Eiropas Savienības C 260/2010

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 16. jūnijā iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) — Sabine Hennings/Eisenbahn-Bundesamt

(Lieta C-297/10)

()

2010/C 260/03

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Sabine Hennings

Atbildētāja: Eisenbahn-Bundesamt

Prejudiciālie jautājumi

Vai tāda civildienesta darbinieku darba koplīgumā paredzēta darba samaksas sistēma, kurā pamatatalgojumi atsevišķās atalgojuma grupās tiek aprēķināti atkarībā no vecuma kategorijas, kā ir paredzēts Bundes-Angestelltentarifvertrag [Federācijas civildienesta darbinieku darba koplīguma] 27. pantā, skatot to kopā ar Vergütungstarifvertrag Nr. 35 zum Bundes-Angestelltentarifvertrag [35. darba koplīgumu par atalgojumu attiecībā uz Federācijas civildienesta darbinieku darba koplīgumu], ņemot vērā arī primārajās tiesībās garantētās darba koplīguma pušu tiesības uz kolektīvām sarunām (tagad — [Eiropas Savienības] Pamattiesību hartas 28. pants), pārkāpj primārajās tiesībās noteikto diskriminācijas vecuma dēļ aizliegumu (tagad — [Eiropas Savienības] Pamattiesību hartas 21. panta 1. punkts), kas ir precizēts Direktīvā 2000/78/EK (1)?

Gadījumā, ja Tiesas vai Bundesarbeitsgericht atbilstoši Tiesas prejudiciālā nolēmuma prasībām sniegtā atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša:

vai tiesības uz kolektīvām sarunām dod darba koplīguma pusēm rīcības brīvību novērst tādu diskrimināciju, piemērojot darbiniekiem jaunu darba koplīguma darba samaksas sistēmu, kas ir balstīta uz darbu, sniegumu un darba pieredzi, taču saglabājot viņu iepriekšējā koplīguma sistēmā iegūtās priekšrocības?

vai uz 2. a) jautājumu katrā ziņā ir jāatbild apstiprinoši, ja šo darbinieku galīgā iekļaušana jaunās koplīguma darba samaksas sistēmas atalgojuma grupas pakāpēs nav atkarīga tikai no iepriekšējā koplīguma sistēmā iegūtās vecuma kategorijas un ja jaunajā sistēmā augstākā pakāpē nokļuvušajiem darbiniekiem parasti ir lielāka darba pieredze nekā zemākā pakāpē iekļautiem darbiniekiem?

Gadījumā, ja Tiesas vai Bundesarbeitsgericht atbilstoši Tiesas prejudiciālā nolēmuma prasībām sniegtās atbildes uz 2. a) un b) jautājumu ir noliedzošas:

vai netiešu diskrimināciju vecuma dēļ pamato tas, ka tai ir leģitīms mērķis — sociālo priekšrocību saglabāšana un ka tā ir atbilstošs un vajadzīgs līdzeklis šā mērķa sasniegšanai, pārejas noteikumos uz laiku turpinot atšķirīgu attieksmi pret vecākiem un jaunākiem darbiniekiem, ja šī atšķirīgā attieksme tiek izbeigta pakāpeniski un faktiski vienīgā alternatīva būtu atalgojuma samazināšana vecākiem darbiniekiem?

b)	vai, ņemot vērā tiesības uz kolektīvām sarunām un ar tām saistīto brīvību slēgt darba koplīgumus, atbildei uz 3. a) jautājumu katrā ziņā ir jābūt apstiprinošai, ja darba koplīguma puses vienojas par tādiem pārejas noteikumiem?

Gadījumā, ja Tiesas vai Bundesarbeitsgericht atbilstoši Tiesas prejudiciālā nolēmumā prasībām sniegtās atbildes uz 3. a) un b) jautājumu ir noliedzošas:

Vai primārajās tiesībās paredzētā diskriminācijas vecuma dēļ aizlieguma pārkāpums, kas ir koplīguma darba samaksas sistēmas pamatā un ir iemesls tās spēkā neesamībai kopumā, vienmēr ir jānovērš tikai tā, ka, kamēr nav stājusies spēkā Savienības tiesībām atbilstoša jauna sistēma, piemērojot darba koplīguma atalgojuma noteikumus, tiek ņemta vērā katrā gadījumā augstākā vecuma kategorija, pat ņemot vērā ar to saistītos attiecīgo darba devēju papildu izdevumus un darba koplīguma pušu tiesības uz kolektīvām sarunām?

Gadījumā, ja Tiesas vai Bundesarbeitsgericht atbilstoši Tiesas prejudiciālā nolēmuma prasībām sniegtā atbilde uz 4. jautājumu ir noliedzoša:

Vai, ņemot vērā darba koplīguma pušu tiesības uz kolektīvām sarunām, būtu saderīgi ar Savienības tiesībās paredzēto diskriminācijas vecuma dēļ aizliegumu un prasību par efektīvu sankciju šī aizlieguma pārkāpuma gadījumā darba koplīguma pusēm, lai novērstu to nolīgtās darba samaksas sistēmas spēkā neesamību ar atpakaļejošu spēku, noteikt saprātīgu (piemēram, sešu mēnešu) termiņu un vienlaicīgi norādīt, ka gadījumā, ja šajā termiņā netiek pieņemta Savienības tiesībām atbilstoša jauna sistēma, tad, piemērojot kolektīvos tiesību noteikumus, ir jāņem vērā katrā gadījumā augstākā vecuma kategorija, un tādā gadījumā, kāda rīcības brīvība darba koplīguma pusēm varētu tikt atzīta attiecībā uz Savienības tiesībām atbilstošās jaunās sistēmas atpakaļejošo spēku laikā?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju; OV L 303, 16. lpp.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/4

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 16. jūnijā iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) — Land Berlin/Alexander Mai

(Lieta C-298/10)

()

2010/C 260/04

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Land Berlin

Atbildētājs: Alexander Mai

Prejudiciālais jautājums

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju; OV L 303, 16. lpp.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/4

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 29. jūnijā iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) — Agrana Zucker GmbH/Bundesminister für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft

(Lieta C-309/10)

()

2010/C 260/05

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Agrana Zucker GmbH

Atbildētājs: Bundesminister für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2006. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1), 11. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šī panta 2. punktā paredzētais pagaidu restrukturizācijas maksājums EUR 113,30 apmērā par 2008./2009. tirdzniecības gada cukura un inulīna sīrupa kvotas tonnu jebkurā gadījumā pilnā apmērā ir jānosaka arī tad, ja tā samaksa restrukturizācijas fondā varētu radīt (ievērojamu) pārpalikumu un šķiet, nav paredzams, ka turpmāk palielināsies vajadzība pēc finansējuma?

Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša:

Vai Regulas (EK) Nr. 320/2006 11. pants šajā gadījumā pārkāpj principu, ka Kopiena var rīkoties vienīgi piešķirtās kompetences ietvaros, jo ar pagaidu restrukturizācijas maksājumu šī tiesību norma varētu ieviest vispārēju nodokli, kas neattiektos tikai uz tādu izdevumu segšanu, kas ir nepieciešami nodokļa maksātājiem?

(1) OV L 58, 42. lpp.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 1. jūlijā iesniedza Tribunal da Relação do Porto (Portugāle) — Companhia Siderúrgica Nacional, CSN Cayman, Ltd/Unifer Steel, S.L., BNP — Paribas — Suisse, COLEPCCL (Portugal), S.A., BPI — Banco Português de Investimento, S.A.

(Lieta C-315/10)

()

2010/C 260/06

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal da Relação do Porto

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Companhia Siderúrgica Nacional, CSN Cayman, Ltd

Atbildētājas: Unifer Steel, S.L., BNP — Paribas — Suisse, COLEPCCL (Portugal), S.A., BPI — Banco Português de Investimento, S.A.

Prejudiciālie jautājumi

Vai apstāklis, ka Portugāles tiesas ir atzinušas, ka tām nav jurisdikcijas valsts piederības dēļ lietā, kas attiecas uz komerciālo prasījumu, liedz konstatēt saistību starp prasībām, kas minētā Regulas Nr. 44/2001 (1) 6. panta 1. punktā un [28.] pantā, tad, kad Portugāles tiesā ir iesniegta cita prasība, kas ir actio Pauliana, kura celta gan pret parādnieku, gan pret trešo saņēmēju personu, kas šajā gadījumā ir prasījuma cesionārs, un pret trešai saņēmējai personai cedētā prasījuma priekšmeta turētājiem, kuriem juridiskās adreses ir Portugāle, lai visām šīm personām varētu būt saistošs pieņemtais nolēmums?

2)	Ja atbilde [uz pirmo jautājumu] ir noraidoša, vai Regulas Nr. 44/2001 6. panta 1. punkts var tikt brīvi piemērots šai lietai?

(1) Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.).

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 7. jūlijā iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) — Grünwald Logistik Service GmbH (GLS)/Hauptzollamt Hamburg-Stadt

(Lieta C-338/10)

()

2010/C 260/07

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Grünwald Logistik Service GmbH (GLS)

Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg-Stadt

Prejudiciālais jautājums

Vai regula par antidempinga maksājuma piemērošanu, kuru Eiropas Komisija pieņēmusi tādas procedūras ietvaros, kas īstenota atbilstoši Padomes 1995. gada 22. decembra Regulai (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), ir spēkā neesoša, ņemot vērā to, ka Komisija šo regulu ir pieņēmusi, pamatojoties uz normālo vērtību, kas noteikta, par pamatu ņemot “citu samērīgu bāzi” (šajā gadījumā cenu, kāda Kopienā ir faktiski samaksāta vai ir maksājama par līdzīgu preci), neveicot papildu pārbaudi, lai noskaidrotu normālo vērtību, pēc tam, kad valstī, kuru Komisija sākotnēji bija atzinusi par analogo valsti, tā bija vērsusies pie diviem uzņēmumiem — viens no kuriem vispār neatsaucās un otrs, lai gan sākotnēji piekrita sadarboties, tomēr vēlāk neatbildēja uz tam nosūtītās anketas jautājumiem — un attiecīgie lietas dalībnieki bija vērsuši Komisijas uzmanību uz vēl vienu iespējamo analogo valsti?

