Finanšu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas novēršana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas mērķiem (līdz 2027. gadam).

KOPSAVILKUMS:

Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Direktīvas (ES) 2015/849 (ceturtā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva – 4th Anti-Money Laundering Directive jeb 4AMLD) nolūks ir vērsties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu* un teroristu finansēšanu*, novēršot finanšu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu šādos nolūkos.
Ar to aizstāj iepriekšējo Direktīvu 2005/60/EK (trešā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva jeb 3rd Anti-Money Laundering Directive, 3AMLD), kas stājās spēkā 2007. gadā.
Tās mērķis ir novērst neskaidrības iepriekšējā direktīvā un saistītajos tiesību aktos un uzlabot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu konsekvenci visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Direktīvā ir ņemti vērā arī ieteikumi, ko 2012. gadā sniedza Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force) un kuri tika pārskatīti 2023. gadā.
Lai atspoguļotu šos atjauninātos ieteikumus, grozījumu Regulā (ES) 2023/1113 tiek ieviestas papildu virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju kategorijas, uz kurām iepriekš direktīva neattiecās un kuras ir definētas Regulā (ES) 2023/1114, regula par kriptoaktīvu tirgiem (skatīt kopsavilkumu). Grozījumu Regulā (ES) Nr. 2023/1113 ir arī paredzēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka kriptoaktīvu* pakalpojumu sniedzēji* spētu pienācīgi mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kam tie ir pakļauti.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīva attiecas uz:

kredītiestādēm;
finanšu iestādēm;
noteiktiem nefinanšu uzņēmumiem un profesijām, piemēram:
- revidentiem;
- ārštata grāmatvežiem;
- nodokļu konsultantiem;
- noteiktos apstākļos – notāriem un juridisko profesiju pārstāvjiem;
- nekustamā īpašuma aģentiem, kad tie rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10 000 EUR vai vairāk;
- personām, kas tirgojas ar precēm (piemēram, dārgmetāliem un dārgakmeņiem, ja maksājumi tiek veikti vai saņemti skaidrā naudā 10 000 EUR apmērā vai vairāk);
- mākslas darbu tirgotājiem, ja darījuma vērtība ir 10 000 EUR vai vairāk;
- azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem.

Šī direktīva:

pastiprina pārredzamības noteikumus attiecībā uz klientu identifikāciju, jo īpaši uzņēmumu un juridisko veidojumu (trastu) faktisko īpašnieku* identifikāciju;
pieprasa, lai informācija par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem tiek glabāta katras dalībvalsts centrālajā reģistrā, piemēram, komercreģistrā, uzņēmumu reģistrā vai publiskā reģistrā;
uzlabo izpratni par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu/teroristu finansēšanas problēmjautājumiem un pilnveidoti risinājumi: dalībvalstīm ir jāveic riska izvērtējums, kā arī Eiropas Komisijai jāveic tādu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku izvērtējums, kuri ietekmē iekšējo tirgu un kuri saistīti ar pārrobežu darbībām (pirmais ziņojums tika sagatavots 2017. gada jūnijā);
ievieš koordinētu Eiropas politiku attiecībā uz valstīm ārpus ES (trešām valstīm), kurās ir neefektīvi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas/terorisma finansēšanas novēršanas (AML/CTF) režīmi, lai aizsargātu ES finanšu sistēmu – pirmais ES “augsta riska trešo valstu” saraksts tika pieņemts ar Komisijas deleģēto aktu 2016. gada jūlijā, un kopš tā laika sarakstā ir veikti vairāki grozījumi;
stiprina un uzlabo sadarbību starp finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU), kas ir vieni no galvenajiem dalībniekiem cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu / teroristu finansēšanu – sistemātiskai informācijas apmaiņai starp FIU būtu jānotiek, izmantojot modernu tehnisko infrastruktūru, izmantojot FIU.net, decentralizētu datortīklu, kurā izmanto sarežģītu saskaņošanas tehnoloģiju;
nosaka, ka par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu jāziņo valsts iestādēm, parasti FIU;
prasa, lai tie, kam tā ir adresēta, ieviestu:
- atbalsta pasākumus, piemēram, nodrošina pienācīgu darbinieku apmācību un atbilstošas iekšējo preventīvo pasākumu politikas un kārtības izstrādi;
- papildu drošības pasākumus, piemēram, pastiprinātas klientu uzticamības pārbaudes lielāka riska apstākļos, piemēram, tirgojoties ar bankām, kuras atrodas ārpus ES un, jo īpaši, saistībā ar fiziskām vai juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību valstīs, kuras nav Savienības dalībvalsts un kuras Komisija ir noteikusi kā augsta riska trešās valstis;
aizliedz bankām vēl bez anonīmiem kontiem un krājgrāmatiņām turēt arī anonīmus seifus;
ietver pasākumus, lai novērstu riskus, kas saistīti ar priekšapmaksas kartēm un virtuālajām valūtām:
- samazinot priekšapmaksas karšu īpašnieka identifikācijas slieksni no pašreizējiem 250 EUR uz 150 EUR;
- ļaujot valstu FIU izsekot virtuālās valūtas īpašnieka identitātei;
stiprinot sadarbību starp FIU un ļaujot tām apmainīties ar plašāku informāciju;
uztic Eiropas Banku iestādei (EBI) no 2020. gada 1. janvāra uzdevumus novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, kā arī vadīt, koordinēt un uzraudzīt visu ES finanšu pakalpojumu sniedzēju un kompetento iestāžu centienus šajā jomā (skatīt kopsavilkumu).

