30.6.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 147/1

---

Vācijas Federatīvās Republikas un Francijas Republikas iniciatīva, lai pieņemtu Padomes Pamatlēmumu (2007/…/TI) (… gada …) par nosacīti atliktu sodu, alternatīvu sodu un soda noteikšanas nosacītas atlikšanas atzīšanu un pārraudzību

(2007/C 147/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 31. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Vācijas Federatīvās Republikas un Francijas Republikas iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība ir sev izvirzījusi mērķi attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Lai to panāktu, dalībvalstīs jāpastāv tādai izpratnei par brīvību, drošību un tiesiskumu, kuras būtiskākie elementi ir identiski un kura ir balstīta uz brīvības un demokrātijas principiem, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kā arī tiesiskumu.

(2)

Policijas un tiesu iestāžu sadarbības mērķis Eiropas Savienībā ir nodrošināt augsta līmeņa drošību visiem iedzīvotājiem. Viens no šā principa stūrakmeņiem ir tiesu iestāžu nolēmumu savstarpējas atzīšanas princips, kas noteikts ar Eiropadomes 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes sanāksmes secinājumiem un apstiprināts 2004. gada 4. un 5. novembra Hāgas Programmā brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā (2). Padome 2000. gada 29. novembra pasākumu programmā, kas pieņemti, lai īstenotu savstarpējas atzīšanas principu attiecībā uz lēmumiem krimināllietās, paziņoja, ka tā atbalsta sadarbību attiecībā uz nosacītu sodu atlikšanu un nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.

(3)

Visas dalībvalstis ir ratificējušas Eiropas Padomes 1983. gada 21. marta Konvenciju par notiesātu personu nodošanu. Konvencijā ir dota iespēja notiesātas personas nodot valstij, kuras valstspiederīgie tās ir, ja attiecīgās valstis un notiesātā persona piekrīt nodošanai. Minētās konvencijas 1997. gada 18. decembra Papildprotokolu, kurā paredzēta nodošana bez attiecīgās personas piekrišanas, vēl nav ratificējušas visas dalībvalstis. Padomes Pamatlēmumā 2007/…/TI (… gada …) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (3), attiecināja savstarpējās atzīšanas principu arī uz brīvības atņemšanas sodu izpildi.

(4)

Dalībvalstu attiecības, kurām raksturīga valstu tiesību sistēmu savstarpēja atzīšana, dod iespēju atzīt arī nolēmumu, ko cita dalībvalsts pieņēmusi kriminālprocesa vai sprieduma izpildes gaitā. Eiropas Padomes 1964. gada 30. novembra Konvenciju par nosacīti notiesātu vai nosacīti atbrīvotu likumpārkāpēju uzraudzību ir ratificējušas tikai 12 dalībvalstis, dažos gadījumos ar daudzām atrunām. Padomes Pamatlēmums 2007/…/TI ar nolūku ir attiecināts tikai uz to notiesāto personu nodošanu, kas jau ir apcietinājumā. Tomēr ir vajadzīga plašāka dalībvalstu sadarbība, jo īpaši gadījumos, ja kriminālprocess ir sākts pret personu vienā dalībvalstī un ir piespriests nosacīti atlikts sods vai alternatīvs sods, bet attiecīgās personas likumīgi un parasti uzturas citā dalībvalstī.

(5)

Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un respektēti principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un atspoguļoti arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās VI nodaļā. Neviens šā pamatlēmuma noteikums nebūtu jāinterpretē kā tāds, ar kuru ir aizliegts atteikties atzīt spriedumu un/vai pārraudzīt sodu aizvietojošu pasākumu vai alternatīvu sodu, ja pastāv objektīvas norādes, ka sodu aizvietojošais pasākums vai alternatīvais sods tika piespriests, lai sodītu personu tās dzimuma, rases, reliģijas, etniskās izcelsmes, valstspiederības, valodas, politiskās pārliecības vai dzimumorientācijas dēļ vai tāpēc, ka šī persona varētu atrasties nelabvēlīgā situācijā kāda minētā iemesla dēļ.

(6)	Ar šo pamatlēmumu nebūtu nevienai dalībvalstij jāliedz piemērot tās konstitucionālos noteikumus attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu, biedrošanās brīvību, preses brīvību un izteiksmes brīvību citos plašsaziņas līdzekļos.

