Eiropas Savienības C 131/2006

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/1

Tiesas (virspalāta) spriedums 2006. gada 21. febrārī (VAT and Duties Tribunal, London lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Halifax plc, Leeds Permanent Development Services Ltd, County Wide Property Investments Ltd pret Commissioners of Customs & Excise

(Lieta C-255/02) (1)

(Sestā PVN direktīva - 2. panta 1. punkts, 4. panta 1. un 2. punkts, 5. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkts - Saimnieciska darbība - Preču piegāde - Pakalpojumu sniegšana - Ļaunprātīga rīcība - Darījumi, kuru vienīgais mērķis ir panākt fiskālas priekšrocības)

(2006/C 131/01)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

VAT and Duties Tribunal, London

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Halifax plc, Leeds Permanent Development Services Ltd, County Wide Property Investments Ltd

Atbildētājs: Commissioners of Customs & Excise

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — VAT and Duties Tribunal, London — Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) interpretācija — Darījumi, kuru vienīgais mērķis ir panākt fiskālas priekšrocības — Darījumi bez neatkarīga saimnieciska mērķa

Rezolutīvā daļa:

Tādi darījumi kā pamata lietā esošie ir uzskatāmi par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un saimniecisku darbību Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 1995. gada 10. aprīļa Direktīvu 95/7/EK, 2. panta 1. punkta, 4. panta 1. un 2. punkta, 5. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta izpratnē, ja tie atbilst objektīvajiem kritērijiem, uz kuriem ir balstīti šie jēdzieni, pat ja tie ir veikti tikai, lai iegūtu fiskālas priekšrocības, nepastāvot citam saimnieciskam mērķim;

Sestā direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tā iestājas pret nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli, ja darījumi, kas piešķir šādas tiesības, ir uzskatāmi par ļaunprātīgu rīcību.

Lai konstatētu ļaunprātīgas rīcības pastāvēšanu, nepieciešams, pirmkārt, lai par spīti attiecīgo Sestās direktīvas normu un šīs direktīvas transponēšanas valsts tiesību aktu nosacījumu formālai piemērošanai attiecīgo darījumu rezultātā tiek iegūtas fiskālas priekšrocības, kuru piešķiršana būtu pretēja šīm normām. Otrkārt, no objektīvo elementu kopuma ir jāizriet, ka attiecīgo darījumu galvenais mērķis ir fiskālu priekšrocību iegūšana;

3)	ja ir konstatēta ļaunprātīga rīcība, tad darījumi, kas to veido, ir jāpārveido tādā veidā, lai atjaunotu stāvokli, kāds pastāvētu, ja nebūtu darījumu, kas ir uzskatāmi par ļaunprātīgo rīcību.

(1) OV C 233, 28.09.2002.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/2

Tiesas (virspalāta) spriedums 2006. gada 21. februārī (High Court of Justice (Chancery Division) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — BUPA Hospitals Ltd, Goldsborough Developments Ltd pret Commissioners of Customs & Excise

(Lieta C-419/02) (1)

(Sestā PVN direktīva - 10. panta 2. punkts - PVN iekasējamība - Iemaksa - Iepriekšēji maksājumi par farmaceitisku produktu un protēžu paredzētu piegādi)

(2006/C 131/02)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: BUPA Hospitals Ltd, Goldsborough Developments Ltd

Atbildētājs: Commissioners of Customs & Excise

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Chancery Division) — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) interpretācija — “Preču piegādes” un “saimnieciskās darbības” jēdziens — Sabiedrību līgumi par farmaceitisko produktu un protēžu piegādi, kuru vienīgais mērķis ir nodokļu priekšrocību iegūšana

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1995. gada 10. aprīļa Direktīvu 95/7/EK, 10. panta 2. punkta otrās daļas piemērošanas jomā neietilpst tādi iepriekšēji noteiktas summas maksājumi, par kādiem ir runa pamata prāvā un kas veikti par precēm, kuras vispārīgi norādītas sarakstā, ko jebkurā brīdī var grozīt, pircējam un pārdevējam panākot kopīgu vienošanos, un no kura pircējs, iespējams, varētu izvēlēties atsevišķas preces, pamatojoties uz vienošanos, ko tas jebkurā brīdī var vienpusēji atsaukt, atgūstot visu iepriekš samaksāto, bet neizmantoto maksājumu.

(1) OV C 31, 08.02.2003.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/2

Tiesas (virspalāta) spriedums 2006. gada 21. februārī (Bundesfinanzhof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hans-Jürgen Ritter-Coulais, Monique Ritter-Coulais pret Finanzamt Germersheim

(Lieta C-152/03) (1)

(Nodokļu tiesību akti - Ienākuma nodokļi - EEK līguma 48. pants (vēlāk - EK līguma 48. pants, jaunajā redakcijā pēc grozījumiem - EKL 39. pants) - Valsts tiesiskais regulējums, kas ierobežo īres ienākumu no nekustamā īpašuma, kas atrodas citā dalībvalstī, zuduma vērā ņemšanu)

(2006/C 131/03)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Hans-Jürgen Ritter-Coulais, Monique Ritter-Coulais

Atbildētājs: Finanzamt Germersheim

Priekšmets:

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — EKL 43. un 56. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums attiecībā uz fizisko personu ienākuma nodokli, kurš zudumu no nekustamā īpašuma īres atvilkšanu vai progresivitātes klauzulas piemērošanu šiem zudumiem ierobežo ar zudumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, kas atrodas valsts teritorijā

Rezolutīvā daļa:

EEK līguma 48. pants (vēlāk — EK līguma 48. pants, jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 39. pants) jāinterpretē tādējādi, ka tas iestājas pret tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds tas ir pamata prāvā, kurš fiziskām personām, kas kādā dalībvalstī gūst ienākumus no algota darba un tajā ir neierobežoti apliekamas ar nodokli, neļauj pieprasīt, lai nodokļa likmes, kas šajā valstī piemērojama šiem ienākumiem, noteikšanai tiktu ņemts vērā īres ienākumu zudums, kas saistīts ar dzīvojamo māju, ko tās šim nolūkam izmanto pašas un kas atrodas citā dalībvalstī, kaut gan ar šādu māju saistītie pozitīvie ienākumi no īres tiktu ņemti vērā.

(1) OV C 158, 05.07.2003.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/3

Tiesas (virspalāta) spriedums 2006. gada 21. februārī (VAT and Duties Tribunal, Mančestra (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — University of Huddersfield Higher Education Corporation pret Commissioners of Customs & Excise

(Lieta C-223/03) (1)

(Sestā PVN Direktīva - 2. panta 1. punkts, 4. panta 1. un 2. punkts, 5. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkts - Saimnieciskā darbība - Preču piegāde - Pakalpojumu sniegšana - Darbības, kas veiktas tikai ar mērķi gūt nodokļu priekšrocības)

(2006/C 131/04)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

VAT and Duties Tribunal, Mančestra (Apvienotā Karaliste)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: University of Huddersfield Higher Education Corporation

Atbildētāja: Commissioners of Customs & Excise

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — VAT and Duties Tribunal, Mančestra — Direktīvas 77/388/EEK: Padomes Sestās 1977. gada 17. maija direktīvas par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) interpretācija — Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas, ko apliek ar pievienotās vērtības nodokli, jēdziens — Saimnieciskās darbības jēdziens — Nomas līgumi un nomas cesija tikai ar mērķi gūt nodokļu priekšrocības

Rezolutīvā daļa:

Tādas darbības, kādas minētas pamata lietā, ir preču piegādes vai pakalpojumu sniegšana un saimnieciska darbība 2. panta 1. punkta, 4. panta 1. un 2. punkta, 5. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta izpratnē Padomes Sestajā 1977. gada 17. maija direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kurā izdarīti grozījumi ar Padomes 1995. gada 10. aprīļa Direktīvu 95/7/EK, jo tās atbilst objektīviem kritērijiem, uz kuriem balstās minētie jēdzieni, pat ja šīs darbības veic tikai nolūkā gūt nodokļu priekšrocības un šīm darbībām nav cita saimnieciska mērķa.

(1) OV C 213, 06.09.2003.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/3

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2006. gada 23. februārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Somijas Republiku

(Lieta C-232/03) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Darba ņēmēji - Brīva pārvietošanās - Ārvalstī reģistrētu transportlīdzekļu, ko ārvalstī rezidējošais darba devējs ir nodevis darba ņēmēja rīcībā, izmantošana)

(2006/C 131/05)

Tiesvedības valoda — somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Martin un I. Koskinen, pārstāvji)

Atbildētāja: Somijas Republika (pārstāvji — Alice Guimaraes-Purokoski un T. Pynnä, pārstāves)

Persona, kas iestājusies lietā, lai atbalstītu atbildētājas prasījumus: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — K. Manji, pārstāvis, un P. Whipple, barrister)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 10. un 39. pants — Nosacījumi, pie kuriem Somijā rezidējošie un ārvalstī nodarbinātie darba ņēmēji var izmantot ārvalstī reģistrētus un to rīcībā darba devēja nodotus transportlīdzekļus

Rezolutīvā daļa:

Liedzot pierobežas darba ņēmējiem, kas rezidē Somijā un ir nodarbināti citā dalībvalstī, izmanot darba vajadzībām paredzētos transportlīdzekļus, kurus to rīcībā ir nodevuši citā dalībvalstī esošie darba devēji un kuri šajā citā dalībvalstī ir reģistrēti, tikai tā iemesla dēļ, ka attiecīgie pierobežas darba ņēmēji rezidē Somijas teritorijā, kurā darba devējam piederošie transportlīdzekļi ir ievesti,

liedzot attiecīgajiem pierobežas darba ņēmējiem darba vai personīgām vajadzībām izmantot sabiedrībai piederošos transportlīdzekļus, kurus to rīcībā ir nodevuši citā dalībvalstī esošie darba devēji un kuri šajā citā dalībvalstī ir reģistrēti, lai gan šie transportlīdzekļi nav paredzēti būtiskai un pastāvīgai izmantošanai Somijas teritorijā un tie faktiski netiek izmantoti šādā veidā, tikai tā iemesla dēļ, ka šie darba ņēmēji rezidē Somijas teritorijā, kurā darba devējam piederošie transportlīdzekļi ir ievesti,

Somijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 39. pants;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	lietas dalībnieki atlīdzina savus tiesāšanās izdevumus paši;

4)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 184, 02.08.2003.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/4

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 23. februārī (Bundesfinanzhof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — CLT-UFA SA pret Finanzamt Köln-West

(Lieta C-253/03) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Nodokļu tiesību akti - Nodokļi, ar kuriem apliek sabiedrību ienākumus)

(2006/C 131/06)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: CLT-UFA SA

Atbildētāja: Finanzamt Köln-West

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — EKL 52. panta (jaunajā redakcijā ar grozījumiem — EKL 43. pants) un EKL 58. panta (jaunajā redakcijā — EKL 48. pants) interpretācija — Valsts tiesību akti par nodokļiem, ar kuriem apliek sabiedrību ienākumus — Aplikšana ar nodokli pēc uzņēmējdarbības veikšanas vietas — Ārvalstu kapitāla sabiedrību filiāļu peļņai piemērojama nodokļa likme, kas ir augstāka nekā nodokļa likme, kura piemērojama peļņai, ko guvušas meitas sabiedrības un kas pilnībā sadalīta ārvalstu mātes sabiedrībām

Rezolutīvā daļa:

EK līguma 52. panta (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 43. pants) un EK līguma 58. pants (jaunajā redakcijā — EKL 48. pants) iestājas pret tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamata prāvā apskatītais, saskaņā ar kuru sabiedrības ar sēdekli citā dalībvalstī filiāles peļņai piemēro nodokļa likmi, kas ir augstāka nekā nodokļa likme, ko piemēro šādas sabiedrības meitas sabiedrības peļņai, ja šī meitas sabiedrība pilnībā sadala savu peļņu mātes sabiedrībai;

2)	nodokļa likmi, kas jāpiemēro filiāles gūtajai peļņai, tādai kā pamata prāvā, nosaka valsts tiesa, ņemot vērā vispārējo nodokļa likmi, kas būtu bijusi piemērojama, ja meitas sabiedrības peļņa būtu sadalīta tās mātes sabiedrībai.

(1) OV C 200, 23.08.2003.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/4

Tiesas (virspalāta) spriedums 2006. gada 21. februārī (Oberster Gerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Silvia Hosse pret Land Salzburg

(Lieta C-286/03) (1)

(Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 4. panta 2.b punkts - Speciāli uz iemaksām nebalstīti pabalsti - Austrijas pabalsts aprūpes riska iestāšanās situācijai - Pabalsta kvalificēšana un dzīvesvietas nosacījuma likumība no Regulas Nr. 1408/71 viedokļa - Apdrošinātā tiesību pārņēmējs)

(2006/C 131/07)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Silvia Hosse

Atbildētāja: Land Salzburg

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberster Gerichtshof — 4. panta 2.b punkta un 19. panta interpretācija Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97 (OV L 28, 1. lpp.) un Padomes 1972. gada 21. marta Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr. 1408/71, Regulas Nr. 118/97 grozījumu redakcijā — Zalcburgas federālās zemes tiesību akti, saskaņā ar kuriem tiesības uz pabalstu par bērna invalīda, kas ir darba ņēmēja ģimenes loceklis, aprūpes riska iestāšanās situācijā ir pakļautas dzīvesvietas nosacījumam — Jēdziens “speciāls uz iemaksām nebalstīts pabalsts” — Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.) 7. panta interpretācija — Sociāls labums

Rezolutīvā daļa:

aprūpes pabalsts, kas paredzēts Zalcburgas likumā par aprūpes pabalstu, ir nevis speciāls uz iemaksām nebalstīts pabalsts Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, 4. panta 2.b punkta izpratnē, bet gan slimības pabalsts šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē;

Zalcburgas federālajā zemē nodarbināta darba ņēmēja, kas kopā ar ģimeni dzīvo Vācijā, ģimenes loceklis, izpildot pārējos pabalsta piešķiršanas nosacījumus, var pieprasīt kompetentajai iestādei darba ņēmēja nodarbinātības vietā izmaksāt aprūpes pabalstu, kas paredzēts Zalcburgas likumā par aprūpes pabalstu, kā naudas pabalstu slimības gadījumiem, kas paredzēts Regulas Nr. 1408/71 19. pantā, ja ģimenes loceklim nav tiesību saņemt līdzīgu pabalstu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tas dzīvo.

(1) OV C 226, 20.09.2003.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/5

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 9. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Spānijas Karalisti

(Lieta C-323/03) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Regula (EEK) Nr. 3577/92 - Jūras kabotāža - Piemērojamība pasažieru pārvadājumiem Vigo līcī - Divdesmit gadus ilga administratīvā koncesija par labu vienīgajam uzņēmējam - Saderīgums - Iespēja noslēgt sabiedrisko pakalpojumu līgumus vai uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus - Apturēšanas (jeb “standstill”) klauzula)

(2006/C 131/08)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — I. Martinesa del Perala [I. Martínez del Peral] un K. Simonsons [K. Simonsson])

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji — L. Fragasa Gadeja [L. Fraguas Gadea] un H. M. Rodrigess Karkamo [J. M. Rodríguez Cárcamo])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — 1., 4., 7. un 9. panta pārkāpums Padomes 1992. gada 7. decembra Regulā (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 7. lpp.) un EK līguma pārkāpums — Valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj divdesmit gadus ļaut jūras pārvadājumu pakalpojumus Vigo līcī [ría de Vigo] sniegt vienam uzņēmējam un kas paredz stingrāku sistēmu, kurā kā nosacījums ir izvirzīts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums

Rezolutīvā daļa:

atstājot spēkā tiesību aktus:

—	kas ļauj piešķirt koncesiju jūras pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Vigo līcī tikai vienam uzņēmējam uz divdesmit gadu ilgu laika posmu un kas paredz, ka viens no kritērijiem koncesijas piešķiršanai ir pārvadājumu pieredze minētajā līcī;

—	kas ļauj attiecināt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus uz sezonas pārvadājumiem uz salām vai no salām vai arī regulārajiem transporta pakalpojumiem starp kontinentālajām ostām;

—	par ko pirms pieņemšanas nav notikušas apspriedes ar Eiropas Kopienu Komisiju,

Spānijas Karaliste ir pārkāpusi 1., 4. un 9. pantu Padomes 1992. gada 7. decembra Regulā (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža), un nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī regula;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 239, 04.10.2003.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/5

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 23. februārī (Tribunale di Cagliari, Tribunale ordinario di Cagliari lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Giuseppe Atzeni, Francesco Atzori, Giuseppe Ignazio Boi pret Regione autonoma della Sardegna

(Apvienotās lietas C-346/03 un C-529/03) (1)

(Valsts atbalsts - Lēmums 97/612/EK - Aizdevumu lauksaimniecības uzņēmumiem izsniegšana kā priekšrocība - EK līguma 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkta a) un c) apakšpunkts [jaunajā redakcijā pēc grozījumiem - EKL 87. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkta a) un c) apakšpunkts] - Pieņemamība - Juridiskais pamats - Tiesiskā paļāvība)

(2006/C 131/09)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Cagliari, Tribunale ordinario di Cagliari

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Giuseppe Atzeni, Francesco Atzori, Giuseppe Ignazio Boi

Atbildētājs: Regione autonoma della Sardegna

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu jautājumu — Tribunale di Cagliari — Komisijas 1997. gada 16. aprīļa Lēmuma 97/612/EK par Sardīnijas reģionam (Itālija) lauksaimniecības nozarē piešķirto atbalstu (OV L 248, 27. lpp.) spēkā esamība

Rezolutīvā daļa

Komisijas 1997. gada 16. aprīļa Lēmuma 97/612/EK par atbalstiem, ko piešķīris Sardīnijas reģions (Itālija) lauksaimniecības nozarē, novērtējums nav sniedzis nekādu pamatu, kas varētu ietekmēt šī lēmuma spēkā esamību.

(1) OV C 264, 01.11.2003.

OV C 71, 20.03.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/6

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 9. martā (Oberlandesgericht Köln lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Siegfried Aulinger pret Vācijas Federatīvo Republiku

(Lieta C-371/03) (1)

(Ārpolitika un drošības politika - Kopējā tirdzniecības politika - Embargo pret Serbijas un Melnkalnes Republikām - Regula (EEK) Nr. 1432/92 - Personu pārvadājumi)

(2006/C 131/10)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Köln

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Siegfried Aulinger

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht Köln — Padomes 1992. gada 1. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1432/92, ar ko aizliedz tirdzniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Serbijas un Melnkalnes Republikām (OV L 151, 4. lpp.), 1. panta d) apakšpunkta interpretācija — Personu pārvadājumu līdz Serbijas un Melnkalnes robežām un no tām aizliegums vai atļaušana

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 1. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1432/92, ar ko aizliedz tirdzniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Serbijas un Melnkalnes Republikām, 1. panta d) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka personu komercpārvadājumi uz Serbiju un Melnkalni vai no tām, ko veica sadalīto pārvadājumu veidā, bija aizliegti.

Ar “sadalīto pārvadājumu” saprot personu pārvadājumu uz embargo zonu vai no tās, ko organizē, dalībvalstī nodibinātam uzņēmumam sadarbojoties ar citu uzņēmumu, kura sēdeklis ir embargo zonā, tādā veidā, ka pirmais uzņēmums veic pārvadājumu līdz netālu no embargo zonas esošai teritorijai un atpakaļ, un otrs — pārvadājumu no šī punkta uz embargo zonu vai no tās uz šo punktu (pasažieriem mainot transporta līdzekli).

(1) OV C 289, 29.11.2003.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/6

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 23. februārī (Gerechtshof te 's-Hertogenbosch lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — M. E. A. van Hilten-van der Heijden mantinieki pret Inspecteur van de Belastingdienst/Particulieren/Ondernemingen buitenland te Heerlen

(Lieta C-513/03) (1)

(Kapitāla aprite - EK līguma 73. B panta 1. punkts (jaunajā redakcijā-EKL 56. panta 1. punkts) - Mantojuma nodoklis - Juridiska fikcija, saskaņā ar kuru dalībvalsts pilsonis, kas miris desmit gadu laikā pēc izbraukšanas no šīs dalībvalsts, uzskatāms par tādu, kas tur dzīvojis nāves iestāšanās brīdī - Trešā valsts)

(2006/C 131/11)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te 's-Hertogenbosch

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: M. E. A. van Hilten-van der Heijden mantinieki

Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdienst/Particulieren/Ondernemingen buitenland te Heerlen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Gerechtshof te 's-Hertogenbosch — EKL 57. panta 1. punkta un EKL 58. panta 3. punkta un Deklarācijas (Nr. 7) par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 58. pantu (iepriekš 73. D pants), kas ir pievienota Māstrihtas Nobeiguma aktam, interpretācija — Dalībvalsts nodokļu noteikumi, kas attiecas uz mantojuma nodokli, saskaņā ar kuriem šīs valsts pilsonis, kas tajā dzīvoja un kas ir miris desmit gadu laikā pēc izbraukšanas no šīs valsts, uzskatāms par šīs valsts rezidentu minētās nodevas piemērošanai — Pilsonis, kas dzīvo trešajā valstī savas nāves brīdī.

Rezolutīvā daļa:

EK līguma 73. B pants (jaunajā redakcijā — EKL 56. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav pretrunā tādam dalībvalsts tiesiskajam regulējumam, kāds ir pamata lietā, atbilstoši kuram šajā dalībvalstī dzīvojoša pilsoņa, kurš ir miris desmit gadu laikā pēc savas šajā dalībvalstī bijušās dzīvesvietas pārcelšanas uz ārvalsti, mantojumu apliek ar nodokli tā, it kā šī pilsoņa dzīvesvieta būtu saglabājusies šajā pašā dalībvalstī, un tam pienākas samazinājums atbilstoši citās valstīs iekasētajam mantojuma nodoklim.