Grozījumu Regula (ES) 2023/1113

Ar Regulu (ES) 2023/1113 tiek izveidota sistēma, kā rīkoties ar kriptoaktīvu apmaiņu, lai nodrošinātu, ka tie netiek izmantoti nelikumīgi, piemēram, lai apietu sankcijas vai finansētu terorismu vai karu. Lai ievērotu starptautiskos standartus attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem un nodrošinātu šo aktīvu izsekojamību, tajā noteikts, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jāapkopo un attiecīgā gadījumā jāatklāj iestādēm noteikta informācija par visiem šo aktīvu pārvedumiem, ko tie veic, neatkarīgi no to vērtības, sūtītājiem un saņēmējiem.

Ar Regulu (ES) 2023/1113 ir grozīta Direktīva (ES) 2015/849, lai:

iekļautu visas Regulā (ES) 2023/1114 definētās kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kategorijas Direktīvas (ES) 2015/849 “finanšu iestāžu” definīcijā (3. pants);
pieprasītu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem piemērot riska mazināšanas pasākumus, kas samērojami ar riskiem, kuri saistīti ar pārskaitījumiem, kuros iesaistītas pašmāju adreses, un vajadzības gadījumā īstenot pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumus (19.a pants);
pieprasītu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem piemērot atbilstošus riska mazināšanas pasākumus, veidojot pārrobežu korespondentattiecības, kas ietver kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu ar respondentu, kurš nav reģistrēts ES (jauns 19.b pants);
ļautu dalībvalstīm pieprasīt, lai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas to teritorijā veic uzņēmējdarbību citā veidā, kas nav filiāle, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, iecelt centrālo kontaktpunktu to teritorijā (45. panta 9. punkts);
atceltu reģistrācijas prasības attiecībā uz tām kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kategorijām, uz kurām saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114 attieksies vienots licencēšanas režīms (47. panta 1. punkts) – ar šiem grozījumiem Direktīvā (ES) 2015/849 Eiropas Banku iestādei arī noteikts izdot pamatnostādnes par virkni jautājumu, tostarp:
- kritērijiem un elementiem, kas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jāņem vērā, novērtējot savas pārrobežu korespondentattiecības, kas saistītas ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu, kā arī riska mazināšanas pasākumiem, kas saistīti ar respondentiestādēm, tostarp minimālajām darbībām, kas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jāveic, ja respondentiestāde nav reģistrēta vai licencēta (jaunais 19.b pants),
- riska mainīgajiem lielumiem un riska faktoriem, kas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jāņem vērā, uzsākot darījumu attiecības vai veicot darījumus ar kriptoaktīviem (18. pants),
- pasākumiem, kas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jāievieš, lai identificētu un novērtētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kurš saistīts ar kriptoaktīvu pārskaitījumiem, kas tiek veikti uz pašmāju adresi vai kuru izcelsme ir pašmāju adresē* (jauns 19.a pants),
- kā tiek piemēroti pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumi un piemēroti riska mazināšanas pasākumi, kas jāveic, ja obligātie subjekti sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus ar nereģistrētiem vai nelicencētiem subjektiem, kuri sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus (jauns 24.a pants).

Direktīvas (ES) 2015/849 papildinājums

Deleģētajā aktā – Deleģētajā regulā (ES) 2019/758 ir noteikts papildu pasākumu kopums, tostarp minimālā rīcība, kas kredītiestādēm un finanšu iestādēm jāveic, lai efektīvi novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, ja valsts, kura nav Savienības dalībvalsts, tiesību akti neļauj īstenot grupas mēroga politiku un procedūras tādu filiāļu vai meitasuzņēmumu līmenī, kuriem pieder lielākā kapitāla daļa un kuri ir reģistrēti trešajā valstī.