(7)	Šie pamatlēmuma noteikumi būtu jāpiemēro saskaņā ar Savienības pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 18. pantu.

(8)

Mērķis nosacīti atliktu sodu, alternatīvu sodu un soda noteikšanas nosacītas atlikšanas savstarpējas atzīšanai un pārraudzībai sprieduma izpildes valstī ir veicināt iespēju notiesātajai personai reintegrēties sabiedrībā, ļaujot tai saglabāt ģimenes, valodas, kultūras un citas saiknes, kā arī uzlabot sodu aizstājošo pasākumu un alternatīvo sodu ievērošanas uzraudzību, lai novērstu recidīvu, tādējādi pienācīgi ņemot vērā cietušo aizsardzību.

(9)

Lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu par visiem apstākļiem, kas attiecas uz nosacītu soda atlikšanu, dalībvalstis ir aicinātas savos tiesību aktos iekļaut noteikumus, kas ļauj tām uzņemties atbildību par to, ka sodu aizstājošo pasākumu un alternatīvo sodu pārraudzību reģistrē attiecīgo valstu reģistros.

(10)	Tā kā visas dalībvalstis ir ratificējušas Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, personas dati, kas apstrādāti, īstenojot šo pamatlēmumu, būtu jāaizsargā saskaņā ar minētajā konvencijā noteiktajiem principiem.

(11)

Ņemot vērā to, ka šā pamatlēmuma mērķi – proti, paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalsts pārrauga sodu aizstājošus pasākumus vai alternatīvus sodus, kuri noteikti citā dalībvalstī pieņemtā spriedumā –, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs attiecīgo situāciju pārrobežu rakstura dēļ, un to, ka rīcības mēroga dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, kā to piemēro saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. panta otro daļu. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā pamatlēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATLĒMUMU.

1. pants

Mērķis un darbības joma

1.   Šā pamatlēmuma mērķis nolūkā nodrošināt notiesātu personu sociālās reintegrācijas sekmēšanu un cietušo aizsardzības uzlabošanu ir paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem viena dalībvalsts pārrauga sodu aizstājošus pasākumus, kas piemēroti, pamatojoties uz citā dalībvalstī pieņemtu spriedumu, vai alternatīvus sodus, kas noteikti šādā spriedumā, un pieņem visus pārējos lēmumus saistībā ar minētā sprieduma izpildi, ciktāl tas ir attiecīgās dalībvalsts kompetencē.

2.   Šo pamatlēmumu piemēro tikai spriedumu atzīšanai un atbildības nodošanai par pārraudzību attiecībā uz sodu aizstājošiem pasākumiem un alternatīviem sodiem un visiem citiem tiesu iestāžu nolēmumiem, kas paredzēti šajā pamatlēmumā. Šo pamatlēmumu nepiemēro spriedumu izpildei krimināllietās, kurās piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, uz ko attiecas Padomes Pamatlēmums 2007/…/TI. Naudassodu un konfiskācijas rīkojumu atzīšanu un izpildi reglamentē ar tiesiskiem instrumentiem, ko dalībvalstis piemēro savstarpēji, jo īpaši ar Padomes Pamatlēmumu 2005/214/TI (2005. gada 24. februāris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām (4) un Padomes Pamatlēmumu 2006/783/TI (2006. gada 6. oktobris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem (5).

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatlēmumā:

a)	“spriedums” ir sprieduma pieņemšanas valsts tiesas galīgais nolēmums vai rīkojums, ar ko fiziskai personai piespriež: i) nosacīti atliktu sodu; vai ii) alternatīvu sodu fiziskai personai; vai iii) soda noteikšanas nosacītu atlikšanu;

b)

