Eiropas Savienības C 49/2012

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/2

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 21. decembra spriedums — Francijas Republika/People's Mojahedin Organization of Iran, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

(Lieta C-27/09 P) (1)

(Apelācija - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām - Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP - Regula (EK) Nr. 2580/2001 - Naudas līdzekļu iesaldēšana, ko piemēro Eiropas Savienības Padomes izveidotā, pārskatītā un grozītā sarakstā iekļautai grupai - Tiesības uz aizstāvību)

2012/C 49/02

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Francijas Republika (pārstāvji — E. Belliard, G. de Bergues un A. Adam)

Pārējie lietas dalībnieki: People's Mojahedin Organization of Iran (pārstāvji — J.-P. Spitzer, avocat, D. Vaughan, QC, un M.-E. Demetriou, Barrister), Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Boelaert un P. Aalto)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2008. gada 4. decembra spriedumu lietā T-284/08 People's Mojahedin Organization of Iran/Padome, ar kuru Pirmās instances tiesa atcēla, ciktāl tas skar People's Mojahedin Organization of Iran, Padomes 2008. gada 15. jūlija Lēmumu, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumu 2007/868/EK (OV L 188, 21. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1.	apelācijas sūdzību noraidīt;

2.	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 82, 04.04.2009.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/2

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 21. decembra spriedums — Eiropas Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-28/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - EKL 28. un 29. pants - Preču brīva aprite - Pasākumi ar importa un eksporta kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību - Transports - Direktīvas 96/62/EK un 1999/30/EK - Sektoriāls kravas automašīnu, kas smagākas par 7,5 t un kas pārvadā noteiktas preces, kustības aizliegums - Gaisa kvalitāte - Veselības un vides aizsardzība - Samērīguma princips - Saskaņotība)

2012/C 49/03

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver, A. Alcover San Pedro un B. Schima)

Atbildētāja: Austrijas Republika (pārstāvji — E. Riedl, G. Eberhard un C. Ranacher, L. Schmutzhard un J. Thudium)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Itālijas Republika (pārstāvji — I. Bruni, pēc tam G. Palmieri, kam palīdz M.G. De Bellis, avvocato dello Stato) un Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C. Wissels, Y. De Vries un M. Noort)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 28. un 29. panta pārkāpums — Kravas automašīnām, kas smagākas par 7,5 t un kas pārvadā noteiktas preces, paredzētais kustības aizliegums automaģistrāles A 12 posmā “Inntalautobahn” — Šī aizlieguma pamatojums ar EKL 30. pantu un Kopienu tiesību aktiem par gaisa kvalitāti

Rezolutīvā daļa:

1.	nosakot kustības aizliegumu kravas automašīnām, kas smagākas par 7,5 t un kas pārvadā noteiktas preces, automaģistrāles A 12 posmā Innas ielejā (Austrija), Austrijas Republika nav izpildījusi EKL 28. un 29. pantā paredzētos pienākumus;

2.	Austrijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3.	Itālijas Republika un Nīderlandes Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 69, 21.03.2009.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/3

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-271/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Kapitāla brīva aprite - Piemērošanas joma - Atklātie pensiju fondi - Ierobežojums kapitāla ieguldījumiem ārvalstīs - Samērīgums)

2012/C 49/04

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Montaguti un K. Herrmann)

Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvji — M. Dowgielewicz, M. Szpunar, M. Jarosz un P. Kucharski)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 56. panta pārkāpums — Pensiju fondi, kas ir valsts obligātās apdrošināšanas daļa un ir balstīti uz kapitalizācijas sistēmu — Valsts tiesiskais regulējums, kas ierobežo šo fondu kapitāla ieguldījumus ārvalstīs un nosaka tiem nelabvēlīgākus noteikumus

Rezolutīvā daļa:

paturot spēkā grozītā 1997. gada 28. augusta Likuma par pensiju fondu organizāciju un darbību (Ustawa o organizacji i funkcjonowaniu funduszy emerytalnych) 143. pantu, 136. panta 3. punktu un 136.a panta 2. punktu, ar kuriem tiek ierobežoti Polijas atklāto pensiju fondu ieguldījumi citās dalībvalstīs, Polijas Republika nav izpildījusi EKL 56. pantā paredzētos pienākumus;

2.	Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 233, 26.09.2009.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/3

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums — A2A SpA, agrāk ASM Brescia SpA/Eiropas Komisija

(Lieta C-318/09 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem piešķirtā atbalsta shēma - Atbrīvojumi no nodokļiem - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Tiesības celt prasību - Interese celt prasību - EKL 87. pants - “Atbalsta” jēdziens - EKL 88. pants - “Jauna atbalsta” jēdziens - EKL 10. pants - Pienākums lojāli sadarboties - Regula (EK) Nr. 659/1999 - 1. un 14. pants - Atgūšanas pavēles likumība - Tiesiskās drošības princips - Pienākums norādīt pamatojumu)

2012/C 49/05

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: A2A SpA, agrāk ASM Brescia SpA (pārstāvji — A. Santa Maria, A. Giardina, C. Croff un G. Pizzonia, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Righini, V. Di Bucci un D. Grespan)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-189/03 ASM Brescia SpA/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja lūgumu atcelt Komisijas 2002. gada 5. jūnija Lēmuma 2003/193/EK par valsts atbalstu, ko Itālija piešķīrusi sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem, kuru akciju vairākums pieder valstij, atbrīvojumu no nodokļiem un aizdevumu ar izdevīgākiem nosacījumiem formā (OV L 77, 21. lpp.), 2. un 3. pantu

Rezolutīvā daļa:

1.	pamatapelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību noraidīt;

2.	A2A SpA atlīdzina ar pamatapelācijas sūdzību saistītos tiesāšanās izdevumus;

3.	Eiropas Komisija atlīdzina ar pretapelācijas sūdzību saistītos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 267, 07.11.2009.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/4

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums — ACEA SpA/Iride Spa, agrāk AEM SpA/Eiropas Komisija

(Lieta C-319/09 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Atbalsta shēma sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem - Atbrīvojumi no nodokļiem - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Tiesības celt prasību - Interese celt prasību - EKL 87. pants - Atbalsta jēdziens - EKL 88. pants - Jauna atbalsta jēdziens - Regula (EK) Nr. 659/1999 - 1. un 14. pants - Rīkojuma par atgūšanu tiesiskums - Pienākums norādīt pamatojumu)

2012/C 49/06

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ACEA SpA (pārstāvji — L. Radicati di Brozolo, A. Giardina un T. Ubaldi, avvocati)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Righini, V. Di Bucci un D. Grespan) un Iride Spa, agrāk AEM SpA (pārstāvji — L. Radicati di Brozolo, M. Merola, T. Ubaldi un A. Santa Maria, avvocati)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-297/02 ACEA/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2002. gada 5. jūnija Lēmuma 2003/193/EK par valsts atbalstu, ko Itālija piešķīrusi sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem, kuru akciju vairākums pieder valstij, atbrīvojumu no nodokļiem un aizdevumu ar izdevīgākiem nosacījumiem formā (OV L 77, 21. lpp.), 2. un 3. pantu

Rezolutīvā daļa:

1.	pamata un pretapelācijas sūdzību noraidīt;

2.	ACEA SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus pamata apelācijas tiesvedībā;

3.	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus pretapelācijas tiesvedībā;

4.	Iride SpA sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 267, 07.11.2009.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/4

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums — A2A SpA, agrāk AEM SpA/Eiropas Komisija

(Lieta C-320/09 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Atbalsta shēma sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem - Atbrīvojumi no nodokļiem - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Tiesības celt prasību - Interese celt prasību - EKL 87. pants - “Atbalsta” jēdziens - EKL 88. pants - “Jauna atbalsta” jēdziens - EKL 10. pants - Pienākums lojāli sadarboties - Regula (EK) Nr. 659/1999 - 1. un 14. pants - Atgūšanas rīkojuma tiesiskums - Tiesiskās drošības princips - Pienākums norādīt pamatojumu)

2012/C 49/07

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: A2A SpA, agrāk AEM SpA (pārstāvji — A. Santa Maria, A. Giardina un G. Pizzonia, avvocati)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Righini, V. Di Bucci un D. Grespan)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-301/02 AEM/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2002. gada 5. jūnija Lēmuma 2003/193/EK par valsts atbalstu, ko Itālija piešķīrusi sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem, kuru akciju vairākums pieder valstij, atbrīvojumu no nodokļiem un aizdevumu ar izdevīgākiem nosacījumiem formā (OV L 77, 21. lpp.), 2. un 3. pantu

Rezolutīvā daļa:

1.	pamata apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību noraidīt;

2.	A2A SpA atlīdzina ar pamata apelāciju saistītos tiesāšanās izdevumus;

3.	Eiropas Komisija atlīdzina ar pretapelāciju saistītos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 267, 07.11.2009.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/5

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums — Iride SpA, agrāk Azienda Mediterranea Gas e Acqua SpA/Eiropas Komisija, A2A SpA, agrāk ASM Brescia SpA

(Lieta C-329/09 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem piešķirta atbalsta shēma - Atbrīvojumi no nodokļiem - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Tiesības celt prasību - Interese celt prasību)

2012/C 49/08

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Iride SpA, agrāk Azienda Mediterranea Gas e Acqua SpA (pārstāvji — L. Radicati di Brozolo, M. Merola un T. Ubaldi, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci, E. Righini un D. Grespan), A2A SpA, agrāk ASM Brescia SpA

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-300/02 AMGA/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa kā nepieņemamu noraidīja lūgumu atcelt Komisijas 2002. gada 5. jūnija Lēmuma 2003/193/EK par valsts atbalstu, ko Itālija piešķīrusi sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem, kuru akciju vairākums pieder valstij, atbrīvojumu no nodokļiem un aizdevumu ar izdevīgākiem nosacījumiem formā (OV L 77, 21. lpp.), 2. un 3. pantu

Rezolutīvā daļa:

1.	apelācijas sūdzību noraidīt;

2.	Iride SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas attiecas uz apelācijas tiesvedību;

3.	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas attiecas uz lūgumu aizstāt pamatojumu.

(1) OV C 267, 07.11.2009.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/5

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — ENEL Produzione SpA/Autorità per l'energia elettrica e il gas

(Lieta C-242/10) (1)

(Direktīva 2003/54/EK - Elektroenerģijas iekšējais tirgus - Elektroenerģijas sistēmas darbībai būtiskas elektroenerģijas ražošanas iekārtas - Pienākums iesniegt piedāvājumus valsts elektroenerģijas biržas tirgū, ievērojot ierobežojumus un kritērijus, ko noteicis elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operators - Dispečervadības un līdzsvarošanas pakalpojums - Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības)

2012/C 49/09

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: ENEL Produzione SpA

Atbildētāja: Autorità per l'energia elettrica e il gas

Piedaloties: Terna rete elettrica nazionale SpA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia — EKL 23., 43., 49. un 56. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (OV L 176, 37. lpp.) 11. panta 2. un 6. punkta un 24. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru elektroenerģijas ražotājiem ir noteikts pienākums, iesniedzot elektroenerģijas piegādes piedāvājumus, ievērot elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatora noteikumus

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīva 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu, konkrēti — tās 3. panta 2. punkts un 11. panta 2. un 6. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurā, lai galapatērētāja interesēs pazeminātu elektroenerģijas cenu un nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas drošību, operatoriem, kuru rīcībā ir iekārtas, ko atbilstoši valsts regulatīvās iestādes noteiktiem kritērijiem uzskata par būtiskām, lai apmierinātu elektroenerģijas pieprasījuma vajadzības dispečervadības pakalpojumiem, vai šādu iekārtu kopumi, tiek noteikts pienākums iesniegt piedāvājumus elektroenerģijas valsts tirgos atbilstoši nosacījumiem, ko iepriekš noteikusi šī iestāde, ja vien šis tiesiskais regulējums nepārsniedz tam izvirzītā mērķa sasniegšanai vajadzīgo. Tas, vai pamatlietā šis nosacījums ir izpildīts, ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 209, 31.07.2010.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Haltergemeinschaft LBL GbR/Hauptzollamt Düsseldorf

(Lieta C-250/10) (1)

(Direktīva 2003/96/EK - Nodokļu uzlikšana energoproduktiem un elektroenerģijai - 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Par degvielu gaisa satiksmē izmantotu energoproduktu atbrīvojums no nodokļa - Degviela, ko izmantošanai ir nodevis lidmašīnas iznomātājs uz čarterlīguma pamata un kuru lidmašīnas nomnieki ir izmantojuši saviem lidojumiem, kas nav par atlīdzību sniegti gaisa satiksmes pakalpojumi)

2012/C 49/10

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Haltergemeinschaft LBL GbR

Atbildētāja: Hauptzollamt Düsseldorf

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Düsseldorf — Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 51. lpp.), 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija — Energoproduktiem, kas piegādāti izmantošanai par degvielu gaisa satiksmē, paredzētā atbrīvojuma no nodokļa apmērs — Tādas degvielas atbrīvošana no nodokļa, ko izmantošanai ir nodevis lidmašīnas izīrētājs vai iznomātājs uz čarterlīguma pamata, kas nav lidsabiedrība, un kuru lidmašīnas īrnieki ir izmantojuši lidojumiem komerciālos nolūkos

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka energoproduktiem, kas piegādāti izmantošanai par degvielu gaisa satiksmē lidojumiem, kas nav šajā tiesību normā paredzētie privātie nekomerciālie lidojumi, paredzēto atbrīvojumu no nodokļa nevar piešķirt tādam uzņēmumam kā pamata lietā, kas izīrē vai iznomā uz čarterlīguma pamata tam piederošu lidmašīnu kopā ar degvielu uzņēmumiem, kuru gaisa satiksmes darbības tieši nekalpo šo uzņēmumu par atlīdzību sniegtam gaisa satiksmes pakalpojumam.

(1) OV C 226, 30.07.2011.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/6

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Vestre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Danske Svineproducenter/Justitsministeriet

(Lieta C-316/10) (1)

(LESD 288. panta otrā daļa - Regula (EK) Nr. 1/2005 - Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā - Cūku pārvadāšana pa autoceļiem - Nodalījumu minimālais augstums - Pārbaudes brauciena laikā - Iekraušanas blīvums - Dalībvalstu tiesības pieņemt detalizētas normas)

2012/C 49/11

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Danske Svineproducenter

Atbildētājs: Justitsministeriet

piedaloties: Union européenne du commerce de bétail et de la viande.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vestre Landsret — EKL 249. panta otrās daļas (tagad LESD 288. panta otrā daļa) un Padomes Regulas Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 1. lpp.) interpretācija — Dalībvalstu tiesības pieņemt detalizētus valsts noteikumus attiecībā uz cūku pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu nodalījumu minimālo augstumu, pārbaužu augstumu un iekraušanas blīvumu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

šī regula neliedz dalībvalstij pieņemt cūku pārvadāšanai pa autoceļiem piemērojamas tiesību normas, kurās nolūkā pastiprināt juridisko drošību, ievērojot mērķi aizsargāt dzīvnieku labturību un neparedzot pārmērīgus kritērijus šajā ziņā, ir precizētas prasības, kas paredzētas minētajā regulā attiecībā uz dzīvniekiem paredzēto nodalījumu minimālo augstumu, ciktāl šīs normas nerada papildu izmaksas vai tehniskas grūtības, kas radītu nelabvēlīgākus apstākļus vai nu tās dalībvalsts, kura ir pieņēmusi minētās tiesību normas, ražotājiem, vai arī citu dalībvalstu ražotājiem, kuri vēlas eksportēt savus ražojumus uz šo pirmo dalībvalsti vai caur to, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai; tomēr par samērīgām nevar uzskatīt tādas tiesību normas, kādas ir noteiktas 2006. gada 21. decembra Rīkojuma Nr. 1729 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā 36. panta 4. punktā iekļautajos pārejas noteikumos, jo šī pati dalībvalsts ir pieņēmusi šī rīkojuma 9. panta 1. punktā ietvertās mazāk ierobežojošās tiesību normas, kas piemērojamas vispārīgā kārtībā;

—

šī regula liedz dalībvalstij pieņemt cūku pārvadāšanai pa autoceļiem piemērojamas tiesību normas, kas precizētu minētajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz pieeju dzīvniekiem, lai regulāri pārbaudītu to labklājības stāvokli, un kas attiektos tikai uz braucieniem, kuri ir ilgāki par astoņām stundām;

—

šī regula neliedz dalībvalstij pieņemt tiesību normas, saskaņā ar kurām gadījumā, kad cūkas pārvadā pa autoceļiem, dzīvniekiem ir jābūt minimālajai platībai, kas atšķiras atkarībā no to svara, un šī platība 100 kg smagam dzīvniekam ir 0,42 m2, ja brauciena ilgums ir mazāk par astoņām stundām, un 0,50 m2 — ilgākiem braucieniem.