(1) OV L 56, 1. lpp.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/6

Prasība, kas celta 2010. gada 7. jūlijā — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-341/10)

()

2010/C 260/08

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Enegren un L. Habiak)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepienācīgi un nepilnīgi transponējot Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (1), 3. panta 1. punkta d)–h) apakšpunktu un 9. pantu, Polijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 16. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2000/43/EK materiālās piemērošanas joma attiecas uz vairākām direktīvas 3. panta 1. punktā minētām jomām. Saskaņā ar direktīvas 16. pantu dalībvalstīm ir jāpieņem tiesību akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības visās šajās jomās (vai jānodrošina, ka darba devēji un darba ņēmēji veic visus šos vajadzīgos pasākumus), un par to jāinformē Eiropas Komisija. Komisija uzskata, ka līdz šim Polijas Republika šo pienākumu ir izpildījusi tikai daļēji. Šīs prasības ietvaros Komisija norāda uz to, ka Polijas Republika nav pienācīgi un pilnīgi transponējusi direktīvu šādās jomās: dalība un iesaistīšanās kādā strādnieku vai darbinieku organizācijā vai jebkurā organizācijā, kuras biedri darbojas konkrētā profesijā, tostarp šādu organizāciju piešķirtie pabalsti; sociālā aizsardzība, to skaitā sociālais nodrošinājums un veselības aprūpe; sociālās priekšrocības; izglītība; piekļuve precēm un pakalpojumiem, kas ir pieejami sabiedrībai, un to piegāde, tostarp dzīvokļu apgāde (direktīvas 3. panta 1. punkta d)–h) apakšpunkts). Komisija noraida Polijas iestāžu izteikumus par to, ka direktīvas transponēšana šajās darbības sfērās ir nodrošināta saskaņā ar Polijas Republikas Konstitūcijas noteikumiem un likumiem, kā arī starptautisko tiesību līgumiem, uz kuriem tika norādīts pirmstiesas procedūras laikā.

Eiropas Komisija tāpat norāda, ka Polijas Republika nav pienācīgi un pilnīgi transponējusi Direktīvas 2000/43/EK 9. pantu savās valsts tiesībās. Šī norma, saskaņā ar kuru ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai pasargātu personas no nelabvēlīgas attieksmes vai negatīvām sekām, kas ir reakcija uz sūdzību vai tiesas procesiem, kuri vērsti uz to, lai tiktu piemērots vienādas attieksmes princips, attiecas uz visām personām un visām situācijām, kas ietilpst direktīvas piemērošanas jomā. Līdzšinējās Polijas iestāžu pieņemtajās normās šāda veida pasākumi pastāv tikai attiecībā uz darba ņēmējiem un attiecībām, kuras izriet no darba līguma.

(1) OV L 180, 22. lpp.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 19. jūlijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) — Duomo Gpa Srl/Comune di Regionale Baranzate

(Lieta C-357/10)

()

2010/C 260/09

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Duomo Gpa Srl

Atbildētāja: Comune di Regionale Baranzate

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2006/123/EK (1) 15. un 16. pants pieļauj tādus valsts tiesību noteikumus, kādi ir paredzēti 2008. gada 29. novembra Likumdošanas dekrēta Nr. 185 32. panta 7.a punktā, kas tika iekļauts ar 2009. gada 28. janvāra aizstājējlikumu Nr. 2 un pēc tam attiecīgi tika grozīts ar 2009. gada 27. februāra Likumu Nr. 14, saskaņā ar kuriem, izņemot attiecībā uz tām sabiedrībām, kuru lielākā kapitāla daļa ir valsts kapitāls:

—	nav spēkā visi tie publiskā iepirkuma līgumi attiecībā uz nodokļu un citu pašvaldību ienākumu samaksu, aprēķinu un iekasēšanu, kas ir piešķirti personām, kuras nav izpildījušas finansiālo prasību, atbilstoši kurai minimālā apmaksātā kapitāla apmēram ir jābūt vismaz EUR 10 miljonu apmērā;

—

personām, kuras ir reģistrētas to personu sarakstā, kurām ir atļauts veikt darbības attiecībā uz nodokļu un citu pašvaldību ienākumu aprēķinu un iekasēšanu, ir pienākums sava uzņēmuma kapitālu palielināt līdz iepriekš norādītajam minimālajam apmēram saskaņā ar 1997. gada 15. decembra Likumdošanas dekrēta Nr. 446, kā tas tika grozīts, 53. panta 3. punktu;

—	tikmēr, kamēr nav izpildīts iepriekš minētais pienākums attiecībā uz sabiedrības kapitāla palielināšanu, ir aizliegts noslēgt jaunus līgumus vai piedalīties publiskajos iepirkumos, kuri attiecas uz pakalpojumiem saistībā ar nodokļu un citu pašvaldību ienākumu samaksu, aprēķinu un iekasēšanu?

Vai EKL 3., 10., 43., 49. un 81. pants pieļauj tādus valsts tiesību noteikumus, kādi ir paredzēti 2008. gada 29. novembra Likumdošanas dekrēta Nr. 185 32. panta 7.a punktā, kas tika iekļauts ar 2009. gada 28. janvāra aizstājējlikumu Nr. 2 un pēc tam attiecīgi tika grozīts ar 2009. gada 27. februāra Likumu Nr. 14, saskaņā ar kuriem, izņemot attiecībā uz tām sabiedrībām, kuru lielākā kapitāla daļa ir valsts kapitāls:

—	nav spēkā visi tie publiskā iepirkuma līgumi attiecībā uz nodokļu un citu pašvaldību ienākumu samaksu, aprēķinu un iekasēšanu, kas ir piešķirti personām, kuras nav izpildījušas finansiālo prasību, atbilstoši kurai minimālā apmaksātā kapitāla apmēram ir jābūt vismaz EUR 10 miljonu apmērā;

—

—	tikmēr, kamēr nav izpildīts iepriekš minētais pienākums attiecībā uz sabiedrības kapitāla palielināšanu, ir aizliegts noslēgt jaunus līgumus vai piedalīties publiskajos iepirkumos, kuri attiecas uz pakalpojumiem saistībā ar nodokļu un citu pašvaldību ienākumu samaksu, aprēķinu un iekasēšanu?

(1) OV L 376, 36. lpp.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 19. jūlijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) — Gestione Servizi Pubblici Srl/Comune di Baranzate

(Lieta C-358/10)

()

2010/C 260/10

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Gestione Servizi Pubblici Srl

Atbildētāja: Comune di Baranzate

Prejudiciālie jautājumi

—	nav spēkā visi tie publiskā iepirkuma līgumi attiecībā uz nodokļu un citu pašvaldību ienākumu samaksu, aprēķinu un iekasēšanu, kas ir piešķirti personām, kuras nav izpildījušas finansiālo prasību, atbilstoši kurai minimālā apmaksātā kapitāla apmēram ir jābūt vismaz EUR 10 miljonu apmērā;

—

—	tikmēr, kamēr nav izpildīts iepriekš minētais pienākums attiecībā uz sabiedrības kapitāla palielināšanu, ir aizliegts noslēgt jaunus līgumus vai piedalīties publiskajos iepirkumos, kuri attiecas uz pakalpojumiem saistībā ar nodokļu un citu pašvaldību ienākumu samaksu, aprēķinu un iekasēšanu?

—	nav spēkā visi tie publiskā iepirkuma līgumi attiecībā uz nodokļu un citu pašvaldību ienākumu samaksu, aprēķinu un iekasēšanu, kas ir piešķirti personām, kuras nav izpildījušas finansiālo prasību, atbilstoši kurai minimālā apmaksātā kapitāla apmēram ir jābūt vismaz EUR 10 miljonu apmērā;

—

—	tikmēr, kamēr nav izpildīts iepriekš minētais pienākums attiecībā uz sabiedrības kapitāla palielināšanu, ir aizliegts noslēgt jaunus līgumus vai piedalīties publiskajos iepirkumos, kuri attiecas uz pakalpojumiem saistībā ar nodokļu un citu pašvaldību ienākumu samaksu, aprēķinu un iekasēšanu?

(1) OV L 376, 36. lpp.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 19. jūlijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) — Irtel Srl/Comune di Venegono Inferiore

(Lieta C-359/10)

()

2010/C 260/11

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Irtel Srl

Atbildētāja: Comune di Venegono Inferiore

Prejudiciālie jautājumi

—	nav spēkā visi tie publiskā iepirkuma līgumi attiecībā uz nodokļu un citu pašvaldību ienākumu samaksu, aprēķinu un iekasēšanu, kas ir piešķirti personām, kuras nav izpildījušas finansiālo prasību, atbilstoši kurai minimālā apmaksātā kapitāla apmēram ir jābūt vismaz EUR 10 miljonu apmērā;

—

—	tikmēr, kamēr nav izpildīts iepriekš minētais pienākums attiecībā uz sabiedrības kapitāla palielināšanu, ir aizliegts noslēgt jaunus līgumus vai piedalīties publiskajos iepirkumos, kuri attiecas uz pakalpojumiem saistībā ar nodokļu un citu pašvaldību ienākumu samaksu, aprēķinu un iekasēšanu?

—	nav spēkā visi tie publiskā iepirkuma līgumi attiecībā uz nodokļu un citu pašvaldību ienākumu samaksu, aprēķinu un iekasēšanu, kas ir piešķirti personām, kuras nav izpildījušas finansiālo prasību, atbilstoši kurai minimālā apmaksātā kapitāla apmēram ir jābūt vismaz EUR 10 miljonu apmērā;

—

—	tikmēr, kamēr nav izpildīts iepriekš minētais pienākums attiecībā uz sabiedrības kapitāla palielināšanu, ir aizliegts noslēgt jaunus līgumus vai piedalīties publiskajos iepirkumos, kuri attiecas uz pakalpojumiem saistībā ar nodokļu un citu pašvaldību ienākumu samaksu, aprēķinu un iekasēšanu?

(1) OV L 376, 36. lpp.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 22. jūlijā iesniedza High Court of Justice Queen’s Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) — The Air Transport Association of America, American Airlines, Inc., Continental Airlines, Inc., United Airlines, Inc./The Secretary of State for Energy and Climate Change

(Lieta C-366/10)

()

2010/C 260/12

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice Queen’s Bench Division (Administrative Court)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: The Air Transport Association of America, American Airlines, Inc., Continental Airlines, Inc., United Airlines, Inc.

Atbildētājs: The Secretary of State for Energy and Climate Change

Prejudiciālie jautājumi

Vai kāda vai visas no turpmāk minētajām starptautisko tiesību normām var tikt izmantotas, lai šajā lietā apstrīdētu Direktīvas 2003/87/EK (1), kas grozīta ar Direktīvu 2008/101/EK (2), lai aviācijas darbības iekļautu ES emisiju tirdzniecības sistēmā (kopā — “Grozītā direktīva”):

a)	starptautiskais paražu tiesību princips, ka katrai dalībvalstij ir pilnīga un ekskluzīva suverenitāte pār tās gaisa telpu;

b)	starptautiskais paražu tiesību princips, ka neviena valsts nevar tiesiski pakļaut savai suverenitātei daļu atklātās jūras;

c)	starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru ir paredzēta brīvība pārlidot atklātās jūras;

d)	starptautisko tiesību princips (kura pastāvēšanu atbildētājs nav atzinis), ka gaisa kuģi, kas lido pāri atklātajām jūrām, ir pakļauti tās valsts, kurā tie ir reģistrēti, ekskluzīvajai jurisdikcijai, izņemot gadījumus, kas ir tieši noteikti starptautiskajā nolīgumā;

e)	Čikāgas konvencija (it īpaši 1., 11., 12., 15. un 24. pants);

f)	Nolīgums par “atvērtajām debesīm” (it īpaši 2. panta 2. punkts);

g)	Kioto protokols (it īpaši 2. panta 2. punkts)?