“nosacīti atlikts sods” ir brīvības atņemšana vai jebkurš ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums, kura izpilde ir nosacīti pilnībā vai daļēji atlikta: i) sodu piespriežot; vai ii) kad daļa no brīvības atņemšanas soda vai ar brīvības atņemšanu saistīta pasākuma ir izpildīta (nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda izciešanas);

c)	“alternatīvs sods” ir pienākumi vai rīkojumi, kas piespriesti kā neatkarīgs sods un kas nav brīvības atņemšanas sods, ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums vai naudassods;

d)	“soda noteikšanas nosacīta atlikšana” ir tiesas lēmums, ar kuru soda noteikšana ir nosacīti atlikta, piemērojot vienu vai vairākus sodu aizstājošus pasākumus;

e)	“sodu aizstājoši pasākumi” ir pienākumi un rīkojumi, kas fiziskai personai jāpilda saskaņā ar sprieduma pieņemšanas valsts tiesību aktiem saistībā ar nosacīti atliktu sodu vai soda noteikšanas nosacītu atlikšanu;

f)	“sprieduma pieņemšanas valsts” ir dalībvalsts, kurā pieņemts spriedums, kā tas definēts a) punktā;

g)	“sprieduma izpildes valsts” ir dalībvalsts, kurā pārrauga sodu aizstājošus pasākumus un alternatīvus sodus un kurā pieņem visus citus lēmumus saistībā ar sprieduma izpildi, ciktāl šī dalībvalsts ir uzņēmusies kompetenci šajā sakarā.

3. pants

Pamattiesības

Šis pamatlēmums negroza pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā.

4. pants

Kompetento iestāžu norīkošana

1.   Katra dalībvalsts informē Padomes Ģenerālsekretariātu par to, kura tiesu iestāde vai iestādes atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem ir kompetentas rīkoties saskaņā ar šo pamatlēmumu gadījumā, ja attiecīgā dalībvalsts ir sprieduma pieņemšanas valsts vai sprieduma izpildes valsts.

2.   Padomes Ģenerālsekretariāts saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm un Komisijai.

5. pants

Sodu aizstājošo pasākumu vai alternatīvo sodu veidi

1.   Sodu aizstājošu pasākumu vai alternatīvu sodu atzīšanas un pārraudzības nolūkā spriedumu, kurā ietverti viens vai vairāki turpmāk norādītie pasākumi vai sodi, var nodot citai dalībvalstij, kurā notiesātā persona likumīgi un parasti uzturas:

a)	pienākums notiesātai personai informēt sprieduma izpildes valsts kompetento iestādi par jebkuru dzīvesvietas maiņu;

b)	pienākums bez atļaujas neatstāt noteiktas vietas sprieduma pieņemšanas valstī vai sprieduma izpildes valstī vai neieceļot tajās un citi rīkojumi, kas attiecas uz dzīvesveidu, pastāvīgo dzīvesvietu, izglītību un apmācību, profesionālo darbību vai atpūtas pasākumiem;

c)	pienākums noteiktos laikos pieteikties sprieduma izpildes valsts kompetentajā iestādē vai kādā citā sprieduma izpildes valsts iestādē;

d)	pienākums izvairīties no kontaktiem ar noteiktām personām un priekšmetiem, kas varētu pamudināt uz turpmāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu;

e)	pienākums kompensēt noziedzīgā nodarījuma sakarā radušos kaitējumus;

f)	pienākums strādāt piespiedu darbu;

g)	pienākums sadarboties ar probācijas uzraugu;

h)	pienākums veikt ārstniecības kursu vai ārstēt atkarību.

2.   Transponējot šo pamatlēmumu, katra dalībvalsts informē Padomes Ģenerālsekretariātu par to, kurus sodu aizstājošos pasākumus un alternatīvos sodus, izņemot 1. punktā minētos, tā ir gatava pārraudzīt. Padomes Ģenerālsekretariāts saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm un Komisijai.

3.   Izņemot 1. punktā minētos pasākumus un sodus, 6. pantā minētajā apliecinājumā var paredzēt tikai tādus pasākumus vai sodus, par kuriem sprieduma izpildes valsts paziņojusi saskaņā ar 2. punktu.

6. pants

Sprieduma un apliecinājuma pārsūtīšanas procedūra

1.   Spriedumu vai tā apstiprinātu kopiju līdz ar apliecinājumu, kura veidlapas paraugs dots I pielikumā, sprieduma pieņemšanas valsts kompetentā tiesu iestāde tieši pārsūta sprieduma izpildes valsts kompetentajai tiesu iestādei jebkurā veidā, kas nodrošina rakstisku apliecinājumu, un tādos apstākļos, lai sprieduma izpildes valsts varētu noteikt tā autentiskumu. Sprieduma oriģinālu vai tā apstiprinātu kopiju un apliecinājuma oriģinālu nosūta sprieduma izpildes valstij, ja tā to pieprasa. Visa oficiālā saziņa arī notiek tieši starp minētajām kompetentajām tiesu iestādēm.

