Eiropas Revīzijas palāta

12, rue Alcide De Gasperi, 1615 Luxembourg, LUXEMBOURG

1.1.

Saskaņā ar 287. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību Revīzijas palāta iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei deklarāciju par pārskatu ticamību un par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (saīsināti saukta arī par DAS no franču valodas “déclaration d’assurance”). Līgums arī pilnvaro Palātu papildināt šo deklarāciju ar īpašiem izvērtējumiem par katru no galvenajām ES darbības jomām.

1.2.

Mērķis darbam, kas attiecas uz Eiropas Savienības pārskatu ticamību, ir iegūt pietiekamus un atbilstošus pierādījumus, lai secinātu, vai ieņēmumi, izdevumi, aktīvi un pasīvi ir pienācīgi reģistrēti un vai gada pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par finanšu stāvokli 2009. gada 31. decembrī, kā arī par Savienības darbības rezultātiem un naudas līdzekļu plūsmu minētajā datumā noslēgtajā gadā (sk. 1.6.–1.20. punktu).

1.3.

Mērķis Palātas revīzijas darbam, kas attiecas uz 2009. gada pārskatiem pakārtoto darījumu pareizību, ir iegūt pietiekamus un atbilstošus pierādījumus (tiešus vai netiešus), lai sniegtu atzinumu par to, vai darījumi atbilst likumiskajiem un līgumiskajiem noteikumiem un vai tie ir pareizi aprēķināti (rezultātu kopsavilkumu sk. 1.21.–1.25. punktā un detalizētāku informāciju – 2.–9. nodaļā).

1.4.

Palāta analizēja Komisijas vadības apliecinājumu ticamību, proti, ģenerāldirektoru deklarācijas un Komisijas dienestu gada darbības pārskatus, kā arī attiecīgo kopsavilkuma ziņojumu, lai novērtētu, cik lielā mērā tie sniedz objektīvu novērtējumu par finanšu pārvaldības kvalitāti un, jo īpaši, vai atrunas ir izsmeļošas un pietiekamas (sk. 1.27. un 1.28. punktu un 2.–9. nodaļas punktu par Komisijas vadības apliecinājumu ticamību).

1.5.

Palāta arī pārbaudīja līdzekļu atgūšanas un finanšu korekciju pasākumus, kā arī ziņojumu sagatavošanu par šiem jautājumiem (sk. 1.32.–1.50. punktu).

1.6.

Palāta revidēja gada pārskatus par 2009. finanšu gadu, kurus sagatavojis Komisijas galvenais grāmatvedis un apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 129. pantu (8) un kurus Palāta saņēma 2010. gada 23. jūlijā. Pārskatos iekļauti konsolidētie finanšu pārskati (cita starpā tie ietver bilanci, kurā atspoguļoti aktīvi un pasīvi gada beigās, kā arī pārskatu par saimnieciskās darbības rezultātu) un konsolidētie pārskati par budžeta izpildi (tajos atspoguļoti konkrētā gada ieņēmumi un izdevumi).

1.7.

Palāta revidēja konsolidētos finanšu pārskatus un konstatēja, ka tajos nav būtisku neatbilstību. Palāta tomēr vērš uzmanību uz šādiem jautājumiem (par tiem ziņots arī 2008. gadā un agrāk):

1.7.

—

atsevišķu tādu organizāciju, kuru pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem, grāmatvežu sagatavotie apliecinājumi bija nepilnīgi vai arī to nebija (sk. 1.8. punktu),

—

Komisijas galvenā grāmatveža norādītās vietējās finanšu pārvaldības sistēmas (sk. 1.9. un 1.10. punktu),

—

priekšfinansējuma un kreditoru parādu pieskaitīšana attiecīgajā finanšu gadā un finanšu gadu nodalīšanā gada beigās (sk. 1.11.–1.13. punktu),

—

posteņi par piedziņu jeb atgūšanu pēc pārkāpumiem (sk. 1.14.–1.19. punktu).

—

1.8.

Komisijas galvenais grāmatvedis vadības apliecinājuma vēstulē par konsolidētajiem pārskatiem uzsvēra, ka trīs konsolidēto struktūrvienību grāmatveži apliecinājumus bija izlaiduši vai izmainījuši. Konkrēti, nebija sniegta prasītā informācija par grāmatvedības un vietējo sistēmu apstiprināšanu (9).

1.8.

1.9.

Tā kā joprojām bija problēmas ar pagaidu kontu pārvaldību un aktīvu uzskaites procedūrām, Komisijas galvenais grāmatvedis joprojām nevarēja apstiprināt vietējās sistēmas divos ģenerāldirektorātos (11).

1.9.

1.10.

Lielākā daļa galvenā grāmatveža iepriekšējo gadu ieteikumu bija ieviesta. Atlikušajiem jautājumiem nebija būtiskas ietekmes uz 2009. gada pārskatu ticamību, taču to būtības un nozīmīguma dēļ Komisijai jāturpina tiem pievērst uzmanību. Starp šādiem jautājumiem ir daži finanšu gadu nodalīšanas procedūru aspekti, priekšfinansējuma noskaidrošana un uzskaite, savlaicīga darījumu iegrāmatošana un datu saskaņotība starp vietējām sistēmām un ABAC.

1.11.

Palāta revidēja reprezentatīvus priekšfinansējuma paraugus 48 827 miljonu EUR apmērā pēc nodalīšanas un faktūrrēķinus / atlīdzinājuma pieprasījumus aptuveni par 15 260 miljoniem EUR. Revidenti atrada grāmatvedības kļūdas, kuru vispārējā finansiālā ietekme bija nebūtiska, taču to bija daudz. Tas liecina, ka ir svarīgi vēl vairāk uzlabot grāmatvedības pamatdatu precizitāti atsevišķos ģenerāldirektorātos. Izplatītākās kļūdas ir šādas:

1.11.

—

izlaisti ieraksti vai dubultieraksti,

—

iegrāmatotas nepareizas summas,

—

darījumi iegrāmatoti nepareizā kontā.

1.12.

Attiecībā uz priekšfinansējuma summu grāmatvedības uzskaiti Palāta konstatēja arī šādas problēmas:

—

vēl līdz galam nenokārtotu priekšfinansējuma maksājumu noskaidrošanu ne vienmēr veic pareizi. Vairākos gadījumos to neveica vispār vai iegrāmatoja nepareizas summas. Rezultātā gada beigās bija uzrādīts pārāk augsts priekšfinansējuma atlikums, taču šī summa bija nebūtiska,

—

—

daži Pētniecības grupas ģenerāldirektorāti neapstrādā pieejamo informāciju par panākto virzību un ar to saistītajām faktiskajām izmaksām un neiegrāmato atbilstīgo priekšfinansējumu saskaņā ar šo virzību, bet finanšu gadu nodalīšanai izmanto tuvinājumus (piemēram, pro rata temporis).

—

1.13.

Attiecībā uz faktūrrēķiniem / atlīdzinājuma pieprasījumiem daži ģenerāldirektorāti neievēroja prasību reģistrēt faktūrrēķinus un izmaksu deklarācijas piecu darbdienu laikā (12) no to saņemšamas.

1.13.

1.14.

Palātas revīzija liecina, ka Komisijas dažādos dienestos ievērojami atšķiras paziņotie skaitļi par finanšu korekciju summām un atgūtajām summām (sk. 1.37.–1.50. punktu).

1.14.

1.15.

Daži dienesti uzrāda datus par nepabeigtajām finanšu korekcijām tikai pēc tam, kad ir sagatavota vēstule par galīgo stāvokli, taču citi aprēķinus balsta uz statistiskām aplēsēm, ekstrapolējot iepriekšējo pieredzi un pat iekļaujot korekcijas par summām, par kurām grāmatojumu noskaidrošanas procedūra vēl nav sākta.

1.15.

Šīs aplēses ticamība tiek novērtēta, pamatojoties uz salīdzinājumiem ar vēl nepabeigtām iepriekšējo gadu finanšu korekcijām, ja šī informācija ir pieejama.

1.16.

Dalībvalstu iesniegtā informācija par finanšu korekciju pasākumiem (atsaukšana un atgūšana) kohēzijas jomā, kas iekļauta finanšu pārskatu 6. piezīmē, vēl nav pilnīga un ticama (sk. 4.31. punktu).

1.16.

Komisija atsaucas arī uz savu atbildi uz 4.31. punktu.

1.17.

Pārbaudījusi apliecinātājiestāžu darbu un tā analīzi, ko veica Komisija, Palāta vēl arvien nav pārliecināta par debitoru (dalībvalstu) saistību ticamību lauksaimniecības jomā (ELGF debitoru konti) (13) (sk. arī 3.54. punktu).

1.17.

1.18.

Kaut arī finanšu pārskatu paskaidrojošajās piezīmēs ir informācija, ka Komisijas dienesti vai dalībvalstis, iespējams, vēlāk labos dažus maksājumus, piezīmēs nav konkretizētas summas un izdevumu jomas, kuras paredzēts sīkāk pārbaudīt un par kurām veiks grāmatojumu noskaidrošanu (14).

1.18.

Lauksaimniecības jomā finanšu noskaidrošanas lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā finanšu gada beigām, izmantojot to, Komisija nosaka izdevumu summu, kas attiecīgajā gadā ir sedzama no ES budžeta. Šī finanšu noskaidrošanas lēmuma funkcija nav saistīta ar tālākām finanšu korekcijām, ko dalībvalstīm var piemērot, izmantojot atbilstības lēmumus. Informācija par izdevumu summu, ko varētu izslēgt no ES finansējuma, izmantojot šādus turpmākos atbilstības lēmumus, tiek iekļauta finanšu pārskatu piezīmē.

1.19.

Tā kā piedziņas un finanšu korekciju mehānisms ir sarežģīts, apskatītie elementi ir atšķirīgi un informācijai ir jābūt pasniegtai caurskatāmi un saskaņoti (sk. arī 1.37.–1.50. punktu), Komisijai ir jāpilnveido metodiskās norādes par finanšu pārskatiem attiecībā uz ieņēmumu atzīšanu un iespējamiem aktīviem, lai formulētu grāmatvedības un informācijas sniegšanas prasības.

1.19.

Starptautiskajos standartos nav noteikti vispārēji principi īpašai ar uzskaiti nesaistītai informācijas atklāšanai. Tomēr, ievērojot Palātas novērojumus, Komisija ir uzlabojusi šīs informācijas izklāstu.

1.20.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes kopēju regulu (15) visu Galileo programmā izveidoto, izstrādāto vai iegūto aktīvu īpašumtiesības 2008. gada jūlijā juridiski nodeva Eiropas Savienībai. Tomēr parakstītie nodošanas nolīgumi vēl nav pilnībā ieviesti. Visi līdz šim radušies izdevumi (aptuveni 2 000 miljoni EUR) ir uzskaitīti kā pētniecības izdevumi. Minētais stāvoklis neietekmē 2009. gada bilanci, taču Komisijai jāturpina pūliņi, lai nodrošinātu, ka nodošanas brīdī ir pieejama visa vajadzīgā informācija aktīvu efektīvai aizsardzībai.

1.20.

1.21.

Šā pārskata 2. nodaļā Palāta ir iekļāvusi īpašos izvērtējumus par ieņēmumiem, bet 3.–9. nodaļā – par grupām politikas jomās, kas atbilst budžeta līdzekļu sadalei pa darbības jomām (ABB) (sk. 1.1. tabulu ). Katrs īpašais izvērtējums sākas ar ievadu, kam seko konstatējumi un secinājumi par darījumu pareizību, sistēmu efektivitāti un Komisijas vadības apliecinājumu ticamību, kā arī iepriekšējo gadu apsvērumu pēcpārbaudes rezultāti.

1.22.

Palāta lēš, ka visu politikas grupu saistībām jomā “Ieņēmumi” (16) (117 285 miljoni EUR) un maksājumiem politikas grupā “Administratīvie un citi izdevumi” (9 129 miljoni EUR) kļūdu finansiālā ietekme ir zemāka par 2 % no kopsummām (sk. 1.2. tabulu ), un secina, ka pārraudzības un kontroles sistēmas ir efektīvas (sk. arī 2.33.–2.38. punktu un 9.28. un 9.29. punktu).

1.23.

Politikas grupās “Lauksaimniecība un dabas resursi” (56 318 miljoni EUR), “Pētniecība, enerģētika un transports” (7 966 miljoni EUR), “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” (6 596 miljoni EUR) un “Izglītība un pilsoniskums” (2 153 miljoni EUR (17)) Palātas aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars ir no 2 % līdz 5 % no veiktajiem maksājumiem, bet politikas grupā “Kohēzija” (23 081 miljons EUR atmaksātu apliecinātu izdevumu) tas pārsniedz 5 % (sk. 3.70., 4.34., 5.45, 6.51. un 7.18. punktu, kā arī 1.2. tabulu ). Palāta secina, ka šajās politikas grupās (18) pārraudzības un kontroles sistēmas ir daļēji efektīvas (sk. 3.71. un 3.72., 4.36., 5.46.–5.48., 6.52. un 7.19. punktu).

1.23.

Turklāt atbilstības pārbaudes procedūra nodrošina, ka risks ES budžetam ir atbilstīgi novērsts. Komisija norāda, ka politikas grupai “Izglītība un pilsoniskums” kļūdu īpatsvars kontu slēgumiem nedaudz pārsniedz 2 %.

Lai izvairītos no priekšfinansējuma uzkrāšanas savā bilancē, 2010. gada maijā Komisija ir ierosinājusi pārskatīt Finanšu regulu, kas nodrošinātu, ka avansa un starpposma maksājumi tiktu noskaidroti savlaicīgāk.

Saistībā ar politikas grupu “Pētniecība, enerģētika un transports” Komisija atzinīgi vērtē Palātas minēto kļūdu samazinājuma pozitīvo tendenci. Šis rezultāts saskan ar Komisijas konstatēto.

Saistībā ar politikas grupu “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” Komisija atzinīgi vērtē to darījumu biežuma pieaugumu, ko Palāta atzinusi par “parastu” (83 %) salīdzinājumā ar 2008. un 2007. gada rādītāju.