Tiktāl, ciktāl uz pirmo jautājumu var tikt sniegta apstiprinoša atbilde:

Vai Grozītā direktīva nav spēkā — ja un tiktāl, ciktāl tā attiecas uz Emisijas tirdzniecības shēma sakarā ar tām lidojumu daļām (vai nu kopumā vai saistībā ar gaisa kuģiem, kas reģistrēti citās dalībvalstīs), kuras notiek ārpus ES dalībvalstu gaisa telpas — kā tāda, ar kuru tiek pārkāpts viens vai vairāki iepriekš izklāstītie starptautisko tiesību principi?

a)	kā tāda, ar kuru tiek pārkāpts Čikāgas konvencijas 1., 11. un/vai 12. pants;

b)	kā tāda, ar kuru tiek pārkāpts Atvērto debesu līguma 7. pants?

Vai Grozītā direktīva nav spēkā tiktāl, ciktāl tā piemēro Emisiju tirdzniecības shēmu saistībā ar aviācijas darbībām:

a)	kā tāda, ar kuru tiek pārkāpts Kioto protokola 2. panta 2. punkts un Atvērto debesu līguma 15. panta 3. punkts;

b)	kā tāda, ar kuru tiek pārkāpts Čikāgas konvencijas 15. pants pats par sevi vai kopsakarā ar Atvērto debesu līguma 3. panta 4. punkts vai 15. panta 3. punkts;

c)	kā tāda, ar kuru tiek pārkāpts Čikāgas konvencijas 24. pants pats par sevi vai kopsakarā ar Atvērto debesu līguma 11. panta 2. punkta c) apakšpunkts?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 275, 32. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 8, 3. lpp.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/10

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 19. maija spriedumu lietā T-108/09 Ravensburger AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), Educa Borras, S.A.2010. gada 22. jūlijā iesniedza Ravensburger AG

(Lieta C-369/10 P)

()

2010/C 260/13

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ravensburger AG (pārstāvji — H. Harte-Bavendamm un M. Goldmann, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Educa Borras, S.A.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pieņemt izskatīšanai apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas 2010. gada 19. maija spriedumu lietā T-108/09;

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—	atcelt Apelāciju otrās padomes 2009. gada 8. janvāra lēmumu lietā R 305/2008-2 un, attiecīgā gadījumā, Anulēšanas nodaļas 2006. gada 3. septembra lēmumu lietā 1107 C;

—	(attiecīgā gadījumā) nodot lietu atpakaļ ITSB atkārtotai izskatīšanai;

—	piespriest personai, kas iestājusies lietā, un ITSB atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas procesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ šādu iemeslu dēļ:

Pierādījumu sagrozīšana, nepareizi interpretējot apelācijas sūdzības iesniedzējas faktiskos apgalvojumus par to preču sarakstu, uz kurām attiecas attiecīgā Kopienas preču zīme, norādot, ka “šajā lietā nav strīda par to, ka preces, attiecībā uz kurām reģistrēta attiecīgā preču zīme, cita starpā ietver atmiņas spēles”.

Pierādījumu sagrozīšana, piemērojot Kopienas preču zīmes regulas (1) 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu kopsakarā ar tās 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un nepareizo un pārāk ierobežojošo pārbaudes nosacījumu piemērošana, izvērtējot vārdiskas preču zīmes, proti, Kopienas preču zīmes “MEMORY” ar reģistrācijas numuru 1 203 629, aprakstošo raksturu.

Pierādījumu sagrozīšana, piemērojot Kopienas preču zīmes regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu kopsakarā ar tās 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un nepareizo un pārāk ierobežojošo pārbaudes nosacījumu piemērošana, izvērtējot vārdiskas preču zīmes, proti, Kopienas preču zīmes “MEMORY” ar reģistrācijas numuru 1 203 629, atšķirtspējas neesamību.

4)	Pierādījumu sagrozīšana, gandrīz pilnībā pamatojoties tikai uz pieņēmumiem par valodas izmantošanu tālās valstīs ārpus Eiropas.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/11

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 19. maija spriedumu lietā T-243/08 Ravensburger AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Educa Borras S.A.2010. gada 23. jūlijā iesniedza Ravensburger AG

(Lieta C-370/10 P)

()

2010/C 260/14

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ravensburger AG (pārstāvji — H. Harte-Bavendamm un M. Goldmann, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Educa Borras S.A.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pieņemt izskatīšanai apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas 2010. gada 19. maija spriedumu lietā T-243/08;

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—	atcelt Apelāciju otrās padomes 2008. gada 8. aprīļa lēmumu lietā R 597/2007-2;

—	vajadzības gadījumā nodot lietu atpakaļ ITSB jaunai izskatīšanai;

—	piespriest personai, kas iestājusies lietā, un ITSB atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas apelācijas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Nospriežot, ka saistībā ar konstatējumu, ka Regulas par Kopienas preču zīmi (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumi nav izpildīti, tai neesot jāņem vērā agrāko preču zīmju reputācija, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Vispārējā tiesa neesot ievērojusi Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta sistēmu, jo tā esot veikusi tikai vienu faktisko līdzības vērtējumu saistībā gan ar Regulas par Kopienas preču 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, gan arī 8. panta 5. punktu, lai gan abām tiesību normām esot pilnībā atšķirīgs pārbaudes nosacījumu kopums.

Neiebilstot pret Apelāciju otrās padomes secinājumu, ka tirgus nosacījumiem attiecībā uz uzņēmuma preču zīmju, no vienas puses, un konkrētu produktu preču zīmju, no otras puses, izmantošanu neesot nozīmes, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un esot pārkāpusi Regulas par Kopienas preču zīmi 76. pantu.

Neiebilstot pret Apelāciju padomes acīmredzami nepareizu rīcības brīvības izmantošanu attiecībā uz mutvārdu uzklausīšanas veikšanu, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas par Kopienas preču zīmi 77. pantu.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 24.03.2009., 1. lpp.).

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/11

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 19. maija spriedumu lietā T-181/08 Pye Phyo Tay Za/Eiropas Savienības Padome, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Komisija 2010. gada 27. jūlijā iesniedza Pye Phyo Tay Za

(Lieta C-376/10 P)

()

2010/C 260/15

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Pye Phyo Tay Za(pārstāvji — D. Anderson, QC, M. Lester, Barrister, G. Martin, Solicitor)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—	atzīt Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu Nr. 194/2008 (1) par spēkā neesošu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju; un

—	piespriest Padomei atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka visā Vispārējās tiesas spriedumā ir pieļauta šāda principiāla kļūda. Vispārējā tiesa piekrita Padomes apgalvojumam, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja naudas līdzekļu iesaldēšana bija pamatota, balstoties uz to, ka viņš ir “svarīga uzņēmēja”, proti, viņa tēva Tay Za“ģimenes loceklis”. Vispārējā tiesa nosprieda, ka tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzējs sarakstā ir iekļauts nevis kā persona, bet kā daļa no personu “kategorijas”, kā rezultātā viņš zaudē jebkādu procesuālo aizsardzību, uz kādu viņam būtu tiesības, ja viņš būtu iekļauts sarakstā kā privātpersona, tostarp [tiesības uz] prasību, ka iestādēm ir jāsniedz kādi pierādījumi, lai pamatotu viņa iekļaušanu sarakstā, un pamattiesības uz aizstāvību.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šāda pieeja ir nepareiza no tiesiskā un faktiskā viedokļa. Apelācijas sūdzības iesniedzējs nav iekļauts regulā kā daļa no “ģimenes locekļu” kategorijas; viņš ir iekļauts kā privātpersona ar savu paša vārdu, skaidri norādot, ka ir aizdomas, ka viņš pats esot guvis labumu no Birmas/Mjanmas valdības ekonomikas politikas. Apelācijas sūdzības iesniedzējam tādējādi ir pilnas tiesības uz aizsardzību, kuru tam piešķir Kopienu tiesību pamatprincipi.

3)	Apelācijas sūdzības iesniedzējs papildus apgalvo šādas konkrētas kļūdas tiesību piemērošanā Vispārējās tiesas spriedumā.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, nosakot, ka EKL 60. un 301. pants esot atbilstošs regulas tiesiskais pamats. Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un Birmas/Mjanmas militāro režīmu ir nepietiekami cieša saikne. Viņš nav Birmas/Mjanmas vadītājs, nedz arī persona, kura būtu saistīta ar vadītāju, kā arī ne tieši, ne netieši neatrodas vadītāja kontrolē. Nepietiek ar faktu, ka viņš ir dēls kādam, kurš, kā to uzskata Padome, esot guvis labumu no režīma. Vispārējā tiesa ir kļūdaini noteikusi, ka, tā kā (pēc Vispārējās tiesas domām) iestādēm esot bijušas pilnvaras noteikt daudz plašāku tirdzniecības embargo pret Birmu/Mjanmu, a fortiori tām esot pilnvaras noteikt šo līdzekļu iesaldēšanas pasākumu privātpersonai.

Otrkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, nosakot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam ir pierādīšanas pienākums atspēkot pieņēmumu, ka viņš ir guvis labumu no režīma. Pierādīšanas pienākumam ir jābūt Padomei, lai tā pamatotu ierobežojošu pasākumu noteikšanu apelācijas sūdzības iesniedzējam un iesniegtu pierādījumus, kas to pamatotu.

Treškārt, Vispārējā tiesa ir kļūdaini noteikusi, ka Padome esot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu apelācijas sūdzības iesniedzēja iekļaušanai regulā. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, ja Padome regulā iekļauj privātpersonu, skaidri norādot, ka tā gūst labumu no režīma ekonomikas politikas, Padomei ir jāsniedz faktisks un konkrēts šī viedokļa pamatojums attiecībā uz pašu apelācijas sūdzības iesniedzēju.