(1) OV C 85, 03.04.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/7

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 23. martā (High Court of Justice) England and Wales), Queen`s Bench Division (Administrative Court) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Unitymark Ltd, North Sea Fishermen's Organisation, The Queen pret Department for Environment, Food and Rural Affairs

(Lieta C-535/03) (1)

(Zivsaimniecība - Menca - Zvejas intensitātes ierobežošana - Atklātā tīkla rāmju traļi - Samērīguma princips un nediskriminācijas princips)

(2006/C 131/12)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England and Wales), Queen`s Bench Division (Administrative Court)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Unitymark Ltd, North Sea Fishermen's Organisation, The Queen

Atbildētāji: Department for Environment, Food and Rural Affairs

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (England and Wales), Queen`s Bench Division (Administrative Court) — XVII pielikuma 4. punkta b) apakšpunkta un 6. punkta a) apakšpunkta Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2341/2002, ar ko nosaka 2003. gadam zvejas iespējas un saistītos nosacījumus noteiktu zivsaimniecības resursu krājumu un zivsaimniecības krājumu grupu zvejas iespējām, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kuros ir noteikti loma ierobežojumi (OV L 356, 12. lpp.), spēkā esamība — 1. panta Komisijas 2003. gada 14. marta Lēmumā 2003/185/EK par dalībvalstīm piešķirtajām papildu dienām attiecībā uz kuģu atrašanos ārpus ostas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2341/2002 XVII pielikumu spēkā esamība — Saderīgums ar EKL 28., 29., 33. un 34. pantu — Samērīguma princips un nediskriminācijas princips — Pamattiesības uz tirdzniecības brīvību

Rezolutīvā daļa:

Uzdotā jautājuma pārbaude nav atklājusi jebkādu faktoru, kas varētu ietekmēt:

—

Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2341/2002, ar ko nosaka zvejas iespējas un saistītos nosacījumus noteiktu zivsaimniecības resursu krājumu un zivsaimniecības krājumu grupu zvejas iespējām, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kuros ir noteikti loma ierobežojumi, XVII pielikuma 4. punkta b) apakšpunkta un 6. punkta a) apakšpunkta,

—	šā paša pielikuma, ko groza ar Padomes 2003. gada 10. aprīļa Regulu (EK) Nr. 671/2003, 4. punkta b) apakšpunkta un 6. punkta a) apakšpunkta,

—	Komisijas 2003. gada 14. marta Lēmuma 2003/185/EK par dalībvalstīm piešķirtajām papildu dienām attiecībā uz kuģu atrašanos ārpus ostas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2341/2002 XVII pielikumu 1. panta spēkā esamību.

(1) OV C 47, 21.02.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/8

Tiesas (otrā palāta) 2006. gada 23. februāra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija pret Spānijas Karalisti

(Lieta C-546/03) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Kopienu pašu resursi - Kopienas Muitas kodekss - Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu iekasēšanas procedūras - Pašu resursu, kas saistīti ar šiem nodokļiem, novēlots pārskaitījums un kavējuma naudas nemaksāšana)

(2006/C 131/13)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Diaz-Llanos La Roche un G. Wilms)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — M. Muñoz Pèrez)

Personas, kas iestājušās lietā: Dānijas Karaliste (pārstāvis — J. Molde), Somijas Republika (pārstāvis — A. Guimaraes-Purokoski), Zviedrijas Karaliste (pārstāvis — K. Wistrand)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 220. pants un Padomes 1989. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1854/89 par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas rodas no muitas parāda, iegrāmatošanu un samaksas nosacījumiem (OV L 186, 1. lpp.) 5. pants — Eiropas Kopienu pašu resursu daļas novēlots pārskaitījums muitas nodokļa vēlākas piedziņas gadījumā — Atteikums maksāt nokavējuma procentus, kas ir jāmaksā par nokavētu ierakstīšanu Komisijas kontā

Rezolutīvā daļa:

neievērojot a posteriori termiņu attiecībā uz nodokļa summas iegrāmatošanu, kas rodas no muitas parāda, ko paredz 5. pants Padomes 1989. gada 14. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1854/89 par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas rodas no muitas parāda, iegrāmatošanu un samaksas nosacījumiem, un ko no 1994. gada 1. janvāra paredz 220. panta 1. punkts Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kā rezultātā novēloti tiek nodoti pašu resursi, un

nemaksājot Eiropas Kopienu Komisijai procentus par šo nokavējumu, piemērojot 11. pantu Padomes 1989. gada 29. maija Regulā (EEK, Euratom), ar ko īsteno Lēmumu 88/376/EEK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu, un no 2000. gada 31. maija piemērojot 11. pantu Padomes 2000. gada 22. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu,

Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek visi šie noteikumi;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Dānijas Karaliste, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 59, 06.03.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/8

Tiesas (pirmā palāta) 2006. gada 16. marta spriedums (Rechtbank Utrecht lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Poseidon Chartering BV pret Marianne Zeeschip VOF, Albert Mooij, Sjoerdtje Sijswerda, Gerrit Schram

(Lieta C-3/04) (1)

(Direktīva 86/653/EEK - Pašnodarbināti tirdzniecības pārstāvji - Tirdzniecības pārstāvja jēdziens - Viena līguma noslēgšana un pagarinājumi vairāku gadu laikā)

(2006/C 131/14)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Utrecht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Poseidon Chartering BV

Atbildētāji: Marianne Zeeschip VOF, Albert Mooij, Sjoerdtje Sijswerda, Gerrit Schram

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank Utrecht — Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvas 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (OV L 382, 17. lpp.) 1. panta 2. punkta interpretācija — Tirdzniecības pārstāvja jēdziens — Pašnodarbinātais starpnieks, kas par labu kuģa īpašniekam apspriedis kuģa fraktēšanas līgumu un tā ikgadējos pagarinājumus un kas pieprasa samaksāt komisijas naudu

Rezolutīvā daļa:

1. panta 2. punkts Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvā 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumos, kad pašnodarbinātais starpnieks ir pilnvarots noslēgt vienu līgumu, kas vēlāk tiek pagarināts vairāku gadu laikā, šajā noteikumā paredzētais pilnvaru pastāvīguma nosacījums prasa, lai pilnvarotājs piešķir starpniekam pilnvaras apspriest šā līguma turpmākus pagarinājumus.

(1) OV C 59, 06.03.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/9

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2006. gada 9. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(Lieta C-65/04) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - EAEK līgums - Piemērošanas joma - Direktīva 89/618/Euratom - Veselības aizsardzība - Jonizējoša radiācija - Atomenerģijas izmantošana militāriem mērķiem - Kodoldzinēja zemūdenes remonts)

(2006/C 131/15)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Strēma van Līra [L. Ström van Lier] un J. Grunvalds [J. Grunwald], pārstāvji)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — K. Džeksone [C. Jackson] un K. Gibsa [C. Gibbs], pārstāves, kam palīdz D. Vaijats [D. Wyatt], QC un S. Trumenss [S. Tromans], barrister)

Persona, kas iestājusies lietā: Francijas Republika (pārstāvji — R. Abraāms [R. Abraham], Ž. de Bergess [G. de Bergues] un E. Puisē [E. Puisais], kā arī K. Jurgensena [C. Jurgensen], pārstāvji)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1989. gada 27. novembra Direktīvas 89/618/Euratom par sabiedrības informēšanu par veicamajiem veselības aizsardzības pasākumiem un par rīcību radiācijas avārijas gadījumā (OV L 357, 31. lpp.) 5. panta 3. punkta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 94, 17.04.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/9

Tiesas (pirmā palāta) 2006. gada 23. februāra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi

(Lieta C-122/04) (1)

(Komisijas kompetence - Ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtība - Programmas Forest Focus īstenošana)

(2006/C 131/16)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji K. F. Dirāna [C.-F. Durand] un M. van Beks [M. van Beek])

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji K. Bredlijs [K. Bradley] un M. Gomeša-Leala [M. Gómez-Leal]) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji I. Diess Parra [I. Díez Parra] un M. Balta [M. Balta]),

Personas, kas iestājušās lietā atbildētāju atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis M. Munjoss Peress [M. Muñoz Pérez]) un Somijas Republika (pārstāve T. Pinne [T. Pynnä])

Priekšmets

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulas (EK) Nr. 2152/2003 par mežu un vides mijiedarbības monitoringu Kopienā (Forest Focus) (OV L 324, 1. lpp.) 17. panta 2. punkta atcelšana tiktāl, ciktāl ar to uz Forest Focus programmas īstenošanas pasākumu noteikšanu attiecina regulatīvo procedūru, kas paredzēta 5. pantā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 23. lpp.) — Ierobežojumi, Padomei izvēloties Lēmumā 1999/468/EK paredzēto ieviešanas procedūru

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Spānijas Karaliste un Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 94, 17.04.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/10

Tiesas (otrā palāta) 2006. gada 16. februāra spriedums (Regeringsrätten lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Amy Rockler pret Försäkringskassan, bijušo Riksförsäkringsverket

(Lieta C-137/04) (1)

(Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Eiropas Kopienu ierēdņi un darbinieki - Vecāku pabalsti - Perioda, kura laikā darba ņēmējs bija apdrošināts saskaņā ar Eiropas Kopienu kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu, ņemšana vērā)

(2006/C 131/17)

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Regeringsrätten

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Amy Rockler

Atbildētāja: Försäkringskassan, bijusī Riksförsäkringsverket

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Regeringsrätten — EKL 39. panta interpretācija — Tiesības saņemt vecāku pabalstus (föräldrapenning) — Perioda, kura laikā darba ņēmējs bija apdrošināts saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos paredzēto kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu, neņemšana vērā

Rezolutīvā daļa:

EK līguma 48. pants (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 39. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka, piemērojot tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamata lietā, jāņem vērā periods, kura laikā darba ņēmējs bija apdrošināts saskaņā ar Eiropas Kopienu kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu.

(1) OV C 106, 30.04.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/10

Tiesas (virspalāta) spriedums 2006. gada 14. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Francijas Republiku

(Lieta C-177/04) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 85/374/EEK - Atbildība par preci ar trūkumiem - Pienākumu neizpildi konstatējošs Tiesas spriedums - Neizpilde - EKL 228. pants - Naudas sods - Sprieduma daļēja izpilde procesa laikā)

(2006/C 131/18)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Valero Hordana [G. Valero Jordana] un B. Stromskis [B. Stromsky], pārstāvji)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — Ž. de Bergess [G. de Bergues] un R. Lūsli [R. Loosli], pārstāvji)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tiesas 2002. gada 25. aprīļa sprieduma lietā C-52/00 saistībā ar Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīvas 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV L 210, 29. lpp.) nepareizu transponēšanu, neizpilde — Francijas Civilkodeksa normu negrozīšana — Prasība noteikt soda naudu

Rezolutīvā daļa:

turpinot uzskatīt, ka preces ar trūkumiem izplatītājs atbild tāpat kā ražotājs, kad pēdējais nav identificējams, arī tad, ja izplatītājs cietušajai personai saprātīgā termiņā ir atklājis tās personas identitāti, kas tam preci ir piegādājusi, Francijas Republika nav veikusi pasākumus pilnīgai 2002. gada 25. aprīļa sprieduma lietā C-52/00 Komisija/Francija par Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīvas 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem 3. panta 3. punkta transpozīciju izpildei un tādējādi nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 228. pants;

Francijas Republikai ir jāmaksā Komisijai kavējuma nauda, ieskaitot to kontā “Eiropas Kopienu pašu resursi”, EUR 31 650 apmērā par katru dienu, kurā netiek veikti vajadzīgie pasākumi pilnīgai iepriekš minētā 2002. gada 25. aprīļa sprieduma lietā Komisija/Francija izpildei, no šī sprieduma pasludināšanas brīža līdz minētā 2002. gada 25. aprīļa sprieduma pilnīgai izpildei;

3)	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 118, 30.04.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/11

Tiesas (otrā palāta) 2006. gada 16. februāra spriedums (Länsrätten i Stockholms län lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ulf Öberg pret Försäkringskassan, länskontoret Stockholm, bijušo Stockholms läns allmänna försäkringskassa

(Lieta C-185/04) (1)

(2006/C 131/19)

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Länsrätten i Stokholmas län

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Ulf Öberg

Atbildētāja: Försäkringskassan, länskontoret Stockholm, bijusī Stockholms läns allmänna försäkringskassa

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Länsrätten i Stokholmas län — EKL 12. panta, 17. panta 2. punkta, 18. un 39. panta, Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.) 7. panta 1. un 2. punkta un Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīvas 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu (OV L 145, 4. lpp.) interpretācija — Tiesības saņemt vecāku pabalstus (föräldrapenning) — Perioda, kura laikā darba ņēmējs bija apdrošināts saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos paredzēto kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu, neņemšana vērā

Rezolutīvā daļa:

EKL 39. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, piemērojot tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamata lietā, jāņem vērā periods, kura laikā darba ņēmējs bija apdrošināts saskaņā ar Eiropas Kopienu kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu.

(1) OV C 179, 10.07.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/11

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 23. februārī (Hof van beroep te Antwerpen lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Belgische Staat pret Molenbergnatie NV

(Lieta C-201/04) (1)

(Kopienas Muitas kodekss - Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa vēlāka piedziņa - Pienākums darīt zināmu parādniekam muitas nodokļa summu, tiklīdz tā iegrāmatota un pirms trīs gadu termiņa izbeigšanās no parāda rašanās brīža - “Attiecīgo procedūru” jēdziens)

(2006/C 131/20)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep te Antwerpen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Belgische Staat

Atbildētājs: Molenbergnatie NV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hof van Beroep te Atwerpen — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) interpretācija — Piemērošana laikā — Muitas parāda, kas radies, pirms sākta Regulas piemērošana, samaksa — Kopienas Muitas kodeksa 221. panta interpretācija — Pienākums darīt zināmu parādniekam muitas nodokļa summu, kas viņam jāmaksā, tiklīdz tā iegrāmatota, un veikt paziņošanu ne vēlāk kā trīs gadu laikā no parāda rašanās brīža

Rezolutīvā daļa:

1)	attiecībā uz pirms 1994. gada 1. janvāra radušos muitas parāda samaksu ir piemērojamas vienīgi Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 217.—232. pantā ietvertās procesuālās normas;

2)	ar Regulas Nr. 2913/92 221. panta 1. punktu tiek pieprasīts, lai ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summa tiktu iegrāmatota, pirms tā tiek paziņota parādniekam;

pēc Regulas Nr. 2913/92 221. panta 3. punktā noteiktā termiņa izbeigšanās attiecībā uz prasību par muitas parāda samaksu, ievērojot šajā pašā pantā paredzēto izņēmumu, ir iestājies noilgums, kas nozīmē paša parāda noilgumu un, tātad, dzēšanu. Ņemot vērā šo tiesību normu, 221. panta 3. punkts pretēji šī paša panta 1. un 2. punktam ir jāuztver kā materiāltiesiska norma, un tādējādi tā nav piemērojama attiecībā uz muitas parādu, kas radies pirms 1994. gada 1. janvāra. Ja muitas parāds ir radies pirms 1994. gada 1. janvāra, minēto parādu var reglamentēt tikai tajā laikā spēkā esošās noilguma tiesību normas, pat ja parāda piedziņas process ir uzsākts pēc 1994. gada 1. janvāra;

dalībvalstīm nav pienākuma pieņemt īpašas procesuālās normas attiecībā uz procedūru, saskaņā ar kuru ir veicama ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summas paziņošana parādniekam, ja attiecībā uz minēto paziņojumu ir piemērojamas valsts iekšējās procesuālās tiesību normas, vispārēji nodrošinot parādniekam atbilstošu informāciju un ļaujot tam, pilnībā apzinoties lietas apstākļus, nodrošināt savu tiesību aizsardzību.

(1) OV C 179, 10.07.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/12

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 23. februārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Spānijas Karalisti

(Lieta C-205/04) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Darbs civildienestā - Stāža un profesionālās pieredzes, kas iegūta citu dalībvalstu civildienestā, neņemšana vērā - EKL 39. pants - Regulas (EEK) Nr. 1612/68 7. pants)

(2006/C 131/21)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — Ž. Rozē [G. Rozet])

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāve — N. Diasa Abada [N. Diaz Abad])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 39. pants un Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā 7. pants (OV L 257, 2. lpp.) — Piekļuve Spānijas civildienestam — Pienākums no ekonomiskā aspekta atzīt pakalpojumus, kurus snieguši Kopienas pilsoņi citas dalībvalsts publiskajā administrācijā

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot tiesību normas, ar kurām Spānijas civildienesta ietvaros attiecībā uz finansiāla rakstura sekām tieši tiktu atzīti dienesta periodi, kurus iepriekš nostrādājuši Kopienu pilsoņi citas dalībvalsts civildienestā, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 39. pants un Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā 7. pants;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 168, 26.06.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/13

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2006. gada 23. martā — Mülhens GmbH & Co. KG. pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi), Zirh International Corp

(Lieta C-206/04 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Sajaukšanas iespēja - Vārdiska preču zīme “ZIRH” - Kopienas preču zīmes “SIR” īpašnieka iebildumi)

(2006/C 131/22)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mülhens GmbH & Co. KG (pārstāvji — T. Šulte-Bekhauzens [T. Schulte-Beckhausen] un K. Muziols [C. Musiol], advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki procesā: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — S. Laitinena [S. Laitinen] un A. fon Mīlendāls [A. von Mühlendahl], pārstāvji),

Zirh International Corp. (pārstāvis — L. Koukers [L. Kouker], advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2004. gada 3. marta spriedumu lietā Mülhens/ITSB (T-355/02), ar ko Pirmās instances tiesa noraidīja prasību atcelt lēmumu, ar kuru tika noraidīti pret preču zīmes reģistrāciju pieteiktie iebildumi, kurus bija iesniedzis agrākas preču zīmes īpašnieks — Preču zīmju līdzība — Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Rezolutīvā daļa:

1)	Apelāciju noraidīt;

2)	Mülhens GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 179, 10.07.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/13

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 23. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Austrijas Republiku

(Lieta C-209/04) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 79/409/EEK - Savvaļas putnu aizsardzība - Grieze - Valsts dabas parka “Lauteracher Ried” īpaši aizsargājamā teritorija - Zorenas un Glegenas-Keblernas apgabalu neiekļaušana - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu aizsardzība - Savvaļas fauna un flora - Procedūra attiecībā uz būvniecības plānu vai būvniecības projektu - Ātrgaitas autoceļa trases nospraušanas procedūra - Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra - Procesuālie pārkāpumi saistībā ar federālā ātrgaitas autoceļa S 18 būvniecības projektu Austrijas teritorijā - Direktīvas 92/43 piemērošana laikā)

(2006/C 131/23)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. van Beks [M. van Beek] un B. Šima [B. Schima])

Atbildētāja: Austrijas Republika (pārstāvji — E. Rīdls [E. Riedl], J. Millers [J. Müller] un K. Hūmere [K. Humer])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — 4. panta 1. un 2. punkta pārkāpums Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvā 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 1. lpp.) un 6. panta 4. punkta, kopā ar 7. pantu, pārkāpums Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.) — “Lauteracher Ried” īpaši aizsargājamās teritorijas robežu nospraušana ar nepareizu zinātnisku pamatojumu, kļūdaini neiekļaujot Zorenas un Glegenas-Keblernas apgabalus, kas ir svarīgi griežu (Crex crex) un citu zālē ligzdojošu gājputnu aizsardzībai — Ceļa projekta, kas var ietekmēt šo zonu, atļaušana, neizpildot pienākumus, kas izriet no Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 4. punkta

Rezolutīvā daļa:

neiekļaujot valsts dabas parka “Lauteracher Ried” īpaši aizsargājamā teritorijā Zorenas un Glegenas-Keblernas apgabalus, kas skaitliski un lieluma ziņā pēc zinātniskiem kritērijiem, tāpat kā šī īpaši aizsargājamā teritorija, ir pieskaitāmi vispiemērotākajām teritorijām saskaņā ar 4. panta 1. un 2. punktu Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvā 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību, kas grozīta ar Komisijas 1997. gada 29. jūlija Direktīvu 97/49/EK, Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētās šīs direktīvas normas;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Kopienu Komisija un Austrijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 179, 10.04.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/14

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 23. martā (Corte suprema di cassazione lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ministero dell'Economia e delle Finanze, Agenzia delle Entrate pret FCE Bank plc

(Lieta C-210/04) (1)

(Sestā PVN direktīva - 2. un 9. pants - Pastāvīga iestāde - Sabiedrība-nerezidente - Juridiska saite - Vienošanās par izmaksu sadali - ESAO dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanas konvencija - Nodokļa maksātāja jēdziens - Pakalpojuma sniegšana pret atlīdzību - Administratīvā prakse)

(2006/C 131/24)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Ministero dell'Economia e delle Finanze, Agenzia delle Entrate

Atbildētāja: FCE Bank plc

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte suprema di cassazione — 2. panta 1. punkta un 9. panta 1. punkta 1977. gada 17. maija Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), interpretācija — Sabiedrības ar sēdekli citā dalībvalstī filiāle, kas dibināta kā ražošanas vienība — Iespēja uzskatīt filiāli par neatkarīgu nodokļu maksātāju un piemērot ESAO dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanas konvencijā paredzēto arm lenght principu

Rezolutīvā daļa:

2. panta 1. punkts un 9. panta 1. punkts Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, ir interpretējams tādējādi, ka pastāvīga iestāde, kas nav no sabiedrības, kurai tā pakļauta, nošķirta juridiska persona, kas ir dibināta citā dalībvalstī un kurai sabiedrība sniedz pakalpojumus, nav uzskatāma par nodokļa maksātāju, ņemot vērā izmaksas, kas tai radušās sakarā ar šiem pakalpojumiem.