(1) OV C 234, 28.08.2010.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/7

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (High Court of Justice Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — The Air Transport Association of America, American Airlines, Inc., Continental Airlines, Inc., United Airlines, Inc./The Secretary of State for Energy and Climate Change

(Lieta C-366/10) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Direktīva 2008/101/EK - Aviācijas darbību iekļaušana šajā sistēmā - Spēkā esamība - Čikāgas konvencija - Kioto protokols - ES/ASV Gaisa transporta nolīgums - Starptautisko paražu tiesību principi - Tiesiskās sekas - Atsaukšanās iespēja - Savienības tiesību ekstrateritoriālā iedarbība - Jēdzieni “nodeva” un “nodoklis”)

2012/C 49/12

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice Queen's Bench Division (Administrative Court)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: The Air Transport Association of America, American Airlines, Inc., Continental Airlines, Inc., United Airlines, Inc.

Atbildētājs: The Secretary of State for Energy and Climate Change

Piedaloties: International Air Transport Association (IATA), National Airlines Council of Canada (NACC), Aviation Environment Federation, WWF-UK, European Federation for Transport and Environment, Environmental Defense Fund, Earthjustice

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice Qeen's Bench Division (Administrative Court) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (OV 2009, L 8, 3. lpp.), spēkā esamība — Noteiktu starptautisko tiesību noteikumu un/vai tiesību normu izvirzīšana

Rezolutīvā daļa:

tādos apstākļos kā pamatlietā, lai izvērtētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, spēkā esamību, no visiem iesniedzējtiesas minētajiem starptautisko tiesību principiem un tiesību normām var atsaukties vienīgi uz šādiem:

—

pirmkārt, acīmredzamas kļūdas vērtējumā, par ko Savienība ir vainojama saistībā ar tās atbilstoši šiem principiem [vērtējamo] kompetenci pieņemt šo direktīvu, pārbaudes robežās:

—	principu, atbilstoši kuram katrai valstij ir pilnīga un ekskluzīva suverenitāte pār savu gaisa telpu;

—	principu, atbilstoši kuram neviena valsts nevar likumīgi pretendēt uz atklātās jūras daļas pakļaušanu savai suverenitātei, un

—	principu, kas garantē tiesības lidot pār atklāto jūru;

—

otrkārt,

—	2007. gada 25. un 30. aprīļa Gaisa transporta nolīguma starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kurā grozījumi ir izdarīti ar Protokolu, 7. pantu un 11. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, kā arī

—	minētā nolīguma 15. panta 3. punktu, aplūkojot to kopsakarā ar šī nolīguma 2. pantu un 3. panta 4. punktu;

2.	Direktīvas 2008/101 pārbaude nav atklājusi elementus, kas var ietekmēt tās spēkā esamību.

(1) OV C 260, 25.09.2010.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/8

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division), High Court of Ireland — Apvienotā Karaliste un Īrija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — N. S. (C-411/10)/Secretary of State for the Home Department un M. E. (C-493/10), A. S. M., M. T., K. P., E. H./Refugee Applications Commissioner, Minister for Justice, Equality and Law Reform

(Apvienotās lietas C-411/10 un C-493/10) (1)

(Savienības tiesības - Principi - Pamattiesības - Savienības tiesību īstenošana - Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums - Kopējā Eiropas patvēruma sistēma - Regula (EK) Nr. 343/2003 - “Drošu valstu” jēdziens - Patvēruma meklētāja nosūtīšana uz atbildīgo dalībvalsti - Pienākums - Apstrīdams pieņēmums, ka šī dalībvalsts ievēro pamattiesības)

2012/C 49/13

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesas

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) un High Court of Ireland

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: N. S. (C-411/10), M. E., A. S. M., M. T., K. P., E. H. (C-493/10)

Atbildētāji: Secretary of State for the Home Department (C-411/10), Refugee Applications Commissioner, Minister for Justice, Equality and Law Reform (C-493/10)

Piedaloties: Amnesty International Ltd and the AIRE Centre (Advice on Individual Rights in Europe) (UK) (C-411/10), United Nations High Commissioner for Refugees (UNHCR) (UK) (C-411/10), Equality and Human Rights Commission (EHRC) (C-411/10), Amnesty International Ltd and the AIRE Centre (Advice on Individual Rights in Europe) (IRL) (C-493/10), Apvienoto Nāciju Augstajam komisāram bēgļu jautājumos (UNHCR) (IRL) (C-493/10)

Priekšmets

(C-411/10)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal (England & Wales) — (Apvienotā Karaliste) — Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 50, 1. lpp.), 3. panta 1. un 2. punkta, kā arī III nodaļas tiesību normu interpretācija — Obligāto standartu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kas izklāstīti Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (OV L 31, 18. lpp.), Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 12. lpp.) un Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvas 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (OV L 326, 13. lpp.), noteikumos, interpretācija — Procedūra, ar kuru nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par Afganistānas pilsoņa iesniegta patvēruma pieteikuma izskatīšanu — Pamattiesību pārkāpuma risks gadījumā, ja atbildību uzņemas iepriekš atbildīgā dalībvalsts — Patvēruma meklētājam Pamattiesību hartas un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumos piešķirtās aizsardzības raksturs un piemērojamība

(C-493/10)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Ireland — Lūgums interpretēt 3. panta 2. punktu un 18. pantu Padomes 2003. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 50, 1. lpp.) — Procedūra tās dalībvalsts noteikšanai, kas ir atbildīga par dažādu trešo valstu pilsoņu (Afganistāna, Irāna un Alžīrija) patvēruma pieteikumu izskatīšanu — Dalībvalsts pienākums uzņemties atbildību par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 343/2003 3. panta 2. punktu, gadījumā ir patvēruma meklētāja pamattiesību pārkāpuma risks un/vai dalībvalstī, kas ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu saskaņā ar minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem, netiek piemērotas minimālās normas, kas ir noteiktas Direktīvas 2003/9/EK, 2004/83/EK un 2005/85/EK

Rezolutīvā daļa:

ar dalībvalsts saskaņā ar Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 3. panta 2. punktu pieņemtu lēmumu par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, par kura pieņemšanu atbilstoši šīs regulas III nodaļā noteiktajiem kritērijiem tā nav atbildīga, tiek īstenotas Savienības tiesības LES 6. panta un/vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta izpratnē;

Savienības tiesībās tiek liegts piemērot neapstrīdamu pieņēmumu, ka dalībvalsts, kura Regulas Nr. 343/2003 3. pantā ir norādīta par atbildīgo, ievēro Eiropas Savienības pamattiesības;

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pants ir interpretējams tādējādi, ka dalībvalstīm, ieskaitot valsts tiesas, ir pienākums nenosūtīt patvēruma meklētāju uz “atbildīgo dalībvalsti” Regulas Nr. 343/2003 izpratnē gadījumos, kad tās nevar nezināt, ka sistemātiski trūkumi patvēruma piešķiršanas procesā un patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļos šajā dalībvalstī rada nopietnus un pierādītus iemeslus uzskatīt, ka patvēruma meklētājam radīsies reāli draudi tikt pakļautam necilvēciskai vai pazemojošai attieksmei šīs tiesību normas izpratnē;

saglabājot tiesības pašai izskatīt Regulas Nr. 343/2003 3. panta 2. punktā paredzēto pieteikumu, nespēja nosūtīt patvēruma meklētāju uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, kad šī valsts ir noteikta par atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar šīs regulas III nodaļas kritērijiem, nosaka dalībvalstij, kurai būtu jāveic šī nosūtīšana, pienākumu turpināt minētās nodaļas kritēriju pārbaudi, lai noskaidrotu, vai pārējie kritēriji neļauj noteikt citu dalībvalsti par atbildīgu izskatīt patvēruma pieteikumu;

tomēr ir svarīgi, lai dalībvalsts, kurā atrodas patvēruma meklētājs, rūpētos par to, lai situācija, kurā tiek pārkāptas šī patvēruma meklētāja pamattiesības, netiktu pasliktināta, veicot nesaprātīgi garu atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu. Vajadzības gadījumā tās pienākums ir pašai izskatīt pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 343/2003 3. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

3.	Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1., 18. un 47. pants neliek sniegt citādāku atbildi;

ciktāl iepriekšējie jautājumi attiecas uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pienākumiem, 30. protokola par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu Polijas Republikai un Apvienotajai Karalistei ņemšana vērā neietekmē atbildes, kas sniegtas uz lietā C-411/10 uzdoto no otrā līdz sestajam jautājumam.

(1) OV C 274, 09.10.2010.

OV C 13, 15.01.2011.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/9

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Tomasz Ziolkowski (C-424/10), Barbara Szeja, Maria-Magdalena Szeja, Marlon Szeja (C-425/10)/Land Berlin

(Apvienotās lietas C-424/10 un C-425/10) (1)

(Personu brīva pārvietošanās - Direktīva 2004/38/EK - Pastāvīgas uzturēšanās tiesības - 16. pants - Likumīga uzturēšanās - Uzturēšanās saskaņā ar valsts tiesībām - Uzturēšanās periods, kas pavadīts pirms attiecīgā pilsoņa izcelsmes dalībvalsts pievienošanās Savienībai)

2012/C 49/14

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Tomasz Ziolkowski (C-424/10), Barbara Szeja, Maria-Magdalena Szeja, Marlon Szeja (C-425/10)

Atbildētāja: Land Berlin

piedaloties: Vertreter des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesverwaltungsgericht — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (OV L 158, 77. lpp.) 16. panta 1. punkta pirmā teikuma interpretācija — Savienības pilsonis, kas ir vairāk nekā piecus gadus likumīgi saskaņā ar uzņemošās dalībvalsts tiesībām uzturējies šajā valstī, bet šajā periodā nekad nav izpildījis Direktīvas 2004/38/EK 7. pantā noteiktos nosacījumus — Jēdziens “likumīga uzturēšanās” — Uzturēšanās, kuras ilgums ir pieci gadi tikai tad, ja tiek ieskaitīti laika posmi, kas pagājuši pirms ieinteresētās personas izcelsmes valsts iestāšanās Eiropas Savienībā — Pastāvīgu uzturēšanās tiesību iegūšanai vajadzīga uzturēšanās laika posma noteikšana

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 16. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Savienības pilsonis, kas ir uzturējies vairāk nekā piecu gadu ilgu laikposmu uzņēmējas dalībvalsts teritorijā tikai saskaņā ar šīs valsts tiesībām, nevar tikt uzskatīts par tādu, kas ir ieguvis pastāvīgas uzturēšanās tiesības saskaņā ar šo tiesību normu, lai arī šīs uzturēšanās laikā viņš neatbilda nosacījumiem, kas ir paredzēti šīs pašas direktīvas 7. panta 1. punktā;

trešās valsts pilsoņa uzturēšanās periodi dalībvalsts teritorijā, kas ir pavadīti pirms šīs trešās valsts pievienošanās Eiropas Savienībai, ja nav speciālu tiesību normu Pievienošanās aktā, ir jāņem vērā pastāvīgas uzturēšanās tiesību iegūšanai atbilstoši Direktīvas 2004/38 16. panta 1. punktam, ja vien tie ir pavadīti saskaņā ar šīs direktīvas 7. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

(1) OV C 301, 06.11.2010.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/10

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ministre de l'Intérieur, de l'Outre-mer, des Collectivités territoriales et de l'immigration/Chambre de commerce et d'industrie de l'Indre

(Lieta C-465/10) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība - Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 - 3. pants - Struktūrfondi - Regula (EEK) Nr. 2052/88 - Regula (EKK) Nr. 4253/88 - Līgumslēdzēja iestāde, kas ir struktūrfondu finansējuma saņēmēja - ERAF finansējuma saņēmēja izdarītais publiskā iepirkuma procedūras pārkāpums - Pienākuma atgūt Savienības finansējumu pārkāpuma gadījumā pamatojums - “Pārkāpuma” jēdziens - “Turpināta pārkāpuma” jēdziens - Atgūšanas kārtība - Noilguma termiņš - Valsts tiesībās paredzēti ilgāki noilguma termiņi - Samērīguma princips)

2012/C 49/15

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Ministre de l'Intérieur, de l'Outre-mer, des Collectivités territoriales et de l'immigration

Atbildētāja: Chambre de commerce et d'industrie de l'Indre

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État (Francija) — Padomes 1988. gada 24. jūnija Regulas (EEK) Nr. 2052/88 par struktūrfondu uzdevumiem un to efektivitāti, kā arī par to darbības saskaņošanu savā starpā un ar Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu darbību (OV L 185, 9. lpp.), Padomes 1988. gada 19. decembra Regulas (EEK) Nr. 4253/88, ar kuru apstiprināti Regulas (EEK) Nr. 2052/88 piemērošanas noteikumi (OV L 374, 1. lpp.), kā arī Padomes 1995. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 1. lpp.), noteikumu interpretācija — Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras noteikumu neievērošana, ko pieļāvis ERAF un FNADT piešķirto subsīdiju saņēmējs — Pienākuma atgūt Kopienu atbalstu pārkāpuma gadījumā pamatojums — Nepamatoti izmaksāta atbalsta atgūšanas noteikumi — Noilguma termiņš

Rezolutīvā daļa:

apstākļos, kādi tie ir pamatlietā, Padomes 1988. gada 19. decembra Regulas (EEK) Nr. 4253/88, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2052/88, pirmkārt, attiecībā uz struktūrfondu un, otrkārt, attiecībā uz struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finansēšanas instrumentu darbības koordināciju, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1993. gada 20. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2082/93, 23. panta 1. punkta trešais ievilkums, interpretējot to kopsakarā ar Padomes 1988. gada 24. jūnija Regulas (EEK) Nr. 2052/88 attiecībā uz struktūrfondu, struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finansēšanas instrumentu darbības koordināciju, kurā grozījumi izdarīti ar 1993. gada 20. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2082/93, 7. panta 1. punktu, veido tādu juridisku pamatu, kas ļauj valsts iestādēm bez valsts tiesību aktos paredzētā pilnvarojuma piešķiršanas atgūt no finansējuma saņēmēja visu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu, pamatojoties uz to, ka šis finansējuma saņēmējs kā “līgumslēdzēja iestāde” Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50 par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai, kas grozīta ar Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvu 93/36/EEK, izpratnē nav ievērojis šajā direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanu, kuru mērķis ir darbības, kurai finansējuma saņēmējam piešķirts šis atbalsts, īstenošana;

tas, ka līgumslēdzēja iestāde, kura ir ERAF finansējuma saņēmēja, nav ievērojusi Direktīvas 92/50, kas grozīta ar Direktīvu 93/36, publisko iepirkumu līgumu piešķiršanu regulējošās tiesību normas, kad tika piešķirts līgums par atbalstītās darbības īstenošanu, ir atzīstams par “pārkāpumu” Padomes 1995. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 1. panta izpratnē, pat ja kompetentā valsts iestāde nevarēja nezināt šī atbalsta piešķiršanas brīdī, ka finansējuma saņēmējs jau bija izvēlējies pakalpojuma sniedzēju, kam tas uzticēs atbalstītās darbības īstenošanu;

apstākļos, kādi tie ir pamatlietā, kad ERAF finansējuma saņēmējs kā līgumslēdzēja iestāde, piešķirot līgumu par atbalstītās darbības īstenošanu, nav ievērojis Direktīvas 92/50, kas grozīta ar Direktīvu 93/36, publisko iepirkumu līgumu noslēgšanu regulējošās tiesību normas, piešķirot līgumu par atbalstītās darbības īstenošanu:

—

konkrētais pārkāpums ir jāuzskata par “turpinātu pārkāpumu” Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, un līdz ar to šajā tiesību normā paredzētais četru gadu noilguma termiņš finansējuma saņēmējam nepamatoti pārskaitītā atbalsta atgūšanai sākas dienā, kad prettiesiski piešķirtais publiskā iepirkuma līgums ticis izpildīts;

—

audita ziņojuma, kurā konstatēti publisko iepirkumu regulējošo tiesību normu pārkāpumi un kurā rekomendēts valsts iestādei panākt samaksāto summu atmaksu, nosūtīšana finansējuma saņēmējam ir uzskatāma par pietiekami precīzu, lai tiktu atzīta par izmeklēšanu vai iztiesāšanu Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta trešās daļas izpratnē;

4.	Regulas Nr. 2988/95 3. panta 3. punkta ieviešanā dalībvalstīm dotās iespējas ietvaros ar samērīguma principu nav saderīga 30 gadu noilguma termiņa piemērošana nepamatoti saņemtu Savienības budžeta līdzekļu atgūšanā.

(1) OV C 346, 18.12.2010.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/11

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Corte dei Conti — Sezione Giurisdizionale per la Regione Siciliana (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Teresa Cicala/Regione Siciliana

(Lieta C-482/10) (1)

(Valsts administratīvais process - Administratīvi akti - Pienākums norādīt pamatojumu - Iespēja pret administratīvo aktu vērstas tiesvedības laikā labot pamatojuma trūkumu - LESD 296. panta otrās daļas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta interpretācija - Tiesas kompetences neesamība)

2012/C 49/16

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte dei Conti — Sezione Giurisdizionale per la Regione Siciliana

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Teresa Cicala

Atbildētājs: Regione Siciliana

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte dei Conti — Sezione Giurisdizionale per la Regione Siciliana — LESD 296. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta interpretācija — Tāda valsts tiesiskā regulējuma saderīgums, kurā valsts iestādēm paredzēta iespēja atsevišķos gadījumos nenorādīt to pieņemto tiesību aktu pamatojumu vai novērst administratīva akta pamatojuma trūkumu saistībā ar šo aktu ierosinātas tiesvedības laikā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesa nav kompetenta atbildēt uz jautājumiem, kurus Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Siciliana (Itālija) ir uzdevusi ar 2010. gada 20. septembra lēmumu.