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, nosakot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam nav piemērojamas tiesības uz aizstāvību. Tiesības uz aizstāvību, tostarp tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu un tiesības uz efektīvu pārbaudi tiesā, ir Eiropas Savienības likuma varas pamata aspekti, kuri ir piemērojami visos gadījumos, kad Savienības iestādes ievieš pasākumu, ar kuru tieši un nelabvēlīgi tiek skarta privātpersona. Turklāt Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, nosakot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību (pieļaujot, ka tās ir piemērojamas) netika pārkāptas, jo uzklausīšana neradītu atšķirīgu rezultātu tādēļ, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs neesot iesniedzis informāciju, kas varētu radīt atšķirīgu novērtējumu.

Piektkārt, Vispārējā tiesa ir piemērojusi kļūdainu pārskatīšanas standartu lēmumiem, ar kuriem persona tiek iekļauta regulas par līdzekļu iesaldēšanu pielikumā. Šāda veida lēmuma tiesiskuma pārbaudei tiesā ir jāattiecas uz to faktu un apstākļu izvērtēšanu, kuri minēti kā šī pasākuma pamatojums, un pierādījumiem un informāciju, ar ko ir pamatots šis vērtējums.

9)	Visbeidzot, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentus, ka ir pārkāptas viņa tiesības uz īpašumu un ka regula viņam tika piemērota nepamatoti un nesamērīgi.

(1) Padomes 2008. gada 25. februāra Regula (EK) Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu un atceļ Regulu (EK) Nr. 817/2006 (OV L 66, 1. lpp.).

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/13

Prasība, kas celta 2010. gada 29. jūlijā — Eiropas Komisija/Somijas Republika

(Lieta C-380/10)

()

2010/C 260/16

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Alcover San Pedro un K. Nyberg)

Atbildētāja: Somijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvas 2007/2/EK (1), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE), prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu attiecībā uz Ālandes salu provinci, Somijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Somijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai beidzās 2009. gada 14. maijā.

(1) OV 2007, L 108, 1. lpp.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 6. augustā iesniedza Supreme Court (Īrija) — J. McB./L. E.

(Lieta C-400/10)

()

2010/C 260/17

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court, Īrija

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: J. McB.

Atbildētāja: L. E.

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 (1) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 (2) atcelšanu, kas interpretēta vai nu saskaņā ar Eiropas Savienības pamattiesību hartas 7. pantu, vai arī citādi, liedz dalībvalstij savos tiesību aktos paredzēt prasību, ka bērna tēvam, kas nav precējies ar viņa māti, ir jāiegūst kompetentās tiesas rīkojums, ar kuru viņam ir piešķirtas uzraudzības tiesības, lai varētu atzīt, ka viņam ir “uzraudzības tiesības”, kas padara minētā bērna aizvešanu no viņa pastāvīgās dzīvesvietas valsts par nelikumīgu atbilstoši minētās regulas 2. panta 11. punktam?

(1) Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 1. lpp.).

(2) Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1347/2000 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem (OV L 160, 19. lpp.).

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/14

Vispārējās tiesas 2010. gada 7. jūlija rīkojums — Huta Buczek u.c./Komisija

(Apvienotās lietas T-440/07, T-465/07 un T-1/08) (1)

(Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2010/C 260/18

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Huta Buczek Sp. z o.o. (Sosnowiec, Polija) (pārstāvis — D. Szlachetko-Reiter, advokāts) (lieta T-440/07); Emilian Salej, Technologie Buczek S.A. maksātnespējas administrators (Laryszów, Polija); Technologie Buczek S.A. (Sosnowiec, Polija) (pārstāvis — D. Szlachetko-Reiter, advokāts) (lieta T-465/07); un Buczek Automotive Sp. z o.o. (Sosnowiec, Polija) (pārstāvji — sākotnēji T. Gackowski, pēc tam D. Szlachetko-Reiter un noslēgumā J. Jurczyk, advokāti) (lieta T-1/08)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — K. Gross, M. Kaduczak, A. Stobiecka-Kuik un K. Herrmann)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: Polijas Republika (pārstāvji — sākotnēji M. Niechciał, pēc tam M. Krasnodebska-Tomkiel un M. Rzotkiewicz) (lietas T-440/07 un T-1/08)

Priekšmets

Komisijas 2007. gada 23. oktobra Lēmuma C(2007) 5087, galīgā red., par valsts atbalstu Nr. C 23/2006 (ex NN 35/2006), ko Polijas Republika piešķīrusi tēraudu ražojošajam Technologie-Buczek koncernam, daļēja atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	lietā T-465/07, ciktāl tajā prasību ir cēlis Emilian Salej, izbeigt tiesvedību pirms sprieduma taisīšanas;

2)	lietā T-465/07, ciktāl tajā prasību ir cēlis Emilian Salej, katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 64, 08.03.2008.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/14

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 29. jūlija rīkojums — Cross Czezh/Komisija

(Lieta T-252/10 R)

(Pagaidu noregulējums - Sestā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem - Vēstule, ar kuru tiek apstiprināti finanšu revīzijas rezultāti - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Formas prasību neievērošana - Nepieņemamība)

2010/C 260/19

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cross Czech a.s . (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvis — T. Schollaert, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un W. Roels)

Priekšmets

Pieteikums par Komisijas 2010. gada 12. marta vēstules, ar kuru tiek apstiprināti revīzijas rezultāti par finanšu ziņojumiem, ko prasītāja par periodu no 2005. gada 1. februāra līdz 2008. gada 30. aprīlim iesniegusi saistībā ar projektiem eMapps.com, CEEC IST NET un Transfer-East, piemērošanas apturēšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/15

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 22. jūlija rīkojums — Fondation IDIAP/Komisija

(Lieta T-286/10 R)

(Pagaidu noregulējums - Sestā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem - Vēstule, ar kuru apstiprināti finanšu revīzijas secinājumi - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu un pagaidu pasākumu noteikšanu - Steidzamības neesamība)

2010/C 260/20

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Fondation de l’Institut de recherche IDIAP (Martigny, Šveice) (pārstāvis — G. Chapus-Rapin, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Dintilhac un A. Sauka)

Priekšmets

Būtībā pieteikums apturēt Komisijas 2010. gada 11. maija vēstules, ar kuru apstiprināti revīzijas secinājumi attiecībā uz izmaksu atskaitēm, ko prasītāja bija iesniegusi par laikposmu no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim saistībā ar projektu Amida, kā arī par laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim saistībā ar projektiem Bacs un Dirac, piemērošanu

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/15

Prasība, kas celta 2010. gada 1. jūlijā — Monty Program/Komisija

(Lieta T-292/10)

()

2010/C 260/21

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Monty Program AB (Tuusula, Somija) (pārstāvji — H. Anttilainen-Mochnacz, lawyer un C. Pouncey, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2010. gada 21. janvāra lēmuma Nr. C(2010) 142, galīgā redakcija, 1. punktu lietā COMP/M. 5529 — Oracle/Sun Microsystems un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītāja saskaņā ar LESD 263. pantu lūdz atcelt 1. punktu Komisijas 2010. gada 21. janvāra lēmumā Nr. C(2010) 142, galīgā redakcija, lietā COMP/M. 5529 — Oracle/Sun Microsystems, ar kuru Oracle Corporation iegūtā vienpersoniskā kontrole pār Sun Microsystems atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 139/2004 (1) tiek atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību.

Savu prasījumu pamatojumam prasītāja izvirza šādus pamatus.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija esot kļūdaini vērtējusi Oracle saistību raksturu, tādējādi pārkāpjot EK Apvienošanās regulas 2. pantu un Komisijas paziņojumu par pieņemamiem aizsardzības līdzekļiem (2). Prasītāja uzskata, ka Komisija, nepareizi kvalificējot Oracle desmit saistības attiecībā uz turpmāko rīcību kā jaunus faktiskus apstākļus, kas ļautu novērst visas šaubas par konkurenci un pieņemt beznosacījumu lēmumu par atbilstības pārbaudi, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija, nepiemērojot Komisijas paziņojumu par pieņemamiem aizsardzības līdzekļiem, un līdz ar to neveicot attiecībā uz saistībām tirgus pārbaudi, esot pārkāpusi gan būtiskas procesuālās normas, gan prasītājas tiesisko paļāvību, liedzot tai iespēju formāli paust savu nostāju par zināmajām Oracle saistībām. Turklāt, kvalificējot Oracle saistības kā jaunus faktiskus apstākļus un nevis kā saistību uzņemšanos, Komisija esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras.

Treškārt, Komisija esot pārkāpusi EK Apvienošanās Regulas 2. pantu, nepareizi novērtējot saistību sekas attiecībā uz Oracle pēc apvienošanās, un tādējādi neesot izpildījusi saskaņā ar ES tiesībām Komisijai saistošos pierādījumu standartus, pieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Līdz ar to Komisija, pieņemot lēmumu par atbilstības pārbaudi saskaņā ar EK Apvienošanās Regulas 2. pantu, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu konkurences ierobežojumu, kurus attiecībā uz Oracle pēc apvienošanās noteica citi pirmkoda konkurenti, izvērtēšanā. Komisija esot pieļāvusi kļūdu, vērtējot, ka, pat ja Oracle pēc apvienošanās izslēgtu MySQL (Sun Microsystem galvenais datubāzu programmatūras produkts) no tirgus, citi pirmkoda datubāzu pārdevēji aizvietotu MySQL radīto konkurences ierobežojumu.

(1) Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (OV L 24, 1. lpp.).

(2) Komisijas paziņojums par pieņemamiem aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 802/2004 (OV C 267, 1. lpp.).

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/16

Prasība, kas celta 2010. gada 6. jūlijā — Seven Towns Ltd/ITSB

(Lieta T-293/10)

()

2010/C 260/22

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Seven Towns Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — E. Schäfer, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 29. aprīļa lēmumu lietā R 1475/2009-1 daļā, kurā ir noraidīts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 5650817;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp saistībā ar juridisko pārstāvību.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: preču zīme, ko būtībā veido krāsa un kas ir aprakstīta kā “sešas virsmas, kas ir ģeometriski sakārtotas kā trīs paralēlu virsmu pāri, no kuriem katrs pāris ir perpendikulāri izvietots attiecībā pret pārējiem diviem pāriem, kurus raksturo tas, ka (i) jebkurām divām blakus virsmām ir atšķirīgas krāsas un (ii) katrai virsmai ir režģveida struktūra, ko veido melnas līnijas, kas sadala virsmu deviņos vienādos segmentos”. Norādītās krāsas bija sarkana (PMS 200C), zaļa (PMS 347C), zila (PMS 293C), oranža (PMS 021C), dzeltena (PMS 012C), balta un melna attiecībā uz precēm, kas ietilpst 28. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 5650817

Pārbaudītāja lēmums: noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: apstrīdēto lēmumu atcelt un noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 5650817

Izvirzītie pamati: sava pieteikuma pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

Sava pirmā pamata ietvaros prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpti lietas pareizas izskatīšanas principi, pārkāpjot Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 80. panta 1. un 2. punktu kopsakarā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2868/95 53. noteikuma a) apakšpunktu, jo Apelāciju padome esot kļūdaini izvērtējusi jautājumu pēc būtības.