Politikas grupai “Kohēzija” salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir konstatēts nozīmīgs kļūdu īpatsvara samazinājums. Pēdējo triju gadu laikā ir samazinājies arī kļūdu biežums – no 54 % Palātas 2007. gada pārskatā līdz 36 % šajā gadā, kā minēts Palātas ziņojuma 4.1. pielikumā (sk. arī atbildes uz 1.26. un 4.34. punktu).

1.24.

Politikas grupā “Ekonomika un finanses” (732 miljoni EUR) Palāta lēš, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars ir mazāk nekā 2 % no kopējiem maksājumiem (sk. 8.30. punktu, kā arī 1.2. tabulu ), un secina, ka pārraudzības un kontroles sistēmas ir daļēji efektīvas (sk. 8.31. punktu).

1.25.

Palāta lēš, ka kopumā maksājumos ir būtisks kļūdu līmenis (Palātas lēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars ir no 2 % līdz 5 %), un secina, ka maksājumu pārraudzības un kontroles sistēmas kopumā ir daļēji efektīvas.

1.25.

1.26.

Salīdzinājumā ar 2008. gadu Palātas revīzijas rezultāti parāda augstāku iespējamākā kļūdu īpatsvara aplēsi saistībā ar maksājumiem politikas grupā “Lauksaimniecība un dabas resursi” (19) un ievērojami zemāku iespējamākā kļūdu īpatsvara aplēsi saistībā ar maksājumiem politikas grupā “Kohēzija” (20). Kopumā šāds stāvoklis liecina, ka Palātas veiktā iespējamākā kļūdu īpatsvara aplēse maksājumiem kopā pēdējos gados turpina samazināties.

1.26.

Politikas grupā “Lauksaimniecība un dabas resursi” Komisija uzskata, ka kļūdu īpatsvars tupina svārstīties ap 2 %. Kļūdu īpatsvara zemākā līmeņa samazinājums no 11 % līdz 3 % politikas grupā “Kohēzija” liecina, ka pastiprinātie kontroles noteikumi, kuri tiesību aktu sistēmā tika pieņemti 2007.–2013. gadā, bija efektīvi, kā arī to, ka Komisijas 2008. gada rīcības plānam, kurā bija paredzēta Komisijas uzraudzības funkcijas stiprināšana, tostarp maksājumu apturēšanas un korekciju procedūras, ir bijusi ietekme. Maksājumu apturēšana var ietvert kompromisu saistībā ar pilnīgu budžeta ieviešanu.

Komisija arī turpmāk darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu tālāku kļūdu īpatsvara samazinājumu.

1.27.

Visi ģenerāldirektori ziņoja, ka ir guvuši pamatotu pārliecību par to, ka viņiem piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un ka viņu ieviestie iekšējās kontroles mehānismi ir nodrošinājuši pakārtoto darījumu pareizību. Tomēr no tiem galvenajiem ģenerāldirektorātiem un dienestiem, kuri sagatavoja deklarāciju par 2009. gadu, 13 deklarācijās ir iekļauta viena vai vairākas atrunas, no kurām lielākā daļa attiecas uz nepilnībām saistībā ar pakārtoto darījumu pareizību (21).

1.28.

Palāta konstatēja, ka ģenerāldirektoru deklarācijas un gada darbības pārskati sniedza objektīvu finanšu pārvaldības novērtējumu saistībā ar darījumu pareizību jomā “Ieņēmumi” politikas grupās “Kohēzija”, “Pētniecība, enerģētika un transports” un “Administratīvie un citi izdevumi” (sk. 2.32., 4.33., 5.44., 7.17., 8.29. un 9.11. punktu). Politikas grupā “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts, Paplašināšanās ģenerāldirektorāts un Ārējo attiecību ģenerāldirektorāts sniedza objektīvu novērtējumu (sk. 6.49. punktu), taču EuropeAid sadarbības birojs sniedza tikai daļēji objektīvu finanšu pārvaldības novērtējumu saistībā ar darījumu pareizību (sk. 6.50. punktu). Attiecībā uz politikas grupu “Lauksaimniecība un dabas resursi” Palāta secina, ka ģenerāldirektoru deklarācijas un gada darbības pārskati sniedz tikai daļēji objektīvu finanšu pārvaldības novērtējumu saistībā ar darījumu pareizību (sk. 3.66.–3.69. punktu).

1.28.

Palāta izsaka gada revīzijas viedokli par attiecīgo darījumu likumību un pareizību, savukārt ģenerāldirektori – viedokli par to, vai līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim, ievērojot daudzkārtējās gada laikā veiktās kontroles, un vai tie ir efektīvi izmantoti kļūdu konstatēšanā un koriģēšanā. Ģenerāldirektori izsaka vadības viedokli, pamatojoties uz informāciju, kas ietver Komisijas veikto revīziju rezultātus, Revīzijas palātas ziņojumus un novērojumus un, pēc nepieciešamības, dalībvalstu veiktās kontroles rezultātus.

Sk. arī Komisijas atbildes sektoru nodaļās.

1.29.

Pieņemot kopsavilkuma ziņojumu, Komisija uzņemas politisko atbildību (22) par ES budžeta izpildi, ko praksē veic Komisijas augstākā līmeņa vadība (23). Pašreizējās Komisijas pilnvaru laikā ziņojums vispirms ir jāpieņem. Komisija uzskata, ka 2009. gadā ar pozitīviem rezultātiem ir turpināti centieni pilnveidot kontroles mehānismus, lai nodrošinātu likumību un pareizību un saņemtu ticamības deklarāciju bez piezīmēm.

1.30.

Komisija atzīst, ka joprojām ir jomas, kurās jāpanāk uzlabojumi, un piedāvā rīcību šo jautājumu risināšanai:

1.31.

Palāta ir iepriekš konstatējusi citus problemātiskus jautājumus, un tie joprojām nav atrisināti:

—

vairākās jomās atrunu tvērumam un mērogam būtu jābūt plašākam (sk. 3.67., 3.68. un 6.50. punktu un 3.3. un 6.3. pielikumu ) (24),

—

Komisija ir izteikusi savu apmierinātību par to, ka rīcības plāni, ko veidoja deleģētie kredītrīkotāji, ir pietiekami, lai novērstu nepilnības un mazinātu konstatētos riskus.

Attiecībā uz lauksaimniecību Komisija uzskata, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektora 2009. gada darbības pārskatā iekļautās atrunas saistībā ar lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar 2. asi un IAKS Bulgārijā un Rumānijā ir pietiekamas un ka to potenciālā ietekme ir atbilstīgi atspoguļota pārskata 3.2.1. un 3.2.2. punktā. Iepriekšējos gados atrunas noteikšana Grieķijai bija pamatota, jo Komisijai pastāvēja reputācijas risks, ko radīja nepietiekama IAKS ieviešana Grieķijā, nevis ES budžetam radītais finanšu risks, kura cēlonis bija nepilnības un kuru vienmēr novērsa ar finanšu korekcijām, ko piemēroja Grieķijai, izmantojot atbilstības pārbaudes procedūru. Tā kā Grieķija bija izpildījusi savu rīcības plānu, kas paredzēja līdz 2008. gada beigām novērst nepilnības, un IAKS efektīva darbība tiek pastāvīgi vērtēta, atrunas atcelšana bija pilnībā pamatota.

Saistībā ar politikas grupu “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” Komisija atzinīgi vērtē Palātas atzinumu, ka visi šīs politikas grupas ģenerāldirektorāti ir uzlabojuši savos gada darbības pārskatos sniegtās informācijas kvalitāti (sk. 6.51. punktu).

Komisija uzskata, ka atrunas, ko ģenerāldirektorāti bija iekļāvuši savos 2009. gada darbības pārskatos, vai šādu atrunu trūkums bija saskaņā ar Komisijas iekšējām pamatnostādnēm un pareizi risināja ar programmām saistītos riskus.

—

nav dalībvalstu datu par atgūtajām un atsauktajām summām, vai arī šie dati ir nepilnīgi (sk. 1.16., 3.54. un 4.31. punktu) (25),

—

Saistībā ar politikas grupu “Kohēzija” sk. atbildes uz 1.16. punktu.

—

finanšu korekcijas mehānismi vēl nedarbojas pilnīgi efektīvi (sk. 1.37.–1.50. punktu) (26).

—

1.32.

ES budžeta izpildē Komisijai jānodrošina efektīva iekšējā kontrole pār pārskatu ticamību, aktīvu un informācijas aizsardzību, krāpšanas un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu un pienācīgi jāpārvalda riski, kuri saistīti ar darījumu pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu iezīmes, kā arī attiecīgo maksājumu veidu (27).

1.32.

1.33.

Komisijai ir galīgā atbildība par to, lai nodrošinātu, ka pārraudzības un kontroles sistēmas sniedz pamatotu pārliecību, ka pārskatiem pakārtotajos darījumos kļūdas ir vai nu novērstas, vai arī atklātas un labotas. Komisijas atbildība ir arī nodrošināt, ka tās vadībai, ieinteresētajām personām un ārējiem revidentiem ir pieejama ticama informācija.

1.34.

Nepareizi samaksātās summas atgūst (28). Praksē:

—

Komisija ir spējīga atgūt maksājumus no saņēmējiem tikai tajos gadījumos, kad tā pati tieši pārvalda izdevumus (piemēram, lielāko daļu izdevumu politikas grupā “Pētniecība, enerģētika un transports”),

—

attiecībā uz tiem izdevumiem, kuriem piemēro dalīto pārvaldību (piemēram, lielākā daļa izdevumu politikas grupās “Lauksaimniecība un dabas resursi” un “Kohēzija”), decentralizēto pārvaldību (piemēram, paplašināšanās jomā) un netiešo centralizēto pārvaldību (piem.ēram, politikas grupā “Izglītība un pilsoniskums”), atbildība par nepareizi veikto maksājumu atgūšanu ir deleģēta dalībvalstīm un trešām valstīm. Kopējās pārvaldības izdevumiem (piemēram, humānās palīdzības jomā) koriģējošie mehānismi ir definēti nolīgumos, kas noslēgti ar starptautiskām organizācijām. Tomēr gadījumos, kad ir nepareizi piemēroti ES izdevumu shēmu noteikumi, Komisija var arī veikt finanšu korekcijas (sk. 1.40. punktu).

—

2007.–2013. gada periodam ir izveidota standartizēta procedūra, kas paredzēta, lai iesniegtu paziņojumus par atgūtajām summām, un Komisija cer, ka šī ziņošanas procedūra tālāk uzlabos Komisijas rīcībā esošās informācijas kvalitāti. Dalībvalstīm ir noteikta arī prasība nošķirt tās korekcijas, kuras veiktas saistībā ar korekcijām, kas ir ES revīziju rezultāts.

1.35.

Palāta vairākus gadus revīzijās ir pētījusi, kā Komisija īsteno tai uzticēto pārraudzības funkciju un kā tā piemēro koriģējošos mehānismus. Palāta ir arī pārbaudījusi, cik lielā mērā valstu iestādes un starptautiskās organizācijas sniedz Komisijai pareizu informāciju par finanšu korekcijām un atgūtajiem līdzekļiem.

1.36.

Palāta ir regulāri atzīmējusi to, ka informācija par pārraudzības un kontroles sistēmu koriģējošo spēju dalībvalstu līmenī ir uzlabojusies, bet tā vēl nav pilnīga un ticama, it īpaši kohēzijas jomā (29). Komisijas ziņotie dati par saviem pasākumiem savukārt ir ticami. Kopš 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras Eiropas Parlaments un Padome ir mudinājusi Komisiju un dalībvalstis veikt uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka pieejamā informācija ir izsmeļoša un precīza. Mērķis ir sniegt ticamus pierādījumus, kas ļautu Palātai novērtēt ES izdevumu daudzgadu korekcijas mehānismu efektivitāti.

1.36.

Saistībā ar politikas grupu “Kohēzija” un finanšu korekcijām, ko dalībvalstis veic pēc savām pārbaudēm un revīzijām, Komisijas darbības ir atkarīgas no dalībvalstu ziņotās informācijas kvalitātes.

Pēdējo gadu laikā Komisija ir īstenojusi būtiskus centienus, lai uzlabotu tās informācijas kvalitāti, kuru dalībvalstis nosūta par atgūtajām un atsauktajām summām saistībā ar kohēzijas programmām. Tā ir lūgusi dalībvalstīm sniegt kumulatīvos un gada datus par atsauktajām un atgūtajām summām, kaut arī šāda prasība nav noteikta tiesību aktos. Komisija ir sekmīgi veikusi arī revīzijas uz vietas, dalībvalstīs pārbaudot korekciju uzskaites un ziņošanas sistēmas. Konstatējot nepieciešamību veikt uzlabojumus, Komisija ir formulējusi atbilstīgus ieteikumus un nodrošina to pēcpārbaudes.

1.37.

2009. gada pārskatiem pievienotajās piezīmēs Komisija uz šiem komentāriem ir atbildējusi, pievienojot izvērstāku nekā iepriekš informāciju par atgūtajām summām un finanšu korekcijām (30). Konkrēti, Komisija sniedz informāciju, kas sadalīta atgūšanas vai finanšu korekciju procedūru norises stadijās (“īstenošanas stadijā”, “apstiprināta” vai “īstenota”, sk. 1.42. punktu); kā arī iedalīta pēc izdevumu jomas; vajadzības gadījumā – pēc programmu posma; bet citreiz – pēc attiecīgās dalībvalsts.

1.38.

Palāta pauž gandarījumu par šādas informācijas sniegšanu. Tomēr tā norāda, ka kohēzijas jomā dalībvalstīm jānovērš nepilnības informācijas un summu izklāstā un saskaņotībā un ka sniegtā informācija ir jāinterpretē uzmanīgi (sk. arī 1.14.–1.19. punktu un turpmākos punktus).

1.38.

1.39.

Nepareizi samaksāto summu atgūšana no ES izdevumu programmu saņēmējiem un citas finanšu korekcijas izteikti atšķiras pēc to prioritātēm un ietekmes. Ar līdzekļu atgūšanu tiek labota nepareizu izdevumu atlīdzināšana – būtībā saņēmēji atmaksā nepareizi saņemtās summas un līdzekļu atgūšanu var uzskatīt par kļūdu labošanas mehānismu (31).

1.39.

1.40.

