaist pasažierus jebkurā dzelzceļa stacijā, kas atrodas starp atiešanas un gala staciju . 3b. Dalībvalstis var ierobežot 3a punktā noteiktās pieejas tiesības satiksmes līnijām, kas ir vispārējas ekonomiskas nozīmes līguma priekšmets atbilstoši spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem. Šāda veida ierobežojumu, tai skaitā tiesību ierobežojumu uzņemt un izlaist pasažierus jebkurā dzelzceļa stacijā, var noteikt, vienīgi pamatojoties uz objektīvu ekonomikas analīzi, kuru ir veikusi Direktīvas 2001/14/EK (15) 30. pantā minētā regulējošā iestāde vai kura ir veikta, vairākām attiecīgajām regulējošām iestādēm vienojoties, gadījumā, ja citādi nebūtu iespējama šo vispārējas ekonomiskās nozīmes pakalpojumu saimnieciskā dzīvotspēja. 3c. Dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu 3. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu juridisku pārskatīšanu. 3d. Dalībvalstis var lemt par piekļuves tiesību piešķiršanu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un starptautiskām uzņēmumu grupām gan attiecībā uz iekšzemes, gan starptautiskiem pārvadājumiem pirms noteiktā termiņa. Šo tiesību izmantošanu var uz laiku ierobežot attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai to tieši vai netieši kontrolējamiem uzņēmumiem, kuriem piešķirta licence tajās dalībvalstīs, kurās ir spēkā atbilstoši nosacījumi piekļuvei dzelzceļa infrastruktūrai. |
|
8) |
Direktīvas 14. pantu papildina ar šādu apakšpunktu: “Ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī, un attiecīgi 2013. gada 31. decembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Padomei divus ziņojumus par šīs direktīvas noteikumu īstenošanu , pirmo ziņojumu — par starptautiskiem pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un otro ziņojumu — par cita veida pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, tostarp dzelzceļa sliežu līniju piešķiršanas un vispārējas ekonomiskās nozīmes līgumu novērtējumu katrā ziņojumā. ” |
2. pants
Direktīvas 2001/14/EK 17. panta 5. punktu izsaka šādā redakcijā:
“5. Pamata vienošanos parasti slēdz uz pieciem gadiem un tās var pagarināt uz tādu pašu laika periodu, uz kādu tās tika noslēgtas sākotnēji. Infrastruktūras pārvaldītājs īpašos gadījumos var piekrist īsākam vai ilgākam laika posmam. Visu tādu laika posmu nepieciešamību, kas ir ilgāki par pieciem gadiem, jāpamato ar komerciālu līgumu esamību, specializētiem ieguldījumiem vai risku.
Pamata vienošanās par pakalpojumiem, ko īsteno, izmantojot specializētas infrastruktūras 24. panta nozīmē, kurām ir vajadzīgi liela mēroga un ilgtermiņa ieguldījumi, var slēgt uz desmit gadiem. Laika posms, kas ilgāks par 10 gadiem, ir pieļaujams vienīgi izņēmuma gadījumos, tas ir, liela apjoma un ilgtermiņa ieguldījumu gadījumos, jo īpaši, ja šos ieguldījumus aptver līgumsaistības, tostarp vairākiem gadiem paredzēts norakstīšanas grafiks.”
3. pants
Vēlākais līdz […] (16) dalībvalstīs stājas spēkā un tiek publicēti normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami šīs direktīvas prasību izpildei. Tās nekavējoties dara tos Komisijai zināmus.
Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauces uz šo direktīvu vai arī šādas atsauces pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.
Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva kopīgi ar tabulu, kurā norādīts kā šīs direktīvas noteikumi atbilst pieņemtajai nacionālajai likumdošanai.
4. pants
Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
5. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
…, …
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
(1) OV C …
(2) OV C 221, 8.9.2005., 56. lpp.
(3) OV C 71, 22.3.2005., 26. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra nostāja.
(5) OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu..
(6) KOM(2001)0370.
(7) OV C 82 E, 1.4.2004., 502. lpp.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/12/EK ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK ( OV L 75, 15.3.2001., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/13/EK ar ko groza Padomes Direktīvu 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu ( OV L 75, 15.3.2001., 26. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/49/EK (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvu 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksājumu iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju ( OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/49/EK.
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un ar ko groza Padomes Direktīvu 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Padomes Direktīvu 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju.
(12) OV L 156, 28.6.1969., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1893/91 (OV L 169, 29.6.1991., 1. lpp.).
(13) OV C 365 E, 19.12.2000., 169. lpp.
(14) OV C 140 E, 13.6.2002., 262. lpp.
(15) OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/49/EK ( OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.).”
(16) 18 mēnešus pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas.
P6_TA(2005)0355
Vilciena brigāžu sertificēšana ***I
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to vilciena brigāžu sertificēšanu, kuras vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļa tīklā (KOM(2004)0142 — C6-0002/2004 — 2004/0048(COD))
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0142) (1), |
|
— |
ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 71. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0002/2004), |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6–0133/2005), |
|
1. |
apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; |
|
2. |
prasa Komisijai vēlreiz ar Parlamentu apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu; |
|
3. |
uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai. |
(1) OV vēl nav publicēts.
P6_TC1-COD(2004)0048
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 28. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/…/EK, par to vilciena vadītāju un vilciena brigāžu sertificēšanu, kuras vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļa tīklā
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 71. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),
tā kā:
|
(1) |
Direktīvā 2004/49/EK (4) ir noteikts, ka infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem sava drošības pārvaldības sistēma jāizveido tādējādi, ka dzelzceļa sistēma spēj vismaz sasniegt kopīgos drošības mērķus un tā atbilst valstu drošības noteikumiem un drošības prasībām, kas definētas savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās, un ka tiek piemērotas kopīgo drošības metožu attiecīgās daļas. Šīs drošības pārvaldības sistēmas cita starpā nodrošina personāla mācību programmas un sistēmas, kas garantē, ka personāla kompetence tiek uzturēta un pienākumi tiek veikti atbilstīgi. |
|
(2) |
Direktīvā 2004/49/EK ir paredzēts, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, lai iegūtu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, jāiegūst drošības sertifikāts. |
|
(3) |
Saskaņā ar Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (5) licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem kopš 2003. gada 15. marta ir tiesības piekļūt Eiropas kravu pārvadājumu tīklam un, vēlākais no 2008. gada, visam starptautisko kravas pārvadājumu pakalpojumu tīklam. Turklāt otrajā dzelzceļa pasākumu paketē ir ierosināts šīs piekļuves tiesības paplašināt attiecībā uz visu starptautisko dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumu tīklu un visiem dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumiem. Šī pakāpeniskā piekļuves tiesību paplašināšana neizbēgami palielinās kravu pārrobežu pārvadājumus pa dzelzceļu. Rezultātā būs vajadzīgs vairāk vilciena vadītāju, kas apmācīti un sertificēti pārrobežu pakalpojumu veikšanai. |
|
(4) |
Komisijas 2002. gada pētījums atklāja, ka dalībvalstu tiesību akti par vilciena vadītāju sertificēšanas nosacījumiem ievērojami atšķiras. Kopienas noteikumi par vilciena vadītāju sertificēšanu ir jāpieņem, lai novērstu šīs atšķirības, tomēr saglabājot Kopienas dzelzceļa sistēmas pašreiz augsto drošības līmeni. |
|
(5) |
Šiem Kopienas noteikumiem arī jāveicina to mērķu sasniegšana, kas paredzēti Kopienas politikas virzienos par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību saistībā ar kopējo transporta politiku, tomēr izvairoties no jebkādiem konkurences izkropļojumiem. |
|
(6) |
Lai nodrošinātu vajadzīgo vienveidību un pārredzamību, Kopienai būtu jāizstrādā vienots, dalībvalstu savstarpēji atzīts sertificēšanas modelis, kas sastāv no divām daļām — viena no tām ir kompetences sertifikāts, kurš apliecina atbilstību noteiktām prasībām un piemērotību un kvalifikāciju vilcienu vadīšanai, un otra daļa ir saskaņots mašīnista formulārs, kas apliecina tehniskās un darbam raksturīgās zināšanas. Dalībvalstīm būtu jābūt atbildīgām par kompetences sertifikāta izsniegšanu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi — par vadītāja (mašīnista) formulāra izsniegšanu. Dalībvalstis šos dokumentus savstarpēji atzīst. |
|
(7) |
Šī direktīva lielā mērā izriet un ir balstīta uz 2004. gada 27. janvārī noslēgtajiem “vēsturiskajiem” nolīgumiem starp sociālajiem partneriem — Eiropas Dzelzceļu kopienu ( CER ) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju ( ETF ) par Eiropas Savienības sertifikātu vilciena vadītājiem, kas veic pārrobežu pārvadājumus savstarpējas izmantojamības maršrutos un par dažiem to mobilo darbinieku darba apstākļu aspektiem, kuri veic savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus (6). |
|
(8) |
Šiem kopējiem noteikumiem jāatvieglo vilciena vadītāju mobilitāte starp dalībvalstīm, kā arī starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un vispārēji jāpanāk, ka kompetences sertifikātu un mašīnista formulāru atzīst visas dzelzceļa nozarē iesaistītās puses, tajā pašā laikā sekmējot labāku attiecīgo darbinieku apmācību un nodarbinātību. Tādēļ ir svarīgi noteikumos izklāstīt obligātās prasības, kas pretendentiem jāizpilda, lai iegūtu kompetences sertifikātu un vadītāja (mašīnista) formulāru. |
|
(9) |
Sakarā ar dzelzceļa tīklu pakāpenisku liberalizāciju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu konkurences pastiprināšanos ir svarīgi saglabāt vilciena vadītāju pamata arodmācības, nodrošinot viņu mācību savstarpēju atzīšanu, lai, izstrādājot kopējus noteikumus, atvieglotu viņiem nodarbinātības iespējas. |
|
(10) |
Prasībām iegūt kompetences sertifikātu un mašīnista formulāru jāattiecas vismaz uz minimālo vecumu, ar ko atļauta vilciena vadīšana, pretendenta medicīnisko un psiholoģisko piemērotību, profesionālo pieredzi un zināšanām konkrētās jomās, kas saistītas ar vilciena vadīšanu, kā arī zināšanas par infrastruktūrām, pa kurām vilciena vadītājiem būs jābrauc. |
|
(11) |
Šīs direktīvas I–VI pielikumā noteiktos uzdevumus un prasības var pārskatīt, lai pielāgotu tās tehnikas un zinātnes attīstībai. Šiem pielikumiem kā tehniskiem noteikumiem jābūt pilnībā saderīgiem ar savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām (SITS), un tie jāpārskata saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas Direktīvās 96/48/EK (7) un 2001/16/EK (8) par savstarpēju izmantojamību, un pilnībā ievērojot Regulu (EK) Nr. 881/2004 (9) , īpaši tās 3., 4., 6., 12. un 17. pantu par sociālo partneru funkcijām. |
|
(12) |
Šī direktīva nedrīkst ierobežot ne Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (10), ne arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (11). |
|
(13) |
Dalībvalstu drošības iestādēm jāizmanto visa kompetences sertifikātā, mašīnista formulārā un reģistros ietvertā informācija, lai atvieglotu personāla sertificēšanu, kas paredzēta Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantā, un lai paātrinātu drošības sertifikātu izsniegšanu, kura paredzēta tajos pašos pantos. |
|
(14) |
Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijas izpildes pilnvaras īstenošanai (12). |
|
(15) |
Dalībvalstīm jāparedz pārbaudes un sankcijas, ko piemēro, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, kas pieņemti šīs direktīvas īstenošanai. |
|
(16) |
Lai dzelzceļa transports arī turpmāk darbotos efektīvi, vilciena vadītājiem, kas savā profesijā jau strādā pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, pārejas posmā jāsaglabā iegūtās tiesības. |
|
(17) |
Valsts noteikumi par vilciena vadītāju sertificēšanu jāaizstāj ar šīs direktīvas noteikumiem pakāpeniski, radot iespējami maz apgrūtinājumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem. Šiem uzņēmumiem īpaši jāizvērtē, kādā veidā jāņem vērā gūtā pieredze, lai izsniegtu sertifikātus un formulārus saskaņā ar šo direktīvu. |
|
(18) |
Tā kā dalībvalstis vienas pašas nespēj izstrādāt kopējos reglamentējošos noteikumus to vilciena vadītāju un vilciena brigāžu sertificēšanai, kuras vada lokomotīves un vilcienus, pārvadājot pasažierus un preces, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas minēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā tas noteikts minētajā pantā, šī direktīva paredz tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai. |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
I NODAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Šī direktīva paredz nosacījumus un procedūras to vilciena vadītāju un vilciena brigāžu sertificēšanai, kuras strādā uz lokomotīvēm un vilcieniem Kopienas dzelzceļa tīklā. Šajā nolūkā tā arī nosaka uzdevumus, par kuriem ir atbildīgas dalībvalstu kompetentās iestādes, vilciena vadītāji un citas nozarē iesaistītās puses, jo īpaši dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, infrastruktūras pārvaldītāji un mācību centri.
Saskaņā ar šo direktīvu sertificēto vilciena vadītāju un vilciena brigāžu nodarbinātība neatbrīvo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus un infrastruktūras pārvaldītājus no pienākuma izveidot sistēmu savu vilciena vadītāju un vilciena brigāžu uzraudzībai un kompetences iekšējai kontrolei, kā arī vadībai atbilstīgi Direktīvas 2004/49/EK 9. pantam un III pielikumam. Sertifikāts neatbrīvo ne dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, ne infrastruktūras pārvaldītāju no atbildības par drošību, jo īpaši par personāla apmācību.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā:
|
a) |
“kompetenta iestāde” ir dalībvalsts iecelta iestāde, kas izsniedz vilciena vadītāja kompetences sertifikātu pēc tam, kad ir pārbaudījusi pretendenta atbilstību noteiktajām prasībām. Minētā iestāde ir dalībvalsts drošības iestāde, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 16. pantu; |
|
b) |
“vilciena vadītājs” ir persona, kas regulāri vai neregulāri spēj patstāvīgi, atbildīgi un droši vadīt vilcienus, to skaitā vilces vienības, motorvagonus, manevru lokomotīves un darba vilcienus vai vilcienus pasažieru vai kravu pārvadāšanai pa dzelzceļu. Vilciena vadītāja uzdevumi ir noteikti šīs direktīvas II pielikumā; |
|
c) |
“vilciena brigāde” ir darbinieki, kuri nav vilciena vadītāji, taču kuri atrodas lokomotīvē vai vilcienā un regulāri vai neregulāri veic drošības uzdevumus vilcienā vai saistībā ar to, un kuru profesionālā kvalifikācija līdz ar to tieši ietekmē vilciena kustības, pārvadāto pasažieru vai kravas drošību; |
|
d) |
“infrastruktūras pārvaldītājs” ir jebkura iestāde vai uzņēmums, kas atbild īpaši par dzelzceļa infrastruktūras vai kādas tās daļas izveidi un uzturēšanu, kā noteikts Direktīvas 91/440/EEK 3. pantā; |
|
e) |
“dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums” ir jebkurš valsts vai privāts uzņēmums, kas nodarbojas ar preču un/vai pasažieru dzelzceļa pārvadājumiem, ar nosacījumu, ka šim uzņēmumam ir jānodrošina vilce; šī definīcija ietver arī uzņēmumus, kas nodrošina tikai vilci; |
|
f) |
“savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas” jeb “SITS” ir specifikācijas, kas noteiktas Direktīvas 96/48/EK, un 2001/16/EK un kam jābūt atbilstīgām, lai nodrošinātu Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību; |
|
g) |
“Aģentūra” ir Eiropas Dzelzceļa aģentūra, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 881/2004; |
|
h) |
“drošības sertifikāts” ir sertifikāts, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam izsniegusi dalībvalsts drošības iestāde saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 10. pantu; |
|
i) |
“drošības atļauja” ir atļauja, ko infrastruktūras pārvaldītājam izsniegusi drošības iestāde saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 11. pantu; |
|
j) |
“ mācību centrs ” ir kompetentās iestādes akreditēta vai atzīta iestāde mācību kursu pasniegšanai. |
3. pants
Darbības joma
Šīs direktīvas mērķis ir sertificēt vilciena vadītājus un vilciena brigādes, kas Kopienas dzelzceļa tīklā strādā uz lokomotīvēm un vilcieniem tāda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma uzdevumā, kuram vajadzīgs drošības sertifikāts, vai tāda infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā, kam vajadzīga drošības atļauja.
II NODAĻA
VILCIENA VADĪTĀJU SERTIFICĒŠANA
4. pants
Kopienas sertificēšanas modelis
1. Visiem vilciena vadītājiem ir vilcienu vadīšanai vajadzīgā sagatavotība un kvalifikācija, kā arī šādi dokumenti:
|
a) |
kompetences sertifikāts, kurā norādīts vilciena vadītājs, kā arī sertifikāta izdevēja iestāde un kurā noteikts derīguma termiņš. Kompetences sertifikāts ir vilciena vadītāja īpašums, un to pēc pieteikuma iesniegšanas izsniedz vilciena vadītājam, kas atbilst obligātajiem nosacījumiem par medicīnisko un psiholoģisko piemērotību, pamatizglītību un galvenajām profesionālajām prasmēm. Kompetences sertifikāts atbilst I pielikuma prasībām; |
|
b) |
mašīnista formulārs, kurā norādīts, ka tā īpašnieks ir apmācīts papildus saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma drošības pārvaldības sistēmu vai, ja vilciena vadītāju nodarbina infrastruktūras pārvaldītājs, — saskaņā ar pārvaldītāja drošības pārvaldības sistēmu, norādot infrastruktūras, pa kurām vilciena vadītājam ir atļauts braukt, un kādu ritošo sastāvu viņam atļauts vadīt. Mašīnista formulārs atbilst I pielikuma prasībām. |
2. Saskaņotais vadītāja (mašīnista) formulārs ļauj vadīt vilcienus vienā vai otrā no šādām kategorijām vai abās šādās kategorijās :
|
a) |
A kategorija: manevru lokomotīves, darba vilcieni un ceļu remonta mašīnas ; |
|
b) |
B kategorija: pasažieru un/vai preču pārvadājumi. |
3. Attiecībā uz iepriekš 1.a punktā minēto kompetences sertifikātu Padomes Direktīvā 92/51/EEK (13) vēl aizvien attiecas uz profesionālo kvalifikācijas atzīšanu vilciena vadītājiem, kas ir dalībvalstu valstspiederīgie un ir ieguvuši mācību sertifikātu trešā valstī. Vilciena vadītājiem, kuru profesionālā kvalifikācija ir atzīta uz šā pamata, jāiegūst sertifikāti saskaņā ar šo direktīvu.
5. pants
Izdevējas iestādes
1. Direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto kompetences sertifikātu izsniedz 2. panta a) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde. Kompetentā iestāde šo uzdevumu var deleģēt tikai saskaņā ar 17. pantā paredzētajiem noteikumiem.
2. Direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto mašīnista formulāru izsniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas nodarbina vilciena vadītāju, vai attiecīgā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs.
6. pants
Savstarpēja atzīšana
1. Kad vilciena vadītājiem ir kompetences sertifikāts un mašīnista formulārs, kas izdoti saskaņā ar šo direktīvu, viņi var vadīt vilcienus, ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vai infrastruktūras pārvaldītājam, kurš atbildīgs par attiecīgajiem pārvadājumiem, ir drošības sertifikāts vai drošības atļauja, un vilcienus var vadīt tikai dzelzceļa tīklā, kas norādīts gan mašīnista formulārā, gan drošības sertifikātā vai drošības atļaujā.
2. Citas dalībvalstis savstarpēji atzīst kompetences sertifikātus, ko izdevusi kāda dalībvalsts saskaņā ar šo direktīvu.
III NODAĻA
KOMPETENCES SERTIFIKĀTU UN MAŠĪNISTA FORMULĀRU IEGŪŠANAS NOSACĪJUMI UN KĀRTĪBA
7. pants
Obligātās prasības
Lai iegūtu kompetences sertifikātu, pretendentiem jāatbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas 8. un 9. pantā, kā arī 11. panta 1. un 2. punktā.
Lai iegūtu mašīnista formulāru, pretendentiem jābūt kompetences sertifikāta turētājiem un viņiem jāatbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas 10. pantā, kā arī 11. panta 1., 3. un 4. punktā.
Neskarot 6. pantu, dalībvalsts var noteikt papildu prasības par tādu kompetences sertifikātu izsniegšanu, kuri attiecas uz tās teritoriju.
8. pants
Minimālais vecums
Pretendentiem jābūt vismaz 20 gadus veciem. Tomēr dalībvalstis var izsniegt kompetences sertifikātus pretendentiem no 18 gadu vecuma; tādā gadījumā šāds kompetences sertifikāts ir derīgs tikai izdevējas dalībvalsts teritorijā.
9. pants
Apmācība un pamatprasmes
1. Pretendentiem jābūt ieguvušiem pamatapmācību, kas līdzvērtīga Padomes 1985. gada 16. jūlija Lēmumā 85/368/EEK par arodmācībās iegūtās kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs (14) minētajam 3. līmenim, un viņiem jāatbilst III pielikumā noteiktajām prasībām.
2. Pretendenti nodrošina savas fiziskās un psihiskās piemērotības apstiprinājumu, izejot medicīnisko pārbaudi, ko veic kompetentās iestādes atzīts ārsts. Pārbaudei jāaptver vismaz tie kritēriji, kas norādīti III pielikuma 2.1. un 4. punktā.
3. Pretendenti pierāda savu psiholoģisko piemērotību, izejot medicīnisko pārbaudi, ko veic vai uzrauga kompetentās iestādes atzīts psihologs vai ārsts . Pārbaude aptver vismaz tos kritērijus, kas norādīti III pielikuma 2.2. punktā.
4. Ja vilciena vadītājiem jādodas uz jaunām infrastruktūrām, kurās darbs saistīts ar jaunām valodu prasībām, viņiem jāatbilst III pielikuma 5. punktā minētajam valodu pamatzināšanu kritērijam un šī atbilstība ir jāpārbauda.
10. pants
Profesionālā pieredze
Neskarot 6. pantu, dalībvalsts savā teritorijā pretendentiem, pirms viņi spēj pāriet darbā B kategorijā , var pieprasīt uzrādīt apliecinājumu par vismaz divu gadu profesionālo pieredzi A kategorijā, kā minēts 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
Neskarot 6. pantu, ir nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze B kategorijā (tāda, kas noteikta 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā), lai varētu veikt pārrobežu pārvadājumus.