2.   Apliecinājumu paraksta un tā satura pareizību apliecina kompetenta sprieduma pieņemšanas valsts tiesu iestāde.

3.   Sprieduma pieņemšanas valsts kompetentā tiesu iestāde spriedumu līdz ar apliecinājumu vienlaikus nosūta tikai vienai sprieduma izpildes valstij.

4.   Ja sprieduma pieņemšanas valsts kompetentajai tiesu iestādei nav zināma sprieduma izpildes valsts kompetentā tiesu iestāde, tad pirmā minētā iestāde veic visu nepieciešamo izziņas darbu, tostarp izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus, kas izveidoti ar Padomes Vienoto rīcību 98/428/TI (1998. gada 29. jūnijs) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla izveidi (6), lai iegūtu informāciju no sprieduma izpildes valsts.

5.   Ja sprieduma izpildes valsts tiesu iestādes, kas saņem spriedumu kopā ar apliecinājumu, kompetencē nav to atzīt, tā, ex officio, pārsūta spriedumu kopā ar apliecinājumu kompetentajai tiesu iestādei. Attiecīgā kompetentā tiesu iestāde sprieduma izpildes valstī nekavējoties informē kompetento tiesu iestādi sprieduma pieņemšanas valstī, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas nodrošina rakstisku apliecinājumu, ka spriedums un apliecinājums ir tai pārsūtīts.

7. pants

Sprieduma izpildes valsts lēmums

1.   Sprieduma izpildes valsts kompetentā tiesu iestāde atzīst spriedumu, kas pārsūtīts saskaņā ar 6. pantā paredzēto procedūru, un nekavējoties veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārraudzītu sodu aizstājošos pasākumus un alternatīvos sodus, ja vien tā nav nolēmusi izvirzīt vienu no iemesliem, lai atteiktos atzīt 9. pantā minēto spriedumu un pārņemt tā pārraudzību.

2.   Ja sodu aizstājošo pasākumu vai alternatīvo sodu būtība vai ilgums nav saderīgi ar sprieduma izpildes valsts tiesību normām, minētās valsts kompetentā tiesu iestāde var pielāgot tos atbilstīgi sodu aizstājošiem pasākumiem vai alternatīviem sodiem, kuri minētās valsts tiesību aktos ir paredzēti par analogiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pielāgotais sodu aizstājošais pasākums vai alternatīvais sods – ciktāl iespējams – atbilst tiem pasākumiem un sodiem, kas piespriesti sprieduma pieņemšanas valstī.

3.   Pielāgotais sodu aizstājošais pasākums vai alternatīvais sods nav stingrāks par sākotnēji piespriesto sodu aizstājošo pasākumu vai alternatīvo sodu.

8. pants

Dubultā sodāmība

1.   Ievērojot šā pamatlēmuma noteikumus un nepārbaudot attiecīgo noziedzīgo nodarījumu dubulto sodāmību, turpmāk norādītie noziedzīgi nodarījumi, kā tie definēti sprieduma pieņemšanas valsts tiesību aktos, ir pamats sprieduma atzīšanai un sodu aizstājošu pasākumu un alternatīvu sodu pārraudzībai, ja sprieduma pieņemšanas valstī sods par šiem nodarījumiem ir brīvības atņemšana vai ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi:

—	dalība noziedzīgā organizācijā,

—	terorisms,

—	cilvēku tirdzniecība,

—	bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija,

—	narkotisku un psihotropu vielu nelikumīga tirdzniecība,

—	ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība,

—	korupcija,

—	krāpšana, tostarp krāpšana, kas apdraud Eiropas Kopienu finanšu intereses tādā nozīmē, kā paredzēts 1995. gada 26. jūlija Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (7),

—	noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,

—	naudas, arī euro, viltošana,

—	datornoziegumi,

—	noziegumi pret vidi, tostarp apdraudētu dzīvnieku un augu sugu un šķirņu nelikumīga tirdzniecība,