Ar finanšu korekcijām (tostarp lauksaimniecības izdevumu noskaidrošanu) tomēr galvenokārt risina nepilnības pārvaldības sistēmās. Šo korekciju rezultātā finansējumu ietur no dalībvalstīm vai trešām valstīm, kuras nenodrošina ES noteikumu pareizu piemērošanu. Šādu korekciju finansiālās sekas parasti gulstas uz attiecīgo valstu nodokļu maksātāju pleciem, nevis nepareizi piemērotās izdevumu shēmas saņēmējiem. Finanšu korekcijas aizsargā ES finansiālās intereses, taču tās ne principiāli, ne praktiski nevar uzskatīt par nepareizi veiktu individuālu maksājumu labošanas līdzekli.

1.40.

Dalībvalstīm no saņēmējiem ir jāatgūst nepareizi veiktie maksājumi. Summu atgūšanu nodrošina, panākot, ka saņēmēji atmaksā attiecīgās summas, vai veicot atmaksājamo summu ieskaitu, pamatojoties uz nākamajiem maksājumiem, kas jāveic attiecīgajam saņēmējam.

Ja ES kontroles rezultātā ir iespējams konstatēt nepamatotus saņēmējiem veiktus maksājumus, dalībvalstīm ir jāveic tālākas pret saņēmējiem vērstas atgūšanas darbības. Pat tad, ja nav iespējams atgūt saņēmējiem izmaksātās summas, jo finanšu korekcijas ir piemērojamas tikai nepilnībām dalībvalstu pārvaldes un kontroles sistēmā, nevis nepamatotiem maksājumiem, finanšu korekciju veikšana tomēr ir svarīgs līdzeklis, kā uzlabot dalībvalstu sistēmas un novērst vai konstatēt un atgūt nepareizus saņēmējiem veiktus maksājumus.

Atbilstības pārbaudes sistēma lauksaimniecības jomā ir izveidota, lai no ES finansējuma izslēgtu izdevumus, kas neatbilst ES tiesību aktiem. Tās nav mehānisms, lai atgūtu saņēmējiem nepareizi veiktus maksājumus, kas saskaņā ar dalītas pārvaldības principu, kurš noteikts Finanšu regulas 53. panta b) punkta 2. apakšpunkta c) punktā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, ir vienīgi dalībvalstu pienākums.

Tāpēc Komisija uzskata, ka noteiktas finanšu korekcijas ir uzskatāmas par kļūdu korekcijas mehānismu, ja tās nodrošina attiecīgo summu atgūšanu no gala saņēmēja.

1.41.

Kaut arī finanšu pārskatiem pievienotajās piezīmēs Komisija atzīst atšķirības starp līdzekļu atgūšanu un finanšu korekcijām, citu dokumentu, piemēram, kopsavilkuma ziņojuma, izklāstā vēl nav pietiekami skaidri norādītas atšķirības starp abiem mehānismiem. Kaut arī 2009. gadā gandrīz 90 % visu Komisijas norādīto un apstiprināto summu (aptuveni 2 900 miljoni EUR no kopējās 3 319 miljonu EUR summas) un gandrīz 80 % visu īstenoto summu (aptuveni 1 400 miljoni EUR no kopējās 1 843 miljonu EUR summas) attiecās uz finanšu korekcijām, kuras parasti sedz valstu nodokļu maksātāji, sniegtie komentāri dažkārt liek domāt, ka šīs summas pilnībā vai lielākoties ir atgūtās summas.

1.41.

ES gada pārskats patiesi atspoguļo finanšu korekciju summas, kas saistītas ar Komisijas veikto uzraudzības funkciju.

Summas, kas ir uzrādītas kā finanšu korekcijas, liecina, ka Komisija ir veikusi darbības, lai aizsargātu ES budžetu no nepamatoti izmaksātām summām. Sniegto komentāru mērķis ir skaidrot Komisijas piemēroto procedūru. Šīs summas tiks atgūtas no saņēmējiem, izmantojot dalībvalstu uzsāktās atgūšanas procedūras, jo dalībvalstu interesēs ir atgūt līdzekļus, ja vien iespējams.

Komisija atsaucas arī uz savām atbildēm, kas sniegtas uz 1.36. un 1.40. punktu.

1.42.

Komisija sniedz datus par procesa trim galvenajām stadijām:

1.43.

Komisija paskaidro, ka dati, kas sniegti par koriģējošo mehānismu dažādām stadijām politikas grupā “Kohēzija”, attiecas vienīgi uz to atgūšanu un finanšu korekcijām, kuras tā ir noteikusi.

1.44.

Tāpēc jāpievērš uzmanība tam, ka politikas grupā “Kohēzija” no 2009. gadā apstiprinātajām korekcijām (2 411 miljoni EUR) šajā pašā gadā ir piemēroti tikai 20 % (476 miljoni EUR). Ja pieskaita iepriekšējo gadu nesamaksātās summas, 2009. gada beigās vēl bija jāpiemēro korekcijas kopsummā par 2 332 miljoniem EUR. Ja vien turpmākajos gados dalībvalstis vēl neiesniegs izdevumu deklarācijas, atlikumu piemēros tikai programmu noslēgumā (32).

1.44.

Kā Palāta pareizi norāda, iepriekšējo gadu finanšu korekciju īstenošana tiks veikta, galvenokārt noslēdzot programmas, ja tiktu sasniegta tiesību aktos noteiktā starpposma maksājumu augšējā robeža. Finanšu korekcijas, kas ir apstiprinātas programmu darbības laikā, arī var tikt īstenotas turpmākajos maksājumu pieprasījumos. Tāpēc ir grūti izveidot tiešu saikni starp vienā gadā apstiprinātajām finanšu korekciju summām un tajā pašā gadā ieviestajām summām.

Vispārējs princips ir tas, ka programmu darbības laikā apstiprinātas finanšu korekcijas tiek ieviestas turpmākajos maksājumu pieprasījumos. Tā kā pastāv iespēja, ka lielākajā daļā programmu, kas attiecas uz 2000.–2006. gadu, ir sasniegta maksājumu augšējā robeža, ir neizbēgami, ka neattaisnotu izdevumu atskaitīšana tiks atspoguļota tikai noslēguma dokumentos, kuri dalībvalstīm jāiesniedz 2010. gadā.

Tiklīdz Komisijai būs apliecinājums par to, ka korekcija ir ieviesta, atskaitot neattaisnotus izdevumus no noslēguma maksājuma pieprasījuma, tā ziņos, ka finanšu korekcija ir ieviesta. Detalizēta informācija par finanšu korekciju ieviešanu ir sniegta konsolidēto pārskatu 6. piezīmē.

Lai arī Komisijas uzskaites sistēmā nav iespējams izsekot katrai finanšu korekcijai, bet tikai tām korekcijām, kurām ir finansiāla ietekme uz ES ieguldījumu, tās finanšu korekcijas, kuru ieviešana 2010. gadā ir pierādīta, Komisijas 2010. gada pārskatā tiks uzrādītas kā ieviestas.

Dažādās programmās un fondos ir nozīmīgas finanšu korekciju summu atšķirības, jo attiecīgo korekciju raksturs un apjoms ir atšķirīgs.

1.45.

Ja ir pieejama ticama informācija par koriģējošo mehānismu ietekmi pagātnē, principā būtu iespējams aplēst tādu pašu mehānismu piemērošanas iespējamo iznākumu nākotnē. Dažkārt ir nepareizi ierosināts, ka līdzekļu atgūšanu un korekcijas var salīdzināt ar vai pat atskaitīt no Palātas kļūdas aplēsēm.

1.45.

Komisija ir atkārtoti apstiprinājusi, ka uz daudzgadu programmām attiecas daudzgadu kontroles sistēmas un ka daudzas kļūdas, ko Palāta konstatējusi konkrētajā gadā, turpmākajos gados varētu konstatēt un labot, izmantojot Komisijas sistēmas. To var apliecināt, programmas noslēgumā veicot atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķinu, un, kā parāda iepriekš veiktie aprēķini, šis rādītājs programmas noslēgumā ir zemāks nekā ieviešanas periodā.

Komisija piekrīt, ka salīdzināt Palātas kļūdu īpatsvaru, kas iekļauts deklarācijās par pārskatu ticamību un par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (saīsināti sauktas arī par DAS, “déclaration d’assurance” – franču val.) un attiecas uz darījumu gada pārbaudi, un Komisijas aprēķināto rādītāju nav vienkārši.

1.46.

Tomēr ticama informācija par koriģējošo mehānismu gada ietekmi nav pieejama. Finanšu pārskatu piezīmēs netiek sistemātiski parādīts, kādā veidā atgūtās summas ir saistītas ar konkrētajiem gadiem, un dažos gadījumos iepriekšējā gada korekciju summu jeb iekavētās korekcijas identificē un reģistrē kārtējā finanšu gadā.

1.46.

Situācijās, kad dalībvalstu līmenī ir konstatētas kontroles sistēmu nepilnības, bet pati dalībvalsts tās nav labojusi, papildus var piemērot vienotas likmes korekcijas, tās nesaistot ar konkrētu nepareizu izdevumu summu vai konkrētu gadu.

Tāpēc nav iespējams noteikt tiešu saikni starp finanšu korekciju un saistīto izdevumu gadu.

Struktūrfondi tiek ieviesti saskaņā ar daudzgadu sistēmu. Ja par finanšu korekciju netiek ziņots N gadā, par to tiek ziņots N + 1 gadā, neietekmējot tās procedūras ticamību, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt visu nepareizo maksājumu izlabošanu. Kompensēšana, kas plānošanas periodā tiek veikta starp gadiem, ir nepieciešama, lai sniegtu precīzu, pārskatāmu un pilnīgu kumulatīvu informāciju par finanšu korekcijām.

Tomēr finanšu pārskatu piezīmēs tiek ietverta informācija par attiecīgajā gadā apstiprinātajām un ieviestajām finanšu korekcijām, kā arī kumulatīvā informācija.

Lauksaimniecības jomā (Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds – ELGF un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai – ELFLA) finanšu korekcijas ir saistītas ar konkrēta finanšu gada izdevumiem, un šī saikne tiek izklāstīta katrā Komisijas pieņemtajā atbilstības lēmumā.

1.47.

Turklāt daudzu koriģējošo mehānismu cikli var ilgt daudzus gadus, un variācijas elementos, kas ietekmē daudzu pārraudzības un kontroles sistēmu koriģējošo spēju (tiesiskais regulējums un organizatoriskā sistēma; atgūšanas procedūru veidi; projektu veids, lielums un ilgums u. c.), var ietekmēt spēju novērtēt iespējamo ietekmi nākotnē.

1.48.

Visbeidzot, jāatceras, ka Komisijas koriģējošie mehānismi galvenokārt ietver finanšu korekcijas, kas nav līdzekļu atgūšana (sk. 1.39. un 1.40. punktu).

1.48.

1.49.

Komisija 2009. gadā ir veikusi pasākumus, lai palielinātu un uzlabotu informāciju, ko tā sniedz par ES budžetam piemērotajiem koriģējošajiem mehānismiem. Tas ir pozitīvi vērtējams solis, tomēr Komisijas sniegtā informācija vēl nav pilnīgi ticama tāpēc, ka Komisija ne vienmēr saņem ticamu informāciju no dalībvalstīm. Turklāt ir jāizskata vajadzība pilnveidot finanšu pārskatu pamatnostādnes attiecībā uz to, kāda informācija ir jāsniedz un kā tā ir jāizmanto. Dažās izdevumu jomās Komisija nesniedz salīdzinošu informāciju par gadu, kurā attiecīgais maksājums ir veikts, gadu, kurā atklāta attiecīgā kļūda, un gadu, kurā attiecīgā finanšu korekcija ir uzrādīta pārskatu piezīmēs.

1.49.

Palātas ierosinātā maksājumu, kļūdu un veikto finanšu korekciju sabalansēšana nav iespējama, ja izdevumu deklarēšanas sistēma daudzgadu perioda laikā ir kumulatīva vai ja dažos gadījumos tie ir sistēmas korekcijas (sk. arī atbildes uz 1.50. punktu).

1.50.

Vērtības izteiksmē lielākā daļa korekciju ietver dalībvalstīm vai trešām valstīm piemērotas finanšu korekcijas, nevis līdzekļu atgūšanu no konkrētiem saņēmējiem, kuri nepareizi saņēmuši ES līdzekļus. Tajā pašā laikā Palātas pārbaudēs atklātās kļūdas galvenokārt ir summas, kuras saņēmēji nepareizi pieprasījuši vai kuras tiem nepareizi izmaksātas. Ņemot to vērā, Palāta secina, ka nav iespējams pilnvērtīgi salīdzināt tās kļūdu līmeņa aplēsi ar Komisijas iesniegtajiem datiem par finanšu korekcijām un atgūtajiem līdzekļiem.

1.50.

ES budžeta liela daļa – aptuveni 80 % – tiek īstenota saskaņā ar dalītu pārvaldību, kur dalībvalstīm ir galvenā atbildība par Komisijai deklarēto izdevumu pareizību un tāpēc arī par kļūdu konstatēšanu un labošanu. Šajā pārvaldības veidā Komisijai ir jānodrošina, lai valstu varas iestāžu ieviestās sistēmas būtu efektīvas, pretējā gadījumā Komisija var noteikt finanšu korekcijas. Finanšu korekciju sistēma, ko paredz attiecīgie tiesību akti, ir tāda, ka Komisija veic summu atgūšanu no dalībvalstīm un to labojumus, bet dalībvalstis atgūst nepareizos maksājumus no saņēmējiem. Tomēr, ja finanšu korekcijas ir saistītas ar sistēmiskām nepilnībām, to pamatā parasti ir vienotas vai ekstrapolētas likmes, nevis kļūdas, kas konstatētas saņēmēju līmenī.

Tāpēc jānošķir šāda veida informācija:

Komisija piekrīt, ka salīdzināt Palātas DAS kļūdu īpatsvaru, kas saskaņā ar ES Līgumu attiecas uz darījumu izlases gada pārbaudi, un finanšu korekcijas nav būtiski. Dažādu finanšu korekciju veidu dēļ, kā norādīts iepriekš, politikas grupā “Kohēzija” nav iespējams izveidot tiešu saikni starp finanšu korekciju un attiecīgo izdevumu gadu. Tomēr finanšu korekciju ietekmi var skaidri konstatēt, pēc programmas slēgšanas aprēķinot atlikušo kļūdu īpatsvaru. Piemēram, Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ar statistiku nesaistītā noslēguma revīzijas pārbaude par 1994.–1999. gada perioda ERAF programmu izlasi, kuru noslēdza 2010. gada janvārī, norāda, ka, slēdzot programmas un veicot visas finanšu korekcijas, kopējais kļūdu risks tiek ievērojami samazināts.