11. pants
Profesionālā kvalifikācija
1. Pretendentiem jāapgūst pilna mācību programma, kā aprakstīts IV pielikuma 1. punktā, kura sastāv no vienas daļas, kas attiecas uz kompetences sertifikātu, un otras daļas, kura attiecas uz mašīnista formulāru. Mācību metode atbilst IV pielikuma 2. un 3. punkta kritērijiem.
2. Pretendenti ir nokārtojuši pārbaudi, kurā novērtē viņu vispārējās zināšanas profesijā; šī pārbaude aptver vismaz galvenās V pielikumā minētās tēmas.
3. Pretendenti ir nokārtojuši pārbaudi, kurā novērtē viņu profesionālās zināšanas par ritošo sastāvu, attiecībā uz kuru ir piemērots mašīnista formulārs; šī pārbaude aptver vismaz galvenās VI pielikumā minētās tēmas.
4. Pretendenti ir nokārtojuši pārbaudi, kurā novērtē viņu profesionālās zināšanas par infrastruktūrām, attiecībā uz kurām ir piemērots mašīnista formulārs. Šī pārbaude aptver vismaz galvenās VII pielikumā minētās tēmas. Attiecīgā gadījumā pārbaude attiecas arī valodu zināšanām saskaņā ar 9. panta 4. punktu.
12. pants
Pieteikums kompetences sertifikāta saņemšanai
1. Kompetentā iestāde publicē informāciju par kompetences sertifikāta iegūšanas kārtību kopā ar vajadzīgajām veidlapām.
2. Visus pieteikumus kompetences sertifikāta saņemšanai kompetentajai iestādei iesniedz vilciena vadītāja kandidāta darba devējs vai vilciena vadītāja kandidāts.
3. Kompetentajai iestādei iesniegtie pieteikumi var attiekties uz šādiem gadījumiem:
|
a) |
jauna kompetences sertifikāta izsniegšana — tas var attiekties uz vilciena vadītāju iesācēju vai personu, kas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā jau strādājusi par vilciena vadītāju, vai arī uz dublikāta pieprasījumu; |
|
b) |
atjaunināšana — kompetences sertifikātā minētie dati ir mainījušies un ir jāatjaunina. |
13. pants
Kompetences sertifikāta izsniegšana
Kompetentā iestāde izsniedz kompetences sertifikātu ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.
Kompetences sertifikāts ir izdevējas dalībvalsts valsts valodā(-ās). Kompetences sertifikāts ir jāatjauno ik pēc pieciem gadiem.
Kompetences sertifikāts ir vilciena vadītāja īpašums, un to izsniedz vienā eksemplārā. Ir aizliegta jebkāda kompetences sertifikāta pavairošana, izņemot tādu, ko veic kompetentā iestāde, kad tai ir prasīts dublikāts.
14. pants
Obligātās uzraudzības prasības
1. Lai kompetences sertifikāts un mašīnista formulārs būtu derīgi, to turētāji periodiski kārto eksāmenus un/vai pārbaudes saskaņā ar 9. un 11. pantā minētajiem nosacījumiem. Jāievēro šāds minimālais biežums:
|
a) |
medicīniskās pārbaudes (fiziskā un psihiskā piemērotība) - ik pēc trijiem gadiem līdz 55 gadu vecumam, pēc tam katru gadu; |
|
b) |
zināšanas par infrastruktūru (tostarp par maršrutiem un ekspluatācijas noteikumiem) - ik pēc diviem gadiem vai pēc tāda darba pārtraukuma attiecīgajā maršrutā, kas bijis ilgāks par gadu; |
|
c) |
zināšanas par ritošo sastāvu - ik pēc diviem gadiem ; |
|
d) |
vispārējās profesionālās zināšanas, kā arī zināšanas par kustības un drošības noteikumiem atjaunina ik gadu, izmantojot tālākizglītības iespējas. |
Katru no šīm periodiskām pārbaudēm dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums apstiprina ar ierakstu mašīnista formulārā un 20. pantā paredzētajā reģistrā, ka vilciena vadītājs šīs prasības ir izpildījis.
2. Lai saskaņotais vadītāja (mašīnista) formulārs būtu derīgs, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un/vai infrastruktūras pārvaldītājs savā drošības pārvaldības sistēmā saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 9. pantu paredz termiņus, kuriem beidzoties zināšanas un prasmes, kas saistītas ar ritošo sastāvu, dzelzceļa līnijām un vajadzības gadījumā – valodu, tiek uzskatītas par zudušām, un pieņem atbilstīgus pasākumus (piemēram, vilciena vadīšanas novērošana) gadījumā, kad vilciena vadītājs pēc norādītā termiņa neizmanto tās līnijas un/vai transporta līdzekļus, kuri ierakstīti viņa mašīnista formulārā.
15. pants
Darba attiecību pārtraukšana
Ja izbeidzas vilciena vadītāja darba attiecības ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju , tas nekavējoties informē kompetento iestādi.
Kompetences sertifikāts aizvien ir derīgs, neskarot 14. pantu.
Mašīnista formulārs kļūst nederīgs līdz ar darba attiecību izbeigšanos. Tomēr saskaņā ar 20. panta 2. punktu attiecīgajam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam par to ir jāizdara ieraksts savā reģistrā. Vilciena vadītājiem paliek apstiprināts dublikāts, kas pienācīgi apstiprina formulāru, kura turētāji viņi ir.
Viņi var izmantot dublikātu jebkurā jaunā dzelzceļa pārvadājumu vai infrastruktūras pārvaldības uzņēmumā, lai tas varētu pielāgot savu apmācību un izsniegt jaunu formulāru.
16. pants
Grozījumi un atsaukšana
1. Ja vilciena vadītāja veselības stāvoklī ir izmaiņas, kas var radīt šaubas par viņa piemērotību darbam un kompetences sertifikāta vai mašīnista formulāra pagarināšanu, darba devējs vai attiecīgi vilciena vadītājs nekavējoties informē kompetento iestādi.
2. Ja kompetentā iestāde konstatē vai saņem informāciju , ka vilciena vadītājs vairs neatbilst vienam vai vairākiem nosacījumiem, tā nekavējoties atsauc kompetences sertifikātu un nekavējoties informē iesaistīto pusi un tās darba devēju par savu pamatoto lēmumu, neskarot 19. pantā paredzētās apelācijas tiesības. Kompetences sertifikāta apturēšana ir īslaicīga vai ilglaicīga atkarībā no dzelzceļu drošībai radīto problēmu mēroga. Kompetentā iestāde atjaunina 20. pantā paredzēto reģistru. Darba devējs, tiklīdz ir saņēmis informāciju, atbilstīgi kompetentās iestādes minētajiem apsvērumiem atsauc mašīnista formulāru uz laiku vai galīgi. Darba devējs atjaunina 20. pantā paredzēto reģistru.
Ja darba devējs konstatē, ka vilciena vadītājs vairs neatbilst vienam vai vairākiem nosacījumiem, tas nekavējoties atsauc mašīnista formulāru un nekavējoties informē iesaistīto pusi un kompetento iestādi par savu pamatoto lēmumu. Darba devējs atjaunina 20. pantā paredzēto reģistru.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka par kompetences sertifikāta vai mašīnista formulāra atsaukšanu tiek izstrādāta neatkarīga pārbaudes un, ja nepieciešams, atjaunošanas procedūra. Attiecīgais darbinieks var prasīt šīs procedūras uzsākšanu.
4. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu sertifikātu viltošanas vai 20. pantā paredzētā reģistra ierakstu labošanas risku. Darba devējiem ir jānodrošina un jāpārbauda savu vilciena vadītāju kompetences sertifikātu un mašīnista formulāru derīgums.
IV NODAĻA
KOMPETENTĀS IESTĀDES UZDEVUMI UN LĒMUMI
17. pants
Kompetentās iestādes uzdevumi
1. Kompetentā iestāde savus uzdevumus veic pārredzami un nediskriminējoši.
Tā ātri atbild uz informācijas pieprasījumiem un visus papildu informācijas pieprasījumus iesniedz nekavējoties kompetences sertifikātu sagatavošanas laikā.
2. Kompetento iestāžu uzdevumi ir:
|
a) |
kompetences sertifikāta izsniegšana pēc tam, kad, pamatojoties uz dokumentiem, kas jāiesniedz pretendentam, ir pārbaudīta visu šajā direktīvā minēto nosacījumu izpilde; |
|
b) |
drošības pārvaldības sistēmu apstiprināšana un kontrole saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK; |
|
c) |
galvenie pārbaudes uzdevumi; |
|
d) |
mācību un zināšanu pārbaudes procedūru kvalitātes un objektivitātes nodrošināšana. |
3. 5. punktā minētos uzdevumus kompetentā iestāde var deleģēt vai apakšlīgumu par to izpildi slēgt ar trešām pusēm, ja pilnvarotais pārstāvis vai apakšuzņēmējs šos uzdevumus var veikt, neradot interešu konfliktu.
Uzdevumus deleģē pārredzami un nediskriminējoši.
4. Kad kompetentā iestāde uzdevumus deleģē vai apakšlīgumu par to izpildi slēdz ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, jābūt izpildītam vismaz vienam no šādiem diviem nosacījumiem:
|
a) |
dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums kompetences sertifikātus izsniedz tikai saviem vilciena vadītājiem; |
|
b) |
dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam nav ekskluzīvu tiesību teritorijā, uz kuru attiecas kāds no deleģētajiem vai ar apakšlīgumu uzticētajiem uzdevumiem. |
5. Uzdevumus, kas minēti a) līdz e) apakšpunktā, var deleģēt atkarībā no saistītajiem nosacījumiem:
|
a) |
fiziskās un psihiskās piemērotības pārbaudi veic arodārsti vai arodveselības aprūpes iestādes, ko akreditējusi kompetentā iestāde; |
|
b) |
psiholoģiskās piemērotības pārbaudi veic psihologi, transporta psihologi vai arodpsiholoģijas iestādes, ko akreditējusi kompetentā iestāde; |
|
c) |
vispārējo profesionālo zināšanu pārbaudi veic iestādes un eksaminētāji, ko akreditējusi kompetentā iestāde; |
|
d) |
jaunu kompetences sertifikātu izsniegšanu un kompetences sertifikātu atjaunināšanu var deleģēt trešām pusēm, ko akreditējusi kompetentā iestāde; |
|
e) |
uzdevumus, kas saistīti ar 20. pantā minētā reģistra uzturēšanu, var deleģēt trešām pusēm, ko iecēlusi kompetentā iestāde. |
6. Kad kompetenta iestāde deleģē uzdevumus vai slēdz apakšlīgumu par to izpildi, pilnvarotajam pārstāvim vai apakšuzņēmējam, veicot šos uzdevumus, jāatbilst saistībām, ko šī direktīva uzliek kompetentām iestādēm.
7. Kad kompetenta iestāde deleģē uzdevumus vai slēdz apakšlīgumu par to izpildi, tā izveido šo uzdevumu izpildes pārbaudes sistēmu, kas ļauj pārliecināties, ka ir ievēroti 3. un 4. punktā izklāstītie noteikumi.
8. Profesionālo zināšanu pārbaudi attiecībā uz ritošo sastāvu un infrastruktūrām veic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums.
18. pants
Akreditācija un atzīšana
Saskaņā ar 17. pantu uzdevumus var deleģēt tikai personām vai struktūrām, kuras jau ir akreditējusi kompetentā iestāde vai dalībvalsts iecelta akreditācijas iestāde. Akreditāciju veic, pamatojoties uz kompetences, neatkarības un objektivitātes kritērijiem, nepieļaujot interešu konfliktu un izvērtējot kandidātu iesniegto lietu, kas sniedz pienācīgus pierādījumus par viņu prasmi attiecīgajā jomā.
Dalībvalsts nodrošina to personu un struktūru reģistra publicēšanu un atjaunināšanu , kas akreditētas saskaņā ar šo direktīvu.
Neietekmējot 1. daļā paredzētās iespējas, dalībvalsts var noteikt, ka tās kompetentajai iestādei vai ieceltajai iestādei jāatzīst persona vai struktūra, kuri ir atzīti saskaņā ar šo direktīvu. Atzīšana pamatojas uz neatkarības, kompetences un objektivitātes kritērijiem. Tomēr, ja tā ir īpaša, reta kompetence, no šā noteikuma var atkāpties pēc tam, kad Komisija tam ir piekritusi saskaņā 31. pantā paredzēto procedūru.
19. pants
Kompetentās iestādes lēmumi
1. Kompetentā iestāde izklāsta savu lēmumu pamatojumu.
2. Kompetentā iestāde izstrādā administratīvās apelācijas kārtību, kas darba devējiem un vilciena vadītājiem ļauj pieprasīt tā lēmuma pārskatīšanu, kurš attiecas uz jebkuru 12. pantā minēto pieteikumu vai jebkuru 16. panta 2. punktā minēto atsaukšanu.
3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu kompetentās iestādes pieņemto lēmumu juridisko kontroli.
20. pants
Reģistri un informācijas apmaiņa
1. Kompetento iestāžu pienākums ir:
|
a) |
uzturēt reģistru par visiem izsniegtiem, notecējušiem, grozītiem, apturētiem, atsauktiem kompetences sertifikātiem vai tādiem, kas izziņoti par pazaudētiem vai iznīcinātiem. Šajā reģistrā ir katra kompetences sertifikāta dati, kurus var pieprasīt, izmantojot katram vilciena vadītājam piešķirto valsts numuru. To regulāri atjaunina; |
|
b) |
sniegt informāciju par šādu kompetences sertifikātu statusu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Aģentūrai vai jebkuram darba devējam vai vilciena vadītājam, kas darbā pieņemšanas laikā vēlas uzzināt vai pārbaudīt konkrētus datus. |
2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pienākums ir:
|
a) |
uzturēt reģistru par visiem izsniegtiem, notecējušiem, grozītiem, apturētiem, atsauktiem mašīnistu formulāriem vai tādiem, kas izziņoti par pazaudētiem vai iznīcinātiem. Šajā reģistrā ir katra formulāra dati, kā arī dati par 14. pantā paredzētajām periodiskajām pārbaudēm. To regulāri atjaunina; |
|
b) |
sadarboties ar tās valsts kompetento iestādi, kurā uzņēmums reģistrēts, lai savstarpēji savienotu tās reģistru ar kompetentās iestādes reģistru, tādējādi dodot iespēju nekavējoties piekļūt prasītajiem datiem; |
|
c) |
sniegt informāciju par šādu sertifikātu statusu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. |
3. Kompetentās iestādes sadarbojas ar Aģentūru, lai nodrošinātu reģistru savstarpēju izmantojamību. Šajā nolūkā Komisija saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru un pamatojoties uz Aģentūras sagatavoto projektu nosaka, kādiem jābūt galvenajiem reģistru parametriem, piemēram, reģistrējamie dati, to formāts un datu apmaiņas protokols.
4. Kompetentās iestādes pārliecinās, ka reģistri, ko tās izveidojušas saskaņā ar 1. punktu, un šādu reģistru darbības veidi atbilst Direktīvai 95/46/EK.
5. Aģentūra pārliecinās, ka sistēma, kas izveidota saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu, atbilst Regulai (EK) Nr. 45/2001.
6. Vilciena vadītājs ir tiesīgs jebkurā laikā piekļūt uz viņu attiecīgajiem datiem kompetento iestāžu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu reģistros. Viņš pēc pieprasījuma var iegūt šo datu kopiju.
V NODAĻA
VILCIENA VADĪTĀJU APMĀCĪBA
21. pants
Apmācība
1. Kārtība, kas jāievēro, lai iegūtu 12. panta 1. punktā minēto kompetences sertifikātu, ietver mācību programmu, kura vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību 11. pantā minētajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
Šo mācību mērķi ir noteikti V pielikumā. Tos var papildināt:
|
a) |
vai nu ar attiecīgām savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām; |
|
b) |
vai ar kritērijiem, kam priekšlikumu izstrādājusi Aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 881/2004 17. pantu un ko pieņēmusi Komisija atbilstīgi 31. panta 2. punktā minētajai procedūrai. |
2. Mašīnista formulāra iegūšanas kārtība ir specifiska katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam. Mācību programmas mērķi ir noteikti 11. pantā un vēl sīkāk VI un VII pielikumā.
3. Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 13. pantu dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka vilciena vadītājiem ir taisnīga un nediskriminējoša piekļuve mācībām, kas vajadzīgas, lai izpildītu kompetences sertifikāta un mašīnista formulāra iegūšanas nosacījumus.
22. pants
Mācību finansēšana
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi vai infrastruktūras pārvaldītāji ir līgumiski atbildīgi par profesionālajām mācībām — vai nu par pamatapmācību, vai kvalifikācijas celšanu.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs, kas nodarbina vilciena vadītāju, kura apmācību pilnībā vai daļēji ir finansējis cits dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs, ar kuru darba attiecības vilciena vadītājs ir izbeidzis pēc paša vēlēšanās, nostrādājot mazāk nekā piecus gadus, atlīdzina mācību maksu iepriekšējam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vai infrastruktūras pārvaldītājam.
Šā noteikuma īstenošanas sīki izstrādātus noteikumus pieņem, pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, kas izstrādāts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 881/2004 17. pantu.
23. pants
Pārbaudes
Nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas kontrolei paredzētās pārbaudes un eksaminētājus nosaka, kad izstrādā 12. panta 1. punktā paredzēto kompetences sertifikāta un mašīnista formulāra iegūšanas kārtību. Šīs pārbaudes pārrauga atlases komisijas, kas sastāv no kompetentiem un objektīviem eksaminētājiem, kuri neatrodas nekādā interešu konfliktā. Eksaminētāji, kas pārbauda sertifikāta saņemšanai nepieciešamās zināšanas, ir akreditēti saskaņā ar 18. pantu.
Eksaminētāju un pārbaužu izvēlē vadās pēc Kopienas kritērijiem, kam priekšlikumu izstrādājusi Aģentūra un ko pieņēmusi Komisija atbilstīgi 31. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai. Ja nav Kopienas kritēriju, kompetentās iestādes izstrādā valsts kritērijus.
VI NODAĻA
VĒRTĒŠANA
24. pants
Kvalitātes standarti
Kompetentās iestādes nodrošina, ka visi ar mācībām, prasmju novērtēšanu, kompetences sertifikātu un mašīnista formulāru atjaunināšanu saistītie uzdevumi ir pakļauti pastāvīgai uzraudzībai saskaņā ar kvalitātes standartu sistēmu, kas izveidota, lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu attiecībā uz pamatprasībām un profesionālo kvalifikāciju.
25. pants
Neatkarīga vērtēšana
1. Zināšanu apguves procedūru neatkarīgu vērtēšanu, zināšanu, izpratnes, prasmju un kompetences vērtēšanu, kā arī kompetences sertifikātu un mašīnista formulāru izsniegšanas sistēmu vērtēšanu veic katrā dalībvalstī ne retāk kā piecos gados. Vērtēšanu veic kvalificētas personas, kas pašas nav saistītas ar attiecīgajām darbībām.
2. Šo neatkarīgo vērtējumu rezultātus pienācīgi dokumentē un dara zināmus attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja vajadzīgs, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu visas neatkarīgajā vērtēšanā atklātās nepilnības.
VII NODAĻA
VILCIENA BRIGĀŽU SERTIFICĒŠANA
26. pants
Vilcienu brigādēm piemērojamie noteikumi
Visiem vilciena brigādes locekļiem ir vajadzīgs sertifikāts, ko izdevusi kompetentā iestāde saskaņā ar šā panta noteikumiem.
Līdz 2009. gada 1. janvārim Aģentūra apsver vilciena brigāžu locekļu darba aprakstus un uzdevumus, ņemot vērā katra ietekmi uz transporta drošību. Aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 881/2004 17. pantu izstrādā ieteikumus par vilciena brigāžu sertificēšanu atbilstīgi šai direktīvai un vienotajiem Eiropas kvalifikācijas standartiem.
Pamatojoties uz šiem ieteikumiem, Komisija pieņem vilciena brigāžu sertifikācijas sistēmu saskaņā ar 31. panta 2. punktā noteikto procedūru. Pieņemtā sistēma kļūst par šīs direktīvas neatņemamu sastāvdaļu, un to izklāsta pielikumā.
Līdz sistēmas apstiprināšanai vilcienu brigādēm piemēro atbilstīgās SITS, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvām 96/48/EK un 2001/16/EK.
Ja šādu Kopienas noteikumu nav, kompetentās iestādes izstrādā un publicē obligātās izpildāmās prasības.
VIII NODAĻA
PĀRBAUDES UN SANKCIJAS
27. pants
Valsts kontroles
1. Kompetentā iestāde jebkurā laikā var veikt pasākumus, lai pārbaudītu vai tās jurisdikcijā kursējošo vilcienu vadītājiem ir dokumenti, kas izdoti saskaņā ar šo direktīvu.
2. Neatkarīgi no 1. pantā paredzētās pārbaudes, ja konstatē nolaidību darbavietā, vilcienu vadītājiem var pieprasīt pierādīt kompetenci. Šāda kompetences pierādīšana galvenokārt var ietvert atbilstības pārbaudi saskaņā ar 11. panta 3. un 4. punktā noteiktajām prasībām.
3. Kompetentā iestāde var veikt administratīvās procedūras attiecībā uz to vilciena vadītāju, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldītāju, vērtētāju un mācību centru atbilstību šai direktīvai, kuri veic darbības savas jurisdikcijas robežās.
4. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka citas dalībvalsts kompetentās iestādes izdotais kompetences sertifikāts neatbilst attiecīgajiem kritērijiem, tā var vērsties pie šīs iestādes un pieprasīt veikt turpmāko pārbaudi, vai arī anulēt kompetences sertifikātu. Attiecīgo kompetences sertifikātu izsniegusī iestāde šo prasību pārbauda trīs nedēļu laikā un savu lēmumu paziņo otrai iestādei.
5. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka mašīnista formulārs neatbilst attiecīgajiem kritērijiem, tā var vērsties pie dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma un pieprasīt veikt turpmāko pārbaudi, vai arī anulēt mašīnista formulāru.
6. Ja dalībvalsts uzskata, ka citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtais lēmums saskaņā ar 4. punktu neatbilst attiecīgajiem kritērijiem, lietu nosūta Komisijai, kura trīs mēnešu laikā sniedz atzinumu. Ja nepieciešams, attiecīgajai dalībvalstij ierosina veikt korektīvus pasākumus. Domstarpību vai strīdu gadījumā lietu nosūta 31. panta 1. punktā minētajai Komitejai, un Komisija saskaņā ar 31. panta 2. punktā noteikto procedūru veic visus nepieciešamos pasākumus.