—	nelikumīgas ieceļošanas un uzturēšanās veicināšana,

—	slepkavība, smagi miesas bojājumi,

—	cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība,

—	cilvēku nolaupīšana, turēšana ieslodzījumā un ķīlnieku sagrābšana,

—	rasisms un ksenofobija,

—	organizēta vai bruņota laupīšana,

—	kultūras preču, tostarp antikvāru preču un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība,

—	krāpniecība,

—	rekets un izspiešana,

—	kontrafaktu ražojumu izgatavošana un pirātisms,

—	administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība,

—	maksāšanas līdzekļu viltošana,

—	hormonu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība,

—	kodolmateriālu vai radioaktīvu materiālu nelikumīga tirdzniecība,

—	zagtu transportlīdzekļu tirdzniecība,

—	izvarošana,

—	dedzināšana,

—	noziegumi, kas ir Starptautiskās Krimināltiesas kompetencē,

—	lidmašīnu vai kuģu sagrābšana,

—

sabotāža.

2.   Apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu, Padome jebkurā laikā var vienprātīgi nolemt 1. punkta sarakstam pievienot citas noziedzīgu nodarījumu kategorijas. Ņemot vērā ziņojumu, ko Padomei iesniedz saskaņā ar šā pamatlēmuma 21. panta 3. punktu, tā izvērtē to, vai saraksts būtu jāpaplašina vai jāgroza.

3.   Attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav ietverti 1. punktā, sprieduma izpildes valsts sprieduma atzīšanai un sodu aizstājošo pasākumu un alternatīvo sodu pārraudzībai piemēro nosacījumu, ka spriedums attiecas uz darbību, ko atzīst par noziedzīgu nodarījumu arī saskaņā ar sprieduma izpildes valsts tiesību aktiem, neatkarīgi no nodarījuma sastāva elementiem vai apraksta.

9. pants

Iemesli atzīšanas un pārraudzības atteikšanai

1.   Sprieduma izpildes valsts kompetentā tiesu iestāde var atteikties atzīt spriedumu un atteikties uzņemties atbildību, lai pārraudzītu sodu aizstājošus pasākumus un alternatīvus sodus, ja:

a)	6. pantā minētais apliecinājums ir nepilnīgs vai acīm redzami neatbilst spriedumam, un tas nav aizpildīts vai labots saprātīgā termiņā, kuru noteikusi sprieduma izpildes valsts kompetentā iestāde;

b)	nav izpildīti 5. pantā paredzētie kritēriji;

c)	sprieduma atzīšana un sodu aizstājošu pasākumu un alternatīvu sodu pārraudzība būtu pretrunā ar ne bis in idem principu;

d)

8. panta 3. punktā minētajos gadījumos spriedums attiecas uz darbību, ko saskaņā ar sprieduma izpildes valsts tiesību aktiem neuzskata par noziedzīgu nodarījumu; tomēr nodokļu, muitas un valūtas jautājumos spriedumu izpildi nevar atteikt, pamatojoties uz to, ka sprieduma izpildes valsts tiesību aktos nav paredzēti analogi nodokļi vai tajos nav analogu noteikumu nodokļu, muitas vai valūtas jomā kā sprieduma pieņemšanas valstī;

e)	kriminālvajāšanai vai sprieduma izpildei jau ir iestājies noilgums saskaņā ar sprieduma izpildes valsts tiesību aktiem un tā attiecas uz darbību, kas ir izpildes valsts kompetencē saskaņā ar tās tiesību aktiem;

f)	saskaņā ar sprieduma izpildes valsts tiesību aktiem pastāv imunitāte, kas padara par neiespējamu sodu aizstājošu pasākumu vai alternatīvu sodu pārraudzību;

g)	saskaņā ar sprieduma izpildes valsts tiesību aktiem notiesāto personu tās vecuma dēļ nevar saukt pie kriminālatbildības par darbību, kura ir sprieduma pamatā;

h)

spriedums ir pieņemts aizmuguriski, ja vien apliecinājumā nav norādīts, ka attiecīgā persona ir bijusi personīgi uzaicināta vai ar tāda pārstāvja starpniecību, kas ir kompetents atbilstīgi sprieduma pieņemšanas valsts tiesību aktiem, informēta par to, kad un kur notiks attiecīgās lietas izskatīšana, kuras rezultātā pieņemts aizmuguriskais spriedums, vai ka šī persona ir darījusi zināmu kompetentajai iestādei, ka tā lietu neapstrīd;

i)	spriedumā paredzēta medicīniska/terapeitiska ārstēšana, kuru sprieduma izpildes valsts, neskarot 7. panta 2. punktu, nespēj pārraudzīt tās tiesību sistēmas vai veselības aprūpes sistēmas dēļ; vai

j)	13. panta 1. punktā minētajā gadījumā nav iespējams panākt vienošanos par sodu aizstājošu pasākumu vai alternatīvu sodu pielāgošanu.