Sava otrā pamata ietvaros prasītāja uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas tās tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, pārkāpjot Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 64. panta 1. punktu, jo Apelāciju padome esot savu lēmumu balstījusi uz pilnīgi jaunu argumentu, nelūdzot prasītāju iesniegt savus apsvērumus

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/17

Prasība, kas celta 2010. gada 30. jūnijā — CBp Carbon Industries/ITSB

(Lieta T-294/10)

()

2010/C 260/23

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CBp Carbon Industries, Inc. (Ņujorka, ASV) (pārstāvji — J. Fish, Solicitor un S. Malynicz, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 21. aprīļa lēmumu lietā R 1361/2009-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “CARBON GREEN” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 973531

Pārbaudītāja lēmums: Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: sava pieteikuma pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

Sava pirmā pamata ietvaros prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, jo Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdu, novērtējot attiecīgās vārdiskās preču zīmes atšķirtspēju attiecībā uz atbilstošajām precēm.

Sava otrā pamata ietvaros prasītāja uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts, jo Apelāciju padome (i) esot pieļāvusi kļūdu attiecībā uz attiecīgās preču zīmes nozīmi un sintaksi, tāpat arī attiecībā uz tās spēju būt attiecīgās preces nepastarpināti un tieši aprakstošam apzīmējumam; (ii) no vienas puses, esot pamatoti secinājusi, ka konkrētā sabiedrības daļa esot specializēta, tomēr, no otras puses, pēc savas iniciatīvas neesot konstatējusi faktus, kas liecinātu, ka preču zīme minētās sabiedrības daļas uztverē esot aprakstoša; un (iii), pamatojoties uz pierādījumiem, neesot konstatējusi, ka attiecīgajā specializētajā jomā pastāvot saprātīga iespēja, ka citi tirgus dalībnieki varētu vēlēties izmantot apzīmējumu nākotnē.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/17

Prasība, kas celta 2010. gada 7. jūlijā — Arrieta D. Gross/ITSB — Toro Araneda (“BIODANZA”)

(Lieta T-298/10)

()

2010/C 260/24

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Arrieta D. Gross (Hamburga, Vācija) (pārstāvis — J.-P. Ewert, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Rolando Mario Toro Araneda (Santiago de Chile, Čīle)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2010. gada 13. aprīļa lēmumu lietā R 1149/2009-2;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, un

—	piespriest otram procesa Apelāciju padomē dalībniekam, ja tas iestājas šajā lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas prasītājai radušies procesā Apelāciju padomē

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “BIODANZA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 41. un 44. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas vārdiskas preču zīmes “BIODANZA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16. un 41. klasē, reģistrācija Nr. 2905152; Dānijas vārdiskas preču zīmes “BIODANZA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 41. un 44. klasē, reģistrācija Nr. VA 199500708

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt attiecībā uz daļu no apstrīdētājām precēm un pakalpojumiem un atļaut veikt reģistrāciju attiecībā uz pārējām precēm un pakalpojumiem

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību apmierināt, apstrīdēto lēmumu atcelt un iebildumus noraidīt pilnībā

Izvirzītie pamati: sava pieteikuma pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

Sava pirmā pamata ietvaros prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. un 5. punkts, jo Apelāciju padome esot kļūdaini konstatējusi, ka prasītāja neesot pierādījusi, ka agrākā preču zīme ir bijusi faktiski izmantota dalībvalstī, kurā agrākā valsts preču zīme ir aizsargāta izmantošanai Kopienā.

Sava otrā pamata ietvaros prasītāja uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2868/95 22. noteikuma 2) punkts, jo Apelāciju padome neesot lūgusi prasītāju sniegt nepieciešamos pierādījumus, kā tas būtu bijis jānosaka.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/18

Prasība, kas celta 2010. gada 14. jūlijā — In ‘t Veld/Komisija

(Lieta T-301/10)

()

2010/C 260/25

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sophie in ‘t Veld (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — O. Brouwer un J. Blockx, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2010. gada 4. maija Lēmumu, ref. SG.E.3/HP/psi-Ares (2010) 234950, pilnībā noraidīt prasītājas atkārtoto lūgumu piekļūt dokumentiem; un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot personu, kas iestājušās lietā, izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz saskaņā ar LESD 263. pantu atcelt Komisijas 2010. gada 4. maija Lēmumu atteikt pilnu piekļuvi, kuru prasītāja lūdza saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (1), dokumentiem saistībā ar sarunām par jauno Nolīgumu par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu.

Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza šādus pamatus.

Pirmkārt, ar Komisijas lēmumu tiek pārkāpts Regulas Nr. 1049/2001 8. panta 3. punkts, jo ar to tiek netieši atteikts piekļūt virknei dokumentu, kurus ir pieprasījusi prasītāja, un netiek paskaidrots, kādēļ piekļuve šiem dokumentiem tiek liegta.

Otrkārt, attiecīgas lēmums ir balstīts uz kļūdainu Regulas Nr. 1049/2001 piemērošanu, jo Komisija netika uzskatījusi 4. panta 4. punktu par procesuālo noteikumu saistībā ar konsultācijām ar trešajām personām un faktiski to tika piemērojusi kā papildus izņēmumu no pienākuma sniegt piekļuvi dokumentiem.

Treškārt, ar Komisijas lēmumu tika tiesību un faktu ziņā nepareizi piemērots Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums:

—	pirmkārt, jo Komisijas sniegtos vispārējos iemeslus principā neaptver izņēmums, kas paredzēts saistībā ar sabiedrības interešu aizsardzību sakarā ar Eiropas Savienības ārējām attiecībām;

—	otrkārt, apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas acīmredzamas kļūdas atsevišķo dokumentu vērtējumā.

Turklāt, ja Vispārējā tiesa uzskatīs, ka prasītājas pieprasīto dokumentu kādas daļas ir aizsargātas saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu, prasītāja apgalvo, ka 4. panta 6. punkts ir ticis nepareizi piemērots un nav izpildīts samērīguma princips tiktāl, ciktāl Komisija netika izvērtējusi, vai būtu bijis pienācīgi sniegt daļēju piekļuvi un attiecināt atteikumu uz dokumentu daļām, kurš būtu pilnībā atbilstīgs un pilnībā nepieciešams.

Visbeidzot, prasītāja arī apgalvo, ka Komisija netika izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu attiecīgajam lēmumam, tādējādi pārkāpjot LESD 296. pantu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L145, 43. lpp.).

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/19

Prasība, kas celta 2010. gada 15. jūlijā — Crocs/ITSB — Holey Soles un Partenaire Hospitalier International (apavu attēlojums)

(Lieta T-302/10)

()

2010/C 260/26

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Crocs, Inc. (Delaware, ASV) (pārstāvis — I. R. Craig, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Pārējie procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieki: Holey Soles Holdings Ltd (Vankūvera, Kanāda) un Partenaire Hospitalier International (La Haie Foissière, Francija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju trešās padomes 2010. gada 26. marta lēmumu lietā R 9/2008-3;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas reģistrētais dizainparaugs, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: Nr. 257001-0001 (apavi)

Kopienas dizainparauga īpašniece: prasītāja

Lietas dalībnieki, kas lūdz atzīt Kopienas dizainparaugu par spēkā neesošu: pārējie procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieki

Anulēšanas nodaļas lēmums: Kopienas dizainparaugu atzīt par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 7. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkts, jo Apelāciju padome esot kļūdaini piemērojusi šīs normas, tādējādi izdarot nepareizus secinājumus par Kopienas dizainparauga novitāti, individuālo raksturu un tehnisko funkciju

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/20

Prasība, kas celta 2010. gada 14. jūlijā — dm drogeriemarkt GmbH & Co KG/ITSB — S.E.M.T.E.E. (“caldea”)

(Lieta T-304/10)

()

2010/C 260/27

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: dm drogeriemarkt GmbH & Co KG (Karlsruhe, Vācija) (pārstāvji — O. Bludovsky un P. Hiller, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: S.E.M.T.E.E. (Escaldes Engornay, Andora)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 29. aprīļa lēmumu lietā R 899/2009-1 un, grozot to, noraidīt prasītājas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu;

—	pakārtoti, atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 29. aprīļa lēmumu lietā R 899/2009-1 un nodot lietu jaunai izskatīšanai Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi);

—	pakārtoti, atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 29. aprīļa lēmumu lietā R 899/2009-1.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: oranžas, zilas un baltas krāsas grafiska preču zīme “caldea” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 35., 37., 42., 44. un 45. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 5691845

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: starptautiska vārdiskas preču zīmes “BALEA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 5. un 8. klasē, reģistrācija Nr. 894004

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini novērtējusi, ka nepastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/20

Prasība, kas celta 2010. gada 23. jūlijā — Yusef/Komisija

(Lieta T-306/10)

()

2010/C 260/28

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hani El Sayyed Elsebai Yusef (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — E. Grieves, Barrister, un H. Miller, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt, ka Komisijas bezdarbība un prasītāja nesvītrošana no Padomes Regulas (EK) Nr. 881/2002 1. pielikuma ir prettiesiska;

—	piespriest Komisijai nekavējoties svītrot prasītāju no minētā pielikuma;

—	piespriest Komisijai segt ne tikai pašai savus tiesāšanās izdevumus, bet atlīdzināt arī prasītāja tiesāšanās izdevumus un samaksāt visas summas, ko Tiesa ir izmaksājusi avansā kā juridisko palīdzību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs, pamatojoties uz LESD 265. pantu, lūdz atcelt Komisijas 2005. gada 5. oktobra Regulu (EK) Nr. 1629/2005, ar ko 54. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban (1), tiktāl, ciktāl tā attiecas uz viņu.

Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija nekad nav neatkarīgi izvērtējusi prasītāja iekļaušanas 1. pielikumā pamatojumu un nav prasījusi norādīt iemeslus viņa iekļaušanai minētajā pielikumā.

Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija nav viņam norādījusi nevienu iemeslu, kas varētu pamatot viņa iekļaušanu 1. pielikumā, tādējādi pārkāpdama viņa tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību līdzekli, tiesības aizstāvēties un tiesības uz īpašumu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju.

Treškārt, prasītājs apgalvo, ka Komisijas atteikšanās svītrot prasītāju no 1. pielikuma ir nesaprātīga, jo nav neviena pamata, kas atbilstu attiecīgajiem kritērijiem par iekļaušanu 1. pielikumā, un Apvienotās Karalistes Ārlietu un sadraudzības lietu birojs (Foreign and Commonwealth Office) ir norādījis, ka prasītājs vairs neatbilst attiecīgajiem kritērijiem.