(1) OV C 328, 04.12.2010.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/11

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Centre hospitalier universitaire de Besançon/Thomas Dutrueux, Caisse primaire d'assurance maladie du Jura

(Lieta C-495/10) (1)

(Direktīva 85/374/EEK - Atbildība par produktiem ar trūkumiem - Piemērošanas joma - Valsts sistēma, kurā paredzēts valsts veselības aprūpes iestāžu pienākums atlīdzināt kaitējumu, kas pacientam nodarīts veselības aprūpes ietvaros izmantotā aparāta vai produkta bojājuma dēļ, pat ja nav konstatējama šo iestāžu vaina)

2012/C 49/17

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Centre hospitalier universitaire de Besançon

Atbildētāji: Thomas Dutrueux, Caisse primaire d'assurance maladie du Jura

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État — Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīvas 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV L 210, 29. lpp.) 13. panta interpretācija — Valsts veselības aprūpes iestāžu atbildība par to pacientiem — Tādas valsts atbildības sistēmas pieņemamība, kurā cietušajam ir tiesības saņemt atlīdzinājumu par kaitējumu, kas ir radies produktu ar trūkumiem darbības traucējumu dēļ, pat, ja nav konstatēta vaina — Pakalpojumu sniedzēja atbildības ierobežojums

Rezolutīvā daļa:

Uz tāda pakalpojumu sniedzēja atbildību, kurš, sniedzot pakalpojumus, kā, piemēram, stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus, izmanto aparātus vai produktus ar trūkumiem, saistībā ar kuriem tas nav uzskatāms par ražotāju Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīvas 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 10. maija Direktīvu 1999/34/EK, 3. panta izpratnē, un savas darbības laikā nodara kaitējumu pakalpojuma saņēmējam, neattiecas šīs direktīvas piemērošanas joma. Līdz ar to šī direktīva neliedz dalībvalstij ieviest tādu sistēmu kā pamata lietā, kurā ir paredzēta šāda pakalpojumu sniedzēja atbildība attiecībā uz tādējādi nodarīto kaitējumu, pat nepastāvot tā vainai, tomēr ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta aizskartās personas un/vai minētā pakalpojuma sniedzēja iespēja apstrīdēt ražotāja atbildību, pamatojoties uz šo direktīvu, ja ir izpildīti tajā paredzētie nosacījumi.

(1) OV C 30, 29.01.2011.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/12

Tiesas (septītā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Rechtbank van eerste aanleg te Brugge (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vlaamse Oliemaatschappij NV/FOD Financiën

(Lieta C-499/10) (1)

(Sestā PVN direktīva - Personas, kurām jāmaksā nodoklis - Solidāri atbildīgas trešās personas - Noliktavas režīms, kas nav muitas noliktavas režīms - Noliktavas saimnieka, kas glabā preces, un nodokļu maksātāja, kas ir šo preču īpašnieks, solidāra atbildība - Noliktavas saimnieka labticība vai viņa kļūdas vai nolaidības neesamība)

2012/C 49/18

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg te Brugge

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Vlaamse Oliemaatschappij NV

Atbildētāja: FOD Financiën

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank van eerste aanleg te Brugge — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 21. panta 3. punkta interpretācija — Nodokļa maksātāji — Solidāri atbildīgas trešās personas — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru noliktavas, kas nav muitas noliktava, īpašnieks ir solidāri atbildīgs par nodokļu, kurus ir parādā preču īpašnieks — nodokļu maksātājs, samaksu pat tad, ja noliktavas īpašnieks ir labticīgs vai ja tam nevar pārmest kļūdu vai nolaidību

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīvu 2001/115/EK, 21. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz dalībvalstīm noteikt, ka noliktavas, kas nav muitas noliktava, saimnieks solidāri atbild par pievienotās vērtības nodokļa, ko preču īpašnieks — nodokļu maksātājs — ir parādā par preču piegādi pret atlīdzību no šīs noliktavas, samaksu arī tad, ja šīs noliktavas saimnieks ir labticīgs vai ja tam nevar pārmest nekādu kļūdu vai nolaidību.

(1) OV C 13, 15.01.2011.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/12

Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Varhoven administrativen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Evroetil AD/Direktor na Agentsia “Mitnitsi”

(Lieta C-503/10) (1)

(Direktīva 2003/30/EK - 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Bioetanola jēdziens - No biomasas iegūts produkts, kurā etilspirta daudzums pārsniedz 98,5 % un kurš nav denaturēts - Faktiskas izmantošanas par biodegvielu atbilstība - Regula (EEK) Nr. 2658/87 - Kombinētā nomenklatūra - Bioetanola tarifa klasifikācija akcīzes nodokļa iekasēšanas nolūkā - Direktīva 2003/96/EK - Energoprodukti - Direktīva 92/83/EEK - 20. panta pirmais ievilkums un 27. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts - Etilspirta jēdziens - Atbrīvojums no saskaņota akcīzes nodokļa - Denaturēšana)

2012/C 49/19

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Evroetil AD

Atbildētājs: Direktor na Agentsia “Mitnitsi”

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālo nolēmumu — Varhoven administrativen sad — Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīvas 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā (OV L 123, 42. lpp.) 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta un Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 1991. gada 26. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2587/91 (OV L 259, 1. lpp.), I pielikuma interpretācija — Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 51. lpp.) 2. panta 1. punkta un Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 21. lpp.) 20. panta 1. punkta pirmā ievilkuma interpretācija — No biomasas iegūts produkts, kas satur esteri, augstākos spirtus un aldehīdus, kura alkohola daudzums ir lielāks par 98 % un kas nav denaturēts — Jēdziens “bioetanols” — Klasificēšana apakšpozīcijā 2207 20 00 (etilspirts un citi jebkāda stipruma denaturēti spirti) vai apakšpozīcijā 2207 10 00 (nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk) saistībā ar akcīzes nodokļa piemērošanu

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīvas 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā ietvertā bioetanola definīcija ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ietver tādu produktu, kāds tiek aplūkots pamatlietā, kas tostarp ir iegūts no biomasas un kurā etilspirta daudzums pārsniedz 98,5 %, līdzko tas tiek pārdots kā transportlīdzekļiem paredzēta biodegviela;

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tādam produktam kā pamatlietā aplūkojamais, kurā etilspirta daudzums pārsniedz 98,5 % un kas nav denaturēts saskaņā īpaši paredzētu denaturēšanas procedūru, ir jāpiemēro Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, 19. panta 1. punktā paredzētais akcīzes nodoklis, pat ja tas ir iegūts no biomasas atbilstoši tehnoloģijai, kas atšķiras no tās, kāda tiek izmantota lauksaimniecības izcelsmes etilspirta ražošanai, ietver vielas, kas to padara nepiemērotu patēriņam, atbilst Eiropas standarta projektā pr EN 15376 paredzētajām prasībām attiecībā uz bioetanolu, kas tiek izmantots kā degviela, un eventuāli atbilst Direktīvas 2003/30 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā ietvertajai bioetanola definīcijai.

(1) OV C 346, 18.12.2010.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/13

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Tribunale di Firenze (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret X

(Lieta C-507/10) (1)

(Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2001/220/TI - Cietušo statuss kriminālprocesā - Neaizsargātu personu aizsardzība - Nepilngadīgo kā liecinieku nopratināšana - Īpašais pierādījumu iepriekšējas pārbaudes process - Prokurora atteikums lūgt pirmstiesas izmeklēšanas tiesnesim veikt nopratināšanu)

2012/C 49/20

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Firenze

Lietas dalībnieks pamata procesā

piedaloties: Y

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale di Firenze — Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmuma par cietušo statusu kriminālprocesā (OV L 82, 1. lpp.) 2., 3. un 8. panta interpretācija — Nepilngadīgo nopratināšana liecinieku statusā — Nepilngadīgā, kurš cietis no seksuālas vardarbības, nopratināšana — Aizsardzības līdzekļi, kuri saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu nav obligāti

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmuma 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā 2. un 3. pants un 8. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādas valsts tiesību normas kā Kriminālprocesa kodeksa 392. panta 1.a punkts, 398. panta 5.a punkts un 394. pants, kurās, pirmkārt, nav paredzēts prokurora pienākums lūgt kompetentajai tiesai, lai tā atļauj īpaši neaizsargātam cietušajam liecināt un iesniegt pierādījumus saskaņā ar īpašā pierādījumu pārbaudes procesa noteikumiem kriminālprocesa izmeklēšanas stadijā, un, otrkārt, nav atļauts minētajam cietušajam pārsūdzēt tiesā prokurora lēmumu, ar kuru noraidīts viņa lūgums liecināt un iesniegt pierādījumus saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(1) OV C 13, 15.01.2011.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/13

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Mohsen Afrasiabi, Behzad Sahabi, Heinz Ulrich Kessel

(Lieta C-72/11) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānas Islāma Republiku, lai novērstu kodolieroču izplatīšanu - Regula (EK) Nr. 423/2007 - 7. panta 3. un 4. punkts - Sinterkrāsns piegādāšana un uzstādīšana Irānā - Jēdziens “netieši darīt pieejamus”“saimnieciskos resursus” minētās regulas IV un V pielikumā norādītās personas, vienības vai struktūras interesēs - Aizlieguma darīt pieejamus “apiešanas” jēdziens)

2012/C 49/21

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Mohsen Afrasiabi, Behzad Sahabi, Heinz Ulrich Kessel

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht Düsseldorf — Lūgums interpretēt Padomes 2007. gada 19. aprīļa Regulas (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 103, 1. lpp.) 7. panta 3. un 4. punktu — Regulas (EK) Nr. 423/2007 II pielikumā minēto iekārtu neizmantojamā stāvoklī piegāde tādai juridiskai personai Irānā, kas nav minēta šīs regulas IV un V pielikumā — Iekārta, kas iespējami paredzēta, lai to vēlāk ražošanā izmantotu šajos divos pielikumos minētā vienība — Aizlieguma darīt pieejamus saimnieciskus resursus šīs regulas IV un V pielikumā minētajām personām piemērošanas joma — Jēdziens “netieši darīt pieejamus” — Pirmkārt, noteikumu, kas aizliedz darīt pieejamus saimnieciskus resursus, vienlaicīga piemērojamība un, otrkārt, šī pēdējā aizlieguma apiešana

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2007. gada 19. aprīļa Regulas (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu 7. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka aizliegums netieši darīt pieejamus saimnieciskus resursus šīs regulas 1. panta i) punkta izpratnē ietver darbības saistībā ar funkcionētspējīgas, bet vēl neizmantojamas sinterkrāsns piegādi un uzstādīšanu Irānā trešajai personai, kura, rīkojoties minētās regulas IV un V pielikumā minētās personas, vienības vai struktūras vārdā, kontrolē vai vadībā, plāno, izmantojot šo krāsni, šādai personai, vienībai vai struktūrai izgatavot preces, ar kurām var veicināt kodolieroču izplatīšanu šajā valstī;

Regulas Nr. 423/2007 7. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—	tas attiecas uz tādām darbībām, kurām, šķiet, ir formāls raksturs, kas dod iespēju neievērot minētās regulas 7. panta 3. punkta pārkāpuma veidojošos elementus, bet kuru mērķis vai iznākums tomēr ir tieši vai netieši neņemt vērā šajā pēdējā noteikumā minēto aizliegumu;

—

termini “apzināti” un “tīši” nozīmē kumulatīvus apziņas un gribas elementus, kuri ir izpildīti, ja persona, kura piedalās darbībā, kurai ir tāds mērķis vai tāds iznākums, apzināti cenšas to veikt vai vismaz uzskata, ka tās līdzdalībai šādā darbībā var būt šis [apiešanas] mērķis vai iznākums, un tā pieņem šādu iespējamību.

(1) OV C 252, 27.08.2011.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/14

Tiesas (septītā palāta) 2011. gada 18. novembra rīkojums (Tribunale di Bari (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Giovanni Colapietro/Ispettorato Centrale Repressioni Frodi

(Lieta C-519/10) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Reglamenta 92. panta 1. punkts, 103. panta 1. punkts un 104. panta 3. punkta otrā daļa - Vīna nozare - Regula (EEK) Nr. 822/87 un Regula (EK) Nr. 343/94 - Jautājums, par kura atbildi nav nekādu sapratīgu šaubu - Acīmredzama nepieņemamība)

2012/C 49/22

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Bari

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Giovanni Colapietro

Atbildētājs: Ispettorato Centrale Repressioni Frodi

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālo nolēmumu — Tribunale di Bari — Vīna nozare — Obligātā destilācijas shēma — 1993./1994. vīna ražošanas gads — Padomes 1987. gada 16. marta Regulas (EEK) Nr. 822/87 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 84, 1. lpp.) piemērojamība laikā — Šīs regulas atcelšana ar Komisijas 1994. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 343/94, ar kuru ievieš obligāto destilāciju, kas ir paredzēta Padomes Regulas (EEK) Nr. 822/87 39. pantā, un atkāpjas no konkrētiem ar to saistītiem piemērošanas noteikumiem attiecībā uz 1993./1994. vīna ražošanas gadu (OV L 44, 9. lpp.) — Administratīvs sods, kas ir paredzēts valsts tiesībās Regulas Nr. 822/87 pārkāpuma gadījumā — Piemērošana Regulas Nr. 343/94 pārkāpuma gadījumā — Piemērotā administratīvā soda samērīgums

Rezolutīvā daļa:

Ar Komisijas 1994. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 343/94, ar kuru ievieš obligāto destilāciju, kas ir paredzēta Padomes Regulas (EEK) Nr. 822/87 39. pantā, un atkāpjas no konkrētiem ar to saistītiem piemērošanas noteikumiem attiecībā uz 1993./1994. vīna ražošanas gadu, īsteno Regulu Nr. 822/87, to neatceļot un neaizstājot.

(1) OV C 13, 15.01.2011.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/14

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 20. oktobra rīkojums — DTL Corporación, SL/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Gestión de Recursos y Soluciones Empresariales SL

(Lieta C-67/11 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Iebildumu process - Grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Solaria”, un agrāka valsts grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Solartia” - Daļējs reģistrācijas atteikums - Sajaukšanas iespēja - Pieteikums par tiesvedības apturēšanu Vispārējā tiesā - Pieteikuma savlaicīga neiesniegšana)

2012/C 49/23

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: DTL Corporación, SL (pārstāvis — A. Zuazo Araluze, abogado)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo) un Gestión de Recursos y Soluciones Empresariales SL (pārstāves — M. Polo Carreño un M.. Granado Carpenter, abogadas)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 15. decembra spriedumu lietā T-188/10 DTL/ITSB — Gestiόn de Recursos y Soluciones Empresariales (“Solaria”), ar ko Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2010. gada 17. februāra lēmumu lietā R 767/2009-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Gestiόn de Recursos y Soluciones Empresariales, SL un DTL Corporación, SL

Rezolutīvā daļa:

1.	izbeigt tiesvedību lietā par apelācijas sūdzību daļā attiecībā uz pakalpojumiem, kuri ietilpst 37. klasē pārskatītā un grozītā 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīguma par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām izpratnē;

2.	noraidīt apelācijas sūdzību daļā attiecībā uz pakalpojumiem, kuri ietilpst 42. klasē minētā Nicas nolīguma izpratnē;

3.	DTL Corporación SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 130, 30.4.2011.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 25. novembrī iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) — Anssi Ketelä

(Lieta C-592/11)

2012/C 49/25

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Anssi Ketelä

Otrs lietas dalībnieks: Etelä-Pohjanmaan elinkeino-, liikenne- ja ympäristökeskus

Prejudiciālie jautājumi

Kā ir jāinterpretē Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (1) 22. panta 1. punkta a) apakšpunkts (“dibina lauku saimniecību pirmo reizi kā saimniecības vadītāji”) un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1974/2006 (2) 13. panta 4. un 6. punkts, ja daļa no sabiedrības darbības ir lauksaimnieciska darbība? Vai, pārbaudot, vai persona pirmo reizi ir nodibinājusi lauku saimniecību kā saimniecības vadītāja, iepriekšējas darbības izvērtēšana ir jābalsta uz to, ka attiecīgajai personai, ievērojot tās dalību, bija dominējoša ietekme sabiedrībā, vai uz to, cik lieli bija tās ienākumi no lauksaimniecības, vai arī uz to, vai tās darbību sabiedrībā var identificēt kā funkcionāli un ekonomiski autonomas ražošanas vienības vadīšanu? Vai saimniecības vadīšana ir jāizvērtē kopumā un vai papildus jau minētajiem apstākļiem turklāt ir jāņem vērā personas statuss sabiedrībā, kā arī jautājums, vai viņa faktiski uzņemas uzņēmējdarbības risku?