2.   Pirms sprieduma izpildes valsts kompetentā tiesu iestāde 1. punktā minētajos gadījumos pieņem lēmumu atteikties atzīt spriedumu un uzņemties atbildību par sodu aizstājošu pasākumu un alternatīvu sodu pārraudzību, tā ar attiecīgiem līdzekļiem sazinās ar sprieduma pieņemšanas valsts kompetento tiesu iestādi un vajadzības gadījumā lūdz, lai tā nekavējoties nodrošina visu vajadzīgo papildu informāciju.

10. pants

Termiņi

1.   Kompetentā tiesu iestāde sprieduma izpildes valstī desmit dienās pēc sprieduma un apliecinājuma saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai atzīt spriedumu un uzņemties atbildību par sodu aizstājošo pasākumu un alternatīvo sodu pārraudzību. Tā par šo lēmumu nekavējoties informē sprieduma pieņemšanas valsts kompetento tiesu iestādi, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas nodrošina rakstisku apliecinājumu. Ir jānorāda iemesli atteikumam atzīt spriedumu un uzņemties atbildību par pārraudzību.

2.   Ja kādā noteiktā gadījumā sprieduma izpildes valsts kompetentā tiesu iestāde nevar ievērot 1. punktā noteikto termiņu, tā nekavējoties informē sprieduma pieņemšanas valsts kompetento tiesu iestādi, izmantojot jebkurus tās izvēlētus līdzekļus, norādot kavēšanās iemeslus un to, cik ilgs laiks tai būs nepieciešams, lai paziņotu galīgo lēmumu.

11. pants

Tiesību akti, ar ko reglamentē pārraudzību

Sodu aizstājošu pasākumu vai alternatīvu sodu pārraudzību reglamentē sprieduma izpildes valsts tiesību akti.

12. pants

Kompetence pieņemt visus turpmākos lēmumus un piemērojamie tiesību akti

1.   Sprieduma izpildes valsts kompetentās tiesu iestādes jurisdikcijā ir pieņemt visus turpmākos lēmumus saistībā ar nosacīti atliktu sodu, alternatīvu sodu vai soda noteikšanas nosacītu atlikšanu, piemēram, par sodu aizstājošo pasākumu grozīšanu, soda atlikšanas atcelšanu, soda noteikšanu soda noteikšanas nosacītas atlikšanas gadījumā vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas. Iepriekšminētajiem lēmumiem un visām turpmākajām sprieduma sekām piemēro sprieduma izpildes valsts tiesību aktus.

2.   Sprieduma pieņemšanas valsts kompetentā tiesu iestāde var saglabāt kompetenci pieņemt visus turpmākos lēmumus saistībā ar soda noteikšanas nosacītu atlikšanu. Šajā gadījumā visām turpmākajām sprieduma sekām piemēro sprieduma pieņemšanas valsts tiesību aktus.

3.   Transponējot šo pamatlēmumu, ikviena dalībvalsts var norādīt, ka – būdama sprieduma izpildes valsts – tā atsevišķos gadījumos var atteikties uzņemties 1. punktā paredzēto atbildību. Šādos gadījumos lēmumu pieņem un paziņošanu veic saskaņā ar 10. pantā paredzēto procedūru. Tas neskar 7. panta 1. punktā paredzēto pienākumu.

13. pants

Konsultācijas starp kompetentajām tiesu iestādēm

1.   Ja sprieduma izpildes valsts kompetentā tiesu iestāde paredz izdarīt pielāgojumus, kā paredzēts 7. panta 2. un 3. punktā, tā iepriekš konsultējas ar sprieduma pieņemšanas valsts kompetento tiesu iestādi par pielāgotajiem sodu aizstājošajiem pasākumiem un alternatīvajiem sodiem.