(1) OV C 190, 24.07.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/14

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2006. gada 16. martā (Landesgericht Innsbruck lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Rosmarie Kapferer pret Schlank & Schick GmbH

(Lieta C-234/04) (1)

(Jurisdikcija civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 15. panta interpretācija - Jurisdikcija patērētāju līgumu jomā - Solījums piešķirt laimestu - Maldinoša reklāma - Tiesas nolēmums par jurisdikciju - Res judicata - Pārskatīšana apelācijas instancē - Tiesiskā drošība - Kopienu tiesību pārākums - EKL 10. pants)

(2006/C 131/25)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Innsbruck

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Rosmarie Kapferer

Atbildētājs: Schlank & Schick GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landesgericht Innsbruck — EKL 10. panta interpretācija — Apelācijas tiesas pienākums pārskatīt pirmās instances tiesas galīgo spriedumu par jurisdikciju Kopienu tiesību pārkāpuma gadījumā — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.) 15. panta 1. punkta c) apakšpunkta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums patērētāju aizsardzības jomā, kas maldinošās reklāmas saņēmējam paredz tiesības uz it kā iegūto balvu

Rezolutīvā daļa:

Sadarbības princips, kas izriet no EKL 10. panta, neuzliek valsts tiesai pienākumu izvairīties no iekšējo procesuālo noteikumu piemērošanas, lai pārskatītu galīgu tiesas nolēmumu un, ja izrādīsies, ka tas ir pretrunā ar Kopienu tiesībām, — to atceltu.

(1) OV C 251, 09.10.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/15

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 23. martā (Tribunale civile e penale di Cagliari lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Enirisorse SpA pret Sotacarbo SpA

(Lieta C-237/04) (1)

(Valsts atbalsts - EKL 87. un 88. pants - “Atbalsta” jēdziens - Publiska uzņēmuma līdzdalība privāta uzņēmuma kapitālā - Tiesības izstāties, pirms tam atsakoties no visām pretenzijām uz sabiedrības kapitālu)

(2006/C 131/26)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale civile e penale di Cagliari

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Enirisorse SpA

Atbildētāja: Sotacarbo SpA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale di Cagliari — EKL 87. panta un 88. panta 3. punkta interpretācija — Valsts atbalsta jēdziens — Publiska uzņēmuma piedalīšanās privāta uzņēmuma kapitālā — Valsts tiesiskā regulējuma, ar kuru atļauta šāda līdzdalība, saderība ar EKL 43. un 49. pantu

Rezolutīvā daļa:

tāds valsts regulējums kā pamata lietā apskatītais, kas dod valsts kontrolētas sabiedrības dalībniekiem tiesības atkāpes veidā no vispārējām tiesībām izstāties no šīs sabiedrības, ar nosacījumu, ka tie atsakās no visām pretenzijām uz šīs sabiedrības aktīviem, nav uzskatāms par valsts atbalstu EKL 87. panta izpratnē.

(1) OV C 201, 07.08.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/15

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 9. martā (Gerechtshof te Amsterdam lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Beemsterboer Coldstore Services BV pret Inspecteur der Belastingdienst — Douanedistrict Arnhem

(Lieta C-293/04) (1)

(Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa - Regulas (EEK) Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts - Piemērošana laikā - Administratīvās sadarbības sistēma, iesaistoties trešo valstu iestādēm - “Nepareizi izdota sertifikāta” jēdziens - Pierādīšanas pienākums)

(2006/C 131/27)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te Amsterdam

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Beemsterboer Coldstore Services BV

Atbildētājs: Inspecteur der Belastingdienst — Douanedistrict Arnhem

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Gerechtshof te Amsterdam — 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta interpretācija Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) redakcijā, kas noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 17. lpp.) — Muitas parāda, kas radies pirms Regulas (EK) Nr. 2700/2000 stāšanās spēkā, pēcmuitošanas piedziņa no importētāja, kas uzrādīja izcelsmes sertifikātu EUR.1, kas norāda preču izcelsmi, ko pēcmuitošanas pārbaudē nevar noteikt

Rezolutīvā daļa:

220. panta 2. punkta b) apakšpunkts Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 2700/2000, ir piemērojams muitas parādam, kas ir radies un piedzīts pirms minētās regulas stāšanās spēkā;

2)	ja pārvadājuma sertifikātā EUR.1 norādītā preču izcelsme nav apstiprināma pēcmuitošanas pārbaudē, tad minētais sertifikāts ir uzskatāms par “nepareizi izdotu” Regulas Nr. 2913/92, ko groza Regula Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

tam, kurš atsaucas uz Regulas Nr. 2913/92, ko groza Regula Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ir jāsniedz nepieciešamie pierādījumi, kas pamato tā prasības. Tādējādi pamatā muitas dienestiem, kas pēcmuitošanas piedziņas veikšanai grib atsaukties uz minēto Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta trešās daļas ievadu, ir jāpierāda, ka nepareizs sertifikāts ir izdots tāpēc, ka eksportētājs nepareizi sniedza faktus. Tomēr, ja muitas dienesti vienīgi eksportētāja nolaidības dēļ nevar pierādīt, ka pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir izdots, pamatojoties uz eksportētāja nepareizi vai pareizi sniegtajiem faktiem, tad par nodokļu samaksu atbildīgajai personai ir jāpierāda, ka trešās valsts iestāžu izdotais minētais sertifikāts pamatojas uz pareizi sniegtiem faktiem.

(1) OV C 228, 11.09.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/16

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 16. februārī (Juzgado de lo Social de Madrid lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Carmen Sarkatzis Herrero pret Instituto Madrileño de la Salud (Imsalud)

(Lieta C-294/04) (1)

(Direktīva 76/207/EEK - Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm - Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums - Pieeja ierēdņa karjerai - Pagaidu darbiniece, kas atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un pēc piedalīšanās konkursā iegūst pastāvīgu darbu - Darba stāža aprēķināšana)

(2006/C 131/28)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social de Madrid

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Carmen Sarkatzis Herrero

Atbildētājs: Instituto Madrileño de la Salud (Imsalud)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de lo Social de Madrid — Kopienu tiesiskais regulējums grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju darbam jomā — Sieviešu tiesības grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā — Ierēdņa statusa un ar šo statusu saistīto tiesību iegūšana — Pagaidu darbiniece, kas ieguva pastāvīgu darbu laikā, kad viņa izmantoja grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīva 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, aizliedz pieņemt valsts tiesību aktus, kas sieviešu dzimtes darba ņēmējai, kura atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, neatzīst tādas pašas tiesības kā citiem šā amata konkursa veiksmīgajiem kandidātiem saistībā ar pieejas ierēdņa karjerai nosacījumiem, atliekot viņas stāšanos darbā līdz šāda atvaļinājuma beigām, neņemot vērā minētā atvaļinājuma ilgumu šīs darba ņēmējas darba stāža aprēķināšanā.

(1) OV C 106, 30.04.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/17

Tiesas (trešā palāta) 2006. gada 16. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija pret Spānijas Karalisti

(Lieta C-332/04) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 85/337/EEK, ko groza Direktīva 97/11/EK - Projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Faktoru, kam var būt tieša vai netieša ietekme, mijiedarbība - Pienākums publicēt paziņojumu par ietekmi - Ierobežots novērtējums projektu teritorijām, kas atrodas ārpus pilsētas - Atpūtas centra Paternā būvprojekts)

(2006/C 131/29)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Valero Jordana un F. Simonetti)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — M. Muñoz Pérez)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Nepilnīga/nepareiza 3. panta, 9. panta 1. punkta un II pielikuma 10. punkta b) apakšpunkta transpozīcija Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvā 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.), ko groza Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/11/EK (OV L 73, 5. lpp.) — Direktīvas 97/11/EK 3. pantā noteikto pārejas noteikumu neievērošana — Novērtējuma neveikšana atpūtas centra Paternā (Valensija) būvprojektam

Rezolutīvā daļa:

Nepilnīgi transponējot 3. pantu Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvā 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, ko groza Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/11/EK, netransponējot 9. panta 1. punktu Direktīvā 85/337, ko groza Direktīva 97/11, neievērojot Direktīvas 97/11 3. pantā noteiktos pārejas noteikumus, pareizi netransponējot kopā skatītus II pielikuma 10. punkta b) apakšpunkta un 2. panta 1. punkta un 4. panta 2. punkta noteikumus Direktīvā 85/337, ko groza Direktīva 97/11, un neveicot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru atpūtas centra Paternā būvprojektam un tā rezultātā nepiemērojot 2. panta 1. punktu, 3. pantu, 4. panta 2., 8. un 9. punktu Direktīvā 85/337, ko groza Direktīva 97/11, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas.

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 262, 23.10.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/17

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2006. gada 9. martā (Audiencia Provincial de Barcelona lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Matratzen Concord AG pret Hukla Germany SA

(Lieta C-421/04) (1)

(Prejudiciāls nolēmums - Direktīvas 89/104/EEK 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts - Reģistrācijas atteikuma pamatojums - EKL 28. un EKL 30. pants - Preču brīva aprite - Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību - Pamatojums - Rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzība - Dalībvalstī reģistrēta valsts vārdiska preču zīme - Preču zīme, kas satur vārdu, kas aizgūts no citas dalībvalsts valodas, kurā tam nepiemīt atšķirtspēja un/vai tas apraksta preces, attiecībā uz kurām ir iesniegts reģistrācijas pieteikums)

(2006/C 131/30)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de Barcelona

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Matratzen Concord AG

Atbildētāja: Hukla Germany SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Audiencia Provincial de Barcelona — EKL 30. panta interpretācija — Rūpnieciskā un komercīpašuma aizsardzība — Slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm tāpēc, ka valsts vārdiska preču zīme sastāv no vārda, kurš citas dalībvalsts valodā apraksta attiecīgās preces (“matratzen”)

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts neiestājas pret to, ka vienā dalībvalstī kā valsts preču zīme tiek reģistrēts no citas dalībvalsts valodas aizgūts vārds, kurā tam nepiemīt atšķirtspēja vai kurā tas apraksta preces vai pakalpojumus, par kuriem iesniegts reģistrācijas pieteikums, ja vien ieinteresētās personas dalībvalstī, kurā iesniegts reģistrācijas pieteikums, nevar identificēt šī vārda nozīmi.

(1) OV C 300, 04.12.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/18

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 9. martā (Hof van Cassatie van België) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Léopold Henri van Esbroeck

(Lieta C-436/04) (1)

(Konvencija, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu - 54. un 71. pants - Ne bis in idem princips - Ratione temporis piemērošana - Jēdziens “tas pats nodarījums” - Narkotisko vielu imports un eksports, par kurām dažādās līgumslēdzējās valstīs ir uzsākts kriminālprocess)

(2006/C 131/31)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie van België

Lietas dalībnieks pamata procesā

Léopold Henri van Esbroeck

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hof van Cassatie van België — Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu, 54. un 71. panta interpretācija — Ne bis in idem princips — Persona, kura vienā dalībvalstī ir saukta pie kriminālatbildības par nelegālu narkotiku eksportu, un kurai, sauktai pie kriminālatbildības Norvēģijā par nelegālu narkotiku eksportu, tur ir piespriests sods pirms tam, kad šajā valstī varēja piemērot Šengenas Nolīgumu

Rezolutīvā daļa:

54. pantā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kas parakstīta 1990. gada 19. jūnijā Šengenā, nostiprinātais ne bis in idem princips ir jāpiemēro Līgumslēdzējā valstī ierosinātajā kriminālprocesā par nodarījumiem, par kuriem ieinteresētā persona jau ir notiesāta citā Līgumslēdzējā valstī pat tad, ja šajā otrajā valstī minētā notiesājošā sprieduma pasludināšanas brīdī minētā konvencija vēl nebija stājusies spēkā, ar nosacījumu, ka tā attiecīgajās Līgumslēdzējās valstīs bija spēkā brīdī, kad tiesa, kas izskata lietu, otrās tiesvedības laikā izvērtēja ne bis in idem principa piemērošanas nosacījumus;

Tās pašas konvencijas 54. pants ir interpretējams tādējādi, ka:

—	nozīmīgs kritērijs KĪŠL minētā panta piemērošanā sevī ietver nodarījuma būtības kvalificēšanas kritēriju, ko saprot kā konkrēto nodarījumu, kas nedalāmi savstarpēji saistīti, kopuma esamību neatkarīgi no šo nodarījumu vai aizsargājamo juridisko interešu juridiskās kvalifikācijas;

—

nodarījumi par to pašu narkotisko vielu eksportēšanu un importēšanu, kas ir sodāmi un par kuriem persona tiek saukta pie kriminālatbildības dažādās KĪŠL Līgumslēdzējās valstīs, principā ir uzskatāmi par “tiem pašiem nodarījumiem” šī 54. panta izpratnē; galīgais vērtējums šajā sakarā ir jāveic valstu kompetentajām tiesām.

(1) OV C 300, 04.12.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/18

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 23. februārī (Landesgericht Klagenfurt lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — A-Punkt Schmuckhandels GmbH pret Claudia Schmidt

(Lieta C-441/04) (1)

(Preču brīva aprite - EKL 28. un 30. pants - Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību - Sliekšņa darījumi - Sudraba rotaslietu pārdošana - Aizliegums)

(2006/C 131/32)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Klagenfurt

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: A-Punkt Schmuckhandels GmbH

Atbildētāja: Claudia Schmidt

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landesgericht Klagenfurt — EKL 28. un 30. panta interpretācija — Valsts tiesību akti, kas aizliedz no zelta, sudraba vai platīna izgatavotu rotaslietu pārdošanu, veicot sliekšņa darījumus

Rezolutīvā daļa:

EKL 28. pants neiestājas pret valsts normu, ar ko dalībvalsts savā teritorijā aizliedz sudraba rotaslietu pārdošanu un pasūtījumu pieņemšanu, veicot sliekšņa darījumus, ja šāda norma attiecas uz visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem un gan tiesiski, gan faktiski vienādi skar valsts preču un citu dalībvalstu izcelsmes preču tirdzniecību. Iesniedzējtiesai, ievērojot pamata lietas apstākļus, ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā valsts normas piemērošanas raksturu, tā traucē citu dalībvalstu izcelsmes preču pieeju tirgum vai apgrūtina šo pieeju vairāk nekā valsts preču gadījumā, un, ja tas tā ir, — vai attiecīgo pasākumu attaisno vispārējo interešu mērķis tādā nozīmē, ko šim jēdzienam piešķir Tiesas judikatūra vai arī viens no EKL 30. pantā noradītajiem mērķiem, un vai minētais pasākums ir samērīgs šim mērķim.

(1) OV C 314, 18.12.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/19

Tiesas (sestā palāta) spriedums 2006. gada 23. februārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(Lieta C-455/04) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/55/EK - Patvēruma politika - Pārvietoto personu masveida pieplūdums - Pagaidu aizsardzība - Obligātie standarti - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2006/C 131/33)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāve — K. O'Reilija [C. O'Reilly])

Atbildētāja : Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāve — K. Vaita [C. White])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 2001. gada 20. jūlija Direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 12. lpp.), netransponēšana paredzētajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

Paredzētajā termiņā nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, lai transponētu valsts tiesībās Padomes 2001. gada 20. jūlija Direktīvu 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kurus tai uzliek šī direktīva;

2)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 6, 08.01.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/19

Tiesas (pirmā palāta) 2006. gada 23. marta spriedums (Corte suprema di cassazione lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Honyvem Informazioni Commerciali Srl pret Mariella De Zotti

(Lieta C-465/04) (1)

(Pašnodarbināti tirdzniecības pārstāvji - Direktīva 86/653/EEK - Tirdzniecības pārstāvja tiesības saņemt atlīdzību pēc līguma izbeigšanās)

(2006/C 131/34)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Honyvem Informazioni Commerciali Srl

Atbildētāja: Mariella De Zotti

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte suprema di cassazione — Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvas 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (OV L 382, 17. lpp.) 17. un 19. panta interpretācija — Tirdzniecības pārstāvja tiesības saņemt atlīdzību vai kompensāciju par zaudējumiem pēc līguma izbeigšanās

Rezolutīvā daļa:

19. pants Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvā 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar šīs direktīvas 17. panta 2. punktu nosakāmā atlīdzība saistībā ar līguma izbeigšanos nevar tikt aizstāta ar atlīdzību, ko nosaka saskaņā ar koplīgumu, pamatojoties uz citiem, nevis minētajā noteikumā paredzētajiem kritērijiem, ja vien nav konstatēts, ka koplīguma piemērošana jebkurā gadījumā nodrošina tirdzniecības pārstāvim atlīdzību, kas ir vienāda ar atlīdzību, kas nosakāma atbilstīgi minētajam noteikumam, vai ir lielāka par to;

2)	Direktīvas 86/653 17. panta 2. punktā noteiktās pamatsistēmas ietvaros dalībvalstīm ir diskrecionārā vara, ko tās var izmantot, jo īpaši, ievērojot taisnīguma kritēriju.

(1) OV C 31, 05.02.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/20

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2006. gada 23. februārī (Bundesfinanzhof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Finanzamt Offenbach am Main-Land pret Keller Holding GmbH

(Lieta C-471/04) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Sabiedrību aplikšana ar nodokļiem - Mātes sabiedrības tiesības atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar tās dalību citos uzņēmumos - Finansējuma izdevumu, kas ir ekonomiski saistīti ar dividendēm, kas atbrīvotas no nodokļa, atskaitīšanas neiespējamība - Netiešas meitas sabiedrības, kas nodibināta citā dalībvalstī nekā tajā, kurā ir mātes uzņēmuma juridiskā adrese, izmaksātās dividendes)

(2006/C 131/35)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Finanzamt Offenbach am Main-Land

Atbildētājs: Keller Holding GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — EK līguma 52. panta (pēc grozījumu pieņemšanas jaunajā redakcijā — EK līguma 43. pants), EK līguma 58. panta un 73. B panta (pēc grozījumu pieņemšanas jaunajā redakcijā — 48. pants un 56. pants) interpretācija — Sabiedrību ienākumu nodoklis — Izdevumu, kas ir tieši ekonomiski saistīti ar ienākumiem, kas atbrīvoti no nodokļa, atskaitīšanas neiespējamība — Dalībvalstī nodibinātas mātes sabiedrības izdevumi, kas radušies sakarā ar līdzdalību tajā pašā dalībvalstī nodibinātā meitas sabiedrībā, attiecībā uz dividendēm, ko izmaksā pakārtota meitas sabiedrība, kas ir atbrīvota no nodokļiem, pamatojoties uz tās nodibināšanas faktu citā dalībvalstī

Rezolutīvā daļa:

EK līguma 52. pants (pēc grozījumu pieņemšanas tagad EKL 43. pants) un 1992. gada 2. maija Eiropas Ekonomikas zonas līguma 31. pants ir interpretējami tādā nozīmē, ka tie iestājas pret tādiem dalībvalsts tiesību aktiem, ar kuriem mātes sabiedrībai, kas maksā nodokļus vienīgi šai valstī, neļauj atvilkt finansēšanas izmaksas, kas tai radušās, iegādājoties kādas meitas sabiedrības kapitāla daļas, ja šie izdevumi attiecas uz dividendēm, kas ir atbrīvotas no nodokļa tāpēc, ka tās ir no netiešas meitas sabiedrības, kas reģistrēta citā Kopienas dalībvalstī vai EEZ līguma dalībvalstī, lai gan šīs izmaksas ļauj atvilkt tad, ja tās attiecas uz dividendēm, kuras mātes sabiedrībai ar juridisko adresi vienā dalībvalstī izmaksā tai pašā dalībvalstī reģistrēta netieša meitas sabiedrība un kuras faktiski tiek atbrīvotas arī no nodokļa.

(1) OV C 19, 22.01.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/20

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 23. februārī (VAT and Duties Tribunal, Manchester lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Dollond & Aitchison Ltd pret Commissioners of Customs & Excise

(Lieta C-491/04) (1)

(Kopienas muitas kodekss - Muitas vērtība - Ievedmuitas nodoklis - Preču piegāde, ko veic Džersijā dibināta sabiedrība, un pakalpojumu sniegšana Apvienotajā Karalistē)

(2006/C 131/36)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

VAT and Duties Tribunal, Manchester

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Dollond & Aitchison Ltd

Atbildētājs: Commissioners of Customs & Excise

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — VAT and Duties Tribunal, Manchester — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 29. un 30. panta interpretācija — Ievesto preču muitas vērtība — Kontaktlēcas, ko pa pastu piegādā sabiedrība, kas dibināta trešā valstī (Džersijas sala) un kas pieder sabiedrībai, kura dibināta dalībvalstī un kura sniedz kontaktlēcu pārbaudes, konsultāciju un apkopes pakalpojumus

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 29. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamata lietā samaksa par attiecīgu pakalpojumu sniegšanu, proti, kontaktlēcu pārbaudi, konsultācijām par kontaktlēcām un lūgumu sniegt kontaktlēcu apkopi, un par attiecīgajām precēm, proti, minētajām lēcām, tīrīšanas šķīdumu un lēcu mitrināšanas konteineriem, kopā veido “darījuma vērtību” minētā 29. panta izpratnē un tādējādi ir apliekama ar nodokli.