Vai saimniecības vadīšana, izvērtējot jautājumu, vai iepriekšējai darbībai ir nozīme atbalsta piešķiršanā citai darbībai, ir jāinterpretē vienādi attiecībā uz iepriekšējo darbību un attiecībā uz darbību, kurai tiek prasīts atbalsts? Vai darbības uzsākšanas atbalsta jaunajiem lauksaimniekiem Padomes regulas 22. panta izpratnē atteikums prasa, lai šī iepriekšējā darbība atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām principā būtu varējusi pretendēt uz atbalstu?

Vai Komisijas regulas 13. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka 1. jautājumā minētie kritēriji, atbilstoši kuriem persona ir uzskatāma par saimniecības vadītāju, kas dibina lauku saimniecību, var tikt precizēti vai precīzāk definēti valsts tiesībās, vai arī šis noteikums dod tiesības tikai definēt darbības uzsākšanas brīdi?

(1) Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (OV L 277, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (OV L 368, 15. lpp.).

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 1. decembrī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) — TVI Televisão Independente SA/Fazenda Pública

(Lieta C-618/11)

2012/C 49/26

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: TVI Televisão Independente SA

Atbildētāja: Fazenda Pública

Prejudiciālie jautājumi

Vai CIVA [Código do Imposto sobre o Valor Acrescentado] 16. panta 1. punkts atbilstoši pārsūdzētajā spriedumā sniegtajai interpretācijai (no kura izriet, ka nodeva par komercreklāmu publisku demonstrēšanu ir cieši saistīta ar reklāmas pakalpojumu sniegšanu un tādējādi tā būtu jāiekļauj sniegto pakalpojumu nodokļa bāzē PVN mērķiem) ir saderīgs ar Direktīvas 77/388/EK (1) 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunktā (tagad — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (2) 73. pants) paredzētajiem noteikumiem, it īpaši, jēdzienam “atlīdzība, kuru pakalpojumu sniedzējs par šiem darījumiem ir saņēmis vai saņems”?

Vai CIVA 16. panta 6. punkta c) apakšpunkts atbilstoši pārsūdzētajā spriedumā sniegtajai interpretācijai (ka nodeva par komercreklāmu publisku demonstrēšanu nav uzskatāma par summu, kas samaksāta pakalpojumu saņēmēja vārdā un interesēs, lai gan tā ir iegrāmatota trešās personas pagaidu kontos un to tiek paredzēts samaksāt valsts iestādēm, līdz ar to tā netiek izslēgta no nodokļu bāzes PVN mērķiem) ir saderīgs ar Direktīvas 77/388/EK 11. panta A daļas 3. punkta c) apakšpunktā (tagad — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK 79. panta c) punkts) paredzēto noteikumu, īpaši jēdzienu “summas, ko nodokļa maksātājs saņēmis no pircēja kā tādu izmaksu atmaksāšanu, kuras veiktas pircēja vārdā un interesēs un kuras iegrāmatotas šā nodokļa maksātāja pagaidu kontā”?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

(2) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 30. novembrī iesniedza Tribunal du travail de Bruxelles (Beļģija) — Patricia Dumont de Chassart/Onafts — Office national d'allocations familiales pour travailleurs salariés

(Lieta C-619/11)

2012/C 49/27

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal du travail de Bruxelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Patricia Dumont de Chassart

Atbildētājs: Onafts — Office national d'allocations familiales pour travailleurs salariés

Prejudiciālais jautājums

Vai ar Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (1), 79. panta 1. punktu, ja to interpretē tādējādi, ka tas ļauj tikai attiecībā uz mirušo vecāku piemērot 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, 72. pantā paredzētos apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laikposmu pielīdzināšanas noteikumus, kā rezultātā ar 1939. gada 19. decembra Konsolidēto likumu par ģimenes pabalstiem 56.a panta 1. punktu pārdzīvojušajam vecākam — neatkarīgi no viņa pilsonības, ja vien viņš ir kādas dalībvalsts pilsonis vai uz viņu attiecas 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā piemērojamība personām —, kurš ir sniedzis pakalpojumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī divpadsmit mēnešu laikposmā, par ko ir runa 1939. gada 19. decembra Konsolidēto likumu par ģimenes pabalstiem 56.a panta 1. punktā, līdz ar to tiek liegta iespēja sniegt pierādījumu, ka viņš atbilst nosacījumam, saskaņā ar kuru, būdams pabalsta saņēmējs 1939. gada 19. decembra Konsolidēto likumu par ģimenes pabalstiem 51. panta 3. punkta 1. apakšpunkta izpratnē, viņš būtu varējis pretendēt uz sešiem vienotas likmes ikmēneša pabalstiem par divpadsmit mēnešiem pirms nāves gadījuma, kurpretim pārdzīvojušajam vecākam — neatkarīgi no tā, vai viņš ir Beļģijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis —, kurš divpadsmit mēnešu laikposmā, par ko ir runa 1939. gada 19. decembra Konsolidēto likumu par ģimenes pabalstiem 56.a panta 1. punktā, ir strādājis tikai Beļģijā attiecīgi tādēļ, ka viņš nav atstājis Beļģijas teritoriju, ir atļauts šādu pierādījumu sniegt, ir pārkāpti vispārējie vienlīdzības un nedriskriminācijas principi, kas ir nostiprināti tostarp 1950. gadā Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 14. pantā, kas vajadzības gadījumā skatīts kopā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma konsolidētās versijas 17., 39. un/vai 43. pantu?

(1) OV L 149, 2. lpp.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/17

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 20. septembra spriedumu lietā T-298/09 Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Komisija 2011. gada 8. decembrī iesniedza Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE

(Lieta C-629/11 P)

2012/C 49/28

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (pārstāvji — N. Korogiannakis, M. Dermitzakis, Δικηγόροι)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—

izmantot savu neierobežoto jurisdikciju un atcelt DG EAC lēmumu, kas paziņots ar divām atsevišķām 2009. gada 12. maija vēstulēm, par apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvājumu, ko tā iesniegusi atklāta konkursa procedūras EAC/01/2008 ietvaros par ārējo pakalpojumu sniegšanu izglītojošām programmām (ESP–ISEP) (OV 2008/S 158–212752) 1. grupā (informācijas sistēmu attīstība un uzturēšana) un 2. grupā (informācijas sistēmu studijas, pārbaude, apmācība un atbalsts), izvēlēšanos par otro līgumslēdzēju kaskādes mehānismā, kā arī prasība atlīdzināt zaudējumus saskaņā ar EKL 225., 235. un 288. pantu (tagad — LESD 256., 268. un 340. pants), kuri radušies attiecīgās konkursa procedūras rezultātā par summu EUR 9 544 480 (EUR 3 945 040 1. grupā un EUR 5 599 440 2. grupā);

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par lietu pēc būtības;

—	uzdot Komisijai samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējai tiesāšanās un pārējos izdevumus, kas radušies saistībā ar šo apelāciju, tostarp izdevumus, kas radušies saistībā ar sākotnējo prasību atcelt tiesību aktu, kas bija celta Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Apelācijas sūdzības iesniedzēja savu apelācijas sūdzību pamato ar vienu vienīgu pamatu par Finanšu regulas (1) 100. panta 2. punkta un ieviešanas noteikumu 149. panta 2. punkta kļūdainu interpretāciju.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt spriedumu lietā T-298/09, jo Komisija neesot laicīgi izpildījusi Finanšu regulas 100. panta 2. punktā un Īstenošanas noteikumu 149. panta 2. punktā paredzētos noteikumus, kas ir būtiska procesuāla prasība. Turklāt ierobežotā informācija, kas novēloti tikusi paziņota apelācijas sūdzības iesniedzējai, nekādi nevar tikt uzskatīta par pietiekamu un tādu, kas atbilst pienākumam sniegt pamatojumu, kā to paredz Finanšu regulas 100. panta 2. punktā, jo tā nesniedza nekādus iemeslus vai pamatojumu atbilstošajam vērtējumam un neietvēra nekādu informāciju par labākā piedāvājuma iesniedzēja raksturojumu un relatīvajām priekšrocībām.

(1) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemero Eiropas Kopienu vispar[ē]jam budžetam (OV L 248, 1. lpp.).

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 12. decembrī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) — TVI Televisão Independente SA/Fazenda Pública

(Lieta C-637/11)

2012/C 49/29

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: TVI Televisão Independente SA

Atbildētāja: Fazenda Pública

Prejudiciālie jautājumi

Vai CIVA [Portugāles Likuma par pievienotās vērtības nodokli] 16. panta 1. punkts atbilstoši pārsūdzētajā spriedumā sniegtajai interpretācijai (ka nodeva par komercreklāmu publisku demonstrēšanu ir cieši saistīta ar reklāmas pakalpojumu sniegšanu un tādēļ jāiekļauj sniegto pakalpojumu nodokļa bāzē PVN mērķiem) ir saderīgs ar Direktīvas 77/388/EK (1) 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunktā (tagad — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (2) 73. pants) paredzētajiem noteikumiem, īpaši jēdzienu “atlīdzība, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par šiem darījumiem ir saņēmis vai saņems”?

Vai CIVA 16. panta 6. punkta c) apakšpunkts atbilstoši pārsūdzētajā spriedumā sniegtajai interpretācijai (ka nodeva par komercreklāmu publisku demonstrēšanu nav uzskatāma par summu, kas samaksāta pakalpojumu saņēmēja vārdā un interesēs, lai gan tā ir iegrāmatota trešās personas pagaidu kontos un to tiek paredzēts samaksāt valsts iestādēm, un tādēļ netiek izslēgta no nodokļu bāzes PVN mērķiem) ir saderīgs ar Direktīvas 77/388/EK 11. panta A daļas 3. punkta c) apakšpunktā (tagad — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK 79. panta c) punkts) paredzēto noteikumu, īpaši jēdzienu “summas, ko nodokļa maksātājs saņēmis no pircēja vai pakalpojumu saņēmēja kā tādu izmaksu atmaksāšanu, kuras veiktas pircēja vai pakalpojumu saņēmēja vārdā un interesēs un kuras iegrāmatotas šā nodokļa maksātāja pagaidu kontā”?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā Direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 9. nod., 1. sēj., 23. lpp.).

(2) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/18

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 12. oktobra spriedumu lietā T-312/07 Dimos Peramatos/Eiropas Komisija 2011. gada 19. decembrī iesniedza Dimos Peramatos

(Lieta C-647/11 P)

2012/C 49/30

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Dimos Peramatos (pārstāvis — G. Gerapetritis, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas spriedumu tiktāl, ciktāl tajā noraidīta prasība, ar kuru tika lūgts noteikt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai nepastāv nekāds pienākums atmaksāt naudas summas, kuras tā saņēma programmas LIFE97/ENV/GR/000380 ietvaros, vai, pakārtoti, grozīt apstrīdēto lēmumu, nosakot pašvaldībai pienākumu samaksāt EUR 93 795,32, kas atbilst summai, kura aprēķināta kā neatbilstīgie izdevumi, kā to ir apstiprinājusi pati Komisija;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai lietas izskatīšanai;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai radušies saistībā ar atlīdzību advokātiem.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi divus pamatus.

Starp Dimos Peramatos (Perama pašvaldība) un Eiropas Komisiju 1997. gada 17. jūlijā noslēgtās vienošanās par finansējumu ar numuru C (97)/1997/final/29 saistībā ar darbības, kas izriet no LIFE programmas, īstenošanu un šo vienošanos reglamentējošā tiesiskā regulējuma (Regula Nr. 1973/92) kļūdaina interpretācija tiktāl, ciktāl Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka pašvaldības pienākums nodrošināt koku sastādīšanu, kas izriet no šīs vienošanās par finansējumu, nav ticis pareizi izpildīts.

2.	Labas pārvaldības un tiesiskās drošības principu kļūdaina interpretācija un neievērošana, jo pārsūdzētā sprieduma daļā, kas attiecas uz pienākumu norādīt pamatojumu saistībā ar nelabvēlīgiem Savienības iestāžu pieņemtajiem administratīvajiem aktiem, ir ietverts nepietiekams pamatojums.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 19. decembrī iesniedza Augstākās tiesas Senāts (Latvijas Republika) — Ilgvars Brunovskis/Lauku atbalsta dienests

(Lieta C-650/11)

2012/C 49/31

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Ilgvars Brunovskis

Atbildētājs: Lauku atbalsta dienests

Prejudiciālie jautājumi

1.	Vai Regulas Nr.1782/2003 (1) 125. panta l. punkts interpretējams tādējādi, ka piemaksa par zīdītājgovīm noteicama, ievērojot visas kalendārā gada ietvaros dzimušās zīdītājgovis?

2.	Vai Regulas Nr.1973/2004 (2) 102. panta 2. punkts interpretējams tādējādi, ka ar sešu mēnešu periodu saprotams pieteikšanās termiņš piemaksu prasījumu iesniegšanai?

3.	Ja atbilde uz 2. jautājumu ir apstiprinoša, vai gadījumā, ja dalībvalsts ir samazinājusi šo pieteikšanās termiņu, tad dalībvalstij būtu pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas lauksaimniekam tādējādi ir radušies, ja tas nevarēja izmantot pilnīgi ar regulu noteikto pieteikšanās termiņu?

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001

(OV L 270,1 lpp.)

(2) Komisijas Regula (EK) Nr. 1973/2004 (2004. gada 29. oktobris), ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 piemērošanai attiecībā uz šīs Regulas IV un IV a) sadaļā minētajām atbalsta shēmām un atmatā atstātas zemes izmantošanu izejvielu ražošanai

(OV L 345. 1. lpp.)

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/19

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-19/06 Mindo Srl./Eiropas Komisija 2011. gada 19. decembrī iesniedza Mindo Srl

(Lieta C-652/11 P)

2012/C 49/32

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mindo Srl (pārstāvji — C. Osti, A Prastaro, G. Mastrantonio, avvocati)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-19/06 Mindo/Komisija un līdz ar to

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā to izskatītu pēc būtības, jo Vispārējās tiesas spriedums ir liedzis Mindo tiesības uz pilnīgu tiesas pārbaudi, lietu skatot pirmajā instancē;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas prasības pamatojumam izvirza šādus pamatus.

Vispārējā tiesa apgalvo, ka Mindo nav ieinteresēta turpināt tiesvedību, jo tā pati nevarētu nekādi gūt labumu no apstrīdētā sprieduma atcelšanas nedz saistībā ar Alliance One International Inc. (turpmāk tekstā — “Alliance One”) prasību par samaksātā naudas soda daļas atlīdzināšanu, nedz saistībā ar sekojošajām trešo personu prasībām par zaudējumu atlīdzību.

Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka iepriekš minētie konstatējumi būtu jāatceļ, jo ar tiem pārkāpti piemērojamie tiesību akti, tie ir balstīti uz faktu sagrozīšanu un katrā ziņā tos raksturojot nepietiekams un pretrunīgs pamatojums.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka apstrīdētais spriedums būtu jāatceļ, jo tas vai nu liedz Mindo tās tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā (un līdz ar to tās tiesības un pilnīgu pārbaudi tiesā) vai arī, ja apstrīdētais lēmums tiktu interpretēts tādējādi, ka Mindo un Alliance One bija kopīgi jāiesniedz prasības pieteikums pirmajā instancē, tas pārkāpj Mondo un Alliance One tiesības uz aizstāvību.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/19

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-39/06 Transcatab/Komisija 2011. gada 20. decembrī iesniedza likvidējamā Transcatab SpA

(Lieta C-654/11 P)

2012/C 49/33

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: likvidējamā Transcatab SpA (pārstāvji — C. Osti, A. Prastaro un G. Mastrantonio, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-39/06 Transcatab/Komisija (turpmāk tekstā — “spriedums”) tiktāl, ciktāl tā nolēma, ka Standard Commercial Corp. (un līdz ar to Alliance One) ir uzskatāma par solidāri atbildīgu par Transcatab izdarītajiem pārkāpumiem;

—

tādējādi samazināt Transcatab uzlikto naudas sodu, daļēji atceļot Komisijas Lēmuma C(2005) 4012, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar EKL 81. panta 1. punktu, lieta COMP/C.38.281/B.2 — Jēltabaka — Itālija (turpmāk tekstā — “Lēmums”) 2. panta c) punktu un nospriežot, ka naudas sods ir jāaprēķina, ņemot vērā Transcatab apgrozījumu, kas finanšu gadā, kurš beidzās 2005. gada martā, bija EUR 32,338 miljoni, atbilstoši Regulas Nr. 17/62 15. panta 2. punktam un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktam;

—	tādējādi atcelt Lēmumu tiktāl, ciktāl ar to Transcatab uzliktā naudas soda pamatsummai tika piemērots koeficients 1,25;

—

atcelt spriedumu tiktāl, ciktāl tajā ir noraidīti Transcatab iebildumi attiecībā uz a) to, ka uzliktais naudas sods nav samazināts, konstatējot konkrētās ietekmes uz tirgu neesamību, b) to, ka pārkāpuma intensitāte laikā no 1999. līdz 2002. gadam samazinājās, un c) “saprātīgu šaubu” atbildību mīkstinošo apstākli, lai arī tas tika piemērots vienā līdzīgā ar Spāniju saistītā lietā, un tādējādi samazināt naudas sodu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmkārt, spriedumā nav ievērots LESD 296. pants, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. un 49. pants un katrā ziņā principi par pierādīšanas pienākumu un Transcatab tiesības uz aizstāvību. Tiesvedībā pirmajā instancē tika iesniegti argumenti un pierādījumi, lai atspēkotu prezumpciju par to, ka SCC faktiski īsteno izšķirošu ietekmi pār Transcatab rīcību. Šie argumenti un pierādījumi — tiktāl, ciktāl tie ir būtiski un katrā ziņā nav maznozīmīgi, ņemot vērā jaunāko Tiesas judikatūru, — vismaz bija konkrēti jāizvērtē un noraidījuma gadījumā — atbilstoši jāpamato. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa nedz veica konkrētu vērtējumu, nedz norādīja pamatojumu. Katrā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka spriedumā, par pieņemamu atzīstot jaunu pierādījumu izmantošanu Vispārējā tiesā apstrīdētajā lēmumā, nav ievēroti principi par pierādīšanas pienākumu un katrā ziņā Transcatab tiesības uz aizstāvību.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa, neapmierinot iebildumus par pārkāpuma konkrētās ietekmes uz tirgu neesamību un pārkāpuma intensitātes samazināšanos laikposmā no 1999. līdz 2002. gadam, ir pieļāvusi kļūdu faktu sagrozīšanā un katrā ziņā nav ievērojusi vispārīgos principus par Eiropas iestāžu administratīvo aktu interpretāciju, tai noteikto pienākumu norādīt pamatojumu, noteikumus par pierādīšanas pienākumu, Transcatab tiesības uz aizstāvību un principu par prasītā un nospriestā saderību.

Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka spriedumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, kā arī ir norādīts neloģisks pamatojums tajā daļā, kurā Vispārējā tiesa ir noraidījusi Transcatab izvirzīto iebildumu par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu saistībā ar to, ka Vispārējā tiesa nav piemērojusi “saprātīgu šaubu” atbildību mīkstinošo apstākli, kuru tā tomēr bija piemērojusi vienā līdzīgā ar Spāniju saistītā lietā.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/20

Prasība, kas celta 2011. gada 21. decembrī — Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/Eiropas Padome

(Lieta C-656/11)

2012/C 49/34

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — C. Murrell, un A. Dashwood QC)

Atbildētāja: Eiropas Padome

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Padomes 2011. gada 16. decembra lēmumu (1) par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, attiecībā uz to, lai aizstātu minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju;

—	piespriest Eiropas Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar prasību, kas celta saskaņā ar LESD 263. pantu, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atbilstoši LESD 264. pantam lūdz atcelt Padomes 2011. gada 16. decembra lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, attiecībā uz to, lai aizstātu minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju.

2.	LESD 48. pants ir vienīgais lēmumā minētais materiāli tiesiskais pamatojums.

Lēmums attiecas uz 1999. gada 21. jūnija Nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses par personu brīvu pārvietošanos, II pielikuma grozījumiem. Nolīguma II pielikumā regulēta tikai sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija starp ES un Šveici. II pielikuma grozījumu, kuri esot izklāstīti apstrīdētajā lēmumā, mērķi ir atspoguļot izmaiņas ES sociālās nodrošinājuma sistēmas koordinācijā. II pielikumā paredzēto grozījumu rezultātā uz Šveices pilsoņiem, kuri paši nav nodarbināti un to ģimenes locekļiem, kuri arī nav nodarbināti (nenodarbinātas personas), tiktu attiecinātas tiesības, kuras uz tiem neattiecas saskaņā ar pašreizējo II pielikumā iedibināto kārtību.

Apvienotā Karaliste uzskata, ka LESD 48. pamats nevar būt vienīgais materiāli tiesiskais pamats pasākumam ar šādām iecerētajām sekām. Tā ir tiesību norma, ar kuru paredzēts atvieglot pārvietošanās brīvību (a) Savienībā un nevis starp Savienību un trešajām valstīm (b) nodarbinātām personām un to ģimenes locekļiem, nevis nenodarbinātām personām. Atbilstošs tiesiskais pamats ir LESD 79. panta 2. punkta b) apakšpunkts. Tajā ir piešķirta kompetence īstenot pasākumus tādā jomā kā “to trešo valstu pilsoņu tiesību noteikšana, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, ietverot nosacījumus, kas attiecas uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību citās dalībvalstīs”.

LESD 79. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir ietverts Līguma trešās daļas V sadaļā. Atbilstoši 21. protokolam, kurš pievienots Līgumiem, pasākumi, kuri paredzēti V sadaļā, neattiecas uz Apvienoto Karalisti (vai Īriju), ja vien tā nepaziņo par tās vēlēšanos tiem pievienoties (“opt in”). Kļūdaini izvēloties LESD 48. pantu kā lēmuma materiāli tiesisko pamatojumu LESD 79. panta 2. punkta b) apakšpunkta vietā, Padome neesot atzinusi Apvienotās Karalistes tiesības izvēlēties nebūt šī lēmuma dalībniecei un nebūt ar to saistītai.

6.	Tādējādi Padomes 2011. gada 16. decembra lēmuma atcelšana tiek lūgta, pamatojoties uz to, ka tas tika pieņemts, balstoties uz nepareizu tiesisko pamatu, kā rezultātā netika atzītas 21. protokolā ietvertās Apvienotās Karalistes tiesības.

(1) OV L 341, 1. lpp.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 27. decembrī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) — TVI Televisão Independente SA/Fazenda Pública

(Lieta C-659/11)

2012/C 49/35

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: TVI Televisão Independente SA

Atbildētāja: Fazenda Pública

Prejudiciālie jautājumi

Vai CIVA 16. panta 6. punkta c) apakšpunkts atbilstoši pārsūdzētajā spriedumā sniegtajai interpretācijai (ka nodeva par komercreklāmu publisku demonstrēšanu nav uzskatāma par summu, kas samaksāta pakalpojumu saņēmēja vārdā un interesēs, lai gan tā ir iegrāmatota trešās personas pagaidu kontos un to tiek paredzēts samaksāt valsts iestādēm, un tādēļ netiek izslēgta no nodokļu bāzes PVN mērķiem) ir saderīgs ar Direktīvas 77/388/EK 11. panta A daļas 3. punkta c) apakšpunktā (tagad — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK 79. panta c) punkts) paredzēto noteikumu, īpaši jēdzienu “summas, ko nodokļa maksātājs saņēmis no pircēja vai pakalpojumu saņēmēja kā tādu izmaksu atmaksāšanu, kuras veiktas pircēja vai pakalpojumu saņēmēja vārdā un interesēs un kuras iegrāmatotas šā nodokļa maksātāja pagaidu kontā”?

(2) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/23

Vispārējās tiesas 2012. gada 12. janvāra spriedums — Storck/ITSB — RAI (“Ragolizia”)

(Lieta T-462/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Ragolizia” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “FAVOLIZIA” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2012/C 49/40

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: August Storck KG (Berlīne, Vācija) (pārstāvji — I. Rohr, P. Goldenbaum un T. Melchert, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Radiotelevisione italiana SpA (RAI) (Roma, Itālija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 8. septembra lēmumu lietā R 1779/2008-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Radiotelevisione italiana SpA (RAI) un August Storck KG

Rezolutīvā daļa:

1.	prasību noraidīt;

2.	August Storck KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 11, 16.1.2010.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/23

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. decembra rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta T-311/09 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Sociālais nodrošinājums - Medicīnisko izdevumu atlīdzināšana - Komisijas lēmums, ar kuru tiek atteikts pilnā apmērā atmaksāt noteiktus prasītajam radušos medicīniskos izdevumus - Sagrozīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Pierādījumu iegūšana - Nelabvēlīgs akts - Res judicata spēks - Lis pendens - Apstiprinošs akts)

2012/C 49/41

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un C. Berardis-Kayser, piedaloties A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 20. maija rīkojumu lietā F-73/08 Marcuccio/Komisija (Krājumā nav publicēts) un kurā ir lūgts šo rīkojumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1.	apelācijas sūdzību noraidīt;

2.	Luigi Marcuccio sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies šajā tiesvedībā.

(1) OV C 233, 26.09.2009.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/23

Vispārējās tiesas 2011. gada 16. decembra rīkojums — Stichting Woonlinie u.c./Komisija

(Lieta T-202/10) (1)

(Valsts atbalsts - Tāda atbalsta shēma, ko Nīderlande piešķīrusi sociālo mājokļu sabiedrībām - Pastāvošs atbalsts - Lēmums akceptēt dalībvalsts saistības - Prasība atcelt tiesību aktu - Individuālas skaršanas neesamība - Nepieņemamība)

2012/C 49/42

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Stichting Woonlinie (Woudrichem, Nīderlande); Stichting Allee Wonen (Roosendaal, Nīderlande); Woningstichting Volksbelang (Wijk bij Duurstede, Nīderlande); Stichting WoonInvest (Leidschendam-Voorburg, Nīderlande) un Stichting Woonstede (Ede, Nīderlande) (pārstāvji — P. Glazener, E. Henny un T. Ottervanger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — H. van Vliet, S. Noë un S. Thomas, piedaloties H. Gilliams, avocat)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2009. gada 15. decembra Lēmumu C(2009) 9963, galīgā redakcija, par atbalsta pasākumu E 2/2005 un N 642/2009 — Nīderlande — Pastāvošais atbalsts un īpašais projekta atbalsts mājokļu sabiedrībām

Rezolutīvā daļa:

1.	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2.	nelemt par Vesteda Groep BV, Nīderlandes Institucionālo nekustamā īpašuma investoru asociācijas, Valonijas mājokļu sabiedrības, Mājokļu sociālās apvienības un Eiropas sociālo mājokļu koordinācijas komitejas (Cecodhas) pieteikumiem par iestāšanos lietā;

3.	Stichting Woonlinie, Stichting Allee Wonen, Woningstichting Volksbelang, Stichting WoonInvest un Stichting Woonstede sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

4.	Vesteda Groep, Nīderlandes Institucionālo nekustamā īpašuma investoru asociācija, Valonijas mājokļu sabiedrība, Mājokļu sociālā apvienība un Cecodhas, personas, kas iesniegušas pieteikumus par iestāšanos lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 179, 03.07.2010.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/24

Vispārējās tiesas 2011. gada 16. decembra rīkojums — Stichting Woonpunt u.c./Komisija

(Lieta T-203/10) (1)

(Valsts atbalsts - Tāda atbalsta shēma, ko Nīderlande piešķīrusi sociālo mājokļu sabiedrībām - Pastāvošs atbalsts - Lēmums akceptēt dalībvalsts saistības - Lēmums, ar kuru jaunu atbalstu atzīst par saderīgu - Prasība atcelt tiesību aktu - Individuālas skaršanas neesamība - Intereses celt prasību neesamība - Nepieņemamība)

2012/C 49/43

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Stichting Woonpunt (Beek, Nīderlande), Stichting Com.wonen (Roterdama, Nīderlande), Woningstichting Haag Wonen (Hāga, Nīderlande) un Stichting Woonbedrijf SWS.Hhvl (Eindhoven, Nīderlande) (pārstāvji — P. Glazener, E. Henny un T. Ottervanger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — H. van Vliet, S. Noë un S. Thomas, piedaloties H. Gilliams, avocat)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2009. gada 15. decembra Lēmumu C(2009) 9963, galīgā redakcija, par atbalsta pasākumu E 2/2005 un N 642/2009 — Nīderlande — Pastāvošais atbalsts un īpašais projekta atbalsts mājokļu sabiedrībām

Rezolutīvā daļa:

1.	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2.	nelemt par Vesteda Groep BV un Nīderlandes Institucionālo nekustamā īpašuma investoru asociācijas pieteikumiem par iestāšanos lietā;

3.	Stichting Woonpunt, Stichting Com.wonen, Woningstichting Haag Wonen un Stichting Woonbedrijf SWS.Hhvl sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

4.	Vesteda Groep un Nīderlandes Institucionālo nekustamā īpašuma investoru asociācija, personas, kas iesniegušas pieteikumus par iestāšanos lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 179, 03.07.2010.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/24

Vispārējās tiesas 2011. gada 15. decembra rīkojums — Gooré/Padome

(Lieta T-285/11) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti saistībā ar situāciju Kotdivuārā - Attiecīgo personu izslēgšana no saraksta - Prasība atcelt tiesību aktu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

2012/C 49/44

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Charles Kader Gooré (Abidžana, Kotdivuāra) (pārstāvis — F. Meynot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — B. Driessen, G. Étienne un M. Chavrier)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Padomes 2011. gada 6. aprīļa Regulu (ES) Nr. 330/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā (OV L 93, 10. lpp.), tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju, un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību

Rezolutīvā daļa:

1.	izbeigt tiesvedību lietā par prasību atcelt Padomes 2011. gada 6. aprīļa Regulu (ES) Nr. 330/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā;

2.	prasību par zaudējumu atlīdzību noraidīt;

3.	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats;

4.	izbeigt tiesvedību par Eiropas Komisijas pieteikumu par iestāšanos lietā.

(1) OV C 238, 13.08.2011.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/25

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 22. decembra rīkojums — Al-Chihabi/Padome

(Lieta T-593/11 R)

(Pagaidu noregulējums - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju - Naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Steidzamības neesamība - Būtiska un neatgriezeniska kaitējuma neesamība)

2012/C 49/45

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Fares Al-Chihabi (Alep, Sīrija) (pārstāvji — L. Ruessmann un W. Berg, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un R. Liudvinaviciute-Cordeiro)

Priekšmets

Būtībā pieteikums ir par Padomes 2011. gada 2. septembra Lēmuma 2011/522/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 228, 16. lpp.), Padomes 2011. gada 2. septembra Regulas (ES) Nr. 878/2011, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 228, 1. lpp.), Padomes 2011. gada 13. oktobra Lēmuma 2011/684/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 269, 33. lpp.), kā arī Padomes 2011. gada 13. oktobra Regulas (ES) Nr. 1011/2011, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 228, 18. lpp.), piemērošanas apturēšanu, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1.	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2.	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/25

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 14. septembra spriedumu lietā F-12/09 A/Komisija 2011. gada 24. novembrī iesniedza A

(Lieta T-595/11 P)

2012/C 49/46

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: A (Port-Vendres, Francija) (pārstāvji — B. Cambier, A. Paternostre un L. Levi, avocats)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2011. gada 14. septembra spriedumu lietā F-12/09;

—

līdz ar to apmierināt prasījumus, kurus apelācijas sūdzības iesniedzējs ir izvirzījis pirmajā instancē, proti:

—

atcelt lēmumus, ar kuriem Eiropas Komisija atteicās samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējam kompensācijas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu, un piespriest Eiropas Komisijai nekavējoties samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējam minētās kompensācijas, kā arī papildu kompensāciju atbilstoši vispārējām civiltiesībām, ņemot vērā starpību starp reāli nodarīto zaudējumu summu un daļu no šiem zaudējumiem, ko kompensē atbilstoši Civildienesta noteikumu 73. pantam;

—	piespriest Komisijai samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējam kavējuma procentus, kas aprēķināti sākot no 2004. gada decembra — no brīža, kurā bija jāatzīst slimības arodizcelsme, nodarīto zaudējumu apjoms un viņa veselības stāvokļa stabilitāte;

—

piespriest Komisijai samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējam jebkuru summu, kas Vispārējai tiesai šķiet atbilstoša, lai kompensētu apelācijas sūdzības iesniedzējam nodarīto morālo kaitējumu, ņemot vērā medicīnas procedūrās, ko viņam veica Eiropas Komisijas dienesti, daudzās pieļautās kļūdas un pārkāpumus;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots saprātīga termiņa ievērošanas principa, rūpības principa, tiesiskās paļāvības principa pārkāpums, kā arī lietas faktu sagrozīšana.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots tiesību uz pilnīgu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu pārkāpums.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, pirmkārt, Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 73. un 90. panta un labas pārvaldības, procesuālās ekonomijas, atpakaļejoša spēka aizlieguma, tiesību normu hierarhijas principu, konsolidēšanas jēdziena pārkāpums un, otrkārt, lietas faktu un apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentācijas sagrozīšana.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/26

Prasība, kas celta 2011. gada 2. decembrī — Sky Deutschland un Sky Deutschland Fernsehen/Komisija

(Lieta T-626/11)

2012/C 49/47

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Sky Deutschland AG (Unterföhring, Vācija) un Sky Deutschland Fernsehen GmbH & Co. KG (Unterföhring) (pārstāvji — Rechtsanwälte A. Cordewener, F. Kutt un C. Jehke)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt atbildētājas 2011. gada 26. janvāra Lēmumu procedūrā par valsts atbalstu C 7/2010 (iepriekš CP 250/2009 un NN 5/2010) “KStG, Sanierungsklausel”;

—

pakārtoti, iepriekš minēto lēmumu vismaz atcelt tiktāl, ciktāl tajā par labu uzņēmumiem, kas atrodas tādā pozīcijā kā pirmā un otrā prasītāja, netiek paredzēts uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu balstīts izņēmums no 4. un 5. pantā minētā atgūšanas pienākuma, proti, netiek paredzēts šādiem uzņēmumiem labvēlīgs pārejas tiesiskais regulējums;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas būtībā apgalvo:

—

Atbildētāja apstrīdētajā lēmumā nepamatoti esot secinājusi, ka Vācijas likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli (KStG) 8c. panta 1a. punktā minētais “Sanierungsklausel” (noteikums par sanāciju) ir nelikumīgs valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu. Šajā ziņā prasītājas tostarp norāda, ka atbildētāja kļūdaini esot pieņēmusi, ka KStG 8c. panta 1a. punktam esot selektīva rakstura iezīmes un tas nav pamatots izņēmums no KStG 8c. panta 1. punktā nostiprinātā principa, saskaņā ar kuru komerciālas korporācijas nodokļu zaudējumi šīs korporācijas kapitāldaļu īpašnieku maiņas gadījumā, pastāvot zināmiem nosacījumiem, zūd. Prasītāju skatījumā KStG 8c. panta 1. punktu atbildētāja nepamatoti uztverot kā atbalsta vērtējumā nozīmīgu iekšēju atsauces sistēmu.