(1) OV L 260, 10. lpp.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/21

Prasība, kas celta 2010. gada 28. jūlijā — ELE.SI.A/Komisija

(Lieta T-312/10)

()

2010/C 260/29

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Elettronica e sistemi per automazione (ELE.SI.A) SpA (Guidonia Montecelio, Itālija) (pārstāvji — S. Bariatti, P. Tomassi, P. Caprile, avvocati)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt un noteikt, ka ELESIA ir atbilstīgi izpildījusi līgumā paredzētos pienākumus;

—	atzīt un noteikt, ka Komisija, nepiešķirot summas, kuras vajadzīgas, lai ELESIA varētu izpildīt tai noteiktās darbības, un pieprasot atmaksāt jau piešķirtās summas, ir pārkāpusi līgumā paredzētos pienākumus;

—	attiecīgi piespriest Komisijai samaksāt summu EUR 83 627,68 apmērā kopā ar procentiem, lai segtu tās izmaksas, kuras ELESIA radās saistībā ar projektu un kuras Komisija vēl nav apmaksājusi;

—	attiecīgi anulēt, atcelt — izdodot arī kredītrīkojumus — vai arī katrā ziņā par prettiesiskām atzīt parādzīmes, pamatojoties uz kurām Komisija pieprasa atmaksāt summas, kuras jau tika piešķirtas ELESIA, un piespriest atlīdzināt zaudējumus;

—	katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā sabiedrība, kas ir prasītāja šajā lietā un konsorcija vadītāja, ar atbildētāju noslēdza līgumu par projekta “I-Way, Intelligent co-operative system in cars for road safety” īstenošanu, kas tika apmaksāts “Sestās pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai” paredzētā finansējuma ietvaros.

Eiropas Komisija, uzskatot, ka attiecīgā projekta izpildē tika pieļauti vairāki būtiski pārkāpumi, nolēma pārtraukt līgumu.

Prasītāja uzskata, ka, no vienas puses, Komisijas rīcība ir pilnīgi pretēja attiecīgajiem līgumā paredzētajiem noteikumiem un tādiem piemērojamo tiesību principiem kā vienlīdzības, samērīguma, labas pārvaldības principiem un, no otras puses, norāda, ka, nesakoties uz to, ka gandrīz visu 36 mēnešu garumā — līgumā paredzētais termiņš — prasītāja atbilstīgi izpildīja visas līgumā paredzētās darbības, Komisija neparedz piešķirt jebkādu atlīdzību, jo saskaņā ar revīziju tika pieļauti vairāki pārkāpumi, kaut gan prasītāja kopš līguma noslēgšanas brīža un arī pēc tam sadarbojās labā ticībā.

Savu prasījumu atbalstam prasītāja it īpaši apgalvo, ka tā ir atbilstīgi izpildījusi līgumsaistības un ka Komisija savukārt ir pārkāpusi līguma vispārējo nosacījumu II.1.11., II.16.1., II.16.2. un II.29. pantu, kā arī prasītājas tiesības uz aizstāvību un Regulā Nr. 2185/96 (1) paredzēto tiesisko regulējumu.

(1) Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996, 2. lpp).

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/22

Prasība, kas celta 2010. gada 26. jūlijā — Three-N-Products Private/ITSB — Shah (“AYUURI NATURAL”)

(Lieta T-313/10)

()

2010/C 260/30

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Three-N-Products Private Ltd (New Delhi, Indija) (pārstāvis — C. Jäger, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Mr. S. Shah, Mr. A. Shah, Mr. M. Shah — līgumsabiedrība t/a FUDCO (Wembley, Apvienotā Karaliste)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 1. jūnija lēmumu lietā R 1005/2009-4;

—	uzdot atbildētājam apstiprināt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Iebildumu nodaļas 2009. gada 2. jūlija lēmumu un pilnībā noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 5805387;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei, ja tā iestājas šajā lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas prasītājai radušies procesā Apelāciju padomē un Iebildumu nodaļā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “AYUURI NATURAL” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas grafiskas preču zīmes “Ayur”, reģistrācija Nr. 2996098, tostarp attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē, Kopienas vārdiskas preču zīmes “AYUR” reģistrācija Nr. 5429469, tostarp attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt un reģistrācijas pieteikumu noraidīt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību apmierināt, apstrīdēto lēmumu atcelt un iebildumus noraidīt

Izvirzītie pamati: sava pieteikuma pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

Sava pirmā pamata ietvaros prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. un 8. pants, jo Apelāciju padome esot kļūdaini norādījusi, ka sajaukšanas iespēja nepastāv un ka agrākajām preču zīmēm ir suģestīva nozīme attiecībā uz konkrētajām precēm, kas samazina agrāko preču zīmju atšķirtspēju.

Sava otrā pamata ietvaros prasītāja uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 65. panta 2. punkts, jo Apelāciju padome, pieņemot apstrīdēto lēmumu, esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, jo lēmums ir neobjektīvs un juridiski nepamatots.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/23

Prasība, kas celta 2010. gada 19. jūlijā — Constellation Brands/ITSB (“COOK'S”)

(Lieta T-314/10)

()

2010/C 260/31

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Constellation Brands, Inc. (Ņujorka, ASV) (pārstāvis — B. Brandreth, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 29. aprīļa lēmumu lietā R 1048/2009-1;

—	nodot lietu jaunai izskatīšanai Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) un uzdot nodrošināt restitutio in integrum attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 942128;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “COOK’S”

Preču zīmju un reģistra departamenta lēmums: pieteikumu par restitutio in integrum noraidīt un apstiprināt Kopienas preču zīmes reģistrācijas Nr. 942128 atzīšanu par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 81. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdu šī panta piemērošanā un faktu vērtējumā, uzskatot, ka prasītājas pārstāvji neesot ievērojuši pienācīgo rūpību attiecīgajos apstākļos

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/23

Prasība, kas celta 2010. gada 23. jūlijā — Consorzio del vino nobile di Montepulciano u.c./Komisija

(Lieta T-318/10)

()

2010/C 260/32

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Consorzio del vino nobile di Montepulciano (Montepulciano, Itālija), Contucci di Alamanno Contucci&C. Società Agricola Sas (Montepulciano, Itālija), Villa S. Anna Società Semplice Agricola di Fabroni Anna S. E M. Società Seplice (Montepulciano, Itālija), Conventino Società Agricola per Azioni (Montepulciano, Itālija) (pārstāvji — D. Dodaro, S. Cianciullo, G. Brini, G. Nazzi, avvocati)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atzīt par spēkā neesošu un nepiemērojamu vai katrā ziņā atcelt ar apstrīdēto regulu izdarīto grozījumu Komisijas Regulas (EK) Nr. 607/2009 XV pielikumā tiktāl, ciktāl ar apstrīdēto regulu kļūdaini tiek norādīts, ka ir jālabo šī pielikuma B daļā pieļauto tehnisko kļūdu un, piemērojot Regulas Nr. 607/09 62. panta 3. un 4. punktā paredzēto atkāpju sistēmu, vīnogu šķirnes nosaukums “Montepulciano” ir jānorāda cilmes vietas nosaukuma “Vino Nobile di Montepulciano” vietā, neņemot vērā šī nosaukuma īpašo raksturu;

—

pakārtoti, atzīt par spēkā neesošu un nepiemērojamu vai katrā ziņā atcelt ar apstrīdēto regulu izdarīto grozījumu XV pielikumā tiktāl, ciktāl vīnogu šķirnes nosaukums “Montepulciano” tiek pārcelts uz šī pielikuma A daļu, lai tam piemērotu Regulas (EK) Nr. 607/2009 62. panta 3. punktu, kas attiecas uz tādu vīnogu šķirņu nosaukumiem, kuri sastāv no vai kuros ir iekļauts aizsargātu cilmes vietas nosaukums, aizsargāto vietas nosaukumu norādīja tikai ar vienu vārdu “Montepulciano”, izdzēšot tradicionāli lietoto terminu “Vino Nobilie di Montepulciano”, kas kopš tās atzīšanas veido būtisku cilmes vietas nosaukuma daļu;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Regulu Nr. 401/2010 (1) tiktāl, ciktāl Komisija, to pieņemot ar nolūku labot kļūdu saistībā ar vīnogu šķirnes nosaukumu Montepulciano, kas minēts Regulas Nr. 607/2009 (2) XV pielikuma “B” daļā, nosaukumu pārcēla uz šī paša XV pielikuma “A” daļu un tajā pašā laikā no saraksta pirmās ailes dzēsa tradicionālo terminu “Vino Nobile di Montepulciano”.

Tādējādi atbildētāja, pārceļot tekstu, izdarīja būtisku grozījumu, radot tādas sekas, kuras ir daudz plašākas par tām, kuras ir atļautas, piemērojot Regulas Nr. 607/2009 62. panta 3. punktu. Līdz ar to atbildētāja acīmredzami pārsniedza savu rīcības brīvību, jo tā šo tiesību noteikumu neatbilstīgi izmantoja mērķiem, kuri pārsniedz tos, kurus ar to cenšas sasniegt, tādējādi nodarot kaitējumu Vino Nobile di Montepulciano, Consorzio del Vino Nobile ražotājiem, patērētājiem un tirgum.

Tāpat prasītāji norāda uz TRIPS Līguma 23. panta pārkāpumu. Šajā sakarā tie apgalvo, ka tradicionālā nosaukuma “Vino Nobile” dzēšana no aizsargātās cilmes vietas nosaukuma “Vino Nobile di Montepulciano” nav pietiekošs vai atbilstīgs pasākums TRIPS Līgumā paredzēto mērķu sasniegšanai, jo ar to var radīt neskaidrību tieši tiem patērētājiem, kuri ir no Kopienas, nevis Itālijas, un kurus var viegli maldināt ar tādu marķējumu, ar kuru tāds pats uzsvars tiek likts uz terminu “Montepulciano”. Līdz ar to nav skaidras nošķirtības starp vairākiem produktiem ar vienu un to pašu nosaukumu, kas tiek norādīts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, bez atsauces uz tradicionālo terminu, vai arī kā norāde uz šķirnes norādi, kurai, salīdzinot ar ģeogrāfisko norādi, ir priekšroka.

(1) Komisijas 2010. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 401/2010, ar kuru groza un labo Regulu (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu (OV L 117, 11.05.2010., 13. lpp.).

(2) Komisijas 2009. gada 14. jūlija Regula (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu (OV L 193, 24.07.2009., 60. lpp.).