28. pants
Sankcijas
Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas saskaņā ar šo direktīvu pieņemto valsts tiesību aktu pārkāpšanas gadījumos, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām, nediskriminējošām un preventīvām. Dalībvalstis paziņo šos noteikumus Komisijai vēlākais līdz 34. pantā noteiktajam datumam un, nekavējoties paziņo par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas tos ietekmē.
IX NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
29. pants
Atkāpes
Dalībvalstis šīs direktīvas īstenošanai pieņemtos pasākumus var neattiecināt uz:
|
a) |
metro, tramvajiem un citām vieglajām dzelzceļa sistēmām; |
|
b) |
tīkliem, kuru ekspluatācija ir atdalīta no pārējās dzelzceļa sistēmas, un tie paredzēti tikai vietējo, pilsētas vai piepilsētas pasažieru pārvadāšanas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī tikai šos tīklus ekspluatējošo uzņēmumu darbībai; |
|
c) |
privātu dzelzceļa infrastruktūru, ko izmanto tikai infrastruktūras īpašnieki pašu kravu pārvadājumu nodrošināšanai; |
|
d) |
vilcienu vadītājiem, kas brauc tikai pa sliežu ceļu posmiem, kuri ir slēgti parastai satiksmei dzelzceļa sistēmu apkopes, atjaunošanas vai uzlabošanas nolūkos. |
30. pants
Pielikumu grozījumi
Pielikumi ir pielāgoti zinātnes un tehnikas attīstībai saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru, pilnībā ievērojot procedūras un kompetences, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 881/2004, jo īpaši tās 3., 4., 6., 12. un 17. pantā.
Sociālie partneri piedalās šajā pielikumu pielāgošanā, darbodamies nozares sociālā dialoga komitejā, kas izveidota ar Lēmumu 98/500/EK (15).
31. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 96/48/EK 21. pantu.
2. Ja izdarīta atsauce uz šo pantu, tad saskaņā ar 8. pantu piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantā noteikto regulatīvo procedūru.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laika periods ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
32. pants
Ziņojums
Aģentūra saskaņā ar šo direktīvu izvērtē vilcienu vadītāju sertificēšanas gaitu un citus pasākumus dalībvalstīs, kuri attiecas uz vilciena vadītāju kompetences pārvaldību. Ne vēlāk kā 2009. gada 1. janvārī tā iesniedz Komisijai ziņojumu, minot veicamos sistēmas uzlabojumus, ja tādi vajadzīgi, attiecībā uz kompetences sertifikātu un mašīnista formulāru izdošanu, mācību centru un vērtētāju akreditāciju, kompetento iestāžu ieviesto kvalitātes sistēmu, formulāru savstarpējo atzīšanu un mobilitāti darba tirgū.
Komisija, pamatojoties uz šiem ieteikumiem, veic attiecīgus pasākumus un, nepieciešamības gadījumā, ierosina priekšlikumus šīs direktīvas grozīšanai.
33. pants
Sadarbība
Dalībvalstis sniedz savstarpēju palīdzību šīs direktīvas īstenošanā.
34. pants
Transponēšana
1. Vēlākais līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstīs stājas spēkā šīs direktīvas prasību izpildei nepieciešamie normatīvie un administratīvie akti, tās nekavējoties dara to Komisijai zināmu.
Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka kā izdarāmas šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.
35. pants
Pakāpeniska ieviešana
1. Šo direktīvu ievieš pakāpeniski, atbilstīgi turpmāk norādītajiem posmiem.
|
a) |
Pirmā posma laikā (2006.–2008. g.) dalībvalstis šo direktīvu transponē valsts tiesību aktos. Izveido 20. pantā minētos reģistrus. |
|
b) |
No 2007. gada 1. janvāra pirmo vilcienu vadītāju grupu sertificē saskaņā ar šo direktīvu; minētajā grupā ietilpst vilcienu vadītāji, kas vada lokomotīves un vilcienus, kuru tiesības piekļūt Kopienas dzelzceļa tīklam izriet no Direktīvas 91/440/EEK, vai kas vada pasažieru vilcienus, kuri veic pārvadājumus saskaņā ar pārrobežu sadarbības vienošanos starp uzņēmumiem. |
|
c) |
No 2009. gada 1. janvāra un pamatojoties uz priekšlikumu, kas jāpieņem Komisijai saskaņā ar 26. panta sertifikācijas shēmu, vilciena brigāžu locekļus sertificē saskaņā ar šo direktīvu. |
|
d) |
No 2010. gada 1. janvāra visus pārējos vilcienu vadītājus sertificē saskaņā ar šo direktīvu. |
2. Pēc jebkuras dalībvalsts pieprasījuma Komisija prasa Aģentūrai, lai tā, konsultējoties ar šo dalībvalsti, veic izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanu vilciena vadītājiem un vilciena brigādēm, kas strādā tikai šīs dalībvalsts teritorijā. Izmaksu un ieguvumu analīze aptver 10 gadus, un Komisijai to iesniedz līdz 1. punkta a) apakšpunktā minētā posma beigām.
Ja izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka izmaksas, kas radušās, piemērojot direktīvu tādiem vilciena vadītājiem un vilciena brigādēm, ir lielākas nekā ieguvumi, Komisija saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu sešu mēnešu laikā pēc izmaksu un ieguvumu analīzes iesniegšanas. Ar minēto lēmumu tādus vilciena vadītājus un vilciena brigādes var atbrīvot no c) un d) apakšpunktu piemērošanas uz laiku līdz 10 gadiem.
3. Nosaka pārejas periodu, kas sākas no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas un beidzas divus gadus pēc lēmuma par reģistros iekļautajiem pamatparametriem, kā noteikts 20. pantā. Pārejas periodā dalībvalstis var sertificēt vilcienu vadītājus saskaņā ar tiem noteikumiem, kas piemēroti pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās, ja vilcienu vadītāji ir strādājuši savā profesijā vai uzsākuši mācīties apstiprinātā izglītības vai mācību programmā, vai apstiprinātā mācību kursā pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.
4. Dalībvalstīm līdz 2015. gadam jāaizstāj visi sertifikāti un formulāri, kas izsniegti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā un iepriekš minētā pārejas perioda laikā, ar šai direktīvai atbilstošiem kompetences sertifikātiem un mašīnista formulāriem, neskarot 2. punktu.
5. Visi tie vilcienu vadītāji, kuri sertificēti saskaņā ar noteikumiem, kas piemēroti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, līdz 2010. gadam var turpināt profesionālo darbību gadījumos, kas saistīti ar pārrobežu pārvadājumiem, un līdz 2015. gadam pārējos gadījumos. Šī direktīva neparedz nekādas attiecīgo kompetences sertifikātu savstarpējās atzīšanas tiesības, tomēr neierobežo ar Direktīvu 92/51/EEK izveidoto vispārējo savstarpējās atzīšanas sistēmu, kuru turpina piemērot līdz pārejas perioda beigām.
6. Aģentūra jebkurā laikā var izvērtēt iespēju lietot viedkarti 4. pantā paredzētā kompetences sertifikāta un mašīnista formulāra vietā. Šādas viedkartes priekšrocība ir minēto divu elementu apvienojums vienā un vienlaikus to var izmantot citās ierīcēs vai nu saistībā ar drošības zonu, vai arī vilciena vadītāja darba organizēšanas nolūkos. Vajadzības gadījumā Komisija saskaņā ar 31. panta 2. punktā noteikto procedūru un, pamatojoties uz Aģentūras sagatavoto projektu, pieņem šādas viedkartes tehniskās un ekspluatācijas specifikācijas.
36. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
37. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
…, …
Eiropas Parlamenta vārdā
Priekšsēdētājs
Padomes vārdā
Priekšsēdētājs
(1) OV C 221, 8.9.2005., 64. lpp.
(2) OV C 71, 22.3.2005., 26. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra nostāja.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un par Direktīvu 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju ( OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.).
(5) OV L 237, 24.8.1991 ., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
(6) OV L 195, 27.7.2005., 18. lpp.
(7) Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīva 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību ( OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/50/EK (OV L 164, 30.4.2004., 114. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīva 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību ( OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu ( OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.).
(10) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(11) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
(12) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(13) OV L 209, 24.7.1992., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2004/108/EK ( OV L 32, 5.2.2004., 15. lpp.).
(14) OV L 199, 31.7.1985., 56. lpp.
(15) Komisijas 1998. gada 20. maija Lēmums 98/500/EK par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu izveidi Eiropas līmenī ( OV L 225, 12.8.1998., 27. lpp.) Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
I PIELIKUMS
KOPIENAS KOMPETENCES SERTIFIKĀTA PARAUGS UN MAŠĪNISTA FORMULĀRS
1. Kompetences sertifikāta apraksts
Vilciena vadītāja kompetences sertifikāta fiziskajiem raksturlielumiem jābūt saskaņā ar ISO standartiem 7810 un 7816-1.
Vilciena vadītāju kompetences sertifikātu raksturlielumu novērtēšanas metodēm, kas paredzētas, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem, jābūt saskaņā ar ISO standartu 10373.
2. Kompetences sertifikāta saturs
Kompetences sertifikāta priekšpusē ievietota šāda informācija:
|
a) |
vārdi “Vilciena vadītāja kompetences sertifikāts”, iespiesti ar lielajiem burtiem kompetences sertifikāta izsniedzējas dalībvalsts valodā vai valodās; |
|
b) |
kompetences sertifikāta izsniedzējas dalībvalsts nosaukums (neobligāti); |
|
c) |
kompetences sertifikāta izsniedzējas dalībvalsts atšķirības zīme saskaņā ar ISO 3166 valstu kodu, kas iespiesta negatīvā uz zila taisnstūra un ko ietver 12 dzeltenas zvaigznes; |
|
d) |
īpaša izdotā kompetences sertifikāta informācija šādā secībā:
|
|
e) |
vārdi “Eiropas Kopienu paraugs” kompetences sertifikāta izsniedzējas dalībvalsts valodā vai valodās un vārdi “Vilciena vadītāja kompetences sertifikāts” pārējās Kopienas valodās, iespiesti ar dzeltenu krāsu, veidojot kompetences sertifikāta fonu; |
|
f) |
standartkrāsas:
|
3. Mašīnista formulārs
Mašīnista formulārā ievietota šāda informācija:
|
9. |
to dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu nosaukums un adrese, kuros vilciena vadītājam ir atļauts vadīt vilcienus; |
|
10. |
kategorijas, kurām atbilst formulāra īpašnieka tiesības vadīt vilcienu; |
|
11. |
ritošā sastāva veids, ko formulāra īpašnieks ir tiesīgs vadīt; |
|
12. |
infrastruktūra, kurā formulāra īpašnieks ir tiesīgs vadīt vilcienu; |
|
13. |
jebkura cita informācija vai ierobežojumi. |
4. Valsts reģistru datu saturs
|
a) |
Dati par kompetences sertifikātu:
|
|
b) |
Dati par mašīnista formulāru:
|
II PIELIKUMS
VILCIENU VADĪTĀJU PIENĀKUMI
|
1. |
Pirms atiešanas veikt paredzētās pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļa darbību un kravnesību. |
|
2. |
Palīdzēt pārbaudīt bremžu efektivitāti. |
|
3. |
Vadīt lokomotīvi pienācīgā un drošā veidā, rūpīgi ievērojot signālus, ātruma ierobežojumus un grafikus. |
|
4. |
Apkalpot automātisko avārijas slēdzi un vilciena vadības sistēmu, kā arī novērošanas un ekspluatācijas ierīces. |
|
5. |
Savlaicīgi pamanīt un noteikt tehniskās un ekspluatācijas kļūmes un neraksturīgus starpgadījumus, kā arī nepieciešamības gadījumā pārbaudīt vai nav novērojami vagonu bojājumi un nepilnības, neļaut patvaļīgi iekļūt vilcienā un izsaukt palīdzību. |
|
6. |
Novērst niecīgas kļūmes un veikt pasākumus remontdarbu uzsākšanai gadījumā, ja transportlīdzeklim ir nopietnāki bojājumi. |
|
7. |
Nodrošināt vilciena manevru drošību. |
|
8. |
Veikt ikdienas pierakstus un iesniegt īsus rakstiskus, mutiskus vai elektroniskus ziņojumus par neraksturīgiem starpgadījumiem. |
III PIELIKUMS
PAMATPRASĪBAS
1. Kvalifikācijas
|
— |
vismaz deviņgadīga vidējā izglītība, kam seko divgadīga vai trīsgadīga vidējā izglītība tehniskās profesijās vai par mācekli, vai ar tirdzniecību saistītās profesijās; |
|
— |
vai: vismaz 12 gadu izglītība. |
2. Pārbaudes minimālais saturs pirms norīkošanas darbā
2.1 Medicīniskās pārbaudes
|
— |
vispārējā medicīniskā pārbaude; |
|
— |
jušanas funkciju pārbaudes (redze, dzirde, krāsu uztvere); |
|
— |
asins vai urīna analīzes, lai noteiktu diabetes mellitus un pārējos klīniskajā izmeklēšanā norādītos priekšnoteikumus; |
|
— |
EKG miera stāvoklī; |
|
— |
narkotiku klātbūtnes pārbaudes. |
2.2 Psiholoģiskās pārbaudes
Psiholoģisko pārbaužu mērķis ir palīdzēt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem norīkot darbā un vadīt personālu, kam ir drošai savu pienākumu veikšanai nepieciešamās kognitīvās, psihomotoriskās, kā arī uzvedības un personiskās iemaņas.
Nosakot psiholoģiskās pārbaudes saturu, psihologam jāņem vērā vismaz šādi kritēriji, kas ir būtiski ikvienai aizsargfunkciju prasībai:
|
— |
kognitīvās spējas: uzmanība un koncentrēšanās, atmiņa, uztvere, spriestspēja, komunikācijas spēja; |
|
— |
psihomotoriskās spējas: reakcijas ātrums, roku kustību koordinācija; |
|
— |
uzvedības un personiskās spējas: emociju paškontrole, uzvedības noturība, patstāvība, apzinīgums. |
Ja psihologs pārbaudē neiekļauj kādu no iepriekš minētajiem kritērijiem, šis lēmums ir jāpamato un jādokumentē.
3. Periodiskās pārbaudes pēc norīkošanas darbā
Papildus 14. panta 1. punktā norādītajam pārbaužu biežumam, arodārstam jāpalielina pārbaužu biežums, ja tas nepieciešams darbinieku veselība stāvokļa dēļ.
3.1 Periodisko medicīnisko pārbaužu minimālais saturs pēc norīkošanas darbā
Ja darbinieks atbilst pirms norīkošanas darbā noteiktajiem pārbaudes kritērijiem, specializētajās periodiskajās pārbaudēs jāiekļauj vismaz:
|
— |
vispārējā medicīniskā pārbaude; |
|
— |
jušanas funkciju pārbaude (redze, dzirde, krāsu uztvere); |
|
— |
asins vai urīna analīzes, lai noteiktu diabetes mellitus un pārējos klīniskajā izmeklēšanā norādītos priekšnoteikumus; |
|
— |
narkotiku klātbūtnes pārbaudes, ja šīs vielas uzrādītas klīniskajā izmeklēšanā. |
Vilcienu vadītājiem pēc 40 gadu vecuma papildus jāveic EKG miera stāvoklī.
3.2 Fiziskās piemērotības pārbaude
Fiziskā piemērotība jāpārbauda regulāri un pēc ikviena nelaimes gadījuma darbā , kā arī pēc jebkura darba pārtraukuma, kas sekojis nelaimes gadījumam, kurā iesaistīti cilvēki. Arodārsts vai uzņēmuma medicīniskās aprūpes dienests var pieņemt lēmumu veikt papildu medicīniskās pārbaudes, jo īpaši pēc 30 dienu slimības atvaļinājuma. Darba devējs var lūgt akreditētam ārstam pārbaudīt vilciena vadītāja fizisko piemērotību, ja darba devējam ir jāatsauc vilciena vadītājs no pienākumu veikšanas drošības apsvērumu dēļ.
Pienākumu veikšanas laikā vilciena vadītāji nekādā gadījumā nedrīkst atrasties jebkādu vielu iespaidā, kas varētu ietekmēt koncentrēšanās spējas, uzmanību vai uzvedību.
4. Medicīniskās prasības
4.1 Vispārīgās prasības
Personāls nedrīkst ciest no jebkāda veida veselības traucējumiem vai lietot medikamentus, kas varētu izraisīt:
|
— |
pēkšņu samaņas zudumu; |
|
— |
uzmanības vai koncentrēšanās spēju mazināšanos; |
|
— |
pēkšņu darbnespēju; |
|
— |
līdzsvara vai koordinācijas zudumu; |
|
— |
ievērojamu pārvietošanās spēju ierobežojumu. |
4.2 Redze
Attiecībā uz redzi jāievēro šādas prasības:
|
— |
redzes asums ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem: 0,8; vismaz 0,3 acij ar pasliktinātu redzes spēju; |
|
— |
redzi maksimāli koriģējošas kontaktlēcas: hipermetropijai +5/miopijai -8. Atkāpes ir pieļaujamas izņēmuma gadījumos un pēc acu ārsta atzinuma saņemšanas. Tad arodārsts pieņem lēmumu; |
|
— |
redze tuvumā un vidējā attālumā: pietiekama, ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem; |
|
— |
atļauts lietot kontaktlēcas; |
|
— |
normāla krāsu redze: izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu; |
|
— |
redzes lauks: pilns; |
|
— |
redze abām acīm: efektīva; |
|
— |
binokulārā redze: efektīva; |
|
— |
kontrastjutība: laba; |
|
— |
nav progresējoša redzes saslimšana; |
|
— |
lēcu implanti, keratomijas un keratektomijas ir atļautas tikai ar nosacījumu, ja tās pārbauda reizi gadā vai arodārsta noteiktajos intervālos. |
4.3 Dzirdes prasības
Pietiekama, audiogrammas apstiprināta dzirde, t.i.:
|
— |
pietiekami laba dzirde, lai varētu sarunāties pa telefonu, kā arī sadzirdēt brīdinājuma skaņas un radio ziņojumus. |
Kā pamatnostādnes nosaka šādas vērtības:
|
— |
dzirdes nepietiekamība nedrīkst pārsniegt 40 dB 500 un 1 000 Hz frekvencē; |
|
— |
dzirdes nepietiekamība nedrīkst pārsniegt 45 dB 2 000 Hz frekvencē ausij ar pasliktinātu skaņas plūsmas vadītspēju. |
4.4 Grūtniecība
Nepanesamības vai pataloģijas gadījumos grūtniecību var uzskatīt kā iemeslu pagaidu atbrīvošanai no vilcienu vadītāju pienākumu pildīšanas. Arodārstam (kā iepriekš noteikts) jānodrošina, lai tiktu ievērotas tiesiskās normas, kas aizsargā strādājošas grūtnieces.
4.5 Īpaši veselības kritēriji vilcienu vadītājiem
4.5.1 Redze
|
— |
redzes asums ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem: 1,2; vismaz 0,5 acij ar pasliktinātu redzes spēju; |
|
— |
spēja paciest apžilbināšanu; |
|
— |
nav atļauts lietot krāsainās kontaktlēcas un fotohromatiskās lēcas. Drīkst lietot lēcas ar UV staru aizsargfiltru. |
4.5.2 Dzirdes un runas prasības
|
— |
nekādas vestibulārā aparāta anomālijas; |
|
— |
nekādi hroniski runas defekti (spēja nodot ziņojumus skaļā un skaidrā balsī); |
|
— |
nedrīkst izmantot dzirdes aparātus. |
5. Valodas prasmju pārbaudes
Par dzelzceļu satiksmes kontroli atbildīgajam personālam jāprot pielietot ekspluatācijas SITS aprakstītā ziņojumu un sazināšanās metode.
Vilcienu vadītājiem un citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbiniekiem, kuriem jāsazinās ar infrastruktūras pārvaldītāju būtiskos drošības jautājumos, jābūt attiecīgā infrastruktūras pārvaldītāja norādītās valodas prasmēm. Darbinieku valodas prasmēm jābūt tādā līmenī, lai viņi varētu aktīvi un efektīvi sazināties ikdienas, sarežģītās un avārijas situācijās.
IV PIELIKUMS
PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS
Vispārīgā programma un mācību metode
1. Ievads
Mācību kursu saturā un organizācijā jāiekļauj:
|
— |
ievads attiecīgā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbā un amata pienākumos, tostarp pirmās palīdzības sniegšana un drošības un veselības aizsardzība darbā; |
|
— |
ekspluatācijas noteikumi, satiksmes drošības noteikumi; |
|
— |
mašīnbūve (dzelzceļa infrastruktūra un ritošais sastāvs), īpašu uzmanību pievēršot signalizēšanai, bremžu sistēmām un vilciena vadības sistēmām, vilciena sagatavošana ekspluatācijai, kā arī bojājumu noteikšana un remontdarbi. Lēmuma pieņemšana par lokomotīves atbilstību ekspluatācijai; |
|
— |
saziņa; mācības skaļruņa izmantošanā, kas ietilpst klientu apkalpošanas darbā; |
|
— |
vilciena vadīšanas prasmju apgūšana: līdzbraukšana pieredzējušam vilcienu vadītājam, vilciena vadīšana uzraudzībā, simulators, vilciena patstāvīga vadīšana; |
|
— |
vietējo apstākļu un maršrutu zināšanu apgūšana; šīs mācības var notikt pēc kvalifikācijas iegūšanas, kad vilciena vadītājs norīkots veikt noteiktus darba pienākumus; |
|
— |
negadījumi un ārkārtas situācijas: noturība stresa un konfliktsituāciju apstākļos; |
|
— |
ugunsdzēsība. |
Nepieciešamās prasmes iedalītas trīs daļās:
|
— |
“vispārīgā” daļa, kas detalizēti aprakstīta V pielikumā; |
|
— |
ritošā sastāva daļa, kas detalizēti aprakstīta VI pielikumā; |
|
— |
infrastruktūras daļa, kas detalizēti aprakstīta VII pielikumā. |
2. Mācību metode
Jābūt labam līdzsvaram starp teorētiskajām mācībām (mācības klasē un uzskates līdzekļi) un praktiskajām mācībām (pieredze darba vietā, vilciena vadīšana ar un bez uzraudzības).