Komisija nodrošina ES finanšu interešu aizsardzību, piemērojot pārvaldības un kontroles sistēmas un procedūras saskaņā ar finanšu un sektora regulām, ko pieņēmis likumdevējs, lai novērstu, konstatētu un labotu kļūdas, kas nodara kaitējumu ES budžetam.

2.1.

Šajā nodaļā ir izklāstīts Palātas īpašais izvērtējums par ieņēmumiem, kuros ietverti pašu resursi un citi ieņēmumi. Būtiskākā finanšu informācija par ieņēmumiem ir apkopota 2.1. tabulā . Pašu resursi neapšaubāmi ir galvenais budžeta izdevumu finansēšanas avots (94,1 %).

2.2.

Ir triju veidu pašu resursi (1): tradicionālie pašu resursi – muitas nodokļi par importu un cukura ražošanas nodevas (TPR), pašu resursi, kas aprēķināti, balstoties uz dalībvalstu iekasēto pievienotās vērtības nodokli (PVN), kā arī pašu resursi, kas atvasināti no dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI).

2.3.

Tradicionālos pašu resursus aprēķina un iekasē dalībvalstis. Trīs ceturtdaļas no iekasētās summas dalībvalstis maksā Savienībai, atlikušo ceturtdaļu tās ietur, lai segtu iekasēšanas izmaksas. Reizi mēnesī katra dalībvalsts nosūta Komisijai pārskatu par aprēķinātajiem nodokļiem (“A konta pārskats”) un reizi ceturksnī – par tiem aprēķinātajiem nodokļiem, kuri tajā nav iekļauti (“B konts”) (2).

2.4.

No PVN un NKI iegūtie pašu resursi ir iemaksas, ko veic, piemērojot vienotu likmi dalībvalstu saskaņotā PVN novērtējuma bāzei vai dalībvalstu NKI, un šo likmi aprēķina saskaņā ar Savienības noteikumiem.

2.5.

Saskaņā ar Lēmumu 2007/436/EK, Euratom dažām dalībvalstīm piemēro samazinātu PVN resursu piesaistīšanas likmi (3) un bruto samazinājumu to NKI iemaksām (4) laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Turklāt Apvienotajai Karalistei piešķir korekciju budžeta līdzsvarošanai (AK korekcija), kura samazina tās maksājamo daļu tajā pašu resursu kategorijā, kas atvasināta no NKI.

2.6.

No NKI iegūtos pašu resursus izmanto budžeta līdzsvarošanā. Jebkurš pārāk zemu novērtēts NKI konkrētai dalībvalstij – kaut arī tas neietekmē kopējos NKI resursus – izraisa iemaksu palielinājumu no citām dalībvalstīm, kamēr problēmu atrod un izlabo.

2.7.

Palātas vispārējā revīzijas pieeja un metodoloģija ir aprakstīta 1.1. pielikuma 2. daļā . Ieņēmumu revīzijai Palāta atlasīja statistiski reprezentatīvu paraugu, kurā ietilpa 62 piedziņas rīkojumi, kas ņemti no Komisijas iegrāmatotajiem visiem saņemtajiem ieņēmumiem, un darījumu pareizību pārbaudīja Komisijas līmenī (sk. 2.1. pielikumu ).

2.8.

Pārskatiem pakārtoto darījumu revīzija neietver nedeklarēto importu vai to importu, kas nav nonācis muitas uzraudzībā.

2.9.

Palāta novērtēja pārraudzības un kontroles sistēmas trīs dalībvalstīs (5) un caurskatīja šo valstu tradicionālo pašu resursu uzskaites sistēmas. Tā pārbaudīja nodokļu plūsmu, sākot ar to noteikšanu līdz deklarēšanai Komisijai, lai gūtu pamatotu pārliecību par to, ka reģistrētās summas ir precīzas. Katrā no šīm trim dalībvalstīm revidenti pārbaudīja 30 nejauši atlasītu importa deklarāciju paraugu.

2.10.

Saistībā ar pieciem piedziņas rīkojumiem attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem no parauga, kas minēts 2.7. punktā, Palāta salīdzināja atlasītos ikmēneša pārskatus ar dalībvalstu pakārtotajiem grāmatvedības datiem (6).

2.11.

Palāta novērtēja pārraudzības un kontroles sistēmas Komisijā, tostarp Komisijas veiktās pārbaudes dalībvalstīs. Novērtēja arī ACOR (7) pārraudzības lomu.

2.12.

Palāta ņēma vērā rezultātus, ko tā ieguva, 2008. un 2009. gadā veicot īpašas revīzijas par vienkāršotām muitas procedūrām importam deviņās dalībvalstīs (8).

2.13.

Dati par PVN un NKI pašu resursiem izriet no makroekonomikas statistikas, kurai pakārtotos datus nav iespējams revidēt tieši. Tāpēc revīzijas sākumpunkts bija dalībvalstu sagatavotās makroekonomikas datu kopsummas, ko saņem Komisija, un pēc tam Palāta novērtēja, kā Komisijas datu apstrādes sistēmas apstrādā attiecīgos datus, lai aprēķinātu galīgajos pārskatos iekļaujamās summas. Tādējādi revīzija aptvēra gada budžeta izveidi un dalībvalstu iemaksu pareizību.

2.14.

Revīzijā tika vērtētas arī Komisijas pārraudzības un kontroles sistēmas, kuru mērķis ir sniegt pārliecību par to, ka šie līdzekļi ir pareizi aprēķināti un iekasēti, kā arī ACOR un NKI (9) komiteju uzdevumi.

2.15.

Darījumu pārbaužu rezultāti ir apkopoti 2.1. pielikumā .

2.16.

Palāta konstatēja, ka kopumā Komisijai nosūtītajos dalībvalstu pārskatos nav būtisku kļūdu.

2.17.

Palātas revīzijā konstatēja, ka dalībvalstu iemaksu aprēķinā un dalībvalstu veiktajos maksājumos nav būtisku kļūdu. Tomēr 2009. gada decembrī Komisija atklāja kļūdu savā AK korekcijas provizorisko aplēšu aprēķinā 2008. un 2009. gadam, un summas, kas bija aplēstas par lielu, bija attiecīgi 138 miljoni EUR un 458 miljoni EUR. Tā kā AK korekcija 2008. gadam tika iekļauta 2009. gada budžetā, dalībvalstis, kuras to finansē, 2009. gadā veica lielāku iemaksu, nekā nepieciešams. Šo kļūdu varēs izlabot tikai tad, kad nākamo gadu budžetā būs iekļautas pārskatītās aplēses.

2.17.

2.18.

Palāta konstatēja, ka kopumā attiecībā uz citiem ieņēmumiem pārbaudītajos darījumos nav būtisku kļūdu.

2.19.

Sistēmu pārbaužu rezultāti ir apkopoti 2.2. pielikumā .

2.20.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados (10), Palāta norādīja uz problēmām procedūrās un sistēmās saistībā ar B kontos iekļautajām summām, un šīs problēmas ir jārisina. Problēmas galvenokārt skar novēlotu nodokļu piedziņu un kavēšanos ar atgūto summu nodošanu (11), kā arī nepamatotu muitas nodokļu parādu norakstīšanu (12).

2.20.

2.21.

Divās revidētajās dalībvalstīs (13) valsts iestādes nespēja pilnībā pamatot B konta pārskatos iegrāmatotās summas, jo tās neatbilda pakārtotajiem dokumentiem. Turklāt Palāta konstatēja līdzīgas atšķirības, kad tā veica A kontu salīdzināšanu (14).

2.21.

2.22.

Komisija uzskatīja, ka gadījumos, kad tiek konfiscētas Kopienas muitas teritorijā nelikumīgi ievestas preces, B kontos nav obligāti jāiegrāmato attiecīgais muitas parāds. Savā 2009. gada aprīļa spriedumā (15) Tiesa izsaka viedokli, ka Kopienas muitas teritorijā nelikumīgi ievesto preču aizturēšanai jānotiek, pirms minētās preces ir šķērsojušas šajā teritorijā esošo pirmo muitas iestādi, lai tiktu dzēsts muitas parāds. Tāpēc Revīzijas palāta uzskata, ka parādi saistībā ar precēm, kas aizturētas pēc tam, kad ir šķērsota pirmā muitas iestāde attiecīgajā teritorijā, patiešām ir jāiegrāmato šajos kontos.

2.22.

2.23.

Uz vietas veiktajās revīzijās Palāta atklāja nepilnības valsts muitas pārraudzībā, īpaši attiecībā uz riska analīzi saistībā ar to tirgotāju un importa atlasi, kuriem veicama muitas kontrole (16). Tas palielina neatklātu pārkāpumu risku, un tādējādi var samazināties TPR apjoms.

2.23.

2.24.

Turklāt nesen publicētajā īpašajā ziņojumā (17) par vienkāršotām muitas procedūrām ievedumiem (18) Palāta konstatēja nopietnus kontroles trūkumus visās apmeklētajās dalībvalstīs un lielākajā daļā no tām arī daudz kļūdu. Tā kā šo dalībvalstu iemaksas veido vairāk nekā pusi no kopējiem TPR ieņēmumiem un tā kā apmēram divas trešdaļas no visām ES muitas deklarācijām sagatavo saskaņā ar vienkāršotajām procedūrām, trūkumi muitas kontrolē ietekmē dalībvalstu pārraudzības un kontroles sistēmu darbību TPR jomā. Tas savukārt nozīmē, ka pastāv risks iekasēt nepareizas TPR summas.

2.24.

Komisija ir rīkojusies, lai palīdzētu dalībvalstīm pilnveidot procedūras. Ir sniegtas sīki izstrādātas vadlīnijas, kā arī organizētas mācības par šo vadlīniju vislabāko piemērošanu. Rezultāti tiks pārbaudīti uzraudzības apmeklējumu gaitā 2010. un 2011. gadā. Turklāt 2009. un 2010. gadā Komisija ir veikusi īpašas inspekcijas katrā dalībvalstī, pārbaudot to muitas kontroles stratēģijas. Balstoties uz šīm inspekcijām un Palātas veikto revīziju secinājumiem, Komisija ir jau pieprasījusi īstenot koriģējošus pasākumus. Komisija 2010. gada gaitā izstrādās tematisku ziņojumu par muitas kontroles stratēģiju dalībvalstīs, iekļaujot tajā gan Palātas, gan Komisijas secinājumus. Ziņojumu apspriedīs ACOR ietvaros ar dalībvalstīm, lai meklētu uzlabojumu iespējas šajā jomā.

2.25.

Dalībvalstīs faktiski iekasētais PVN ir sākumpunkts no PVN iegūto pašu resursu aprēķināšanai (19). Komisija 2009. gada septembrī publicēja pētījumu (20), kas tika veikts, lai noteiktu un analizētu ES-25 dalībvalstīs (atskaitot Kipru) nesamaksāto PVN, un saskaņā ar aplēsēm laikā no 2004. līdz 2006. gadam starpība starp faktiskajiem PVN ieņēmumiem un teorētiski aprēķināto PVN neto summu ir aptuveni 13 %. Dalībvalstīm, kuru PVN bāze nav ierobežota (21), PVN iemaksas ES budžetā palielinātos, ja novērstu minēto starpību. Tas varētu samazināt NKI pašu resursu iemaksas, lai gan ietekme uz konkrētām dalībvalstīm būtu atšķirīga.

2.25.

2.26.

Ar atrunām Komisija patur atvērtus korekcijām pēc tiesību aktos noteiktā četru gadu termiņa apšaubāmus elementus dalībvalstu iesniegtajās PVN deklarācijās. 2009. gadā tika formulētas 67 atrunas, bet atceltas 63 atrunas. Gada beigās bija spēkā 167 atrunas (sk. 2.2. tabulu ). Lai gan Palāta konstatēja, ka ir uzlabojusies ilgi spēkā bijušu uz PVN attiecīgo atrunu atcelšana, 2009. gada beigās vēl arvien bija spēkā 20 atrunas par periodu līdz 2000. gadam (2008. gada beigās tādas bija 34).

2.26.

2.27.

Ziņojumā Padomei (Ekonomikas un finanšu padomei) par Grieķijas valsts budžeta deficītu un parāda statistiku (22) Komisija apšaubīja Grieķijas makroekonomikas statistikas datu kvalitāti, tostarp tos datus, kas attiecas uz nacionālajiem kontiem. Komisija un Padome izteica šaubas par to, cik efektīvi darbojas pārraudzības un kontroles sistēmas Grieķijas Statistikas dienestā, kurš sagatavo arī datus par NKI pašu resursu aprēķināšanai.

2.27.

Grieķija ir uzsākusi risināt Komisijas 2010. gada 8. janvāra ziņojumā minētos jautājumus, proti, tā ir pieņēmusi jaunu likumu par Grieķijas statistikas sistēmu, tostarp izveidojot jaunu statistikas iestādi (ELSTAT), lai nodrošinātu statistikas neatkarību un integritāti.

2.28.

Iepriekšējos gada pārskatos (23) Palāta jau ir atzinusi, ka atšķirības dalībvalstu statistikas iestāžu pārraudzības un kontroles sistēmās var vājināt nacionālo kontu salīdzināmību, ticamību un pilnīgumu. Eiropas Statistikas birojs vēl nav pabeidzis dalībvalstu statistikas iestāžu pārraudzības un kontroles sistēmu izvērtēšanu un vēl nav pieņēmis pamatnostādnes par šādu sistēmu piemērošanu dalībvalstīs.

2.28.

2.29.

Par laika posmu no 2002. līdz 2006. gadam 2009. gada beigās bija spēkā vispārējas atrunas (24) par NKI datiem ES-15 dalībvalstīm, kā arī par laika posmu no 2004. līdz 2006. gadam par ES-10 dalībvalstīm, un vēl ir jāpabeidz atjaunināta vai jauna NKI uzskaitījuma analīze.

2.30.

Attiecībā uz 1995.–2001. gada posmu 2009. gada sākumā bija spēkā desmit īpašās (25) NKI atrunas. 2009. gadā Komisija atcēla sešas atrunas attiecībā uz Grieķiju, un gada beigās bija spēkā četras atrunas (26).