—

Attiecīgā atsauces sistēma Vācijas tiesībās principā radot pagaidu zaudējumu pārrēķināšanas iespēju, kas izrietot no tā sauktā objektīvā neto principa. Prasītāju skatījumā šī atsauces sistēma tiekot apstiprināta ar KStG 8c. panta 1a. punkta noteikumu par sanāciju. Turklāt KStG 8c. panta 1. punkts nevarot attiecīgā atsauces sistēma būt arī tādēļ, ka šī tiesību norma atbilstoši Vācijas Konstitūcijas prasībām ir pretkonstitucionāla.

—

KStG 8c. panta 1a. punkts turklāt esot vispārīgs pasākums, kas iespējami ir labvēlīgs visiem zaudējumus cietušiem tirgus dalībniekiem un ar kuru labvēlīgi netiekot ietekmēta neviena noteikta tirgus dalībnieku grupa. Prasītāju skatījumā noteikumam par sanāciju līdz ar to nav selektīva rakstura iezīmes.

—

KStG 8c. panta 1a. punkta noteikums par sanāciju esot pamatots ar Vācijas nodokļu sistēmas būtību un iekšējo uzbūvi, jo šī tiesību norma ierobežojot KStG 8c. panta 1. punkta zaudējumu atskaitīšanas ierobežojumu iedarbību. Šajā ziņā prasītājas apgalvo, ka KStG 8c. pants tā sākotnējā redakcijā esot pārāk plaši izvērsts ļaunprātības apkarošanas tiesiskais regulējums un ka vēlāka (retroaktīva) šīs tiesību normas papildināšana ar KStG 8c. panta 1a. punktu tikai mazinot KStG 8c. panta 1. punkta pārmērīgo regulējuma saturu un tiktāl atjauno vispārīgo pagaidu zaudējumu atskaitīšanu kā attiecīgo atsauces sistēmu.

—

Visbeidzot, prasītājas norāda, ka uz tām attiecoties tiesiskās paļāvības aizsardzība, jo atbildētājas nelabvēlīgais lēmums neesot bijis paredzams un atbildētāja neesot arī apšaubījusi līdzīgi strukturētu iepriekš spēkā esošu tiesību normu KStG 8. panta 4. punktā vecajā redakcijā, kā arī līdzīgus tiesiskos regulējumus citās dalībvalstīs.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/26

Prasība, kas celta 2011. gada 2. decembrī — ATMvision/Komisija

(Lieta T-627/11)

2012/C 49/48

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ATMvision AG (Salem, Vācija) (pārstāvji — A. Cordewener, F. Kutt un C. Jehke, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt atbildētājas 2011. gada 26. janvāra Lēmumu procedūrā par valsts atbalstu C 7/2010 (iepriekš CP 250/2009 un NN 5/2010) “KStG, Sanierungsklausel”, (lietas nr. C(2011) 275);

—

pakārtoti, iepriekš minēto lēmumu vismaz atcelt tiktāl, ciktāl tajā par labu uzņēmumiem, kas atrodas tādā pozīcijā kā prasītāja, netiek paredzēts uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu balstīts izņēmums no 4. un 5. pantā minētā atgūšanas pienākuma, proti, netiek paredzēts šādiem uzņēmumiem labvēlīgs pārejas tiesiskais regulējums;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja būtībā apgalvo:

—

atbildētāja apstrīdētajā lēmumā nepamatoti esot nonākusi pie secinājuma, ka Vācijas likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli (KStG) 8c. panta 1a. punktā minētais “Sanierungsklausel” (noteikums par sanāciju) ir nelikumīgs valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu. Šai sakarā prasītāja tostarp norāda, ka atbildētāja kļūdaini esot pieņēmusi, ka KStG 8c. panta 1a. punktam esot selektīva rakstura iezīmes un tas nav pamatots izņēmums no KStG 8c. panta 1. punktā nostiprinātā principa, saskaņā ar kuru komerciālas korporācijas nodokļu zaudējumi šīs korporācijas kapitāldaļu īpašnieku maiņas gadījumā, pastāvot zināmiem nosacījumiem, zūd. Prasītājas skatījumā KStG 8c. panta 1. punktu atbildētāja nepamatoti uztverot kā atbalsta vērtējumā nozīmīgu iekšēju atsauces sistēmu.

—

Attiecīgā atsauces sistēma Vācijas tiesībās principā radot pagaidu zaudējumu pārrēķināšanas iespēju, kas izrietot no tā sauktā objektīvā neto principa. Prasītājas skatījumā šī atsauces sistēma tiekot apstiprināta ar KStG 8c. panta 1a. punkta noteikumu par sanāciju. Turklāt KStG 8c. panta 1. punkts nevarot attiecīgā atsauces sistēma būt arī tādēļ, ka šī tiesību norma atbilstoši Vācijas Konstitūcijas prasībām ir antikonstitucionāla.

—	KStG 8c. panta 1a. punkts turklāt esot vispārīgs pasākums, kas iespējami ir labvēlīgs visiem zaudējumus cietušiem tirgus dalībniekiem un ar kuru labvēlīgi netiekot ietekmēta nekāda noteikta tirgus dalībnieku grupa. Prasītājas skatījumā noteikumam par sanāciju nav selektīva rakstura iezīmes.

—

KStG 8c. panta 1a. punkta noteikums par sanāciju esot pamatots ar Vācijas nodokļu sistēmas būtību un iekšējo uzbūvi, jo šī tiesību norma ierobežojot KStG 8c. panta 1. punkta zaudējumu atskaitīšanas ierobežojumu iedarbību. Šai sakarā prasītāja apgalvo, ka KStG 8c. pants tā sākotnējā redakcijā esot pārāk plaši izvērsts ļaunprātības apkarošanas tiesiskais regulējums un ka vēlāka (retroaktīva) šīs tiesību normas papildināšana ar KStG 8c. panta 1a. punktu tikai mazinot KStG 8c. panta 1. punkta pārmērīgo regulējuma saturu un tiktāl atjauno vispārīgo pagaidu zaudējumu atskaitīšanu kā attiecīgo atsauces sistēmu.

—

Visbeidzot, prasītāja norāda, ka uz to attiecoties tiesiskās paļāvības aizsardzība, jo atbildētājas nelabvēlīgais lēmums neesot bijis paredzams un atbildētāja neesot arī apšaubījusi līdzīgi strukturētu iepriekš spēkā esošu tiesību normu KStG 8. panta 4. punktā vecajā redakcijā, kā arī līdzīgus tiesiskos regulējumus citās dalībvalstīs.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/27

Prasība, kas celta 2011. gada 5. decembrī — Biogas Nord/Komisija

(Lieta T-628/11)

2012/C 49/49

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biogas Nord AG (Bielefeld, Vācija) (pārstāvis — C. Birkemeyer, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	saskaņā ar LESD 264. pantu atcelt Komisijas 2011. gada 26. janvāra Lēmumu par Vācijas valsts atbalstu C 7/2010 (iepriekš CP 250/2009 un NN 5/2010) “KStG, Sanierungsklausel”, (lietas nr. C(2011) 275);

—	saskaņā ar Vispārējās tiesas reglamenta 87. panta 2. punktu piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus, kas radušies prasītājai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats: privātā galvotāja pamatprincipa ievērošana

—

Pirmā pamata ietvaros prasītāja norāda, ka Vācijas likuma par uzņēmuma ienākuma nodokli (KStG) 8c. panta 1a. punkta noteikums neesot atbalsts LESD 107. un turpm. pantu izpratnē, jo uzņēmumi, kam piešķirtas priekšrocības, sniedz līdzvērtīgu pretizpildījumu, kas līdzinās privātam galvotājam, kurš darbojas tirgus ekonomikā.

Otrais pamats: nekādas selektivitātes

—	Šai sakarā prasītāja apgalvo, ka KStG 8c. panta 1a. punkta noteikums neesot atbalsts LESD 107. panta un turpm. pantu izpratnē, jo šai tiesību normai nepiemīt nekādas selektīvu priekšrocību piešķirošas iedarbības.

Trešais pamats: tiesiskās paļāvības aizsardzība

—	Trešā pamata ietvaros prasītāja norāda, ka uzņēmumiem, kas pirms iepazīšanās ar Komisijas procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu ir ieņēmuši noteiktu pozīciju kapitāldaļu sadalījumā, ir jānodrošina tiesiskās paļāvības aizsardzība attiecībā uz apstrīdēto lēmumu.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/28

Prasība, kas celta 2011. gada 5. decembrī — Biogas Nord Anlagenbau/Komisija

(Lieta T-629/11)

2012/C 49/50

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biogas Nord Anlagenbau GmbH (Bielefeld, Vācija) (pārstāvis –C. Birkemeyer, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	saskaņā ar LESD 264. pantu atcelt Komisijas 2011. gada 26. janvāra Lēmumu par Vācijas valsts atbalstu C 7/2010 (iepriekš CP 250/2009 un NN 5/2010) “KStG, Sanierungsklausel”, (lietas nr. C(2011) 275);

—	saskaņā ar Vispārējās tiesas reglamenta 87. panta 2. punktu piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats: privātā galvotāja pamatprincipa ievērošana

—

Otrais pamats: nekādas selektivitātes

—	Šai sakarā prasītāja apgalvo, ka KStG 8c. panta 1a. punkta noteikums neesot atbalsts LESD 107. panta un turpm. pantu izpratnē, jo šai tiesību normai nepiemīt nekādas selektīvu priekšrocību piešķirošas iedarbības.

Trešais pamats: tiesiskās paļāvības aizsardzība

—	Trešā pamata ietvaros prasītāja norāda, ka uzņēmumiem, kas pirms iepazīšanās ar Komisijas procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu ir ieņēmuši noteiktu pozīciju kapitāldaļu sadalījumā, ir jānodrošina tiesiskās paļāvības aizsardzība attiecībā uz apstrīdēto lēmumu.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/28

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F-56/05 Strobl/Komisija 2011. gada 6. decembrī iesniedza Peter Strobl

(Lieta T-630/11 P)

2012/C 49/51

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Peter Strobl (Besozzo, Itālija) (pārstāvis — Rechtsanwalt H.-J. Rüber)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi ir šādi:

—	atcelt Civildienesta tiesas 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā Strobl/Komisija;

—	atzīt par kļūdainu un atcelt atbildētājas lēmumu par prasītāja klasifikāciju, ieceļot viņu amatā ar 2004. gada 7. oktobra lēmumu;

—	piespriest atbildētājai izbeigt prasītāja diskrimināciju un kompensēt viņam nodarīto kaitējumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza šādas juridiskas kļūdas:

1.	Civildienesta tiesa esot nepareizi konstatējusi faktus attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējam izvirzītajām prasībām par amatam nepieciešamo pieredzi;

2.	Civildienesta tiesa esot nepareizi konstatējusi faktus un pretrunīgi interpretējusi pierādījumus attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja klasifikāciju, tādējādi neievērojot pienākumu norādīt pamatojumu;

3.	Civildienesta tiesa, noraidīdama atsevišķus apelācijas sūdzības iesniedzēja iebildumus, neesot ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu;

4.	Civildienesta tiesa neesot ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja darba stāža līmeņa izvērtēšanu;

5.	Civildienesta tiesa neesot ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz atbilstošās judikatūras piemērojamību.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/29

Prasība, kas celta 2011. gada 12. decembrī — European Dynamics Belgium u.c./Eiropas Zāļu aģentūra

(Lieta T-638/11)

2012/C 49/52

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: European Dynamics Belgium SA (Brisele, Beļģija), European Dynamics Luxembourg SA (Ettelbrück, Luksemburga), Evropaïki Dinamiki — Proigmena Sistimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija), European Dynamics UK Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis –B. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Zāļu aģentūras (European Medicine Agency; turpmāk tekstā — “EMA”) Lēmumu Nr. EMA/787935/2011, kas prasītājām paziņots 2011. gada 3. oktobrī un ar kuru EMA ir noraidījusi to iesniegto piedāvājumu strīdīgajā konkursā;

—	atcelt EMA izpilddirektora pienākumu izpildītāja 2011. gada 9. novembra Lēmumu Nr. EMA/882467/2011, ar kuru noraidīts prasītāju lūgums sniegt informāciju par novērtēšanas komitejas sastāvu;

—	piespriest EMA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājas lūdz atcelt šādus aktus: pirmkārt, EMA Lēmumu Nr. EMA/787935/2011, kas prasītājām paziņots 2011. gada 3. oktobrī un ar kuru EMA ir noraidījusi to iesniegto piedāvājumu atklātā konkursā EMA/2011/05/DV, un, otrkārt, EMA izpilddirektora pienākumu izpildītāja 2011. gada 9. novembra Lēmumu Nr. EMA/882467/2011, ar kuru EMA ir noraidījusi prasītāju atkārtoti iesniegto lūgumu piekļūt konkursa dokumentiem par novērtēšanas komitejas sastāvu.

Prasītājas lūdz atcelt pirmo minēto apstrīdēto lēmumu saistībā ar to, ka ir pārkāptas būtiskas formas prasības, un it īpaši saistībā ar pamatojuma nenorādīšanu vai nepietiekamu norādīšanu, kā arī pilnīgu pamatojuma nenorādīšanu, jo: 1) pirmajā minētajā apstrīdētajā lēmumā nebija norādīts un vēl joprojām nav norādīts pietiekams pamatojums par prasītāju piedāvājuma noraidīšanas iemesliem un katrā ziņā pamatojums ir kļūdains. It īpaši, prasītājas norāda, ka pirmajā minētajā apstrīdētajā lēmumā nav ietverti komentāri attiecībā uz vērtējumu, pamatojoties uz kuru to piedāvājums bija sliktāks, kā arī vērtējumu, pamatojoties uz kuru citu pretendentu piedāvājumi bija labāki; 2) pirmajā minētajā apstrīdētajā lēmumā nebija norādīts un vēl joprojām nav norādīts pamatojums attiecībā uz matemātisko formulu (algoritmu), kas izmantota, lai iegūtu konkrētos prasītājām piešķirtos vērtējumus (līdz otrajam decimālim); 3) pirmajā minētajā apstrīdētajā lēmumā nebija norādīts un vēl joprojām nav norādīts pamatojums par iemesliem, pamatojoties uz kuriem finansiālais piedāvājums, kuru bija iesniedzis viens no pretendentiem, netika atzīts par pārmērīgi zemu.