Datorizētas mācības ir pieļaujamas, individuāli apgūstot ekspluatācijas noteikumus, signalizēšanas situācijas, utt. Tomēr jāizmanto jaunākās paaudzes simulatori.
Simulatoru izmantošana var būt noderīga efektīvā vilcienu vadītāju apmācībā; īpaši noderīgi tie ir, lai samazinātu braukšanas laiku infrastruktūras robežās, ārkārtas situāciju risināšanas mācībās un kvalifikācijas celšanas mācībās, apgūstot jauna tipa lokomotīvju vadīšanu.
Attiecībā uz maršruta zināšanu apguvi vēlamākā metode ir tāda, ja vilcienu vadītājs pavada citu vilcienu vadītāju vairākos braucienos pa maršrutu gan dienas, gan nakts laikā. Kā alternatīvu mācību metodi var izmantot video ierakstus, kuros redzams maršruts no vilciena vadītāja kabīnes.
3. Pārbaude
Mācību kursa beigās jākārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude.
Vilciena vadīšanas prasmi parasti pārbauda, veicot novērtēšanas braucienus pa maršrutu tīklu. Var arī izmantot simulatorus, lai novērtētu ekspluatācijas noteikumu ievērošanu un vilciena vadītāja rīcību īpaši sarežģītās situācijās.
V PIELIKUMS
VISPĀRĪGO PROFESIONĀLO ZINĀŠANU PĀRBAUDE
Galvenās tēmas
Vispārīgo mācību mērķi ir šādi:
|
— |
apgūt zināšanas un procedūras par dzelzceļa tehnoloģijām, tostarp drošības un ekspluatācijas noteikumus; |
|
— |
apgūt zināšanas un procedūras par riskiem, kas saistīti ar dzelzceļa ekspluatāciju un dažādiem līdzekļiem, ko izmanto šo risku novēršanā; |
|
— |
apgūt zināšanas un procedūras par vienu vai vairākiem dzelzceļa ekspluatācijas režīmiem; |
|
— |
apgūt zināšanas un procedūras par vienu vai vairākiem ritošā sastāva tipiem. |
Vilcienu vadītājiem īpaši nepieciešams:
|
— |
izprast darbam vilciena vadītāja profesijā nepieciešamās konkrētās prasības, to svarīgumu, kā arī profesionālās un personiskās prasības (ilgas darba stundas, prombūtne no mājām, utt.); |
|
— |
ievērot personāla drošības noteikumus; |
|
— |
pārzināt dažādus vilcējus; |
|
— |
zināt un pielietot darba metodi pareizajā veidā; |
|
— |
pārzināt standarta un ekspluatācijas dokumentus (procedūru rokasgrāmatu un dzelzceļa līniju rokasgrāmatu saskaņā ar ekspluatācijas SITS, vadītāja rokasgrāmatu, tehniskās palīdzības rokasgrāmatu, utt.); |
|
— |
pielāgoties ar drošību saistītai profesijai nepieciešamajam dzīvesveidam; |
|
— |
pārzināt procedūras, kas piemērojamas negadījumos ar cietušajiem; |
|
— |
vispārīgi pārzināt ar dzelzceļa ekspluatāciju saistītās iespējamās briesmas; |
|
— |
zināt satiksmes drošību noteicošos principus; |
|
— |
piemērot elektrotehnoloģijas principus. |
VI PIELIKUMS
RITOŠĀ SASTĀVA PROFESIONĀLO ZINĀŠANU PĀRBAUDE
Pēc speciālu mācību par ritošo sastāvu pabeigšanas vilcienu vadītājiem jāprot veikt šādi uzdevumi.
1. Testi un pārbaudes pirms atiešanas
Vilcienu vadītājiem nepieciešams:
|
— |
veikt maršruta pārbaudi un izskatīt attiecīgos dokumentus; |
|
— |
apkopot dokumentāciju un sagādāt nepieciešamo aprīkojumu; |
|
— |
pārbaudīt vilcēja veiktspēju; |
|
— |
vilcējā pārbaudīt dokumentos ierakstīto informāciju; |
|
— |
veicot īpašas pārbaudes un testus, pārliecināties, vai vilcējs spēj nodrošināt nepieciešamo vilcējspēku un vai darbojas drošības ierīce; |
|
— |
veikt jebkuras ikdienas profilaktiskās apkopes darbības. |
2. Ritošā sastāva zināšanas
Lai vadītu lokomotīvi, vilcienu vadītājam jāpārzina visas tā rīcībā esošās vadības un uztveršanas ierīces, jo īpaši tās, kas saistītas ar:
|
— |
vilci; |
|
— |
bremzēšanu; |
|
— |
satiksmes drošības aprīkojumu. |
Lai atklātu un konstatētu ritošā sastāva bojājumu vietas, ziņotu par tām un noteiktu, kas ir nepieciešams tā remontam, un atsevišķos gadījumos veiktu remontu, vilcienu vadītājam jāpārzina (1):
|
— |
ritošā sastāva sastāvdaļas, to pielietojums, ka arī īpašs vagonu aprīkojums, jo īpaši sistēma vilciena apturēšanai, atverot bremžu caurulīti; |
|
— |
ritošā sastāva iekšpuses un ārpuses marķējuma nozīme, jo īpaši to simbolu nozīme, kurus lieto bīstamu preču pārvadāšanā; |
|
— |
vilcējiem raksturīgās daļas (2). |
3. Bremžu pārbaude
Vilcienu vadītājiem nepieciešams:
|
— |
pirms atiešanas pārbaudīt, vai vilciena faktiskā bremzēšanas jauda atbilst tai bremzēšanas jaudai, kāda nepieciešama dzelzceļa līnijā saskaņā ar transportlīdzekļa dokumentāciju; |
|
— |
pirms atiešanas pārbaudīt vilcēja bremžu darbību iedarbināšanas un braukšanas laikā. |
4. Vilciena ekspluatācijas režīms un maksimālais ātrums saistībā ar dzelzceļa līnijas raksturlielumiem
Vilcienu vadītājiem nepieciešams:
|
— |
ņemt vērā pirms atiešanas saņemto informāciju; |
|
— |
noteikt vilciena vadīšanas veidu un maksimālo ātrumu, pamatojoties uz tādiem mainīgajiem lielumiem, kā ātruma ierobežojumi vai jebkādas signalizācijas izmaiņas. |
5. Vilciena vadīšanas veids, nebojājot iekārtas vai ritošo sastāvu
Vilcienu vadītājiem nepieciešams:
|
— |
izmantot visas pieejamās vadības sistēmas saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem; |
|
— |
iedarbināt vilcienu, ņemot vērā adhēziju un jaudas ierobežojumus; |
|
— |
jebkurā brīdī zināt vilciena pozīciju uz dzelzceļa līnijas; |
|
— |
pielietot bremzes, lai samazinātu ātrumu un apturētu vilcienu, ņemot vērā ritošā sastāva un iekārtu stāvokli. |
6. Bojājumi
Vilcienu vadītājiem nepieciešams:
|
— |
pamanīt vilciena darbībai neraksturīgas iezīmes; |
|
— |
noteikt bojājumu pazīmes, izšķirt tās un reaģēt atbilstīgi to salīdzinošajam svarīgumam, vienmēr piešķirot prioritāti dzelzceļa satiksmes un cilvēku drošībai; |
|
— |
pārzināt pieejamos aizsardzības un sakaru līdzekļus; |
|
— |
pārbaudīt vilcienu, lai atklātu jebkuru mazāko bojājumu; |
|
— |
mēģināt novērst šādus bojājumus. |
7. Ekspluatācijas starpgadījumi un nelaimes gadījumi, ugunsgrēki un nelaimes gadījumi ar cietušajiem
Vilcienu vadītājiem nepieciešams:
|
— |
veikt pasākumus, lai neļautu patvaļīgi iekļūt vilcienā un izsaukt palīdzību, ja nelaimes gadījumā cietuši vilcienā esošie cilvēki; |
|
— |
noteikt, vai vilciens pārvadā bīstamas preces, kā arī noteikt to atrašanās vietu, vadoties pēc vilciena dokumentācijas un vagonu sarakstiem. |
8. Nosacījumi brauciena turpināšanai pēc nelaimes gadījuma ar ritošo sastāvu
Pēc nelaimes gadījuma vilcienu vadītājiem nepieciešams:
|
— |
izlemt, vai vilciens var turpināt ceļu un ar kādiem nosacījumiem; |
|
— |
iespējami īsā laikā šos nosacījumus paziņot infrastruktūras pārvaldītājam. |
9. Vilciena apstādināšana
Vilcienu vadītājiem jāveic pasākumi, lai nodrošinātos pret pēkšņu vilciena iedarbināšanos pat vissarežģītākajos apstākļos.
(1) jo īpaši:
|
— |
mehāniskā uzbūve |
|
— |
bremžu sistēma |
|
— |
atkabināšanas un sakabināšanas aprīkojums |
|
— |
ritošā daļa |
|
— |
drošības aprīkojums. |
(2) jo īpaši:
|
— |
pantogrāfs un augstsprieguma shēmas |
|
— |
degvielas tvertnes, degvielas padeves sistēma, izplūdes iekārta |
|
— |
vilces ķēde, dzinēji un transmisija |
|
— |
akaru iekārta (radio saziņai starp zemes staciju un vilcienu, utt.) |
VII PIELIKUMS
INFRASTRUKTŪRAS PROFESIONĀLO ZINĀŠANU PĀRBAUDE
Infrastruktūras tēmas
1. Bremžu pārbaude
Vilcienu vadītājiem pirms atiešanas jāpārbauda, vai vilciena faktiskā bremzēšanas jauda atbilst tai bremzēšanas jaudai, kāda nepieciešama dzelzceļa līnijā saskaņā ar transportlīdzekļa dokumentāciju.
2. Ekspluatācijas veids un vilciena maksimālais ātrums saskaņā ar dzelzceļa līnijas raksturlielumiem
Vilcienu vadītājiem nepieciešams:
|
— |
ņemt vērā pirms atiešanas saņemto informāciju, piemēram, ātruma ierobežojumus vai signalizācijas izmaiņas; |
|
— |
noteikt vilciena vadīšanas veidu un maksimālo ātrumu, ņemot vērā dzelzceļa līnijas raksturlielumus. |
3. Dzelzceļa līnijas pārzināšana
Vilcienu vadītājiem jāparedz iespējamās problēmas un atbilstīgi jāreaģē saskaņā ar drošības un izpildes noteikumiem. Līdz ar to viņiem pilnībā jāpārzina dzelzceļa līnijas un objekti savā maršrutā, kā arī jebkurā iepriekš apstiprinātā līdzvērtīgā maršrutā.
Svarīgi ir šādi aspekti:
|
— |
ekspluatācijas nosacījumi (sliežu ceļu maiņa, vienvirziena ceļš, utt.) |
|
— |
attiecīgajam braukšanas veidam piemēroto sliežu ceļu noteikšana; |
|
— |
ekspluatācijas režīms; |
|
— |
bloku sistēma un ar to saistītie noteikumi; |
|
— |
staciju nosaukumi, kā arī staciju un signālposteņu atrašanās vietas un to attālumi, lai atbilstīgi pielāgotu braukšanas veidu; |
|
— |
signalizācija par dažādu ekspluatācijas vai energoapgādes sistēmu maiņu; |
|
— |
ātruma ierobežojumi dažādām vilcienu kategorijām, ko ekspluatē vilciena vadītājs; |
|
— |
topogrāfiskā struktūra; |
|
— |
īpaši bremzēšanas nosacījumi, piemēram, dzelzceļa līnijās ar stāvu nogāzi; |
|
— |
īpašas ekspluatācijas īpatnības: īpaši signāli, zīmes, atiešanas nosacījumi, utt. |
4. Drošības noteikumi
Vilcienu vadītājiem nepieciešams:
|
— |
iedarbināt vilcienu tikai pēc visu paredzēto nosacījumu izpildes (vilcienu saraksts, izbraukšanas pavēle vai signāls, signālu ieslēgšana vajadzības gadījumā, utt.); |
|
— |
ievērot signālus sliežu ceļa malā vai vadītāja kabīnē, nekavējoties tos izprast un nekļūdīgi rīkoties saskaņā ar norādījumiem; |
|
— |
nodrošināt drošu vilciena vadību saskaņā ar īpašiem ekspluatācijas režīmiem: ievērot īpašu režīmu, ja tas noteikts instrukcijās, kā arī pagaidu ātruma ierobežojumus, braukšanu pretējā virzienā, atļauju braukt garām signāliem briesmu gadījumā, pārslēgšanas operācijas, pagriezienus, noteikumus braucot cauri būvlaukumiem, utt.; |
|
— |
ievērot plānotās vai papildu pieturas un, ja nepieciešams, šo pieturu laikā veikt pasažieriem nepieciešamās papildu darbības, proti, atvērt un aizvērt durvis. |
5. Vilciena vadīšana
Vilcienu vadītājiem nepieciešams:
|
— |
jebkurā brīdī zināt vilciena pozīciju uz dzelzceļa līnijas; |
|
— |
pielietot bremzes, lai samazinātu ātrumu un apturētu vilcienu, ņemot vērā ritošā sastāva un iekārtu stāvokli; |
|
— |
pielāgot vilciena vadīšanu saskaņā ar grafiku un saņemtajām energotaupības pavēlēm, ņemot vērā vilcēja, vilciena, dzelzceļa līnijas un vides raksturlielumus. |
6. Bojājumi
Vilcienu vadītājiem nepieciešams:
|
— |
pamanīt, ciktāl to atļauj vilciena ekspluatācija, infrastruktūrai vai videi neraksturīgas iezīmes attiecībā uz signāliem, sliežu ceļiem, energoapgādi, pārmijām, sliežu ceļa apkārtni, pārējo satiksmi; |
|
— |
pamanīt vilciena darbībai neraksturīgas iezīmes; |
|
— |
zināt noteiktus attālumus, lai izvairītos no šķēršļiem; |
|
— |
iespējami īsā laikā ziņot infrastruktūras pārvaldītājam par pamanīto bojājumu vietu un veidu, pārliecinoties, ka informācija ir pareizi saprasta; |
|
— |
kad vien tas nepieciešams, nodrošināt vai veikt pasākumus, lai nodrošinātu satiksmes un cilvēku drošību. |
7. Ekspluatācijas starpgadījumi un nelaimes gadījumi, ugunsgrēki un nelaimes gadījumi ar cietušajiem
Vilcienu vadītājiem nepieciešams:
|
— |
veikt pasākumus, lai neļautu patvaļīgi iekļūt vilcienā un izsaukt palīdzību, ja nelaimes gadījumā cietuši cilvēki; |
|
— |
noteikt nepieciešamo vilciena pieturvietu ugunsgrēka gadījumā un, ja nepieciešams, palīdzēt evakuēt pasažierus; |
|
— |
iespējami īsā laikā sniegt noderīgu informāciju par ugunsgrēku, ja vilciena vadītājs viens pats nespēj kontrolēt uguns izplatību; |
|
— |
pēc starpgadījuma pieņemt lēmumu, vai ritošais sastāvs var turpināt ceļu un ar kādiem nosacījumiem; |
|
— |
iespējami īsā laikā šos nosacījumus paziņot infrastruktūras pārvaldītājam. |
P6_TA(2005)0356
Starptautisko vilcienu pasažieru tiesības un pienākumi ***I
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par starptautisko dzelzceļa pārvadājumu pasažieru tiesībām un pienākumiem (KOM(2004)0143 — C6-0003/2004 — 2004/0049(COD))
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0143) (1), |
|
— |
ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C6-0003/2004), |
|
— |
ņemot vērā tā Reglamenta 51. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0123/2005), |
|
1. |
apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; |
|
2. |
prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu; |
|
3. |
uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. |
(1) OV vēl nav publicēts.
P6_TC1-COD(2004)0049
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 28. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2005 par dzelzceļa pārvadājumu pasažieru tiesībām un pienākumiem
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),
tā kā:
|
(1) |
Kopējās transporta politikas kontekstā ir svarīgi nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti un dzelzceļa pārvadājumu izmantotāju tiesības un uzlabot dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, lai palielinātu dzelzceļa pārvadājumu daļu attiecībā uz citiem pārvadājumu veidiem. |
|
(2) |
Patērētāju aizsardzības politikas stratēģijā 2002.-2006. gadam (4) ir noteikts mērķis sasniegt augstu patērētāju aizsardzības līmeni transporta jomā un nodrošināt patērētāju aizsardzību saskaņā ar Līguma 153. panta 2. punkta prasībām. |
|
(3) |
Spēkā esošā 1980. gada 9. maija Konvencija par starptautiskiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) ietver Vienotos noteikumus attiecībā uz Starptautisko dzelzceļa pasažieru dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIV – konvencijas A pielikums). COTIF grozīja ar “Viļņas 1999. gada 3. jūnija protokolu”. Kopienas pievienošanās COTIF konvencijai būs iespējama, kad “Viļņas protokols” būs stājies spēkā. Ir svarīgi, lai šajā regulā tiktu ņemti vērā CIV ietvertie noteikumi. Tomēr ir vēlams paplašināt regulas darbības sfēru un aizsargāt ne tikai starptautiskos, bet arī vietējos pasažierus. Juridiskās precizitātes apsvērumu dēļ ir svarīgi izvairīties no noteikumu iekļaušanas regulā burtiskā veidā, ja CIV šie noteikumi jau ir ietverti. |
|
(4) |
Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu izmantotājiem ir tiesības saņemt informāciju par pakalpojumu pirms reisa, pēc reisa un tā laikā. |
|
(5) |
Dzelzceļa pasažieris ir pārvadājuma līguma vājākā puse, un tādēļ pasažieru tiesības ir jāaizsargā. |
|
(6) |
Dzelzceļa pasažieru biļešu tirdzniecībā lietotās datorizētās sistēmas, tās pareizi izmantojot, var sniegt svarīgus un lietderīgus pakalpojumus dzelzceļa pasažieriem. Tādēļ ir vajadzīgs, izvairoties no diskriminācijas, atvieglot piekļuvi šādām sistēmām. |
|
(7) |
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir jāsadarbojas, lai atvieglotu pāreju no viena tīkla uz citu, kā arī no viena operatora uz citu, un ar šo sadarbību jāveicina komplekso biļešu pieejamība dzelzceļa pasažieriem. |
|
(8) |
Lai nodrošinātu, ka dzelzceļa pārvadājuma pasažieris gūst labumu no šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri sniedz dzelzceļa pārvadājumu pasažieru pakalpojumus, ir jāsadarbojas. Jebkuram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kurš sniedz dzelzceļa pārvadājumu pasažieru pakalpojumus, ir jābūt pieejamai šādai sadarbībai ar nediskriminējošiem noteikumiem. |
|
(9) |
Dzelzceļa pārvadājumu pasažieru pakalpojumiem ir jāsniedz vispārējs labums visiem pilsoņiem. Visiem pasažieriem, ieskaitot pasažierus ar invaliditāti vai citus pasažierus ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ir tiesības uz vienlīdzīgām iespējām ceļošanai ar dzelzceļu nejūtot diskrimināciju . |
|
(10) |
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un staciju vadībai vienmēr būtu jāņem vērā visas to cilvēku iespējamās problēmas, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās spējas, kad, iegādājoties jaunu ritošo sastāvu vai rekonstruējot stacijas, sistemātiski uzlabotu informācijas un atbalsta struktūras, kā arī vispārējās dzelzceļa tīklu piekļuves iespējas. |
|
(11) |
Drošas un mūsdienīgas dzelzceļa pārvadājumu sistēmas nodrošināšanai ir nepieciešama neierobežotas atbildības sistēma pasažieru nāves vai traumas gadījumā. |
|
(12) |
Ieviešot ierobežojumus atbildībai par bagāžas nozaudēšanu vai sabojāšanu, kā arī par kaitējumu, kas radies kavēšanās, nokavētas pārsēšanās vai brauciena atcelšanas dēļ, ir jāpanāk lielāka skaidrība un jārada stimuls dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgum, kas savukārt dos labumu pasažieriem. |
|
(13) |
Ir vēlams atvieglot nelaimes gadījumu upuru un viņu apgādājamo īstermiņa finansiālās rūpes laika periodā tūlīt pēc nelaimes gadījuma. |
|
(14) |
Ir svarīgi, lai šīs regulas noteikumus piemēro arī tad, ja pasažieru pārvadājumus veic ar citiem pārvadājuma veidiem, it īpaši pa jūru vai iekšējiem ūdensceļiem, vai nu īslaicīgu izmaiņu dēļ, vai veicot daļu no brauciena ar dzelzceļu. Šāds dzelzceļa operatora atbildības pārsvars atbilst starptautiskām konvencijām, it īpaši 1. panta 3) apakšpunktam CIV, “Viļņas protokolam” un 2002.gada Atēnu Konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2. panta 2) apakšpunktam. |
|
(15) |
Ja reisu izpilda secīgi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, pasažieriem ir jāvar ierosināt prasību pret jebkuru no pārvadājumā iesaistītajiem uzņēmumiem. |
|
(16) |
Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus interesēs ir nodrošināt augstu drošības līmeni stacijās un vilcienā. |
|
(17) |
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma un citu pasažieru interesēs pasažierim ir jāievēro noteiktas uzvedības normas. |
|
18) |
šīs regulas ietekmi ir jāpārskata, jo īpaši, attiecībā uz inflāciju un konkurences līmeņa izmaiņām attiecīgajos dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgos. |
|
19) |
šī regula nedrīkst ierobežot Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (5). |
|
(20) |
Dalībvalstīm jānosaka sankcijas, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumā. |
|
(21) |
Tā kā dalībvalstis vienas pašas nespēj pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķi, tas ir, attīstīt Kopienas dzelzceļu un ieviest pasažieru tiesības dzelzceļa satiksmē, un tāpēc to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. |
|
22) |
šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6), |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Ar šo regulu tiek ieviesti daži Konvencijas par starptautiskiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) noteikumi un tajā ir ietverts zināms skaits papildnoteikumu.
2. Šī regula nosaka visu dzelzceļa pasažieru tiesības un pienākumus.
Pakalpojumu valsts līgumos arī ir jāgarantē vismaz tāds aizsardzības līmenis, kāds ir paredzēts šajā regulā. Dalībvalstis drīkst paredzēt plašāku tiesību kopumu iekšzemes tiesību aktos vai pakalpojumu valsts līgumos. Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis var lūgt piešķirt atkāpi no šī noteikuma. Pieņemot lēmumu par atkāpes piešķiršanu, Komisija ņems vērā stāvokli attiecīgās dalībvalsts dzelzceļa pārvadājumu tirgū, kā arī šī tirgus attīstību.