2.30.

2.31.

Komisija (Eiropas Statistikas birojs) 2009. gadā apmeklēja 16 dalībvalstis un pārbaudīja NKI uzskaitījumus (27), kā arī veica tiešas pārbaudes uz vietas. Tomēr dalībvalstu apmeklējumu laikā pārbaudīja pavisam nedaudzus NKI komponentus. Saskaņā ar Eiropas Statistikas biroja pamatnostādnēm tiešās pārbaudes nav paredzētas, lai izdarītu secinājumus par visām NKI aplēšu sastāvdaļām.

2.31.

2.32.

Komisijas vadības apliecinājumu izvērtējumu rezultāti ir apkopoti 2.3. pielikumā . Palāta vēlas vērst uzmanību uz nesen publicēto īpašo ziņojumu, kurš minēts 2.24. punktā, par vienkāršotām muitas procedūrām ievedumiem. Komisijai 2010. gada darbības pārskatā būs jāņem vērā šajā ziņojumā izteiktie secinājumi, kā arī pašas veikto vienkāršoto procedūru konstatējumu pēcpārbaude un dalībvalstu kontroles stratēģija.

2.32.

2.33.

Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina, ka 2009. gada 31. decembrī slēgtā gada:

nav būtisku kļūdu.

2.34.

Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina, ka pārraudzības un kontroles sistēmas efektīvi nodrošina ieņēmumu pareizību. Tomēr Palāta vērš uzmanību uz nepilnībām, kuras, lai gan būtiski neietekmē sistēmas darbību kopumā, tomēr būtu jānovērš, ņemot vērā turpmāk izklāstītos ieteikumus.

2.35.

Palātas revīzijās joprojām atklājas problēmas B kontu izmantošanā, tāpēc Palāta iesaka Komisijai turpināt pūliņus, lai nodrošinātu šo kontu pareizu izmantošanu, īpaši attiecībā uz muitas nodokļu savlaicīgu noteikšanu un nodošanu (2.20. punkts).

2.35.

2.36.

Revidējot vienkāršoto procedūru kontroles efektivitāti, kā arī veicot citas revīzijas 2009. gadā, Palāta konstatēja nepilnības un secināja, ka dalībvalstu pārraudzības un kontroles sistēmas tradicionālo pašu resursu jomā tikai daļēji efektīvi nodrošina muitas nodokļu pilnīgu un pareizu uzskaiti (2.23. un 2.24. punkts).

2.36.

2.37.

Vēl arvien nav atceltas atrunas, kuras jau ilgi ir spēkā. Komisijai arī turpmāk jāmudina dalībvalstis ātri iesniegt pienācīgu informāciju, lai Komisija varētu atcelt minētās atrunas pēc iespējas drīz un veikt nepieciešamās korekcijas dalībvalstu PVN bāzē (2.26. punkts).

2.37.

2.38.

Komisija vēl nav sagatavojusi novērtējuma ziņojumu par dalībvalstu maksājamo daļu NKI pašu resursos, ne arī formulējusi īpašas atrunas par laiku, sākot no 2002. gada. Lai to izdarītu, Komisijai jāpabeidz dalībvalstu NKI uzskaitījuma pārbaude, ņemot vērā tās novērtējumu par statistikas iestāžu pārraudzības un kontroles sistēmām, kuras iesaistītas nacionālo kontu apkopošanā (2.28. un 2.31. punkts). Komisijai arī nepārprotami jānorāda, kāds ir tās sniegtā atzinuma tvērums novērtējumam par dalībvalstu NKI datiem (2.31. punkts).

2.38.

2.39.

Iepriekšējo apsvērumu pēcpārbaudes rezultāti ir apkopoti 2.4. pielikumā .

3.1.

Šajā nodaļā izklāstīts Palātas īpašais izvērtējums par politikas grupu “Lauksaimniecība un dabas resursi”, kurā ietilpst šādas politikas jomas: “05. Lauksaimniecība un lauku attīstība”, “07. Vide”, “11. Zivsaimniecība un jūrlietas” un “17. Veselība un patērētāju aizsardzība”. Galvenā informācija par pasākumiem un tēriņiem 2009. gadā ir sniegta 3.1. tabulā .

3.2.

Saskaņā ar Līgumu Komisija kopumā atbild par Eiropas Savienības budžeta izpildi. Gandrīz visu lauksaimniecības un lauku attīstības izdevumu pārvaldība ir dalīta, un īstenošanas uzdevumi ir deleģēti dalībvalstīm. Citās jomās budžeta apropriācijas izlieto tiešā un netiešā Komisijas pārvaldībā, izņemot Eiropas Zivsaimniecības fondu, kuru pārvalda dalīti, pamatojoties uz daudzgadu programmām.

3.3.

Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi (1), kā noteikts Līgumā, ir celt lauksaimniecības ražīgumu, šādi panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, stabilizēt tirgus, nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū un panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām.

3.4.

Kopējās lauksaimniecības politikas izdevumus finansē no ES budžeta galvenokārt ar divu fondu starpniecību (2): no Eiropas Lauksaimniecības Garantiju fonda (turpmāk – ELGF) pilnībā finansē ES tiešo atbalstu un tirgus pasākumus (3), kā būs paskaidrots turpmāk, bet no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk – ELFLA) dažādās proporcijās līdzfinansē lauku attīstības programmas.

3.5.

Turpmāk minēti galvenie ELGF finansētie pasākumi.

—

Intervence lauksaimniecības tirgū. Galvenie pasākumi ir intervence, glabāšana rezervēs, eksporta kompensācijas un citi pasākumi, tādi kā īpašs atbalsts par vīnu, augļiem un dārzeņiem, pārtikas programmas (kopumā par 3 988 miljoniem EUR) un Cukura restrukturizācijas fonds (3 018 miljoni EUR).

—

No Cukura nozares restrukturizācijas fonda veiktie maksājumi tika finansēti no to ražotāju ieguldījumiem, kuriem ir kvota, un tie ir Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) ieņēmumi.

3.6.

Lauku attīstības izdevumus līdzfinansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un tajos ietverti tēriņi daudziem pasākumiem, piemēram, agrovides shēmām, kompensācijām par lauksaimniecību mazāk labvēlīgos apgabalos, ieguldījumiem lauku saimniecībās un lauku teritoriju infrastruktūrā (8 992 miljoni EUR) (7). 2009. gadā saistībā ar tā saukto KLP veselības pārbaudi (8) un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (9) caur lauku attīstības jomu tika novirzīti papildu līdzekļi, lai finansētu tādas prioritātes kā platjoslas interneta infrastruktūra, klimata pārmaiņas, atjaunīgas enerģijas, ūdens apsaimniekošana, bioloģiskā daudzveidība un piena nozares restrukturizēšanu pavadošie pasākumi. Tomēr 2009. gadā minētajiem pasākumiem nekādu izdevumu nav bijis.

3.6.

Skaitlis (8 992 miljoni euro) attiecas uz maksājumu apropriācijām 05 04. un 05 05. nodaļā un ietver:

3.7.

Saskaņā ar visām ELGF tiešā atbalsta shēmām, uz kurām attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (10), un dažām ELFLA atbalsta shēmām ES atbalsta saņēmējiem jāievēro “savstarpējās atbilstības” prasības. Šīs prasības saistītas ar vides aizsardzību, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību (likumā noteiktās pārvaldības prasības) un lauksaimniecības zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī (LLVS) (11). ES tiesību aktos noteikts, ka gadījumā, ja tiek konstatēta šo prasību neievērošana, visai tiešo maksājumu summai, kas izmaksāta saskaņā ar konstatējuma kalendārajā gadā iesniegto pieprasījumu, piemēro samazinājumu vai maksājumu nepiešķir (12). Pārbaudes, ko Palāta veica maksājumiem lauksaimniekiem, ietver tikai dažas savstarpējās atbilstības prasības (sk. 3.17. punkta trešo ievilkumu). Kad pārkāpumus atklāj, tos klasificē kā skaitļos neizsakāmas kļūdas, līdz ar to neiekļauj kļūdu īpatsvara aprēķināšanā.

3.8.

Uz ES platībatkarīgo atbalstu var pretendēt tikai lauksaimnieki. Lauksaimnieks ir persona, kura nodarbojas ar lauksaimniecību. Ar to saprot lauksaimniecības produktu ražošanu, audzēšanu, tostarp ražas novākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu un to turēšanu lauksaimniecības vajadzībām vai zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī (LLVS) (13). Saskaņā ar attiecīgiem ES noteikumiem, ja pieprasījuma iesniedzējs neveic nekādu citu lauksaimniecības darbību, zemes uzturēšana LLVS ir minimālā lauksaimniecības darbība, kas jāveic, lai pieprasījuma iesniedzējs varētu saņemt atbalstu.

3.9.

Abu fondu izdevumi tiek veikti ar apmēram 80 valsts vai reģionālu maksājumu aģentūru starpniecību. Pirms šīs aģentūras var prasīt jebkādus izdevumus no ES budžeta, tām jābūt akreditētām, pamatojoties uz Komisijas noteiktajiem kritērijiem. Šīs maksājumu aģentūras veic maksājumus saņēmējiem, bet iepriekš tām pašām vai to pilnvarotajām struktūrām jāpārliecinās par atbalsta pieprasījumu attiecināmību. Maksājumu aģentūru kontus un maksājumus pārbauda neatkarīgas revīzijas struktūras (apliecinātājiestādes), kuras par to ziņo Komisijai nākamā gada februārī.

3.9.

3.10.

Savienības politikai vides jomā jāveicina vides un cilvēku veselības aizsardzība un kvalitātes uzlabošana, kā arī dabas resursu racionāla izmantošana, tostarp starptautiskā līmenī. Finanšu instruments vides jomā (LIFE) (14) ir svarīgākais instruments, ko izmanto, lai finansētu ES ieguldījumu projektos, kurus dalībvalstis īsteno dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, kā arī vides politikā, pārvaldībā, informācijai un komunikācijai.

3.11.

Eiropas Zivsaimniecības fonds (15) ir galvenais instruments jūrlietu un zivsaimniecības politikas jomā. Kopējai zivsaimniecības politikai ir tādi paši mērķi kā kopējai lauksaimniecības politikai (sk. 3.3. punktu).

3.12.

Veselības un patērētāju aizsardzības jomā ES atbalsta, no vienas puses, cilvēku, dzīvnieku un augu veselības aizsardzību un, no otras puses, patērētāju labklājību.

3.13.

ELGF izdevumi galvenokārt ir to subsīdiju atmaksas, ko dalībvalstis izmaksājušas lauksaimniekiem un citiem saņēmējiem.

3.14.

No ELFLA un EZF avansā izmaksā 7 % no ES ieguldījuma katrā programmā pēc tam, kad programmu ir pieņēmusi Komisija (16). 2009. gadā no ELFLA izmaksāja tikai starpposma maksājumus, bet starp EZF maksājumiem bija arī avansi.

3.15.

Starp maksājumiem veselības un patērētāju aizsardzībai avansu nav, dalībvalstīm atlīdzina to deklarētos izdevumus. Vides jomā ir paredzēts priekšfinansējums līdz 40 % no ES ieguldījuma LIFE projektā, kā noteikts dotācijas nolīgumā.

3.16.

ELFLA jomā budžeta apropriācijas 1 650 miljonu EUR apmērā tika atceltas 2009. gada beigās (17), galvenokārt tāpēc, ka dalībvalstu izdevumi palēninājās saistībā ar grūtībām nodrošināt valsts līdzfinansējumu, bet Rumānijā un Bulgārijā pietrūka pieredzes lauku attīstības programmu īstenošanā (18).

3.16.

3.17.

Palātas vispārējā revīzijas pieeja un metode ir aprakstīta 1.1. pielikuma 2. daļā . Attiecībā uz revīziju politikas grupā “Lauksaimniecība un lauku attīstība” īpaši jānorāda uz šādiem specifiskiem jautājumiem:

3.18.

Darījumu pārbaužu rezultāti ir apkopoti 3.1. pielikumā . Palātas aplēses, kas balstītas uz šiem rezultātiem, liecina, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars lauksaimniecības un dabas resursu jomā ir no 2 % līdz 5 %.

3.18.

Turklāt risks saistībā ar ES budžetu ir attiecīgi novērsts, izmantojot atbilstības pārbaudes procedūru.

3.19.

No 241 darījuma, ko revidēja 2009. gadā, kļūdas bija 66 (27 %) (20) darījumos. 42 (64 %) (21) no šiem darījumiem bija skaitļos izsakāmas kļūdas, konkrēti – atbilstīguma un precizitātes kļūdas. Dažādi konstatēto kļūdu piemēri sniegti turpmāk tekstā.

3.20.

ELGF kļūdas bija 35 (24 %) (22) no paraugam atlasītajiem 148 darījumiem. 24 (69 %) no šiem darījumiem bija skaitļos izsakāmas kļūdas. Lauku attīstības izdevumos kļūdas bija 25 (31 %) darījumos no paraugam atlasītajiem 80 darījumiem. 16 (64 %) no šiem darījumiem bija skaitļos izsakāmas kļūdas.

3.20.

3.21.

Palātas konstatēto atbilstīguma kļūdu piemēri.

—

nomas līgumu par 57 hektāriem iepriekš minētās ganību zemes un

—

“atgriešanas” līgumu (“back to back”), ar kuru ganīšanas tiesības nodod iznomātājam atpakaļ.

3.22.

Lielākā daļa skaitļos izsakāmo kļūdu bija precizitātes kļūdas (87 % ELGF un 81 % lauku attīstībā), turklāt lielākā daļa precizitātes kļūdu bija saistītas ar pārāk lielas attiecināmās zemes deklarēšanu. Turpmāk minēti citi Palātas konstatēto precizitātes kļūdu piemēri.

3.23.

No skaitļos neizsakāmām kļūdām Palāta konstatēja, piemēram, saistībā ar ELGF maksājumiem, ka pieprasījumā zemes gabali nebija skaidri identificēti, maksājumi bija veikti pēc tiesību aktos noteikta termiņa un nebija norādīts datums, līdz kuram prasītājiem jānodrošina deklarētā zemes gabala specifisks izmantojums. Saistībā ar ELFLA Palāta konstatēja gadījumu, kad nebija pilnībā ievēroti atsevišķi nosacījumi, kas attiecas uz atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai.