Atcelšana

Direktīva (ES) 2015/849 tiks atcelta un aizstāta ar Direktīvu (ES) 2024/1640 (skatīt kopsavilkumu) no 2027. gada 9. jūlija.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

Direktīva (ES) 2015/849 ir piemērojama kopš 2015. gada 25. jūnija, un sākotnēji dalībvalstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2017. gada 26. jūnijam. Tomēr šis termiņš tika pagarināts ar vairākiem grozījumiem, jo īpaši ar Direktīvu (ES) 2018/843, un līdz ar to tā bija pilnībā jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2020. gada 10. janvārim. Tas pats datums tika noteikts attiecībā uz reģistru izveidi, kas minēti grozītās Direktīvas (ES) 2015/849 30. pantā, savukārt reģistri, kas minēti tās 31. pantā, bija jāizveido līdz 2020. gada 10. martam.

Grozījumus, kas tajā ieviesti ar Regulu (ES) 2023/1113, piemēro no 2024. gada 30. decembra.

KONTEKSTS

Direktīva ir daļa no ES tiesību aktu kopuma, kura mērķis ir novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un kurā iekļauta arī Regula (ES) 2015/847 par līdzekļu pārvedumu izsekojamību (skatīt kopsavilkumu). Tā ir arī daļa no plašākas ES stratēģijas attiecībā uz finanšu noziegumu apkarošanu, kurā ir paredzēts izveidot:

ekspertu grupu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā, kas regulāri tiekas, lai apmainītos viedokļiem un palīdzētu Komisijai sagatavot tiesību aktus vai definēt politiku;
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas komiteju, kas var sniegt atzinumus par Komisijas ierosinātu pasākumu īstenošanu;
FIU tīklu;
Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju.

Plašāka informācija:

ES situācija nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošana un teroristu finansēšanas novēršanas jomā (Eiropas Komisija).
Cīņa pret teroristu finansēšanu (Eiropas Komisija)
Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu (Eiropas Savienības Padome)
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošana un teroristu finansēšanas novēršana (Eiropas Banku iestāde)

GALVENIE TERMINI

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana šķietami likumīgos līdzekļos, parasti izmantojot finanšu sistēmu, piemēram, slēpjot naudas avotus, mainot tās formu vai arī pārvietojot līdzekļus uz vietu, kur tie piesaistītu mazāk uzmanības.

Teroristu finansēšana. Teroristisku nodarījumu izdarīšanai paredzētu līdzekļu nodrošināšana vai vākšana.

Kriptoaktīvi. Vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko var elektroniski nodot un glabāt repozitorijā, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (DLT) vai līdzīgu tehnoloģiju (tas ir, to koplieto un sinhronizē starp DLT mezglu kopumu, izmantojot vienprātības mehānismu).

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Juridiska persona vai cits uzņēmums, kura nodarbošanās vai uzņēmējdarbība ir profesionāli sniegt vienu vai vairākus kriptoaktīvu pakalpojumus klientiem un kuram ir atļauts sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114.

Faktiskais īpašnieks. Persona, kurai faktiski pieder uzņēmums vai kura faktiski kontrolē uzņēmumu.

Pašmāju adrese. Sadalītās virsgrāmatas adrese, kas nav saistīta ne ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, ne ar iestādi, kas nav reģistrēta ES un sniedz pakalpojumus, kuri ir līdzīgi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumiem.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73.–117. lpp.).

Direktīvas (ES) 2015/849 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1113 (2023. gada 31. maijs) par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 (OV L 150, 9.6.2023., 1.–39. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40.–205. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2177 (2019. gada 18. decembris), ar ko groza Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (OV L 334, 27.12.2019., 155.–163. lpp.)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par novērtējumu attiecībā uz pārrobežu darbībām piemītošajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu (COM(2022) 554 final, 27.10.2022.).

Komisijas Ieteikums (ES) 2020/1039 (2020. gada 14. jūlijs) par valsts finansiālā atbalsta piešķiršanu uzņēmumiem Savienībā atkarībā no tā, vai nepastāv saiknes ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas (OV L 227, 16.7.2020., 76.–79. lpp.).

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, ar ko novērtē finanšu ziņu vākšanas vienību sadarbības sistēmu (COM(2019) 371 final, 24.7.2019.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/758 (2019. gada 31. janvāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem minimuma darbībām un papildu pasākumu veidiem, kuri kredītiestādēm un finanšu iestādēm jāveic nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku mazināšanai konkrētās trešās valstīs (OV L 125, 14.5.2019., 4.–10. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (OV L 156, 19.6.2018., 43.–74. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1675 (2016. gada 14. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības (OV L 254, 20.9.2016., 1.–4. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1.–18. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12.–47. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 23.09.2024

翻译：