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/24

Prasība, kas celta 2010. gada 2. augustā — Fürstlich Castell’sches Domänenamt/ITSB — Castel Frères (“CASTEL”)

(Lieta T-320/10)

()

2010/C 260/33

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fürstlich Castell'sches Domänenamt, Albrecht Fürst zu Castell-Castell (Castell, Vācija) (pārstāvji — R. Kunze, Solicitor, G. Würtenberger un T. Wittmann, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Castel Frères SA (Blanquefort, Francija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2010. gada 4. maija lēmumu lietā R 962/2009-2;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: vārdiska preču zīme “CASTEL” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 2678167

Kopienas preču zīmes īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu, preču zīmes tiesības: lietas dalībniece, kas lūdz atzīt [preču zīmi] par spēkā neesošu, savu lūgumu pamatoja ar absolūtiem atteikuma pamatojumiem atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. pantam

Anulēšanas nodaļas lēmums: noraidīt pieteikumu par preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome: (i) no vienas puses, esot pareizi atzinusi, ka “Castell” esot atpazīstama izcelsmes norāde attiecībā uz vīnu, tomēr, no otras puses, esot kļūdījusies, uzskatot, ka apstrīdētā preču zīme “CASTEL” esot acīmredzami atšķirīga no “Castell”, un tādējādi secināja, ka apstrīdēto preču zīmi varot reģistrēt, (ii) secinot, ka “CASTEL” esot vārds, kas vīna nozarē parasti tiek izmantots attiecībā uz “castle” (pils), neesot secinājusi, ka “CASTEL” nevar tikt reģistrēta; Padomes Regulas Nr. 207/2009 63., 64., 75. un 76. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome pienācīgi neesot ņēmusi vērā izvirzītos faktus un argumentus; Padomes Regulas Nr. 207/2009 65. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot rīkojusies ultra vires, pamatojot savu lēmumu ar “mierīgu līdzāspastāvēšanu”, lai gan šī doktrīna neesot attiecināma uz preču zīmes reģistrēšanas apsvērumiem

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/25

Prasība, kas celta 2010. gada 4. augustā — SA.PAR./ITSB — Salini Costruttori (“GRUPPO SALINI”)

(Lieta T-321/10)

()

2010/C 260/34

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SA.PAR. Srl (Roma, Itālija) (pārstāvji — A. Masetti Zannini de Concina, avvocato, M. Bussoletti, avvocato, un G. Petrocchi, avvocato)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Salini Costruttori SpA (Roma, Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—	apmierināt šo prasību;

—	atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 21. aprīļa lēmumu sakarā ar Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu un pamatojuma nenorādīšanu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un procesā Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: vārdiska preču zīme “GRUPPO SALINI” (reģistrācijas pieteikums Nr. 3 832 161) attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 36., 37. un 42. klasē

Kopienas preču zīmes īpašnieks: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: SALINI COSTRUTTORI S.p.A.

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu, preču zīmes tiesības: Itālijā plaši pazīstama preču zīme, faktiska, domēna nosaukumu un sabiedrības nosaukumu atveidojoša preču zīme “SALINI” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 36., 37. un 42. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu par spēkā neesamību noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apstrīdēto lēmumu atcelt un Kopienas preču zīmi atzīst par spēkā neesošu

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta, kopsakarā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un tā paša panta 2. punkta c) apakšpunktu, pārkāpums, kā arī šīs regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums un pamatojuma nenorādīšana

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/25

Prasība, kas celta 2010. gada 30. jūlijā — Clasado/Komisija

(Lieta T-322/10)

()

2010/C 260/35

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Clasado Ltd. (Milton Keynes, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — G.C. Facenna, Barrister, M.E. Guinness un M.C. Hann, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt tās Komisijas 2010. gada 5. maija Regulu (ES) Nr. 382/2010 (1) un Nr. 384/2010 (2) daļas, kuras ir saistītas ar prasītāja iesniegtajām veselīguma norādēm attiecībā uz BimunoBT (BGOS) Prebiotic;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājs atbilstoši LESD 263. pantam lūdz atcelt tās Komisijas 2010. gada 5. maija Regulu (ES) Nr. 382/2010 un Nr. 384/2010 daļas, kurās ir nolemts, ka prasītāja iesniegtās veselīguma norādes attiecībā uz BimunoBT (BGOS) Prebiotic, kas ir prebiotisks uztura bagātinātājs, kurš stiprina cilvēku imūnsistēmu, palīdz uzturēt veselīgu kuņģa un zarnu trakta darbību, kā arī samazina ceļotāju diarejas risku, neatbilst Regulā (EK) Nr. 1924/2006 (3) noteiktajiem kritērijiem un tādējādi tām nevar piešķirt atļauju.

Savas prasības pamatojumam prasītājs ir izvirzījis šādus prasības pamatus:

Pirmkārt, Komisija, pieņemot minētās regulas, ir pārkāpusi svarīgu procesuālu prasību, proti, kārtību, kādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu un 17. pantu pieteikuma iesniedzējs un sabiedrība sniedz atsauksmes.

Otrkārt, pārkāpjot šo prasību, Komisija kļūdaini nav ievērojusi arī Regulas (EK) Nr. 178/2002 (4) 38. panta 1. punktu, kura nolūks ir nodrošināt to, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde darbojas augstā pārredzamības līmenī.

Tāpat arī secinot, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. gada 4. decembra papildus atsauksmes par prasītāja pieteikumiem nav uzskatāmas par viedokli vai viedokļa daļu, kurš ir minēts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. pantā, šīs regulas tika pieņemtas, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā.

Turklāt Komisijas regulas, kuras lūdz atcelt, esot pieņemtas, pārkāpjot Clasado tiesības tikt uzklausītam saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (5) 41. pantu un tā tiesisko paļāvību.

Visbeidzot, Komisija ir pārkāpusi arī tiesības uz labu pārvaldību, kas ir viens no dalībvalstu konstitucionālo tradīciju vispārīgajiem principiem, un it īpaši tās lēmumu pieņēmējas pienākumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 17. pantu veikt rūpīgu un objektīvu visu tai iesniegto materiālu pārbaudi.

(1) Komisijas 2010. gada 5. maija Regula (ES) Nr. 382/2010 par atļaujas piešķiršanas atteikumu dažām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību (OV 2010 L 113, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2010. gada 5. maija Regula (ES) Nr. 384/2010 par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību (OV 2010 L 113, 6. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (OV 2006 L 404, 9. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002 L 31, 1. lpp.).

(5) Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV 2010 C 83, 389. lpp.).

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/27

Prasība, kas celta 2010. gada 1. jūlijā — De Roos-Le Large/Komisija

(Lieta F-50/10)

()

2010/C 260/36

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Simone Thérèse De Roos-Le Large('s Hertogenbosch, Nīderlande) (pārstāvji — E. Lutjens un M. H. van Loon, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru prasītājai noteikts atmaksāt apgādnieka zaudējuma pensiju, kas pārmaksāta prasītājas mirušai mātei

Prasītājas prasījumi:

—	pamatojoties uz LESD 264. pantu, atcelt Komisijas 2010. gada 12. maija lēmumu;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/27

Prasība, kas celta 2010. gada 16. jūlijā — Allgeier/FRA

(Lieta F-58/10)

()

2010/C 260/37

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Timo Allgeier (Vīne, Austrija) (pārstāvji — L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra

Strīda priekšmets un apraksts

Pirmkārt, atbildētājas lēmuma, ar kuru netika apmierināta prasītāja iesniegtā sūdzību par psiholoģisko vardarbību, atcelšana. Otrkārt, atzīšana, ka prasītājs ir cietis no psiholoģiskās vardarbības no savas priekšniecības puses, un mantiskā un morālā kaitējuma atlīdzināšana

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. gada 16. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīti sūdzības iesniedzēja prasījumi, tiktāl, ciktāl ar šo lēmumu netiek atzīts, ka viņš ir bijis psiholoģiskās vardarbības upuris no M. un A. Puses, un, ja nepieciešams, atcelt 2010. gada 6. aprīļa lēmumu noraidīt sūdzību;

—

atzīt, ka viņš ir cietis no psiholoģiskās vardarbības no M. un A. puses, un atzīt nepieciešamās disciplinārās sekas; vai, pakārtoti, i) veikt jaunu administratīvu izmeklēšanu, kas ir taisnīga, neatkarīga un objektīva, izveidojot jaunu ekspertu kolēģiju administratīvās izmeklēšanas veikšanai, un ii) veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai notiktu taisnīga izmeklēšana, bez jebkāda spiediena un iejaukšanās;

—	atlīdzināt sūdzības iesniedzēja ciesto materiālo kaitējumu, kas provizoriski noteikts EUR 71 823,23 apmērā;

—	piešķirt EUR 85 000 kā kompensāciju par morālo kaitējumu, kas izriet no tā, kā noritēja visa procedūra un kā tika pieņemts lēmums;

—	piespriest Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/28

Prasība, kas celta 2010. gada 20. jūlijā — Barthel u.c./Tiesa

(Lieta F-59/10)

()

2010/C 260/38

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Yvette Barthel (Arlona, Beļģija) un citi (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un E. Marchal, avocats)

Atbildētāja: Tiesa

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Tiesas lēmumu noraidīt prasītāju lūgumu piešķirt viņiem Padomes 1976. gada 9. februāra Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76, ar ko nosaka to ierēdņu kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt pabalstus par maiņu darbu, kā arī šo pabalstu likmes un nosacījumus (OV L 38, 1. lpp.), 1. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzēto pabalstu par maiņu darbu

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Tiesas sekretāra lēmumu noraidīt prasītāju 2009. gada 8. jūnija lūgumu viņiem piešķirt, sākot ar 2006. gada 20. decembri, Padomes 1976. gada 9. februāra Regulas Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 1. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzēto pabalstu par maiņu darbu;

—	piespriest Tiesai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/28

Prasība, kas celta 2010. gada 22. jūlijā — Chiavegato/Komisija

(Lieta F-60/10)

()

2010/C 260/39

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fulvia Chiavegato (Bettembourg, Luksemburga) (pārstāvis — F. Frabetti, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt to ierēdņu sarakstu, kas paaugstināti amatā 2009. gadā, kā arī, pakārtoti, atcelt ar šī lēmuma sagatavošanu saistītos aktus.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt to ierēdņu sarakstu, kas paaugstināti amatā 2009. gadā, kuru iecēlējinstitūcija pieņēmusi 2009. gada 13. novembrī, tiktāl, ciktāl šajā sarakstā nav iekļauts prasītājas uzvārds, kā arī, pakāroti, ar šī lēmuma sagatavošanu saistītos aktus;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/28

Prasība, kas celta 2010. gada 30. jūlijā — Esders/Komisija

(Lieta F-62/10)

()

2010/C 260/40

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jürgen Esders (Berlīne, Vācija) (pārstāvji — S. Rodriguez, M. Vandenbussche un C. Bernard-Glanz, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Komisijas lēmuma, ar kuru prasītājs 2010. gada rotācijas ietvaros ir pārcelts uz darbavietu Briselē, atcelšana

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu;

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2010. gada 27. jūlija lēmumu, ar kuru prasītājs no 2010. gada 1. septembra ir pārcelts uz darbavietu Briselē;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/29

Prasība, kas celta 2010. gada 5. augustā — Lunetta/Komisija

(Lieta F-63/10)

()

2010/C 260/41

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Calogero Lunetta (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — L. Levi un C. Christophe Bernard-Glanz, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru tiek izbeigta procedūra, kas bija uzsākta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu pēc prasītājas 2001. gada 13. augusta nelaimes gadījuma, un ar ko tai tika atzīta daļēja pastāvīga invaliditāte 6 % apmērā un piespriest atbildētājai izmaksāt prasītājai summu zaudējumu atlīdzināšanai.