3.23.

3.24.

Vides, zivsaimniecības un jūrlietu, kā arī veselības un patērētāju aizsardzības jomā sešos (46 %) no 13 pārbaudītajiem darījumiem bija kļūdas. Divos (33 %) no šiem darījumos kļūdas bija izsakāmas skaitļos.

3.24.

Attiecībā uz vienu darījumu jūrlietu un zivsaimniecības jomā Komisijas aprēķinātajam starpposma maksājumam bija pareizi piemēroti attiecīgie šādu maksājumu aprēķina noteikumi, kas ir paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 76. pantā, saskaņā ar kuru Komisijai nav atļauts pēc savas izvēles lietot citu aprēķina metodi.

3.25.

Attiecībā uz Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI) Palāta konstatēja gadījumus, kad projekti bija pabeigti pēc attiecināmības perioda.

3.25.

3.26.

Palāta konstatēja arī skaitļos neizsakāmas kļūdas.

3.27.

Galvenā kontroles sistēma darījumu pareizības nodrošināšanai ir integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS) (25).

3.28.

Katrā dalībvalstī IAKS ietilpst datubāzes par saimniecībām, pieprasījumiem, lauksaimniecības zemes gabaliem, tajās dalībvalstīs, kur maksājumi joprojām ir saistīti ar dzīvnieku skaitu, – dzīvnieku datubāzes, kā arī tiesību reģistrs tajās dalībvalstīs, kuras īsteno VMS. Sistēma paredz vairākus attiecināmības pārbaudes mehānismus: visu atbalsta pieprasījumu administratīvo pārbaudi, sasaistu pārbaudes ar datubāzēm, lai novērstu dubultus pieprasījumus par to pašu zemi un/vai dzīvniekiem, un vismaz 5 % pārbaudes saimniecībās uz vietas, kas jāveic maksājumu aģentūrām.

3.29.

IAKS aptver VMS, VPMS un visas ar platību saistītās atbalsta shēmas, kā arī shēmas, kas paredz piemaksas par dzīvniekiem. Attiecībā uz ELFLA un jo īpaši agrovidi un mazāk labvēlīgiem apgabaliem dažus pamatelementus, piemēram, platību un dzīvnieku skaitu, aptver IAKS, bet citus – īpaši izstrādāti kontroles mehānismi (26).

3.30.

Palāta vērtēja astoņas IAKS sistēmas saistībā ar ELGV un astoņas īpašas kontroles sistēmas saistība ar ELFLA (sk. 3.17. punktu).

3.31.

Palātas revīzija aptvēra gan atbilstību attiecīgo regulu noteikumiem, gan sistēmu efektivitātes novērtējumu darījumu pareizības nodrošināšanas aspektā. Pārbaudīja šādus elementus:

I)

administratīvās procedūras un kontroles mehānismus pareizu maksājumu nodrošināšanai, tostarp datubāzu kvalitāti;

II)

kontroles sistēmas, kuru pamatā ir pārbaudes uz vietas;

III)

sistēmas savstarpējās atbilstības īstenošanas un kontroles nodrošināšanai.

III)

3.32.

Lai gan IAKS sistēma kopumā ir pareizi izveidota, Palātas ikgadējās IAKS sistēmu revīzijas, kas veiktas pēdējos gados, liecina, ka IAKS efektivitāti negatīvi ietekmē tas, ka datubāzēs nav precīzu datu, sasaistu pārbaudes ir nepilnīgas un noviržu pārbaudes ir nepilnīgas vai nepareizas. Par 2006.–2008. finanšu gadu Palāta veica IAKS sistēmu revīzijas saistībā ar VMS un VPMS 20 maksājumu aģentūrās 17 dalībvalstīs un rezultātus paziņoja savos gada pārskatos. Vienas maksājumu aģentūras IAKS novērtēja kā efektīvu, 12 atzina par daļēji efektīvām, bet septiņās tika konstatētas būtiskas nepilnības, kuru dēļ Palāta secināja, ka sistēmas nav efektīvas.

3.33.

Attiecībā uz 2009. gadā veikto revīziju astoņās maksājumu aģentūrās Palāta konstatēja, ka sistēmas efektīvi nodrošina maksājumu pareizību tikai vienā aģentūrā, daļēji efektīvas tās ir četrās aģentūrās, bet atlikušajās trīs aģentūrās (Grieķijā, Kiprā un Maltā) tās ir neefektīvas.

3.32.–3.33.

IAKS efektivitāti un pastāvīgu pilnveidi apstiprina to atbilstības revīziju rezultāti, kuras Komisija ir veikusi pēdējo gadu laikā visās dalībvalstīs, izņemot Luksemburgu, kā arī zemais kļūdu īpatsvars, ko parāda kontroles statistika, kuru Komisija saņem no dalībvalstīm un kuru ir pārbaudījusi un apstiprinājusi sertifikācijas struktūra. Zemais kļūdu īpatsvars atbilst arī Palātas 2008. gada pārskatā iekļautajam rādītājam.

Komisija konstatēja, ka 2008. pieprasījumu gadā Bulgārijā un Rumānijā IAKS bija nozīmīgas nepilnības. Tāpēc šīs divas dalībvalstis izstrādāja rīcības plānus 2009. gadam, un Komisija ir cieši sekojusi to izpildei.

Citās dalībvalstīs IAKS ir mazāk nozīmīgas nepilnības, kuru dēļ sistēmas nekļūst neefektīvas, bet ir tikai uzlabojamas un kuru novēršanai dalībvalstis jau ir veikušas vai pašlaik veic darbības.

Saistībā ar visām nepilnībām tiek veiktas tālākas darbības, izmantojot atbilstības pārbaudes procedūras, kas nodrošina, ka risks saistībā ar ES budžetu ir atbilstīgi novērsts.

3.34.

Attiecībā uz astoņām lauku attīstības jomā revidētajām pārraudzības un kontroles sistēmām Palāta konstatēja, ka no tām trīs ieviestās kontroles sistēmas bija efektīvas, bet piecas tikai daļēji efektīvi nodrošināja maksājumu pareizību.

3.34.

Citās dalībvalstīs, kurās Komisija 2009. gadā veica revīziju, kontroles sistēma tika atzīta par efektīvu. Tomēr tālāk norādītajās jomās pastāv iespēja veikt uzlabojumus:

3.35.

Turpmākajos punktos izklāstīti Palātas galvenie revīzijas konstatējumi. Darījumu pārbaužu rezultāti ir apkopoti 3.2. pielikumā .

3.36.

Administratīvi jāpārbauda visi iesniegumi atbalsta saņemšanai un maksājumu pieprasījumi, un pārbaudēs jāietver visi elementi, kurus var un kurus ir lietderīgi administratīvi pārbaudīt (27). Administratīvajās pārbaudēs, ja vien tas ir iespējami un lietderīgi, ietver sasaistu pārbaudes, cita starpā, ar IAKS datubāzēm. Palāta revīzijā pārbaudīja, vai datubāzes bija pilnīgas un uzticamas, un to, vai gadījumos, kad konstatētas novirzes, tika veiktas pienācīgas pārbaudes un koriģējošas darbības. Turpmāk izklāstītas svarīgākās sistēmu nepilnības.

3.37.

Zemes gabalu identifikācijas sistēma (ZGIS) ir datubāze, kurā reģistrēta visa dalībvalsts lauksaimniecības zeme (bāzes zemes gabali). Palāta konstatēja būtiskas ZGIS nepilnības trijās dalībvalstīs, un šīs nepilnības nopietni ietekmē administratīvo sasaistu pārbaužu efektivitāti, kā aprakstīts nākamajā izcēlumā.

Piemēri

ZGIS-ĢIS tehnoloģija kļuva obligāta 2005. gadā. Grieķijā līdz 2008. pieprasījumu gadam un to ietverot ZGIS-ĢIS nebija nekādas grafiskas informācijas (ortofotogrāfiju), kas attēlotu reģistrēto bāzes zemes gabalu faktisko attiecināmo platību. ZGIS-ĢIS vēl 2009. gada decembrī nedarbojās tā, lai ļautu veikt vajadzīgās sasaistu pārbaudes.

Lietuvā Palāta konstatēja, ka iestādes nebija izslēgušas neattiecināmās daļas ar kopējo platību 13 700 ha no zemes gabalu attiecināmās platības, kas ZGIS bija reģistrēta kā 100 % attiecināma.

Kiprā 2008. gadā uzņēma un analizēja jaunas ortofotogrāfijas. Analīzē izrādījās, ka vairāk nekā 39 000 bāzes zemes gabalu ir izmaiņas zemes izmantošanā, un rezultātā VPMS atbalstam attiecināmā platība bija samazinājusies vairāk nekā par 7 000 ha (t. i., 5 % no lauksaimniecībā izmantojamām platībām). Lai gan bija pieejama atjaunināta informācija, Kipras iestādes nolēma maksājumus par 2008. pieprasījumu gadu balstīt uz novecojušajām 2003. gada ortofotogrāfijām.

3.37.

Komisija atzīst, ka 2008. pieprasījumu gadā bija problēmas ar Grieķijas IAKS. Tomēr iepriekšējais finanšu risks ir novērsts ar atbilstības pārbaudes procedūru, kuru izmantojot līdz šim aptuveni 866 miljoni EUR ir tikuši vai tiek izslēgti no ES finansējuma.

Saskaņā ar rīcības plānu ZGIS-ĢIS bija pieejama 2008. gada 31. decembrī un tās izvēršana notika pirms 2009. pieprasījumu gada sākuma. 2009. gadā problēmu izraisīja novēlota lauksaimnieku veiktā zemes gabalu pārveidošana ciparu formātā, un ir veikti pasākumi, lai labotu pagaidu situāciju, nosakot beigu termiņu datu pārveidošanai ciparu formātā.

Komisija, izmantojot atbilstības pārbaudes procedūru, veic tālākus pasākumus saistībā ar nepilnībām, kuras ir bijušas Lietuvas ZGIS-ĢIS kopš 2005. gada. Tomēr Lietuvas iestādes ir informējušas Komisiju, ka 2009. gada decembrī ZGIS-ĢIS ir ieviesti korektīvi pasākumi.

Nepilnības Kipras ZGIS-ĢIS ir bijušas Komisijas uzmanības lokā kopš 2005. gada. Misiju ietekmē Kipra ir veikusi korektīvu darbību, un kopš 2009. gada sistēma ir uzskatāma par efektīvu. Saistībā ar šo situāciju tiek veikti tālāki pasākumi saskaņā ar atbilstības pārbaudes procedūru.

3.38.

Palāta konstatēja arī to, ka divās dalībvalstīs (Itālijā, Spānijā) nebija izmantotas visjaunākās pieejamās ortofotogrāfijas, lai atzīmētu attiecināmās platības maksājumu aprēķināšanai.

Piemēri

Itālijā (Emīlijā Romaņjā) un Spānijā (Basku zemē) attiecināmības likme liesai ganību zemei nebalstās uz jaunāko pieejamo informāciju (ortofotogrāfijām vai pārbaudi uz vietas), bet uz lauksaimnieka pieprasījumu pirms VMS ieviešanas. Pārbaudītajos gadījumos gan itāļu, gan spāņu lauksaimniekiem bija atļauts prasīt augstāku vēsturisko attiecināmības likmi par liesu ganību zemi, kurai, spriežot pēc jaunākajām ortofotogrāfijām, būtu ievērojami zemāka likme. Atšķirības ir novedušas pie tā, ka tiek piešķirts ievērojami lielāks atbalsts nekā faktiski attiecināmā platība.

3.38.

Dalībvalstīm ir pienākums atgūt iepriekšējo gadu summas, ja atjauninātu ortofotogrāfiju dēļ tiek konstatēta pārdeklarēšana. Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav pietiekami aktīva, aizsargājot ES budžetu, tā veic tālākus pasākumus saskaņā ar atbilstības pārbaudes procedūru.

Itālija pašlaik veic pilnīgu ZGIS atjaunināšanu. Tas nozīmē, ka jaunās ortofotogrāfijas aptvers visu valsti, ka šos attēlus atjauninās reizi trīs gados un ka sistemātiski tiks veikta atsauces zemes gabalu novērtēšana, t.sk., ja nepieciešams, apmeklējot vietas. Pašlaik tiek atgūtas summas saistībā ar pārdeklarēšanu, kas konstatēta pēc atjaunināšanas. Komisija uzskata, ka šī pieeja ir nozīmīgs sasniegums.

Kas attiecas uz Spāniju, Palāta izvērtēja vēl neapstrādātos attēlus. Šie attēli bija pieejami lauksaimniekiem 2008. gada prasību iesniegšanai.

Komisija aktīvi uzrauga veiktos pasākumus, lai novērstu iepriekšējo pārdeklarēšanu.

3.39.

Vairākās dalībvalstīs (Kiprā, Grieķijā, Itālijā, Slovākijā un Lietuvā) Palāta konstatēja, ka pieprasījumu datubāze neļauj konstatēt ne to, kādas izmaiņas vai kādi labojumi veikti, ne to, kad tas darīts. Tā kā nav uzticamas revīzijas izsekojamības, Palāta nevar novērtēt, vai ES sodi piemēroti pareizi.

Piemērs

Grieķijā lielāko daļo administratīvo sasaistu pārbaužu un vajadzīgos pieprasījumu datu labojumus veic tā, ka nepaliek nekāda revīzijas izsekojamība, un līdz ar to sodi netiek piemēroti. Kiprā informācija par pieprasījumu grozījumu datumiem un saturu bija pretrunīga – informācija datubāzē atšķīrās no tās, kas bija iesniegta papīra formātā.

3.39.

Dalībvalstīm Lauksaimniecības fondu komitejā ir izteikts atgādinājums nodrošināt pilnīgus auditācijas pierakstus savās IT lietojumprogrammās.

3.40.

Uzticama tiesību datubāze ir pareizu VMS maksājumu priekšnoteikums. Dalībvalstīm ir izvirzīta arī prasība ievērot kopējās valsts maksimālās summas gan VMS, gan VPMS. Palāta konstatēja, ka maksimālās summas ir pārsniegtas (Kiprā), lai gan tas nebija ietekmējis ES budžetu, un ka tiesības ir piešķirtas nepareizi (Maltā).

3.41.