Prasītājas uzskata, ka otrais minētais apstrīdētais lēmums ir jāatceļ saskaņā ar LESD 263. pantu, jo ar to ir pārkāptas Savienības tiesības, proti, Regula Nr. 1049/2001, kuru konkretizē šīs regulas īstenošanas noteikumi attiecībā uz EMA, tiktāl, ciktāl EMA ir noraidījusi prasītāju lūgumu piekļūt strīdīgā konkursa novērtēšanas komitejas locekļu uzvārdiem un koordinātēm.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/29

Prasība, kas celta 2011. gada 14. decembrī — Heads!/ITSB (“HEADS”)

(Lieta T-639/11)

2012/C 49/53

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Heads! GmbH & Co. KG (Minhene, Vācija) (pārstāvji — A. Jaeger-Lenz un T. Bösling, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 11. oktobra lēmumu lietā R 2348/2010-1 tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīts preču zīmes “HEADS” reģistrācijas pieteikums Nr. 8 327 926 attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē: “vadība; uzņēmuma pārvalde; personāla un vadības konsultāciju pakalpojumi; personāla mārketings; speciālistu un vadības darbinieku iekārtošana darbā; speciālistu un vadības darbinieku nodrošināšana uz noteiktu laiku (vadība uz noteiktu laiku)”;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “HEADS” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību daļēji noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo attiecīgā kopienas preču zīme esot atšķirtspējīga un jo Apelāciju padome attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto atteikuma pamatojumu, uz kuru tā balstīja savu lēmumu, neesot izdarījusi konkrētus secinājumus, tā savu novērtējumu neatļauti esot balstījusi uz vārdu kombinācijām, kuras nav reģistrācijas pieteikuma priekšmets, kļūdaini esot atsaukusies uz Bundespatentgericht [Federālās Patentu tiesas] nolēmumu un secinājumi, kurus tā ir izdarījusi no apgalvotās konkrētās sabiedrības daļas uztveres, esot neatbilstoši

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/30

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F-70/05 Mische/Komisija 2011. gada 8. decembrī iesniedza Harald Mische

(Lieta T-641/11 P)

2012/C 49/54

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Harald Mische (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — R. Holland, J. Mische un M. Velardo, avocats)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome

Prasījumi:

—	atcelt Eiropas Civildienesta tiesas 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F-70/05 un, ciktāl iespējams, balstoties uz Tiesai pieejamo informāciju, pasludināt spriedumu, un

—	atcelt Komisijas 2004. gada 11. novembra lēmumu, ciktāl tajā ir noteikta apelācijas sūdzības iesniedzēja funkciju grupa;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt jebkurus zaudējumus, ko tā nodarījusi (to skaitā kaitējumu viņa karjerai, likumīgu un regulāru darba samaksu, nemateriālo kaitējumu, pienācīgus procentus utt.);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī tiesvedībā Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa kļūdaini nav izskatījusi prasību par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkta pārkāpumu, kā arī par minētā noteikuma 3. punkta pārkāpumu, kas attiecas uz tiesībām uz zaudējumu atlīdzību, konkrēti, uz nosacījumiem par “godīgumu” un “pieņemamu termiņu” attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja jautājumu par vairākām situācijām izskatīšanu, kaut gan tika skaidri izteikts pamats par šāda pārkāpuma pastāvēšanu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir kļūdījusies, pasludinot par nepieņemamu prasību attiecībā uz Civildienesta noteikumu (1) 5. panta 5. punkta pārkāpumu, jo tā īpašie juridiskie nosacījumi paredz, ka ne tikai vienlīdzīgi, bet “vienādi amatā iecelšanas nosacījumi un dienesta karjera attiecas uz visiem ierēdņiem”.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa kļūdaini nav ņēmusi vērā agrāko pagaidu darbinieku tiesiski iegūto karjeras nepārtrauktību, ko Tiesa ir izskaidrojusi nesenā judikatūrā (lieta C-177/10). Turklāt, Civildienesta tiesa ir kļūdaini atzinusi par nepieņemamu pamatu attiecībā uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkta prettiesiskumu, apgalvojot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav vērtēts saskaņā ar šo noteikumu.

(1) Padomes 2004. gada 22. marta Regula (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 124, 1. lpp.).

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/30

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F-93/05 Mische/Parlaments 2011. gada 8. decembrī iesniedza Harald Mische

(Lieta T-642/11 P)

2012/C 49/55

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Harald Mische (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — R. Holland, J. Mische un M. Velardo, avocats)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasījumi:

—	atcelt Eiropas Civildienesta tiesas 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F-93/05 Mische/Parlaments un, ciktāl iespējams, balstoties uz Tiesai pieejamo informāciju, pasludināt spriedumu, un

—	atcelt Parlamenta 2004. gada 4. oktobra lēmumu, ciktāl tajā ir noteikta apelācijas sūdzības iesniedzēja funkciju grupa;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt jebkurus zaudējumus, ko tas nodarījis (to skaitā kaitējumu viņa karjerai, likumīgu un regulāru darba samaksu, nemateriālo kaitējumu, pienācīgus procentus utt.);

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī tiesvedībā Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir kļūdījusies, atzīstot prasību par nepieņemamu, jo tā nav iesniegta noteiktajā termiņā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir kļūdījusies, nolemjot, ka prasība ir nepieņemama, jo tā nespētu nodrošināt apelācijas sūdzības iesniedzējam jebkādu labumu, un tādējādi iesniegt prasību izskatīšanai nebija viņa interesēs.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa kļūdaini nav lēmusi par prasībām par pieteikuma būtību, jo īpaši par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 3. punkta un/vai Civildienesta noteikumu 5. panta 5. punkta (1) pārkāpumu.

(1) Padomes 2004. gada 22. marta Regula (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 124, 1. lpp.).

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/31

Prasība, kas celta 2011. gada 15. decembrī — Crown Equipment (Suzhou) un Crown Gabelstapler/Padome

(Lieta T-643/11)

2012/C 49/56

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Crown Equipment (Suzhou) Co. Ltd (Suzhou, Ķīna) un Crown Gabelstapler GmbH & Co. KG (Roding, Vācija) (pārstāvji — K. Neuhaus, H. Freund un B. Ecker, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—	atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1008/2011 (1), ciktāl tā attiecas uz prasītājām;

—	piespriest atbildētajai segt savus un atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītāju tiesības uz aizstāvību tiktāl, ciktāl atbildētāja tieši nav ņēmusi vērā daļu no prasītāju apsvērumiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (2) 11. panta 2. punkts, 3. panta 2., 6. un 7. punkts tiktāl, ciktāl atbildētāja pamatoja savus secinājumus par kaitējumu un cēloņsakarību ar vairākām kļūdām faktos. Atbildētāja pamatoja savus secinājumus ar faktiem, kas ir pretēji tiem, kas izklāstīti apstrīdētajā regulā:

—	pirmkārt, saistībā ar kaitējuma rādītāju, ražošanas un pārdošanas apjomu attiecībā pret Savienības patēriņu;

—	otrkārt, saistībā ar Savienības rūpniecības rentabilitātes palielināšanos; un

—	treškārt, saistībā ar Savienības rūpniecības pārdošanas cenu attīstību.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punkts, 3. panta 2., 6. un 7. punkts vai LESD 296. panta 2. punkts, ciktāl atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā savos secinājumos par kaitējumu un cēloņsakarībām vai nav norādījusi pamatojumu. Atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā:

—	pirmkārt, abstrakti izvērtējot kaitējuma rādītājus, nevis saistībā ar pieprasījuma attīstību; un

—	otrkārt, tieši pamatojoties uz tirgus daļām kā būtisku rādītāju par cēloņsakarību, lai gan tirgus daļas neliecina ne par kādu skaidru tendenci, un tās ir izstrādātas pretrunā citiem kaitējuma rādītājiem, kurus Padome ir definējusi kā svarīgus.

Katrā ziņā atbildētāja ir pieļāvusi procesuālu kļūdu, jo apstrīdētajā regulā nav sniegti skaidrojumi par apgalvotā kaitējuma, kas nodarīts Savienības rūpniecībai, acīmredzamo ietekmi uz pieprasījuma samazināšanos.

(1) Padomes 2011. gada 10. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1008/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu uzliek galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam un ko attiecina arī uz tādu ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importu, kuras nosūtītas no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai Taizeme ir deklarēta kā šo ražojumu izcelsmes valsts (OV 2011 L 268, 1. lpp.).

(2) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009, par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 2009 L 343, 51. lpp.).

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/32

Prasība, kas celta 2011. gada 21. decembrī — Itālija/Komisija

(Lieta T-661/11)

2012/C 49/57

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — G. Aiello, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2011. gada 14. oktobra Lēmumu C(2011) 7105 daļā, kurā no Kopienu finansējuma ir izslēgti un Itālijas Republikas budžetā ir iekļauti atsevišķi izdevumi, kas attiecināti uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA).

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā apstrīdētā lēmuma pamatā ir divas izmeklēšanas, kuras Komisija veica attiecībā uz 2003./2004., 2004./2005., 2005./2006. un 2006./2007. piena kvotas gadu, un tajā šajā ziņā attiecībā uz Itāliju ir ierosināts veikt finanšu korekciju kopumā EUR 85 625 455 apmērā.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus.

2006. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 885/2006 (1) 11. panta, 1997. gada 23. decembra dokumentā VI/5330/97 ietverto Vadlīniju attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu ELVGF grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma sagatavošanas ietvaros un EK līguma 230. panta pārkāpums un/vai kļūdaina piemērošana pilnvaru nepareizas izmantošanas dēļ.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka korekcijas ar nemainīgu likmi piemērošana šajā lietā neesot pieļaujama, jo pēc veiktajām pārbaudēm — kaut arī dažos gadījumos tās tika veiktas novēloti — esot bijis iespējams pārbaudīt varbūtējās “pārlieku zemās deklarācijas” un piemērot sodus nepatieso deklarāciju iesniedzējiem, tādējādi atgūstot varbūtēji nenomaksāto papildmaksājumu un novēršot ekonomiska kaitējuma rašanos Kopienas budžetam nepietiekamu ieņēmumu dēļ.

b)	2004. gada 30. marta Regulas (EK) Nr. 595/2004 (2) 21. panta un 22. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums un/vai kļūdaina piemērošana.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka piemērojamajā tiesiskajā regulējumā attiecībā uz pircēju pārbaudi tiek ņemts vērā nevis šo pircēju skaits, bet gan tā piena daudzuma procentuālais īpatsvars, attiecībā uz kuru ir jāveic pārbaude, un tam ir jāaptver vismaz 40 % no pirms korekcijas veikšanas par attiecīgo laikposmu deklarētā piena daudzuma. Būtībā ir acīmredzams, ka ELVGF finansēšanas sistēmai radītais risks ir cieši saistīts ar katras dalībvalsts saražoto kopējo piena daudzumu. Tieši ņemot vērā šo daudzumu, ir jāizvērtē kaitējuma, kas attiecībā uz Kopienas budžetu var rasties papildmaksājuma nenomaksāšanas dēļ, rašanās risks.

iepriekš minētās 2006. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 885/2006 11. panta, 1997. gada 23. decembra dokumentā VI/5330/97 ietverto Vadlīniju attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu ELVGF grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma sagatavošanas ietvaros, samērīguma principa un EK līguma 230. panta pārkāpums un/vai kļūdaina piemērošana pilnvaru nepareizas izmantošanas dēļ.

Prasību iesniegusī valsts uzskata, ka Komisija ir izmantojusi daļu no finanšu korekcijas procentuālā īpatsvara, lai aprēķinātu iespējamo kvotas pārsniegumu un galīgo maksājumu, pievienojot to valsts ražošanas kvotas pārsniegumam un atdalot to ar mērķi pārdalīt to individuāliem reģioniem, attiecībā uz kuriem ir jāveic pārbaudes grāmatojumu noslēgšanai. Tomēr ar šāda veida pieeju tiek pārsniegts korekcijas ar nemainīgu likmi jēdziens un tas tiek piemērots patvaļīgi, no kā izriet samērīguma principa pārkāpums.

d)	visbeidzot tiek norādīts uz EK līguma 253. panta pārkāpumu un/vai kļūdainu piemērošanu pamatojuma trūkuma vai tā nepietiekamības dēļ.

(1) Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (OV L 171, 90. lpp.).

(2) Komisijas 2004. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (OV L 94, 22. lpp.).

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/32

Prasība, kas celta 2011. gada 28. decembrī — Müller/ITSB — Loncar (“Sunless”)

(Lieta T-662/11)

2012/C 49/58

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Thomas Müller (Gütersloh, Vācija) (pārstāvis — J. Schmidt, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Loncar, SL (Sabadell (Barselona), Spānija)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2011. gada 27. septembra lēmumu lietā R 2508/2010-2;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Sunless”, attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 6., 19., 22. un 24. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Loncar, SL

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiskas preču zīmes “SUNLESS” un “LONCAR-SUNLESS” attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 22., 23. un 24. klasē, kā arī virvēm, auklām, tīkliem, teltīm, brezentu, burām, maisiem (ciktāl tie nav ietverti citās klasēs), polsterēšanas vielām pildīšanai (izņemot no kaučuka vai sintētiskām vielām) un dabīgajām tekstilšķiedrām

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp pretstatītajām preču zīmēm neesot sajaukšanas iespējas

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/33

Prasība, kas celta 2012. gada 5. janvārī — Godrej Industries un V V F/Padome

(Lieta T-6/12)

2012/C 49/59

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Godrej Industries Ltd (Mumbaja, Indija), V V F Ltd (Mumbaja) (pārstāvis — B. Servais, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt 2011. gada 8. novembra Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1138/2011, ar kuru piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes alifātisko spirtu un to maisījumu importam (OV L 293, 1. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītājām;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka,

—

neveicot korekciju, kura saistīta ar valūtas konvertāciju un kuru prasītājas lūdza veikt saistībā ar pārdošanas apjomiem, kas veikti EUR periodā no 2010. gada janvāra līdz jūnijam, tādēļ, ka būtiska izmeklēšanas perioda daļas laikā ir noticis ilgstošs Indijas rūpijas vērtības pieaugums pret EUR, Padome ir pārkāpusi 2. panta 10. punktu (un it īpaši tā j) apakšpunktu) Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), kura interpretēta saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīguma par Nolīguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta piemērošanu 2. panta 4. punktu un 2. panta 4. punkta 1. apakšpunktu;

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka,

—

neizslēdzot attiecīgās preces pārdošanas apjomus Savienības rūpniecībai, lai aprēķinātu kaitējuma maržu un lai veiktu kaitējuma un cēloņsakarības analīzi, Padome ir pārkāpusi Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 3. pantu un it īpaši tās 2., 6. un 7. pantu, kā arī 9. panta 4. punktu;

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka,

—

neizslēdzot pārdošanas apjomus Savienības rūpniecībai, lai aprēķinātu dempinga starpību, Padome ir pārkāpusi 1. panta 1. punktu un 2. panta 10. punktu Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009, kas interpretēta saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīguma par Nolīguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta piemērošanu attiecīgajām tiesību normām, it īpaši 9. panta 1. punktu, kā arī ir pārkāpusi samērīguma un saprātīguma principu.

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.049.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 49

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 18. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2012/C 049/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 39, 11.2.2012.	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2012/C 049/02	Lieta C-27/09 P: Tiesas (virspalāta) 2011. gada 21. decembra spriedums — Francijas Republika/People's Mojahedin Organization of Iran, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija (Apelācija — Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām — Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP — Regula (EK) Nr. 2580/2001 — Naudas līdzekļu iesaldēšana, ko piemēro Eiropas Savienības Padomes izveidotā, pārskatītā un grozītā sarakstā iekļautai grupai — Tiesības uz aizstāvību)	2

2012/C 049/03	Lieta C-28/09: Tiesas (virspalāta) 2011. gada 21. decembra spriedums — Eiropas Komisija/Austrijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — EKL 28. un 29. pants — Preču brīva aprite — Pasākumi ar importa un eksporta kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību — Transports — Direktīvas 96/62/EK un 1999/30/EK — Sektoriāls kravas automašīnu, kas smagākas par 7,5 t un kas pārvadā noteiktas preces, kustības aizliegums — Gaisa kvalitāte — Veselības un vides aizsardzība — Samērīguma princips — Saskaņotība)	2

2012/C 049/04	Lieta C-271/09: Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums — Eiropas Komisija/Polijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Kapitāla brīva aprite — Piemērošanas joma — Atklātie pensiju fondi — Ierobežojums kapitāla ieguldījumiem ārvalstīs — Samērīgums)	3

2012/C 049/05	Lieta C-318/09 P: Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums — A2A SpA, agrāk ASM Brescia SpA/Eiropas Komisija (Apelācija — Valsts atbalsts — Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem piešķirtā atbalsta shēma — Atbrīvojumi no nodokļiem — Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu — Prasība atcelt tiesību aktu — Pieņemamība — Tiesības celt prasību — Interese celt prasību — EKL 87. pants — Atbalsta jēdziens — EKL 88. pants — Jauna atbalsta jēdziens — EKL 10. pants — Pienākums lojāli sadarboties — Regula (EK) Nr. 659/1999 — 1. un 14. pants — Atgūšanas pavēles likumība — Tiesiskās drošības princips — Pienākums norādīt pamatojumu)	3

2012/C 049/06	Lieta C-319/09 P: Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums — ACEA SpA/Iride Spa, agrāk AEM SpA/Eiropas Komisija (Apelācija — Valsts atbalsts — Atbalsta shēma sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem — Atbrīvojumi no nodokļiem — Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu — Prasība atcelt tiesību aktu — Pieņemamība — Tiesības celt prasību — Interese celt prasību — EKL 87. pants — Atbalsta jēdziens — EKL 88. pants — Jauna atbalsta jēdziens — Regula (EK) Nr. 659/1999 — 1. un 14. pants — Rīkojuma par atgūšanu tiesiskums — Pienākums norādīt pamatojumu)	4

2012/C 049/07	Lieta C-320/09 P: Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums — A2A SpA, agrāk AEM SpA/Eiropas Komisija (Apelācija — Valsts atbalsts — Atbalsta shēma sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem — Atbrīvojumi no nodokļiem — Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu — Prasība atcelt tiesību aktu — Pieņemamība — Tiesības celt prasību — Interese celt prasību — EKL 87. pants — Atbalsta jēdziens — EKL 88. pants — Jauna atbalsta jēdziens — EKL 10. pants — Pienākums lojāli sadarboties — Regula (EK) Nr. 659/1999 — 1. un 14. pants — Atgūšanas rīkojuma tiesiskums — Tiesiskās drošības princips — Pienākums norādīt pamatojumu)	4