2.   Pārsūtot spriedumu un apliecinājumu, kā noteikts 6. pantā, sprieduma pieņemšanas valsts kompetentā tiesu iestāde var atteikties no šā panta 1. punktā minētajām konsultācijām. Šajā gadījumā par visiem pielāgojumiem, ko saskaņā ar 7. panta 2. un 3. punktu veikusi sprieduma izpildes valsts kompetentā tiesu iestāde, pēc tam paziņo sprieduma pieņemšanas valsts kompetentajai tiesu iestādei.

14. pants

Iesaistīto iestāžu pienākumi, ja sprieduma pieņemšanas valstij ir jurisdikcija attiecībā uz visiem turpmākajiem lēmumiem

1.   Sprieduma izpildes valsts kompetentā tiesu iestāde nekavējoties informē sprieduma pieņemšanas valsts kompetento tiesu iestādi, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas nodrošina rakstisku apliecinājumu, par visiem lēmumiem ar tūlītēju vai apturošu iedarbību attiecībā uz:

a)	sodu aizstājošo pasākumu vai alternatīvā soda mainīšanu;

b)	to, ka tiek atcelta sprieduma atlikšana;

c)	soda noteikšanu soda noteikšanas nosacītas atlikšanas gadījumā;

d)	sodu aizstājošo pasākumu vai alternatīvā soda spēka zaudēšanu.

2.   Sprieduma pieņemšanas valsts kompetentā tiesu iestāde nekavējoties informē sprieduma izpildes valsts kompetento tiesu iestādi, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas nodrošina rakstisku apliecinājumu, par jebkādiem apstākļiem vai faktiem, kas pēc tās ieskatiem varētu būt par iemeslu soda atlikšanas atcelšanai vai sodu aizstājošo pasākumu vai alternatīvā soda grozīšanai.

15. pants

Iesaistīto iestāžu pienākumi, ja sprieduma pieņemšanas valstij ir jurisdikcija attiecībā uz visiem turpmākajiem lēmumiem

1.   Ja sprieduma pieņemšanas valsts kompetentajai tiesu iestādei ir jurisdikcija attiecībā uz visiem turpmākajiem lēmumiem saskaņā ar 12. panta 2. un 3. punktu, sprieduma izpildes valsts kompetentā tiesu iestāde nekavējoties paziņo tai par:

a)	ikvienu sodu aizstājoša pasākuma vai alternatīva soda pārkāpumu; un

b)	jebkādiem faktiem, kas: i) var būt par iemeslu sodu aizstājošo pasākumu vai alternatīvo sodu mainīšanai; ii) ir saistīti ar soda noteikšanu soda noteikšanas nosacītas atlikšanas gadījumā; vai iii) varētu būt par iemeslu tam, ka tiek atcelta sprieduma atlikšana.

2.   Paziņošanu veic, izmantojot standarta veidlapu, kas pievienota II pielikumā.

3.   Pirms lēmuma pieņemšanas par to, ka nosaka sodu soda noteikšanas nosacītas atlikšanas gadījumā vai atceļ soda atlikšanu, jānodrošina notiesātās personas lietas izskatīšana tiesā. Ja nepieciešams, šo prasību var izpildīt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 10. pantā 2000. gada 29. maija Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās (8).

4.   Sprieduma pieņemšanas valsts kompetentā tiesu iestāde nekavējoties informē sprieduma izpildes valsts kompetento tiesu iestādi par visiem lēmumiem ar tūlītēju vai apturošu iedarbību attiecībā uz:

a)	sodu aizstājošo pasākumu vai alternatīvā soda mainīšanu;

b)	to, ka tiek atcelta sprieduma atlikšana;

c)	soda noteikšanu soda noteikšanas nosacītas atlikšanas gadījumā;

d)	sodu aizstājošo pasākumu vai alternatīvā soda spēka zaudēšanu.

5.   Ja tiek piemērots sods vai atcelta soda atlikšana, sprieduma pieņemšanas valsts kompetentā tiesu iestāde vienlaikus informē sprieduma izpildes valsts kompetento tiesu iestādi par to, vai tā plāno sprieduma izpildes valstij pārsūtīt:

a)	spriedumu un apliecinājumu, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2007/…/TI, lai pārņemtu ar brīvības atņemšanu saistīta pasākuma izpildes pienākumu; vai

b)	Eiropas apcietināšanas orderi, lai nodotu notiesāto personu saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (9).