3. Ja Kopiena ir noslēgusi nolīgumu par dzelzceļa pārvadājumiem ar trešo valsti, šo regulu piemēro arī starptautiskajiem reisiem uz minēto valsti vai no tās, kā arī tranzītam caur šo valsti.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
“dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums” ir jebkurš valsts vai privāts uzņēmums, kurš ir licencēts saskaņā ar piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem un kura darbības veids ir regulāri sniegt pasažieru dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, ietverot vilces nodrošināšanu; |
|
2) |
“infrastruktūras pārvaldītājs” ir jebkura iestāde vai uzņēmums, kas ir atbildīgs jo īpaši par dzelzceļa infrastruktūras vai tās daļas izveidi un uzturēšanu, kā noteikts Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (7) 3. pantā, un tas var ietvert arī kontroles un drošības sistēmu vadību. Infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas dzelzceļa tīklā vai tīkla daļā var veikt dažādas iestādes vai uzņēmumi; |
|
3) |
“jaudu sadalījuma iestāde” ir organizācija, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalījumu; |
|
4) |
“maksas iekasētāja iestāde” ir organizācija, kas atbild par maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu; |
|
5) |
“ceļojuma rīkotājs” ir organizētājs vai mazumtirgotājs, kas nav dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums Padomes 1990. gada 13. jūnija Direktīvas 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām (8) 2. panta 2. un 3. punkta nozīmē; |
|
6) |
“galvenā dzelzceļa stacija” ir dzelzceļa stacija, kuru par tādām nosaka attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz to satiksmes intensitāti, starptautisko raksturu un/vai ģeogrāfiskās atrašanās vietu ; |
|
7) |
“stacijas vadība” ir dalībvalsts organizatoriskā vienība, kas ir atbildīga par dzelzceļa staciju vadību un/vai uzturēšanu; |
|
8) |
“pārvadājuma līgums” ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma un/vai ceļojuma rīkotāja, no vienas puses, un pasažiera, no otras puses, līgums par viena vai vairāku reisu nodrošināšanu un, attiecīgā gadījumā, vienu vai vairākām rezervācijām neatkarīgi no tā, kurš dzelzceļa vai cits pārvadājumu uzņēmums veic pārvadājumu un/vai to veic saskaņā ar apakšlīgumu ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un/vai ceļojumu rīkotāju, kas slēdz līgumu; |
|
9) |
“biļete” ir derīgs dokuments, kas ir noslēgta pārvadājuma līguma pierādījums un dod tiesības izmantot pārvadājumus vai arī līdzvērtīgs pierādījums, kurš nav papīra formā, tostarp elektroniskā formā, ko izdevis vai apstiprinājis dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums; |
|
10) |
“sezonas biļete” ir pārvadājuma līgums, kas tās īpašniekam dod tiesības regulāri ceļot noteiktu laiku kādā noteiktā maršrutā; |
|
11) |
“rezervācija” ir līgums, kas noslēgts starp pasažieri un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, kā sakarā biļete vai kāds cits apliecinājums pasažierim tiek izgatavota un izsniegta; |
|
12) |
“tranzīta biļete” ir biļete vai biļetes, kas apliecina pārvadājuma līgumu starptautiska reisa veikšanai no sākumpunkta līdz galamērķim, izmantojot vairākus pārvadājumu pakalpojumus un/vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus; |
|
13) |
“starptautisks reiss” ir pasažieru dzelzceļa pārvadājums, kura laikā šķērso vismaz vienu Kopienas iekšējo robežu un kuru var veikt, izmantojot starptautisku pārvadājuma pakalpojumu un/vai valsts pārvadājumu pakalpojumu attiecībā uz to reisa daļu, kas ir attiecīgajā valstī; |
|
14) |
“starptautisks pārvadājumu pakalpojums” ir dzelzceļa pasažieru pārvadāšanas pakalpojums, kura laikā vilciens šķērso vismaz vienu Kopienas iekšējo robežu; vilcienu var pievienot citam vilcienam un/vai sadalīt, un tā dažādām daļām var būt atšķirīgas izbraukšanas stacijas un galamērķa stacijas ; |
|
15) |
“kavēšanās” ir laika intervāls starp pienākšanas laiku galamērķa stacijā, kas norādīts sarakstā, un reālo pārvadājumu pakalpojuma pienākšanas laiku; saraksta izmaiņas, kas ir paziņotas pasažieriem vismaz 48 stundas iepriekš, nav uzskatāmas par kavēšanos; |
|
16) |
“atcelšana” ir plānota pārvadājuma pakalpojuma atlikšana, atskaitot tādus pakalpojumus, kuru atcelšana ir paziņota pasažieriem vismaz 48 stundas iepriekš; |
|
17) |
“ datorizētā dzelzceļa pārvadājumu informācijas un rezervācijas sistēma” (DDPIRS) ir datorizēta sistēma, kurā ir informācija par visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu piedāvātajiem pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem; DDPIRS uzglabātajā informācijā par pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem iekļauj:
|
|
18) |
“sistēmu piegādātājs” ir jebkurš uzņēmums un ar to saistītie uzņēmumi, kurš(-i) ir atbildīgs(-i) par Datorizētās dzelzceļa pārvadājumu informācijas un rezervācijas sistēmas darbību vai tirdzniecību; dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kuriem ir pašiem savas Datorizētās dzelzceļa pārvadājumu informācijas un rezervācijas sistēmas, nav sistēmu piegādātāji saskaņā ar šo definīciju; |
|
19) |
“persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām” ir jebkura persona, kuras patstāvība, orientēšanās vai saziņas spējas vai kuras pārvietošanās spējas transporta izmantošanas laikā ir samazinātas fiziskās, sensorās vai kustību nespējas dēļ, kā arī intelektuālo traucējumu, vecuma, slimības vai citu iemeslu izraisītas nespējas dēļ, un kuras stāvoklim nepieciešama īpaša uzmanība un visiem pasažieriem pieejamo pakalpojumu piemērošana šīs personas vajadzībām; |
|
20) |
“secīgs dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums” ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas nodrošina daļu no starptautiskā pārvadājumu pakalpojuma; |
|
21) |
“aizvietotājs dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums” ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas nav noslēdzis pārvadāšanas līgumu ar pasažieri, bet kuram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums daļēji vai pilnībā uztic pārvadājuma veikšanu; |
|
22) |
“CIV” ir Vienotie noteikumi attiecībā uz Starptautisko dzelzceļa pasažieru dzelzceļa pārvadājumu līgumu, kas grozīti ar Viļņas protokolu, COTIF A pielikumu . |
II NODAĻA
INFORMĀCIJA UN BIĻETES
3. pants
Informācija par braucienu
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un/vai ceļojuma rīkotājs sniedz pasažieriem pēc pieprasījuma to informāciju, kas izklāstīta I pielikumā attiecībā uz pakalpojumiem, ko tie piedāvā .
Informācijai jābūt pieejamai tādā veidā, lai tā būtu ir skaidra un saprotama, un to sniedz bez maksas . Īpaša uzmanība jāveltī dzirdes un/vai redzes invalīdu vajadzībām.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un ceļojuma rīkotāji ir atbildīgi par drukātā vai elektroniskā formā sniegtās informācijas precizitāti attiecībā uz to piedāvātajiem pakalpojumiem.
4. pants
Pārvadājuma līgums un biļetes
1. Saskaņā ar pārvadājuma līgumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi apņemas veikt pasažiera, kā arī rokas bagāžas un bagāžas pārvadāšanu līdz galamērķim. Tiem jāpārvadā pasažieru divriteņi visos vilcienos, tostarp pārrobežu un ātrvilcienos, iespējams, par maksu. Līgums ir jāapstiprina ar vienu vai vairākām biļetēm, kuras tiek izsniegtas pasažierim. Biļetes uzskata par prima facie pierādījumu līguma noslēgšanai. Pārvadājuma līgumiem piemēro CIV 6. un 7. panta noteikumus.
2. Neskarot 1. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi izsniedz biļetes, kurās ietver vismaz II pielikumā uzskaitīto informāciju.
5. pants
Ceļojumu informācijas sistēmu pieejamība
1. Neierobežojot Padomes1989. gada 24. jūlijaRegulu (EEK) Nr. 2299/89 par rīcības kodeksu attiecībā uz datorizētām rezervēšanas sistēmām (9), un jo īpaši tās 21.b pantu, piemēro še turpmāk izklāstīto 2.-7. punktu.
2. Sistēmas piegādātājs jebkuram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kurš par to iesniedz pieprasījumu, dod iespēju vienlīdzīgā un nediskriminējošā veidā piedalīties izplatīšanas iespēju izmantošanā saskaņā ar attiecīgās sistēmas iespējām, ievērojot tehniskus ierobežojumus, kas ir ārpus piegādātāja kontroles.
3. Sistēmu piegādātājs:
|
a) |
nenosaka neizpildāmus nosacījumus nevienā no līgumiem, kas noslēgti ar pakalpojuma nodrošināšanā iesaistītu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, |
|
b) |
nepieprasa papildu nosacījumu izpildi, kuri pēc to būtības vai saskaņā ar komerciālo izmantošanas veidu nav saistīti ar līdzdalību informācijas sistēmas izmantošanā, un piemēro vienādus nosacījumus vienāda līmeņa pakalpojumiem. |
4. Sistēmu piegādātājs nevar noteikt, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vienlaicīgi ar dalību piegādātāja informācijas sistēmā nedrīkst piedalīties arī citā sistēmā.
5. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kurš piedalās sistēmu izmantošanā, ir tiesības lauzt līgumu ar sistēmas piegādātāju, nemaksājot soda naudu, ja tas par šādu nodomu brīdina piegādātāju vismaz sešus mēnešus iepriekš un ja līguma pārtraukšanas termiņš nebeidzas pirms līguma pirmā darbības gada beigām.
6. Piegādātāja nodrošinātās informācijas ievadīšanas un apstrādāšanas iespējas jāpiedāvā visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas ņem dalību sistēmā, izvairoties no diskriminācijas.
7. Ja sistēmas piegādātājs papildina piedāvāto izplatīšanas sistēmu vai pakalpojumu sniegšanā izmantotās iekārtas ar uzlabojumiem, piegādātājs ar vienādiem noteikumiem piedāvā šos uzlabojumus visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas piedalās sistēmu izmantošanā, ievērojot attiecīgajā brīdī pastāvošos tehniskos ierobežojumus.
6. pants
Biļešu, tranzīta biļešu un rezervāciju pieejamība
1. Neierobežojot Līguma 81., 82. un 86. pantu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi sadarbojas, lai piedāvātu pasažieriem tranzīta biļetes starptautiskiem reisiem. Jebkuram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir pieejama šāda sadarbība ar nediskriminējošiem noteikumiem. Biļešu nodrošināšanas pakalpojumus apmaksā, pamatojoties uz pakalpojumu izmaksām. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi informē Komisiju par sadarbības nolīgumu(-iem) gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
2. Biļetes ir jāizplata pasažieriem, izmantojot:
|
a) |
biļešu kases un, ja iespējams, ērtas piekļuves biļešu automātus visās galvenajās dzelzceļa stacijās, vai |
|
b) |
tālruni/ ērtas piekļuves interneta vietnes vai jebkuru citu plaši pieejamu informācijas tehnoloģiju veidu, ja šis izplatīšanas veids nerada papildu lietošanas izmaksas. |
3. Biļetes, kas ir izsniegtas saskaņā ar pakalpojumu valsts līgumiem, jāizplata, izmantojot:
|
a) |
biļešu kases un, ja iespējams, ērtas piekļuves biļešu automātus visās galvenajās dzelzceļa stacijās, un |
|
b) |
tālruni / ērtas piekļuves interneta vietnes vai jebkuru citu plaši pieejamu informācijas tehnoloģiju veidu, ja šis izplatīšanas veids nerada papildu lietošanas izmaksas. |
4. Ja izbraukšanas stacijā nav biļešu kases vai biļešu automāta, dzelzceļa stacijā pasažierus vismaz informē par:
|
a) |
iespējām iegādāties biļeti pa tālruni, internetā vai vilcienā un kārtību, kā to var izdarīt, |
|
b) |
tuvāko galveno dzelzceļa staciju vai vietu, kur pieejamas biļešu kases un/vai biļešu automāti. |
5. Ja drošības apsvērumu, krāpšanas apkarošanas politikas vai obligātas rezervēšanas dēļ piekļuve vilcienam vai terminālim ir atļauta tikai derīgas biļetes īpašniekiem , dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi piedāvā iespēju iegādāties biļetes vilcienā, it īpaši, ja pasažieris nevarēja iegādāties biļeti izbraukšanas stacijā šādu iemeslu dēļ:
|
a) |
biļešu kases bija slēgtas, |
|
b) |
nedarbojās biļešu automāti, |
|
c) |
izbraukšanas stacijā nav biļešu kases vai tirdzniecības automātu, |
|
d) |
izbraukšanas stacijā nav ērtas piekļuves biļešu kases vai tirdzniecības automātu, ja pasažieris ir persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām. |
Pasažierim par to ir nekavējoties jāinformē atbildīgais vilciena personāls.
7. pants
Savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas
1. Lai pasažieri varētu iegūt 3. pantā minēto informāciju, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi varētu izsniegt biļetes saskaņā ar 4. pantu, kā arī tranzīta biļetes un rezervācijas saskaņā ar 6. pantu, jāpiemēro šī panta 2. līdz 4. punkta nosacījumi.
2. Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS), kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvas 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (10) II nodaļā un II pielikuma 2.5 punkta a) apakšpunktā (tālvadības izmantošana pasažieru pārvadājumos), šajā regulā piemēro visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem, ieskaitot ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumus.
3. Vienu gadu pēc šīs regulas pieņemšanas Komisija, pamatojoties uz Eiropas Dzelzceļa aģentūras iesniegtu priekšlikumu, pieņem savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas tālvadības izmantošanai pasažieru pārvadājumos. SITS nodrošina I pielikumā minētās informācijas sniegšanu.
4. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi pielāgo savas datorizētās informācijas sistēmas un rezervēšanas sistēmas atbilstoši SITS noteiktajām prasībām vēlākais vienu gadu pēc SITS pieņemšanas Komisijā.
III NODAĻA
ATBILDĪBA UN KOMPENSĀCIJA PASAŽIERU NĀVES VAI MIESAS BOJĀJUMU GADĪJUMĀ
8. pants
Pasažieru nāve un traumas
1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir atbildīgs par pasažiera nāvi vai miesas bojājumiem (fiziskiem vai psiholoģiskiem ) tādā gadījumā, ja nelaimes gadījumu, kurš izraisīja nāvi vai miesas bojājumus, nav izraisījušas dabas katastrofas, karadarbība vai terorisma akti .
2. Pat tad, ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums apstrīd savu atbildību par miesas bojājumiem, kas nodarīti pasažierim, kuru tas pārvadā, uzņēmums ir vienīgais pasažiera sarunu partneris un vienīgais, no kā pasažieris var pieprasīt kompensāciju, neskarot kompensāciju, kuru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums varētu pieprasīt par nelaimes gadījumu atbildīgajai trešai personai .
3. Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu (11) 9. pantā noteikto pienākumu par apdrošināšanu, tādā apmērā, kādā tas saistīts ar atbildību par pasažieriem, saprot kā prasību dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam būt apdrošinātam tāda apjomā, kas nodrošina visu personu, kuras ir tiesīgas saņemt kompensāciju, spēju saņemt pilnu attiecīgās kompensācijas apjomu saskaņā ar šo regulu.
Minimālais apdrošināšanas segums katram pasažierim ir 310 000 euro.
9. pants
Kaitējuma atlīdzināšana pasažieru nāves vai gūto traumu gadījumā
1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atbildībai par nodarīto kaitējumu pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā nav finansiālu ierobežojumu.
2. Atlīdzinot 8. panta 1. punktā minēto kaitējumu, ja atlīdzība katram pasažierim nepārsniedz 120 000 euro, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums nevar izvairīties no savas atbildības vai to ierobežot. Pārsniedzot šo summu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums nav atbildīgs par kaitējuma atlīdzināšanu, ja tas pierāda, ka tā darbībās nav bijis nolaidības vai cita veida vainas.
3. Ja pasažiera nāves gadījumā personas, kuras pasažierim bija vai būtu bijis juridisks pienākums uzturēt, zaudē šo atbalstu, tad arī minētajām personām ir jāatlīdzina par kaitējumu.
10. pants
Avansa maksājumi
Pasažiera nāves vai gūto traumu gadījumās, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums veic avansa maksājumu tūlītēju ekonomisku vajadzību segšanai 15 dienu laikā pēc šīs personas identificēšanas, kurai pienākas kaitējuma atlīdzināšana.
Nāves gadījumā šis maksājums nav mazāks par 19 000 euro.
Šis avansa maksājums nenozīmē atbildības atzīšanu, un to var vēlāk ieturēt no jebkuras summas, ko vēlāk izmaksā saistībā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atbildību.
IV NODAĻA
ATBILDĪBA UN KOMPENSĀCIJA PAR BAGĀŽAS, ROKAS BAGĀŽAS,CITAS BAGĀŽAS, TRANSPORTA LĪDZEKĻU UN DZĪVNIEKU BOJĀJUMIEM VAI NOZAUDĒŠANU
11. pants
Bagāža, transporta līdzekļi un dzīvnieki
1. Atbildību un kompensāciju, ja pilnīgi vai daļēji ir iznīcināta vai nozaudēta, vai sabojāta rokas bagāža, cita bagāža, ratiņkrēsli, bērnu ratiņi, velosipēdi vai citi transportlīdzekļi un dzīvnieki, regulē CIV III nodaļas noteikumi, un it īpaši tās 33. līdz 46. pants.
2. Neierobežojot 1.punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai stacijas vadība, kas ir atbildīga par kompensācijas nodrošināšanu, ja pilnībā vai daļēji ir iznīcināti vai nozaudēti, vai sabojāti pārvietošanās/ medicīniskie palīglīdzekļi, kuri pieder pasažierim ar ierobežotām pārvietošanās spējām, maksā kompensāciju, kas nepārsniedz palīglīdzekļu aizstājējvērtību. Atbilstīgos gadījumos dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pasažierim nodod lietošanā uz laiku aizstājējus palīglīdzekļus.
V NODAĻA
ATBILDĪBA, KOMPENSĀCIJAS UN PALĪDZĪBA KAVĒŠANĀS GADĪJUMĀ
12. pants
Kavēšanās
1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums atbild par kavēšanos vai par kavēšanos, kuras rezultātā tiek nokavēta pārsēšanās un/vai jāatceļ pasažieru pārvadājuma pakalpojums un/vai bagāžas pārvadājums.
2. Dzelzceļa uzņēmums neatbild par kavēšanos, nokavētu pārsēšanos vai pakalpojuma atcelšanu, ja to ir izraisījuši:
|
a) |
ārkārtēji laika apstākļu, dabas katastrofas, karadarbība vai terorisma akti, |
|
b) |
apstākļi, kuri neattiecas uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbību un no kuriem pārvadātājs nevarēja izvairīties un novērst to radītās sekas, lai gan attiecīgajā situācijā bija tiem veltījis pienācīgu rūpību, |
|
c) |
pasažieris vai |
|
d) |
trešās personas rīcība, no kuras pārvadātājs nevarēja izvairīties un novērst tās radītās sekas, lai gan attiecīgajā situācijā bija tai veltījis pienācīgu rūpību; cits dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas izmanto to pašu dzelzceļa infrastruktūru, nav uzskatāms par trešo personu. |
3. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un/vai stacijas vadība atbild arī par novēlotu palīdzības sniegšanu stacijā vai vilcienā, ja pasažieris ar ierobežotām pārvietošanās spējam nokavē vilcienu izbraukšanas stacijā vai pārsēšanos galamērķa stacijā.
13. pants
Kompensācija par kavēšanos
1. Dzelzceļa uzņēmums pasažierim atmaksā uzcenojumu, ja faktiski sniegtie pakalpojumi neatbilst norādītajiem kritērijiem (skatīt II pielikuma 6. ievilkumu), kas attiecas uz uzcenojumu.
2. Nezaudējot tiesības uz pārvadāšanu, pasažieris, kura pārvadājumā ir notikusi kavēšanās, drīkst pieprasīt dzelzceļa pārvadājuma uzņēmumam kompensāciju par kavēšanos. Obligātās kompensācijas par kavēšanos ir šādas:
|
— |
25 % par kavēšanos 60 minūtes un ilgāk, |
|
— |
50 % par kavēšanos 120 minūtes un ilgāk, |
|
— |
75 % par kavēšanos 180 minūtes un ilgāk. |
3. Pasažieri, kuri ir iegādājušies sezonas biļeti un kuri sezonas biļetes derīguma termiņa laikā atkārtoti saskaras ar brauciena aizkavēšanos un atcelšanu, saņem kompensāciju, ja ir to pieprasījuši. To var piešķirt dažādos veidos: bezmaksas braucieni, brauciena maksas atlaides un sezonas biļetes derīguma termiņa pagarinājums.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, iepriekš sīki apspriežoties ar lietotāju pārstāvjiem un iestādēm, kas saistītas ar sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, nosaka precizitātes un uzticamības kritērijus, kurus izmanto, lai piemērotu šo punktu.
4. 2. punktā minēto kompensāciju piešķir mēneša laikā pēc kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas. Kompensāciju drīkst piešķirt ar kuponiem un/vai citiem pakalpojumiem, ja to nosacījumi ir elastīgi (it īpaši attiecībā uz derīguma termiņu un ceļojuma galamērķi). Pēc pasažiera pamatota pieprasījuma kompensāciju piešķir naudā .
5. 2. un 3. punktā minēto kompensāciju nesamazina finanšu darījumu izmaksu dēļ, piemēram, nodevu, izdevumu par tālruni vai pastmarkām dēļ. Dzelzceļa pārvadājuma uzņēmumi var noteikt minimālo robežu, kuru nesasniedzot, kompensāciju neizmaksā. Šī robeža nepārsniedz 4 euro.
6. Šis pants neskar pasažieru tiesības uz lielāku kompensāciju. Saskaņā ar šo pantu piešķirto kompensāciju var atrēķināt no šādas kompensācijas.
14. pants
Nokavētas pārsēšanās un atcelti pakalpojumi
1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu galvenā prioritāte ir ar visiem pieejamiem līdzekļiem nodrošināt pārsēšanos un novērst reisu atcelšanu.