2)	1999. gada 25. februāra spriedumā lietā C-349/96 CPP noteiktie principi nav izmantojami kā tādi, lai noteiktu darījuma sastāvdaļas, kas ņemamas vērā, piemērojot šo 29. pantu.

(1) OV C 45, 19.02.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/21

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 9. martā (Landesarbeitsgericht Düsseldorf lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hans Werhof pret Freeway Traffic Systems GmbH & Co. KG.

(Lieta C-499/04) (1)

(Uzņēmumu īpašnieka maiņa - Direktīva 77/187/EEK - Darba ņēmēju tiesību aizsardzība - Koplīgums, kurš pārejas brīdī piemērojams cedentam un darba ņēmējam)

(2006/C 131/37)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesarbeitsgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Hans Werhof

Atbildētājs: Freeway Traffic Systems GmbH & Co. KG.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landesarbeitsgericht Düsseldorf — Padomes 1998. gada 29. jūnija Direktīvas 98/50/EK, ar ko groza Direktīvu 77/187/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 201, 88. lpp.), 3. panta 1. punkta interpretācija — Cesionāra pienākumi ievērot labvēlīgākus darba samaksas nosacījumus, kuri izriet no koplīguma, kurš pārejas brīdī ir piemērojams cedentam un darba ņēmējam

Rezolutīvā daļa:

3. panta 1. punkts Padomes 1997. gada 14. februāra Direktīvā 77/187/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā jāinterpretē tādējādi, ka tas neiestājas pret to, ka, ja darba līgums atsaucas uz koplīgumu, kurš saista cedentu, cesionāram, kurš nav šāda koplīguma dalībnieks, nav saistoši koplīgumi, kuri seko tam koplīgumam, kurš bija spēkā uzņēmuma pārejas brīdī.

(1) OV C 31, 05.02.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/21

Tiesas (sestā palāta) spriedums 2006. gada 16. februārī (Finanzgericht Düsseldorf lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Proxxon GmbH pret Oberfinanzdirektion Köln

(Lieta C-500/04) (1)

(Tarifu klasifikācija - Uzgriežņu atslēgas (rokas) un uzgriežņu atslēgu maiņgalviņas)

(2006/C 131/38)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Proxxon GmbH

Atbildētājs: Oberfinanzdirektion Köln

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Düsseldorf — Kombinētās nomenklatūras, kas grozīta ar Komisijas 2003. gada 11. septembra Regulu (EK) Nr. 1789/2003, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 281, 1. lpp.), interpretācija — “Uzgriežņu atslēgas ((rokas) tostarp arī dinamometriskās atslēgas) un uzgriežņu atslēgu maiņgalviņas” 8204 pozīcijas izpratnē — Uzgriežņu atslēgu maiņgalviņas ar četrkantaino uzgali skrūvēm ar rievu, ar krustiņu, TX skrūvēm un sešstūrainas gremdgalvas skrūvēm

Rezolutīvā daļa:

Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 8204 Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā tā Komisijas 2000. gada 13. oktobra Regulas (EK) Nr. 2388/2000 redakcijā ir interpretējama tādējādi, ka tajā nav ietvertas atsevišķi ievestas uzgriežņu atslēgu maiņgalviņas ar četrkantaino uzgali lēmumā [par prejudiciāla jautājuma uzdošanu] aprakstītā veida skrūvēm ar rievu, ar krustiņu, TX (piecstūra gremdgalvas) skrūvēm un sešstūrainas gremdgalvas skrūvēm;

2)	Kombinētās nomenklatūras 8204 pozīcija ir interpretējama tādējādi, ka tajā ietilpst atsevišķi ievestas lēmumā [par prejudiciāla jautājuma uzdošanu] aprakstītā veida četrstūrainās sistēmas sastāvdaļas, kas to izmantošanā tieši neskar savienojuma elementu;

3)	Kombinētās nomenklatūras 8204 pozīcija ir interpretējama tādējādi, ka tajā ietilpst atsevišķi ievestas lēmumā [par prejudiciāla jautājuma uzdošanu] aprakstītā veida dinamometriskās četrstūra sistēmas atslēgas.

(1) OV C 57, 05.03.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/22

Tiesas (piektā palāta) spriedums 2006. gada 16. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku

(Lieta C-518/04) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība - Sugu aizsardzība)

(2006/C 131/39)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Konstantinidis un M. van Beek)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis — E. Skandalou)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.) 12. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums — Odžu Vipera schweizeri aizsardzība Milos salā — Pasākumu neveikšana, kas vajadzīgi, lai novērstu šīs sugas īpatņu traucēšanu to vairošanās laikā, kā arī vairošanās vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu

Rezolutīvā daļa:

Noteiktajā termiņā neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu un īstenotu odzes Vipera schweizeri efektīvu stingras aizsardzības sistēmu Milos salā, novēršot šīs sugas īpatņu apzinātu traucēšanu, jo īpaši to vairošanās, mazuļu attīstības un ziemas guļas laikā, kā arī minētās sugas īpatņu vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 12. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkts;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 57, 05.03.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/23

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 16. februārī (Corte d'appello di Cagliari lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gaetano Verdoliva pret J. M. Van der Hoeven BV, Banco di Sardegna, San Paolo IMI SpA

(Lieta C-3/05) (1)

(Briseles Konvencija - Lēmums, kas atļauj izpildīt citā līgumslēdzējā valstī pasludinātu spriedumu - Neizsniegšana vai izsniegšana, kas veikta, pārkāpjot noteikto kārtību - Uzzināšana - Termiņš prasības celšanai)

(2006/C 131/40)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte d'appello di Cagliari

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Gaetano Verdoliva

Atbildētāji: J. M. Van der Hoeven BV, Banco di Sardegna, San Paolo IMI SpA

Piedaloties: Pubblico Ministero

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte d'appello di Cagliari — Briseles Konvencijas 36. panta interpretācija — Spriedumu izpilde — Lēmuma, kas atļauj izpildi, izsniegšana, pārkāpjot noteikto kārtību — Uzzināšanas par procesuāliem dokumentiem jēdziens

Rezolutīvā daļa:

36. pants 1968. gada 27. septembra Konvencijā par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, kas grozīta ar 1978. gada 9. oktobra Konvenciju par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, 1982. gada 25. oktobra Konvenciju par Grieķijas Republikas pievienošanos un 1989. gada 26. maija Konvenciju par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos, jāinterpretē tādējādi, ka tas pieprasa, lai lēmums, ar kuru tiek sankcionēta izpilde, tiktu paziņots kārtībā, kādu nosaka tās līgumslēdzējas valsts procesuālās tiesību normas, kurā tiek lūgta sprieduma izpilde, un tādējādi neizsniegšanas vai izsniegšanas, kas veikta, pārkāpjot noteikto kārtību, gadījumā tas vien, ka persona, pret kuru celta izpildīšanas prasība, uzzina par šo lēmumu, nav pietiekami, lai sāktu tecēt minētajā pantā noteiktais termiņš.

(1) OV C 69, 19.03.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/23

Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2006. gada 23. februārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Vācijas Federatīvo Republiku

(Lieta C-43/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un darba jomā - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2006/C 131/41)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Kreuschitz, D. Martin un H. Kreppel, pārstāvji)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvis — U. Forsthoff, pārstāvis)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 200. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.), netransponēšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

Nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, attiecībā uz diskrimināciju apziņas un reliģiskās pārliecības, invaliditātes, kā arī seksuālās orientācijas dēļ, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva.

2)	Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina zaudējumus.

(1) OV C 82, 02.04.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/24

Tiesas (sestā palāta) 2006. gada 23. februāra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija pret Īriju

(Lieta C-46/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2000/79/EK - Nodarbinātības nosacījumi - Darba laika organizācija - Civilās aviācijas mobilie darba ņēmēji - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2006/C 131/42)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — N. Yerrell)

Atbildētāja: Īrija (pārstāvis — O'Hagan)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/79/EK par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA) (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 302, 57. lpp.) netransponēšana noteiktajā termiņā.

Rezolutīvā daļa:

Atzīt, ka nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/79/EK par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA), Īrija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Īrija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 93, 16.04.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/24

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2006. gada 23. februārī (Bundesgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Siemens AG pret Gesellschaft für Visualisierung und Prozeßautomatisierung mbH (VIPA)

(Lieta C-59/05) (1)

(Tiesību aktu tuvināšana - Direktīva 84/450/EEK un Direktīva 97/55/EK - Salīdzinošā reklāma - Negodīga to priekšrocību izmantošana, ko sniedz konkurenta atšķirības zīmes reputācija)

(2006/C 131/43)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Siemens AG

Atbildētājs: Gesellschaft für Visualisierung und Prozeßautomatisierung mbH (VIPA)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Padomes 1984. gada 10. septembra Direktīvas 84/450/EEK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 250, 17. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 6. oktobra Direktīvu 97/55/EK (OV L 290, 18. lpp.), 3.a panta 1. punkta g) apakšpunkta interpretācija — Salīdzinošā reklāma — Preces, kas tiek pārdotas ar atsauci, kurā ir lielākoties pārņemti konkurenta preču pasūtījuma numuri

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1984. gada 10. septembra Direktīvas 84/450/EEK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 6. oktobra Direktīvu 97/55/EK, 3.a panta 1. punkta g) apakšpunkts ir interpretējams tā, ka tādos apstākļos, kādi pastāv pamata prāvā, izmantojot savos katalogos ražotāja atšķirības zīmes galveno elementu, kas ir pazīstams speciālistu vidū, konkurējošais piegādātājs nav negodīgi izmantojis priekšrocības, ko sniedz atšķirības zīmes reputācija.

(1) OV C 82, 02.04.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/25

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 16. martā (Bundesverwaltungsgericht lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Emsland-Stärke GmbH pret Landwirtschaftskammer Hannover

(Lieta C-94/05) (1)

(Kopējā lauksaimniecības politika - Regula (EK) Nr. 97/95 - Cietes ražotnēm pārskaitītās piemaksas - Piešķiršanas nosacījumi - Sankcijas - Samērīgums - Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 - Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzība)

(2006/C 131/44)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Emsland-StärkeGmbH

Atbildētājs: Landwirtschaftskammer Hannover

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesverwaltungsgericht — 13. panta 4. punkta interpretācija Komisijas 1995. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 97/95, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1766/92 attiecībā uz minimālo cenu un kompensācijas maksājumiem, kas pienākas kartupeļu audzētājiem, un Padomes Regulu (EK) Nr. 1868/94, ar ko nosaka kvotu sistēmu attiecībā uz cietes ražošanu (OV L 16, 3. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 1996. gada 24. jūnija Regulu (EK) Nr. 1125/96 (OV L 150, 1. lpp.) — Piemaksu piešķiršanas nosacījumi — Audzēšanas līgums, kas noslēgts starp cietes ražotni, no vienas puses, un ar uzņēmēju, kas tieši vai netieši iepērk kartupeļus no audzētājiem, nevis ar audzētāju, no otras puses — Sankcijas

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 1995. gada 17. janvāra Regulas (EK) Nr. 97/95, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1766/92 attiecībā uz minimālo cenu un kompensācijas maksājumiem, kas pienākas kartupeļu audzētājiem, un Padomes Regulu (EK) Nr. 1868/94, ar ko nosaka kvotu sistēmu attiecībā uz cietes ražošanu, kas grozīta ar Komisijas 1996. gada 24. jūnija Regulu (EK) Nr. 1125/96, 13. panta 4. punktā paredzētā sankcija ir piemērojama cietes ražotnei, kura, kaut arī tā nebūtu pārsniegusi tai noteikto apakškvotu, iegādājas kartupeļus no uzņēmēja, kurš tos tieši vai netieši iepērk no audzētājiem, pat ja kompetentās valsts iestādes ir atzinušas, ka tas pirkuma un piegādes līgums, kas noslēgts starp šo cietes ražotni un attiecīgo uzņēmēju un ko līgumslēdzējas puses ir nosaukušas par “audzēšanas līgumu”, ir audzēšanas līgums minētās regulas 4. panta 2. punkta izpratnē, bet tas tomēr nav šādi kvalificējams atbilstoši šās regulas 1. panta d) un e) apakšpunktam;

2)	otrā jautājuma pirmās daļas izvērtēšanas gaitā nav atklāts neviens fakts, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 97/95, ko groza Regula Nr. 1125/96, 13. panta 4. punkta spēkā esamību attiecībā uz tiesiskās drošības principu;

otrā jautājuma otrās daļas izvērtēšanas gaitā nav atklāts neviens fakts, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 97/95, ko groza Regula Nr. 1125/96, 13. panta 4. punkta spēkā esamību saistībā ar samērīguma principu, kas paredzēts Padomes 1995. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 2. panta 1. un 3. punktā;

tas apstāklis, ka kompetentā valsts iestāde bija informēta par to, ka cietes ražotne iegādājas kartupeļus no uzņēmēja, kurš tos tieši vai netieši iepērk no audzētājiem, nevar ietekmēt nelikumības kvalificēšanu kā “nolaidību” Regulas Nr. 2988/95 5. panta 1. punkta izpratnē, ne arī tā rezultātā minētajai cietes ražotnei var tikt piemērota sankcija, ko paredz Regulas Nr. 97/95, ko groza Regula Nr. 1125/96, 13. panta 4. punkts.

(1) OV C 93, 16.04.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/25

Tiesas (sestā palāta) spriedums 2006. gada 9. martā (Conseil d'État lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ministre de l'Économie, des Finances et de l'Industrie pret Gillan Beach Ltd

(Lieta C-114/05) (1)

(PVN - Ar nodokli apliekamo darbību vieta - Nodokļu piesaiste - Pakalpojumi, kas sniegti saistībā ar laivu izstādēm)

(2006/C 131/45)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Ministre de l'Économie, des Finances et de l'Industrie

Atbildētāja: Gillan Beach Ltd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État (Francija) — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) 9. panta 2. punkta interpretācija — Ar nodokli apliekamās vietas noteikšana — Pakalpojumu sniegšana saistībā ar laivu izstādēm

Rezolutīvā daļa:

9. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmais ievilkums Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze ir jāinterpretē tādējādi, ka kopējais pakalpojums, ko organizētājs sniedz gadatirgus vai izstādes dalībniekiem, ietilpst to pakalpojumu kategorijā, ko paredz šī norma.

(1) OV C 115, 14.05.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/26

Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2006. gada 23. februārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Austrijas Republiku

(Lieta C-133/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2006/C 131/46)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — D. Martin, pārstāvis)

Atbildētāja: Austrijas Republika (pārstāvis — C. Pesendorfer, pārstāvis)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.), netransponēšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai valsts līmenī izpildītu Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, prasības par diskrimināciju invaliditātes dēļ, un federālo zemju līmenī, izņemot Vīni un Lejasaustriju, visu šīs direktīvas normu prasības, Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Austrijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 143, 11.06.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/26

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 9. martā (College van Beroep voor het bedrijfsleven lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Stichting Zuid-Hollandse Milieufederatie, Stichting Natuur en Milieu pret College voor de toelating van bestrijdingsmiddelen

(Lieta C-174/05) (1)

(Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļauja - Direktīva 91/414/EEK - 8. pants - Aktīvā viela ar nosaukumu “aldikarbs” - Lēmuma 2003/199/EK 2. panta pirmās daļas 3. punkta spēkā esamība)

(2006/C 131/47)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het bedrijfsleven

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Stichting Zuid-Hollandse Milieufederatie, Stichting Natuur en Milieu

Atbildētāja: College voor de toelating van bestrijdingsmiddelen

Piedaloties: Bayer CropScience BV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — College van Beroep voor het bedrijfsleven — 2. panta 3. punkta spēkā esamība Padomes 2003. gada 18. marta Lēmumā 2003/199/EK par aldikarba neiekļaušanu Komisijas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu atļauju atsaukšanu, kas izdotas attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir minētā aktīvā viela (OV L 76, 21. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

Izskatot uzdoto jautājumu, nav konstatēts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt 2. panta pirmās daļas 3. punkta spēkā esamību Padomes 2003. gada 18. marta Lēmumā 2003/199/EK par aldikarba neiekļaušanu Komisijas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu atļauju atsaukšanu, kas izdotas attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir minētā aktīvā viela.

(1) OV C 155, 25.06.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/27

Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2006. gada 9. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti

(Lieta C-310/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/95/EK - Produktu vispārēja drošība - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2006/C 131/48)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. J. Jonczy un A. Aresu, pārstāvji)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — S. Schreiner, pārstāvis)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Normu, kas vajadzīgas, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 4. lpp.) nepieņemšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

1)	nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību prasības, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 21. panta 1. punkts;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 243, 01.10.2005.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bayerisches Landessozialgericht2006. gada 3. februāra rīkojumu — Grete Schlepps pret Deutsche Rentenversicherung Oberbayern

(Lieta C-60/06)

(2006/C 131/49)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bayerisches Landessozialgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Grete Schlepps

Atbildētājs: Deutsche Rentenversicherung Oberbayern

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (1) III pielikuma attiecīgi A un B daļas 35. punkta “Vācija — Austrija” e) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tā, ka tas prasa ne tikai tiesību uz pabalstu pastāvēšanu 1994. gada 1. janvārī, bet arī dzīves vietu Austrijā?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai šīs normas un Regulas (EEK) Nr. 1408/71 VI pielikuma C daļas “Vācija” 1. punkts ir saderīgs ar augstākstāvošām Eiropas tiesību normām, it īpaši ar EKL 39. pantā paredzēto brīvas pārvietošanās principu, skatītu kopā ar EKL 42. pantu?

(1) OV L 149, 05.07.1971., 2. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunale ordinario di Novara (Itālija) 2006. gada 10. februāra nolēmumu lietā Carp Snc di L. Moleri un V. Corsi, Associazione Nazionale Artigiani Legno e Arredamenti pret Ecorad Srl

(Lieta C-80/06)

(2006/C 131/50)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale ordinario di Novara (Itālija).

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Carp Snc di L. Moleri un V. Corsi, Associazione Nazionale Artigiani Legno e Arredamenti.

Atbildētāja: Ecorad Srl.

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Lēmuma 1999/93/EK (1) 2. un 3. punkts un II un III pielikums jāinterpretē tādējādi, ka durvis, kuras ir paredzēts aprīkot ar avārijas rokturiem, nevar ražot uzņēmējs (durvju izgatavotājs), kas neizpilda atbilstības apliecināšanas sistēmas Nr. 1 nosacījumus?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai nosacījumi, kas ir ietverti Lēmuma 1999/93/EK 2. un 3. pantā un II un III pielikumā, neatkarīgi no tā, vai Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) ir pieņēmusi tehniskus standartus, ir tiesiski saistoši no iepriekš minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas attiecībā uz atbilstības apliecināšanas procedūras veidu, ko ražotājiem (durvju izgatavotājiem) ir jāievēro attiecībā uz tām durvīm, kuras ir paredzēts aprīkot ar avārijas rokturiem?

Vai Lēmuma 1999/93/EK 2. un 3. pants un II un III pielikums ir jāuzskata par spēkā neesošiem, jo tie ir pretrunā samērīguma principam tajā daļā, kur tie uzliek pienākumu visiem ražotājiem ievērot atbilstības apliecināšanas procedūru Nr. 1, lai tie pašu saražotās, ar avārijas rokturiem, durvis varētu apzīmogot ar EK atbilstības zīmi to (CEN izsniegtā pilnvara pieņemt attiecīgos tehniskus standartus)?

(1) Komisijas 1999. gada 25. janvāra Lēmums 1999/93/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz durvīm, logiem, slēģiem, aizvirtņiem, žalūzijām un sauljumiem (OV 1999 L 29, 51. lpp.).

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal Superior de Justicia de Madrid2006. gada 20. februāra rīkojumu — Navicon, S.A. pret Administración del Estado

(Lieta C-97/06)

(2006/C 131/51)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Madrid

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Navicon, S.A.

Atbildētājs: Administración del Estado

Prejudiciālie jautājumi

Vai jēdziens “fraktēšana”, uz kuru attiecas atbrīvojums no nodokļa, kas paredzēts Sestās direktīvas (1) 15. panta 5. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nozīmē tikai visas kuģa platības fraktēšanu (pilnīga fraktēšana) vai arī kuģa platības daļas vai procentuāla daudzuma fraktēšanu (daļēja fraktēšana)?

2)	Vai valsts tiesību akts, kas pieļauj atbrīvot no nodokļa vienīgi pilnīgu fraktēšanu, ir pretrunā Sestajai direktīvai?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.)

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Arbeitsgericht Berlin2006. gada 28. februāra rīkojumu — Annette Radke pret Achterberg Service GmbH & Co KG

(Lieta C-115/06)

(2006/C 131/52)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Arbeitsgericht Berlin (Vācija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Annette Radke

Atbildētāja: Achterberg Service GmbH & Co KG

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/59/EK (1) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu ir interpretējama tādējādi, ka konsultācijas procedūra Direktīvas 2. panta nozīmē ir uzskatāma par pabeigtu, tiklīdz tiešās pārrunas starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem ir bijušas nesekmīgas, vai arī — ja darba devējs un/vai darba ņēmēju pārstāvji vēršas valsts tiesību aktos paredzētā strīdu risināšanas iestādē — vai pārrunām šajā iestādē arī ir jābūt pabeigtām?