2012/C 049/08	Lieta C-329/09 P: Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums — Iride SpA, agrāk Azienda Mediterranea Gas e Acqua SpA/Eiropas Komisija, A2A SpA, agrāk ASM Brescia SpA (Apelācija — Valsts atbalsts — Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem piešķirta atbalsta shēma — Atbrīvojumi no nodokļiem — Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu — Prasība atcelt tiesību aktu — Pieņemamība — Tiesības celt prasību — Interese celt prasību)	5

2012/C 049/09	Lieta C-242/10: Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — ENEL Produzione SpA/Autorità per l'energia elettrica e il gas (Direktīva 2003/54/EK — Elektroenerģijas iekšējais tirgus — Elektroenerģijas sistēmas darbībai būtiskas elektroenerģijas ražošanas iekārtas — Pienākums iesniegt piedāvājumus valsts elektroenerģijas biržas tirgū, ievērojot ierobežojumus un kritērijus, ko noteicis elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operators — Dispečervadības un līdzsvarošanas pakalpojums — Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības)	5

2012/C 049/10	Lieta C-250/10: Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Haltergemeinschaft LBL GbR/Hauptzollamt Düsseldorf (Direktīva 2003/96/EK — Nodokļu uzlikšana energoproduktiem un elektroenerģijai — 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Par degvielu gaisa satiksmē izmantotu energoproduktu atbrīvojums no nodokļa — Degviela, ko izmantošanai ir nodevis lidmašīnas iznomātājs uz čarterlīguma pamata un kuru lidmašīnas nomnieki ir izmantojuši saviem lidojumiem, kas nav par atlīdzību sniegti gaisa satiksmes pakalpojumi)	6

2012/C 049/11	Lieta C-316/10: Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Vestre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Danske Svineproducenter/Justitsministeriet (LESD 288. panta otrā daļa — Regula (EK) Nr. 1/2005 — Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā — Cūku pārvadāšana pa autoceļiem — Nodalījumu minimālais augstums — Pārbaudes brauciena laikā — Iekraušanas blīvums — Dalībvalstu tiesības pieņemt detalizētas normas)	6

2012/C 049/12	Lieta C-366/10: Tiesas (virspalāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (High Court of Justice Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — The Air Transport Association of America, American Airlines, Inc., Continental Airlines, Inc., United Airlines, Inc./The Secretary of State for Energy and Climate Change (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 2003/87/EK — Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma — Direktīva 2008/101/EK — Aviācijas darbību iekļaušana šajā sistēmā — Spēkā esamība — Čikāgas konvencija — Kioto protokols — ES/ASV Gaisa transporta nolīgums — Starptautisko paražu tiesību principi — Tiesiskās sekas — Atsaukšanās iespēja — Savienības tiesību ekstrateritoriālā iedarbība — Jēdzieni nodeva un nodoklis)	7

2012/C 049/13	Apvienotās lietas C-411/10 un C-493/10: Tiesas (virspalāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division), High Court of Ireland — Apvienotā Karaliste un Īrija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — N. S. (C-411/10)/Secretary of State for the Home Department un M. E. (C-493/10), A. S. M., M. T., K. P., E. H./Refugee Applications Commissioner, Minister for Justice, Equality and Law Reform (Savienības tiesības — Principi — Pamattiesības — Savienības tiesību īstenošana — Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums — Kopējā Eiropas patvēruma sistēma — Regula (EK) Nr. 343/2003 — Drošu valstu jēdziens — Patvēruma meklētāja nosūtīšana uz atbildīgo dalībvalsti — Pienākums — Apstrīdams pieņēmums, ka šī dalībvalsts ievēro pamattiesības)	8

2012/C 049/14	Apvienotās lietas C-424/10 un C-425/10: Tiesas (virspalāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Tomasz Ziolkowski (C-424/10), Barbara Szeja, Maria-Magdalena Szeja, Marlon Szeja (C-425/10)/Land Berlin (Personu brīva pārvietošanās — Direktīva 2004/38/EK — Pastāvīgas uzturēšanās tiesības — 16. pants — Likumīga uzturēšanās — Uzturēšanās saskaņā ar valsts tiesībām — Uzturēšanās periods, kas pavadīts pirms attiecīgā pilsoņa izcelsmes dalībvalsts pievienošanās Savienībai)	9

2012/C 049/15	Lieta C-465/10: Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ministre de l'Intérieur, de l'Outre-mer, des Collectivités territoriales et de l'immigration/Chambre de commerce et d'industrie de l'Indre (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība — Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 — 3. pants — Struktūrfondi — Regula (EEK) Nr. 2052/88 — Regula (EKK) Nr. 4253/88 — Līgumslēdzēja iestāde, kas ir struktūrfondu finansējuma saņēmēja — ERAF finansējuma saņēmēja izdarītais publiskā iepirkuma procedūras pārkāpums — Pienākuma atgūt Savienības finansējumu pārkāpuma gadījumā pamatojums — Pārkāpuma jēdziens — Turpināta pārkāpuma jēdziens — Atgūšanas kārtība — Noilguma termiņš — Valsts tiesībās paredzēti ilgāki noilguma termiņi — Samērīguma princips)	10

2012/C 049/16	Lieta C-482/10: Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Corte dei Conti — Sezione Giurisdizionale per la Regione Siciliana (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Teresa Cicala/Regione Siciliana (Valsts administratīvais process — Administratīvi akti — Pienākums norādīt pamatojumu — Iespēja pret administratīvo aktu vērstas tiesvedības laikā labot pamatojuma trūkumu — LESD 296. panta otrās daļas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta interpretācija — Tiesas kompetences neesamība)	11

2012/C 049/17	Lieta C-495/10: Tiesas (virspalāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Centre hospitalier universitaire de Besançon/Thomas Dutrueux, Caisse primaire d'assurance maladie du Jura (Direktīva 85/374/EEK — Atbildība par produktiem ar trūkumiem — Piemērošanas joma — Valsts sistēma, kurā paredzēts valsts veselības aprūpes iestāžu pienākums atlīdzināt kaitējumu, kas pacientam nodarīts veselības aprūpes ietvaros izmantotā aparāta vai produkta bojājuma dēļ, pat ja nav konstatējama šo iestāžu vaina)	11

2012/C 049/18	Lieta C-499/10: Tiesas (septītā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Rechtbank van eerste aanleg te Brugge (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vlaamse Oliemaatschappij NV/FOD Financiën (Sestā PVN direktīva — Personas, kurām jāmaksā nodoklis — Solidāri atbildīgas trešās personas — Noliktavas režīms, kas nav muitas noliktavas režīms — Noliktavas saimnieka, kas glabā preces, un nodokļu maksātāja, kas ir šo preču īpašnieks, solidāra atbildība — Noliktavas saimnieka labticība vai viņa kļūdas vai nolaidības neesamība)	12

2012/C 049/19	Lieta C-503/10: Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Varhoven administrativen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Evroetil AD/Direktor na Agentsia Mitnitsi (Direktīva 2003/30/EK — 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts — Bioetanola jēdziens — No biomasas iegūts produkts, kurā etilspirta daudzums pārsniedz 98,5 % un kurš nav denaturēts — Faktiskas izmantošanas par biodegvielu atbilstība — Regula (EEK) Nr. 2658/87 — Kombinētā nomenklatūra — Bioetanola tarifa klasifikācija akcīzes nodokļa iekasēšanas nolūkā — Direktīva 2003/96/EK — Energoprodukti — Direktīva 92/83/EEK — 20. panta pirmais ievilkums un 27. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts — Etilspirta jēdziens — Atbrīvojums no saskaņota akcīzes nodokļa — Denaturēšana)	12

2012/C 049/20	Lieta C-507/10: Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Tribunale di Firenze (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret X (Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums 2001/220/TI — Cietušo statuss kriminālprocesā — Neaizsargātu personu aizsardzība — Nepilngadīgo kā liecinieku nopratināšana — Īpašais pierādījumu iepriekšējas pārbaudes process — Prokurora atteikums lūgt pirmstiesas izmeklēšanas tiesnesim veikt nopratināšanu)	13

2012/C 049/21	Lieta C-72/11: Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Mohsen Afrasiabi, Behzad Sahabi, Heinz Ulrich Kessel (Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Irānas Islāma Republiku, lai novērstu kodolieroču izplatīšanu — Regula (EK) Nr. 423/2007 — 7. panta 3. un 4. punkts — Sinterkrāsns piegādāšana un uzstādīšana Irānā — Jēdziens netieši darīt pieejamussaimnieciskos resursus minētās regulas IV un V pielikumā norādītās personas, vienības vai struktūras interesēs — Aizlieguma darīt pieejamus apiešanas jēdziens)	13

2012/C 049/22	Lieta C-519/10: Tiesas (septītā palāta) 2011. gada 18. novembra rīkojums (Tribunale di Bari (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Giovanni Colapietro/Ispettorato Centrale Repressioni Frodi (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Reglamenta 92. panta 1. punkts, 103. panta 1. punkts un 104. panta 3. punkta otrā daļa — Vīna nozare — Regula (EEK) Nr. 822/87 un Regula (EK) Nr. 343/94 — Jautājums, par kura atbildi nav nekādu sapratīgu šaubu — Acīmredzama nepieņemamība)	14

2012/C 049/23	Lieta C-67/11 P: Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 20. oktobra rīkojums — DTL Corporación, SL/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Gestión de Recursos y Soluciones Empresariales SL (Apelācija — Kopienas preču zīme — Regula (EK) Nr. 40/94 — 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Iebildumu process — Grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu Solaria, un agrāka valsts grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu Solartia — Daļējs reģistrācijas atteikums — Sajaukšanas iespēja — Pieteikums par tiesvedības apturēšanu Vispārējā tiesā — Pieteikuma savlaicīga neiesniegšana)	14

2012/C 049/24	Lieta C-585/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 24. novembrī iesniedza Verwaltungsgericht Karlsruhe (Vācija) — Philipp Seeberger/Studentenwerk Heidelberg	15

2012/C 049/25	Lieta C-592/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 25. novembrī iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) — Anssi Ketelä	15

2012/C 049/26	Lieta C-618/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 1. decembrī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) — TVI Televisão Independente SA/Fazenda Pública	16

2012/C 049/27	Lieta C-619/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 30. novembrī iesniedza Tribunal du travail de Bruxelles (Beļģija) — Patricia Dumont de Chassart/Onafts — Office national d'allocations familiales pour travailleurs salariés	16

2012/C 049/28	Lieta C-629/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 20. septembra spriedumu lietā T-298/09 Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Komisija 2011. gada 8. decembrī iesniedza Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE	17

2012/C 049/29	Lieta C-637/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 12. decembrī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) — TVI Televisão Independente SA/Fazenda Pública	17

2012/C 049/30	Lieta C-647/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 12. oktobra spriedumu lietā T-312/07 Dimos Peramatos/Eiropas Komisija 2011. gada 19. decembrī iesniedza Dimos Peramatos	18

2012/C 049/31	Lieta C-650/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 19. decembrī iesniedza Augstākās tiesas Senāts (Latvijas Republika) — Ilgvars Brunovskis/Lauku atbalsta dienests	18

2012/C 049/32	Lieta C-652/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-19/06 Mindo Srl./Eiropas Komisija 2011. gada 19. decembrī iesniedza Mindo Srl	19

2012/C 049/33	Lieta C-654/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-39/06 Transcatab/Komisija 2011. gada 20. decembrī iesniedza likvidējamā Transcatab SpA	19

2012/C 049/34	Lieta C-656/11: Prasība, kas celta 2011. gada 21. decembrī — Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/Eiropas Padome	20

2012/C 049/35	Lieta C-659/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 27. decembrī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) — TVI Televisão Independente SA/Fazenda Pública	21

2012/C 049/36	Lieta C-356/10: Tiesas (trešā palāta) priekšsēdētāja 2011. gada 22. novembra rīkojums — Eiropas Komisija/Īrija	21

2012/C 049/37	Lieta C-535/10 P: Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 14. novembra rīkojums — 4care AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Laboratorios Diafarm, SA	21

2012/C 049/38	Lieta C-568/10: Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 22. novembra rīkojums — Eiropas Komisija/Austrijas Republika	22

2012/C 049/39	Lieta C-582/10: Tiesas sestās palātas priekšsēdētāja 2011. gada 22. novembra rīkojums — Eiropas Komisija/Austrijas Republika	22

	Vispārējā tiesa
2012/C 049/40	Lieta T-462/09: Vispārējās tiesas 2012. gada 12. janvāra spriedums — Storck/ITSB — RAI (Ragolizia) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes Ragolizia reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme FAVOLIZIA — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespēja — Apzīmējumu līdzība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	23

2012/C 049/41	Lieta T-311/09 P: Vispārējās tiesas 2011. gada 13. decembra rīkojums — Marcuccio/Komisija (Apelācija — Civildienests — Ierēdņi — Sociālais nodrošinājums — Medicīnisko izdevumu atlīdzināšana — Komisijas lēmums, ar kuru tiek atteikts pilnā apmērā atmaksāt noteiktus prasītajam radušos medicīniskos izdevumus — Sagrozīšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Pierādījumu iegūšana — Nelabvēlīgs akts — Res judicata spēks — Lis pendens — Apstiprinošs akts)	23

2012/C 049/42	Lieta T-202/10: Vispārējās tiesas 2011. gada 16. decembra rīkojums — Stichting Woonlinie u.c./Komisija (Valsts atbalsts — Tāda atbalsta shēma, ko Nīderlande piešķīrusi sociālo mājokļu sabiedrībām — Pastāvošs atbalsts — Lēmums akceptēt dalībvalsts saistības — Prasība atcelt tiesību aktu — Individuālas skaršanas neesamība — Nepieņemamība)	23

2012/C 049/43	Lieta T-203/10: Vispārējās tiesas 2011. gada 16. decembra rīkojums — Stichting Woonpunt u.c./Komisija (Valsts atbalsts — Tāda atbalsta shēma, ko Nīderlande piešķīrusi sociālo mājokļu sabiedrībām — Pastāvošs atbalsts — Lēmums akceptēt dalībvalsts saistības — Lēmums, ar kuru jaunu atbalstu atzīst par saderīgu — Prasība atcelt tiesību aktu — Individuālas skaršanas neesamība — Intereses celt prasību neesamība — Nepieņemamība)	24

2012/C 049/44	Lieta T-285/11: Vispārējās tiesas 2011. gada 15. decembra rīkojums — Gooré/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti saistībā ar situāciju Kotdivuārā — Attiecīgo personu izslēgšana no saraksta — Prasība atcelt tiesību aktu — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas — Prasība par zaudējumu atlīdzību — Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)	24

2012/C 049/45	Lieta T-593/11 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 22. decembra rīkojums — Al-Chihabi/Padome (Pagaidu noregulējums — Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju — Naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana — Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu — Steidzamības neesamība — Būtiska un neatgriezeniska kaitējuma neesamība)	25

2012/C 049/46	Lieta T-595/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 14. septembra spriedumu lietā F-12/09 A/Komisija 2011. gada 24. novembrī iesniedza A	25

2012/C 049/47	Lieta T-626/11: Prasība, kas celta 2011. gada 2. decembrī — Sky Deutschland un Sky Deutschland Fernsehen/Komisija	26

2012/C 049/48	Lieta T-627/11: Prasība, kas celta 2011. gada 2. decembrī — ATMvision/Komisija	26

2012/C 049/49	Lieta T-628/11: Prasība, kas celta 2011. gada 5. decembrī — Biogas Nord/Komisija	27

2012/C 049/50	Lieta T-629/11: Prasība, kas celta 2011. gada 5. decembrī — Biogas Nord Anlagenbau/Komisija	28

2012/C 049/51	Lieta T-630/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F-56/05 Strobl/Komisija 2011. gada 6. decembrī iesniedza Peter Strobl	28

2012/C 049/52	Lieta T-638/11: Prasība, kas celta 2011. gada 12. decembrī — European Dynamics Belgium u.c./Eiropas Zāļu aģentūra	29

2012/C 049/53	Lieta T-639/11: Prasība, kas celta 2011. gada 14. decembrī — Heads!/ITSB (HEADS)	29

2012/C 049/54	Lieta T-641/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F-70/05 Mische/Komisija 2011. gada 8. decembrī iesniedza Harald Mische	30

2012/C 049/55	Lieta T-642/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F-93/05 Mische/Parlaments 2011. gada 8. decembrī iesniedza Harald Mische	30

2012/C 049/56	Lieta T-643/11: Prasība, kas celta 2011. gada 15. decembrī — Crown Equipment (Suzhou) un Crown Gabelstapler/Padome	31

2012/C 049/57	Lieta T-661/11: Prasība, kas celta 2011. gada 21. decembrī — Itālija/Komisija	32

2012/C 049/58	Lieta T-662/11: Prasība, kas celta 2011. gada 28. decembrī — Müller/ITSB — Loncar (Sunless)	32

2012/C 049/59	Lieta T-6/12: Prasība, kas celta 2012. gada 5. janvārī — Godrej Industries un V V F/Padome	33

2012/C 049/60	Lieta T-523/11: Vispārējās tiesas 2011. gada 15. decembra rīkojums — Maxima Grupė/ITSB — Bodegas Maximo (MAXIMA PREMIUM)	33