Attiecībā uz maksājumu pareizību Palāta konstatēja būtiskas nepilnības vienā dalībvalstī, kur meža zeme bija deklarēta kā pastāvīgas ganības (Grieķijā). Turklāt Grieķija joprojām pieļauj, ka platība, par kuru pieprasīts atbalsts, pārsniedz ZGIS reģistrētā bāzes zemes gabala attiecināmo platību, piemērojot 5 % pielaides robežu, kas nav paredzēta noteikumos. Par šo novērojumu Palāta jau ziņoja 2005. gadā. Bez tam Palāta konstatēja gadījumus, kad maksājumi saņēmējiem bija veikti pirms jau zināmo noviržu novēršanas (Itālijā) un bez sasaistu pārbaudēm, t. i., nesalīdzinot platību, par kuru pieprasīts atbalsts, ar attiecināmo platību, kas reģistrēta ZGIS (Spānijā). Bija arī gadījumi, kad atbalsts sistemātiski bija rēķināts nepareizi un nepareizi bija piemēroti sodi par kļūdaini deklarētām platībām un par novēlotiem pieprasījumiem.

3.41.

Spānijas varas iestādes apstiprina, ka 2008. pieprasījumu gadā ZGIS-ĢIS tiešām tika izmantota daļai pārbaužu, bet, sākot ar 2009. pieprasījumu gadu, šī situācija ir novērsta.

3.42.

Administratīvās pārbaudes attiecas uz atbalsta pieprasītāja sagatavoto deklarāciju pareizību un atbalsta piešķiršanai vajadzīgo attiecināmības prasību izpildi (28). Šajās pārbaudēs iekļauj sasaistu pārbaudes ar datiem, kas jau ir pieejami administrācijai, piemēram, IAKS datubāzēs.

3.43.

Revīzijā konstatēja, ka kļūdaini noteikts valūtas maiņas kurss, kuru izmantoja, lai atbalsta summas, kas izmaksātas valstu valūtās (Apvienotajā Karalistē, Čehijas Republikā), konvertētu eiro, un kļūdaini bija aprēķināti arī atbalsta samazinājumi pēc pārbaudēm uz vietas (Vācijā, Bavārijā). Nepilnības tika konstatētas arī tehniskajās pārbaudēs par nitrāta piesārņojuma samazināšanu (Grieķijā) un ne vienmēr tika pilnībā ievērots īpašs attiecināmības nosacījums, proti, lauksaimniecības tehnikas piemērotība apstrādājamajai zemei (Bulgārijā).

3.43.

Palātas novērojums attiecībā uz Vāciju (Bavārija) neietekmē ES budžetu, jo no ES budžeta izmaksātā atbalsta daļas samazinājums tika pareizi aprēķināts.

Saistībā ar nepilnību, ko Palāta konstatēja Bulgārijā, tiek veikta atbilstības pārbaudes procedūra.

3.44.

Katru gadu dalībvalstīm jāveic pārbaudes uz vietas, aptverot vismaz 5 % no visiem saņēmējiem (29) lielākajai daļai atbalsta shēmu. Revīzijā Palāta galveno uzmanību pievērsa tam, cik piemērotas bija riska analīzes procedūras, ar kurām atlasīja pārbaudāmos saņēmējus, skatīja šo pārbaužu kvalitāti un veikto korekciju pareizību. Palātas revidenti atklāja konkrētas nepilnības pārbaudēs uz vietas.

3.45.

Attiecībā uz ELGF Palāta konstatēja gadījumus, kad bija nepareizi piemērotas mērījumu pielaides (Maltā, Italijā), nepietiekamas kvalitātes un nepilnīga tvēruma pārbaudes uz vietas (Grieķijā).

3.45.

3.46.

Attiecībā uz ELFLA Palāta konstatēja, ka pārbaudes ziņojumi ir neprecīzi un nav izsmeļoši (Vācijā, Bavārijā; Rumānijā), pārbaužu rezultātu vispārējais novērtējums ir nepilnīgs (Bulgārijā) un nav ievēroti termiņi, kādos Komisijai jāziņo par veiktajām pārbaudēm (Vācijā, Bavārijā; Francijā).

3.46.

Kas attiecas uz ziņošanas termiņiem, informācija Komisijai tika nosūtīta pietiekami savlaicīgi, lai to varētu iekļaut Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta 2009. gada darbības pārskatā.

3.47.

Savstarpējās atbilstības prasībās ietilpst likumā noteiktās pārvaldības prasības (LNPP) un LLVS standarti (sk. 3.7. punktu). Likumā noteiktās pārvaldības prasības ir izklāstītas dažādās ES direktīvās un regulās, bet LLVS standarti ir jādefinē valsts tiesību aktos.

3.48.

Palāta konstatēja nepilnības definīcijā, ar kuru prasa zemi uzturēt LLVS, un šo nosacījumu pārbaudē.

3.48.

3.49.

Apmeklējumos uz vietas Palāta konstatēja (uz ierobežotas revīzijas pamata – sk. 3.17. punkta trešo ievilkumu) pārkāpumus savstarpējās atbilstības pārbaudēs apmēram 5 % maksājumu, kuriem jāpārbauda savstarpējā atbilstība. Konstatētie pārkāpumi attiecas gan uz likumā noteiktajām pārvaldības prasībām (gruntsūdeņu piesārņojums, dzīvnieku reģistrācija, dzīvnieku labturība, augu aizsardzības līdzekļu nepareiza lietošana), gan uz LLVS (nevēlamas veģetācijas izplatība).

3.49.

3.50.

No katra nepamatotā maksājuma, kuru dalībvalsts nav piedzinusi no saņēmēja četru gadu laikā vai astoņos gados, ja bijusi tiesvedība, 50 % būs automātiski jāsedz no valsts budžeta (30) (tā sauktais “pusi uz pusi” noteikums) (31). Dalībvalstīm ir pienākums turpināt piedziņas procedūras. 2009. gadā noteikumu “pusi uz pusi” piemēroja (32), tādējādi nepiedzītās summas no 2000. vai 2004. gada tika noskaidrotas (attiecīgi – astoņus un četrus gadus vecas): 31,4 miljonus EUR iekasēja no dalībvalstīm, bet 20,1 miljonu EUR sedza no ES budžeta.

3.50.

3.51.

Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD 2009. gada darbības pārskatā (33) ziņo, ka līdz 2009. finanšu gada beigām kopumā ir piedzīti 42 % no 1 266 miljoniem EUR, kas 2006. finanšu gada beigās nebija nokārtoti. Saskaņā ar Komisijas datiem 2007.–2009. gadā dalībvalstis piedzina 121 miljonu EUR tieši no saņēmējiem un vēl papildu 411 miljonus EUR Komisija piedzina no dalībvalstīm, piemērojot noteikumu “pusi uz pusi”. Palāta secina, ka tieši no saņēmējiem piedzītais 121 miljons EUR atbilst mazāk nekā 10 % no kopējās piedziņas summas.

3.51.

3.52.

Tā kā dalībvalstis un Komisija pārvalda lauksaimniecības izdevumus galvenokārt dalīti, atbalstu izmaksā dalībvalstis, kurām pēc tam šos izmaksātos līdzekļus atlīdzina Komisija (34). Izdevumu galīgā atzīšana notiek divu posmu procedūrā, ko sauc par grāmatojumu noskaidrošanu. Šie divi posmi ietver Komisijas ikgadējo finanšu lēmumu un daudzgadu atbilstīguma lēmumus.

3.53.

Komisija 2010. gada 30. aprīlī pieņēma trīs finanšu noskaidrošanas lēmumus par ELGF, ELFLA un Lauku attīstības pagaidu instrumenta izdevumiem un noskaidroja visus maksājumu aģentūru kontus, izņemot 3.5. pielikumā norādītos. Šie lēmumi pamatā balstās uz neatkarīgu revidentu (apliecinātājiestāžu) sniegtajiem apliecinājumiem. Palātas veiktajā revīzijā neatklāja izdevumus, kas finanšu noskaidrošanas lēmumos būtu nepareizi noskaidroti.

3.54.

Palāta konstatēja nepilnības saistībā ar debitoru kontu ticamību pēdējos trijos gados. Par 2009. finanšu gadu Komisija ir sākusi piemērot finanšu korekcijas 13 maksājumu aģentūrām 10 dalībvalstīs par 14,8 miljoniem EUR, kas ir apmēram 1,43 % no 1 037 miljoniem EUR, kuri bija jāatgūst līdz 2009. finanšu gada beigām.

3.54.

3.55.

Atbilstīguma lēmumus pieņem pēc tam, kad Komisija ir veikusi papildu apstiprinājuma pārbaudes par dalībvalstu deklarētajiem izdevumiem. Šie lēmumi attiecas uz vairākiem gadiem, un to mērķis ir nepieļaut, ka no ES līdzekļiem finansē tādus izdevumus, par kuriem Komisija ir konstatējusi, ka “tie nav veikti saskaņā ar ES tiesību aktiem” (35).

3.56.

Iepriekšējos gada pārskatos Palāta kritizēja to, ka finanšu korekcijas iekasē no dalībvalstu iestādēm, nevis no galasaņēmējiem. Turklāt metode, kas paredzēta noteikumos, pēc kādiem aprēķina atbilstīguma pielāgojumus un kā to piemēro Komisija, ietver diezgan daudz vienotās likmes korekciju, bet tas nozīmē, ka tādā veidā atgūtās summas nav tieši saistītas ar nepareizo maksājumu reālo summu. Atbilstīguma noskaidrošanas sistēma nebija mainīta vēl arī 2009. gadā.

3.56.

Atbilstības pārbaudes ir izveidotas, lai no ES finansējuma izslēgtu izdevumus, kas neatbilst ES tiesību aktiem. Tās nav mehānisms, lai atgūtu nepareizus maksājumus saņēmējiem, kas saskaņā ar dalītas pārvaldības principu ir vienīgi dalībvalstu pienākums.

Ja atbilstības pārbaužu rezultātā ir iespējams identificēt nepamatotus saņēmējiem veiktus maksājumus, dalībvalstīm ir jāveic tālākas pret saņēmējiem vērstas atgūšanas darbības. Pat tad, ja nav nepieciešamības atgūt saņēmējiem izmaksātās summas, jo finanšu korekcijas ir piemērojamas tikai nepilnībām dalībvalstu pārvaldes un kontroles sistēmā, nevis nepamatotiem maksājumiem, finanšu korekciju veikšana tomēr ir svarīgs līdzeklis, kā uzlabot dalībvalstu sistēmas un novērst vai konstatēt un atgūt nepareizus maksājumus saņēmējiem.

Finanšu korekcijas nosaka, pamatojoties uz pārkāpuma veidu un tā smagumu, kā arī ES nodarīto finansiālo zaudējumu. Summu aprēķina no faktiskā zaudējuma vai izmantojot ekstrapolāciju. Ja tas nav iespējams, tiek izmantotas vienotas likmes, kurās ietverts valsts kontroles sistēmu nepilnības līmenis, lai atspoguļotu finanšu risku ES. Tāpēc Komisija uzskata, ka starp šāda veida finanšu korekcijām un nepareizu galasaņēmējiem veiktu maksājumu līmeni ir ticama saikne.

Vienotu likmju izmantošanu ir apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa, atzīstot šādas prakses atbilstību tiesiskajam regulējumam, kas attiecas uz atbilstības darbībām, un pieņēmis Eiropas Parlaments savā 2007. gada budžeta izpildes apstiprinājuma rezolūcijā (§ 83).

Tiesiskais regulējums, kas attiecas uz atbilstības pārbaudes sistēmu, ir palicis nemainīgs, bet Komisija ir rīkojusies, lai uzlabotu tās darbību, tostarp pieņemot jaunas pamatnostādnes par finanšu korekcijām un priekšlikumu par ticamības pastiprināšanu, ko Eiropas Savienības Tiesa minējusi 3.62. punktā.

3.57.

Pārbaužu rezultātos, kurus Komisijai iesniedza maksājumu aģentūras, ir vērtēta lauksaimnieku iesniegto pieprasījumu pareizība, un kopš 2007. gada šos rezultātus ir jāpārbauda apliecinātājiestādēm. No otras puses, apliecinātājiestāžu pienākums ir sniegt atzinumu par to, kādā kvalitātē notiek pārbaudes uz vietas, un šim nolūkam ir jāpārbauda paraugs, kurā ir vismaz desmit pārbaudes katrā no turpmāk minētajām četrām grupām: ELGF–IAKS, ELGF–IAKS neaptvertās jomas, ELFLA–IAKS un ELFL–IAKS neaptvertās jomas. Turklāt tām ir arī jāpārbauda un jāapstiprina dalībvalstu pārbaužu statistika. Lauksaimniecības ģenerāldirektors savā 2009. gada darbības pārskatā norāda, ka pēc apstiprinājuma pārbaudēm, ko veica apliecinātājiestādes, pārbaužu uz vietas kvalitāti tās lielā mērā (apmēram 90 %) vērtē pozitīvi dažādajās grupās un ka kontroles statistikas precizitāti tās vērtē pozitīvi 70 % no ELGF grupas un tikai 54 % no ELFLA grupas.

3.58.

Komisijas pamatnostādnes dod apliecinātājiestādēm iespēju izvēlēties vai nu piedalīties 10 pārbaudēs uz vietas, vai veikt tās atkārtoti. Palātas analizētie apliecinātājiestāžu ziņojumi liecināja, ka tikai sešas no tām veica jaunas pārbaudes, 23 apliecinātājiestādes pārbaudēs bija piedalījušās, bet pārējās savu pieeju nebija norādījušas. Palāta uzskata, ka iepriekšējo pārbaužu atkārtota veikšana sniegtu labāku pamatu pārbaužu procedūru kvalitātes novērtēšanai, jo apliecinātājiestādes klātbūtne var ietekmēt vērtējamo inspektoru uzvedību.

3.58.

Analīze, kas veikta par sertifikācijas struktūru ziņojumiem par 2009. finanšu gadu, parāda, ka sertifikācijas struktūras ir veikušas aptuveni 3 700 pārbaužu. Kad sertifikācijas struktūras veica nepieciešamās pārbaudes:

3.59.

Turklāt apliecinātājiestādes ne vienmēr sniedz izvērstu informāciju par atkārtoto pārbaužu rezultātiem. Palāta uzskata, ka šāda informācija noderētu Komisijai, lai tā varētu ticami novērtēt apliecinātājiestāžu darba kvalitāti.