2. Ja kavēšanās dēļ , tostarp tāpēc, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir kavējies sniegt palīdzību personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām , tiek nokavēta pārsēšanās vai atceļ pārvadājumu pakalpojumu, piemēro 3. punkta nosacījumus, izņemot gadījumus, kad dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums var pierādīt, ka pakalpojums aizkavējies vai atcelts tikai un vienīgi ārkārtēju apstākļu dēļ.
3. Tad, kad dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums saskaras ar kavēšanos, kas var izraisīt nokavētu pārsēšanos, vai tad, kad pirms plānotā izbraukšanas laika dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums atceļ vai plāno atcelt kādu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu, tas dara visu iespējamo, lai par to informētu pasažierus un nodrošinātu galamērķa sasniegšanu .
Pasažieriem jāpiedāvā izvēlēties vismaz viena no šādām iespējām:
|
a) |
pilnas biļetes cenas atmaksa saskaņā ar tās iegādes nosacījumiem, par to reisa posmu vai posmiem, kuri netika veikti, kā arī par posmu vai posmiem, kuri jau ir veikti, ja reiss vairs neatbilst pasažiera sākotnējā brauciena nolūkam, kā arī, attiecīgā gadījumā, atpakaļceļa apmaksa iespējami ātrākam braucienam uz pirmo izbraukšanas punktu. Atmaksāšanu veic saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kā 13. panta 4. un 5. punktā minētās kompensācijas izmaksu, vai |
|
b) |
pēc iespējas ātrāka brauciena turpināšana vai maršruta pārplānošana, atbilstīgi salīdzināmiem pārvadāšanas nosacījumiem , kas nodrošina līdzvērtīgu pieejamības pakāpi , līdz galamērķim, iespējams, izmantojot dārgākus vilcienus bez papildu izmaksām, vai |
|
c) |
brauciena turpināšana vai maršruta pārplānošana vēlāk, atbilstīgi salīdzināmiem pārvadāšanas nosacījumiem, līdz galamērķim . |
15. pants
Atbalsts
1. Kavēšanās, kavēšanās izraisītas nokavētas pārsēšanās vai pakalpojuma atcelšanas gadījumā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai stacijas vadība informē pasažierus par situāciju un paredzēto izbraukšanas un ierašanās laiku ne vēlāk kā desmit minūtes pēc plānotā izbraukšanas brīža vai pēc pakalpojuma pārtraukšanas.
2. Kavēšanās, kavēšanās izraisītas nokavētas pārsēšanās vai pakalpojuma atcelšanas gadījumā pasažieriem par velti piedāvā:
|
a) |
ēdienu un atspirdzinošus dzērienus , ja iespējams, un/vai |
|
b) |
izmitināšanu pa nakti , ja vien tas radušajos apstākļos nav neiespējami, ja rodas nepieciešamība attiecīgajā vietā uzturēties vienu vai vairākas naktis vai ja nepieciešams papildu uzturēšanās laiks, un/vai |
|
c) |
nogādāšanu no dzelzceļa stacijas līdz šādai apmešanās vietai (viesnīcai vai citai vietai), vai |
|
d) |
ja dzelzceļa pārvadājums ir apturēts uz nenoteiktu laiku tāda iemesla dēļ, kas atšķiras no 12. panta 2. punktā minētajiem apstākļiem, nogādāšanu no skartās dzelzceļa stacijas līdz pakalpojuma galamērķim ar citu transporta līdzekli. |
3. Pēc pasažiera lūguma dzelzceļa pārvadājuma uzņēmumi uz biļetes apliecina, ka dzelzceļa pārvadājumu pakalpojums ir aizkavējies, ir izraisījis nokavētu pārsēšanos vai ir atcelts. Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums prasa šādu apliecinājumu, tam jāveic nepieciešamie pasākumi, lai pasažieri to varētu viegli un ātri saņemt.
4. Piemērojot 1. un 2. punktu, attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pievērš īpašu uzmanību vajadzībām, kuras rodas pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām un tos pavadošām personām, kā arī bērniem bez pavadības. Informācija par kavēšanos vai atcelšanu, izmitināšanu viesnīcā vai nogādāšanu ar citu transporta līdzekli, kompensācijas shēmām, kā arī brauciena turpināšanas vai maršruta pārplānošanas iespējām ir jāsniedz pieejamā veidā. Izmitināšanas vietai vai citam transporta līdzeklim, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums noorganizējis pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ir jābūt pieejamam, kā arī ir jāsniedz atbilstīga palīdzība kavēšanās vai reisa atcelšanas gadījumos.
VI NODAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI
16. pants
Citi pārvadājumu veidi
Ja reisa posmos dzelzceļa vagonus pārvadā ar prāmi vai dzelzceļa pārvadājumu uz laiku aizstāj ar citu pārvadājuma veidu, piemēro CIV 31. pantu .
17. pants
Secīgi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi
Ja reisu veic vairāki secīgi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, tad dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas ir iesaistīti pārvadājumā, kopīgi un atsevišķi ir atbildīgi pasažieru nāves vai miesas bojājumu gadījumā, vai arī par bagāžas bojājumiem vai nozaudēšanu, vai kavēšanos, kavēšanās izraisītu nokavētu pārsēšanos vai pakalpojuma atcelšanu.
18. pants
Aizvietotāji dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi
Gadījumā, ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums kopumā vai daļēji ir uzticējis pārvadājuma veikšanu citam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kas to aizstāj, attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums tomēr ir atbildīgs par pārvadājumu kopumā , kā tas paredzēts CIV 39. pantā.
19. pants
Personas, par kurām dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir atbildīgs
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir atbildīgs par personām atbilstīgi CIV 51. pantam.
20. pants
Prasību pamats un to summēšana
Visos gadījumos, kad piemēro šo regulu, prasību pret dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sakarā ar tā atbildību, neatkarīgi no prasības iemesla, var iesniegt tikai, ievērojot šajā regulā paredzētos nosacījumus un ierobežojumus.
Tas pats attiecas uz visu prasību iesniegšanu pret dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma personālu vai citām personām, par kurām dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir atbildīgs saskaņā ar 19. pantu.
Kompensācijas kopsumma, kuru jāmaksā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, aizvietotājam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, to personālam vai citām personām, kuru pakalpojumus izmanto pārvadājumu veikšanā, nepārsniedz šajā regulā noteiktās robežas.
21. pants
Termiņa ierobežojums prasības iesniegšanai
Termiņa ierobežojumu prasību iesniegšanai nosaka CIV 60. pants.
22. pants
Regresa prasījuma tiesības
Neviens šīs regulas noteikums neierobežo tās personas regresa prasījuma tiesības pret citām personām, kura ir atbildīga par kaitējumu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir tiesības pieprasīt kompensāciju no infrastruktūras pārvaldītāja, lai atgūtu tās kompensācijas summu, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir izmaksājis pasažieriem. Šī infrastruktūras pārvaldītāja atbildība neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju (12) 11. pantā paredzētās darbības uzlabošanas shēmas piemērošanu un ir proporcionāla maksai par vilciena ceļu, ja darbības uzlabošanas shēmā nav paredzēta kompensācijas sistēma .
23. pants
Atteikšanās un ierobežojumu noteikšanas aizliegums
1. Šajā regulā noteiktās saistības attiecībā uz pasažieriem nedrīkst ierobežot vai no tām atteikties, t.i., pārvadājuma līgumā paredzot izņēmumus vai iekļaujot ierobežojošu klauzulu.
2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi var pasažierim piedāvāt izdevīgākus nosacījumus par šajā regulā izklāstītajiem obligātajiem nosacījumiem.
24. pants
Atbrīvošana no atbildības
Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pierāda, ka kaitējumu ir izraisījusi vai veicinājusi tās personas nolaidība, neatļauta darbība vai neizdarība, kura pieprasa kompensāciju, vai tās personas attiecīgās darbības, no kuras prasītājs ieguvis savas tiesības, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pilnībā vai daļēji atbrīvo no atbildības attiecībā uz prasītāju, ciktāl šāda nolaidība, neatļauta darbība vai neizdarība ir izraisījusi vai veicinājusi kaitējumu.
VII NODAĻA
PERSONAS AR IEROBEŽOTĀM PĀRVIETOŠANĀS SPĒJĀM
25. pants
Pārvadāšanas atteikuma novēršana
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un/vai ceļojuma rīkotājs nedrīkst, pamatojoties uz pasažiera ierobežotām pārvietošanās spējām, atteikties izsniegt biļeti vai veikt rezervāciju pārvadājuma pakalpojumam, kura izbraukšanas stacija ir galvenā dzelzceļa stacija.
26. pants
Īpašs vilcienu aprīkojums
Ja pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vilcienā ir nepieciešams īpašs aprīkojums, ko nevar nodrošināt bez ievērojamām papildu pūlēm, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pienākums pārvadāt šādus pasažierus ir piemērojams tikai tā rīcībā esošo iespēju robežās.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus aicina palielināt savas iespējas atbilstīgi šādām vajadzībām.
27. pants
Aizliegums diskriminēt saistībā ar brauciena maksu
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un/vai ceļojumu rīkotāji nodrošina, ka pasažieriem ar invaliditāti ir iespējams iegādāties biļetes par to pašu cenu kā pasažieriem bez invaliditātes.
28. pants
Staciju un vilcienu pieejamība personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju vadības arvien vairāk uzlabo staciju, peronu un vilcienu pieejamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, visus atlikušos šķēršļus novēršot, kad atjauno vai nomaina vilcienus vai kad atjauno vai būvē jaunus peronus un/vai stacijas.
29. pants
Palīdzība dzelzceļa stacijās
1. Personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, izbraucot no dzelzceļa stacijas, iebraucot tajā, vai braucot tai cauri, stacijas vadība nodrošina palīdzību, lai šī persona var iekāpt vilcienā vai izkāpt no tā, kā arī pārsēsties citā atbilstošā vilcienā saskaņā ar pakalpojumu, par kuru šī persona ir iegādājusies biļeti.
2. Pirmajā punktā minēto palīdzību nodrošina ar noteikumu, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un/vai ceļojuma rīkotāju, no kura pirkta biļete, par šādas personas vajadzību pēc attiecīgās palīdzības brīdina vismaz 48 stundas pirms nepieciešamās palīdzības sniegšanas.
3. Ja nesaņem brīdinājumu atbilstīgi 2. punktam , izbraukšanas, tranzīta vai iebraukšanas stacijas vadība dara visu iespējamo, lai palīdzētu saskaņā ar 1. punktā noteikto .
4. Atbildīgā stacijas un vilciena personāla apmācības laikā īpaša uzmanība jāpievērš galvenajām problēmām, ar kurām, ceļojot ar vilcienu, saskaras personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, lai personāls varētu sniegt vajadzīgo palīdzību; šos pasākumus apspriež ar attiecīgajām organizācijām.
30. pants
Palīdzības pieprasījums
1. Stacijas vadība ir atbildīga par palīdzības sniegšanu personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.
2. Stacijas vadība norāda vietas galvenās stacijas teritorijā un ārpus tās, kur personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām var paziņot par savu ierašanos galvenajā dzelzceļa stacijā, kā arī, ja vajadzīgs, lūgt palīdzību.
31. pants
Palīdzība vilcienā
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums , stacijas vadība un/vai ceļojuma rīkotājs saskaņā ar 29. pantu nodrošina palīdzību personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām laikā, kad tā atrodas vilcienā, iekāpj tajā vai izkāpj.
32. pants
Paziņojums par palīdzības nepieciešamību
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un ceļojuma rīkotāji nodrošina mehānismu, lai pasažieri ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu paziņot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam par palīdzības nepieciešamību, un informē viņus par šādu mehānismu biļešu pārdošanas vietās.
VIII NODAĻA
PASAŽIERU PERSONISKĀ DROŠĪBA UN SŪDZĪBAS
33. pants
Pasažieru personiskā drošība
1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju vadība veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu augstu personiskās drošības līmeni dzelzceļa stacijās un vilcienos. Tie novērš pasažieru drošības riskus un saskaņā ar savu atbildību veic efektīvus pasākumus kad un kur šādi riski rodas.
2. Neskarot Līguma 81., 82. un 86. panta noteikumus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi sadarbojas, lai panāktu un uzturētu augstu drošības līmeni un apmainītos ar informāciju par labāko praksi tādu darbību novēršanā, kas var samazināt drošības līmeni .
34. pants
Neatkarīga vērtēšana
Eiropas Dzelzceļa aģentūra veic neatkarīgu novērtējumu par nozares pašregulācijas efektivitāti un atvieglo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu savstarpēju salīdzināšanu.
35. pants
Sūdzības
1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi izstrādā sūdzību izskatīšanas kārtību. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums dara pasažieriem plaši pieejamu tā sūdzību izskatīšanas dienesta kontaktinformāciju.
2. Pasažieri var iesniegt sūdzību jebkuram no pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai arī tirdzniecības vietā, kur iegādāta biļete.
3. Sūdzību var iesniegt vismaz tās dalībvalsts(-u) valodā(-s), kuras(-u) teritorijā reiss ir veikts, vai arī angļu valodā.
4. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vai biļešu tirdzniecības vietai, kas saņēmusi saskaņā ar 2. punktu iesniegtu sūdzību, ir jāsniedz pasažierim pamatota atbilde 20 darba dienās pēc sūdzības saņemšanas. Atbildē norāda strīda izšķiršanas ārpustiesas kārtībā iespējas un piemērojamo likumīgo atlīdzību. Ja informācijas trūkuma dēļ 20 darba dienās nav iespējams sniegt pamatotu atbildi, sūdzības iesniedzēju informē par paredzamo kavēšanās termiņu. Katrā ziņā atbilde uz sūdzību jādara pieejama trīs mēnešos .
36. pants
Sūdzību adresāts
Sūdzības par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atbildību adresē rakstveidā attiecīgajam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam.
Ja starptautisku reisu veic secīgi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi vai viens vai vairāki aizvietotāji dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, sūdzību var adresēt jebkuram no pārvadājumā iesaistītajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Sūdzību vienam no pārvadājumā iesaistītajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem uzskata par arī pārējiem iesaistītajiem uzņēmumiem adresētu sūdzību.
37. pants
Pasažieru pienākumi
Neskarot 6. panta 5. punktā paredzētās tiesības, pasažieru pienākumus nosaka CIV 9. pants.
IX NODAĻA
INFORMĀCIJA UN IZPILDE
38. pants
Informācija pasažieriem par viņu tiesībām
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, staciju vadība un ceļojumu rīkotāji informē pasažierus par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu.
Šajā nolūkā Komisija izstrādā šīs regulas kopsavilkumu, kas ir pieejams dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, staciju vadībai un ceļojumu rīkotājiem pasažierim saprotamā valodā.
39. pants
Izpilde
1. Saistībā ar katru šīs regulas 3. līdz 38. pantu katra dalībvalsts izraugās:
|
a) |
iestādi, kas ir atbildīga par tā izpildi vai |
|
b) |
iestādi, kura darbojas kā samierinātāja strīdos par to piemērošanu un kura atbilst principiem, kas minēti Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikumā 2001/310/EK par patērētāju strīdu risināšanā iesaistītām ārpustiesas iestādēm piemērojamiem principiem (13). |
Ja vajadzīgs, šīs iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pasažieru tiesību ievērošanu. Šajā nolūkā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums dara pasažieriem plaši pieejamu attiecīgās dalībvalsts izraudzītās izpildes iestādes sūdzību izskatīšanas dienesta kontaktinformāciju.
Šai iestādei attiecībā uz tās darba organizāciju, lēmumiem par finansēšanu, juridisko struktūru un lēmumu pieņemšanu jābūt neatkarīgai no infrastruktūras pārvaldītājiem, maksas iekasētājām iestādēm, jaudu sadalījuma iestādēm vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.
Dalībvalstis informē Komisiju par iestādi, kas izraudzīta saskaņā ar šo punktu.
2. Jebkurš pasažieris var iesniegt sūdzību jebkurai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 1. punktu, vai jebkurai citai attiecīgās dalībvalsts izraudzītai iestādei par iespējamu šīs regulas noteikumu pārkāpumu.
3. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju vadība atbilstīgā veidā stacijā un vilcienā nodrošina pasažierus ar informāciju, kā sazināties ar šo iestādi.
4. Saskaņā ar 1. punktu izraudzītā iestāde regulāri publicē ziņas par to, kādas sūdzības ir saņemtas no pasažieriem, un sūdzību skaitu.
40. pants
Izpildiestāžu sadarbība
Izpildiestādes, kas minētas 39. panta 1. punktā, apmainās ar informāciju par to darba un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi nolūkā saskaņot lēmumu pieņemšanas principus visā Kopienā. Komisija sniedz tām atbalstu šajā sakarā.
X NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
41. pants
Sankcijas
Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis paziņo šos noteikumus Komisijai vēlākais līdz … (14) un nekavējoties paziņo visus to turpmākos grozījumus.
42. pants
Pielikumi
Pielikumus groza saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto procedūru.
43. pants
Noteikumi par grozījumu izdarīšanu
1. Pasākumus, kas vajadzīgi 3. līdz 6. panta un 28. līdz 32. panta īstenošanai, pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto procedūru.
2. Summas, kas minētas 10. un 13. pantā, groza saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto procedūru.
44. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 91/440/EEK 11.a pantu.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ievērojot minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
45. pants
Ziņojums
Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu un rezultātiem trīs gadus pēc tās stāšanās spēkā, jo īpaši par pakalpojumu kvalitātes līmeni.
Ziņojuma pamatā ir informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šīs regulas 40. panta 1. punktu, kā arī Direktīvas 91/440/EEK 10.b pantu. Ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno atbilstošus priekšlikumus.
46. pants
Šī regula stājas spēkā vienu gadu pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
…, …
Eiropas Parlamenta vārdā
priekšsēdētājs
Padomes vārdā
priekšsēdētājs
(1) OV C 221, 8.9.2005., 8. lpp.
(2) OV C 71, 22.3.2005., 26. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Nostāja.
(4) OV C 137, 8.6.2002., 2. lpp.
(5) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 ( OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(6) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(7) OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
(8) OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp.
(9) OV L 220, 29.7.1989., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 323/1999 ( OV L 40, 13.2.1999., 1. lpp.).
(10) OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK (OV L 164, 30.4.2004., 114. lpp.).
(11) OV L 143, 27.6.1995., 70. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/49/EK (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.).
(12) OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/49/EK.
(13) OV L 109, 19.4.2001., 56. lpp.
(14) Seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
I PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS DZELZCEĻA PĀRVADĀJUMU UZŅĒMUMIEM OBLIGĀTI JĀSNIEDZ
Informācija pirms brauciena:
|
— |
visi attiecīgie pārvadājuma līgumam piemērojamie nosacījumi; |
|
— |
pārvadājumu grafiks un ātrākā pārvadājuma nosacījumi; |
|
— |
pārvadājumu grafiks un zemākās maksas nosacījumi; |
|
— |
pieejamības un piekļuves nosacījumi personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām; |
|
— |
pieejamības un piekļuves nosacījumi pasažieriem ar divriteņiem un citiem transporta līdzekļiem ; |
|
— |
vietu pieejamība smēķētāju un nesmēķētāju nodalījumos, pirmās un otrās klases nodalījumos, kā arī nodalījumos ar kušetēm un guļamvagonos; |
|
— |
visiem pasākumiem, kas var traucēt vai aizkavēt pārvadājumu pakalpojuma sniegšanu; |
|
— |
vilcienā pieejamie pakalpojumi; |
|
— |
informācija par dažādiem transporta veidiem (autobuss, tramvajs, metro, piepilsētas vilciens, divriteņu noma u.c.) pēc izkāpšanas; |
|
— |
informācija par sūdzību iesniegšanas kārtību un vietu, kā arī par to, kā rīkoties bagāžas nozaudēšanas gadījumā. |
Informācija brauciena laikā:
|
— |
vilcienā pieejamie pakalpojumi; |
|
— |
nākamā stacija; |
|
— |
kavēšanās; |
|
— |
galvenie savienojuma pakalpojumi; |
|
— |
drošības jautājumi. |
Šī informācija jāsniedz vismaz to dalībvalstu valodā, cauri kurām iet attiecīgā pārvadājuma maršruts.
Informācija pēc brauciena:
|
— |
procedūras un vietas, kur vērsties sakarā ar nozaudētu bagāžu; |
|
— |
sūdzību iesniegšanas kārtība un kontaktinformācija. |
Šī informācija jāsniedz vismaz to dalībvalstu valodā, cauri kurām iet attiecīgā pārvadājuma maršruts.
II PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KURAI OBLIGĀTI JĀBŪT UZ BIĻETES
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums(-i), kas veic pārvadājumu;
biļešu derīguma nosacījumi (termiņš, pieejamie pakalpojumi, klase);
norāde, vai biļete ir jāapstiprina pirms brauciena, un biļetes izmantošanas nosacījumi;
norādes par to, vai ir iespējams saņemt atpakaļ naudu un līdz kuram laikam tas ir iespējams;
biļetes cena, ieskaitot nodokļus un citas maksas;
kritēriji, piemēram, ērtums, liels ātrums utt., kas padara biļeti vai piedāvātos pakalpojumus dārgākus par parastajiem pakalpojumiem.