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu;

—	vajadzības gadījumā lūgt atbildētājai iesniegt Eiropas Savienības tiesas priekšsēdētāja pieņemto lēmumu, ieceļot trešo ārstu komisijas ārstu;

—	vajadzības gadījumā lūgt atbildētājai iesniegt lietas, kura tika uzsākta ar numuru 10006353, dokumentu kopiju;

—

atcelt iecēlējinstitūcijas 2009. gada 28. oktobra lēmumu, ar kuru tika izbeigta atbilstoši Civildienesta noteikumu 73. pantam uzsāktā procedūra pēc prasītājas 2001. gada 13. augusta nelaimes gadījuma, un viņai atzīta pastāvīgas daļējas invaliditātes pakāpe 6 % apmērā, un tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru sūdzību noraida;

—

novērtēt “pastāvīgas daļējas invaliditātes pakāpi”, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kas bija spēkā nelaimes gadījuma dienā un palika spēkā līdz 2006. gada 1. janvārim, pārskatīt prasītājas atbilstoši Civildienesta noteikumu 73. pantam iesniegto iesniegumu ārstu komisijā, kas ir izveidota objektīvā un neitrālā veidā un kas var darboties ātri, neatkarīgi un bez a priori [viedokļa];

—	piespriest atbildētājai samaksāt zaudējumu atlīdzību, kura ir noteikta ex aequo et bono EUR 50 000 (piecdesmit tūkstoši) apmērā, par ciesto morālo kaitējumu apstrīdēto lēmumu rezultātā;

—	piespriest atbildētājai samaksāt zaudējumu atlīdzību, kuras pagaidu summa ir noteikta EUR 25 000 (divdesmit pieci tūkstoši) apmērā, par nodarītajiem materiālajiem zaudējumus apstrīdēto lēmumu rezultātā;

—	piespriest atbildētājai samaksāt nokavējuma procentus par parāda summu atbilstoši Civildienesta noteikumu 73. pantam pēc 12 % likmes par laika posmu vismaz no 2002. gada 13. augusta līdz pilnīgai parāda samaksai;

—	katrā ziņā piespriest atbildētājai samaksāt zaudējumu atlīdzību, kura ir noteikta ex aequo et bono EUR 50 000 (piecdesmit tūkstoši) apmērā, to zaudējumu atlīdzināšanai, kuri ir radušiem saprātīga termiņa pārkāpšanas rezultātā;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.260.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 260

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 25. septembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2010/C 260/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 246, 11.9.2010.	1

	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2010/C 260/02	Tiesneša, kas aizstāj Civildienesta tiesas priekšsēdētāju pagaidu noregulējuma tiesneša statusā, nozīmēšana	2

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2010/C 260/03	Lieta C-297/10: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 16. jūnijā iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) — Sabine Hennings/Eisenbahn-Bundesamt	3

2010/C 260/04	Lieta C-298/10: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 16. jūnijā iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) — Land Berlin/Alexander Mai	4

2010/C 260/05	Lieta C-309/10: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 29. jūnijā iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) — Agrana Zucker GmbH/Bundesminister für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft	4

2010/C 260/06	Lieta C-315/10: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 1. jūlijā iesniedza Tribunal da Relação do Porto (Portugāle) — Companhia Siderúrgica Nacional, CSN Cayman, Ltd/Unifer Steel, S.L., BNP — Paribas — Suisse, COLEPCCL (Portugal), S.A., BPI — Banco Português de Investimento, S.A.	5

2010/C 260/07	Lieta C-338/10: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 7. jūlijā iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) — Grünwald Logistik Service GmbH (GLS)/Hauptzollamt Hamburg-Stadt	5

2010/C 260/08	Lieta C-341/10: Prasība, kas celta 2010. gada 7. jūlijā — Eiropas Komisija/Polijas Republika	6

2010/C 260/09	Lieta C-357/10: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 19. jūlijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) — Duomo Gpa Srl/Comune di Regionale Baranzate	6

2010/C 260/10	Lieta C-358/10: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 19. jūlijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) — Gestione Servizi Pubblici Srl/Comune di Baranzate	7

2010/C 260/11	Lieta C-359/10: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 19. jūlijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) — Irtel Srl/Comune di Venegono Inferiore	8

2010/C 260/12	Lieta C-366/10: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 22. jūlijā iesniedza High Court of Justice Queen’s Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) — The Air Transport Association of America, American Airlines, Inc., Continental Airlines, Inc., United Airlines, Inc./The Secretary of State for Energy and Climate Change	9

2010/C 260/13	Lieta C-369/10 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 19. maija spriedumu lietā T-108/09 Ravensburger AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), Educa Borras, S.A.2010. gada 22. jūlijā iesniedza Ravensburger AG	10

2010/C 260/14	Lieta C-370/10 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 19. maija spriedumu lietā T-243/08 Ravensburger AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Educa Borras S.A.2010. gada 23. jūlijā iesniedza Ravensburger AG	11

2010/C 260/15	Lieta C-376/10 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 19. maija spriedumu lietā T-181/08 Pye Phyo Tay Za/Eiropas Savienības Padome, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Komisija 2010. gada 27. jūlijā iesniedza Pye Phyo Tay Za	11

2010/C 260/16	Lieta C-380/10: Prasība, kas celta 2010. gada 29. jūlijā — Eiropas Komisija/Somijas Republika	13

2010/C 260/17	Lieta C-400/10: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 6. augustā iesniedza Supreme Court (Īrija) — J. McB./L. E.	13

	Vispārējā tiesa
2010/C 260/18	Apvienotās lietas T-440/07, T-465/07 un T-1/08: Vispārējās tiesas 2010. gada 7. jūlija rīkojums — Huta Buczek u.c./Komisija (Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	14

2010/C 260/19	Lieta T-252/10 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 29. jūlija rīkojums — Cross Czezh/Komisija (Pagaidu noregulējums — Sestā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem — Vēstule, ar kuru tiek apstiprināti finanšu revīzijas rezultāti — Pieteikums par piemērošanas apturēšanu — Formas prasību neievērošana — Nepieņemamība)	14

2010/C 260/20	Lieta T-286/10 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 22. jūlija rīkojums — Fondation IDIAP/Komisija (Pagaidu noregulējums — Sestā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem — Vēstule, ar kuru apstiprināti finanšu revīzijas secinājumi — Pieteikums par piemērošanas apturēšanu un pagaidu pasākumu noteikšanu — Steidzamības neesamība)	15

2010/C 260/21	Lieta T-292/10: Prasība, kas celta 2010. gada 1. jūlijā — Monty Program/Komisija	15

2010/C 260/22	Lieta T-293/10: Prasība, kas celta 2010. gada 6. jūlijā — Seven Towns Ltd/ITSB	16

2010/C 260/23	Lieta T-294/10: Prasība, kas celta 2010. gada 30. jūnijā — CBp Carbon Industries/ITSB	17

2010/C 260/24	Lieta T-298/10: Prasība, kas celta 2010. gada 7. jūlijā — Arrieta D. Gross/ITSB — Toro Araneda (BIODANZA)	17

2010/C 260/25	Lieta T-301/10: Prasība, kas celta 2010. gada 14. jūlijā — In ‘t Veld/Komisija	18

2010/C 260/26	Lieta T-302/10: Prasība, kas celta 2010. gada 15. jūlijā — Crocs/ITSB — Holey Soles un Partenaire Hospitalier International (apavu attēlojums)	19

2010/C 260/27	Lieta T-304/10: Prasība, kas celta 2010. gada 14. jūlijā — dm drogeriemarkt GmbH & Co KG/ITSB — S.E.M.T.E.E. (caldea)	20

2010/C 260/28	Lieta T-306/10: Prasība, kas celta 2010. gada 23. jūlijā — Yusef/Komisija	20

2010/C 260/29	Lieta T-312/10: Prasība, kas celta 2010. gada 28. jūlijā — ELE.SI.A/Komisija	21

2010/C 260/30	Lieta T-313/10: Prasība, kas celta 2010. gada 26. jūlijā — Three-N-Products Private/ITSB — Shah (AYUURI NATURAL)	22

2010/C 260/31	Lieta T-314/10: Prasība, kas celta 2010. gada 19. jūlijā — Constellation Brands/ITSB (COOK'S)	23

2010/C 260/32	Lieta T-318/10: Prasība, kas celta 2010. gada 23. jūlijā — Consorzio del vino nobile di Montepulciano u.c./Komisija	23

2010/C 260/33	Lieta T-320/10: Prasība, kas celta 2010. gada 2. augustā — Fürstlich Castell’sches Domänenamt/ITSB — Castel Frères (CASTEL)	24

2010/C 260/34	Lieta T-321/10: Prasība, kas celta 2010. gada 4. augustā — SA.PAR./ITSB — Salini Costruttori (GRUPPO SALINI)	25

2010/C 260/35	Lieta T-322/10: Prasība, kas celta 2010. gada 30. jūlijā — Clasado/Komisija	25

	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2010/C 260/36	Lieta F-50/10: Prasība, kas celta 2010. gada 1. jūlijā — De Roos-Le Large/Komisija	27

2010/C 260/37	Lieta F-58/10: Prasība, kas celta 2010. gada 16. jūlijā — Allgeier/FRA	27

2010/C 260/38	Lieta F-59/10: Prasība, kas celta 2010. gada 20. jūlijā — Barthel u.c./Tiesa	28

2010/C 260/39	Lieta F-60/10: Prasība, kas celta 2010. gada 22. jūlijā — Chiavegato/Komisija	28

2010/C 260/40	Lieta F-62/10: Prasība, kas celta 2010. gada 30. jūlijā — Esders/Komisija	28

2010/C 260/41	Lieta F-63/10: Prasība, kas celta 2010. gada 5. augustā — Lunetta/Komisija	29