Gadījumā, ja atbilde uz otro alternatīvu ir apstiprinoša, vai Direktīvā ir noteikts, ka pirms atlaišanas paziņojuma ir jābūt pabeigtām gan pārrunām strīdu risināšanas iestādē par iespēju izvairīties un kolektīvās atlaišanas vai samazināt atlaižamo darba ņēmēju skaitu, kā arī pārrunām par iespēju mazināt atlaišanas sekas, izmantojot sociālās garantijas?

a)	Vai Direktīva ir interpretējama tādējādi, ka paziņojumu nodarbinātības dienestam saskaņā ar Direktīvas 3. pantu var nosūtīt tikai pēc konsultācijas procedūras pabeigšanas?

b)	Gadījumā, ja atbilde uz a) jautājumu ir apstiprinoša, vai pirms paziņojuma izdarīšanas ir jābūt pabeigtām gan pārrunām par izvairīšanos no kolektīvās atlaišanas vai tās ierobežošanu, gan pārrunām par atlaišanas seku mazināšanu?

(1) OV L 225, 16. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/29

Prasība, kas celta 2006. gada 28. februārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku

(Lieta C-119/06)

(2006/C 131/53)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — X. Lewis un M. Mollica, avvocato)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, tā kā 1999. gada 11. oktobrī Toskānas reģions un šī reģiona sabiedriskās veselības iestādes (Aziende Sanitarie) ar Confederazione delle Misericordie d'Italia, ANPAS — reģionālo Toskānas komiteju un CRI Toskānas nodaļu — noslēdza reģionālo pamatnolīgumu par sanitārā transporta pakalpojumu sniegšanu un vēlāk pagarināja šo pamatnolīgumu ar 2003. gada 28. marta nodomu protokolu, un, visbeidzot, 2004. gada aprīlī, pamatojoties uz 2004. gada 19. aprīļa Reģionālo Lēmumu Nr. 379, noslēdza jaunu reģionālo pamatnolīgumu, ar ko tika turpinātas saistības ar iepriekš minētajām organizācijām un tām tika nodota minēto pakalpojumu sniegšana laikā no 2004. gada janvāra līdz 2008. gada decembrim, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/50/EEK (1) par procedūru koordinēšanu publisko pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai un, jo īpaši, tās 11., 15. un 17. pants;

—	piespriest Itālijas Republiku atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka minētie nolīgumi par minēto pakalpojumu sniegšanas tiesību nodošanu ir publiskā iepirkuma līgumi, kas tika piešķirti tieši, neveicot nekādu konkursa procedūru, tādējādi pārkāpj Kopienu tiesības par publiskā iepirkuma līgumiem.

(1) OV L 209, 24.07.1992., 1. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/30

Prasība, kas celta 2006. gada 10. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Maltas Republiku

(Lieta C-136/06)

(2006/C 131/54)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Konstantinidis un D. Lawunmi)

Atbildētāja: Maltas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. decembra Direktīvu 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (1) un Direktīvu 2003/108/EK, ar ko groza Direktīvu 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (2), vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Malta nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Maltas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 13. augustā.

(1) OV L 37, 13.02.2003., 24. lpp.

(2) OV L 345, 31.12.2003., 106. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/30

Prasība, kas celta 2006. gada 10. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(Lieta C-138/06)

(2006/C 131/56)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Alcover San Pedro un D. Lawunmi)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (1), vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Apvienotā Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 18. jūlijā.

(1) OV L 189, 12. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/31

Prasība, kas celta 2006. gada 21. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Somijas Republiku

(Lieta C-152/06)

(2006/C 131/57)

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Konstantinidis un K. Nyberg)

Atbildētāja: Somijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, attiecībā uz Ālandu salu autonomo apgabalu nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (1), vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Somijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Somijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 13. augustā.

(1) OV L 37, 19. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/32

Prasība, kas celta 2006. gada 21. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Somijas Republiku

(Lieta C-154/06)

(2006/C 131/59)

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Konstantinidis un K. Nyberg)

Atbildētāja: Somijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, attiecībā uz Ālandu salu autonomo apgabalu nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. decembra Direktīvu 2003/108/EK (1), ar ko groza Direktīvu 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA), vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Somijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Somijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 13. augustā.

(1) OV L 345, 106. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/32

Prasība, kas celta 2006. gada 23. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Zviedrijas Karalisti

(Lieta C-156/06)

(2006/C 131/60)

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Maidani, K. Simonsson)

Atbildētāja: Zviedrijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (1) un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK, vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 11. augustā.

(1) OV 2003, L 35, 1. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/32

Prasība, kas celta 2006. gada 23. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku

(Lieta C-157/06)

(2006/C 131/61)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — X. Lewis un D. Recchia, pārstāvji)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Ministro dell'Interno [Iekšlietu ministrija], pieņemot 2003. gada 11. jūlijadecreto [rīkojums] Prot. 558/A/04/03/RR, kurš atļauj neievērot Kopienu noteikumus saistībā ar publiskajiem piegāžu līgumiem attiecībā uz vieglo helikopteru publisko iepirkumu Forze di Polizia [Policijas dienesti] un Corpo nazionale dei Vigili del Fuoco [Valsts Ugunsdzēsēju dienests] vajadzībām, neņemot vērā jebkādus nosacījumus, kurus ievērojot, var attaisnot šādu izņēmumu, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar Direktīvas 93/36/EEK (1) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu saistībā ar šīs direktīvas 6. un 9. panta noteikumiem;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Kopienu Komisija 2006. gada 23. martā iesniedza prasību atzīt, ka Ministro dell'Interno, pieņemot 2003. gada 11. jūlija rīkojumu, kurš atļauj neievērot Kopienu noteikumus saistībā ar publiskajiem piegāžu līgumiem attiecībā uz vieglo helikopteru publisko iepirkumu Forze di Polizia [Policijas dienesti] un Corpo nazionale dei Vigili del Fuoco [Valsts Ugunsdzēsēju dienests] vajadzībām, neņemot vērā jebkādus nosacījumus, kurus ievērojot, var attaisnot šādu izņēmumu, Itālijas Republika ir pārkāpusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/36/EEK, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, un it īpaši tās 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu saistībā ar šīs pašas direktīvas 6. un 9. pantu.

Komisija par iepriekš minētā Ministro dell'Interno izdotā rīkojuma pastāvēšanu uzzināja, veicot citu pārkāpumu tiesvedību. Komisija uzskata, ka šis rīkojums ir pretrunā ar iepriekš minēto direktīvu publisko piegāžu līgumu jomā tiktāl, ciktāl neviens no nosacījumiem, kuri ir noteikti Direktīvas 93/36/EEK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kurus ievērojot, var atļaut nepiemērot šo direktīvu, proti, gadījumos, kuros piegāžu līgumi ir pasludināti par slepeniem vai kuru izpilde jāveic, piemērojot īpašus drošības pasākumus, vai gadījumos, kuros to prasa attiecīgās dalībvalsts būtiskas drošības intereses, — nav ievēroti.

(1) OV L 199, 09.08.1993, 1. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/33

Prasība, kas celta 2006. gada 21. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Somijas Republiku

(Lieta C-159/06)

(2006/C 131/62)

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker, F. Simonetti un K. Nyberg)

Atbildētāja: Somijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, attiecībā uz Ālandu [Åland] apgabalu nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (1), vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Somijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Somijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 21. jūlijā.

(1) OV L 197, 21.07.2001, 30. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/33

Prasība, kas celta 2006. gada 24. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku

(Lieta C-160/06)

(2006/C 131/63)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Montaguti un G. Zavvos)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 18. jūnija Direktīvu 2003/51/EK par noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem (1), vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2005. gada 1. janvārī.

(1) OV L 178, 17.07.2003., 16. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/34

Apelācija, ko 2006. gada 29. martā iesnieguši Ermioni Komninou, Grigorios Dokos, Donatos Pappas, Vasilios Pappas, Aristidis Pappas, Eleftheria Pappa, Lambrini Pappa, Irini Pappa, Alexandra Dokou, Fotios Dimitriou, Zoi Dimitriou, Petros Bolosis, Despoina Bolosi, Konstaninos Bolosis un Thomas Bolosis pret 2006. gada 13. janvāra Pirmās instances tiesas (piektā palāta) rīkojumu lietā T-42/04 Komninou u.c. pret Komisiju

(Lieta C-167/06 P)

(2006/C 131/64)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Ermioni Komninou, Grigorios Dokos, Donatos Pappas, Vasilios Pappas, Aristidis Pappas, Eleftheria Pappa, Lambrini Pappa, Irini Pappa, Alexandra Dokou, Fotios Dimitriou, Zoi Dimitriou, Petros Bolosis, Despoina Bolosi, Konstaninos Bolosis un Thomas Bolosis (pārstāvis — G. Dellis, advokāts)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	pieņemt šo prasību;

—	atcelt apstrīdēto Pirmās instances 2006. gada 13. janvāra rīkojumu lietā T-42/04;

—

atzīt apelācijas sūdzības iesniedzēju 2004. gada 10. februāra prasību kā pieņemamu un piespriest Eiropas Kopienu Komisijai katram apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt kaitējumus divsimt tūkstošu eiro (EUR 200 000) apmērā un procentus 8 % apmērā sākot no Tiesas sprieduma pasludināšanas brīža līdz tās pilnīgai apmaksai;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējiem visus radušos tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Pirmās instances tiesā, kā arī šajā tiesā un, pakārtoti, gadījumā, ja šī prasība tiks noraidīta, piespriest atbildētājai vai arī katram lietas dalībniekam pašam segt savus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelāciju lietā C-167/06 iesniedza 15 apelācijas sūdzības iesniedzēji, ar dzīvesvietu Parga [Parga] (Prefecture of Preveza [Prevecas administratīvais apgabals], Grieķija), kuri cēla prasību pret Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. janvāra rīkojumu lietā T-42/04. Ar šo rīkojumu kā acīmredzami nepamatota tika noraidīta viņu 2004. gada 10. februāra prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju par zaudējumu atlīdzību.

Ar savu 2004. gada 10. februāra prasības pieteikumu Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā apelācijas sūdzības iesniedzēji cēla zaudējumu atlīdzības prasību pret Komisiju, pieprasot atlīdzināt morālo kaitējumu, kas tiem radies Komisijas attieksmes dēļ, kad tie 2005. gada 7. jūlijā iesniedza sūdzību saistībā ar Grieķijas iestāžu pārkāpumiem Kopienu tiesību vides jomā, īpaši attiecībā uz Direktīvas 85/337 3. un 5. panta pārkāpumu saistībā ar iepriekš minētās bioloģiskās attīrīšanas stacijas projektēšanu un celtniecību “Varka” apgabalā.

Viņi uzsver, ka Komisijas vispārējā un nepārtrauktā rīcība attiecībā pret viņiem ir acīmredzami slikta pārvaldība. Jo īpaši:

sākotnēji Komisija, pirmkārt, laicīgi neinformēja viņus par sūdzības gaitu, noklusēja informāciju un maldināja viņus attiecībā par lietas gaitu, otrkārt, noraidīja viņu sūdzību, norādot pamatojumu, kas ir pilnīgā pretstatā ar Kopienu tiesībām vides jomā un Tiesas judikatūru, un, treškārt, neņēma vērā pamatnoteikumus par objektivitāti tiktāl, ciktāl tie attiecās uz tās ierēdņu rīcību, izskatot lietu;

pēc tam, kad iepriekš minētie apstākļi tika apstiprināti Eiropas Ombuda lēmumā, Komisija neveica pasākumus, kas vajadzīgi, lai izlabotu iepriekš minēto slikto pārvaldību. Turklāt tā turpināja pret apelācijas sūdzības iesniedzējiem izrādīt novilcinošu un nepārredzamu attieksmi: pirmkārt, tā atteicās atzīt pieļautās kļūdas pret apelācijas sūdzības iesniedzējiem un, otrkārt, tā atteicās (brīdī, kad tika celta zaudējumu atlīdzības prasība, kā arī pašreiz) izskatīt viņu prasību pēc būtības un nodrošināt Kopienu tiesību vienveidīgu un pareizu interpretāciju.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji jo īpaši apgalvo, ka neatkarīgi no tā, vai Komisijas nostāja attiecībā par Direktīvas 85/337 piemērošanu ir vai nav pareiza, Komisija ar savu rīcību rupji pārkāpa tās pamatpienākumus pret apelācijas sūdzības iesniedzējiem kā Eiropas pilsoņiem un kā personām, kuras ir pakļautas administratīvām institūcijām, un jo īpaši tā pārkāpusi labas pārvaldības, objektivitātes, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, kā arī pārkāpusi Eiropas pilsoņiem paredzētās tiesībām iesniegt sūdzību.

Apstrīdētajā rīkojumā Pirmās instances tiesa, neizskatot zaudējumu atlīdzības prasības pieņemamību, piemēroja Reglamenta 111. pantu un nolēma, ka a) prasība ir acīmredzami tiesiski nepamatota un, ka b) nav vajadzīgs turpināt procesu šajā tiesā, jo īpaši, pieņemot papildu apsvērumus un organizējot mutvārdu procesu. Tādēļ tā pilnībā noraidīja prasību un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējiem segt ne tikai savus tiesāšanās izdevumus, bet arī Komisijas tiesāšanās izdevumus. Rīkojums tika paziņots advokātam, apelācijas sūdzību iesniedzēju pārstāvim šajā lietā, ar 2006. gada 25. janvāra ierakstītu vēstuli.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka rīkojumā ir pieļautas juridiskas kļūdas EK līguma 225. panta otrās daļas un Eiropas Kopienu Tiesas Reglamenta 58. panta nozīmē; apelācijas sūdzība, kas paredzēta šajos pantos un šī paša Reglamenta 56. pantā, ir pieņemama, tā ir iesniegta noteiktā termiņā un ar acīmredzamu juridiski pamatotu interesi. Savā apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzēji mēģina norādīt uz rīkojumā pieļautām tiesību kļūdām.

Šīs kļūdas attiecas uz:

i)	apstākli, ka Pirmās instances tiesa pilnībā neizskatīja apelācijas sūdzības iesniedzēju prasības un apsvērumus attiecībā uz pārkāpumu par tiesībām iesniegt sūdzību tiktāl, ciktāl tās ir atzītas kā Eiropas pilsonības aspekts;

ii)	apstākli, ka Pirmās instances tiesa jebkurā gadījumā sagrozīja Ombuda 2002. gada 18. jūlija lēmuma jēgu, kas bija svarīgākais pierādījums, uz ko apelācijas sūdzības iesniedzēji balstīja savu prasību, vai jebkurā gadījumā kļūdījās, kvalificējot šo pierādījumu;

iii)

apstākli, ka Pirmās instances tiesa nepareizi interpretēja un kļūdaini piemēroja labas pārvaldības, objektivitātes un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, kā arī noteiktos gadījumos sagrozīja pierādījumu jēgu un jebkurā gadījumā tā kļūdījās prasībā norādīto faktu juridiskajā kvalifikācijā, kuri attiecās uz šo principu pārkāpumiem;

iv)

apstākli, ka Pirmās instances tiesa neizskatīja prasību par zaudējumu atlīdzību vai jebkurā gadījumā neizskatīja to pareizi, jo tā attiecīgo Komisijas rīcību uzskatīja kā vairāku atsevišķu pasākumu kopumu, kuri nav saistīti viens ar otru, nevis kopējā veidā, neskatoties uz to, ka minēto Kopienu tiesību, uz kurām atsaucās apelācijas sūdzības iesniedzēji, pārkāpums un ciestais kaitējums radies galvenokārt Komisijas vispārējas rīcības astoņu gadu laikā rezultātā.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Pirmās instances tiesa nav veikusi pareizus secinājumus attiecībā uz tiesību pamatnoteikumu, kas nosaka, ka Komisija ir atbildīga par to, lai procedūras noritētu pareizā un tiesiskā veidā, un, ja tā pieļauj kļūdu, tai ir jānes finansiāla atbildība par sliktu pārvaldību. Turklāt pamatnoteikumu neievērošana attiecībā uz administratīvo iestāžu rīcību var radīt morālu kaitējumu, par ko pilsoņi var prasīt kompensāciju un zaudējumu atlīdzību.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/35

Prasība, kas celta 2006. gada 31. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Spānijas Karalisti

(Lieta C-172/06)

(2006/C 131/65)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — S. Pardo Quintillán)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, pakļaujot valsts atbalsta piešķiršanu uzņēmējiem, kuri vēlas tirgot Spānijā saules baterijas, kas ražotas un likumīgi tirgotas citā dalībvalstī vai ražotas valstī, kas parakstījusi Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, nosacījumam, ka minētajām baterijām jābūt atbilstības sertifikātam, kas izpilda valsts tiesiskajā regulējumā paredzētās prasības, un ka šajā sakarā tās jāiesniedz valsts laboratorijā, kas īpaši paredzēta tādu pārbaužu veikšanai, kas minētajā valstī jau ir veiktas, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EK līguma 28. un 30. pants un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 11. un 13. pants;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Spānijas tiesību akti par nosacījumiem valsts atbalsta saņemšanai saules baterijām, kuru izcelsmes valsts ir cita dalībvalsts vai valsts, kas parakstījusi Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, ir pretrunā preču brīvas aprites pamatprincipam, un tos nevar pamatot ne ar vienu no EK līguma 30. pantā uzskaitītajiem vispārējo interešu apsvērumiem vai Tiesas judikatūrā atzītām imperatīvām prasībām.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/35

Apelācija, ko 2006. gada 5. aprīlī ierosinājušas Stadtwerke Schwäbisch Hall GmbH, Stadtwerke Tübingen GmbH, Stadtwerke Uelzen GmbH par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2006. gada 26. janvāra spriedumu lietā T-92/02 Stadtwerke Schwäbisch Hall GmbH, Stadtwerke Tübingen GmbH, Stadtwerke Uelzen GmbH pret Eiropas Kopienu Komisiju, E.ON Kernkraft GmbH, RWE Power AG, EnBW Energie Baden-Württemberg AG, Hamburgische Electricitäts-Werke AG

(Lieta C-176/06 P)

(2006/C 131/66)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Stadtwerke Schwäbisch Hall GmbH, Stadtwerke Tübingen GmbH, Stadtwerke Uelzen GmbH (pārstāvji — D. Fouquet un P. Becker, advokāti)

Pārējie procesa dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija, E.ON Kernkraft GmbH, RWE Power AG, EnBW Energie Baden-Württemberg AG, Hamburgische Electricitäts-Werke AG

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2006. gada 26. janvāra spriedumu lietā Schwäbisch Hall u.c./Eiropas Kopienu Komisija (T-92/02) (1);

—

ciktāl šajā tiesvedībā var pieņemt lēmumu: atcelt Eiropas Komisijas 2001. gada 11. decembra lēmumu C(2001) 3967 final, kur Komisija ir konstatējusi, ka Vācijas Federatīvajā Republikā esošo atomenerģijas staciju turpmākai neuzturēšanai un apstādināšanai paredzētie uzkrājumi nav valsts atbalsts EKL 87. panta 1. punkta izpratnē;

—	ja šajā tiesvedībā lēmumu nevar pieņemt: nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Pirmās instances tiesā palātas paplašinātā sastāvā, ievērojot apelācijas iesniedzēju tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu tiesā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest pretējai pusei apelācijā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti:

—	noraidīt ieinteresēto personu lūgumu par to, lai tām tiesvedībā Pirmās instances tiesā radušos izdevumus sedz apelācijas iesniedzējas.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu apelāciju apelācijas iesniedzējas vēršas pret Pirmās instances tiesas spriedumu, kurā Komisijas atzinums par to, ka uzkrājumu nodokļu termiņu Vācijas Federatīvajā Republikā esošo atomenerģijas staciju turpmākai neuzturēšanai un apstādināšanai nevar uzskatīt par valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, ir atzīts kā juridiski pamatots. Apelācijas pamatošanai tās atsaucas uz procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumiem.

Neskatoties uz acīmredzamām juridiskām grūtībām un īpašo nozīmi, Pirmās instances tiesa, nepastāvot īpašiem apstākļiem, lietu no izskatīšanas pirmā palātā paplašinātā sastāvā novirzīja [izskatīšanai] ceturtajai palātai trīs tiesnešu sastāvā. Ar šo nepamatoto lietas novirzīšanu pēc vairāku gadu ilga procesa turpināšanās uz palātu ar mazāku sastāvu ir pārkāptas apelācijas iesniedzēju tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu tiesā.

Pirmās instances tiesa nav nošķīrusi prasības valsts atbalsta esamībai no prasībām, lai aizsāktu formālu galvenās pārbaudes procesu. Tā kā šajā gadījumā, pārbaudot, vai atbalsta esamība ir saderīga ar Kopējo tirgu, pastāvēja faktiskas un juridiskas grūtības attiecībā uz valsts iestāšanās garantiju, pietiekamu apstādināšanas un turpmākas neuzturēšanas konkretizēšanu, kā arī uz konkrētām uzkrājumu summām, nodokļu priekšrocībām un kopējām apstādināšanas izmaksām, Komisijai nebija tiesību aprobežoties tikai ar iepriekšēju pārbaudi. Vēl jo vairāk šajā gadījumā tai bija pienākums aizsākt formālo pārbaudes procesa stadiju.

Tiesa arī nav pareizi novērtējusi Vācijas tiesiskā regulējuma par uzkrājumiem selektivitāti. Tā nav pamanījusi, ka uzkrājumu neaplikšana ar nodokli atomenerģētikas nozarē ir izņēmums no vispārējām nodokļu tiesību normām. Šis izņēmums tomēr ir pieņemams tad, ja nākotnes saistības ir noteiktas pietiekami konkrēti. Šajā gadījumā tas tā nav: kritēriji saistībā ar apstādināšanas brīdi, ar apstādināšanu saistītajiem pienākumiem, kā arī noteikumu neievērošanas sekām nekādā gadījumā netika noteikti pietiekamā apmērā. Pat arī tad, ja de iure varētu konstatēt atbalsta selektivitāti, pasākums būtu pretrunā ar tiesībām par atbalstu, ja šis pasākums ir piemērots, lai noteiktiem uzņēmumiem piešķirtu priekšrocības. Ar liberalizācijas direktīvu elektrības iekšējā tirgū no dalībvalstīm tiek prasīts izskaust diskrimināciju un konkurences traucējumus. Tomēr Tiesa turpretī nav konstatējusi, ka Federālās valdības pienākums bija mainīt Vācijas praksi attiecībā uz uzkrājumiem, ar ko, pastāvot selektīvam atbalstam atsevišķos ekonomikas sektoros, tiešā veidā tiek pārkāpta direktīva un effet utile princips.