P6_TA(2005)0357
Solidaritātes kustības 25. gadadiena un tās vēstījums Eiropai
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Solidaritātes kustības 25. gadadienu un tās vēstījumu Eiropai
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 113. panta 2. punktu, |
|
A. |
tā kā Eiropas Savienības dibinātāji pasludināja, ka Eiropas apvienošana nebūs noslēgta, kamēr nebūs beigusies Viduseiropas un Austrumeiropas valstu apspiešana un nebūs kritis dzelzs priekškars, |
|
B. |
tā kā Eiropas Savienības paplašināšana 2004. gada 1. maijā bija notikums, kas saliedēja Eiropu tās kopējām vērtībām un mērķiem, kuri apvienoja Eiropas Savienības valstis, nācijas un pilsoņus, |
|
C. |
ticot, ka Eiropas Savienības mērķi jāstiprina ar Eiropas nāciju un pilsoņu nesavtīgu rīcību brīvības un solidaritātes labā, |
|
D. |
atgādinot, ka strādnieku vadītie masu streiki, kas notika 1980. gada jūlijā un augustā daudzās Polijas pilsētās bija protests pret totalitāro apspiestību, |
|
E. |
atgādinot, ka 1980. gada 14. un 31. augustā Gdaņskas kuģu būvētavā, Leha Valensas vadībā notikušajā streikā, Eiropa un visa pasaule saskatīja neparastu drosmi un apņēmību rīkoties Eiropas pamatvērtību vārdā; un ka Gdaņskas kuģu būvētavas strādnieku izstrādātais “21 postulāts” atvēra jaunu lappusi Eiropas cīņā par “maizi un brīvību”, |
|
F. |
izsakot cieņu 1980. gada 31. augustā parakstītajiem Gdaņskas līgumiem, kuri totalitārās sistēmas apstākļos neatkarīgajai arodbiedrībai Solidarność, kas apvienoja 10 miljonus biedru, izveidoja 500 dienu ilgu “brīvības telpu”, lai uzsāktu spēcīgu pilsoņu kustību, apvienojot visas Polijas nozīmīgās sociālās jomas, |
|
G. |
atgādinot par Austrumeiropas strādnieku vēstījumu Solidarność Pirmajā konvencijā, lai aicinātu kopīgā cīņā par cilvēktiesību ievērošanu šajā Eiropas daļā, |
|
H. |
atgādinot, ka Polijas sabiedrība drosmīgi un apņēmīgi aizstāvēja savas tiesības un uzskatus un jo īpaši faktu, kas tas notika 1981. gada 13. decembrī komunistu valdības ieviestā un pret Solidarność un Polijas sabiedrības brīvības centieniem vērstā kara stāvokļa apstākļos, |
|
I. |
atgādinot plašo atzinību un atbalstu, ko iemantoja 1980. gada augusta notikumi, kā arī Eiropas brīvās sabiedrības izteikto atbalstu Solidarność kustībai arodbiedrības likumīgās pastāvēšanas laikā un pēc kara stāvokļa pasludināšanas, un uzskata, ka Solidarność sniegtais vēsturiskais impulss bija viens no svarīgākajiem brīžiem Eiropas publiskās telpas izveidē, |
|
J. |
atzīstot, ka Solidarność kustība cīnījās pret totalitāro sistēmu ar miermīlīgiem līdzekļiem un bija viena no nozīmīgākajām nevardarbīgajām kustībām Eiropā, |
|
K. |
atzīstot, ka poļu moto “bez solidaritātes nav brīvības” ir svarīgs visai Eiropai un pasaulei, |
|
L. |
atzīstot, ka miermīlīgā Solidarność veiksme ietekmēja citas kustības, kas cīnījās par cilvēktiesībām, un uzskata to par paraugu apspiestām valstīm, |
|
M. |
paužot pārliecību, ka 1980. augusta vēsturiskie notikumi bija nozīmīgi visai Eiropai un ka Gdaņskas kuģu būvētavas strādnieku streiks, kā arī Gdaņskas līgumi ievadīja komunistiskās sistēmas sabrukuma sākumu, aukstā kara beigas, Eiropas sadalījuma beigas un Berlīnes sienas krišanu, |
|
1. |
Izsaka visdziļāko cieņu un pateicību Polijas strādniekiem un visām Viduseiropas un Austrumeiropas tautām, kas cīnījās par cilvēktiesībām, brīvību, solidaritāti un Eiropas vienotību. |
|
2. |
Atzīst, ka, lai pieminētu šīs pūles un visa Eiropa tās kopīgi atcerētos, 31. augusts ir atzīmējams kā Brīvības un solidaritātes diena. |
|
3. |
Aicina Padomi un Komisiju palielināt izpratni par Solidarność kā Eiropas izglītības un kultūras sastāvdaļu |
|
4. |
Uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem. |
P6_TA(2005)0358
Teritoriālās kohēzijas nozīme reģionālajā attīstībā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par teritoriālās kohēzijas nozīmi reģionālajā attīstībā (2004/2256(INI))
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai un jo sevišķi tā I-3., I-14., II-96. un III-220. pantu, III-365. panta 3. punktu, kā arī Protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 8. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas līgumu, kas grozīti ar Vienoto Eiropas aktu, kā arī ar Māstrihtas, Amsterdamas un Nicas līgumiem, un jo īpaši Eiropas Kopienas līguma 158. un 159. pantu, |
|
— |
ņemot vērā tā 2002. gada 7. februāra (1) un 2004. gada 22. aprīļa (2) rezolūcijas — attiecīgi par Komisijas otro un trešo ziņojumu par ekonomikas un sociālo kohēziju, |
|
— |
ņemot vērā tā 2003. gada 2. septembra rezolūciju par strukturāli nelabvēlīgiem reģioniem (salas, kalnu apgabali, reģioni ar zemu apdzīvotības blīvumu) saistībā ar kohēzijas politiku un tās institucionālajām perspektīvām (3), |
|
— |
ņemot vērā tā 1995. gada 29. jūnija rezolūciju par Komisijas dokumentu “Eiropa 2000+ — sadarbība Eiropas teritorijas plānošanai” (4), |
|
— |
ņemot vērā Eiropas telpas attīstības perspektīvu (ETAP), ko par teritorijas plānošanu atbildīgo ministru neformālā padome pieņēma 1999. gadā Potsdamā, |
|
— |
ņemot vērā Komisijas 2001. gada jūlijā pieņemto Balto grāmatu par Eiropas pārvaldību (KOM(2001)0428), |
|
— |
ņemot vērā Reģionu komitejas 2003. gada 10. aprīļa atzinumu par teritoriālo kohēziju Eiropā (5), |
|
— |
ņemot vērā Eiropas telpas plānošanas observatoriju tīkla ziņojumus (ETPOT) — 2004. gada ziņojumu par teritoriālo kohēziju un 2005. gada pavasara pagaidu ziņojumu “Teritoriālo iespēju meklējumos”, |
|
— |
ņemot vērā pētījumu “Kohēzijas politikas nākotne”, kuru pēc Reģionālās attīstības komitejas lūguma 2005. gada februārī veica pētniecības grupa “Mūsu Eiropa” (Notre Europe), |
|
— |
ņemot vērā 2004. gada 29. novembrī Roterdamā notikušās neformālās ministru padomes “Teritoriālā plānošana” secinājumus, |
|
— |
ņemot vērā secinājumus, ko pieņēma 2005. gada 20. un 21. maija neformālā ministru padome atbildīga par reģionālo politiku un teritoriālo kohēziju, kā arī tās plānu līdz 2007. gada beigām izstrādāt dokumentu “Eiropas Savienības teritoriju stāvoklis un perspektīvas”, |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6-0251/2005), |
|
A. |
tā kā kohēzija ir viens no Savienības stratēģiskajiem uzdevumiem, jo tās mērķis ir veicināt visas teritorijas saskaņotu un viendabīgu attīstību, un tā kā pēc paplašināšanās Savienībai ir vēl vairāk jāpalielina kohēzijas politikas efektivitāte, ņemot vērā ievērojami lielākās atšķirības, kas parādās 25 valstu Kopienā; |
|
B. |
tā kā teritoriālā kohēzija kļūst par jaunu Savienības mērķi, kā arī bagātina ekonomikas un sociālās kohēzijas mērķi, piešķirot tam transversālu dimensiju, kas attiecas gan uz visu teritoriju, gan visām Kopienas politikas jomām; |
|
C. |
tā kā teritoriālās kohēzijas politika Kopienas līmenī ir izšķiroši svarīga Savienības attīstībai, sniedzot būtisku “Kopienas pievienoto vērtību” un stiprinot ilgtspējīgas attīstības perspektīvas; |
|
D. |
tā kā teritoriālās kohēzijas galīgais mērķis ir pēc iespējas attīstīt visu teritoriju, izvairoties no darbības ģeogrāfiskas koncentrācijas, kā arī uzlabot visu tās iedzīvotāju dzīves apstākļus, it īpaši, nodrošinot līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm; |
|
E. |
tā kā reģionālajiem dabas resursiem un to rūpnieciskās vērtības atzīšanai ir būtiska nozīme reģionu attīstībā, kā arī visas Eiropas Savienības kontekstā, un tā kā tie ir noderīgi visiem Savienības pilsoņiem; |
|
F. |
tā kā teritoriālās dimensijas integrācija Kopienas politikas jomās ir vajadzīga un izriet no nozaru politikas jomu, it īpaši transporta, vides, konkurences un pētniecības politikas, faktiskās ietekmes uz Savienības teritoriju, |
|
G. |
tā kā Lisabonas un Gēteborgas stratēģiju termiņa vidusposma pārskatīšana neattaisnoja uz to liktās cerības saistībā ar iespēju Savienības prioritārajos mērķos iekļaut teritoriālo dimensiju; |
|
H. |
tā kā Kopienas kohēzijas politikas stratēģisko pamatvirzienu noteikšanas metode tagad paredz ietvert arī teritoriālo kohēziju saistībā ar Kohēzijas fonda līdzekļu piešķiršanas pamatnoteikumiem, |
|
1. |
uzskata, ka teritoriālā kohēzija ir viens no Eiropas Savienības teritorijas plānošanas pamatmērķiem un ka tā piešķir savu īpašu nozīmi reģionālās attīstības politikai; |
|
2. |
apstiprina, ka teritoriālā kohēzija balstās uz taisnīguma principu starp pilsoņiem neatkarīgi no vietas, kur viņi Savienībā dzīvo; |
|
3. |
tāpēc pieprasa, lai reģionālā attīstība pamatotos uz tādām programmām, kuras nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām teritorijām, pilnībā aizsargājot to daudzveidību, kas īpaši paredz vispārējas nozīmes pakalpojumu (VNP), kā arī vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu(VTNP) atbilstīgu pieejamību; |
|
4. |
pieprasa, lai teritoriālo dimensiju uzskata par Lisabonas un Gēteborgas stratēģiju būtisku elementu; |
|
5. |
atkārtoti apgalvo, ka visas Savienības teritorijas saskaņotai attīstībai jāpamatojas uz telpas daudzcentriskas attīstības modeļa īstenošanu, vienlīdzību attiecībā uz infrastruktūras un zināšanu pieejamību, kā arī uz dabas un kultūras mantojuma saprātīgu pārvaldību, kā tas ierosināts ETAP; |
|
6. |
pieprasa, lai kohēzijas stiprināšanai, pirmām kārtām, tiktu novērsts līdzsvara trūkums starp centru un nomalēm, kā arī būtiskās atšķirības valsts līmenī; |
|
7. |
šajā sakarā uzsver nozīmību, kāda piemīt sadarbībai un partnerattiecībām starp pilsētu centriem, piepilsētas sektoriem un lauku zonām, it īpaši tām, uz kurām attiecas specifiski trūkumi; |
|
8. |
uzsver arī pilsētu, it īpaši mazo un vidējo, kā izaugsmes un teritoriālā līdzsvara privileģēta virzītājspēka nozīmi; |
|
9. |
iesaka pastiprināt teritoriālās — pārrobežu, starpvalstu un starpreģionālās — sadarbības visas dimensijas; |
|
10. |
vēlas, lai tiktu ieviests to nozaru politikas jomu, kuras būtiski ietekmē Savienības teritoriju attīstību, un reģionālo attīstības politiku mijiedarbības mehānisms; |
|
11. |
pieprasa, lai tiktu piemēroti 2001. gada jūlija Baltajā grāmatā par Eiropas pārvaldību ieteiktie pasākumi, lai izveidotu patiesu daudzlīmeņu un daudznozaru pārvaldību ar pastiprinātu sadarbību starp trijiem reģionālo, valsts un Eiropas teritoriju dalībnieku līmeņiem, kura pamatotos uz partnerattiecībām ar visiem atbilstīgajiem dalībniekiem; |
|
12. |
atkārtoti apgalvo, ka princips “Viens fonds vienai programmai” ļauj nostiprināt kohēzijas politikas integrēto pieeju un atbilst teritoriālās kohēzijas loģikai; |
|
13. |
prasa Komisijai, lai reģionu attīstības un šīs attīstības šķēršļu, it īpaši specifisku teritoriālo trūkumu, objektīvā novērtēšanā līdztekus IKP tiktu izpētīti jauni teritoriālie rādītāji, proti, dencetralizācijas un pieejamības rādītājs, dotācijas infrastruktūrai un transportam, aktivitātes līmenis pētniecības jauninājumu, kā arī izglītības un apmācības jomā, ražīguma diversifikācijas līmenis atbilstīgajā zonā un bezdarba līmenis; |
|
14. |
prasa Komisijai ar ETPOT palīdzību izveidot sistēmu tās ietekmes novērtēšanai, kuru dažādās Kopienas politikas jomas atstāj uz teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā, kā arī uzstāj uz Eiropas Parlamenta nozīmi atbilstīgo rezultātu kontrolē; |
|
15. |
atkārto 2004. gada februāra trešajā ziņojumā par ekonomikas un sociālo kohēziju izteikto prasību ar mērķi Parlamentā un Padomē pieņemt Kopienas kohēzijas stratēģiju, ar kuru noteiktu skaidras prioritātes un konkrētas vadlīnijas dalībvalstīm un reģioniem, kura būtu Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas reģionālā sadaļa un kura pamatotos uz Eiropas telpas attīstības perspektīvas principiem un mērķiem; |
|
16. |
visbeidzot, pieprasa Komisijai līdz 2007. gadam izstrādāt Balto grāmatu par teritoriālās kohēzijas mērķi, kurā it īpaši precizētu, kā šis mērķi jāintegrē katras dalībvalsts stratēģiskajā plānā; |
|
17. |
uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai. |
(1) OV C 284 E, 21.11.2002., 329. lpp.
(2) OV C 104 E, 30.4.2004., 1000. lpp.
(3) OV C 76 E, 25.3.2004., 111. lpp.
P6_TA(2005)0359
Partnerattiecības nomaļajiem reģioniem
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ciešākām partnerattiecībām nomaļajiem reģioniem (2004/2253(INI))
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Komisijas 2004. gada 26. maija paziņojumu “Ciešākas partnerattiecības nomaļajiem reģioniem” (KOM(2004)0343) un 2004. gada 6. augusta paziņojumu “Uzlabotas partnerattiecības nomaļajiem reģioniem: kopsavilkums un perspektīvas” (KOM(2004)0543), kā arī pielikumu pēdējam no minētajiem paziņojumiem (SEK(2004)1030), |
|
— |
ņemot vērā procesu, kas ir palīdzējis noteikt nomaļo reģionu īpašo statusu Eiropas Savienības primārajos tiesību aktos (EK līguma 299. panta 2. punkts), kā arī šī statusa būtību un tiesisko saturu, |
|
— |
ņemot vērā Kopienas darbību kopumā, lai palīdzētu nomaļajiem reģioniem, |
|
— |
ņemot vērā Prezidentūras 58. punktu secinājumus, ko laida klajā pēc 2002. gada 21.un 22. jūnija Seviļas Eiropadomes un kas bija pamatā Komisijas augstāk minētajiem paziņojumiem par ciešākām partnerattiecībām nomaļajiem reģioniem, |
|
— |
ņemot vērā Spānijas, Francijas, Portugāles un nomaļo reģionu memorandu par pasākumiem, kas īstenojami, pamatojoties uz EK līguma 299. panta 2. punktu, kā arī nomaļo reģionu ieguldījumu šī memoranda izstrādē, kurus Komisijai nosūtīja 2003. gada 2. jūnijā, |
|
— |
ņemot vērā nomaļo reģionu priekšsēdētāju ziņojumu par Komisijas paziņojumu “Ciešākas partnerattiecības nomaļajiem reģioniem”, kuru Komisijai nosūtīja 2004. gada 17. jūnijā, |
|
— |
ņemot vērā pēc 2004. gada 17. un 18. jūnija Briseles Eiropadomes klajā laisto Prezidentūras secinājumu 47. punkta pēdējo ievilkumu, |
|
— |
ņemot vērā 2004. gada 2. septembrī Ponta Delgadā notikušās Nomaļo reģionu priekšsēdētāju desmitās konferences galīgo deklarāciju, |
|
— |
ņemot vērā Reģionu komitejas 2004. gada 18. novembra atzinumu par Komisijas paziņojumu “Ciešākas partnerattiecības nomaļajiem reģioniem” (1), kā arī 2000. gada 13. decembra atzinumu par ES nomaļajiem reģioniem un 299. panta īstenošanu (2) (CR/2000/156), |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2005. gada 19. jūlija atzinumu par Komisijas paziņojumu “Ciešākas partnerattiecības nomaļajiem reģioniem” (CES/847/2005), kā arī 2002. gada 29. maija atzinumu par turpmāko stratēģiju attiecībā uz Eiropas Savienības nomaļajiem reģioniem (3), |
|
— |
ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas un atzinumus par situāciju nomaļajos reģionos, jo īpaši 2000. gada 25. oktobra rezolūciju, kas pamatojas uz Komisijas ziņojumu par 299. panta 2. punkta īstenošanas pasākumiem - Eiropas Savienības nomaļie reģioni (4), |
|
— |
ņemot vērā Komisijas 2004. gada 26. februāra paziņojumu Padomei “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana - paplašinātās Eiropas Savienības politikas uzdevumi un budžeta līdzekļi 2007.–2013. gadam” (KOM(2004)0101), |
|
— |
ņemot vērā Komisijas trešo progresa ziņojumu par ekonomikas un sociālo kohēziju, kuru izdeva 2004. gada 18. februārī (KOM(2004)0107); tā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par Komisijas trešo ziņojumu par ekonomikas un sociālo kohēziju (5), Reģionu komitejas 2004. gada 16. jūnijā sniegto atzinumu attiecībā uz trešo ziņojumu par ekonomikas un sociālo kohēziju (6), kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2004. gada 30. jūnijā sniegto atzinumu attiecībā uz trešo ziņojumu par ekonomikas un sociālo kohēziju (7), |
|
— |
ņemot vērā arī nomaļo reģionu pirmo ieguldījumu ziņojumā par ekonomikas un sociālās kohēzijas nākotni, kuru iesniedza Komisijai 2002. gada februārī, |
|
— |
ņemot vērā Komisijas 2004. gada 14. jūlija paziņojumu “Finanšu plāns 2007.–2013. gadam” (KOM(2004)0487) un citus saistītos dokumentus, kā arī to, ka Parlamentā tika izveidota pagaidu komiteja par paplašinātās Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.–2013. gadam un kura 2005. gada 19. maijā sagatavoja ziņojumu par šo jautājumu (A6-0153/2005), |
|
— |
ņemot vērā tā 2005. gada 8. jūnija rezoluciju par paplašinātas Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.-2013. gadam (8), |
|
— |
ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (KOM(2004)0492), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (KOM(2004)0495), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu (KOM(2004)0493) un priekšlikumu Padomes regulai par Kohēzijas fonda izveidi (KOM(2004)0494), |
|
— |
ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai, ko sniedz Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (EAFRD) (KOM(2004)0490 un priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu (KOM(2004)0497), |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu un to valdību vadītāju 2004. gada 18. jūnijā pieņemto lēmumu pieņemt Līgumu par Konstitūciju Eiropai (turpmāk – Konstitucionālais līgums), |
|
— |
ņemot vērā to, ka saskaņā ar Konstitucionālo līgumu kohēzijas politikai pievieno jaunu - teritoriālās kohēzijas - pīlāru, |
|
— |
ņemot vērā to, ka nomaļo reģionu statuss ir ietverts un nostiprināts Konstitucionālā līguma III-424. pantā un IV-440. panta 2. punktā, |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A6-0246/2005), |
|
A. |
tā kā ES primārajos tiesību aktos, kā arī Konstitucionālajā līgumā ir atzīti ierobežojumi, kuri negatīvi ietekmē nomaļos reģionus (liels attālums, salas statuss, maza zemes platība, apgrūtinošs reljefs un klimats, kā arī to ekonomikas atkarība no nedaudziem produktu veidiem) un kuru pastāvīgās un visur izjūtamās klātesamības dēļ šie reģioni atšķiras no citiem ES reģioniem, kas saskaras ar ģeogrāfiska rakstura trūkumiem vai problēmām, kuras saistītas ar apdzīvotību; |
|
B. |
ņemot vērā dažādo, nomaļo reģionu atbalstam pieņemto, Kopienas pasākumu nozīmību un tajā pašā laikā uzsverot to nepietiekamību, it īpaši attīstībai stratēģiski svarīgos apgabalos; |
|
C. |
tā kā, ņemot vērā šo reģionu nevienlīdzīgo stāvokli salīdzinājumā ar Kopienu kopumā, arī turpmāk būs svarīgi, lai Eiropas Savienība atbalsta šos reģionus nolūkā nodrošināt to attīstību un palīdzēt tiem sasniegt ilgtspējīgas konverģences līmeni; tā kā ar šo atbalstu jāpalīdz nomaļajiem reģioniem integrēties tādos augstu konkurētspēju prasošos procesos, kā iekšējais tirgus, ekonomikas un monetārā savienība, Lisabonas stratēģija, paplašināšanās un globalizācija; |
|
D. |
ņemot vērā vajadzību nodrošināt ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu no ekonomikas, sociālā un vides aspekta, it īpaši vajadzību saglabāt zivju krājumus nomaļajos reģionos; |
|
E. |
tā kā nomaļajos reģionos ir vāja ekonomika ar nelielām diversifikācijas iespējām un dažos gadījumos zvejniecībai un zvejnieku kopienām kopš seniem laikiem ir galvenā sociālā un saimnieciskā nozīme, kā arī tās stiprina citas, ar zvejniecību saistītās ekonomikas darbības; |
|
F. |
atzinīgi vērtējot iespējas, kādas piemīt Komisijas nesen noteiktajai nākotnes attīstības stratēģijai attiecībā uz nomaļajiem reģioniem, kura pamatojas uz darbības prioritātēm “konkurētspēja”, “pieejamība un atlīdzība saistībā ar citiem ierobežojumiem” un “integrācija attiecīgajā reģionālajā ģeogrāfiskajā apgabalā”, kuras īstenošanai nepieciešams gan ekonomikas un sociālās kohēzijas pārskatītās politikas, gan citu Kopienas politiku ieguldījums; |