6.   Ja pienākums izpildīt sodu aizstājošus pasākumus vai alternatīvus sodus ir zaudējis spēku, sprieduma izpildes valsts kompetentā iestāde beidz veikt noteiktos pasākumus, tiklīdz tā saņem attiecīgu paziņojumu no sprieduma pieņemšanas valsts kompetentās iestādes.

16. pants

Amnestija un apžēlošana

Amnestiju un apžēlošanu var noteikt gan sprieduma pieņemšanas valsts, gan sprieduma izpildes valsts.

17. pants

Sprieduma izpildes valsts jurisdikcijas beigšanās

Ja notiesātā persona atstāj sprieduma izpildes valsti un pārceļas uz likumīgu un pastāvīgu dzīvesvietu citā dalībvalstī, sprieduma izpildes valsts kompetentā tiesu iestāde nodod sprieduma pieņemšanas valsts kompetentajai tiesu iestādei jurisdikciju attiecībā uz sodu aizstājošu pasākumu un alternatīvu sodu pārraudzību un visiem turpmākajiem lēmumiem par spriedumu izpildi.

18. pants

Valodas

Apliecinājumus tulko sprieduma izpildes valsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām. Šā pamatlēmuma pieņemšanas laikā vai vēlāk ikviena dalībvalsts deklarācijā, kuru deponē Padomes Ģenerālsekretariātā, norāda, ka tā pieņems tulkojumu citās – vienā vai vairākās – Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

19. pants

Izmaksas

Izmaksas, kas rodas sakarā ar šā pamatlēmuma piemērošanu, sedz sprieduma izpildes valsts, izņemot izmaksas, kas radušās tikai un vienīgi sprieduma pieņemšanas valsts teritorijā.

20. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem un pasākumiem

1.   Dalībvalstu attiecībās šis pamatlēmums no … aizstāj atbilstīgos noteikumus Eiropas Padomes Konvencijā par nosacīti notiesātu vai nosacīti atbrīvotu likumpārkāpēju pārraudzību.

2.   Dalībvalstis var turpināt piemērot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai pasākumus, kas ir spēkā šā pamatlēmuma pieņemšanas brīdī, ciktāl tie ļauj papildināt un paplašināt šā pamatlēmuma mērķus un palīdz turpmāk vienkāršot vai atvieglot procedūras, lai pārraudzītu sodu aizstājošus pasākumus un alternatīvus sodus.

3.   Dalībvalstis var noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai pasākumus pēc šā pamatlēmuma spēkā stāšanās dienas, ciktāl šādi nolīgumi vai pasākumi ļauj papildināt vai paplašināt šā pamatlēmuma prasības un palīdz turpmāk vienkāršot vai atvieglot procedūras, lai pārraudzītu sodu aizstājošus pasākumus un alternatīvus sodus.

4.   Trīs mēnešos pēc šā pamatlēmuma spēkā stāšanās dienas dalībvalstis informē Padomi un Komisiju par spēkā esošajiem 1. punktā minētajiem nolīgumiem un pasākumiem, ko tās vēlas turpināt piemērot. Tāpat trīs mēnešos pēc to parakstīšanas dalībvalstis informē Padomi un Komisiju par jauniem nolīgumiem vai pasākumiem, kā minēts 2. punktā.

21. pants

Īstenošana

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz … izpildītu šā pamatlēmuma prasības.

2.   Dalībvalstis nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai to noteikumu tekstu, ar kuriem attiecīgās valsts tiesību aktos transponē saistības, ko tām uzliek šis pamatlēmums. Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kurā ņemta vērā šāda informācija, Padome vēlākais … izvērtē, ciktāl dalībvalstis ir izpildījušas šā pamatlēmuma prasības.

3.   Izvērtēšanu attiecībā uz šā pamatlēmuma noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz to piemērošanu praksē, veic līdz …

22. pants

Stāšanās spēkā

Šis pamatlēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  … gada … atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(3)  OV L …

(4)  OV L 76, 22.3.2005., 16. lpp.

(5)  OV L 328, 24.11.2006., 59. lpp.

(6)  OV L 191, 7.7.1998., 4. lpp.

(7)  OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.

(8)  OV C 197, 12.7.2000., 3. lpp.

(9)  OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.

---

---

---