Visbeidzot, apelācijas iesniedzējas norāda, ka apstrīdētajā spriedumā tām nepamatoti ir piespriests atlīdzināt ieinteresētām personām radušos izdevumus. Tā kā ieinteresētās personas ir iestājušās vēlā procesa stadijā, kad jau bija iesniegti visi būtiskākie [procesuālie] dokumenti, tās atbildētājas iesniegtie dokumenti neietekmē. Šī situācija attaisno prasītāju uzņemšanos atlīdzināt izdevumus daļēji.

(1) OV Nr. C 74, 15. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/37

Pirmās instances tiesas 2006. gada 5. aprīļa spriedums — Degussa pret Komisiju

(Lieta T-279/02) (1)

(Konkurence - EKL 81. pants - Vienošanās - Metionīna tirgus - Pārkāpuma vienotais un ilgstošais raksturs - Sodanauda - Pamatnostādnes sodanaudas apmēra aprēķināšanai - Pārkāpuma smagums un ilgums - Sadarbība administratīvās procedūras laikā - Regulas Nr. 17/62 15. panta 2. punkts - Nevainīguma prezumpcija)

(2006/C 131/68)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Degussa AG, Diseldorfa (Vācija) (pārstāvji — R. Bektolds [R. Bechtold], M. Karls [M. Karl] un K. Šteinle [C. Steinle], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Bukē [A. Bouquet] un V. Mūls [W. Mölls], kam palīdz H. J. Freinds [H.-J. Freund], advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — E. Karlsone [E. Karlsson] un S. Markuarts [S. Marquardt])

Priekšmets

Prioritāri, lūgums atcelt Komisijas 2002. gada 2. jūlija Lēmumu 2003/674/EK par EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta C.37.519 — Metionīns) (OV 2003, L 255, 1. lpp.) un, pakārtoti, lūgums samazināt sodanaudu, kas prasītājai uzlikta ar šo lēmumu.

Rezolutīvā daļa:

1)	tās sodanaudas apmērs, kas prasītājai uzlikta 3. pantā Komisijas 2002. gada 2. jūlija Lēmumā 2003/674/EK par EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta C.37.519 — Metionīns), tiek samazināts līdz EUR 91 125 000;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	prasītāja sedz pati savus un atlīdzina 75 % no Komisijas tiesāšanās izdevumiem;

4)	Komisija sedz 25 % no saviem tiesāšanās izdevumiem;

5)	Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 274, 09.11.2002.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/37

Pirmās instances tiesas 2006. gada 5. aprīļa spriedums — Deutsche Bahn pret Komisiju

(Lieta T-351/02) (1)

(Valsts atbalsts - Konkurenta sūdzība - Direktīva 92/81/EEK - Akcīzes nodoklis par minerāleļļām - Minerāleļļas, ko izmanto kā degvielu aviācijā - Atbrīvojums no akcīzes nodokļa - Komisijas vēstule sūdzības iesniedzējam - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Apstrīdams tiesību akts - Regula (EK) Nr. 659/1999 - Atbalsta jēdziens - Atbildības uzlikšana valstij - Vienlīdzīga attieksme)

(2006/C 131/69)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Deutsche Bahn AG, Berlīne (Vācija) (pārstāvji — sākotnēji M. Šite [M. Schütte], M. Reisens [M. Reysen] un V. Kiršhofs [W. Kirchhoff], pēc tam M. Šite un M. Reisens, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Kreišics [V. Kreuschitz] un J. Flets [J. Flett])

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — A. M. Kolerta [A.-M. Colaert], F. Florindo Gižons [F. Florindo Gijón] un K. Seils [C. Saile])

Priekšmets

Lūgumu atcelt Komisijas 2002. gada 12. septembra lēmumu, ar ko noraidīta prasītāja 2002. gada 5. jūlijā iesniegtā sūdzība

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasību noraidīt;

2)	prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 31, 08.02.2003.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/38

Pirmās instances tiesas 2006. gada 6. aprīļa spriedums — Camós Grau pret Komisiju

(Lieta T-309/03) (1)

(Izmeklēšana, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) veic par Eiropas - Latīņamerikas attiecību institūta (ELAI) vadību un finansēšanu - Izmeklētāja iespējamais interešu konflikts - Grupas atstādināšana - Ietekme uz izmeklēšanas gaitu un izmeklēšanas ziņojuma saturu - Ziņojums par izmeklēšanas slēgšanu - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Pieņemamība)

(2006/C 131/71)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Manel Camós Grau, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — M. A. Luka [M.-A. Lucas], avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — Ž. F. Paskjē [J.-F. Pasquier] un K. Lādenburgers [C. Ladenburger], pārstāvji)

Priekšmets

Prasība atcelt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2002. gada 17. oktobra ziņojumu, ar ko slēdz izmeklēšanu attiecībā uz Eiropas–Latīņamerikas attiecību institūtu (ELAI), no vienas puses, un prasība atlīdzināt morālo kaitējumu un kaitējumu karjerai, kas, iespējams, ir radies šī ziņojuma dēļ, no otras puses

Rezolutīvā daļa:

1)	piespriest Komisijai samaksāt Camós Grau naudas summu EUR 10 000 apmērā;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Komisija sedz šajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 275, 15.11.2003.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/39

Pirmās instances tiesas 2006. gada 5. aprīļa spriedums — Saiwa pret ITSB

(Lieta T-344/03) (1)

(Kopienas preču zīme - Grafiskas preču zīmes, kas satur vārdisku elementu “SELEZIONE ORO Barilla”, reģistrācijas pieteikums - Iebildums - Agrākas vārdiskas preču zīmes “ORO” un “ORO SAIWA” - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Iebilduma noraidījums)

(2006/C 131/72)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Saiwa SpA, Dženova [Genova] (Itālija) (pārstāvji — Dž. Sena [G. Sena], P. Tarkīni [P. Tarchini], Ž. P. Karsentī [J.-P. Karsenty] un M. Karsentī-Rikāra [M. Karsenty-Ricard], advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — M. Kapostanjo [M. Capostagno] un O. Montalto [O. Montalto])

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Barilla Alimentare SpA, Parma [Parma] (Itālija) (pārstāvji — A. Vandzeti [A. Vanzetti] un S. Berdža [S. Bergia], advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 18. jūlija lēmumu (R 480/2002-4) attiecībā uz iebildumu procedūru starp sabiedrībām Saiwa SpA un Barilla Alimentare SpA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 304, 13.12.2003.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/39

Pirmās instances tiesas 2006. gada 5. aprīļa spriedums — Madaus pret ITSB

(Lieta T-202/04) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska agrāka vārdiska preču zīme “ECHINACIN” - Kopienas vārdiskas preču zīmes “ECHINAID” reģistrācijas pieteikums - Relatīvs atteikuma pamatojums - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2006/C 131/73)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Madaus AG, Ķelne (Vācija) (pārstāvis — I. Valdelomars Serāno [I. Valdelomar Serrano], advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — H. Novaiss Gonsalvess [J. Novais Gonçalves])

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Optima Healthcare Ltd, Kārdifa (Apvienotā Karaliste)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2004. gada 30. marta lēmumu lietā R 714/2002–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Madaus AG un Optima Healthcare Ltd.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 201, 07.08.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/40

Pirmās instances tiesas spriedums 2006. gada 5. aprīlī — Kachakil Amar pret ITSB

(Lieta T-388/04) (1)

(Kopienas preču zīme - Grafiska preču zīme, ko veido trīsstūrī noslēgta gareniska līnija - Reģistrācijas atteikums - Atšķirtspējas neesamība - Atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā)

(2006/C 131/74)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Habib Kachakil Amar (Valensija, Spānija) (pārstāvis — J. C. Heder, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — O. Mondéjar)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2004. gada 20. jūlija lēmumu lietā R 175/2004-1, ar ko atteikts reģistrēt kā Kopienas preču zīmi grafisku preču zīmi “Gareniska līnija, kas noslēdzas trīsstūrī”.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 284, 20.11.2004.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/40

Pirmās instances tiesas 2006. gada 30. marta rīkojums — Korkmas et al pret Komisiju

(Lieta T-2/04) (1)

(Pieņemamība - Prasība atcelt tiesību aktu - Akts, pret kuru var tikt celta prasība - Komisijas klusējot izteiktais lēmums atteikties sniegt Padomei rekomendāciju - Prasība sakarā ar bezdarbību - Bezdarbība, sakarā ar ko var tikt celta prasība - Rekomendācijas nenosūtīšana Padomei - Rīcības brīvība - Rīkojums)

(2006/C 131/75)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Cemender Korkmas, Flers, (Francija), Corner House Research, Sturminster Newton, Dorset (Apvienotā Karaliste) un The Kurdish Human Rights Project, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — sākotnēji: P. Moser, barrister un A. Stock, jurists, pēc tam Moser un H. Miller, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Boudot un M. Wilderspin)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2003. gada 5. novembra regulāro atskaiti par Turcijas sasniegto progresu attiecībā uz pievienošanos tiktāl, ciktāl tajā ir ietverts Komisijas lēmums atteikties sniegt Padomei rekomendāciju par pirms-pievienošanās atbalsta piešķiršanu Turcijai un, pakārtoti, par bezdarbību šajā sakarā un, jebkurā gadījumā, par rīkojumu šajā ziņā

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Cemender Korkmaz, Corner House Research un The Kurdish Human Rights Project atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 71, 2004, 32. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/40

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 4. aprīļa rīkojums — Tesoka pret Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu

(Lieta T-398/05 R)

(Pagaidu noregulējuma tiesvedība - Tiesvedības izbeigšana)

(2006/C 131/76)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sabrina Tesoka, Overijse (Beļģija) (pārstāvis — J.-L. Fagnart, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (pārstāvis — C. Callanan, advokāts)

Priekšmets

Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, kas būtībā attiecas uz prasību Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondam, pirmkārt, samaksāt prasītājai iespējamo zaudējumu atlīdzību un, otrkārt, izsniegt prasītājai dokumentus, kas viņai ir nepieciešami, lai varētu savā dzīvesvietas valstī saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par pieteikumu par pagaidu noregulējumu;

2)	pagaidu noregulējuma tiesvedības ietvaros atbildētāja sedz savus tiesāšanās izdevumus un pusi no prasītājas tiesāšanās izdevumiem.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/41

Prasība, kas celta 2006. gada 11. janvārī — Dimitrios Grammatikopoulos pret ITSB

(Lieta T-20/06)

(2006/C 131/77)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dimitrijs Gramatikopuls [Dimitrios Grammatikopoulos] (pārstāvis — Konstantīns Tauls [Konstantinos Taoulas], advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: National Academy of Recording Arts and Sciences, Santa Monica (ASV)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2005. gada 18. augusta lēmumu R 1062/2000-4 un pieņemt negrozītu, kā tas ir iesniegts, vai pakārtoti, kā tiek piedāvāts prasībā, prasītāja pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “GRAMMY” reģistrāciju kā Eiropas preču zīmi.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdisks apzīmējums “GRAMMY”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 25. un 28. klasē — pieteikums Nr. 19 315.

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: National Academy of Recording Arts and Sciences.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts preču zīme “GRAMMY”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 9., 35., 41. un 42. klasē.

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumu noraidīt.

Apelāciju padomes lēmums: prasību pieņemt. Reģistrācijas pieteikumu noraidīt.

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 5. punkta un 43. panta 3. punkta pārkāpums. Prasītājs apgalvo, ka nav pierādīta pretnostatītās preču zīmes faktiska izmantošana komercdarbībā, turklāt viņš apšauba Apelāciju padomes vērtējumu, ka pretnostatītā preču zīme ir pazīstama.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/41

Prasība, kas celta 2006. gada 8. martā — General Química un citi pret Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta T-85/06)

(2006/C 131/78)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: General Química S.A., Lantarona (Alava, Spānija), Repsol Química S.A. un Repsol YPF S.A., Madride (pārstāvji — J. M. Jiménez Laiglesia un J. Jiménez Laiglesia, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Lēmuma 1. panta g) un h) punktu, kā arī 2. panta d) punktu, ciktāl ar tiem tiek atzīts, ka Repsol Química un Repsol YPF ir solidāri atbildīgas par EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu; pakārtoti — atcelt atzinumu par Repsol YPF solidāro atbildību;

—	atcelt Lēmuma 2. panta d) punktu, ciktāl ar to noteikts naudas soda lielums 3,38 miljonu EUR apmērā; pakārtoti — atbilstoši samazināt uzliktā naudas soda lielumu;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir vērsta pret Komisijas 2005. gada 21. decembra Lēmumu C(2005) 5592 final lietā COMP/F/38.443 — Kaučuka rūpniecībai domātās ķimikālijas. Ar apstrīdēto lēmumu Komisija atzina, ka prasītājas līdz ar citiem uzņēmumiem ir pārkāpušas EKL 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu, laikā no 1999. līdz 2000. gadam piedaloties kartelī un saskaņotās darbībās, ko veidoja cenas noteikšana un konfidenciālas informācijas apmaiņa kaučuka rūpniecības nozarē EEZ. Par šiem pārkāpumiem Komisija prasītājām solidāri uzlika naudas sodu.

Savu prasījumu atbalstam prasītājas izvirza šādus pamatus:

—	Komisijas veikts kļūdains novērtējums, atzīstot Repsol YPF un Repsol Química par atbildīgām kopā ar General Química, un, pakārtoti, kļūdains novērtējums un pamatojuma trūkums, atzīstot Repsol YPF par solidāri atbildīgu;

—	kļūdains novērtējums, pamatojuma trūkums un samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums, aprēķinot naudas sodu;

—	kļūdains novērtējums un nepietiekams pamatojums, piemērojot Komisijas paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos. (1)

(1) OV 2002, C 45, 3. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/42

Prasība, kas celta 2006. gada 15. martā — Lebard pret Komisiju

(Lieta T-89/06)

(2006/C 131/79)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Daniel Lebard, Brisele, Beļģija (pārstāvis — de Guillenschmidt, jurists)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt lēmumu, kas ir minēts Lebard adresētajā 2006. gada 16. janvāra vēstulē, ar ko tiek noraidīts pieteikums Komisijas vārdā atsaukt Lēmumu IV/M.1517;

—	kā rezultātā atcelt Komisijas lēmumu slēgt lietu par koncentrācijām starp Rhodia un Albright & Wilson un de Hoechst un Rhône-Poulenc tiktāl, ciktāl šie darījumi ir savstarpēji saistīti;

—	tā rezultātā atzīt, ka arī 2004. gada Lēmums IV/M.1378 ir spēkā neesošs;

—	piespriest Komisijai samaksāt Lebard summu EUR 1 apmērā par viņam nodarīto kaitējumu; publicēt Pirmās instances tiesas spriedumu, kurā ir ietverts rīkojums, par tās pašas līdzekļiem prasītāja izvēlētajos laikrakstos, un atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar 1999. gada jūlija Lēmumu Nr. IV/M.1517 Komisija atļāva koncentrāciju, atbilstoši kurai Rhodia SA bija jāpārņem pilnīga kontrole pār sabiedrību Albright & Wilson, kurā prasītājs ieņēma priekšsēdētāja amatu laikposmā no 1999. gada 28. jūlija līdz 1999. gada 14. oktobrim. Ar 1999. gada 9. augusta Lēmumu Nr. IV/M.1378 Komisija tāpat atļāva koncentrāciju starp uzņēmumiem Hoechst un Rhône-Poulenc, pēdējam minētajam uzņēmumam piederēja Rhodia [akciju] kontrolpakete 67,35 % apmērā. Rhône-Poulenc uzņēmās noteiktas saistības pret Rhodia (pārdot Rhône-Poulenc's piederošās Rhodia akcijas, saglabāt neatkarīgu vadību abiem uzņēmumiem) un tās tika pievienotas Lēmumam Nr. IV/M.1378, lai nodrošinātu to, ka darījumiem nav konkurencei pretēja iedarbība. Prasītājs nosūtīja Komisijai vairākas vēstules, informējot par to, ka attiecībā uz Lietu IV/M.1378 uzņemtās saistības domājams nav tikušas izpildītas, un prasot atsaukt Lēmumu Nr. IV/M.1517. Savā 2005. gada 7. oktobra atbildē Komisija norādīja, ka tā nedomāja celt prasību, pamatojoties uz faktiem, kurus prasītājs bija iesniedzis tai zināšanai, un ka tā bija nolēmusi slēgt lietu. Atbildot uz prasītāja vēstuli, no Komisijas Priekšsēdētāja kabineta prasītājam tika nosūtīta vēstule, datēta ar 2006. gada 16. janvāri, kurā bija apstiprināta tās sākotnējā nostāja, tāda kāda tā bija izklāstīta 2005. gada 7. oktobra vēstulē, proti, noraidīt pieteikumu par Komisijas Lēmuma atsaukšanu lietā IV/M.1517. Šī prasība atcelt tiesību aktu ir vērsta pret minēto Komisijas 2006. gada 16. janvāra vēstulē ietverto lēmumu.

Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza vairākus pamatus.

Vispirms savas prasības pieņemamības nolūkā prasītājs apgalvo, ka viņš, kā strīdīgās vēstules, ar kuru viņš tika skarts tieši un individuāli, saņēmējs ir tieši ieinteresēts celt prasību. Turpinot viņš apgalvo, ka 2006. gada 16. janvāra vēstuli, kas ir šīs prasības priekšmets, nevar uzskatīta par aktu, ar kuru vienkārši tiek apstiprināta 2005. gada 7. oktobra vēstule, pamatojoties uz to, ka kopš tā laika ir atklājies jauns fakts, kas, iespējams, var ieviest būtiskas izmaiņas apstākļos un nosacījumos, kas noteica iepriekšējā akta pieņemšanu Kopienu judikatūras nolūkos. Tādējādi prasītājs atsaucas uz Kroes2006. gada 12. janvāra vēstuli, kas bija adresēta Eiropas Parlamenta locekļiem par attiecīgajām koncentrācijām.

Otrkārt, prasītājs izvirza pamatus saviem prasījumiem pēc būtības. Ar pirmo [pamatu] tiek pārmests materiālu un procesuālu noteikumu pārkāpums konkurences jomā, viņš kritizē Komisiju par to, ka tā nav vēlreiz pārbaudījusi lietu un nav izmantojusi savas pilnvaras atsaukt savu iepriekšējo lēmumu. Ar otro [pamatu] viņš pārmet, ka Komisija ir nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, nesaglabājot ciešu kontroli pār iepriekš atļautām koncentrācijām to īstenošanas laikā.

Visbeidzot prasītājs izvirza pamatu, kas ir balstīts uz tiesas aizsardzību, kas, kā viņš apgalvo, ir jānodrošina pusēm koncentrācijā un it īpaši koncentrācijā iesaistītā uzņēmuma direktoriem.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/43

Prasība, kas celta 2006. gada 23. martā — Mülhens pret ITSB

(Lieta T-93/06)

(2006/C 131/80)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mülhens GmbH & Co. KG, Ķelne (Vācija) (pārstāvis — T. Schulte-Beckhausen, jurists)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: S.A. Spa Monopole, Compagnie fermière de Spa (Spa, Beļģija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 11. janvāra lēmumu (lietā Nr. 2746/2004);

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: Mülhens GmbH & Co. KG

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Vārdiska preču zīme “MINERAL SPA” attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 3. klasē (ziepes, parfimērija, ēteriskās eļļas, ķermeņa kopšanas un skaistumkopšanas produkti, izstrādājumi matiem, zobu pulveri un pastas)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: S.A. Spa Monopole, Compagnie fermière de Spa

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vairākas preču zīmes, kuras satur vārdu “SPA” un it īpaši Beniluksa vārdiska preču zīme “SPA” attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 32. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: Noraidīt preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta nepareiza piemērošana

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/43

Prasība, kas celta 2006. gada 21. martā — Federación de Cooperativas Agrarias de la Comunidad Valenciana pret Kopienas Augu šķirņu biroju (KAŠB)

(Lieta T-95/06)

(2006/C 131/81)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Federación de Cooperativas Agrarias de la Comunidad Valenciana, Valensija (Spānija) (pārstāvji — S. Roig Girbes, R. Ortega Bueno un M. Delgado Echevarría, avocats)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (KAŠB)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: SARL Nador Cott Protection, Saint-Raphaël (Francija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Kopienas Augu šķirņu biroja Apelāciju padomes 2005. gada 8. novembra lēmumu;

—	piespriest Kopienas Augu šķirņu birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas augu šķirņu aizsardzības pieteikuma iesniedzējs: Jean de Maistre un pēc attiecīgās šķirnes nodošanas — SARL Nador Cott Protection (pieteikums Nr. 1995/0726)

Kopienas augu šķirņu aizsardzības objekts: Nadorcott

KAŠB lēmums: Piešķirt Kopienas augu šķirņu aizsardzību (lēmums Nr. 14111)

Apelācijas sūdzības iesniedzējs Apelāciju padomē: Prasītāja

Apelāciju padomes lēmums: Atzīt apelācijas sūdzību par nepieņemamu (lieta A 001/2005)

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 1239/95 (1) pārkāpums un labas pārvaldības principa pārkāpums, nepiemērojot šīs Regulas 49. pantu; pieļauta kļūda, apelācijas sūdzības noraidījumu pamatojot ar tiesību iesniegt sūdzību neesamību.