|
G. |
atzīmējot, ka saistībā ar pārskatīto kohēzijas politiku ieguldījums vēl aizvien nav pietiekams, jo tas aprobežojas tikai ar īpašas programmas noteikšanu papildu izmaksu atlīdzināšanai un rīcības plānu plašākām kaimiņattiecībām; |
|
H. |
tā kā ir izskanējuši atkārtoti aicinājumi izstrādāt īpašu stratēģiju un programmu nomaļajiem reģioniem; |
|
I. |
tomēr atzinīgi vērtējot mērķus, kurus paredzēts sasniegt, izmantojot īpašo programmu papildu izmaksu atlīdzināšanai, kā arī rīcības plānu plašākām kaimiņattiecībām; |
|
J. |
tā kā situācija nomaļajos reģionos jāmin Kohēzijas politikas mērķī “Eiropas teritoriālā sadarbība”, tādējādi nodrošinot saikni ar rīcības plānu plašākām kaimiņattiecībām; tā kā Komisijai šajā sakarā vajadzētu piešķirt līdzekļus, katru gadījumu izskatot atsevišķi, līdzīgi kā īpašo programmu gadījumā, kā arī noteikt tādus kritērijus, kuri neierobežo nomaļo reģionu dalību; tā kā Komisijai jānodrošina šo reģionu tiesības uz pārrobežu sadarbību; |
|
K. |
tā kā saistībā ar rīcības plānu plašākām kaimiņattiecībām (un tādējādi arī saistībā ar kohēzijas politikas mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”) un arī ar Eiropas Savienības kaimiņattiecību politiku jāveicina ne tikai nomaļo reģionu integrācija to attiecīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos, bet arī to sociālie, ekonomikas un kultūras sakari ar valstīm, kurās ir imigrantu kopienas no šiem reģioniem vai ar kurām tiem izveidojušās tradicionālas saites (piemēram, ar Venecuēlu, Brazīliju, ASV, Dienvidāfriku, Kanādu un Austrāliju); |
|
L. |
tā kā Komisijai saistībā ar rīcības plānu plašākām kaimiņattiecībām jāiesaka risinājumi grūtībām, ar kurām daži nomaļie reģioni pašreiz saskaras attiecībā uz nelikumīgu imigrāciju un citām ar to saistītām problēmām; |
|
M. |
tā kā attiecībā uz struktūrfondu pieejamības vispārīgajiem noteikumiem pašreizējais brīdis sarunās par finanšu plānu un kohēzijas politikas reformu ir izšķirošs nomaļo reģionu nākotnei un tāpēc šajā sakarā ir svarīgi aizstāvēt un aizsargāt situāciju šajos reģionos, turpinot nodrošināt prioritizētu finansiālo atbalstu; |
|
N. |
ņemot vērā EK līguma 299. panta 2. punktā noteiktās tiesības uz diferencētu režīmu šajā jomā, kuras ļauj pieņemt attiecīgus pasākumus nomaļo reģionu atbalstam, it īpaši attiecībā uz struktūrfondu pieejamības nosacījumiem; atgādinot ES līdzšinējo nostāju attiecībā uz nomaļajiem reģioniem saistībā ar struktūrfondiem, un to, ka šiem reģioniem, ņemot vērā to īpašos apstākļus, pat piešķīra augstākas līdzfinansēšanas likmes nekā pārējiem kohēzijas reģioniem, |
Vispārīgie apsvērumi
|
1. |
aicina Komisiju īstenot centienus, lai, izmantojot EK līguma 299. panta 2. punktā tai piešķirtās iniciatīvas tiesības, uzsāktu procedūras, kas nodrošina nomaļo reģionu ambīciju, kas saistītas vai nu ar kohēzijas politiku, vai citām politikām, Kopienas pasākumiem un jomām, kuras ir svarīgas to attīstībai, proti, lauksaimniecību, zivsaimniecību, konkurenci un valsts atbalstu, uzņēmējdarbības politiku, vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, nodokļu sistēmu, muitas pasākumiem, vidi, enerģētiku, pētniecību un tehnoloģisko attīstību, arodapmācību, transportu, Eiropas pārrobežu tīkliem, jaunām informācijas un saziņas tehnoloģijām, reģionālo sadarbību un tā tālāk, pilnīgu apmierināšanu; |
|
2. |
aicina Komisiju veikt to Kopienas tiesību aktu izvērtēšanu, kuri varētu atstāt ietekmi uz nomaļajiem reģioniem; aicina pienācīgi ņemt vērā nomaļo reģionu īpašo situāciju visos Kopienas politikas un darbības īstenošanas līmeņos; |
|
3. |
atgādina, ka lielākā daļa no pozitīvās diskriminācijas pasākumiem, kas pieņemti šo reģionu atbalstam, nav tādi, kuri varētu ietekmēt ES darbības pamatprincipus; |
|
4. |
aicina Komisiju ietvert nomaļos reģionus Savienības centienos, kas īstenojami, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus, kā arī Gēteborgas mērķus; |
Finanšu plāns un kohēzijas politika
|
5. |
aicina Padomi nodrošināt, ka, pieņemot finanšu plānu 2007.–2013. gadam, tiek garantēts statuss pasākumiem, kas paredzēti Savienības mērķu, tostarp nomaļo reģionu ekonomikas, sociālās un teritoriālās attīstības, sasniegšanai; |
|
6. |
aicina Komisiju vai nu saistībā ar īpašo programmu papildu izmaksu atlīdzināšanai, vai saistībā ar rīcības plānu plašākām kaimiņattiecībām, vai arī attiecībā uz struktūrfondu pieejamību kopumā arī turpmāk nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi, ko Eiropas Savienība līdz šim ir ievērojusi savos pasākumos attiecībā uz nomaļajiem reģioniem; |
|
7. |
stingri atbalsta Komisijas ierosināto īpašo pasākumu EUR 1 100 miljona apmērā nomaļo reģionu atbalstam, kā arī iespēju finansēt darbības atbalstu, kā tas paredzēts 11. pantā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu; aicina pilnībā īstenot praksē EK līguma 299. panta 2. punktā noteikto prasību nomaļos reģionus, tai skaitā tos reģionus, kuru IKP jau ir lielāks par 75 % no Kopienas vidējā līmeņa, uzskatīt par īpašu gadījumu saistībā ar to pieeju struktūrfondiem; |
|
8. |
aicina īpašajai programmai piešķirtās summas palielināt un izmantot tikai nomaļajiem reģioniem, īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu; |
|
9. |
aicina pamatot rīcības plānu plašākām kaimiņattiecībām uz tuvuma jēdzienu tā plašākā nozīmē, lai varētu sniegt atbalstu projektiem, kur iesaistītas struktūrvienības no tām valstīm, kurās ir lielas emigrantu kopienas no nomaļiem reģioniem un ar kurām šie reģioni tādējādi jūtas cieši saistīti; |
|
10. |
uzstāj, ka saistībā ar rīcības plānu plašākām kaimiņattiecībām īpašs finansējums jāpiešķir starpvalstu un pārrobežu sadarbībai un ka beidzot jāīsteno ilgi gaidītā koordinācija starp tām darbībām nomaļo reģionu atbalstam, kuras finansē no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, un tādām pašām darbībām tuvējo ĀKK valstu vai aizjūras īpašumu un teritoriju atbalstam, kuras finansē no Eiropas Attīstības fonda (EAF), neatkarīgi no tā, vai EAF iekļaus ES vispārējā budžetā; |
|
11. |
aicina minēto rīcības plānu izmantot nelikumīgas imigrācijas problēmu risināšanā, ar kurām jāsaskaras dažos nomaļajos reģionos; |
Cilvēkresursi
|
12. |
aicina Komisiju palielināt šī svarīgā attīstības komponenta nozīmi nomaļajos reģionos, veicinot apmācību un īpašu konsolidāciju jomās, kas paredzētas tikai konkurences un izaugsmes sekmēšanai; |
Lauksaimniecība un zivsaimniecība
|
13. |
atgādina Komisijai, ka nomaļo reģionu ekonomikas pamatojas uz maza mēroga darbības nozarēm, tostarp lauksaimniecība un zivsaimniecību, kurām vajadzīgs atbalsts dažādos līmeņos un it īpaši profesionāla rakstura stimuli, lai piesaistītu jauniešus; |
|
14. |
aicina Komisiju saistībā ar pašreizējo nomaļiem apgabaliem paredzēto īpašo lauksaimniecības pasākumu programmu Specifisko iespēju programmas ultraperifērisko reģionu talumam un insularitātei (POSEI) pašreiz notiekošo pārskatīšanu nodrošināt piešķirto līdzekļu stabilitāti, pieļaujot iespējamus pielāgojumus saskaņā ar ārkārtējām vajadzībām un vienkāršojot administratīvos pasākumus; |
|
15. |
aicina Komisiju saistībā ar nākamajiem ERAF noteikumiem ņemt vērā nomaļo reģionu īpašos apstākļus, piešķirot tiem pietiekamus finanšu līdzekļus lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanai un saglabājot vienotu pieeju attiecībā uz šiem reģioniem minētā fonda finansējuma likmju noteikšanā, līdzīgi kā Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) gadījumā; |
|
16. |
aicina Komisiju saistībā ar banānu Kopīgās tirgus organizācijas (KTO) ārējo dimensiju ieviest vienotu tarifu, kas būtu pietiekami augsts, lai pasargātu Kopienas banānu audzēšanu, un vajadzības gadījumā ierosināt kompensējošus pasākumus attiecībā uz Kopienas audzētājiem; |
|
17. |
izsaka nožēlu par tirdzniecības atbalsta atcelšanu cukura nozarē; aicina atjaunot šo instrumentu un pilnībā atlīdzināt ienākumu zaudējumu, lai patiesi ņemtu vērā specifiskos traucējumus, no kā cieš nomaļie reģioni; turklāt uzskata, ka ir svarīgi cukura ražošanai un rafinēšanai Azoru salās nodrošināt pieeju valsts tirgum ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi bija spēkā pirms šo salu iekļaušanas Eiropas Savienībā, līdzīgi kā Kanāriju salu gadījumā, jo citādi tiks apdraudēta rūpniecības pastāvēšana šajā reģionā; |
|
18. |
ierosina tādu pašu uzmanību attiecībā uz diferencēta režīma garantēšanu un rūpniecības saglabāšanu nomaļajos reģionos veltīt piena, kā arī augļu un dārzeņu nozarei, kas ir pakļautas saviem specifiskiem apstākļiem; |
|
19. |
aicina Komisiju pieņemt pasākumus nomaļo reģionu lauksaimniecības produktu konkurētspējas veicināšanai tirgū, lai tie varētu konkurēt ar līdzīgiem produktiem, kas nāk no valstīm, kurām ir asociācijas nolīgumi ar ES vai kurām piešķirts preferenču režīms; |
|
20. |
aicina Komisiju saistībā ar nākamajiem noteikumiem attiecībā uz EZF ņemt vērā nomaļo reģionu īpašās vajadzības šajā nozarē; |
|
21. |
atkārtoti atgādina vajadzību izveidot pastāvīgu aizsardzības zonu, lai pieļautu pozitīvu diskrimināciju attiecībā uz jūras resursu pieejamību nomaļo reģionu zvejas flotēm nolūkā pasargāt vietējo ekonomiku; |
|
22. |
vērš uzmanību uz nomaļo reģionu jūras ekosistēmu lielo bagātību un vienlaicīgi arī trauslumu un no tā izrietošo vajadzību veltīt īpašu uzmanību zvejas iekārtām un atļautajiem paņēmieniem, kā arī piekļuvei apkārtējiem un blakusesošiem ūdeņiem; |
|
23. |
mudina Komisiju, ņemot vērā nomaļo reģionu īpašo ekonomikas zonu īpašos apstākļus (dažos gadījumos kontinentālā šelfa trūkums), kā arī to zivsaimniecības zonu ierobežojumus (tās bieži vien ir ierobežotas līdz zemūdens pakalniem), nekavējoties piemērot piesardzības principu, kā arī salīdzinošas stabilitātes principu, tādējādi palīdzot nodrošināt attiecīgajām sugām ne tikai bioloģisko un ekoloģisko līdzsvaru, bet arī ar zivsaimniecības nozari saistītās sociālās un ekonomikas struktūras aizsardzību šajos reģionos; mudina Komisiju savos tiesību aktu priekšlikumos ņemt vērā arī to, ka dažos nomaļajos reģionos, piemēram, Indijas okeānā, zvejniecība ir uzsākta pavisam nesen un ka zivju krājumi šajos apgabalos vēl aizvien ir bagātīgi; |
|
24. |
atkārtoti uzsver vajadzību turpmāk atbalstīt zvejas flotes atjaunošanu un modernizāciju, lai uzlabotu šīs nozares ienesīgumu un konkurētspēju; |
|
25. |
mudina Komisiju, ņemot vērā vājos punktus, kas saistīti ar nomaļa reģiona statusu, arī turpmāk šajos reģionos sniegt atbalstu zivsaimniecības produktu apstrādei tādā apmērā, kas ir vienāds vai lielāks par atbalstu, kuru saņem no Zivsaimniecības virzības finanšu instrumenta; |
|
26. |
aicina ņemt vērā zivju produktu apstrādi nomaļajos reģionos, kad tiek pārskatīts valsts atbalsts zivsaimniecības nozarei; |
|
27. |
mudina Komisiju pieņemt tādu principu, saskaņā ar kuru palīdzība saistībā ar POSEI zivsaimniecības programmu būtu pastāvīga, un uzskata, ka jāpalielina atlīdzības apmērs attiecībā uz papildu izmaksām, kas nomaļa reģiona statusa dēļ rodas dažu zivsaimniecības produktu tirgvedības procesā; |
|
28. |
mudina Komisiju veikt visus iespējamos pasākumus, lai ātri izveidotu reģionālās konsultatīvās padomes; uzskata, ka Dienvidrietumu ūdeņu reģionālās konsultatīvās padomes gadījumā jāizveido salu apakšnodaļa, kas nodarbotos ar specifiskiem zivsaimniecības jautājumiem nomaļajos reģionos; |
Konkurence un valsts atbalsts
|
29. |
attiecībā uz valsts atbalstu reģionāliem nolūkiem izsaka cerību, ka nomaļie reģioni arī turpmāk varēs saņemt darbības atbalstu, kas pakāpeniski nesamazinās un kas nav ierobežots laikā, un ka šo atbalstu varēs paplašināt, ietverot transporta nozari, ar nosacījumu, ka publiskā iepirkuma noteikumi garantē to, ka attiecīgās sabiedrības godīgi nosaka cenas; izsaka cerību, ka nomaļie reģioni arī turpmāk, papildus sākotnējo ieguldījumu atbalstam, varēs saņemt arī augstāku likmi; izsaka cerību, ka pārvietojamos transportlīdzekļus iekļaus attiecīgajās izmaksās saistībā ar sākotnējiem ieguldījumiem; izsaka cerību, ka tiks atļauts atlīdzināt nomaļajiem reģioniem papildu izmaksas, ko rada preču transportēšana Eiropas Savienības tirgū; |
|
30. |
aicina no 2007. gada piemērojamo reģionāli orientētā valsts atbalsta pamatnostādņu pārskatīšanas kontekstā atļaut atlīdzināt nomaļajiem reģioniem papildu izmaksas, ko rada preču transportēšana ES tirgū, nevis tikai atbilstīgās valsts robežās; |
|
31. |
turklāt aicina saistībā ar reģionāli orientētā valsts atbalsta pamatnostādņu pārskatīšanu pienācīgi novērtēt esošo praksi attiecībā uz nomaļajiem reģioniem, kā arī ņemt vērā attiecīgos apstākļus; |
|
32. |
aicina nekavējoties īstenot atbalsta noteikumus attiecībā uz nomaļajiem reģioniem, kuri noteikti Konstitucionālā līguma III-167. panta 3. punkta a) apakšpunktā; |
|
33. |
aicina paplašināt maza apmēra atbalstu reglamentējošos noteikumus, attiecinot tos arī uz transporta nozari; |
Uzņēmumu politika
|
34. |
aicina Komisiju pielāgot esošos pasākumus nomaļo reģionu īpašajai situācijai, atvieglojot tiem šo pasākumu pieejamību; aicina veicināt uzņēmējdarbības konkurētspēju šajos reģionos vai nu, īstenojot īpašus pasākumus, lai atlīdzinātu papildu izmaksas saistībā ar to darbību un tālāku integrāciju kaimiņos esošā ģeogrāfiskā apgabalā, vai arī, nosakot jaunus konkurētspējas modeļus un tos atbalstot; iestājas par atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un uzņēmējdarbības garam; |
Pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi
|
35. |
aicina Komisiju saskaņā ar savu solījumu izveidot darba grupu, lai pētītu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu nomaļajos reģionos, kā arī sagatavotu ierosinājumus, kas būtu pielāgoti to īpašajām iezīmēm un vajadzībām attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu tirgu; |
|
36. |
aicina Komisiju saistībā ar ES pieeju vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem pēc Baltās grāmatas (KOM(2004)0374) izdošanas gan nozares, gan vispārējā kontekstā, kā arī izmantojot primāros tiesību aktus, veltīt pienācīgu uzmanību nomaļo reģionu specifiskajiem ierobežojumiem, it īpaši gadījumos, kad dažus pakalpojumus šajos reģionos klasificē kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus un kad nosaka to specifiskajiem apstākļiem pielāgotu konkurences un iekšējā tirgus noteikumu piemērošanu šīm darbībām; |
Nodokļu uzlikšanas un muitas pasākumi
|
37. |
aicina Komisiju arī turpmāk piemērot īpašus nodokļu pasākumus nomaļo reģionu atbalstam, kā arī izrādīt gatavību ierosināt citus pasākumus to autonomas attīstības vecināšanai; |
|
38. |
aicina Komisiju izrādīt gatavību izskatīt nomaļo reģionu prasību uz laiku pārtraukt kopējā muitas tarifa nodevu piemērošanu ražošanas vajadzībām paredzētu nelauksaimnieciska rakstura preču un zivsaimniecības produktu piegādēm, kā arī importētām kapitāla precēm, kas paredzētas izmantošanai uzņēmējdarbībā un rūpniecībā; |
Vide
|
39. |
aicina Komisiju savos turpmākajos pasākumos nomaļo reģionu atbalstam veltīt vairāk uzmanības videi, jo nepietiekamie līdzekļi šīs jomas pastāvīgi pieaugošo vajadzību, jo īpaši attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, Natura 2000 tīkla ieviešanu un atkritumu apsaimniekošanu, apmierināšanai apgrūtina vides politikas īstenošanu nomaļajos reģionos saskaņā ar Kopienas vides politikas pamatprincipiem; aicina Komisiju īstenot pasākumus atbilstīgi Azoru salu un Madeiras programmas (POSEIMA) vides komponentam; |
Eiropas pārrobežu tīkli
|
40. |
aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību nomaļo reģionu īpašajām iezīmēm Eiropas pārrobežu tīklu kontekstā; |
|
41. |
aicina Komisiju attiecībā uz Eiropas pārrobežu enerģijas tīkliem projektus nomaļajos reģionos uzskatīt par prioritāti, kā arī piemērot tiem tādu līdzfinansējuma likmi, kāda noteikta prioritāriem projektiem; |
|
42. |
aicina Komisiju attiecībā uz Eiropas pārrobežu transporta infrastruktūras tīkliem ļaut ostas un lidostas nomaļos reģionos finansēt no Kohēzijas fonda, ja tas ir saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem; |
Pētniecība un tehnoloģiskā attīstība
|
43. |
aicina Komisiju īstenot praksē Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Lēmuma Nr. 1513/2002/EK par sestās Eiropas Kopienas pamatprogrammas attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasakumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam) (9) 14. apsvērumu saskaņā ar pašreizējo un nākamo pamatprogrammu; aicina saistībā ar nākamo pamatprogrammu rast iespēju finansēt projektus nomaļos reģionos, jo īpaši to izcilas sagatavotības centros; |
|
44. |
aicina ņemt vērā rīcības plānu attiecībā uz pētniecību, tehnoloģisko attīstību, demonstrēšanu un jauninājumiem, kuru nomaļie reģioni iesniedza Komisijai 2003. gadā; |
|
45. |
aicina, lai projekti nomaļos reģionos tiktu finansēti saistībā ar pamatprogrammu zinātniskās izpētes un tehnoloģijas attīstībai, kā arī papildus tam līdzfinansēti no struktūrfondiem; |
Jaunas informācijas un saziņas tehnoloģijas
|
46. |
aicina Komisiju nodrošināt, ka īpaša uzmanība tiek veltīta nomaļo reģionu projektiem informācijas sabiedrības un tehnoloģisko jauninājumu jomā, ņemot vērā šo nozaru būtisko nozīmi attīstības veicināšanā; atgādina minēto reģionu prasības šajā jomā, kas izklāstītas Spānijas, Francijas, Portugāles un nomaļo reģionu augstāk minētajā memorandā par EK līguma 299. panta 2. punkta īstenošanu, kā arī nomaļo reģionu ieguldījumā minētā memoranda izstrādē, kurus Komisijai iesniedza 2003. gada 2. jūnijā; |
Transports
|
47. |
aicina ietvert nomaļos reģionus visos Kopienas transporta politikas aspektos; |
|
48. |
aicina Komisiju nodrošināt, ka Kopienas finansētie transporta projekti nomaļajos reģionos, pirmām kārtām, veicina attiecīgā reģiona iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos, kā arī tā autonomu attīstību; jāpārtrauc tādu projektu īstenošana, kuru izstrādē nav ievēroti Kopienas tiesību akti vides jomā; turklāt visos transporta projektos, kas izstrādāti nomaļajiem reģioniem, jāietver precīza un skaidri definēta ieguvumu analīze saistībā ar vietējās ekonomikas diversifikāciju, sociālo kohēziju un reģionālā darba tirgus ilgtspējību; |
|
49. |
aicina līdzfinansējumā ietvert transporta papildu izmaksas, kā arī attīstīt transportu nomaļo reģionu apkaimē, šajā nolūkā iesaistot arī trešās valstis; |
Noslēguma apsvērumi
|
50. |
visbeidzot atzinīgi novērtē to, ka nomaļo reģionu īpašā statusa aizsardzībā iesaistītās struktūrvienības ir izveidojušas un nostiprinājušas svarīgas partnerattiecības, kā arī uzsver Komisijas būtisko nozīmi šajā procesā, kā tas atspoguļots augstāk minētajos paziņojumos par ciešākām partnerattiecībām nomaļajos reģionos; * * * |
|
51. |
uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, nomaļo reģionu valsts, reģionālajām un vietējām varasiestādēm, kā arī Nomaļo reģionu priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājiem. |
(1) OV C 71, 22.3.2005., 40. lpp.
(2) OV C 144, 16.5.2001., 11. lpp.
(3) OV C 221, 17.9.2002., 37. lpp.
(4) OV C 197, 12.7.2001., 197. lpp.
(5) OV C 104 E, 30.4.2004., 1000. lpp.
(6) OV C 318, 22.12.2004., 1. lpp.
(7) OV C 302, 7.12.2004., 60. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0224.