3.59.

3.60.

Palāta norāda, ka vairākām maksājumu aģentūrām apliecinātājiestādes nevarēja apstiprināt kontroles statistikas ticamību vai nu tāpēc, ka ziņojumi bija nepilnīgi, vai arī tāpēc, ka to vispār nebija.

3.60.

3.61.

Komisija 2009. gadā piedāvāja dalībvalstīm iespēju prasīt, lai apliecinātājiestādes atkārtoti pārbaudītu reprezentatīvu pārbaužu paraugu un pārliecinātos, ka šīm pārbaudēm uz vietas ir veiktas pienācīgas pēcpārbaudes. Ja apliecinātājiestāde uz šā pamata spēj apstiprināt dalībvalsts kontroles statistikas precizitāti, tad Komisija pieņems, ka iegūtais kļūdu īpatsvars atspoguļo maksimālo iespējamo risku, t. i., finanšu korekcijas minētajam gadam nekad nevar pārsniegt šo līmeni. Plānots, ka šie noteikumi stāsies spēkā 2010. gadā un attieksies uz turpmākajiem gadiem, sākot no 2011. gada.

3.61.

Turklāt Komisija norāda, ka pārbaužu atkārtotu veikšanu nevar attiecināt tikai uz pārbaudēm, kas veiktas uz vietas, bet ka tā jāattiecina uz visu lietu – no atbalsta pieprasījuma saņemšanas līdz gala maksājuma aprēķināšanai un veikšanai, tostarp jebkuru soda sankciju piemērošanai (neatkarīga pārbaude).

3.62.

Vides, zivsaimniecības un jūrlietu, kā arī veselības un patērētāju aizsardzības jomas pārvalda Komisija, piemērojot īpašas kontroles sistēmas. Revīzijā pārbaudīja iekšējo kontroles sistēmu dzīvnieku slimību apkarošanas programmām (36), ko pārvalda Veselības un patērētāju ĢD.

3.63.

Šajā kontekstā pārbaudīja 30 pēc nejaušības principa atlasītus maksājumus dzīvnieku slimību apkarošanas un uzraudzības programmās. Revīzijā atklājās, ka nav ne sistemātiskas pienākumu nodalīšanas, ne arī skaidras definīcijas vai nošķīruma starp to darbinieku funkcijām un pienākumiem, kuri atbild par pārbaužu ierosināšanu un kuri šīs pārbaudes veic. Tas pats attiecas uz atbildīgajiem par veterinārijas pakalpojumiem un uz finanšu amatpersonām. Turklāt galvenie kontroles mehānismi nav īstenoti, pamatojoties uz periodiski pārskatītu dokumentētu riska analīzi.

3.63.

3.64.

Dažas svarīgas kontroles procedūras ir atstātas atsevišķu amatpersonu ziņā. Tā kā iekšējās kontroles mehānismi nav standartizēti, pastāv risks, ka svarīgas pārbaudes netiks veiktas. Atbildīgie par veterinārijas pakalpojumiem nav sagatavojuši nevienu standartizētu ziņojumu par darbības programmu īstenošanu, un nav standartizētu sarakstu par veiktajām pārbaudēm. Visbeidzot nedaudzās ex post revīzijas nesniedz pienācīgu pārliecību par to, ka maksājumos nav būtisku kļūdu.

3.64.

Ievērojot cilvēkresursu nepietiekamību 2009. gadā un prioritātes, kas bija noteiktas saistībā ar Ārkārtas fonda ex-ante revīzijām, varēja veikt tikai nelielu ex-post revīziju daļu. Tā kā ex-post kontrole tiek organizēta vienreiz divos gados, vairāk nekā 35 % no samaksātās summas varētu tikt pārbaudīti ex-post. Komisija uzsver, ka visas sastāvdaļas kopā nodrošina pamatotu ticamību (vadības veiktais visas iekšējās kontroles sistēmas novērtējums, revīzijas rezultāti, tālāka darbība saistībā ar iepriekšējā gada atrunu un rīcības plāns iepriekšējo gadu revīzijai un ticamība, ko sniedz citi kredītrīkotāji jauktas turpmākas deleģēšanas gadījumos).

3.65.

Palāta pārskatīja Komisijas vadības apliecinājumus, īpaši Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD, Vides ĢD, Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD un Veselības un patērētāju ĢD ģenerāldirektoru gada darbības pārskatus un deklarācijas. Pārskatīšanas rezultāti ir apkopoti 3.3. pielikumā .

3.66.

Savā gada darbības pārskatā lauksaimniecības ģenerāldirektors secina, ka nav pierādījumu lielām problēmām, kas varētu ietekmēt ģenerāldirektora pārliecību. Atsaucoties uz paša Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD revīzijas rezultātiem un dalībvalstu veiktajās pārbaudēs uz vietas iegūtajiem rezultātiem, viņš secina, ka atlikušais kļūdu īpatsvars tiešajam atbalstam, tirgus intervencei un lauku attīstības pasākumiem ir zem 2 %.

3.66.

Atruna saistībā ar lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar 2. asi balstās uz Komisijas pamatnostādnēm, kuras nodrošina, ka ES līmenī katrai ABB darbībai tiek novērtēts būtiskums. Saistībā ar atrunas atcelšanu Grieķijai sk. Komisijas atbildi uz 3.69. punktu.

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta 2009. gada darbības pārskatā minēts, ka atlikušais kļūdu īpatsvars kopumā lauksaimniecības izdevumiem ir mazāks nekā 2 %, bet Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) tas ir nedaudz lielāks.

3.67.

Palāta neatbalsta Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pieeju, kura ierobežo priekšstatu par atlikušo kļūdu līdz novirzēm, kuras konstatētas pārbaudēs uz vietas. Šāda pieeja neņem vērā atlikušās kļūdas no sasaistu pārbaudēm saistībā ar neprecīzām datubāzēm vai noviržu nepienācīgu pēcpārbaudi. Palāta piemēro integrētu revīzijas pieeju, kas atlikušās kļūdas noteikšanai katrā darījumā aptver abus komponentus. Palātas veiktā revīzija ir pierādījusi, ka vairākiem darījumiem administratīvās pārbaudes nav atklājušas kļūdas. Šīs nepilnības administratīvajās pārbaudēs tāpat ir apstiprinājuši Palātas veiktās IAKS sistēmas revīzijas rezultāti. Turklāt revīzijā atklājās, ka par dalībvalstu veikto pārbaužu uz vietas kvalitāti var gūt tikai daļēju pārliecību.

3.67.

Komisija ir informēta, ka administratīvās kontroles vai uz vietas veikto pārbaužu trūkumi ietver risku, ka kļūdu īpatsvars no dalībvalstīm saņemtajā kontroles statistikā ir novērtēts par zemu. Lai novērstu šo risku, Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD kļūdu īpatsvaram piemēroja drošības rezervi 25 % liela pieauguma apmērā.

3.68.

Lauksaimniecības ģenerāldirektora gada darbības pārskatā ir atruna saistībā ar IAKS pakļautajiem izdevumiem Bulgārijā un Rumānijā. Lai gan šīs atrunas saskan ar rezultātiem, ko Palāta ieguva 2008. gada sistēmu revīzijā, Palāta atkārto savu iepriekšējo apsvērumu par to, ka bija priekšlaicīgi atcelt ilgstošo atrunu par IAKS Grieķijā.

3.68.

3.69.

Vides ĢD un Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD ģenerāldirektoru gada darbības pārskatos ir atrunas, kuras saskan ar Palātas iepriekšējiem konstatējumiem. Lai gan Veselības un patērētāju ĢD ģenerāldirektora gada darbības pārskatā atrunu nav, par kļūdām pārtikas un barības drošuma pasākumos papildus nepietiekamam revīzijas tvērumam būtu jāformulē atruna.

3.69.

3.70.

Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina, ka politikas grupas “Lauksaimniecība un lauku attīstība”2009. gada 31. decembrī slēgtā gada maksājumos ir būtiskas kļūdas.

3.70.

Turklāt risks saistībā ar ES budžetu ir attiecīgi novērsts, izmantojot atbilstības pārbaudes procedūru.

3.71.

Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina, ka politikas grupas “Lauksaimniecība un lauku attīstība” pārraudzības un kontroles sistēmas kopumā labākajā gadījumā daļēji efektīvi nodrošina maksājumu pareizību.

3.72.

Attiecībā uz IAKS Palāta secina, ka vajadzīgi būtiski uzlabojumi, jo īpaši trijās no astoņām revidētajām maksājumu aģentūrām (sk. 3.33. punktu).

3.71.–3.72.

Komisija konstatēja, ka 2008. pieprasījumu gadā Bulgārijā un Rumānijā IAKS bija nozīmīgas nepilnības. Tāpēc šīs divas dalībvalstis izstrādāja rīcības plānus 2009. gadam, un Komisija ir cieši sekojusi to izpildei. Tomēr, ievērojot to, ka šo rīcības plānu izpilde ir paredzēta tikai 2011. gadā un jau ir vērojama kavēšanās atsevišķu darbību ieviešanā, Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD ģenerāldirektors 2009. gada darbības pārskatā ir noteicis IAKS atrunu Bulgārijā un Rumānijā, pamatojoties uz Komisijas reputācijas risku.

Citās dalībvalstīs IAKS ir mazāk nozīmīgas nepilnības, kuru dēļ sistēmas nekļūst neefektīvas, bet ir tikai uzlabojamas un kuru novēršanai dalībvalstis jau ir veikušas vai pašlaik veic darbības.

Saistībā ar visām nepilnībām tiek veiktas tālākas darbības, izmantojot atbilstības pārbaudes procedūras, kas nodrošina, ka risks saistībā ar ES budžetu ir atbilstīgi novērsts.

Atjauninājumi saistībā ar ZGIS ir vienmēr nepieciešami, jo attīstās gan tehniskās iespējas, gan situācija šajā jomā. Turklāt pašlaik dalībvalstīm ir likumisks pienākums vienreiz gadā veikt savas ZGIS kvalitātes novērtējumu. Kvalitātes pārbaudes rezultāti parādīs, vai atjaunināšana ir nepieciešama.

3.73.

Palāta iesaka novērst konstatētās sistēmu nepilnības. Tādēļ saistībā ar VMS un VPMS pēc iespējas ātrāk ir:

a)

jālikvidē sistēmas nepilnības, kuru dēļ rodas kļūdas saistībā ar neattiecināmu zemi vai pārāk lielu platību deklarēšanu, kā arī nepareizas tiesības. Jo īpaši jāuzlabo ZGIS reģistrēto datu ticamība un pabeigtība (ar jaunākajām ortofotogrāfijām);

a)

b)

jānodrošina, lai visas IAKS datubāzes sniegtu ticamu un pilnīgu revīzijas izsekojamību par visiem veiktajiem grozījumiem;

b)

c)

skaidrāk jāformulē un jāpieņem vēl stingrāki noteikumi, lai ES tiešo atbalstu nevarētu izmaksāt pretendentiem, kuri neizmanto zemi ne lauksaimniecībai, ne arī uztur to LLVS;

c)

Šis jautājums tiek tālāk apsvērts saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas reformu laikposmā pēc 2013. gada, atceroties, ka ir jāizvairās no sarežģītiem noteikumiem, kas radītu komplicētu kontroles sistēmu, kuras ieviešana būtu dārga un pretrunā ar Komisijas īstenotajiem vienkāršošanas centieniem.

d)

jānosaka ES minimālās gada uzturēšanas prasības pļavām, par kurām var prasīt ES tiešo atbalstu.

d)

3.74.

Palāta atkārtoti uzsver arī to, ka lauku attīstības jomā vēl vairāk jācenšas vienkāršot noteikumus un nosacījumus.

3.74.

3.75.

Turklāt Palāta uzskata, ka Komisijas pamatnostādnes par to, kas jādara apliecinātājiestādēm, ir jāpārskata to rakstura, tvēruma un ziņošanas pienākumu aspektā, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu kontroles un pārbaužu statistikas apstiprināšanu.

3.75.

Turklāt attiecībā uz darbu, kas saistīts ar kontroles un pārbaužu statistiku, Komisija nesen ir ierosinājusi sistēmu, ar kuru dalībvalstis var nostiprināt vispārējo mehānismu, ar kura palīdzību var iegūt pamatotu pārliecību par darījumu likumību un pareizību galasaņēmēju līmenī. Tāpēc sertifikācijas struktūrām jāpaplašina sava darbība, pārsniedzot pašreizējās prasības, un noteiktam izdevumu kopumam jāizveido reprezentatīva izlase no darījumiem, kurus attiecīgā maksājumu aģentūra ir uz vietas pārbaudījusi, un atkārtoti jāveic šie darījumi. Darbs aptvers visu lietu – no atbalsta pieprasījuma saņemšanas līdz gala maksājuma aprēķināšanai un veikšanai.

3.76.

Visbeidzot, kopā ar attiecīgajām valstu iestādēm efektīvi jārīkojas, lai izvairītos no neattiecināmu izdevumu atmaksāšanas zivsaimniecības projektos. Iekšējā kontrolē, kas attiecas uz maksājumiem dzīvnieku slimību apkarošanas un uzraudzības programmās dalībvalstīs, skaidri jānošķir pienākumi starp Komisijas dienestiem un jāizstrādā pienācīgas oficiālās kontroles procedūras.

3.76.

Saskaņā ar EZF kontroles vide ir pastiprināta ar jauniem noteikumiem par sistēmu efektīvu funkcionēšanu, lai novērstu un izlabotu neattiecināmos izdevumus. Komisija veic uzraudzības funkciju, pārbaudot dalībvalstu revīzijas iestāžu veiktā darba uzticamību. Saskaņā ar dalīto pārraudzību atbildība par kontroli uz vietas ir deleģēta dalībvalstīm. Iepriekš minētā kontroles vide nodrošina, ka dalībvalstis ir ieviesušas uzticamas un efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas, lai novērstu un izlabotu neattiecināmos izdevumus.

Turklāt Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts sadarbībā ar citiem struktūrfondu ģenerāldirektorātiem regulāri pieņem norādījumus par kopējas intereses tēmām, lai uzlabotu esošo pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitāti.

3.77.

Iepriekšējo apsvērumu pēcpārbaudes rezultāti ir apkopoti 3.4. pielikumā .

3.77.