(1) Padomes 1995. gada 31. maija Regula (EK) Nr. 1239/95 par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem Kopienas Augu šķirņu birojā (OV L 121, 37. lpp.)

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/44

Prasība, kas celta 2006. gada 29. martā — Neoperl pret ITSB

(Lieta T-97/06)

(2006/C 131/82)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Neoperl GmbH, Müllheim (Vācija) (pārstāvis — H. Börjes-Pestalozza, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu R 0612/2005-4 un uzdot Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam publicēt preču Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 3 636 206 tās reģistrācijas nolūkā.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: trīsdimensiju preču zīme “sanitārā šļūtene” attiecībā uz 11. un 17. klasē ietilpstošām precēm — pieteikums Nr. 3 636 206

Pārbaudītāja lēmums: pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir nepieciešamā atšķirtspēja Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994 L 11, 1. lpp.).

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/44

Prasība, kas celta 2006. gada 28. martā — Fédération nationale du Crédit agricole pret Komisiju

(Lieta T-98/06)

(2006/C 131/83)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fédération nationale du Crédit agricole, Parīze (Francija) (pārstāvji — N. Lenoir un P.-A. Jeanneney, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2005. gada 21. decembra lēmumu lietā N 531/2005 Francija — pasākumi saistībā ar Banque Postale izveidošanu un darbību;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2005. gada 26. janvārī Francijas valsts iestādes informēja Komisiju par savu lēmumu La Poste bankas un apdrošināšanas darbības nodot meitas sabiedrībai (Banque Postale), kas sākotnēji pilnībā piederēja La Poste. 2005. gada 21. jūlijā prasītāja šajā tiesvedībā Komisijai iesniedza formālu sūdzību saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta (tagad — 88. pants) piemērošanai (1), apgalvojot, ka Banque Postale piešķirtais valsts atbalsts ir nesaderīgs ar kopējo tirgu, un pieprasot, lai Komisija uzsāk formālās izmeklēšanas procedūru.

Ar 2005. gada 21. decembra lēmumu Komisija norādīja, ka La Poste finanšu pakalpojumu nodošana meitas sabiedrībai Banque Postale nepiešķir ekonomiskas priekšrocības un ka pasākumi, kas saistīti ar meitas sabiedrības izveidošanu un darbību, nav valsts atbalsts EKL 87. panta 1. punkta izpratnē. Šis ir lēmums, par kuru uzsākta šī tiesvedība.

Savu prasību pamatojot, prasītāja izvirza četrus pamatus, no kuriem pirmais ir saistīts ar ārējās likumības pārkāpumu, proti, Regulas Nr. 695/1999 pārkāpumu, Komisijai izlemjot nodot noteiktus pasākumus tālākai pārbaudei, un EKL 88. panta 2. punkta pārkāpumu, tai atsakoties uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru.

Ar savu otro pamatu prasītāja apgalvo, ka, izlemjot, ka pasākumi, kas saistīti ar Banque Postale izveidošanu un darbību, nav uzskatāmi par valsts atbalstu, Komisija pieļāva vairākas kļūdas novērtējumā, tostarp attiecībā uz sūdzībā norādītajām ekonomiskajām priekšrocībām, un ka tā rezultātā Komisija nav ņēmusi vērā EKL 87. un 88. pantu.

Ar savu trešo pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisijas lēmumu par spēkā neesošu padara formas trūkumi, tāpēc, ka Komisija nav sniegusi pamatojumu savam noraidījumam izskatīt būtiskos iebildumus, kurus ir izvirzījusi prasītāja savā sūdzībā, kā arī pretrunīgās argumentācijas un pamatojuma trūkuma dēļ attiecībā uz noteiktiem specifiskiem elementiem, kas apskatīti lēmumā.

Ar savu ceturto pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija pārkāpa EKL 43., 82. un 86. pantu, savā lēmumā neņemot vērā šķēršļus brīvībai veikt uzņēmējdarbību un brīvai konkurencei, ko rada pasākumi, kuri saistīti ar valsts atbalsta mērķi, kas izriet no Livret A.

(1) OV 1999, L 83, 1. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/45

Prasība, kas celta 2006. gada 3. aprīlī — SPM pret Komisiju

(Lieta T-104/06)

(2006/C 131/84)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société des plantations de Mbanga (S. P. M.), Douala (Kamerūna) (pārstāvis — B. L. Doré, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	pieņemt visus prasījumus;

—	atcelt Komisijas 2006. gada 8. februāra Regulu (EK) Nr. 219/2006 par tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldību ĀKK izcelsmes banānu ar KN kodu 0803 00 19 ievešanai laika posmam no 2006. gada 1. marta līdz 31. decembrim;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kvotu tirdzniecībai ar trešajām valstīm, kuras ietilpst banānu tirgus kopīgajā organizācijā, specifiskā režīma grozījumu ietvaros ar Eiropas Savienības Padomes 2005. gada 29. novembra Regulu Nr. 1964/2005 (1) Komisijai cita starpā tika piešķirtas pilnvaras pieņemt nepieciešamos pasākumus minētās regulas īstenošanai, kā arī pārejas pasākumus saistībā ar ĀKK izcelsmes banānu tarifa kvotu pārvaldību. Šajā sakarā Komisija savā 2005. gada 9. decembra Regulā Nr. 2015/2005 (2) attiecībā uz 2006. gada janvāri un februāri saglabāja importa atļauju iegūšanas režīmu, pamatojoties uz iepriekšējiem atsauces daudzumiem (3). Tā kā šai regulai bija pārejas raksturs, Komisija 2006. gada 8. februārī pieņēma Regulu Nr. 219/2006 par tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldību ĀKK izcelsmes banānu ar KN kodu 0803 00 19 ievešanai laika posmam no 2006. gada 1. marta līdz 31. decembrim (4). Šajā regulā Komisija noteica tarifu kvotu pārvaldības metodi, ar kuru paredz kvotu izmantošanu hronoloģiskā kārtībā atkarībā no datumiem, kad saņemti pieteikumi par laišanu brīvā apgrozībā (pēc principa “kas pirmais brauc, tas pirmais maļ”) un pagaidām saglabāja daļu tarifu kvotu tiem tirgus dalībniekiem, kuri piegādāja ĀKK izcelsmes banānus Kopienai saskaņā ar iepriekš spēkā esošo importa režīmu. Šī regula ir šajā prāvā ietvertā lūguma atcelt tiesību aktu priekšmets.

Šīs prasības ietvaros prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā regulā ir vairāki tiesību normu pārkāpumi, jo no tās noteikumiem izriet, ka, ja 60 % tarifu kvotu tiek pārvaldīti saskaņā ar jauno metodi, tad 40 % — piešķirot atļaujas saskaņā ar iepriekšējiem atsauces daudzumiem. Prasības atbalstam prasītāja izvirza tos pašus argumentus, ko tā izvirzīja prasības pieteikumā lietā T-447/05 (5).

(1) Padomes 2005. gada 29. novembra Regula (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem (OV L 316, 1. lpp.)

(2) Komisijas 2005. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 2015/2005 par tādu banānu ievešanu, kuru izcelsme ir ĀKK valstis, saistībā ar tarifa kvotu, kas atvērta ar Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem 2006. gada janvārī un februārī (OV L 324, 5. lpp.)

(3) Atcelt minēto regulu prasītāja ir lūgusi lietā T-447/05.

(4) OV L 38, 22. lpp.

(5) Skat. paziņojumu OV 2006 C 74, 24. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/46

Prasība, kas celta 2006. gada 12. aprīlī — Vodafone España un Vodafone Group pret Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta T-109/06)

(2006/C 131/85)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Vodafone España, SA, Madride (Spānija) un Vodafone Group plc, Newbury (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — J. Flynn, QC, E. McKnight un K. Fountoukakos-Kyriakakos, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas lēmumu, kas ietverts tās 2006. gada 30. janvāra vēstulē, kas adresēta Spānijas CMT;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt Vodafone tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas lūdz atcelt Eiropas Kopienu Komisijas lēmumu, kas ietverts 2006. gada 30. janvāra vēstulē Spānijas Comisión del Mercado de las Telecomunicaciones (turpmāk tekstā — “CMT”), kas pieņemts saskaņā ar 7. pantu Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (1) (turpmāk tekstā — “Pamatdirektīva”).

Ar apstrīdēto lēmumu Komisija Pamatdirektīvas 7. pantā paredzētās pirmās izmeklēšanas fāzes beigās un neuzsākot tālāku divu mēnešu izmeklēšanu atbilstoši 7. panta 4. punktam (turpmāk tekstā — “otrā fāze”) apstiprināja ierosināto pasākumu, par kuru CMT bija paziņojusi Komisijai, ar kuru CMT bija provizoriski nolēmusi:

i)	atzīt, ka Vodafone un diviem citiem uzņēmumiem (Telefónica un Amena) kopā bija nozīmīga tirgus vara, tā kā tie kopā bija dominējošā stāvoklī vairumtirdzniecības tirgū piekļuvei un izejošajiem zvaniem publiskajos mobilo telefonu tīklos Spānijā un

ii)	uzlikt šiem trim uzņēmumiem pienākumu pieņemt saprātīgus lūgumus nodrošināt piekļuvi to tīkliem un piedāvāt saprātīgus noteikumus piekļuves pakalpojumu sniegšanai.

Prasītājas norāda, ka apstrīdētais lēmums pārkāpj Pamatdirektīvas 7. pantu, tā kā Komisijai būtu bijis jāuzsāk izmeklēšanas otro fāzi, jo tai

i)	būtu bijis jāaptver, ka CMT, ņemot vērā pierādījumus un pamatojumu, kas ietverts ierosinātajā pasākumā, nevarēja pamatot kopēju nozīmīgu tirgus varu;

ii)	būtu bijis jāidentificē nopietnas šaubas par to, vai CMT bija pareizi atbilstoši Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūrai piemērojusi nozīmīgas tirgus varas jēdzienu; un

iii)	būtu bijis jāidentificē nopietnas šaubas par to, vai CMT bija pārbaudījusi un izvērtējusi visus nozīmīgos pierādījumus.

Turklāt prasītājas apgalvo, ka apstrīdētais lēmums izraisa nevienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmējiem, kuri atrodas salīdzināmās situācijās un rada šķēršļus vienotajam tirgum, tā kā lēmums neatbilst citiem lēmumiem, kuri pieņemti atbilstoši Pamatdirektīvas 7. pantam.

Visbeidzot prasītājas norāda, ka Komisija pārkāpa prasītāju procesuālās tiesības, neuzsākot izmeklēšanas otro fāzi un liedzot prasītājām iespēju Komisijas izmeklēšanas pirmās fāzes laikā iesniegt apsvērumus par papildu informāciju, ko Komisija bija ieguvusi no CMT.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV 2002 L 108, 33. lpp.)

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/46

Prasība, kas celta 2006. gada 7. aprīlī — Inter-IKEA pret ITSB

(Lieta T-112/06)

(2006/C 131/86)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Inter-IKEA Systems BV, Delft (Nīderlande) (pārstāvji — Jonas Gulliksson un Jens Olsson, juristi)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: Walter Waibel

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā un procesā par spēkā neesamību ITSB.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: Grafiska preču zīme “idea” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 16., 20. un 42. klasē (Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 283 952)

Kopienas preču zīmes īpašnieks: Walter Waibel

Lietas dalībnieks, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Inter IKEA Systems B.V.

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu, preču zīmes tiesības: Vairākas Kopienas un valsts grafiskas un vārdiskas preču zīmes attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 20. un 42. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: Atzīt preču zīmi “idea” par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt lūgumu atzīt preču zīmi par spēkā neesošu

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/47

Prasība, kas celta 2006. gada 10. aprīlī — Fjord Seafood Norway un citi pret Padomi

(Lieta T-113/06)

(2006/C 131/87)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Fjord Seafood Norway AS (Oslo, Norvēģija), Fjord Seafood Scotland Farming Ltd (Isle of Lewis, Apvienotā Karaliste), Alsaker Fjordbruk AS (Onarheim, Norvēģija) (pārstāvji — J. Juuhl-Langseth un P. Dyrberg, juristi)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Padomes Regulu Nr. 85/2006 tiktāl, ciktāl tā attiecas uz Fjord Seafood Norway AS;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji vai nu izved saimniecībās izaudzētos lašus no Norvēģijas uz Kopienu vai arī ražo tos Kopienā. Apstrīdētā regula nosaka antidempinga maksājumus par saimniecībās audzētiem Norvēģijas izcelsmes lašiem.

Sava prasības pieteikuma pamatojumam prasītāji, pirmkārt, norāda, ka apstrīdētajā regulā ir nepareizi definēts un piemērots jēdziens “Kopienas ražošanas nozare”. Prasītāji uzskata, ka apstrīdētā regula definēja Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus tādā veidā, ka tie attiecās uz mazāk par 5 % no kopējās Kopienas ražošanas, it īpaši pamatojoties uz to, ka citi Kopienas ražotāji ir Norvēģijas īpašumā vai ir ar to saistīti. Viņi uzskata, ka tādēļ apstrīdētā regula pārkāpa EEZ līgumu, it īpaši uzņēmējdarbības brīvības, kapitāla brīvas aprites un nediskriminācijas pilsonības dēļ principus, pamatregulu (1) un [EKL] 253. pantu.

Turklāt prasītāji apstrīd, ka saskaņā ar definīciju apstrīdētajā regulā Kopienas ražošanas nozare ietver tikai saimniecībās audzētu lašu ražotājus. Viņi norāda, ka pārstrādes rūpniecība arī bija jāiekļauj definīcijā, jo minētie laši tiek arī pārstrādāti, un, nosakot maksājumus, bija jāņem vērā pārstrādes izmaksas.

Prasītāji arī norāda, ka apstrīdētā regula nepareizi novērtēja dempingu un zaudējumus, pamatojoties uz datiem par 25 ES dalībvalstīm, lai gan lielākajā daļā izmeklēšanas laika ES sastāvēja no 15 dalībvalstīm. Norvēģijas eksportētāju tirgus rīcība desmit jauno dalībvalstu tirgos, kurām nav saimniecībās audzētu lašu ražošanas, pirms 2004. gada 1. maija nevar tikt uzskatīta par dempingu ar sekām, kas rada zaudējumus Kopienas ražošanai.

Turklāt prasītāji arī uzskata, ka sūdzību iesniedzēju un Norvēģijas eksportētāju iesniegtie paraugi, kas tika izmantoti, nav raksturotspējīgi, ka apstrīdētā regula nepierādīja cēloņsakarības pastāvēšanu starp Norvēģijas importu un zaudējumiem un neizvērtēja, vai ASV un Kanādas importa radītie zaudējumi netika piedēvēti Norvēģijas importam. Tie arī uzskata, ka apstrīdētā regula nepareizi zaudēto Kopienas ražošanas tirgus daļu automātiski identificēja kā zaudējumu, ka nodokļu maksājumu aprēķināšanai izmantotie valūtas apmaiņas kursi bija kļūdaini, ka fileju importa cenu bāze ir kļūdaina un ka atruna šajā sakarā bija nepietiekama. Visbeidzot, tie apgalvo, tika nepareizi noteiktas prasītāja Fjord Seafood Norway ražošanas izmaksas.

(1) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 1. lpp.)

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/48

Prasība, kas celta 2006. gada 14. aprīlī — GLOBE NV pret Komisiju

(Lieta T-114/06)

(2006/C 131/88)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: GLOBE NV, Zandhoven, Beļģija (pārstāvis — A. Abate, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Kopienu Komisijas Lēmumu, kas ir ietverts EuropeAid sadarbības biroja D/3 Nodaļas publisko iepirkumu koordinatora 2006. gada 2. marta vēstulē par projektu EuropeAid/122078/C/S/Multi, ar nosaukumu “Informācijas sistēmas par cauruļvadu tīklu piegāde Vidusāzijas gāzes kompānijām (Kazahstāna, Kirgizstāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna)”;

—	atzīt Komisijas ārpuslīgumisko atbildību sakarā ar iepriekš minētā lēmuma pieņemšanu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājai radītos zaudējumus, kas novērtēti EUR 492 024,00 apmērā, ar nokavējumu procentu pieaugumu, sākot no sprieduma publicēšanas dienas;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja ir piedalījusies projekta EuropeAid/122078/C/S/Multi, ar nosaukumu “Papildinājumi konkursam par informācijas sistēmas par cauruļvadu tīklu piegādi Vidusāzijas gāzes kompānijām (Kazahstāna, Kirgizstāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna”, kas ietilpst Programmas 2002 TACIS (1) ietvaros, konkursa procedūrā. Ar 2006. gada 2. marta vēstuli Komisija informēja prasītāju, ka tās piedāvājums nav ticis apstiprināts tādēļ, ka tas nebija vispārliecinošākais, un ka līgums piešķirts konkurējošam uzņēmumam. Šajā prasībā prasītāja prasa atcelt šajā vēstulē ietverto lēmumu, kā arī atlīdzināt zaudējumus, kas tai ir tikuši nodarīti apstrīdētā lēmuma pieņemšanas rezultātā.

Prasītāja apstrīd šo lēmumu, izvirzot vairākus pamatus.

Pirmkārt, tā norāda, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas novērtējumā un ka tā ir pārkāpusi instrukcijas piedāvājumu iesniedzējiem, kā rezultātā līguma piešķiršana apstiprinātajam piedāvājuma iesniedzējam ir uzskatāma par spēkā neesošu un nenotikušu. Šī pamata ietvaros, prasītāja apgalvo, Komisijas apstiprinātais piedāvājums neatbilst tehniskajām specifikācijām. Tā arī pārmet Komisijai to, ka tā, pēc piedāvājumu atvēršanas, ir pagarinājusi piedāvājumu pārskatīšanas termiņu, kā arī to, ka tā ir uzaicinājusi prasītājas konkurentu izmainīt savu piedāvājumu, ņemot vērā konkursa lietas materiālu Papildinājumus, kā rezultātā galēji izraudzītais piedāvājuma iesniedzējs varēja izmainīt savu piedāvājumu, tā, lai tas būtu pārliecinošāks. Prasītāja arī izvirza tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, tā kā tās piedāvājums, kas bija mazāk pārliecinošs piedāvājumu atvēršanas laikā, galu galā nav ticis izraudzīts.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija, neinformējot līdz apstrīdētā lēmuma pieņemšanai par iemesliem, kuru dēļ tā nolēma izmainīt piedāvājumu [iesniegšanas] prioritāro secību, kāda tā bija noteikta atklātā piedāvājumu atvēršanas procedūras laikā, ir liegusi prasītājai iespēju darīt zināmu tās viedokli un līdz ar to pārkāpusi viņas tiesības uz aizstāvēšanos.

Prasītājas izvirzītais trešais pamats ir par iespējamo Komisijas pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, tā kā tas, saskaņā ar prasītājas teikto, bija nepietiekams un pretrunīgs.

Ar savu ceturto pamatu prasītāja izvirza pareizas tiesvedības principa pārkāpumu attiecībā uz to, ka saskaņā ar tās teikto, Komisija ir apliecinājusi savu nolaidību, novēloti paziņojot piedāvājumu atlases rezultātu, kā arī novēloti atbildot uz dažādām prasītājas vēstulēm.

(1) Programma ir balstīta uz Euratom1999. gada 29. decembra Regulu EK Nr. 99/2000 attiecībā uz palīdzības sniegšanu partnervalstīm Austrumeiropā un Vidusāzijā (OV L 12, 1. lpp.)

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/48

Prasība, kas celta 2006. gada 12. aprīlī — Zuffa pret ITSB

(Lieta T-118/06)

(2006/C 131/89)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zuffa, LLC, Lasvegasa (ASV) (pārstāvji — S. Malynicz, Barrister, M. Blair, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 30. janvāra lēmumu lietā R 931/2005-1, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzība, kas pamatota ar Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

—	piespriest ITSB segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Vārdiska preču zīme “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 9., 16., 25., 28. un 41. klasē — pieteikums Nr. 2 789 568

Pārbaudītāja lēmums: Noraidīt reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām tajā norādītajām precēm un pakalpojumiem

Apelāciju padomes lēmums: Atcelt pārbaudītāja lēmumu, atteikt pieteiktās preču zīmes reģistrāciju saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un nodot lietu atpakaļ pārbaudītājam tālākai izvērtēšanai atbilstoši Regulas 7. panta 3. punktam

Izvirzītie pamati: Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, pielīdzinot vārdus “ULTIMATE FIGHTING” konkrēta sporta veida norādei un atzīstot, ka to nozīme ir skaidra un viennozīmīga. Tādējādi Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, atzīstot preču zīmi par aprakstošu un tādu, kam nav atšķirtspējas.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/49

Prasība, kas celta 2006. gada 3. martā — Centro Studi A. Manieri pret Padomi

(Lieta T-125/06)

(2006/C 131/90)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Centro Studi A. Manieri, Roma (Itālija) (pārstāvji — Carlo Forte, Mario Forte un Giannicola Forte, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt 2006. gada 16. janvāra Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariāta lēmumu atsaukt slēgtu uzaicinājumu uz konkursu UCA-459/03, lai pilnībā pārvaldītu bērnu silīti un vienlaicīgi pieņemt Eiropas Komisijas Infrastruktūras un apgādes biroja (OIB) piedāvājumu sniegt attiecīgos pakalpojumus;

—	novērtēt prasītāja ex aequo et bono ciestos zaudējumus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta pret Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariāta pieņemto lēmumu atsaukt uzaicinājumu uz konkursu, kurš 2003. gada rudenī tika izsludināts ar paziņojumu par līgumu Nr. 2003/S 209-187862 slēgtā procedūrā par bērnu silītes pilnīgu pārvaldīšanu. Minētais lēmums tika iespējams pamatots ar to, ka Komisijai tika iesniegts Infrastruktūras un apgādes biroja (OIB) piedāvājums saistībā ar attiecīgās bērnu silītes pārvaldīšanu. Šis piedāvājums tika izvērtēts kā daudz izdevīgāks, salīdzinot ar prasītāja iesniegto projektu, it īpaši attiecībā uz piedāvātajiem līguma nosacījumiem personālam, apjoma ekonomiju un pieejamo resursu optimizāciju.

Savu prasījumu pamatojumam prasītājs izvirza šādus pamatus:

—	pārkāpti pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi tiktāl, ciktāl apstrīdētais akts, lēmums ieviest pakalpojumu, kas bija iekšējās pārvaldības procedūras priekšmets, tika pieņemts bez jebkādas izsludināšanas vai konkursa;

—	pārkāpts EK līguma 86. panta 1. punkts tiktāl, ciktāl nevar iedomāties sistēmu, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu nepaturēt spēkā valsts sistēmu, kas atļauj piešķirt valsts pakalpojums bez konkursa, kamēr Kopienu iestādēm ir atļauts to veikt šādā veidā;

—	nepareiza tādu noteikumu piemērošana, kādi ir minēti apstrīdētā lēmuma juridiskajā pamatojumā, proti, līguma dokumentu 4. daļa un Finanšu regulas 101. pants tiktāl, ciktāl Padomes minētā uzaicinājuma noslēgt līgumu atsaukšana nebija paredzēta procedūras atsākšanai;

—	pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu un kļūda faktu vērtējumā attiecībā uz tādu kritēriju pareizību, kas izriet no OIB piedāvājuma izvēles;

—

pārkāpts EK līguma 43. un 49. pants. Šajā sakarā tiek argumentēts, ka OIB nav Padomes departaments un tai nav pār to nekādas kontroles. No tā izriet, ka šajā gadījumā nav iespējams atsaukties uz judikatūru, atbilstoši kurai noteikumi attiecībā uz publiskā pirkuma procedūrām nav piemērojami tikai tādā gadījumā, ja publiskas iestādes, koncesijas sniedzēja, kontrole pār koncesionāru ir analoga ar to, kādu iestāde īsteno pār saviem departamentiem un ja tajā pašā laikā šāda vienība savu darbību būtiskāko daļu veic saskaņā ar kontrolējošo iestādi.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/50

Prasība, kas celta 2006. gada 13. martā — Hanot pret Komisiju

(Lieta F-30/06)

(2006/C 131/91)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cécile Hanot, Luksemburga, (Luksemburga) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktu un 12. pantu par prettiesiskiem;

—	atcelt lēmumu, ar ko prasītāju ieceļ asistenta amatā, tiktāl, ciktāl ar to nosaka viņas klasifikāciju B*3 pakāpes 5. līmenī saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktu;

—	atcelt lēmumu, ar ko anulē visus punktus, kuri veido prasītājas “sac à dos”;

—	atcelt lēmumu, ar ko prasītājas atalgojuma noteikšanai piemēro reizināšanas koeficientu;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja ir veiksmīgā kandidāte, kas izturējusi iekšējo konkursu COM/PB/04 par pārcelšanu citā kategorijā, paziņojums par kuru tika publicēts pirms jauno Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās datuma. Pēc minētā datuma atbildētāja iecēla viņu augstākā kategorijā, tomēr saglabājot iepriekšējo pakāpi, līmeni un reizināšanas koeficientu. Savukārt viņas amatā paaugstināšanas punktu skaits tika samazināts līdz nullei.

Savā prasībā prasītāja, pirmkārt, norāda uz to, ka apstrīdētie lēmumi pārkāpj juridisko struktūru, ko izveidoja viņas saņemtais konkursa paziņojums, kā arī Civildienesta noteikumu 5., 29. un 31. pantu, tiesību uz karjeru principu un samērīguma principu.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka šie lēmumi pārkāpj arī vienlīdzīgas attieksmes principu un nediskriminācijas principu. Pirmkārt, veiksmīgie kandidāti, kas izturējuši to pašu konkursu vai tā paša līmeņa konkursu, ir klasificēti dažādos līmeņos atkarībā no tā, vai viņi ir pieņemti darbā pirms vai pēc jauno Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās. Otrkārt, ierēdņi, kas nav izturējuši konkursu par pārcelšanu citā kategorijā, nokļuva labvēlīgākā stāvoklī, jo viņiem ir saglabāti viņu amatā paaugstināšanas punkti; savukārt prasītājas “sac à dos” ir samazināts līdz nullei.

Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka apstrīdētie lēmumi pārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo viņa varēja gaidīt, ka viņu iecels konkursa paziņojumā norādītajā pakāpē.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/50

Prasība, kas celta 2006. gada 13. martā — Perez Minayo Barroso un Pino pret Komisiju

(Lieta F-31/06)

(2006/C 131/92)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Isabelle Perez-Minayo Barroso, Brisele (Beļģija), un Marco Pino, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — S.Orlandi, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. un 12. pantu par prettiesiskiem;

—	atcelt individuālos lēmumus, ar ko prasītājus ieceļ pārvaldnieka amatā, tiktāl, ciktāl ar tiem nosaka viņu klasifikāciju saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktu;

—	atcelt individuālos lēmumus, ar ko anulē punktus, kurus prasītāji ir uzkrājuši savā iepriekšējā kategorijā un kuri veido viņu “sac à dos”;

—	atcelt individuālos lēmumus, ar ko prasītāju atalgojuma noteikšanai piemēro reizināšanas koeficientu, kas ir mazāks par 1;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji ir veiksmīgie kandidāti, kas izturējuši iekšējo konkursu COM/PA/04 par pārcelšanu citā kategorijā, par kuru paziņojums tika publicēts pirms jauno Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās datuma. Pēc minētā datuma atbildētāja iecēla viņus augstākā kategorijā, tomēr saglabājot iepriekšējo pakāpi, līmeni un reizināšanas koeficientu. Savukārt viņu amatā paaugstināšanas punktu skaits tika samazināts līdz nullei.

Savā prasībā prasītāji, pirmkārt, norāda uz to, ka apstrīdētie lēmumi pārkāpj juridisko struktūru, ko izveidoja viņu saņemtais konkursa paziņojums, kā arī Civildienesta noteikumu 5., 29. un 31. pantu, tiesību uz karjeru principu un samērīguma principu.

Turklāt prasītāji apgalvo, ka šie lēmumi pārkāpj arī vienlīdzīgas attieksmes principu un nediskriminācijas principu. Pirmkārt, veiksmīgie kandidāti, kas izturējuši to pašu konkursu vai tā paša līmeņa konkursu, ir klasificēti dažādos līmeņos atkarībā no tā, vai viņi ir pieņemti darbā pirms vai pēc jauno Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās. Otrkārt, prasītāji tika nostādīti nelabvēlīgā stāvoklī, salīdzinot ar ierēdņiem, kas iecelti pārvaldnieku amatā sertifikācijas procedūras ietvaros, jo minētajiem ierēdņiem ir saglabāti viņu amatā paaugstināšanas punkti; savukārt prasītāju “sac à dos” ir samazināts līdz nullei.

Visbeidzot, prasītāji uzskata, ka apstrīdētie lēmumi pārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo viņi varēja gaidīt, ka viņus iecels konkursa paziņojumā norādītajās pakāpēs.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/51

Prasība, kas celta 2006. gada 17. martā — De la Cruz un citi pret Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru

(Lieta F-32/06)

(2006/C 131/93)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: María del Carmen De la Cruz, Galdakao (Spānija), un citi (pārstāvji — G. Vandersanden un L. Levi, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra

Prasītāju prasījumi:

Prasītāji lūdz tiesu:

—

[skaitot] no 2005. gada 1. maija atcelt 2005. gada 28. aprīļa darba līgumā, kam bija jāstājas spēkā 2005. gada 1. maijā, noteikto klasifikāciju, ar kuru prasītāji tiek iekļauti II grupā, un netieši atjaunot visas prasītāju tiesības, kas izriet no faktiskās un tiesiskās nodarbinātības, proti, III grupas;

—

piešķirt prasītājiem: i) zaudējumu atlīdzību regulāras un tiesiskas darba samaksas veidā, ieskaitot visus no tās izrietošos finansiālos prasījumus (tostarp pensiju). Šajā sakarā pamata atalgojuma starpība starp II grupu un III grupu prasītājām De la Cruz, Estrataetxe, Grados un prasītājam Moral ir EUR 536, 89 un prasītājam Sánchez tā ir aprēķināta EUR 474, 57 apmērā; ii) nokavējuma procentus (interêts de retard) no iepriekš minēto zaudējumu atlīdzības, sākot no 2005. gada 1. maija līdz pilnīgai samaksai; iii) kompensāciju par kaitējumu karjerai; iv) kompensāciju EUR 1 apmērā katram prasītājam par morālā kaitējuma nodarīšanu;

—	piespriest prasītājai atlīdzināt [visus] tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji tika pieņemti darbā kā līgumdarbinieki saskaņā ar Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (PDNK) un klasificēti II funkciju grupā. Savā prasības pieteikumā prasītāji apgalvo, ka — tā kā daži no uzdevumiem, ko tie veic ir ar skaidri noteiktu atbildības līmeni un neatkarību, tie būtu jāklasificē III funkciju grupā.

Pirmajā pamatā prasītāji galvenokārt atsaucas uz PDNK 80. panta pārkāpumu, PDNK Pielikuma 2. panta pārkāpumu, Komisijas līgumdarbinieku pieņemšanas darbā un nodarbināšanas procedūras galveno īstenošanas noteikumu, labas pārvaldības principa pārkāpumu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Otrajā pamatā tie atsaucas uz to, ka, to klasifikācija netika noteikta saistībā ar viņu pienākumiem un atbildību, un to kolēģu, kuri strādā citās iestādēs un aģentūrās, situāciju. Šī iemesla dēļ tie apgalvo, ka ir noticis vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principa pārkāpums, kā arī pakāpju un amatu līdzvērtības principa pārkāpums.

Savā trešajā pamatā tie apgalvo, ka, izstrādājot darba aprakstus, nav notikusi pienācīga konsultēšanās ar Personāla komiteju un nav ievērots Aģentūras vadlīniju projekts saistībā ar līgumdarbinieku klasifikāciju.

Visbeidzot prasītāji atsaucas uz to, ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu 24. pantā paredzētais pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/52

Prasība, kas celta 2006. gada 21. martā — Campoli pret Komisiju

(Lieta F-33/06)

(2006/C 131/94)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Franco Campoli, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — S. Rodrigues un A. Jaume, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt, pirmkārt, prasītāja 2005. gada 10. augustā iesniegtajā sūdzībā apstrīdēto iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru no 2004. gada 1. maija tiek grozīts prasītāja pensijai piemērojamais korekcijas koeficients, apgādnieka pabalsts un pabalsta izglītībai maksājums, kā arī, otrkārt, prasītāja darba samaksas lapas, ciktāl tās ir saistītas ar šī pēdējā lēmuma piemērošanu no 2005. gada marta;

—	norādīt iecēlējinstitūcijai sekas, kādas rastos no apstrīdēto lēmumu atcelšanas un it īpaši no korekcijas koeficienta, apgādnieka pabalsta un pabalsta izglītībai maksājumu piemērošanas prasītāja pensijai līdz 2004. gada 1. maijam un ar atpakaļejošu spēku no 2004. gada 1. maija;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza līdzīgus pamatus, ko viņš jau ir izvirzījis lietā T-135/05 (1), kuru viņš arī ir ierosinājis.

(1) OV C 132, 28.05.2005., 33. lpp.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/52

Prasība, kas celta 2006. gada 5. aprīlī — Martin Magone pret Komisiju

(Lieta F-36/06)

(2006/C 131/95)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alejandro Martin Magone, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — E. Boigelot, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt ECHO ģenerāldirektora 2005. gada 7. jūnija lēmumu, ko viņš pieņēmis kā konkursa vērtētājs un attiecībā uz kuru ir izvirzīts iebildums tiktāl, ciktāl ar to tiek apstiprināts un pieņemts prasītāja galīgais karjeras attīstības ziņojums (KAZ) par periodu no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 15. septembrim;

—	atcelt minēto strīdīgo KAZ;

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2005. gada 22. decembra lēmumu, kas saņemts 2006. gada 5. janvārī, ar kuru tiek noraidīta 2005. gada 6. septembra sūdzība, kas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu tika iesniegta par apstrīdētā lēmuma atcelšanu;

—	atzīt, ka prasītājs ir morālās vajāšanas upuris darbvietā;

—	piespriest zaudējumu atlīdzību par morālo un materiālo kaitējumu un karjeras ierobežošanu, kas tiek novērtēta ex aequo et bono EUR 29 000 apmērā, ko procesa laikā var palielināt vai samazināt;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamatojot savu prasību, prasītājs atsaucas uz Civildienesta noteikumu 12.a panta, 25. panta 2. daļas, 26. un 43. panta, kā arī uz vispārējo noteikumu par 43. panta piemērošanu Komisijas 2004. gada 3. martā pieņemtajā redakcijā, Komisijas 2004. gada 28. aprīļa lēmuma par atalgojuma līmeņa saglabāšanu, ar to saistītās administratīvās rokasgrāmatas un vadlīniju pārkāpumu, kā arī uz pilnvaru nepareizu izmantošanu un tādu vispārējo tiesību principu neievērošanu kā tiesības uz aizstāvību, labas pārvaldības princips, pienākums sniegt padomu, vienlīdzīgas attieksmes princips un tādiem principiem, kas iecēlējinstitūcijai uzliek pienākumu lēmumu pieņemt, balstoties tikai uz tiesiski pieņemamiem pamatiem, t.i., tādiem pamatiem, kas ir atbilstīgi un kuri nav zaudējuši spēku acīmredzamu kļūdu faktu vai tiesību vērtējumā dēļ.

Prasītājs turklāt apgalvo, ka, pieņemot strīdīgo novērtējumu par 2004. gadu minētajos apstākļos, iecēlējinstitūcija acīmredzami nav pareizi piemērojusi un interpretējusi Civildienesta noteikumus un iepriekš minētos principus. Tās lēmums ir balstīts uz neatbilstošiem faktu un tiesību pamatiem. Tādēļ prasītājs atrodas diskriminējošā administratīvā situācijā, kas neatbilst viņa tiesiskajai paļāvībai un interesēm un ir saistīta ar morālo vajāšanu darbvietā.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/53

Prasība, kas celta 2006. gada 10. aprīlī — Strack pret Komisiju

(Lieta F-37/06)

(2006/C 131/96)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Guido Strack, Ķelne (Vācija) (pārstāvji — G. Bouneou un F. Frabetti, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt atbildētājas netieši izteikto 2005. gada 7. jūlija lēmumu, ar ko noraida prasītāja lūgumu atzīt viņa slimību par arodslimību;

—	piespriest atbildētājai pārskaitīt prasītājam EUR 2 000 kā zaudējumu atlīdzību un procentus, lai atlīdzinātu saistībā ar 2005. gada 7. jūlija noraidošo lēmumu ciesto materiālo zaudējumu;

—	piespriest atbildētājai pārskaitīt prasītājam EUR 5 000 kā zaudējumu atlīdzību un procentus, lai atlīdzinātu saistībā ar 2005. gada 7. jūlija noraidošo lēmumu ciesto morālo kaitējumu;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasījuma par atcelšanu atbalstam prasītājs izvirza trīs pamatus par, pirmkārt, Civildienesta noteikumu 90. panta pārkāpumu, otrkārt, patvaļas aizlieguma principa pārkāpumu, pienākuma sniegt pamatojumu neizpildi un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un, treškārt, pienākuma sniegt padomu neizpildi.

Saistībā ar prasījumu par zaudējumu atlīdzību prasītājs apgalvo, ka netieši izteiktais lēmums, ar ko noraida viņa lūgumu, viņu ir nostādījis neskaidrā un nedrošā situācijā, kas turpinājās vairākus mēnešus, kā rezultātā radās materiāli zaudējumi un morālais kaitējums.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/53

Prasība, kas celta 2006. gada 11. aprīlī — Chassagne pret Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta F-39/06)

(2006/C 131/97)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Olivier Chassagne, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Rodrigues un Y. Minatchy, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt par prettiesisku un, attiecīgi, par nepiemērojamu attiecībā uz prasītāju Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (jaunajā redakcijā) VII pielikuma 8. pantu;

—	piešķirt prasītājam simbolisku kompensāciju: EUR 1 par nodarīto morālo kaitējumu un summu EUR 16 473 apmērā kā atlīdzinājumu par nodarītajiem mantiskajiem zaudējumiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs — Komisijas ierēdnis — ir dzimis Reinjonas salā [île de Réunion], Francijas aizjūras teritorijā. Viņš iesniedza šo apelācijas sūdzību pēc tam, kad tika noraidīta viņa sūdzība, ko viņš bija iesniedzis sakarā ar izziņu par savu atalgojumu 2005. gada jūlija mēnesī, kurā bija ietverta atlīdzība par viņa ikgadējiem ceļa izdevumiem.

Pamatojot savu apelācijas sūdzību, prasītājs norāda uz Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta (redakcijā, kas ir spēkā kopš 2004. gada 1. maija) prettiesiskumu. Viņš apgalvo, ka šī norma ir pretrunā Kopienu tiesībām tādā nozīmē, ka tā rada pamatu dažādām nevienlīdzīgām attieksmēm saistībā ar ierēdņu izcelsmes vietu, kā arī diskriminācijai, kas jo īpaši ir pretrunā EKL 12. pantam un 229. pantam, attiecībā uz ierēdņiem, kuri ir dzimuši Francijas aizjūras teritorijās, un vispārīgā veidā sakarā ar pilsonību saistībā ar piederību valodas minoritātei, etniskajai izcelsmei vai rasei.

Turklāt prasītājs apgalvo, ka minētā norma pārkāpj citus Kopienu tiesību vispārējos principus, tādus kā pienākumu norādīt pamatojumu un samērīguma principu, pārskatāmības un labas pārvaldības principu, kā arī tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/54

Prasība, kas celta 2006. gada 12. aprīlī — Luigi Marcuccio pret Komisiju

(Lieta F-41/06)

(2006/C 131/98)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — L. Garofalo, profesors un advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2005. gada 30. maija lēmumu, ar ko prasītāju pensionē un ar ko viņam piešķir tiesības saņemt invaliditātes pabalstu, kas noteikts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 78. panta 3. daļu;

—	atcelt Komisijas 2005. gada 16. decembra lēmumu, kas prasītājam paziņots 2006. gada 20. janvārī un ar ko noraida prasītāja sūdzību par 2005. gada 30. maija lēmumu;

—	atcelt visus aktus, kas saistīti ar iepriekš minētajiem lēmumiem;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājam radušos būtiskos zaudējumus un morālo kaitējumu, pieskaitot likumīgus procentus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs apstrīd lēmumu par viņa pensionēšanu pastāvīgas invaliditātes dēļ un visus aktus, kas saistīti ar iepriekš minēto lēmumu.

Viņš norāda, ka apstrīdētie lēmumi ir prettiesiski šādu iemeslu dēļ:

—	absolūts pamatojuma trūkums, tautoloģija, pretrunīgums un nesaskanība;

—	aizstāvības tiesību un Civildienesta noteikumu II pielikuma 9. panta pārkāpums;

—	procesuālo noteikumu pārkāpumi, piemērojamo tiesību normu pārkāpums un būtisku formas prasību pārkāpums;

—	pienākuma sniegt palīdzību un labas pārvaldības pienākuma pārkāpums;

—	pilnvaru nepareiza izmantošana un principa “neminem laedere” pārkapums.

3.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 131/54

Prasība, kas celta 2006. gada 13. aprīlī — Sundholm pret Komisiju

(Lieta F-42/06)

(2006/C 131/99)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Asa Sundholm, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un E. Marchal, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	pasludināt par prettiesisku Komisijas 2004. gada 3. marta lēmuma par Statūtu 43. panta vispārīgajiem piemērošanas noteikumiem (VPN) 12. punktu;

—	atcelt lēmumu, ar kuru apstiprināts ziņojums par prasītāja karjeras novērtējumu (ZPKN) par laikposmu no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt šajā procesa stadijā morālo kaitējumu EUR 1 apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs vispirms norāda, ka VPN grozījumi skar tiesiskās drošības principu un ierēdņu karjeras tiesības, jo nopelnu novērtēšanas noteikumi tika grozīti novērtējuma laikposmā.

Tālāk prasītājs apgalvo, ka ir pārkāpti VPN un pienākums sniegt pamatojumu. It īpaši, neraugoties uz grozījumiem prasītāja pienākumos un to, ka nav precīzi un galīgi noteikti novērtēšanas mērķi un kritēriji, viņa 2003. gada ZPKN komentāri tika pārkopēti uz 2004. gada ZPKN, neievērojot VPN paredzētos atjaunošanas nosacījumus.

Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pielaista acīmredzama kļūda vērtējumā un neatbilstība starp piešķirtajiem punktiem un komentāriem.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 131

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	49. sējums 2006. gada 3. jūnijs

	III Paziņojumi
2006/C 131/0	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 121, 20.5.2006.	55